Gustavs Celmiņš

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.46.0-wmf.24</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Gustavs Celmiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1146</id>
    <revision>
      <id>4454975</id>
      <parentid>4370909</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:50:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454975</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11293" sha1="q5m290fcv4kl3c0p43nbv4asy117lxt" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Pērkonkrusta radītāju|Celmiņš|Celmiņš}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Gustavs Celmiņš
| vārds_orig = 
| attēls = Celmins_gustavs.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] formas tērpā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1899
| dz_mēnesis = 04
| dz_diena = 01
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1968
| m_mēnesis = 04
| m_diena = 10
| m_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Teksasa|Sanantonio}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = politiķis, publicists, karavīrs
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
}}

'''Gustavs Celmiņš''' (dzimis {{dat|1899|4|1}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1968|4|10}} [[Sanantonio]]) bija [[politiķis]], organizāciju [[Ugunskrusts (organizācija)|Ugunskrusts]] un vēlāk [[Pērkonkrusts]] priekšnieks, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1899. gada 1. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]. Apmeklējis [[Rīgas biržas komercskola|Rīgas biržas komercskolu]], kuru beidzis [[Maskava|Maskavā]]. 1917. gadā uzsācis studijas uz Maskavu evakuētajā [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s atgriezās [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref name=&quot;:d&quot; &gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-10-22|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}&lt;/ref&gt;

1918. gada 19. novembrī pie [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] kā [[Selonija]]s krustdēls kopā ar [[Nikolajs Grundmanis|Nikolaju Grundmani]] izkāra [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.selonija.lv/latviski/Studentu_rota.htm |title=Selonijas krustdēli uzvelk Latvijas karogu (selonija.lv) |access-date={{dat|2009|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090731120521/http://www.selonija.lv/latviski/Studentu_rota.htm |archivedate={{dat|2009|07|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas valsts un tās vīri Studentu rota - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1918. gada 10. decembrī brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latviešu nacionālajos bruņotajos spēkos]]. Piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kalpaka bataljona]] (sākotnēji [[Cēsu rota]], vēlāk [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķā (Studentu) rota]]) sastāvā. Sākotnēji kā [[Kareivis (dienesta pakāpe)|kareivis]], vēlāk tika paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku, bet 1919. gada 22. maijā tika paaugstināts par [[leitnants|leitnantu]]. No armijas bija atvaļināts 1924. gada oktobrī.&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;

1921. gadā Celmiņam tika piešķirts [[Lāčplēša Kara ordenis]].&lt;ref name=&quot;:o&quot; &gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=292|title=LKOK nr.3/787 : Celmiņš, Gustavs|website=lkok.com|access-date=2022-10-22}}&lt;/ref&gt;

No 1925. līdz 1927. gadam strādāja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]]. Tur viņš ieņēma [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] sekretāra vietu. Bija 5. Rīgas [[aizsargi (organizācija)|aizsargu]] [[Pulks (armija)|pulka]] sakaru [[Bataljons|bataljona]] [[komandieris]]. 1929. gadā beidza [[Latvijas Universitāte]]s [[Filoloģija]]s un [[filozofija]]s [[fakultāte]]s filozofijas nodaļu. Pēc tam bija Finanšu ministrijas referents, no 1930. gada līdz 1932. g. septembrim ieņēma Valsts saimniecības departamenta vicedirektora amatu.&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:o&quot; /&gt;

1932. gada 24. janvārī [[Ugunskrusts (organizācija)|Latviešu tautas apvienības &quot;Ugunskrusts&quot;]] dibināšanas sapulcē tika ievēlēts par Ugunskrusta priekšnieku. 1932. gadā sakarā ar savu politisko darbību no amata tika atbrīvots. Pēc Ugunskrusta slēgšanas 1933. gadā dibināja [[Pērkonkrusts|Latviešu tautas apvienību &quot;Pērkonkrusts&quot;]] un tika ievēlēts par organizācijas priekšnieku. Publicējies minēto organizāciju izdevumos &quot;[[Ugunskrusts (laikraksts)|Ugunskrusts]]&quot; un &quot;[[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]]&quot;. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] turpināja Pērkonkrusta vadību pagrīdē.&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;

1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas Pērkonkrusta sapulces laikā tika apcietināts kopā ar vēl 96 pērkonkrustiešiem.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}&lt;/ref&gt; 1935. gada 27. februārī kara tiesa viņu notiesāja uz 3 gadiem [[Cietums|cietumā]]. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71.pantu — &quot;par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās&quot;. Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma viņš 1937. gada 13. novembrī bija izraidīts no Latvijas.&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;

Pēc izraidīšanas Celmiņš uzturējās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]] un [[Šveice|Šveicē]]. [[Cīrihe|Cīrihē]] sakarā ar nevēlamiem priekšlasījumiem bija apcietināts un ar valdības (''Bundesrat'') lēmumu izraidīts no Šveices. Trimdas laikā viņš bieži tikās ar [[Fašisms|fašistiem]]. Pēc izraidīšanas no Šveices kādu laiku viņš uzturējās [[Rumānijas Karaliste|Rumānijā]] un tiktās ar [[Zelea Kodreanu|Zeleu Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]]. No Rumānijas viņš pārcēlās uz [[Somija|Somiju]]. Trimdā viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]], [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|title=Pērkonkrusts (politiska organizācija) {{!}} Historia|website=web.archive.org|access-date=2022-10-22|date=2022-06-07|archive-date=2022-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220607090531/https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija}}&lt;/ref&gt;

1938. gadā Celmiņa vadībā darbību uzsāka Latviešu cīņas organizācijas Pērkonkrusts ārzemju sakaru birojs. No 1940. gada janvāra līdz maijam [[virsleitnants|virsleitnanta]] pakāpē atradās tā sauktā somu ārzemju leģiona sastāvā, piedalījās PSRS-Somijas [[Ziemas karš|Ziemas karā]]. Pēc Somijas sakāves vērsās [[Trešais reihs|Vācijas]] sūtniecībā [[Helsinki|Helsinkos]] ar lūgumu izceļot uz Vāciju. 1940. gada augustā ar vācu kuģi ''Strassburg'' izbrauca uz Vāciju.&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;

1941. gada jūnijā [[Vērmahts|Vērmahta]] sastāvā viņš atgriezās Latvijā. Līdz 10. jūlijam vadīja [[Kuldīga]]s pašaizsardzību. Strādājis [[Iekšlietu Ģenerāldirekcija|Iekšlietu Ģenerāldirekcijā]]. No 1941. gada oktobra Latviešu karavīru aprūpes pārvaldes priekšnieks, no 1942. gada Latviešu brīvprātīgo organizācijas galvenās komitejas priekšnieks. 1943. gada rudenī atbrīvots no iepriekšējā amata un pildījis tulka pienākumus latviešu pašpārvaldē. Lai gan viņš strādāja vācu administrācijā, izmantodams savu dienesta stāvokli, saistībā ar kuru viņš bieži devās izbraukumos pa visu Latvijas teritoriju, Celmiņš vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] [1943.] un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] [1943.—1944.] izdošanu. Vairuma rakstu autors bija pats Celmiņš.&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;

1944. gada 14. martā [[Gestapo]] Celmiņu apcietināja. Vēlāk viņu nosūtīja uz [[Flosenbirgas koncentrācijas nometne|Flosenbirgas koncentrācijas nometni]]. Pēc tam viņš tika pārsūtīts uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]], bet vēlāk bijis Insbrukas, Nīderdorfas un Alt-Braksenzē privileģēto [[politiskais ieslodzītais|politieslodzīto]] nometnēs. 1945. gada 5. maijā Celmiņu atbrīvoja amerikāņu V armijas karavīri.&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;

Pēc atbrīvošanas Celmiņš dzīvoja [[Itālija|Itālijā]]. Dzīvodams [[Roma|Romā]], viņš rotatora tehnikā izdeva laikrakstu [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]]. 1949. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1950. līdz 1952. gadam instruktors Ņujorkas štata Sirakūzu Universitātes Bruņoto spēku skolā; no 1954. līdz 1956. gadam — rūpnieks [[Meksika|Meksikā]]; 1956.—1958. gadā — Triniti koledžas bibliotekārs [[Teksasa|Teksasā]]. No 1959. gada Sanantonio Sv. Marijas Universitātes Krievu studiju centra profesors; kopš 1951. gada arī Svešvalodu departamenta vadītājs [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] bāzēs, lektors televīzijā — referēja par PSRS un komunismu. 1947. gadā izdeva atmiņu grāmatu &quot;Eiropas krustceļos&quot;, kurā aptverts laika posms no 1943. gada rudens līdz 1946. gada pavasarim. Miris 1968. gada 10. aprīlī Sanantonio, Teksasā.&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
* Celmiņš, Gustavs. Eiropas krustceļos. Heidenheima: Dzintarzeme, 1947. 200 lpp.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180607153721/http://gustavscelmins.tk/ Gustavam Celmiņam veltīta tīmekļa vietne]
* [https://web.archive.org/web/20160305033359/http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=292 L.k.o.k. biogrāfija]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Celminzsz, Gustavs}}
[[Kategorija:1899. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]
[[Kategorija:Nacistiskās Vācijas represiju upuri]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]</text>
      <sha1>q5m290fcv4kl3c0p43nbv4asy117lxt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukraina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1296</id>
    <revision>
      <id>4454920</id>
      <parentid>4363392</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T23:18:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>atj</comment>
      <origin>4454920</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22750" sha1="1ns0ypdvuowkte6itdxyrq3ueyigik6" xml:space="preserve">{{cita nozīme|valsti Eiropā|apdzīvotu vietu Vīksnas pagastā|Ukraina (ciems)}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Україна''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Ukraina
|            valsts_nosaukums = Ukraine
|               karoga_attēls = Flag of Ukraine.svg
|            karoga_nosaukums = Ukrainas karogs
|              ģerboņa_attēls = Lesser Coat of Arms of Ukraine.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Ukrainas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = [[Ще не вмерла Україна|Ще не вмерла України ні слава, ні воля]]{{spaces|2}}&lt;small&gt;&lt;br /&gt;''Ne Ukrainas slava, ne brīvība nav zudusi''&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls = Europe-Ukraine_(with_Crimea).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Kijiva]]
|latd=50 |latm=27 |latNS=N |longd=30 |longm=30 |longEW=E
|             lielākā_pilsēta = [[Kijiva]]
|              valsts_valodas = [[ukraiņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[unitāra valsts]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Ukrainas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Volodimirs Zelenskis]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Ukrainas premjerministrs|Premjerministre]]
|               valsts_galva2 = [[Jūlija Sviridenko]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Ukrainas vēsture|Izveidošanās]]
|        neatkarības_notikums = [[Kijivas Krievzeme]]
|          neatkarības_datums = [[882]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste|Galīcija-Volīnija]]
|         neatkarības_datums2 = [[1199]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = [[Hetmanščina]]
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1649|8|18}}
|       neatkarības_notikums4 = [[Ukrainas Tautas Republika|UTR]] pasludināšana
|         neatkarības_datums4 = {{dat|1917|11|20}}
|       neatkarības_notikums5 = [[Ukrainas neatkarības deklarācija (1918)|UTR neatkarība]]
|         neatkarības_datums5 = {{dat|1918|1|22}}
|       neatkarības_notikums6 = [[Apvienošanās akts (Ukraina)|Apvienošanās akts]]
|         neatkarības_datums6 = {{dat|1919|1|22}}
|       neatkarības_notikums7 = [[Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)|Neatkarība no PSRS]]
|         neatkarības_datums7 = {{dat|1991|8|24}}
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 603628
|               platība_rangs = 44.
|              procenti_ūdens = 7
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2013
|          iedzīvotāju_skaits = 45 469 800 &lt;!-- Source: http://www.ukrstat.gov.ua/operativ/operativ2007/ds/nas_rik/nas_u/nas_rik_u.html --&gt;
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 27.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 72,3
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 115.
|                     IKP_PPP = $399,866 miljardi&lt;ref name=IMF&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2007/02/weodata/weorept.aspx?sy=1992&amp;ey=2008&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=926&amp;s=PPPGDP&amp;grp=0&amp;a=&amp;pr1.x=41&amp;pr1.y=2|title=Ukrainian GDP (PPP)|accessdate=2008-03-10|work=[[Starptautiskais Valūtas fonds|IMF]], World Economic Outlook Database, October 2007}}&lt;/ref&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2007
|               IKP_PPP_rangs = 29.
|          IKP_PPP_per_capita = $8624&lt;ref name=IMF/&gt;
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 83.
|                         HDI = {{samazinājās}}0.773
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 77.
|                        Gini = 31&lt;ref name=&quot;CIA World Factbook&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/up.html|title=Ukraine|accessdate=2008-05-28|date=2007-12-13|work=''CIA World Factbook''|archive-date=2016-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035611/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/up.html}}&lt;/ref&gt;
|                   Gini_gads = 2006
|             Gini_kategorija = &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Ukrainas hrivna|Hrivna]]
|                valūtas_kods = UAH
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
|              utc_offset_DST = +3
|                      domēns = [[.ua]]
|              tālsarunu_kods = 380
|                iso_kods_num = 804
|              iso_kods_alfa2 = UA
|              iso_kods_alfa3 = UKR
}}
'''Ukraina''' ({{val|uk|Україна}} [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts [[Eiropa]]s austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], austrumos — ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], rietumos — ar [[Polija|Poliju]], [[Slovākija|Slovākiju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldova|Moldovu]], bet no dienvidiem to apskalo [[Melnā jūra]]. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot [[Krievija|Krievijas Federāciju]] un [[Turcija|Turciju]], kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan [[Āzija|Āzijā]]).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku.

Kopš 2017. gada [[Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona]]s dalībvalsts. Ukraina ieguva [[Eiropas Savienība|ES]] kandidātvalsts statusu 2022. gada 22. jūnijā. Iestāšanās sarunas oficiāli sākās 2024. gada 25. jūnijā.

[[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā Krievija līdz 2026. ɡada sākumam [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupēja]] aptuveni 19 % Ukrainas teritorijas.  

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Ukrainas vēsture}}[[Attēls:Lietuva ir Lenkija.Lithuania and Poland 1387.png|thumb|Lietuvas un Polijas zemes (1387) |left]]No vismaz [[9. gadsimts|9. gadsimta]] Ukraina bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[varjagi|varjagu]] pārvaldītās [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] [[Kijivas Krievzeme]]s civilizācijas centrs, kurā izveidojās [[Kijivas lielkņazi]]em pakļauta valsts. Pēc Kijivas Krievzemes sakāves cīņās pret mongoļiem, [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] liela daļa šo zemju nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pakļautībā. Vēlāk šīs zemes nonāca [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karalistes]] un vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], bet dienvidu un austrumu daļa [[Zelta Orda]]s, vēlāk [[Krimas haniste]]s pakļautībā. Pēc 1648. gada Ukrainas vidienē, [[Zaporižjas Seča|Zaporižjas Sečā]] nodibinājās ukraiņu [[kazaki|kazaku]] valsts [[Hetmanāts]], kas drīz nonāca [[Maskavija]]s pakļautībā. Pēc atkārtotiem [[krievu-turku kari]]em un [[Polijas dalīšanas]] 18. gadsimta beigās arī Ukrainas austrumu un dienvidu daļas nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, bet rietumu daļa nonāca [[Austrijas Impērija]]s sastāvā kā [[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste]].

Pēc [[Februāra revolūcija]]s Kijivā 1917. gada 17. martā tika nodibināta [[Ukrainas Centrālā Rada]], kas pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 20. novembrī pasludināja autonomas [[Ukrainas Tautas Republika]]s izveidi. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas [[Sarkanā armija]] atkāpās no Ukrainas teritorijas, 1918. gada 29. aprīlī ar Vācijas atbalstu [[Pavlo Skoropadskis]] gāza Ukrainas Tautas Republikas valdību un pasludināja [[Ukrainas Valsts]] izveidi Vācijas protektorātā, bet 19. oktobrī [[Ļviva|Ļvivā]] tika pasludināta [[Rietumukrainas Tautas Republika]]. 1919. gada 22. janvārī Kijivā noslēdza līgumu par Rietumukrainas apvienošanos ar Ukrainas Tautas Republiku. 1919. gada 10. martā izsludināja [[Ukrainas PSR|Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas]] izveidi. 1920. gada 12. jūnijā Sarkanā armija ieņēma Kijivu un pakļāva visu Ukrainas teritoriju, izņemot [[Galīcija|Galīciju]], kas palika Polijas sastāvā. Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] 1921. gada 18. martā Ukrainu sadalīja starp [[Polijas Otrā republika|Polijas Otro republiku]] un Ukrainas PSR. 1922. gada 29. decembrī Ukrainas PSR parakstīja vienošanos par [[Padomju Savienība|PSRS]] izveidi. Otrā pasaules kara laikā, 1939. gadā Ukrainas PSR pievienoja daļu no [[Polijas kampaņa]]s rezultātā PSRS okupētās teritorijas, un 1940. gadā okupēto [[Rumānijas Karaliste]]s daļu. Pēc kara beigām 1945. gadā Ukrainas PSR pievienoja [[Čehoslovākija]]s austrumu daļu, bet 1954. gadā no [[Krievijas PFSR]] [[Krima]]s apgabalu.

Ukraina atguva neatkarību pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā.

2013. gada decembrī Kijivā sākās pret valdību vērstas demonstrācijas jeb [[Eiromaidans]], [[Augstākā Rada]] nobalsoja par prezidenta [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] atlaišanu no amata. [[Krievijas Federācija]] [[Krimas krīze|okupēja un anektēja Krimu]] un atbalstīja prokrievisko separātistu militāras operācijas, kas 2014. gada aprīlī pārauga [[Donbasa karš|Donbasa karā]].
2021. gada martā sākās jauna [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas un Ukrainas attiecību krīze]], ko izraisīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana pie abu valstu robežas un draudi par militāriem pasākumiem, ja [[NATO]] nepieņems Krievijas prasības. 2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā Krievijas valdība pasludināja arī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksiju.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Ukraine topo lv.jpg|thumb|250x250px|Ukrainas fizģeogrāfiskā karte|left]]
Ukrainas platība ir 603 549 km², kas to ierindo 44. vietā pēc platības pasaulē un 1. vietā [[Eiropa|Eiropā]] starp valstīm, kas pilnībā atrodas Eiropas teritorijā ([[Krievija]]s Eiropas daļa pēc platības gan ir ievērojami lielāka). Valsts lielākā daļa atrodas [[Austrumeiropas līdzenums|Austrumeiropas līdzenumā]] [[skujkoki|skujkoku]] un jaukto [[mežs|mežu]], [[mežastepe]]s un [[stepe]]s zonās. Virsmas vidējais augstums 100—200 m v.j.l. Rietumdaļā izvietojusies [[Volīnijas augstiene]] (augstumi līdz 342 m vjl), [[Podolijas augstiene]] (471 m) un [[Karpati|Karpatu kalni]] dienvidrietumos ar valsts augstāko virsotni [[Hoverla|Hoverlu]] (2061 m), austrumos un dienvidaustrumos — [[Doņecas skrausts]] (367 m) un [[Pieazovas augstiene]], dienvidos — [[Krimas pussala]] ar [[Krimas kalni]]em ([[Romankošs]] 1545 m). Ziemeļdaļā plešas [[Poļesjes zemiene]], vidusdaļā — [[Piedņepras zemiene]] un [[Piedņepras augstiene]], dienvidos — [[Melnās jūras zemiene]].&lt;ref&gt;{{PZT|726|Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika}}&lt;/ref&gt;

Upju kopgarums ir ap 170 000 km; 117 upes ir garākas par 100 km. Visvairāk upju ir [[Poļesje|Poļesjē]] un Austrumkarpatos, vismazāk — stepju rajonos. Valsts lielākā upe ir [[Dņepra]], kuras baseins aizņem 48% Ukrainas teritorijas. Dņepras galvenās pietekas ir [[Desna]], [[Pripete]], [[Sula (upe)|Sula]], [[Psela]], [[Vorskla]], [[Samara (Dņepras pieteka)|Samara]], [[Rosa (upe)|Rosa]], [[Inhuleca]]. Citas lielākās upes ir [[Donava]], [[Dņestra]], [[Dienvidbuga]], [[Siverskijdoņeca]], [[Pruta]]. Uz Dņepras izbūvētas trīs lielas [[ūdenskrātuve]]s — [[Kahovkas ūdenskrātuve]], [[Kremenčukas ūdenskrātuve]] un [[Kijivas ūdenskrātuve]], kā arī vairākas nelielas. Upes tiek izmantotas kuģošanai.

Ukrainā nav lielu ezeru; lielākās ūdenstilpes ir [[Jalpuhs]], [[Kahuls]] un piekrastes [[limāns|limāni]] — [[Sasiks]], [[Dņestras limāns]], [[Moločnas limāns]].

=== Derīgie izrakteņi ===
Ukrainas ģeotektonisko struktūru dažādība un to attīstības ģeodinamiskie apstākļi noteikuši dažādu derīgo izrakteņu iegulu izveidi. Visnozīmīgākās ir [[dzelzsrūda]]s, mangāna rūdas, urāna rūdas, [[akmeņogles]], [[gāze]], [[nafta]] un kondensāts, titāns, cirkons, sērs, kaolīns, grafīts, rūdu nesaturošās izejvielas metalurģijai un apdares materiāli. Paši lielākie derīgo izrakteņu baseini Ukrainā ir Krivijrihas dzelzsrūdas, Nikopoles mangāna rūdas un Doneckas ogļu baseini, Iršanskas titāna rūdas, Kirovohradas urāna rūdas, Pobužskskas grafīta rūdas rajoni. Ukrainā tiek iegūts arī [[krams]], pirofilīta slāneklis, [[smilšakmens]], [[kaļķakmens]] un krīts, [[Halīts|akmenssāls]], [[dzintars]], pusdārgakmeņi, [[Minerālūdens|minerālūdeņi]]. Ukrainā atrastas unikālas, pagaidām pasaulē vienīgās Peržankas berilija iegulu atradnes, kas saistās ar ļoti retu minerālu — [[genthelvīts|genthelvītu]]. Zemes dzīlēs atrastas rūpnieciskas zelta, litija, skandija, retzemju metālu, fluorīda, degslānekļa, fosforīta atradnes. Ir cerības atrast izstrādāt jaunus derīgo izrakteņu veidus: varu, platinoīdus, molibdēnu, alvu, tantalu, niobiju, vanādiju u.c. Arvien lielāka uzmanība tiek veltīta Poļesjes dzintaram, Volīnijas topāziem, morioniem, labradoriem, Krimas kerčenītiem. Ukraina aizņem 0,4% pasaules sauszemes un nodrošina 5% minerālizejvielu un to pārstrādes produktu, tai skaitā 20% mangāna un 10% dzelzsrūdas, 3% ogļu. Izpētīto galveno derīgo izrakteņu rezervju aptuvens novērtējums pārsniedz 7 triljonus ASV dolāru.

=== Klimats ===
Ukrainas novietojuma fiziski-ģeogrāfiskās īpatnības nosaka lielo klimatisko apstākļu dažādību un salīdzinoši biežo dažādu bīstamu laika apstākļu atkārtošanos. Ukraina atrodas Eiropas dienvidaustrumos [[Mērenā josla|mērenā klimata joslā]]. Tās lielākajai daļai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Ukrainas teritorija atrodas divās klimatiskajās — mērenajā un subtropiskajā platuma zonās. Pēdējā ietilpst tikai Krimas dienvidu krasts. Ukrainā uzskaita šādus klimatiskos apgabalus: Atlantijas-kontinentālo, kas ietver jaukto mežu un meža stepes zonu, Ukrainas Karpatu kalnu masīvu, Krimas kalnus, Krimas dienvidu piekrasti.

== Valsts pārvalde ==
{| class=&quot;wikitable floatleft&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
| [[Attēls:Volodymyr Zelensky Official portrait.jpg|141px]]
| [[Attēls:Yulia_Svyrydenko.jpg|143px]]
|- class=&quot;nowrap&quot;
| [[Volodimirs Zelenskis]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ukrainas prezidents]]&lt;/small&gt;
| [[Jūlija Sviridenko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;[[Ukrainas premjerministre]]&lt;/small&gt;
|}

1991. gada 24. augustā Ukraina pasludināja neatkarību un drīz vien ieviesa daudzpartiju sistēmu. Ar likumu tika noteikta minoritāšu tiesību aizsardzība. Ukrainas pirmais vēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Leonīds Kravčuks]] 1994. gadā netika atkārtoti ievēlēts un mierīgi atdeva amatu politiskajam sāncensim. 1996. gada 28. jūnijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas garantē pamattiesības un paredz plurālistisku politisko sistēmu. Ukrainas valsts varas sistēma ir veidota pēc Rietumu parauga, un tajā ir trīs neatkarīgas jomas.

Likumdošanas vara pieder Augstākajai padomei (''Verkhovna Rada''). Tas ir vienpalātas parlamanents, kurā ir 450 deputātu, kas ievēlēti uz četriem gadiem. 225 no tiem ievēlē vispārējās un tiešās vēlēšanās no vienmandāta apgabaliem, 225 — pēc proporcionālās pārstāvības. Augstākā padome ievieš tiesību aktus, ratificē līgumus, apstiprina budžetu, piesaka karu, ar neuzticības balsojumu atceļ premjerministru un Ministru kabinetu.

Izpildvara pieder prezidentam un Ministru kabinetam. Prezidents, ko vispārējās vēlēšanās ievēlē uz pieciem gadiem, ir valsts galva, kas pārstāv valsti ārlietās, atceļ Ministru kabineta aktus, izsludina valstī ārkārtas stāvokli, atlaiž Augstāko padomi. Ministru kabinetā ir premjerministrs, divi premjerministra vietnieki un 15 ministri, kurus ieceļ prezidents, bet apstiprina Augstākā padome. Tas pārrauga valsts pārvaldes darbu.

Tiesu vara pieder Konstitucionālajai un Augstākajai tiesai. Konstitucionālā tiesa lemj par likumu atbilstību konstitūcijai. Tajā ir 18 tiesnešu, kas iecelti uz 9 gadiem, sešus ieceļ prezidents, sešus — Augstākā padome, sešus — Tiesnešu kongress. Augstākā tiesa ir augstākā pārskatīšanas un apelācijas tiesa. Tiesnešus uz mūžu ieceļ Augstākā padome. Tiesu sistēma ir neatkarīga; tiesas procesā nav nozīmes precedentam, jo tiesneši iztiesā lietas saskaņā ar kodificēto tiesību aktu normām.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}&lt;/ref&gt;

== Administratīvais iedalījums ==
{{Pamatraksts|Ukrainas administratīvais iedalījums}}
Ukrainas administratīvais iedalījums ir 24 apgabali (''область''), 2 pilsētas (''місто'') un viena autonomā republika (''Автономна Республіка'').

{{Ukrainas apgabali|options=float:left; border:3px; max-width:460px;}}

== Ukrainas simboli ==

=== Karogs ===
{{pamatraksts|Ukrainas karogs}}
[[Attēls:L'viv High Castle Ukrainian Flag and City Emblem.JPG|thumb|250px|Ukrainas karogs [[Ļviva]]s pils tornī]]
Ukrainas karoga rašanos saista ar 1848. gadu, kad pēc [[Polijas dalīšanas]] Ukrainas rietumu daļa — [[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste|Galīcija un Lodomērija]] ietilpa [[Austrijas Impērija]]s sastāvā.

1918. gadā, kad proklamēja Ukrainas Tautas Republiku, par tās karogu kļuva dzelteni zilais karogs uz kura tika attēlots trīsžuburis.
1992. gadā Ukrainas Augstākā padome dzelteni zilo karogu pasludināja par Ukrainas valsts karogu. Karoga proporcijas ir 2:3. Karoga apraksts ir iekļauts Ukrainas Republikas konstitūcijas 20. pantā.

Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar Ukrainu kā tradicionālo labības audzēšanas valsti, tādēļ dzeltenā krāsa tiek tulkota kā labības krāsa, savukārt gaiši zilā Ukrainas skaidrās debesis.

&lt;gallery class=&quot;center&quot; widths=&quot;150&quot;&gt;
 Flag of Galicia and Lodomeria (1849-1890).svg|[[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste]]s karogs
 Flag of Lviv Oblast.svg|Rutēņu nacionalās gvardes karogs (1848)
 Flag of Ukraine (1917–1921).svg| [[Ukrainas Valsts]] un [[Ukrainas Tautas Republika]]s karogs (1917–1920)
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{Bar box
|width = 200px
|float = right
|title = Etniskais sastāvs (2001)
|titlebar = #ddd
|bars =
{{Bar percent|Ukraiņi|teal|77.8}}
{{Bar percent|Krievi|teal|17.3}}
{{Bar percent|Baltkrievi|teal|1.2|0.6%}}
{{Bar percent|Moldāvi|teal|1.2|0.5%}}
{{Bar percent|Krimas tatāri|teal|1.2|0.5%}}
{{Bar percent|Bulgāri|teal|1.2|0.4%}}
{{Bar percent|Ungāri|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Rumāņi|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Poļi|teal|1|0.3%}}
{{Bar percent|Citi|teal|3|1.7%}}
}}
{{-}}
Pēdējā Ukrainas tautas skaitīšana notika 2001. gadā. Iedzīvotāju skaits tolaik bija 48 miljoni 457 tūkstoši, no viņiem pilsētās dzīvoja 67,2%, bet laukos 32,8%. Deviņās pilsētās bija vairāk kā 500 000 iedzīvotāju.

[[Attēls:Українськомовні1959—2001.gif|thumb|300px|right|Padomju okupācijas laikā ukraiņu iedzīvotājus pakļāva rusifikācijai, un uz šo reģionu pārcēlās miljoniem krievu. No 1959. līdz 1989. gadam ukraiņu valodā runājošo iedzīvotāju īpatsvars ievērojami samazinājās dienvidu un austrumu reģionos, bet Donbasa reģionā viņi praktiski kļuva par mazākumu.&lt;ref&gt;[https://d1wqtxts1xzle7.cloudfront.net/57398032/%D0%95%D1%82%D0%BD%D0%BE%D0%BA%D1%83%D0%BB%D1%8C%D1%82%D1%83%D1%80%D0%BD%D0%B0_%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%BC%D1%96%D0%BA%D0%B0_%D1%96_-libre.pdf?1537213469=&amp;response-content-disposition=inline%3B+filename%3DEthnocultural_dynamics_and_regional_iden.pdf&amp;Expires=1759683476&amp;Signature=Y1x9ohJAr6Anb30U-L27iI1NCoz~Yxcx3dIKGmsDPl7LLlt38vDBivW14bjZV5aZVmpFmMegcX9020~QyKi7-Ttp-WKHRjA2IG1VXBm5SSVGLLnfK32OuiFGc3mXAbuW5SXxHjFgtNGpBkk-CIMd1lVpQggAQYfkJ~r-qWpr~yO7d6QiN0ZeLr9vbvxyo7z3BcJBSA5NNDupEnMlK0PdnVcjcRq9VYCvAp3hD4f3Qdrf1958x4T1ROcElmk6ODk627Wm3~F-RRKkc6IYcBUxOVk4zBSy1IQO0NpQcKMdDsfv6ZqQYnqTv6JrFNboxbcwfqZug6OLHGII3Bsh7xsvAg__&amp;Key-Pair-Id=APKAJLOHF5GGSLRBV4ZA Етнокультурна динаміка та регіональні ідентичності Півдня та Сходу України в 1991—2013 рр.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bibliotekanauki.pl/articles/568412 |title=Динамика численности этнических украинцев в УССР: на основе итогов Всесоюзных переписей населения 1959 г., 1970 г. и 1979 г. |access-date=2024-10-02 |archive-date=2024-06-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240629092655/https://bibliotekanauki.pl/articles/568412 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;]]
Pēc 2001. gada datiem Ukrainas iedzīvotāji piederēja vairāk kā 130 dažādām etniskām grupām. Lielākā etniskā minoritāte ir krievi, kas dzīvo galvenokārt Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos. 67,5% iedzīvotāju par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 29,6% krievu valodu, bet 2,9% kādu citu valodu. 85,2% ukraiņu par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, bet 14,8% krievu valodu.&lt;ref&gt;[http://2001.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/language/ About number and composition population of UKRAINE by All-Ukrainian population census'2001 data] (angliski)&lt;/ref&gt;
2001. gadā 87,9% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 65,7%, ka viņi teicami runā krieviski. Iepriekšējā, 1989. gada tautskaitē 78,0% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 78,4%, ka viņi teicami runā krieviski.&lt;ref&gt;[http://2001.ukrcensus.gov.ua/d/mono_eng.pdf First All-National Population Census: historical, methodological, social, economic, ethnic aspects] (angliski)&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ukraine census 2001 Ukrainians.svg|Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata sevi par ukraiņiem, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
Attēls:Ukraine census 2001 Russian.svg|Iedzīvotāju īpatsvars, kuri krievu valodu uzskata par dzimto, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
&lt;/gallery&gt;
{{Ukrainas lielākās pilsētas}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Skatīt arī ==
* [[Ukrainas administratīvais iedalījums]]
* [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]]

{{Eiropa}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukraina| ]]</text>
      <sha1>1ns0ypdvuowkte6itdxyrq3ueyigik6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvju raksti Brīvā Latvija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3878</id>
    <revision>
      <id>4454970</id>
      <parentid>3110409</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:48:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4718" sha1="c0qvz9dvqns3jps6u5o8n5w0aexab5y" xml:space="preserve">{{Preses izdevuma infokaste
| title          = &quot;Latvju raksti Brīvā Latvija&quot;
| image_file     = 5 136 Briva Latvija Nr.12.JPG
| image_size     = 250px
| image_caption  = 
| editor         = Gustavs Celmiņš
| staff_writer   = 
| frequency      = Neregulāri
| category       = Nelegāls laikraksts
| company        = 
| founded        = [[1943]]
| firstdate      = 
| country        = [[Latvija]]
| language       = [[latviešu valoda|latviešu]] 
| website        = 
| issn           = 
}}

'''Latvju raksti Brīvā Latvija''' (1943 - 1944) (sākotnējais nosaukums - '''Vēstījums''') bija [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] izdots nelegāls izdevums vācu okupācijas laikā.

Laikraksta galvenais veidotājs bija organizācijas [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusts]] vadītājs Gustavs Celmiņš, kurš arī ir lielākās daļas publicēto rakstu autors.

Laikā no 1943. gada vasaras līdz 1944. gada martam iznāca 13 numuri. Pirmo četru numuru nosaukums bija '''Vēstījums'''. Pašlaik ir zināmi tikai trīs oriģinālnumuri, taču Drošības policijas un SD komandiera Latvijā R.Langes arhīvā [Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, R 252. f., 1.apr., 26.l.] atrodas vairāku citu numuru tulkojumi vācu valodā.

Laikraksta numuru saturs pārsvarā iedalāms trīs daļās -

# Ārpolitika un militārie notikumi;
# Iekšpolitika;
# Praktiski jautājumi.

Pirmos četrus numurus ar nosaukumu Vēstījums ar rakstāmmašīnu 20-30 eksemplāros izgatavoja pats G.Celmiņš. Tos viņš izplatīja pašrocīgi savā darba vietā - latviešu pašpārvaldes [[Iekšlietu ģenerāldirekcija|Iekšlietu ģenerāldirekcijā]]. Nopratināšanā viņš laikraksta izdošanu pamatoja ar to, ka pie viņa pēc informācijas griezušies daudz cilvēku, un viņš nolēmis to izplatīt rakstiskā veidā.

Sākot ar 5. numuru laikraksts sāka iznāk ar nosaukumu Brīvā Latvija. Latvju raksti. Tas tika pavairots aptuveni 700 eksemplāru lielā metienā, un tā apjoms sasniedza 16-18 lapaspuses. Laikraksta 5.-11. numura iespiešanu vadīja A.Briedis, 12. un 13.numura iespiešanu - J.Sildegs, pie kam zināms, ka 12. numurs tika iespiests Jelgavas apriņķa Vircavas pagasta valdē.

Laikraksta izplatīšana kārtība tika mainīta. Turpmāk Celmiņš saviem apmeklētājiem izsniedza šifrētus kuponus, ar kuriem varēja saņemt laikrakstu tā nelegālajās izplatīšanas vietās - [[Rīga|Rīgā]] Martas ielā 9, Rūpniecības (Landesvēra) ielā 7, Brīvības (Ā.Hitlera) ielā 16 un Lāčplēša (K.Širrena) ielā 59-4. Ir zināms, ka atsevišķos gadījumos laikraksts izplatīts pa [[pasts|pastu]]. Lai novērstu aizdomas, šajos gadījumos tika izmantotas aploksnes ar viltotu Darba pārvaldes zīmogu. Bija arī organizēta laikraksta izplatīšana provincē. Izdevuma izplatīšanā provincē bija iesaistīti tautskolu inspektori - A.Endziņš [[Abrene|Abrenē]] un A.Briedis [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. Pēc aculiecinieku ziņām ir zināms, ka 1943.gada augustā-septembrī atsevišķi numuri ir bijuši izplatīti Dobeles apriņķa Annenieku pagastā un Jēkabpilī.

1943. gada rudenī vācu iestādēm izdevās izsekot un apcietināt dažus laikraksta izplatītājus provincē.

Jau 1944. gada 25. janvāra ziņojums apliecina R.Langes pārliecību par G.Celmiņa saistību ar izdevumu. laikraksta izdošana tika pārtraukta līdz ar G.Celmiņa apcietināšanu 1944. gada 14. martā. Līdz viņa arestam bija sagatavots laikraksta 14. numurs, taču tas nepaspēja iznākt.

Visu atbildību par laikraksta izdošanu uzņēmās Gustavs Celmiņš un pratināšanā nenosauca iespiedēju un izplatītāju vārdus.

Pēc pratināšanu pabeigšanas, kas ilga līdz 15. aprīlim, G.Celmiņu nosūtīja uz Flosenburgas koncentrācijas nometni. Pārējos arestētos, saskaņā ar [[Ostlande]]s Drošības policijas un SD priekšnieka Fuksa (''Fuchs'') 1944. gada 17. jūnija pārskatu, sakarā ar [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzimšanas dienu pēc nopratināšanas atbrīvoja.

Laikraksta Brīvā Latvija. Latvju raksti pavairošanā un izplatīšanā bija iesaistīti A.Endziņš, J.Briedis, Dž.Puriņš, Ķimenis, A.Krastiņš, T.Andersons, Ozoliņš, B.Laupacis, E.Ceriņš, Bīviņš, Sokolovskis un citi.

== Informācijas avoti ==
* Brīvā Latvija. Latvju raksti, [https://web.archive.org/web/20090423145330/http://www.historia.lv/alfabets/B/br/briva_latvija_latvju_raksti/briva_latvija_latvju_raksti.htm Historia.lv]

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture|Briva Latvija]]
[[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti|Briva Latvija]]
[[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]</text>
      <sha1>c0qvz9dvqns3jps6u5o8n5w0aexab5y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varšava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3899</id>
    <revision>
      <id>4454894</id>
      <parentid>4392117</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:06:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454894</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8872" sha1="bmippsgqndo3h2jgmqtaw9rfefv1vn3" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Varšava
| official_name = ''Warszawa''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{Photomontage|
 |color=#ffffff
 |photo1a = Aleja_Niepdleglosci_Warsaw_2022_aerial_(cropped).jpg
 |photo2a = Pałac Na Wyspie w Warszawie, widok na elewację południową.jpg
 |photo2b = 2017-05-27 Plac Zamkowy w Warszawie 2.jpg
 |photo3a = Warszawa, ul. Nowy Świat 72-74 20170517 004.jpg
 |photo3b = Warszawa, Rynek Starego Miasta 42-34 20170518 001.jpg
 |photo4a = Warszawa, ul. Krakowskie Przedmieście 87, 89 20170516 003.jpg
 |photo4b = Warszawa, ul. Senatorska 10 20170516 001.jpg
 |photo5a = Wilanów Palace.jpg
 | spacing = 2
 | border = 0
 | position = center
 | size = 276
}}
| image_caption = 
| imagesize = 
| image_flag = Flag of Warsaw.svg
| image_shield = Coat of arms of Warsaw.svg
| pushpin_map = Poland#Mazovijas vojevodiste#Eiropa
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Mazovijas vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = pilsēta ar apriņķa tiesībām
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 13. gadsimtā
| area_total_km2 = 517.24
| population_as_of = 2016
| population_total = 1748916
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 52
| latm = 13
| lats = 56
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 13
| longEW = E
| elevation_max_m = 121
| elevation_min_m = 78
| website = {{URL|http://www.um.warszawa.pl}}
| embedded = {{Designation list
|                    embed = jā
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Varšavas vēsturiskais centrs
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = ii, iv
|        designation1_date = 1980
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/30 30]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{POL}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika
}}
| image_blank_emblem = Warsaw logo 2022.svg
}}
'''Varšava''' ({{val|pl|Warszawa}}) ir [[Polija]]s [[galvaspilsēta]] no 1596. gada, lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie [[Visla]]s upes. Pilsētā ir 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.

== Vēsture ==
13. gadsimtā Varšava bija neliels zvejnieku ciematiņš. No 14. gadsimta — viena no [[Mazovija]]s hercoga pilsētiņām. 1572. gadā pilsētā tika noslēgta [[Varšavas konfederācija]] — Polijas augstmaņu līgums par [[reliģiskā iecietība|reliģisko iecietību]].

1596. gadā Polijas karalis [[Sigismunds III Vāsa]] pārcēla valsts galvaspilsētu no [[Krakova]]s uz Varšavu. 1794. gadā  [[Aleksandrs Suvorovs|Suvorova]] karaspēkam ieņemot pilsētu, notika [[Pragas slaktiņš]] &lt;!-- nelabot, ir pareizi --&gt;. 1795. gadā Varšavu anektēja [[Prūsijas Karaliste|Prūsija]] un tā kļuva par [[Jaunā Austrumprūsija|Jaunās Austrumprūsijas]] (''Neu-Ostpreussen'') provinces galvaspilsētu. 1807. gadā pilsētu ieņēma [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] tā kļuva par [[Varšavas hercogiste]]s galvaspilsētu.

No 1815. gada - [[Krievija|Krievijā]] ietilpstošās [[Kongresa Polija]]s galvaspilsēta. 1830. gada novembrī Varšavā sākās [[Novembra sacelšanās]].

1918. gadā tā kļuva par neatkarīgas [[Polija]]s galvaspilsētu. 1920. gadā [[Poļu-padomju karš|Poļu-padomju kara]] laikā ap pilsētu notika smagas kaujas, kurās uzvarēja Polijas karaspēks.

[[Otrais pasaules karš|Otra pasaules kara]] pirmajā dienā - 1939. gada 1. septembrī pilsētu bombardēja vācu aviācija. No 1939. gada Varšava bija [[ģenerālgubernatūra]]s sastāvā. No 1943. gada 18. janvāra līdz 16. maijam - [[Varšavas geto sacelšanās]], no 1944. gada 1. augusta līdz 2. oktobrim - [[Varšavas sacelšanās]]. 1944. gada oktobrī [[Sarkanā armija]] ienāca gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā. 1945. gadā notika diskusijas, vai galvaspilsētu vispār vērts atjaunot. Pēckara gados tika atjaunota daļa vecpilsētas, tomēr lielākā daļa no apbūves ir uzcelta no jauna.

1995. gadā pilsētā sāka darboties [[Varšavas metro|metro]].

== Varšavas centrs ==
1980. gadā Varšavas centru iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

Varšava iekļauta sarakstā, jo 1944. gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Mūsdienās vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII gs. līdz XX gs.) rekonstrukcijai no drupām.

== Cilvēki ==
Varšavā dzimuši:
* [[Zbigņevs Bžeziņskis]] (''Zbigniew Brzezinski''; 1928—2017) — ASV politiķis;
* [[Broņislavs Geremeks]] (''Bronisław Geremek''; 1932—2008) — politiķis;
* [[Jaroslavs Kačiņskis]] (''Jarosław Kaczyński''; 1949) — politiķis;
* [[Lehs Kačiņskis]] (''Lech Kaczyński''; 1949—2010) — politiķis;
* [[Kšištofs Keslovskis]] (''Krzysztof Kieślowski''; 1941—1996) - kinorežisors;
* [[Marija Kirī]] (''Maria Skłodowska-Curie''; 1867—1934) — fiziķe;
* [[Kazimežs Kuratovskis]] (''Kazimierz Kuratowski''; 1896—1980) - matemātiķis;
* [[Benuā Mandelbrots]] (''Benoît Mandelbrot''; 1924—2010) — matemātiķis;
* [[Osips Mandelštams]] (''Осип Эмильевич Мандельштам''; 1891—1938) — krievu dzejnieks;
* [[Staņislava Nikodima]] (''Stanisława Nikodym'', 1897—1988) — Polijas matemātiķe un māksliniece;
* [[Konstantīns Rokosovskis]] (''Константин Константинович Рокоссовский''; 1891—1938) — PSRS maršals;
* [[Irena Sendlere]] (''Irena Sendler''; 1910—2008) — ebreju glābēja;
* [[Vaclavs Serpiņskis]] (''Wacław Sierpiński''; 1882—1969) — matemātiķis;
* [[Alfreds Tarskis]] (''Alfred Tarski''; 1901—1983) — loģiķis;
* [[Kaja]] (''Kayah'', īstajā vārdā ''Katarzyna Szczot''; 1967) — dziedātāja.
* [[Miķelis Goppers]] (1908-1996) — grāmatizdevējs.

== Iedzīvotāji ==
Iedzīvotāju skaits Varšavā no 1700. gada līdz mūsdienām.
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|type        = 
|align       = left
|width       = 
|state       = 
|shading     = 
|percentages = off
|break       = jā
|footnote    = 
|1700|30000 
|1792|120000
|1800|63400
|1830|139700
|1850|163600
|1882|383000
|1900|686000
|1925|1003000
|1939|1300000
|1945|422000
|1956|1000000
|1960|1139200
|1970|1315600
|1975|1436100
|1980|1596100
|1990|1611800
|2002|1707100
|2004|1676600
|2005|1694825
|2006|1700536
}}

==Apskates objekti==
*[[Povonzku kapsēta]] (''Cmentarz Powązkowski w Warszawie'')
*[[Varšavas Jaunā pilsēta]] (''Nowe Miasto (Warszawa)'')
*[[Varšavas Karaļu ceļš]] (''Trakt Królewski w Warszawie'')
*[[Varšavas Svētā krusta bazilika]] (''Bazylika Świętego Krzyża w Warszawie'')
*[[Varšavas ūdens filtru stacija]] (''Zespół Stacji Filtrów w Warszawie'')
*[[Varšavas Vecā pilsēta]] (''Stare Miasto w Warszawie'')
*[[Vilanovas pils]] (''Pałac w Wilanowie'')

==Galerija==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
Rynek_Nowego_Miasta_w_Warszawie_2017.jpg|Varšavas Jaunā pilsēta (Tirgus laukums)
Ulica_Nowy_Świat_w_Warszawie_2015.JPG|Varšavas Karaļu ceļa daļa (Novi Svjatas iela)
Filtry_Warszawskie_przy_ul._Koszykowej_81_w_Warszawie,_Hala_Filtrów_Powolnych.jpg|Varšavas pazemes ūdens filtri
Bazylika_Świętego_Krzyża_w_Warszawie_od_strony_Krakowskiego_Przedmieścia.JPG|Varšavas Svētā krusta bazilika
Plac_Zamkowy_w_Warszawie_widziany_z_wieży_kościoła_św._Anny.JPG|Varšavas Vecā pilsēta
Warszawa_-_Wilanów_Palace.jpg|Vilanovas pils
Main Gate, University of Warsaw Main Campus, Warsaw, Poland, 2019, 01.jpg|[[Varšavas Universitāte]]
C15 W 33.jpg|[[Varšavas metro]]
The Palace Of Culture Warsaw Poland Travel Photography (111546747).jpeg|[[Kultūras un Zinātnes pils (Varšava)|Kultūras un Zinātnes pils]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
*[https://web.archive.org/web/20181210004225/http://swkrzyz.pl/ Varšavas Svētā krusta bazilika]
*[http://www.wilanow-palac.pl/ Vilanovas pils]

{{Eiropas galvaspilsētas}}
{{Polija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polijas pilsētas]]
[[Kategorija:Mazovijas vojevodistes pilsētas]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Mazovijas vojevodistes apriņķi]]
[[Kategorija:Varšava| ]]</text>
      <sha1>bmippsgqndo3h2jgmqtaw9rfefv1vn3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilhelms fon Firstenbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5546</id>
    <revision>
      <id>4455013</id>
      <parentid>4399259</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:37:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455013</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13877" sha1="1tyd4fj9vp3owx3pqaogrnnt17nlkmu" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Maurycy Gottlieb - Livonian Brothers of the Sword do homage to Polish king - 1557.png|250px|thumb|1557. gada [[Pasvales līgums|Pasvales līguma]] noslēgšana starp mestru Vilhelmu fon Firstenbergu un karali [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums]]
'''Vilhelms fon Firstenbergs''' (vācu: ''Wilhelm von Fürstenberg'', latīņu: ''Guillelmus Furstenbergius''; [[1500. gads|1500]]—[[1564. gads|1564]]) bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs (1557.VI—1559.IX).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Ziemeļreina-Vestfālene|Vestfālenē]], jau bērnībā ieradies [[Livonija|Livonijā]]. Bijis [[Aizkraukles pils]] pārvaldnieks (1524—1535), [[Daugavpils komturs]] (1535—1554) un [[Vīlandes pils]] komturs (1554—1557).

[[Koadjuktoru karš|Koadjuktoru kara]] laikā Firstenbergu ievēlēja par Livonijas ordeņa mestru kā pretpoļu partijas pārstāvi. Tomēr 1557. gada septembrī viņš bija spiests [[Livonijas Konfederācija]]s vārdā noslēgt [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]] par savstarpēju palīdzību karā pret Krievijas caristi. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Maskaviju Livonijas ordenis ieķīlāja Daugavpils komtureju un [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogteju]] Polijas un Lietuvas valdniekam Sigismundam II Augustam.

Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākuma, kad [[krievi]] bija ieņēmuši [[Narva|Narvu]] un [[Tartu|Tērbatu]], atstāja mestra amatu [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]] un devās uz savu pili Vīlandē, kur 1560. gadā tika sagūstīts un izvests uz [[Krievija|Krieviju]], kur nomira 1564. gadā.

== Dokumenti ==
{{citāts|[[Rusova hronika]]* par mestru Vilhelmu:&lt;br /&gt;
[[Attēls:RussowChronicle.jpg|150px|left]]

&lt;blockquote&gt;
&quot;Vilhelms Firstenbergs, 45. Vācu ordeņa mestris, 1557. gadā ieguva mestŗa amatu. [..]&lt;br /&gt;

Tā kā 1557. gadā strīdus starp Poliju un Livoniju bija izbeigts un kaŗaspēks atlaists uz mājām, tad bija jādomā, ka iestājušies labi miera laiki. Bet te Maskavas nodevu dzirkstele drīz vien aizdedzināja visu Livoniju. Maskavas lielkņazs ([[Ivans IV]]) atsūtīja Livonijas kārtām šādu naidīgu satura vēstuli: &lt;br /&gt;
''Livonijas mestŗam '''Vilhelmam''', Rīgas virsbiskapam un visiem Livonijas iedzīvotājiem, kā arī Tērbatas biskapam un arī citiem biskapiem. Jūs bijāt atsūtījuši savus sūtņus ar pavadoņiem, goda vīrus, Jāni Bokhorstu, [[Grothusi|Otonu Grotūzenu]] un [[Vrangeļi|Valdemāru Vrangeli]] ar pazemīgu lūgumu, lai mēs parādītu savu žēlastību mestŗam, virsbiskapam, Tērbatas biskapam, citiem biskapiem un visiem Livonijas iedzīvotājiem un pavēlētu mūsu [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] un [[Pleskava|Pliskavas]] pilnvarniekam noslēgt ar jums mieru uz vecā miera līguma pamata. Bet mēs pavēlējām mūsu pilnvarniekam jūsu netaisnību dēļ neslēgt mieru, bet prasīt gandarījumu. Jānis Bokhorsts, jūsu sūtnis, un viņa pavadoņi lūdza to nedarīt un apsolīja, ka mestris, virsbiskaps, Tērbatas biskaps un visi Livonijas iedzīvotāji izlabošot mums nodarītās netaisnības, atdošot baznīcas un baznīcu zemes, atļaušot mūsu tirgoņiem un viesiem stāties sakaros veikala darīšanās ar Livonijas un ārzemju tirgoņiem, izņemot tirgošanos ar ieročiem. Tāļāk Tērbatas biskaps solīja savākt visas pagājušo gadu nokavētās nodevas, no katra iedzīvotāja vienu vācu marku, un šās nodevas piesūtīt mums triju miera gadu laikā, kā arī uz priekšu katru gadu bez kavēšanās sūtīt pienākošās nodevas. Bija arī solīts dažādus ļaudis no aizjūŗas un citām zemēm, kuŗi gribētu iestāties mūsu dienestā, nekavēt pie mums ierasties. Tāpat miera līgumā skaidri bija teikts, ka jūs nekādā gadījumā nepabalstīsiet Polijas ķēniņu un Lietavas lielkņazu. Šo miera līguma norakstu mani Pliskavas un Lielās Novgoradas pilnvarnieki zem krusta zīmes ir skūpstījuši un mana sūtņa kelara Terpigoreva klātbūtnē apstiprinājuši ar saviem piekaŗamiem zīmogiem. Un jūs apsolījāties visu to pildīt. Lai nelietu kristīgu laužu asinis, mēs bieži esam atgādinājuši ar vēstulēm, lai jūs turētu līgumu un atteiktos no savas netaisnīgās izturēšanās, bet jūs neesiet uz to griezuši vērību, bet mēģinājuši lietu tikai novilcināt. Tādēļ, mūsu taisnības dēļ, paļaudamies uz to Visaugstāko, mēs gribam jūs sodīt, cik tāļu to atļaus Dieva griba. Izlietās asinis, lai jūs to zinātu, būs jūsu vaina, bet ne mūsu. Mēs lietosim visu mūsu lielo varu, jūsu netaisnību sodīšanai. Manu sūtni nedomājat aizturēt, bet atlaižat uz mājām. Rakstīts visā mūsu varenībā, mūsu Maskavas pilī 1557. gadā, novembŗa mēnesī''.&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

Šī vēstule visā Livonijā izsauca lielas bēdas un rūpes. Tērbatas biskaps vēl cerēja, ka Maskava daudz maz piekāpsies. Viņš bija ar mieru apzvērēt, ka biskapija nemaz nav maksājusi nodevas, kas nav redzams arī vecās grāmatās un rakstos, un arī veci ļaudis tā neatceroties, Vecos rakstos esot gan atrodama ziņa par to, ka uz Tērbatas biskapijas robežām dravniecības nolūkiem lietots mežs, par ko krieviem katru gadu dots nedaudz medus. Redzams arī tas, ka biskapija sv.Trīsvienības baznīcai, kuŗa atrodas Pliskavas apgabalā, katru gadu devusi dāvanas, vai tas ticis darīts meža dēļ, kuŗš varbūt piederēja baznīcai, vai tur bijuši citi kādi motivi, neesot redzams. Kad visāda izlavīšanās nekā nelīdzēja un Livonijas iedzīvotāji redzēja Maskavas nopietnību, viņi izvēlēja jaunus sūtņus, Klausu Franku un Elertu, Krūzi, un 1557. gada ziemā nosūtīja viņus uz Maskavu, lai noslēgtu pastāvīgu mieru, kuŗā nebūtu ieslēgts pilnīgi neizpildāmais noteikums par lielām nodevām, kuŗas bija lielākas nekā visi biskapijas muižnieku ienākumi.&lt;br /&gt;

Sūtņi panāca to, ka visu prasību kopsumu reducēja uz 40.000 dāldeŗiem, bet šī summa bija tūlīt jāsamaksā. Bez tam Tērbatas biskapijai katru gadu bija jāmaksā 1000 Ungārijas guldeņu. Ar to miers bija noslēgts, un abas puses nosolījās viņu turēt. Kad tas tapa zināms, Maskavā bija liela līgsmība. Drīzi pēc tam lielkņazs nosūtīja savus ļaudis pie Livonijas sūtņiem pēc tiem 40.000 dāldeŗiem. Saprotams, naudas viņiem nebija. Lielkņazs izlikās ļoti noskaities un lika sūtņiem pateikt, ka, ja viņi nākuši tikai viņu apmuļķot, lai taisoties mājās, viņš iešot pats pēc naudas uz Livoniju. Sūtņi piesolīja atstāt ķīlniekus un agrāk neaiziet, kamēr nauda nebūs pienākusi. Bet nekas nelīdzēja. Tad visā ātrumā sūtņi posās uz mājām. Krievi, izdzirduši par Livonijas kaŗu, ļoti noskuma un teica, ka lielkņazam esot diezgan dīķu, ezeru un upju, kur varot noslīcināt tautu, un neesot nemaz jāiet uz Livoniju. No veciem ļaudīm viņi bija dzirdējuši, kā reiz krieviem Livonijā bija gājis. Krievu kaŗaspēks drīz vien sekoja Livonijas sūtņiem, un 1558. gada janvarī ielauzās Livonijā. Rīgas un Tērbatas biskapijas zemes un Viriju krievi galīgi izlaupīja, izdedzināja un iedzīvotājus bez kādas pretošanās aizveda gūstā. Lopus un labību, ko nevarēja aizvest, iznīcināja. [..]&lt;br /&gt;
Šo kaŗu maskavieši sāka ne tādēļ, lai iekaŗotu Livonijas pilsētas, pilis un zemes, bet lai piespiestu Livonijas kārtas turēt savus solījumus. Kaŗavadoņiem bija aizliegts aplenkt pilis. Maskavas kaŗaspēka virspavēlniekam, krievu gūstā kritušam tatāru ķēniņam [[Šigalejs|Šig-Alejam]], kuŗš bija uzkavējies pie Narvas, lai sagaidītu laupīšanās izklīdušos pulkus, pienāca steidzīga lielkņaza vēsts, lai viņš savā vārdā rakstot visām Livonijas kārtām un uzaicinot turēt to, ko apsolījuši pēdējie sūtņi. Šig-Alejs tad arī 1558. gada februārī visām Livonijas kārtām nosūtīja šādu satura vēstuli: ''“Tā kā Livonijas iedzīvotāji nav turējuši Viskrievijas caram dotos solījumus, viņš bija spiests uzsākt kaŗu. Šo kaŗu un asins izliešanu Livonijas iedzīvotāji paši savu netaisnību dēļ sagādāja savai zemei. Ja gribat, lai zemi vairāk neposta, tad sūtat steidzīgi sūtņus ar apsolīto naudu pie cara. Es pierunāšu caru un citus kņazus un kaŗavadoņus turpmāk vairs neizliet cilvēku asinis.”''&lt;br /&gt;

Mestris un visas kārtas nezināja, kur ņemt šos 40.000 dāldeŗus, jo kaŗā ar Poliju bija iztērēta visa nauda. Naudas nebija arī Tērbatas biskapam. Viņš bija naudu izdevis sava priekšgājēja Josta Rekes parādu nomaksai un ieķīlāto biskapijas zemju izpirkšanai. Minēto sumu būtu varējis gan dot kāds muižnieks vai daži no tirgoņiem, ja tikai gribētu, bet neviens negribēja upurēt savu naudu. Katrs, dzīvodams pārdrošībā labas dienas, domāja, ka briesmas nebūs nemaz tik lielas. Beidzot pēc ilgas vilcināšanās Livonijas kārtas Rīgā, Rēvelē un Tērbatā, savāca 60.000 dāldeŗu. Tā kā šīs pilsētas atradās tāļu viena no otras, tad naudu nevarēja tik drīzi sadabūt vienā kopā. Pa to laiku krievu kaŗaspēks ar labiem kaŗa ieročiem ielenca Narvu. Tā kā Livonijas Narva atradās tuvu pie Krievijas robežām un tikai neliela upe sķiŗ Krieviju no Livonijas, tad krievi no sava krasta varēja Narvu apšaudīt ar akmeņa bumbām un granātam, kaut gan bez lieliem panākumiem. 12. maijā pašā pilsētiņā, Kurta Ulkena mājā, neizprotamā kārtā, jādomā aiz nodevības, izcēlās uguns, no kuŗas nodega visa Narva. Pa ugunsgrēka laiku krievi ieņēma pilsētiņu. Pilsoņi, redzēdami, ka glābšanās nav, sabēga pilī, un vēlāk ar krievu atļauju aizgāja projām ar to mantu, kuŗa vēl bija pāri palikusi. Krievi ieņēma pilsētiņu un pili Narvu 12. maijā, 1558. gadā. [..]&lt;br /&gt;
Kad krievi bija ieņēmuši Narvu un citas minētās pilis, tikai tad pienāca tie 40.000 dāldeŗi. Bet krievi vairs viņus negribēja pieņemt, jo viņi Livonijā jau esot daudz vairāk dabūjuši, nekā šī nauda vērts; kamēr laime pati nākot viņiem pretīm, viņi negribot viņu atstumt, bet turpināt tāļāk savu taisno lietu. Naudu lai nesot atpakaļ saviem kungiem. Nauda no Maskavas tapa atvesta atpakaļ, bet Narva un citas pilis bija pazaudētas. Tad bija žēl, ka tik ilgi bija vilcinājušies ar naudas savākšanu, bet nekā vairs nevarēja līdzēt&quot;. [..]&lt;br /&gt;

&quot;Krievi pie Vilandes uzturējās 4 nedēļas, bet nespēja šo stipro pili nekādi ieņemt. Vācu landsknechti nodevīgā kārtā, bez kā būtu spiesti to darīt, atdeva šo nepārvaramo pili krieviem. Šī lieta norisinājās šādi: landsknechti nebija saņēmuši algu par vairākiem mēnešiem. Viņi, redzēdami draudošās briesmas, pieprasīja ar lielu steigu visu algu no bijušā mestŗa '''Vilhelma Firstenberga''', kuŗš savas vecuma dienas pavadīja Vilandes pilī. Vecais kungs, nojauzdams landsknechtu ļaunprātību, piesolīja viņiem visu savu naudu un dārglietas, mēģināja samierināt viņus, uzaicināja nezaudēt drosmi un neatdot sensenam ienaidniekam bez vajadzības tādu tik stipru pili, ar ko viņi mantotu tikai kaunu un apsmieklu Dieva un visas kristīgas pasaules acīs un nevarētu atbildi dot pastaros. Landsknechti neklausīja šim padomam, bet turpināja savu nodevības darbu, piesolīdami krieviem pili ar to noteikumu, ka viņiem atļaus aiziet un paņemt līdz visu, ko viņi paspēs aiznest. Krievi viņiem to bez kavēšanās atļāva, un pils pārgāja Maskavas lielkņaza rīcībā.&lt;br /&gt;

Landsknechti nolaupīja visu vecā mestŗa sudrabu, zelta un dārglietu krājumus. Visas lādes un kastes, kuŗas muižnieki un pilsoņi no ienaidniekiem bija paslēpuši pilī, tapa uzplēstas un paņemts, kas katram patikās. Tā landsknechti, paši sev sagādājuši labu atlīdzību, atdeva pili krieviem. Bet aiznest viņi nekā neaiznesa, jo krievi viņiem visu atņēma. Mestris [[Gothards Ketlers]] visus landsknechtus, kuŗi pie viņa pēc tam ieradās, lika pakārt. Veco mestri '''Vilhelmu Firstenbergu''' un viņa uzticamos kalpus krievi aizveda uz Maskavu, kur viņš cietumā nomira. Krievi aizveda arī visu Livonijas artilēriju, kuŗa bija savākta Vilandes pilī; tas notika 1560. gada augustā.&lt;br /&gt;

Kad veco mestri '''Vilhelmu Firstenbergu''' un daudz citus muižniekus ieveda Maskavā triumfa gājiena priekšgalā, kuŗā noskatījās arī divi sagūstītie Kazaņas un Astrachaņas tatāru ķēniņi, tad viens no viņiem esot teicis: “Ar Jums, vācu suņiem, rīkojas, kā pienākas. Jūs devāt krieviem rīksti rokā, lai mūs pērtu, bet nu jūs tiekat paši pērti”. Ar to tatāru ķēniņš gribējis teikt, ka pulveri, lodes un visādu kaŗa municiju Vācijas un Livonijas tirgoņi piegādājuši no Vācijas krieviem lielos daudzumos, lai viņi iekaŗotu citas zemes, bet nu tas notiekot ar viņiem pašiem. Pašlabuma meklēšana un mantas kārība tā bija apsēdusi ļaudis, ka viņi bija aizmirsuši ne tikai mīlestību pret savu tuvāko, bet bija aizmirsuši savu pašu, savu bērnu un tēvijas labklājību&quot;.
&lt;/blockquote&gt;}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas ordeņa mestri]]
* {{BBLD}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Heinrihs fon Gālens]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1557]]. gada septembris — [[1559]]. gada septembris | pēc = [[Gothards Ketlers]]}}
{{kastes beigas}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Firstenbergs, Vilhelms fon}}
[[Kategorija:1500. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1564. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]</text>
      <sha1>1tyd4fj9vp3owx3pqaogrnnt17nlkmu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5899</id>
    <revision>
      <id>4455046</id>
      <parentid>4452190</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T09:23:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Nordat</username>
        <id>98605</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>DEU Schwarzheide COA.svg</comment>
      <origin>4455046</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="246501" sha1="e8whigmdxodjftgg9ix2h9d9swk2785" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''.

No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju.

== Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm ==
{| width=300px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-&lt;br /&gt;Virtemberga]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}}
{{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}}
{{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}}
{{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}}
{{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}}
{{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-&lt;br /&gt;Priekšpomerānija]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-&lt;br /&gt;Pfalca]]}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}}
{{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-&lt;br /&gt;Anhalte]]}}
{{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-&lt;br /&gt;Holšteina]]}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}}
{{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-&lt;br /&gt;Vestfālene]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits
|-
| [[Bavārija]] || 317
|-
| [[Bādene-Virtemberga]] || 313
|-
| [[Berlīne]] || 1
|-
| [[Brandenburga]] || 113
|-
| [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2
|-
| [[Hamburga]] || 1
|-
| [[Hesene]] || 191
|-
| [[Lejassaksija]] || 158
|-
| [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84
|-
| [[Reinzeme-Pfalca]] || 129
|-
| [[Saksija]] || 170
|-
| [[Saksija-Anhalte]] || 104
|-
| [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63
|-
| [[Tīringene]] || 126
|-
| [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17
|-
| [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271
|}

== Uzskaitījums == 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums &lt;br /&gt; [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2013)&lt;ref name=autonazwa1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; !! Federālā zeme
|-
| [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]]
|-
|  || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sülze.png|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]]  || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zehdenick COA.png|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]]
|-
| || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vilsbiburg.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vohburg SVG.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA alt.svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehren.png|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossbreitenbach.png|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langewiesen.PNG|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]]
|-
| || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oberasbach.png|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]]  || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]]
|-
| || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene]] || ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]]
|-
||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtilm.jpg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ummerstadt.png|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolframs-Eschenbach.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolgast.png|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]]
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013)
|places =
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-&lt;br /&gt;gladbaha]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā 
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]]
|Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]]
|Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]]
|Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]]
|Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]]
|Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]]
|Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]]
|Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]]
|Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]]
|Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>e8whigmdxodjftgg9ix2h9d9swk2785</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meteors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9621</id>
    <revision>
      <id>4455037</id>
      <parentid>4346728</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T07:39:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mbuskevics</username>
        <id>144163</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Labota pareizrakstības kļūda</comment>
      <origin>4455037</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2043" sha1="bkw02yah82gmdpqx81i61mnn4ayqj4h" xml:space="preserve">[[Attēls:Fireball_geminids_2010-12-09_01-10ut.gif|thumb|250px|Spožs [[Geminīdas|Geminīdu]] plūsmas meteors]]
'''Meteors''' jeb &quot;'''krītošā zvaigzne'''&quot; ir īslaicīga gaismas parādība [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]], kas rodas, [[meteoroīds|meteoroīdam]] ar [[Kosmiskie ātrumi|kosmisko ātrumu]] ielidojot Zemes atmosfērā. [[Berze]]s dēļ meteoru veidojošais ķermenis sakarst un vairākumā gadījumu pilnīgi iztvaiko. Atsevišķos gadījumos tas nokrīt uz [[Zeme]]s kā [[meteorīts]].

== Izcelsme un klasifikācija ==
Lielākā daļa meteoroīdu ir sīki akmeņaini vai metāliski objekti, kas radušies no [[asteroīds|asteroīdu]] vai [[komēta|komētu]] sadalīšanās. Tie var būt gan atsevišķi fragmenti, gan daļa no lielākiem plūsmām. Regulāras meteoru plūsmas, kā, piemēram, [[Perseīdas]] vai [[Geminīdas]], rodas, kad Zeme šķērso komētas orbītā esošu putekļu un daļiņu joslu. Šādas plūsmas tiek novērotas katru gadu noteiktos laikos un ir paredzamas.

Atšķirībā no plūsmas meteoriem, sporādiskie meteori ir nejauši objekti, kas nav saistīti ar kādu konkrētu plūsmu un var parādīties jebkurā laikā.

== Vēsture ==
Vēsturiski meteori daudzās kultūrās tika uzskatīti par dievišķiem vai pārdabiskiem vēstnešiem. Zinātniski meteoru pētīšana ļauj izprast [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] agrīno vēsturi, jo meteoroīdi bieži satur nemainītas vielas no tās veidošanās laikiem. 

Mūsdienās meteorus pēta gan ar zemes novērojumiem, gan ar [[radars|radariem]], kā arī izmantojot kosmiskos sensorus, kas reģistrē augstas enerģijas bolīdus.

== Meteoru novērošana ==
Meteori vislabāk redzami tumšā, skaidrā naktī prom no pilsētu gaismas piesārņojuma. Meteoru novērošana ir arī daļa no [[amatierastronomija]]s, un tiek organizēti regulāri novērojumu pasākumi lielāko meteoru plūsmu laikā.

== Skatīt arī ==
* [[Meteoru plūsma]]


{{Astronomija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saules sistēma]]</text>
      <sha1>bkw02yah82gmdpqx81i61mnn4ayqj4h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>MU Online</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10848</id>
    <revision>
      <id>4455050</id>
      <parentid>4206142</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:05:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>TabernasAlmeria</username>
        <id>118905</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>06.10.2003. tiek palaists Global MU Online (GMO), muonline.co.kr closed ALPHA jau 12.02.2001. Open BETA 2001. gada maijā.</comment>
      <origin>4455050</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33558" sha1="7toc526ab8cfxamla40o88yrgjfy7nm" xml:space="preserve">{{Jāuzlabo}}
{{Enciklopēdisks stils}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Datorspēles infokaste
|bilde=[[Attēls:Muonine.gif]]
|developer = ''[[Webzen]]''
|publisher = ''[[Webzen]]''
|release = 2001. gads
|genre = [[MMORPG]]
|modes = Daudzspēlētāju
|platforms = ''[[Windows 98]]/[[Windows ME|ME]]/[[Windows 2000|2K]]/[[Windows XP|XP]]/[[Windows Vista]]/[[Windows 7]]''
|media = Bezmaksas lejupielāde
|requirements = [[Pentium III]] 500 MHz,&lt;br /&gt;
64MB RAM,&lt;br /&gt;
32 MB video karte,&lt;br /&gt;
pieeja [[internets|internetam]],&lt;br /&gt;
DirectX 8, skaņu karte,&lt;br /&gt;
250 MB  brīva vieta
|input =  [[Datorpele|Pele]], [[Datora tastatūra|tastatūra]]
}}
'''''MU Online''''' (no {{val|ko|뮤 온라인}}) ir [[Koreja]]s kompānijas ''[[Webzen]]'' 2001. gadā izveidota daudzspēlētāju tiešsaistes [[datorspēles|datorspēle]] (''MMORPG''). Par ''MU Online'' spēlēšanu globālajos serveros nav jāmaksā, bet ir pieejami [[sīkmaksājums|sīkmaksājumi]], par ko var iegādāties pieredzi un ''drop'' palielinājumus. Ir pieejami arī privātie jeb neoficiālie [[serveris|serveri]], kuros ir plašākas iespējas.

== Spēles vide ==

=== Varoņu klases ===

* Tumsas bruņinieks (''Dark Knight'') — specializējas tuvcīņā. Uzlabo savu spēku un apgūst jaunas prasmes. Spēles gaitā spēj attīstīties par Asmens bruņinieku (''Blade knight'') (izpildot 1. uzdevumu). Izpildot 3. uzdevumu var kļūt arī par Asmeņmeistaru (''Blade master''). Sākuma līmenis ir relatīvi liela veselība, tāpēc ir grūtāk nogalināms. Viņu sauc arī vienkārši par karavīru, DK un BK (pēdējie divi ir saīsinājumi). Spēli sāk vai pēc atiestatīšanas parādās Lorencijā.
* Tumsas burvis (''Dark Wizard'') — specializējas burvestībās. Spēles gaitā spēj attīstīties par Dvēseļu meistaru (''Soul Master'') (izpildot 1. uzdevumu) un Lielmeistaru (''Grand Master'') (izpildot 3. uzdevumu). Viņa galvenā priekšrocība ir spēja vienlaikus sist ļoti daudz briesmoņu (dažas spējas ļauj vienlaikus uzbrukt visiem ekrānā redzamajiem briesmoņiem). Viņu sauc arī vienkārši par burvi, DW un SM (pēdējie divi ir saīsinājumi). Spēli sāk vai pēc atiestatīšanas pārādās Lorencijā.
* Elfs (''Elf'') (arī ''fairy elf'') — var lietot šaujamieročus (lokus vai arbaletus). Elfi var arī apgūt aizsardzības vai uzbrukuma burvestības. Spēles gaitā no Feju elfiem (''Fairy Elf'') var attīstīties par Mūzas elfu (''Muse Elf'') (izpildot 1. uzdevumu) un Augstāko elfu (''High Elf'') (izpildot 3. uzdevumu). Viņu lielākoties sauc vienkārši par elfu, lai arī retāk lieto jēdzienu ME (tas ir saīsinājums). Spēli sāk vai pēc atiestatīšanās parādās Norijā.
* Burvju gladiators (''Magic Gladiator'') — specializējas tuvcīņā kombinācijā ar burvestībām. Spēlē attīstās ātrāk nekā pārējie varoņi, jo par katru līmeni iegūst 7 punktus. Var pārtapt par Divkauju meistaru (''Duel Master''). Viņš var lietot gandrīz visas burvja un karavīra spējas un bruņojums, bet ne BK un SM. Viņu parasti sauc vienkārši par gladiatoru vai MG. Spēli sāk vai pēc atiestatīšanas parādās Lorencijā.
* Tumsas pavēlnieks (''Dark Lord'') — pieejams tikai jaunākajās versijās. Lai iegūtu šo varoni, vispirms ar kādu citu varoni jāsasniedz 250. līmenis. Viņi var lietot karavīra bruņas un ieročus, kā arī tieši viņiem paredzētas bruņas un ieročus. Var attīstīties par Pavēlnieku-imperatoru (''Lord Emperor''). Viņu dažreiz sauc par DL. Dažos serveros DL var iegūt jau no 250. līmeņa, reizēm tie ir pieejami arī no 150. līmeņa. Viņi, tāpat kā gladiatori, par līmeni saņem 7 punktus. Spēli sāk vai pēc atiestatīšanas parādās Lorencijā.
* Izsaucējs (''Summoner'') — viņi (precīzāk viņas) ir pieejami tikai jaunākajās versijās. Viņi var lietot dažas burvja spējas. Izpildot 1. uzdevumu kļūst par Asiņaino izsaucēju (''Bloody summoner''). Spēli sāk vai pēc atiestatīšanas parādās @ ''Elbeland''.

=== Varoņu parametri ===

Visiem varoņiem ir 4 galvenie ''stats'': spēks (''strength''), veiklība (''agility''), vitalitāte (''vitality'') un enerģija (''energy'').

* Spēks ''(strenght vai STR'') — palielina tuvcīņas ieroču efektivitāti.
* Veiklība (''agility vai AGI'') — palielina iespējamību trāpīt un izvairīties no trāpījumiem. Palielina šaujamieroču uzbrukuma efektivitāti.
* Vitalitāte (''vitality vai VIT'') — palielina dzīvotspēju.
* Enerģija (''energy vai ENG'') — nosaka varoņu iespējas lietot spējas. Palielina burvju enerģijas (''mana'') daudzumu un atjaunošanās ātrumu. Lielāks daudzums enerģijas palielina spēju efektivitāti.
* Komandēšana (''command'') — šis ir īpašs parametrs, kas ļauj Tumsas pavēlniekam dresēt dabā sastopamos dzīvniekus. Palielinot komandēšanas punktus ir iespēja iemācīties jaunas burvestības, kurām ir vajadzīga enerģija. Tumsas pavēlnieks ar attīstītu komandēšanu var savā ģildē turēt maksimāli 80 biedru, kas ir vairāk kā citiem varoņiem, kas ir ģildes vaditāji.

=== Spējas (burvestības un prasmes) ===

Tāpat kā citās šāda veida spēlēs, varoņi šeit var lietot burvestības un spējas. Katra veida varonim ir pieejamas savas spējas, un ieročiem var nākt līdzi noteikta spēja. Spēju lietošana tērē burvju enerģiju, un dažos gadījumos arī izturību (''stamina'').

==== Bruņinieka spējas ====

Bruņinieku ieročiem var nākt līdzi: ''Hacking'', ''Cyclone'', ''Stabbing'', ''Uppercut'' un ''Slash'' spējas, tās visas tērē tikai burvju enerģiju. Dažiem vairogiem nāk līdzi ''defend'' spēja. Bruņinieki var iemācīties vēl vairākas spējas. No lodēm nāk spējas: ''Furry of light (orb of blow)'' , ''spirit of fire'' (''spearthrust'' (izmantojama uz speciāla zirga ''Dynorant''), ''Twisting slash (orb of twisting slash)'', ''Light of life (orb of heal)'', ''reagefull blow (orb of reagefull blow)'' un ''death stab (orb of death stab)''.

==== Burvja burvestības ====

Burvjiem ir pieejams vislielākais daudzums spēju. Viņi tās var iemācīties no attiecīgajiem tīstokļiem (''scrolls''). Burvja spējas ir: Enerģijas lode, Uguns lode, Spēka vilnis, Zibens, Teleports, Meteorīts, Ledus, Inde, Liesmas, Tvisters, Ļaunais gars, Elles ugunis, Ūdens lielgabals, Blieziens. Dvēseļu meistars var iemācīties vēl šādas spējas: Masu teleportu, Manas vairogu, ''Decay'', Pēkšņais ledus, un Nova.

==== Elfu spējas ====

Elfu lokiem un arbaletiem var nākt līdzi trīskāršā šāviena (''tripple shot'') spēja. Elfi atsevišķi var iemācīties arī ''penetration'' spēju, kad sasniedz 130. līmeni (var izšaut cauri vairākiem briesmoņiem). Mūzas elfi var apgūt Ledus bultu (''ice arrow''), tam vajag vairāk nekā 500 veiklības punktu.

Elfi vēl var lietot spējas, kas var ietekmēt sevi vai citus spēlētājus: dziedēt ''heal'', palielināt aizsardzību ''greater defence'', palielināt uzbrukuma spēku ''greater damage''. Šo spēju iedarbības efektivitāte ir atkarīga no elfa enerģijas daudzuma. Elfs ar pietiekoši lielu enerģiju var zema līmeņa spēlētājus padarīt tik stiprus, ka viņi var relatīvi viegli nosist tādus briesmoņus, kas citādi viņus nosistu ar vienu sitienu.

Elfi var arī izsaukt briesmoņus, lai tie cīnītos kopā ar elfu.
Tie ir: goblins, akmens golems, slepkava, Elitārais jetijs, Tumsas bruņinieks, bali un kareivji. Elfs vienlaikus var kontrolēt tikai briesmoni un, izsaucot jaunu briesmoni, iepriekšējais pazūd.

==== Gladiatora spējas ====

Gladiatori var lietot visas tumšā burvja spējas, izņemot teleportu un enerģijas lodi. Gladiatori var lietot arī ''twisting slash'' un bruņinieku ieroču spējas.

==== Tumsas pavēlnieka spējas ====

Viņi, tāpat kā burvji, savas spējas iemācās no tīstokļiem, taču pašas spējas ir līdzīgākas karavīru spējām. Tumsas pavēlniekam ir pieejams Melnais krauklis (''Dark Raven''), kas palīdz cīnīties un kuram ir vairākas spējas, un Tumsas zirgs (''Dark Horse'') — ar to var jāt arī zem ūdens. Tumsas pavēlniekam spārnu vietā ir apmetnis — ''Cape of Lord''.

=== Karte ===

[[Attēls:MU kontinents.jpg|thumb|240px|MU kontinents]]
Lorencija (''Lorencia'') — Mu centrālā pilsēta. Savas gaitas šeit sāk Tumšie bruņinieki, Tumšie burvji, Burvju gladiatori un Tumsas pavēlnieki. Šī ir pati vieglākā spēles karte, piemērota varoņiem ar zemu līmeni līmeņa paaugstināšanai, lai tie varētu apmeklēt Deviasu un Pazemes Cietumu. Lorencija ir arī galvenais tirdzniecības centrs, nereti sastapsi varoņus, kuri tirgo savas mantas. Elfiem, kuri vēlas apmeklēt Lorenciju, vispirms jāsasniedz 10. līmenis. Ieeja Norijā atrodas Lorencijas pašos austrumos, un ieeja Pazemes Cietumā atrodas ne pārāk tālu uz ziemeļiem. Ieeja Devijā atrodas ziemeļaustrumu stūrī.

Norija (''Noria'') — Norija atrodas Lorencijas austrumos. Šī ir elfu pilsēta, kurā Feju elfi sāk spēli. Vienmēr gaišas saules apspīdēta, Norija tiek uzskatīta par visskaistāko zemi visā kontinentā. Norijas centrā atrodas Haosa Aparāts, kuru izmanto dažādu priekšmetu kombinēšanai, un dārgakmeņi ir nepieciešami spēcīgāku priekšmetu radīšanai. Varoņiem, izņemot elfus, nepieciešams 10. līmenis, lai iekļūtu Norijā.

Deviasa (''Devias'') vai Daviasa (''Davias'') — zeme uz ziemeļiem no Lorencijas, kas vienmēr klāta ar mūžīgo sniegu. Šajā zemē ir stiprāki briesmoņi par tiem, kas ir Norijā un Lorencijā, un iekļūt šeit var tikai 15. līmeni sasniegušie varoņi. Šī pilsēta ir iemīļota vidējo un augstākā līmeņa varoņiem, tā kā šeit ir briesmoņi, kas atbilst viņu treniņu vajadzībām.

Pazemes cietums (''Dungeon'') — Vēl ilgi pirms Kunduna ierašanās Pazemes cietumā tika turēti noziedznieki. Bet kad sākās feodālais karš, Pazemes cietums tika pamests, un kad Kunduns ieradās, viņš okupēja to kā savu priekšposteni, no kurienes sūtīt briesmoņus, kas uzbruktu Lorencijai. Kunduns iecēla vienu no saviem kalpiem, Gorgonu, par tā priekšnieku. Pazemes cietums ir trīsstāvīga ala, kur katrs stāvs kļūst arvien grūtāks, un pašā alas dibenā atrodas Gorgons. Viena no Pazemes cietuma raksturīgākajām īpašībām ir daudzie slazdi, kas paslēpti alas sienās un zemē. Vienmēr esi uzmanīgs, klejojot pa Pazemes cietumu.

Zudušais tornis (''Lost Tower'') — Zudušais Tornis kādreiz mēdza būt dzīvei uzticīga svētnīca, bet drīz to okupēja Kunduns un nolādēja ar ļaunumu. Tagad septiņstāvīgais tornis ir tumšs, un daži visbīstamākie briesmoņi klīst pa torni. Septītajā stāvā atrodas Balrogs, milzīga radība, kas līdzīga kentauram. Tornī ir ļoti daudz lamatu, kas atbrīvo meteorītu dambi — tas trāpa katrai ekrānā redzamajai personai. Parasti šeit cīnās augstu līmeņu varoņi nelielās grupās. Septītais stāvs stiepjas tik augstu, ka izejot no tā nokļūst debesīs — Ikarā.

Atlansa (''Atlans'')— Atlansa ir jūra Norijas austrumos. Kad Kunduns cēlās, viņa antīkā kalpone Hidra ieradās šajā jūrā, līdzi nesdama vienu daļu no Zīmogakmens. Šī ir viena no vislabākajām vietām, kur trenēties vidēji augsta līmeņa varoņiem, un ir vajadzīgs 60. līmenis, lai iekļūtu Atlansā. Tā kā karte atrodas zem ūdens, varoņi šeit peld, un zem ūdens nevar atrasties ar zirgu.

Tarkana (''Tarkan'') — Tarkana ir tuksnesis, kas atrodas Atlansas ziemeļos. Tarkana jeb „Nāves tuksnesis”, ir apdzīvota ar vieniem no visstiprākajiem briesmoņiem, kādi vien atrodami Mu kontinentā. Visspēcīgākie Tarkanas briesmoņi ir Zaikans un Nāves stara bruņinieks. Lai tur iekļūtu, nepieciešams 130. līmenis.

Ikara (''Icarus'') — augstu gaisā, virs visa Mu kontinenta esoša debesu zeme. Arī šeit ir vieni no visspēcīgākajiem briesmoņiem. Tur spēj nokļūt tikai varoņi ar spārniem vai Dinorantu. Uz visaugstākā mākoņa atrodas spēcīgais Tumsas fēnikss, ko ir ļoti grūti sakaut.

Kalima (''Kalima'') — šeit atrodas vienīgi drupas, kurām cauri plūst spēcīga ūdens straume. Tā kā šī karte ir notikuma lokācija, tad tā ir sadalīta sešos dažādos grūtības līmeņos. Katras kartes beigās, kas atgādina gaiteni, atrodas briesmonis Kunduna Ilūzija (''Illusion of Kundun''), kurš ir ļoti viegli pieveicams pirmajā Kalimas līmenī, bet grūtības sagādā ceturtajā, piektajā līmenī. Sestās Kalimas beigās atrodas pats Kunduns, līdz šim pats spēcīgākais zināmais briesmonis.

Lorēnas ieleja (''Valley of Loren'') — Karte, kurā notiek Pils aplenkšanas (''Castle Siege'') notikums.

Pārbaudījuma Zeme (''Land of Trials'') — Zemē var nokļūt tās ģildes biedri, kuri ir uzvarējuši Pils ielenkšanu. Ģildes īpašnieks var izvēlēties vai šo zemi paturēt pieejamu tikai savai ģildei vai iekasēt no citiem spēlētājiem ieejas maksu.

Arēna jeb stadions (''Arena or Stadium'') — vieta, kur ģildes var spēlēt Mu cīņas futbolu. Punktus var gūt, gan nogalinot pretējās komandas varoņus, gan gūstot vārtus. Liela daļa privāto serveru izmanto arēnu kā treniņu vietu varoņiem.

Aida (''Aida'') — Mu zālainā ieleja, ir līdzīga Norijai, tikai tā ir daudz lielāka un skaistāka. Šajā plašāja zemē klīst daudz stipru briesmoņu.

Kraivolfa (''Crywolf'') — Kraivolfā var nokļūt caur Lorenas Ieleju. Šī ir notikuma karte, kurā varoņiem jāaizsargā vilka statuja un jāatvaira ļoti spēcīgu briesmoņu, ieskaitot Balgasu, uzbrukumi.
Kantura/Kantur — jauna karte, kas atrodama otrajā sezonā. Turp var nokļūt caur Tarkanu. Tāpat kā Kraivolfa, šī karte ir paredzēta pasākumiem.

Balgasa kazarmas (''Balgass Barracks'') — šī jaunā karte nāk līdz ar trešo sezonu. Tajā var nokļūt caur Kraivolfu, ja parunā ar ‘’NPC’’ vārdā ‘’Werewolf Quarrel’’. Šī karte ir nepieciešama varoņu trešā līmeņa iegūšanas uzdevumā.

Balgasa patvērums (''Balgass Refuge'') — iekļūt var caur Balgas kazarmām runājot ar ‘’NPC’’ Vārtusargs (‘’Gate Keeper’’). Šeit varonim jāstājas pretī augstākajam uzdevumam šajā spēlē un jāpabeidz pēdējā daļa uzdevumam, kas ļaus iegūt trešā līmeņa varoni.

Ilūziju templis (''Temple of Illusion'') — jaunā masu notikumu karte. Šeit norisinās kauja starp divām komandām: Zilo un Dzelteno.

== Priekšmeti ==

[[Attēls:Plus13 Item 300px.jpg|thumb|300px|Burvis spēlē ar Kundun zizli +13.]]
Lielākajai daļai bruņojuma ir iespējami līmeņi. Tas ir, lietai var būt labākas īpašības un attiecīgi lielākas prasības. Līmeņus ir iespējams palielināt līdz +13, bet dažos serveros arī vairāk.

Priekšmetu bonusi.

Palielinātas īpašības un prasības, nepalielinot līmeni. Tos arī ir iespējams palielināt, taču tas ir sarežģītāk:
: 0., 1. un 2. priekšmeti nespīdēs. Viņi izskatīsies parasti, lai gan daži ļoti spēcīgi, kā Pūķa šķēps jau sāks spīdēt.

*:: 3. un 4. līmeņos mantas minimāli spīdēs sarkanas. Šādas lietas nav retas.
*:: 5. un 6. līmeņa mantas spīdēs zilas. Dažas vājas mantas jau kritīs 5. un 6.
*:: 7. un 8. līmeņa mantas jau pamanāmi spīdēs. Tu vari iegūt tikai vienu no šīm caur uzlabošanu, tirgošanu.
*:: 9., 10., un 11. līmeņa mantas jau stipri spīdēs. 11. līmeņa mantas parasti spīd baltā krāsā, lai atšķirtos no 9. un 10. līmeņa mantām.
*:: 12. un 13. līmeņa mantas spīd kā +9 līdz +11, tikai ik pa laikam tās balti iemirdzas.

TIKAI PRIVĀTAJOS SERVEROS:

*:: 14. līmenis spīd kā +13.
*:: 15. līmeņa mantas pārvēršas nedaudz caurspīdīgi sarkanas (lai gan citi spēlētāji to redz kā +14).

Veiksmīgās lietas (''lucky items'') — tām ir vieglāk palielināt līmeni (augstākajos līmeņos ir lielākas izdošanās varbūtības), un ieroči ar šo īpašību var uzsist ''critical damage''. Šāda veida lietas var tikai atrast.

Lieliskās lietas (''excellent items'') — grūtāk atrodamas lietas, ar labākām īpašībām un lielākām prasībām kā tāda paša līmeņa parastajām lietām. Tām piemīt ''bonus'' īpašības, kas nav sastopamas parastām lietām.

=== Bruņas ===

Bruņu komplekti sastāv no zābakiem, biksēm, bruņām, cimdiem un ķiveres. Gladiatori nevar lietot ķiveri, tāpēc viņu bruņu komplektos tās nav. Pēc varoņa bruņu komplekta un tā līmeņa parasti var spriest par tā līmeni, lai arī nabadzīgi (kas nevar atļauties ko labāku) augsta līmeņa varoņi var izskatīties kā zema līmeņa varoņi.

Bruņinieki var lietot šādus bruņu komplektus: ādas (''leather''), bronzas (''bronze''), zvīņu (''scale''), misiņa (''brass''), [[plākšņu bruņas|plākšņu]] (''plate''), pūķa (''dragon'') un melnā pūķa (''black dragon'') komplektus. ''Blade knight'' var lietot arī tumšā fēniksa un dižā pūķa komplektus.

Burvji var lietot šādus bruņu komplektus: auduma, kaula, sfinksa un leģendāros komplektus. Soul master var lietot arī lieliskās dvēseles, [[adamantīns|admantīna]] un tumšās dvēseles komplektus.

Elfi var lietot šādus bruņu komplektus: vīnogulāja (''vine''), zīda (''silk''), vēja (''wind''), gara (''spirit'') un sarga (''guardian''). Mūzas elfs var lietot arī dievišķos (''divine'') un sārtā gara (''red spirit'' vai ''nature'') (pazīstami arī kā dabas) komplektus.

Gladiatori var lietot visus karavīru un burvju bruņu komplektus, tikai viņi nevar lietot ķiveri. Viņiem ir arī speciāli komplekti, kuriem nav ķiveres: vētras vanaga, zibens vanags un hurricane (jaunākajos serveros arī mitos).

Tumsas pavēlnieki var lietot šādus karavīra komplektus: ādas, bronzas, zvīņu. Arī viņiem ir savi komplekti: vieglās bruņas, adamantīna, tumsas tērauda un tumsas meistara.

Daudzos serveros dažādiem komplektiem ir atšķirīgi nosaukumi (sārtā gara komplektu dažreiz sauc par dabas), un reizēm arī citādāka funkcionalitāte. Dažādos serveros var atšķirties komponentu parametri.

=== Ieroči ===

Dažus ieročus var lietot vairākas varoņu klases. Lielākoties katrai klasei ir noteikti ieroči.

* Zobeni (''swords'') — tie var būt vienrokas (otrā rokā var ielikt vairogu vai otru līdzīgu) vai divroku ieroči. Tie ir samērā ātri ieroči.
* Cirvji — tie ir lēnāki kā zobeni, bet ar tiem var stiprāk iesist.
* Vāles — tās parasti ir ļoti lēnas.
* Loki (''bow'') — viens no diviem elfu galvenajiem ieročiem. Visiem ir iespējama ''tripple shot'' spēja. To bultas atšķiras no arbaletu bultām. Lokiem parasti ir mazāks ātrums kā arbaletiem.
* Arbaleti — otrs no diviem elfu galvenajiem ieročiem. Arī pieejami ar ''tripple shot''.
* Šķēpi un izkaptis — nepieciešami, lai varētu lietot dažas karavīra spējas.
* Zižļi — burvju galvenie ieroči. Tiem piemīt īpašība procentuāli palielināt burvestību efektifitāti. Tos var lietot tikai burvji un gladiatori.
* Scepteri — Tumsas pavēlnieku galvenais ierocis, tas procentuāli palielina viņa &quot;dzīvnieku&quot; spēku attālumu un ātrumu.

=== Spārni ===

[[Attēls:250px-Muo5.jpg|thumb|250px|Gaisa cīņa ar milzīgu briesmoni]]
Spārnus var lietot tikai varoņi, kam ir vairāk nekā 180. līmenis. Lai varētu lietot otrā līmeņa spārnus, jāiziet īpašs uzdevums un jāsasniedz vismaz 215. līmeni. Tie palielina aizsardzības un uzbrukuma efektivitāti, kā arī ļauj nokļūt Ikarā. Katrai varoņu klasei ir savu veidu spārni. Arī spārniem var būt līmeņi, un, palielinoties līmenim, palielinās to aizsardzība, uzbrukuma efektivitāte un prasības pret lietotāja līmeni. Ir šādi spārni:

1.līmenis:

* Sātana spārni (Karavīram un Gladiatoram)
* Eņģeļa spārni (Burvim un Gladiatoram)
* Fejas spārni (Elfam)

2.līmenis:
* Tumsas pavēlnieka apmetnis (''dark lord'')
* Velna spārni (''Blade knight'')(arī ''Dragon wings'')
* Erceņģeļa spārni (''soul master'')
* Taureņa spārni(''muse elf'') (arī ''holy spirit wings'')
* Tumšie spārni (gladiatoriem) (arī ''thunder wings'')

3.līmenis:
* Vētras spārni (''Blade Master'')
* Virpuļa spārni (''Grand Master'') (arī ''wings of space time'')
* Ilūzijas spārni (''High Elf'')
* Nolemtības spārni (''Duel Master'')
* Pavēlnieka apvalks (''Lord Emperor'')

=== Dzīvnieki ===

[[Attēls:240px-Fenrir.jpg|thumb|240px|Fenrirs]]
Mājdzīvniekus var izmantot Tumsas pavēlnieks. Šobrīd tie ir trīs veidu. Tie ir līdzīgi ''Sarga lietām'', bet viņiem nāk pieredze, atjaunojas dzīvības un ir unikālas spējas.

* Tumsas krauklis — putns, kas var patiešo uzbrukt mērķim, palīdzot Tumsas pavēlniekam cīnīties. Tam ir 4 pozīcijas — Sekot, Automātiski uzbrukt, Uzbrukt ar Personāžu un Uzbrukt mērķim. Inventārā tas atrodas uz vairoga vietas.
* Tumsas zirgs — dzīvnieks, ar kuru var jāt Tumsas pavēlnieks. Tas dod lielu aizsardzību, bojājumu uzsūkšanu un Zemestrīces prasmi, kas dara milzīgus bojājumus un visus notriec zemē. Tumsas zirgs arī palielina pārvietošanās ātrumu, kas ir pat lielāks nekā ar spārniem. Viņi liekas turpat, kur visi Sarga priekšmeti.
* Fenrirs — dzīvnieks, līdzīgs Tumsas pavēlnieka zirgam. Šos dzīvniekus var lietot katra klase. Fenrira Plazmas vētras uzbrukums nodara bojājumus un sabojā bruņas PVP laikā.

=== Citas lietas ===

* Vairogi — tos var lietot tikai kopā ar vienrokas ieroci. Ir sastopami vairogi katrai klasei. Vairogiem var nākt līdzi aizsargāšanās spēja.
* Gredzeni un amuleti — tie var palielināt izturību pret dažiem faktoriem (uguni, aukstumu, indi) un tiem var būt lieliskās īpašības (palielina ātrumu, veselību, utt), tie var arī nodrošināt dzīvību atjaunošanos. Ir sastopami arī pārvērtību gredzeni, kas var izmainīt varoņa izskatu, lai tas izskatītos pēc kāda briesmoņa.
* Eņģelis — palielina veselību par 50 un absorbē 20% bojājumu.
* Sātans — palielina uzbrukuma efektivitāti par 30%, par katru veiksmīgo uzbrukumu noņem 3 no veselības.
* Unile — palielina iespēju izvairīties no uzbrukuma un pārvietošanās ātrumu.
* Dinorants — palielina pārvietošanās ātrumu, uzbrukuma efektivitāti un defensi, kā arī ļauj nokļūt Ikarā. Lai to varētu lietot vajag vismaz 110. līmeni.
* veselības pudelītes
* burvju enerģijas (manas) pudelītes
* pretindes pudelītes
* alkohols — uz 1 minūti palielina uzbrukuma ātrumu par 20
* Pilsētas teleporta tīstoklis — aizteleportē uz tuvāko pilsētu
* bultas un arbaleta bultas. Paciņā ir 255 bultas.

Spēlētāji, kas sasnieguši 50. līmeni, var teleportēties starp pilsētām ar &quot;warp&quot; vai &quot;move&quot; komandām (atkarībā no servera). Tas maksā kaut kādu daudzumu naudas, atkarībā no vietas līmeņa, uz kurieni grib tikt.

Dārgakmeņi:

Tos lieto priekšmetu līmeņu palielināšana

* Haosa dārgakmens (''jewel of chaos'') — lieto gandrīz visām haosa mašīnas kombinācijām (tai skaitā spārnus izgatavošanai un priekšmetu līmeņu palielināšanai virs +9)
* Svētības dārgakmens (''jewel of Bless'' vai ''jewel of Blessing'') — palielina priekšmetu līmeņus līdz +6. 100% izdošanās varbūtība.
* Dvēseles dārgakmens (''jewel os Soul'') — palielina priekšmetu līmeņus līdz +9. 50% izdošanās varbūtība (75% ar veiksmi (''luck'')).
* Dzīvības dārgakmens (''jewel of Life'') — palielina priekšmetu bonusus.
* Rašanās dārgakmens (''jewel of creation'') — var pārtaisīt kā ''Stat fruits'' kurus apēdot, pieaug 1 stata punkts.

Dažādi:

* Spalva (&quot;Loch's feather&quot; vai &quot;Blue feather&quot;) — nepieciešama otrā līmeņa BK. SM. ME. MG spārnu izgatavošanai.
* Plāksne (&quot;crest of monarch&quot;) — nepieciešama pirmā līmeņa DL. &quot;Cape&quot; apmetņa Izgatavošanai.

== Notikumi ==

=== Asins pils (''Blood castle'') ===

Šajā notikumā spēlētājiem ir jāatgūst kritušā eņģeļa ierocis. Tur ir garš, šaurs tilts, kas ir pilns ar briesmoņiem. Tiem ir jāizsitas cauri, un pēc tam, kad ir nosists pietiekošs daudzums briesmoņu (spēlētāju skaits * 20), var tikt tālāk. Lai tur iekļūtu, jāsaņem ielūgums. Dažos serveros to var nopirkt veikalā, dažos — nākas taisīt pašiem. Izejvielas ir ''blood fang'' un ''scroll of the archangel''. Asins pilī ir 6 līmeņi. Dažādu līmeņu spēlētāji var tikt uz dažādu līmeņu notikumu.

=== Velna laukums (''Devil's square'') ===

Šim notikumam ir četri līmeņi, un tur iekšā ir vienkārši liels bars ar stipriem briesmoņiem. Uzdevums ir izdzīvot 20 minūtes, nogalinot briesmoņus, vācot punktus un iegūstot pieredzi. Ar ielūgumiem te ir tāpat kā Asins pilī.

=== Haosa pils (''Chaos castle'') ===

[[Attēls:Quest00432hp 260px.jpg|thumb|260px|Bilde no Haosa pils notikuma.]]
Šim notikumam ir vairāki līmeņi un atšķirībā no abiem iepriekšējiem, te ir mūžīgs ielūgums. Dažos serveros to var nopirkt veikalā.
Pirms Haosa Pils sākas, nejaušam dalībniekam tiek piešķirta visu spēlētāju dalības maksa.
Tur var vienlaikus tikt iekšā līdz 100 spēlētāju (iepriekšējos 2 tikai 15). Visi spēlētāji kas ir tikuši iekšā, izskatās vienādi, un izskatās tāpat kā briesmoņi. Šeit beigās dzīvs paliek tikai viens.

=== Zelta radību iebrukums (''Golden Invasion'') ===

Dažiem briesmoņiem nav stingri noteiktu parādīšanās vietu, un viņi parādās dažādās kartēs (noria, lorencia, davias, atlans un tarkan) sākoties Asins Pilij. Šie briesmoņi izskatās līdzīgi attiecīgajiem parastajiem briesmoņiem, tikai ir zelta krāsā un ir ievērojami stiprāki, un no viņiem var izsist labākas lietas (dažādu līmeņu ''box of kundun''). No dažiem zelta briesmoņiem box of kundun izsist nevar. (mazie zelta pūķīši, zelta kareivis un briesmoņi, kas atrodas ap +4 un +5 līmeņa briesmoņiem). 4. un 5. līmeņa briesmoņi ir sastopami attiecīgi tikai atlanos un tarkanā.

Box of kundun — tās ir kastītes, no kurām ārā krīt ''lieliskās mantas''. Šādas kastītes var būt ar līmeņiem no +1 līdz +5. Augstāko līmeņu kastītes krīt no stiprākiem briesmoņiem, kurus ir grūtāk nosist, taču no augstāku līmeņu ''box of kundun'' krīt augstāku līmeņu lietas.

=== Baltā burvja iebrukums ===

Šis notikums ir, kad milzīgs burvis un viņa orku karaspēks parādās nejaušās vietās Deviasā, Norijā un Lorensijā. Nogalinot Balto burvi, tu iegūsti ''Jewel of Bless'' un tavu [[Lietotājvārds|lietotājvārdu]] parāda uz ekrāna. Orki met 100 000 zenu vai Burvja gredzenu, kas palielina uzbrukuma ātrumu un nodarītos bojājumus.

=== Pils iekarošana (''Castle Siege'') ===

Pils iekarošana — (viens kontinents, viena pils ar vienu valdnieku), tas ir notikums, kurā atrodas karte ar pili, bet pilij var būt viens spēles varonis, kam ir ģilde. Ģildmeistars piereģistrējas (pirmais jaunā serverī) par pils feodāli. Lai sāktos šis notikums, vajag 1 aizsargājošo un 2 uzbrūkušās ģildes. Pils valdnieks (GM) kara laikā tiek iezīmēts ar izgreznotu vairogu, bet to biedri ar vienkāršu vairogu. Protams, ka uzbrucēji tiek iezīmēti ar zobenu. Uzbrukuma laikā ir oficiālās uzbrucēju ģildes (divas) un viena aizsargātāju, bet neoficiālie uzbrucēji var būt visi. Uzbrucēju mērķis ir iznīcināt 4 kristāla statujas, lai varētu tikt pie troņa, bet pa to laiku arī ar katapultām jāizsit sienas vai vieglāk ar pašu varoni izsit vārtus.

== Uzdevumi (''quests'') ==

Šo spēli bieži kritizē par to, ka te nav uzdevumu. Parasti RPG tipa spēlēs ir daudz uzdevumu un spēles process sastāv no to izpildes. ''MU Online'' sākotnēji bija tikai viens uzdevums — sasniegt nākamo līmeni.

=== Pāreja uz nākamo līmeni ===

Šo uzdevumu var sākt izpildīt 150. līmenī. Izpildot šo uzdevumu, varonis elfs, burvis vai karavīrs, kļūst attiecīgi par ''muse elf'', ''soul master'' vai ''blade knight'' un saņem 10 papildu statistikas punktus. Burvju gladiatori un Tumsas pavēlnieki šo uzdevumu nevar izpildīt, jo viņi ir spēcīgākajā formā jau no paša sākuma. Lai uzdevumu sāktu, jebkurā gadījumā jāaiziet pie viena cilvēciņa uz devias. Abās stadijās ir vajadzīga arī nauda.
# . Jāatrod Scroll of Emperor.
# . Jāatrod Lauztais zobens &quot;Broken sword&quot; (DK), burvja dvēsele &quot;Wizard soul&quot; (DW) vai elfas asara &quot;Elf tear&quot; (Elf).
Šīs abas lietas var izsist no piemērota līmeņa briesmoņiem. Un arī citos Mu ir pieejami veikala bet tas ir citos.

=== ''Marlon the trainer'' ===
Daudzās pilsētās var atrast sargu vārdā Marlons, parunājiet ar viņu, un no 220. līmeņa var saņemt 5+1 punktus par līmeni.
# . Atrodiet Ring of Honor, un atdodiet to Marlonam.
# . (tikai BK) atrodiet Dark stone, un Marlons iemācīs jums nosaukto karavīru sapni, kombo spēju (pēc katra uzbrukuma, BK izstaros tādu kā enerģiju, un atņems masīvu daudzumu dzīvības punktus apkārtējiem pretiniekiem). Šis uzdevums tika pievienots diezgan nesen.

=== Atiestatīšana (''reset'') ===
Tas gan nav uzdevums, bet tāpat rada ievērojamas izmaiņas. Daudzos privātajos serveros, pēc maksimālā līmeņa sasniegšanas ir iespējams veikt atiestatīšanu — attiecīgajam varonim tiek atiestatīts līmenis (atkal ir pirmais līmenis), bet saglabājas stati. Saglabājas arī uzvilktais bruņojums, taču novelkot komponentus, kas prasa līmeni (spārni un dažus veidu bruņas), to nevar uzvilkt atpakaļ, kamēr nav sasniegts attiecīgais līmenis. Šādi izveidojas ļoti spēcīgs pirmā līmeņa varonis, kam parasti ir ļoti spēcīgs bruņojums (pirmajam līmenim), kas tādējādi pirmos līmeņus var sasniegt ļoti ātri. Privātajos serveros, pēc tam, kad sasniegts maksimālais līmenis, atiestatīšanu veic vai nu izlogojoties ārā un pēc tam [[iežurnāle|ielogojoties]] iekšā no jauna (automātiskā atiestatīšanās), vai arī pēc izlogošanās ārā, attiecīgā servera mājaslapā dodot attiecīgu komanda.

Atkārtoti uzsitot maksimālo līmeni, atiestatīšanu parasti var atkārtot, iegūstot divas atiestatīšanas reizes. Šo procedūru parasti var atkārtot daudzas reizes, galu galā iegūstot ļoti lielus status. Tā kā status apraksta ''signed'' vai ''unsigned'' tipa 16 bitu vesels skaitlis, tad maksimālā statu vērtība var būt attiecīgi vai nu ~32 000 vai ~65 000 (atkarībā no servera). Pārsniedzot šo vērtību, stati vai nu nobrūk līdz 0, vai arī rodas kādas citas problēmas.

Parasti maksimālais līmenis ir robežās no 350 līdz 400. Ja maksimālais līmenis ir 400, tad statu summa pa šiem līmeņiem ir 1995 (0. līmenis neeksistē). Palielinoties veiklības statam, palielinās uzbrukuma ātrums (''attack rate''). Dažas prasmes ar lielām šī parametra vērtībām netiek galā un pie noteiktām veiklības vērtībām nedarbojas (šīs vērtības nav precīzas, jo galvenais ietekmējošais faktors ir ātrums, kuru ietekmē arī bruņojums).&lt;ref&gt;[http://muonline-info.blogspot.com/2007/11/agility-bugs.html MU online info — gameplay, characters, maps..: Agility Bugs]&lt;/ref&gt; Šo problēmu sauc arī par ''agility bug''. Divas plašāk lietotās, šīs problēmas skartās, prasmes ir burvja ''evil spirits'' un elfa ''multishot''.
* Burvja prasmes:
** Evil spirits:
: Nedarbojas, ja veiklība ir šajos vērtību intervālos: 9820—10700; 15700—23250; 33200—65534
: Darbojas tikai lietojot unili vai dinorantu, šajos veiklības vērtību intervālos: 5700—6550; 8200—9820; 13250—15700; 28250—33200.
** Inferno:
: Nedarbojas, ja aglility ir virs 61700.
* Elfa prasmes:
** Multishot:
: Nedarbojas šajos veiklības vērtību intervālos: 23200—25250 un 37750—56500.

Versija — 1.01(e,a utt.) — Šajā versijā ir iekļautas kartes Crywolf, Aida un Land of trials, kā arī jauni seti, BK&gt; Dragon knight set (Bruņinieka pūķa), SM&gt; Venom mist set (Indes dziedzeru), ME&gt; Spylid set, MG&gt; Volcano set (Vulkāna sets), DL&gt; Sun light set (Saules gaismas).
Ir arī jauni ieroči un spējas (BK;MG;DL), maģijas (SM;ME).
Versija — 1.02(D;E; utt.) — Nekā jauna, izņemot vilku vārdā Fenrirs.
Ir trīs fenriri.
Oriģinālais — sarkans.
Aizsardzības — zils.
Uzbrukuma — melns.
Ilūzijas — zelta
Versija — 1.03 — Arī nekā jauna, tikai Kantru uzdevums, (1.02 sezonā 2 arī ir Kantru)

Un jauna emocija /Dance (Tas varonis sāks dejot =)......)

'''Spēles emocijas.'''

Tu vari varonim likt darīt visādas kustības.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Komanda
! Efekts
|-
| Go go, Rush
| Uzbrukuma kustība
|-
| Dance
| liks varonim dejot
|-
| Respect
| paklanās uz ceļiem
|-
| Come
| aicina šurp {māj ar roku}
|-
| come on
| aicina šurp stilīgā veidā
|-
| Hurt, cold
| saberzē rokas
|-
| Hi,Welcome, Hello
| paklanās
|-
| Hustle
| parāda prieku
|-
| Victory, win
| paceļ roku
|-
| Great
| paceļ abas rokas
|-
| Sleep
| nožāvājas
|-
| Looking around
| paskatās apkārt
|-
| ^_^, ^^, Hahaha, Hehehe, Hohoho
| smejas
|-
| Cry
| raud (elfi), saķer galvu
|-
| OK
| parāda augšupvērstu īkšķi
|-
| There, that
| parāda uz kaut ko
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības]
* [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības]

[[Kategorija:PC spēles]]
[[Kategorija:2003. gada videospēles]]</text>
      <sha1>7toc526ab8cfxamla40o88yrgjfy7nm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Florbols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12050</id>
    <revision>
      <id>4454788</id>
      <parentid>4450702</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T13:52:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23198-44</username>
        <id>144132</id>
      </contributor>
      <comment>Pa cik komandās</comment>
      <origin>4454788</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5779" sha1="bcds0vqsbv3mgnk5y4aoz8wrjyvh1o0" xml:space="preserve">[[Attēls:Floorball game.jpg|thumb|250px|Florbola mačs starp Zviedriju un Somiju]]

'''Florbols''' ir [[komandu sports|komandu sporta veids]], kas ir līdzīgs [[hokejs|hokejam]], un tiek spēlēts telpās ar plastikāta nūjām un bumbiņu. Spēles uzdevums ir trāpīt bumbiņu pretinieku vārtos.

Vislielākā popularitāte florbolam ir [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Čehija|Čehijā]]. Florbolu koordinē [[Starptautiskā Florbola federācija]] (IFF), kuru [[1986]]. gadā dibināja Zviedrija, Somija un Šveice.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theworldgames.org/sports/Floorball-56|title=Floorball {{!}} IWGA|website=www.theworldgames.org|access-date=2024-01-27}}&lt;/ref&gt; IFF dalībnieces 2023. gadā ir 79 valstis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://floorball.sport/theiff/member-associations/|title=Member Associations|website=IFF Main Site|access-date=2024-01-27|language=en-GB|archive-date=2024-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20240310091630/https://floorball.sport/theiff/member-associations/}}&lt;/ref&gt; vairāk nekā 3000 klubi un 270 000 reģistrēti spēlētāji visā pasaulē, no kuriem vairāk nekā puse — Zviedrijā.  To spēlē komandās pa 67.

== Vēsture ==
Uzskata, ka spēli izgudroja Zviedrijā 1960. gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.innebandy.se/StatistikHistorik/Innebandyns-fodelse/|title=Innebandyns födelse - Innebandy.se|website=web.archive.org|access-date=2024-01-27|date=2018-09-08|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908194118/http://www.innebandy.se/StatistikHistorik/Innebandyns-fodelse/}}&lt;/ref&gt; Nav datu par agrāku spēlēšanu, lai gan florbola veida nūja ražota arī agrāk ASV.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://synottipsportabars.lv/florbola-rasanas-miklainais-un-neizpetitais-sporta-veids/|title=Florbola rašanās: mīklainais un neizpētītais sporta veids|last=Admin|website=SynotTip Sporta Bārs|access-date=2024-01-27|date=2024-01-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Pamatnoteikumi tika izveidoti 1979. gadā. Oficiālie spēļu noteikumi pirmo reizi tika pierakstīti 1981. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.danskfloorball.dk/UserFiles/File/Breddeudvalget/SF2006.pdf|title=Houmann, Steen (2006). &quot;Skolernes Floorball&quot; (PDF) (in Danish).|website=web.archive.org|access-date=2024-01-27|archive-date=2015-04-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20150402110611/http://www.danskfloorball.dk/UserFiles/File/Breddeudvalget/SF2006.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumi ==
[[Attēls:Floorball ball.jpg|thumb|150px|left|Florbola bumbiņa]]
Florbola spēle ir radīta kā droša telpu hokeja forma. Traumas risks florbolā ir mazāks nekā citos hokeja paveidos, bet spēle joprojām no spēlētāja prasa gan ātrumu, gan izturību, gan īpašas spēles prasmes.

Šo spēli spēlē 2 komandās, katrai komandai laukumā vienlaicīgi ir seši spēlētāji, no kuriem viens ir [[vārtsargs (florbols)|vārtsargs]]. Atšķirībā no hokeja, florbolā vārtsargam nav nūjas. Komandai ir arī tiesības vārtsargu nomainīt pret sesto laukuma spēlētāju.
Florbola laukuma izmērs ir 40x20 [[metrs|metri]]. Laukumam apkārt ir izvietotas apmales, kuru augstums sasniedz 50 [[centimetrs|centimetrus]]. Tāpat kā hokejā laukuma stūri ir ieapaļi. Vārtu izmērs ir 160x115 cm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Spēle sadalīta 3 periodos, katrs no tiem ilgst 20 [[minūte]]s (15 minūtes junioriem), un starp periodiem ir 10 minūšu pārtraukums.

Florbolā aizliegts turēt pretinieku vai viņa nūju, aizāķēt ar nūju, klupināt vai bloķēt pretinieku, sist pretiniekam vai viņa nūjai, spēlēt bumbiņu ar nūju vai kāju augstāk par ceļgalu, ķert bumbiņu rokās vai atrasties gaisā ar abām kājām no zemes bumbiņas spēlēšanas brīdī. Par noteikumu pārkāpšanu pretinieku komandai tiek piešķirts soda sitiens, rupjas noteikumu pārkāpšanas gadījumā spēlētājs var saņemt noraidījumu. Ja pārkāpums notiek vārtsarga laukumā, tiesnesim ir tiesības piešķirt soda metienu. Ja tiek veikts ļoti rupjš pārkāpums, tad tiesnešiem ir iespēja spriest par sarkanās kartītes piešķiršanu attiecīgajam spēlētājam.

Laukuma spēlētāji florbolā spēlē bumbiņu ar nūju. Nūjas parasti ir veidotas no viegliem un izturīgiem materiāliem; lētākas nūjas ir veidotas no plastmasas vai stiklašķiedras, bet dārgākas nūjas ir veidotas no kompozīta materiāliem, kevlara vai karbona. Vidējais nūjas svars ir ap 270 gramiem.

Florbola nūja, salīdzinot ar hokeja nūju, ir salīdzinoši īsa. Īsais nūjas garums nodrošina ātrāku manevrētspēju.

Florbola bumbiņai ir speciāls dizains. Tā veidota no plastikāta un parasti ir baltā krāsā, 26 caurumi (katrs 1 cm plats) un tukšais bumbiņas vidus tai piešķir labas aerodinamiskās īpašības. Bumbiņas svars ir 23 grami, bet diametrs — 7,2 cm.

Nūjas un bumbiņas vieglais svars nodrošina ātrākus metienus. Florbola pasaules metiena spēka rekords ir 205 km/h, bet hokeja — 184 km/h. Lielais metienu ātrums prasa no vārtsargiem ātru reakcijas laiku un arī spēju notvert metienus ar neapzinātiem refleksiem. Šī iemesla dēļ florbola spēlēs, salīdzinot ar hokeju, ir liels gūto vārtu daudzums.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.floorball.org/ Starptautiskās Florbola Federācijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19980115161329/http://www.floorball.org/ |date={{dat|1998|01|15||bez}} }}
* [http://www.floorball.lv/ Latvijas Florbola savienības mājaslapa]


{{Sports-aizmetnis}}
{{Olimpiskie sporta veidi}}

[[Kategorija:Florbols| ]]
[[Kategorija:Hokeja paveidi]]</text>
      <sha1>bcds0vqsbv3mgnk5y4aoz8wrjyvh1o0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454789</id>
      <parentid>4454788</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T13:54:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23198-44</username>
        <id>144132</id>
      </contributor>
      <comment>Nekas</comment>
      <origin>4454789</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5750" sha1="t153gcz98ddmpneoxszdqglvblqf6o8" xml:space="preserve">[[Attēls:Floorball game.jpg|thumb|250px|Florbola mačs starp Zviedriju un Somiju]]

'''Florbols''' ir [[komandu sports|komandu sporta veids]], kas ir līdzīgs [[hokejs|hokejam]], un tiek spēlēts telpās ar plastikāta nūjām un bumbiņu. Spēles uzdevums ir trāpīt bumbiņu pretinieku vārtos.

Vislielākā popularitāte florbolam ir [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Čehija|Čehijā]]. Florbolu koordinē [[Starptautiskā Florbola federācija]] (IFF), kuru [[1986]]. gadā dibināja Zviedrija, Somija un Šveice.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theworldgames.org/sports/Floorball-56|title=Floorball {{!}} IWGA|website=www.theworldgames.org|access-date=2024-01-27}}&lt;/ref&gt; IFF dalībnieces 2023. gadā ir 79 valstis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://floorball.sport/theiff/member-associations/|title=Member Associations|website=IFF Main Site|access-date=2024-01-27|language=en-GB|archive-date=2024-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20240310091630/https://floorball.sport/theiff/member-associations/}}&lt;/ref&gt; vairāk nekā 3000 klubi un 270 000 reģistrēti spēlētāji visā pasaulē, no kuriem vairāk nekā puse — Zviedrijā.

== Vēsture ==
Uzskata, ka spēli izgudroja Zviedrijā 1960. gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.innebandy.se/StatistikHistorik/Innebandyns-fodelse/|title=Innebandyns födelse - Innebandy.se|website=web.archive.org|access-date=2024-01-27|date=2018-09-08|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908194118/http://www.innebandy.se/StatistikHistorik/Innebandyns-fodelse/}}&lt;/ref&gt; Nav datu par agrāku spēlēšanu, lai gan florbola veida nūja ražota arī agrāk ASV.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://synottipsportabars.lv/florbola-rasanas-miklainais-un-neizpetitais-sporta-veids/|title=Florbola rašanās: mīklainais un neizpētītais sporta veids|last=Admin|website=SynotTip Sporta Bārs|access-date=2024-01-27|date=2024-01-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Pamatnoteikumi tika izveidoti 1979. gadā. Oficiālie spēļu noteikumi pirmo reizi tika pierakstīti 1981. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.danskfloorball.dk/UserFiles/File/Breddeudvalget/SF2006.pdf|title=Houmann, Steen (2006). &quot;Skolernes Floorball&quot; (PDF) (in Danish).|website=web.archive.org|access-date=2024-01-27|archive-date=2015-04-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20150402110611/http://www.danskfloorball.dk/UserFiles/File/Breddeudvalget/SF2006.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumi ==
[[Attēls:Floorball ball.jpg|thumb|150px|left|Florbola bumbiņa]]
Florbola spēle ir radīta kā droša telpu hokeja forma. Traumas risks florbolā ir mazāks nekā citos hokeja paveidos, bet spēle joprojām no spēlētāja prasa gan ātrumu, gan izturību, gan īpašas spēles prasmes.

Šo spēli spēlē 2 komandās, katrai komandai laukumā vienlaicīgi ir seši spēlētāji, no kuriem viens ir [[vārtsargs (florbols)|vārtsargs]]. Atšķirībā no hokeja, florbolā vārtsargam nav nūjas. Komandai ir arī tiesības vārtsargu nomainīt pret sesto laukuma spēlētāju.
Florbola laukuma izmērs ir 40x20 [[metrs|metri]]. Laukumam apkārt ir izvietotas apmales, kuru augstums sasniedz 50 [[centimetrs|centimetrus]]. Tāpat kā hokejā laukuma stūri ir ieapaļi. Vārtu izmērs ir 160x115 cm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Spēle sadalīta 3 periodos, katrs no tiem ilgst 20 [[minūte]]s (15 minūtes junioriem), un starp periodiem ir 10 minūšu pārtraukums.

Florbolā aizliegts turēt pretinieku vai viņa nūju, aizāķēt ar nūju, klupināt vai bloķēt pretinieku, sist pretiniekam vai viņa nūjai, spēlēt bumbiņu ar nūju vai kāju augstāk par ceļgalu, ķert bumbiņu rokās vai atrasties gaisā ar abām kājām no zemes bumbiņas spēlēšanas brīdī. Par noteikumu pārkāpšanu pretinieku komandai tiek piešķirts soda sitiens, rupjas noteikumu pārkāpšanas gadījumā spēlētājs var saņemt noraidījumu. Ja pārkāpums notiek vārtsarga laukumā, tiesnesim ir tiesības piešķirt soda metienu. Ja tiek veikts ļoti rupjš pārkāpums, tad tiesnešiem ir iespēja spriest par sarkanās kartītes piešķiršanu attiecīgajam spēlētājam.

Laukuma spēlētāji florbolā spēlē bumbiņu ar nūju. Nūjas parasti ir veidotas no viegliem un izturīgiem materiāliem; lētākas nūjas ir veidotas no plastmasas vai stiklašķiedras, bet dārgākas nūjas ir veidotas no kompozīta materiāliem, kevlara vai karbona. Vidējais nūjas svars ir ap 270 gramiem.

Florbola nūja, salīdzinot ar hokeja nūju, ir salīdzinoši īsa. Īsais nūjas garums nodrošina ātrāku manevrētspēju.

Florbola bumbiņai ir speciāls dizains. Tā veidota no plastikāta un parasti ir baltā krāsā, 26 caurumi (katrs 1 cm plats) un tukšais bumbiņas vidus tai piešķir labas aerodinamiskās īpašības. Bumbiņas svars ir 23 grami, bet diametrs — 7,2 cm.

Nūjas un bumbiņas vieglais svars nodrošina ātrākus metienus. Florbola pasaules metiena spēka rekords ir 205 km/h, bet hokeja — 184 km/h. Lielais metienu ātrums prasa no vārtsargiem ātru reakcijas laiku un arī spēju notvert metienus ar neapzinātiem refleksiem. Šī iemesla dēļ florbola spēlēs, salīdzinot ar hokeju, ir liels gūto vārtu daudzums.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.floorball.org/ Starptautiskās Florbola Federācijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19980115161329/http://www.floorball.org/ |date={{dat|1998|01|15||bez}} }}
* [http://www.floorball.lv/ Latvijas Florbola savienības mājaslapa]


{{Sports-aizmetnis}}
{{Olimpiskie sporta veidi}}

[[Kategorija:Florbols| ]]
[[Kategorija:Hokeja paveidi]]</text>
      <sha1>t153gcz98ddmpneoxszdqglvblqf6o8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnkalne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14292</id>
    <revision>
      <id>4454884</id>
      <parentid>4400274</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T18:05:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4454884</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8662" sha1="diwzdf7xabcmp1gstzsv7u57rnhlien" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Црна Гора&lt;br /&gt;Crna Gora''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Melnkalne
|            valsts_nosaukums = Montenegro
|               karoga_attēls = Flag of Montenegro.svg
|            karoga_nosaukums = Melnkalnes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Montenegro.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Melnkalnes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Oj, svijetla majska zoro]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;&quot;Ak, spožā maija rītausma&quot;&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls =Europe-Montenegro.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Podgorica]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| latd=42 |latm=47 |latNS=N |longd=19 |longm=28 |longEW=E 
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = ''[[melnkalniešu valoda]]''&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda]]&lt;br /&gt;[[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[horvātu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Melnkalnes prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Jakovs Milatovičs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Melnkalnes premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Milojko Spajičs]]
|        neatkarības_iegūšana = Dibināta
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = Dibināta [[Cetiņe]]
|          neatkarības_datums = [[1484]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = Anektēta [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]
|         neatkarības_datums2 = [[1499]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = [[Berlīnes kongress|Atzīta neatkarība]]
|         neatkarības_datums3 = [[1878]]. gadā
|       neatkarības_notikums4 = Apvienošanās ar [[Serbija|Serbiju]]
|         neatkarības_datums4 = [[1918]]. gadā
|       neatkarības_notikums5 = Neatkarība no [[Serbija un Melnkalne|valstu savienības]]
|         neatkarības_datums5 = [[2006. gads|2006]]. gadā
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 13812
|               platība_rangs = 160.
|              procenti_ūdens = 1,5
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2017
|          iedzīvotāju_skaits = 678 931
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 164.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 45
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 121.
|                     IKP_PPP = $3,443 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2005/2006
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $3800
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.829
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#FFCC00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]]&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.me]] ([[.yu]])&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|              tālsarunu_kods = 381
|                    piezīme1 = Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]].
|                    piezīme2 = Tiek uzskatīta par [[serbu valoda]]s dialektu.
|                    piezīme3 = Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav [[Eirozona]]s dalībniece.
|                    piezīme4 = Domēns [[.yu]] tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.
|                iso_kods_num = 499
|              iso_kods_alfa2 = ME
|              iso_kods_alfa3 = MNE
}}'''Melnkalne''' ([[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Црна Гора'' jeb ''Crna Gora'') ir valsts [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], [[Eiropa|Eiropā]]. Tās krastus apskalo [[Adrijas jūra]]. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir [[Podgorica]], bet vēsturiskā — [[Cetiņe]].

Kopš 2010. gada Melnkalne ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada [[NATO]] dalībvalsts.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170605151616/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato |date={{dat|2017|06|05||bez}} }} [[LETA]]—AP, 2017. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Melnkalnes vēsture}}
Melnkalnes nosaukums (''Crna Gora'') pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (''vladikas''). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Nikolas vadītā armija [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā cieta sakāvi un 1916. gadā Melnkalni okupēja [[Austroungārija]]s spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij]]. 
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Melnkalnes Sociālistiskā Republika]] kļuva par vienu no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republika]]s republikām. 1992. gadā Melnkalnes Republika kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], kas 2003. gadā tika pārdēvēta par [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes valstu savienību]]. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

== Demogrāfija ==
2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija [[melnkalnieši]], 28,73 % [[serbi]], 8,65 % [[bosnieši]], 4,91 % [[albāņi]], 1,01 % [[čigāni]], 0,97 % [[horvāti]]. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % sevi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem.
Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar [[Serbija]]s robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar [[Albānija]]s un [[Kosova]]s robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% [[Romas katoļu baznīca]]i.

&lt;gallery&gt;
Montenegro municipalities.png|Administratīvais sadalījums
Statistical regions of Montenegro.svg|Statistiskie reģioni
MontenegroEthnic2011.PNG|Etniskais sadalījums (2011)
MontenegroReligion2011.PNG|Galvenās reliģijas (2011)
Montenegro motorways.JPG|Galvenie ceļi
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Harbour Budva.JPG|[[Budva]]s osta
Attēls:Cathedral Kotor.JPG|Svētā Tripuna katedrāle [[Kotora|Kotorā]]
Attēls:Church Perast.JPG|Baznīca [[Perasta|Perastā]]
Attēls:Islands Perast.JPG|[[Perasta]]s ainava
Attēls:Manastir_pv.JPG|Klosteris [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:mosquepv.jpg|Mošeja ar augstāko minaretu(42m) [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:Durmitor - near Minin bogaz.jpg|[[Durmitors|Durmitora]] kalns
Attēls:Orjen.jpg|[[Orjens|Orjena]] kalns
Attēls:Cetinje palace.jpg|Karaļa Nikolas Pils [[Cetiņe|Cetiņē]]
Attēls:Crno jezero (Durmitor).jpg|Biogradskas Goras Nacionālais parks
Attēls:Tara River Canyon.jpg|[[Tara (upe)|Tara]]s upes aiza
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Serbija un Melnkalne]]
* [[Dienvidslāvija]]
* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]

{{Melnkalne-aizmetnis}}
{{Eiropa}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Melnkalne| ]]</text>
      <sha1>diwzdf7xabcmp1gstzsv7u57rnhlien</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nemuna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14319</id>
    <revision>
      <id>4454775</id>
      <parentid>4454437</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T12:38:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pietekas */</comment>
      <origin>4454775</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4431" sha1="bhmm35z9poig6mrzyi6ng11seemw7js" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Nemuna
  | valsts            = Lietuva
  | citnosaukums      = Nemuna
  | citvaloda         = lt
  | citvaloriģin      = Nemunas
  | valsts1           = Krievija
  | citnosaukums1     = Ņemana
  | citvaloda1        = ru
  | citvaloriģin1     = Неман
  | valsts2           = Baltkrievija
  | citnosaukums2     = Ņomana
  | citvaloda2        = be
  | citvaloriģin2     = Нёман
  | attēls            = Liskiava Neman.jpg
  | attēla_izmērs     =
  | paraksts          = Nemuna pie Birštonas
  | izteka            = [[Minskas augstiene]]
  | augštece          =
  | satekupes         =
  | ieteka            = [[Kuršu joma]]
  | baseina_valstis   = {{BLR}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{RUS}}&lt;br /&gt;{{POL}}&lt;br /&gt;{{LAT}}
  | tek_caur          = {{BLR}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{RUS}}
  | garums            = 937
  | iztekas_augstums  = 176
  | ietekas_augstums  =
  | kritums           = 
  | caurtece          = 616
  | gada_notece       = 21,6
  | baseins           = 98 200
  | baseins_latvijā   =
  | pietekas          =
| sāk_plat_d=53 | sāk_plat_m=28 | sāk_plat_s=12 | sāk_plat_NS=N
| sāk_gar_d=27 | sāk_gar_m=21 | sāk_gar_s=57 | sāk_gar_EW=E
| iet_plat_d=55 | iet_plat_m=20 | iet_plat_s=14 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=21 | iet_gar_m=15 | iet_gar_s=1 | iet_gar_EW=E
  | vietaskarte       = Eiropa
  | reljefs           = jā
}}
[[Attēls:Nemunas Baseinas (hidrologija).svg |thumbnail|right|Sateces baseins]]
'''Nemuna''' ({{val|lt|Nemunas}}) ir visgarākā [[Lietuva]]s upe. Tās kopgarums ir 937 km, Lietuvas teritorijā — 359 km. Upes lejtece veido Lietuvas robežu ar [[Krievija]]s [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]], augštece ir [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Nemunas baseina platība ir 98 200 km², no tiem 46 600 km² ir Lietuvā (aizņem 72% Lietuvas teritorijas). Nemuna sākas Baltkrievijā 45 km uz dienvidiem no [[Minska]]s un ieplūst [[Kuršu joma|Kuršu jomā]]. Nemunas dziļums ir līdz 5 m, gultnes platums līdz 500 m. Straumes ātrums 1-2 m/s. Vislielākā vidējā caurtece ir pie Pagēģiem — 630 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;/s. Gada laikā [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] no Nemunas ietek vidēji 21,6 km&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; ūdens.

[[Kauņa|Kauņā]] Nemunu šķērso [[Kauņas HES]] aizsprosts. Aiz aizsprosta izveidojusies ūdenstilpe, kas ir Lietuvas vislielākā mākslīgā ūdenskrātuve, ko sauc arī par Kauņas jūru.

== Pietekas ==
Nemunai ir ap 180 pieteku, vislielākās pietekas ir [[Nere]] (510 km), [[Ščara]] (325 km), [[Šešupe]] (298 km). Par 50 km garākas pietekas (virzienā no iztekas uz grīvu):
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Pieteka
!Krasts
!Garums
!Baseins
!Notece
|-
|[[Vusa]]
|labais
|75
|665
|5.0
|-
|[[Sula (upe)|Sula]]
|labais
|76
|520
|3.5
|-
|[[Uša]]
|kreisais
|105
|1220
|7.3
|-
|[[Servača]]
|kreisais
|64
|747
|4.8
|-
|[[Bjarezina (Nemunas pieteka)|Bjarezina]]
|labais
|190
|3992
|30.0
|-
|[[Hauja]]
|labais
|94
|1677
|13.6
|-
|[[Dzitva]]
|labais
|93
|1220
|8.2
|-
|[[Movčadza]]
|kreisais
|98
|1140
|9.0
|-
|[[Ļebjada]]
|labais
|67
|791
|5.0
|-
|[[Ščara]]
|kreisais
|325
|6730
|31.0
|-
|[[Zeļvjanka]]
|kreisais
|170
|1940
|11.0
|-
|[[Rosa (upe)|Rosa]]
|kreisais
|99
|1250
|6.8
|-
|[[Svislača (Nemunas pieteka)|Svislača]]
|kreisais
|121
|1800
|9.0
|-
|[[Kotra]]
|labais
|140
|2060
|12.8
|-
|[[Čornaja Hanča]]
|kreisais
|145
|1916
|17.0
|-
|[[Baltoji Anča]]
|kreisais
|60
|791
|5.0
|-
|[[Merķe]]
|labais
|203
|4416
|33.4
|-
|[[Peršēķe]]
|kreisais
|54
|542
|3.6
|-
|[[Verkne]]
|labais
|77
|703
|5.7
|-
|[[Strēva]]
|labais
|74
|759
|5.7
|-
|[[Jiesa]]
|kreisais
|62
|474
|3.0
|-
|[[Nere]]
|labais
|510
|24942
|180
|-
|[[Nevēža]]
|labais
|209
|6140
|33.2
|-
|[[Dubīsa]]
|labais
|131
|1973
|14.5
|-
|[[Mituva]]
|labais
|102
|773
|5.4
|-
|[[Šešupe]]
|kreisais
|298
|6105
|34.2
|-
|[[Jūra (upe)|Jūra]]
|labais
|172
|3994
|41.8
|-
|[[Šīša]]
|labais
|57
|410
|1.9
|-
|[[Minija]]
|labais
|202
|2942
|38.7
|}

== Galerija ==

&lt;gallery&gt;
Kauno_mariu_pakrante.jpg|[[Kauņas ūdenskrātuve]]
Neman river.jpg|Nemuna netālu no [[Alīta]]s
Nemunas-merkys santaka.jpg|Nemuna pie [[Merķine]]s
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas upes]]
[[Kategorija:Krievijas upes]]
[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Nemuna]]
[[Kategorija:Kaļiņingradas apgabals]]</text>
      <sha1>bhmm35z9poig6mrzyi6ng11seemw7js</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bufalo &quot;Sabres&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15401</id>
    <revision>
      <id>4454904</id>
      <parentid>4454628</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:53:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4454904</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10369" sha1="6t8w5pqeccp9el903ereockej1nqh1a" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FDBB30
| bg_color           = #002D62
| team               = Buffalo Sabres
| logo               = 2011 season logo of the Buffalo Sabres.png
| logosize           = 
| city               = {{flaga|ASV}} [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
| founded            = 1970
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[KeyBank Center]]''
| ietilpība          = 19,070
| colors             = Tumši zila, zelta, sudraba, balta&lt;br /&gt;{{color box|#002147}} {{color box|#ffb612}} {{color box|#85888b}} {{color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Terijs Pegula]]
| prezidents         = {{flaga|ASV}} [[Teds Bleks]]
| GM                 = {{flaga|FIN}} [[Jarmo Kekalainens]]
| coach              = {{flaga|CAN}} [[Lindijs Rafs]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|SWE}} [[Rasmuss Dālīns]]
| media              = 
| affiliates         = [[Ročesteras &quot;Americans&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Elmīras &quot;Jackals&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Bufalo &quot;Sabres&quot;''' ({{val|en|Buffalo Sabres}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1970. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Sabres&quot; ne reizi nav izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 7 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[KeyBank Center]]''.

&quot;Sabres&quot; komandai pieder NHL rekords: lielākais sezonu skaits bez dalības izslēgšanas spēlēs – 14 sezonas, tas notika laika periodā no [[2010.—2011. gada NHL sezona|2010.–2011.]] līdz 2025.–2026. gada sezonai.&lt;ref name=&quot;14thseason&quot;&gt;{{cite news|url=https://www.usatoday.com/story/sports/nhl/sabres/2025/04/08/buffalo-sabres-playoff-drought-14-seasons/82650978007/|title=Sabres' playoff drought hits 14 seasons: Why they fell short again|last=Brehm|first=Mike|newspaper=USA Today|date=April 8, 2025|accessdate=April 8, 2025}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0

* '''Konferences čempioni''': 3
** 1974.—75., 1979.—80., 1998.—99.

* '''Divīzijas čempioni''': 7
** 1974.—75., 1979.—80., 1980.—81., 1996.—97., 2006.—07., 2009.—10., 2025.—26

== Vēsture ==
&quot;Sabres&quot; tika izveidota [[1970]]. gadā, un 1970.—71. gada sezonā kopā ar [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] uzsāka spēlēt [[NHL]]. Vasarā &quot;Sabres&quot; ieguva pirmās izvēles tiesības [[NHL drafts|NHL draftā]], un komanda izvēlējās [[Žilbērs Pero|Žilbēru Pero]]. Savā debijas sezonā viņš &quot;Sabres&quot; rindās guva 38 vārtus un kā līgas labākais debitants ieguva [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Nākamajā sezonā Pero pievienojās [[Riks Martins]] un [[Renē Robērs]], izveidojoties vienai no vadošajām [[NHL]] uzbrucēju maiņām 1970. gados. 1972.—73. gada sezonā &quot;Sabres&quot; pirmo reizi sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņu, taču tajā jau pirmajā kārtā komanda piekāpās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]].

[[1974]]. gada februārī auto avārijā bojā gāja [[Tims Hortons]], viens no vadošajiem &quot;Sabres&quot; aizsargiem. Nākamajā sezonā komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju. Tajā gan &quot;Sabres&quot; ar 2—4 piekāpās [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] hokejistiem.

== Spēlētāji ==
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2024. gada 7. martā.''
==== Vārtsargi ====
* 1 {{flaga|FIN}} [[Uko-Peka Lukonens]]
* 31 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Komrijs]]

==== Aizsargi ====
* 4  {{flaga|CAN}} [[Bouens Bairems]]
* 10 {{flaga|Somija}} [[Henri Jokiharju]]
* 20 {{Flaga|Zviedrija}} [[Lorenss Piluts]]
* 23 {{flaga|ASV}} [[Matiass Samuelsons]]
* 25 {{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]]
* 26 {{Flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 78 {{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Braisons]]
* {{flaga|ASV}} [[Maikls Keselrings]]
==== Uzbrucēji ====

* {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Railijs Šīens]]
* 12 {{flaga|ASV}} [[Džordans Grīnvejs]]
* 19 {{flaga|Kanāda}} [[Peitons Krebss]]
* 20 {{flaga|Kanāda}} [[Kodijs Īkins]]
* 22 {{flaga|Kanāda}} [[Džeks Kvinns]]
*24 {{flaga|Kanāda}} [[Dilans Kozenss]]
*29 {{flaga|ASV}} [[Vinnijs Hinostroza]]
*37 {{flaga|ASV}} [[Keisijs Mitelštats]]
* 71 {{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Olofsons]]
* 72 {{flaga|ASV}} [[Teidžs Tompsons]]
* 74 {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Asplunds]]
*89 {{flaga|ASV}} [[Alekss Taks]]
* {{flaga|ASV}} [[Džošs Doens]]

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žilbērs Pero]] || C || 1191 || 512 || 814 || '''1326''' || 1,11
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 837 || 368 || 436 || '''804''' || 0,96
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Riks Martins]] || KM || 681 || 382 || 313 || '''695''' || 1,02
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 1070 || 252 || 420 || '''672''' || 0,63
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Fils Hauslijs]] || A || 608 || 178 || 380 || '''558''' || 0,92
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Renē Roberts]] || LM || 524 || 222 || 330 || '''552''' || 1,05
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dons Lass]] || C || 766 || 216 || 310 || '''526''' || 0,69
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džeisons Pominvils]] || LM || 733 || 217 || 304 || '''521''' || 0,71
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Maiks Foliņo]] || LM || 664 || 247 || 264 || '''511''' || 0,79
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denijs Geirs]] || LM || 503 || 267 || 233 || '''500''' || 0,99
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žilbērs Pero]] || C || 512
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Riks Martins]] || KM || 382
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 368
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denijs Geirs]] || LM || 267
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Tomass Vaneks]] || LM || 254
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 252
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Maiks Foliņo]] || LM || 247
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Miroslavs Šatans]] || KM || 224
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Renē Roberts]] || C || 222
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dons Lass]] || C || 216
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žilbērs Pero]] || C || 814
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 436
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 420
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Fils Hauslijs]] || A || 380
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Renē Roberts]] || C || 330
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Riks Martins]] || KM || 313
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dons Lass]] || C || 310
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deils Haverčuks]] || C || 275
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dereks Ruā]] || C || 266
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Maiks Foliņo]] || LM || 264
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Aleksandrs Mogiļnijs]], 76 (1992.—93.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 95 (1995.—96.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 148 (1995.—96.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Robs Rejs]], 354 (1991.—92.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Fils Hauslijs]], 81 (1989.—90.)

=== Latvijas hokejisti &quot;Sabres&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Zemgus Girgensons]]||688||89||99||188||2013—2024
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Buffalo Sabres|Bufalo &quot;Sabres&quot;}}
* [http://www.sabres.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot;| ]]</text>
      <sha1>6t8w5pqeccp9el903ereockej1nqh1a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4454938</id>
      <parentid>4454709</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T02:10:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4454938</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="401127" sha1="54yi97jx8vx166eo84tgkfvngy0udus" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>54yi97jx8vx166eo84tgkfvngy0udus</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brestļitovskas miera līgums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18711</id>
    <revision>
      <id>4454968</id>
      <parentid>4172043</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:47:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454968</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15643" sha1="o7vz7iyjz4ej5gu1ik6d3di88uh70vm" xml:space="preserve">[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R92623, Brest-Litowsk, Waffenstillstandsabkommen.jpg|thumb|250px|Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž [[Ļevs Kameņevs]], [[Ādolfs Joffe]] un [[Anastāsija Bicenko]])]]
[[Attēls:SovietDelegatesAtBrestLitovsk.jpg|thumb|250px|Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: [[Vladimirs Lipskis]], [[Pēteris Stučka]], [[Ļevs Trockis]], [[Ļevs Karahans]]]]

'''Brestļitovskas miera līgums''' (oficiālais nosaukums — '''Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses''') bija starpvalstu līgums, ko parakstīja [[1918]]. gada [[3. marts|3. martā]] [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovskā]] (mūsdienās Bresta) starp [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] (līgumā — Četru valstu savienību) un [[Krievijas PFSR|Krieviju]]. Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība atteicās no tiesībām uz tagadējo [[Baltkrievija]]s (daļēji), [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s,&lt;ref&gt;Līguma parakstīšanas laikā Latvija bija sadalīta divās daļās. Gandrīz visa [[Kurzemes guberņa]]s teritorija un [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] lielākā daļa atradās [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldē. Pārējā sadalītās Vidzemes guberņas latviešu daļa atradās [[Iskolats|Iskolata]] kontrolē, 1917. gada 14. decembrī [[Vidzemes guberņa]]i bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi.&lt;/ref&gt; [[Lietuva]]s, [[Polija]]s, [[Somija]]s un [[Ukraina]]s teritoriju.&lt;ref&gt;[http://www.hrono.ru/dokum/brest1918.html Līguma teksts] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība 1917. gada 8. novembrī izsludināja &quot;Dekrētu par mieru&quot;, kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Turpmākajām miera sarunām boļševiku delegācija piedāvāja šādus principus: atteikšanās no aneksijām, okupēto teritoriju ātra atbrīvošana, tautu pašnoteikšanās, atteikšanās no reparācijām. Uz to vācu puse ieteica &quot;ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas&quot;.&lt;ref&gt;Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.&lt;/ref&gt;

1918. gada 7. janvārī [[Ļevs Trockis]] atbrīvoja [[Ādolfs Joffe|Ādolfu Joffi]] un pats pārņēma sarunu vadīšanu ar mērķi novilcināt sarunas līdz &quot;pasaules revolūcijas&quot; sākumam karojošajās valstīs. Savukārt Vācijas delegācija izvirzīja šādus nosacījumus: [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarības atzīšana. Trockis 18. janvārī lūdza uz laiku pārtraukt sarunas un devās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]].

[[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 22. janvārī [[Kijiva|Kijivā]] proklamēja [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas]] neatkarību un tās valdība nosūtīja miera sarunu delegāciju uz Brestļitovsku. Pēc tam, kad sarkangvardi 8. februārī ieņēma tās galvaspilsētu Kijivu, Ukraina 1918. gada 9. februārī parakstīja miera līgumu ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], kurā apņēmās samaksāt kontribūcijas ar pārtiku, izejvielām, bet pretī saņēma atzīšanu un militāro palīdzību. Krievijas delegācijas vadītājs Trockis 10. februārī paziņoja, ka &quot;Krievija atsakās parakstīt aneksionistisku līgumu un no savas puses pasludina karastāvokli ar Centrālajām valstīm par pārtrauktu. Krievu karaspēkam vienlaicīgi tiks dota pilnīgas demobilizācijas pavēle visās frontēs.&quot; 1918. gada 16. februārī [[Vācijas Impērija|Vācijas]] protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts.

16. februārī Vācijas armija paziņoja, ka 17. februārī pamiers tiks pārtraukts. [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|Militārās operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] (''Operation Faustschlag'') laikā vācu armija bez nopietnas pretestības pa dzelzceļa līnijām ātri virzījās uz priekšu. 18. februārī Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. Vienlaicīgi sākās uzbrukums arī [[Minska]]s virzienā, kur atradās krievu rietumu frontes virspavēlniecība un Kijivas virzienā Ukrainā. Jau 19. februārī [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] vācu pusei lika steigšus piedāvāt slēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai &quot;vairs nav armijas. Vācieši no [[Rīga]]s uzbrūk visā frontē.&quot;

21. februārī vācieši ieņēma Minsku. 23. februārī Vācijas armija piedāvāja padomju valdībai 48 stundu laikā izšķirties par jauniem miera noteikumiem, kas paredzēja Somijas, Vidzemes, Igaunijas un Ukrainas teritoriju atstāšanu un pilnīgu Krievijas armijas demobilizāciju.  Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas [[Tallina|Tallinā]] 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība, ko Vācijas puse ignorēja. 24. februārī Vācijas armija ar ukraiņu vienību līdzdalību ieņēma [[Žitomira|Žitomiru]], bet 2. martā Kijivu. 28. februārī vācieši ieņēma [[Narva]]s pilsētu, kas atrodas tikai apmēram 100 km attālumā no Petrogradas, tādēļ padomju valdība pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kas 5. martā oficiāli tika pasludināta par Padomju Krievijas galvaspilsētu.

3. martā Brestļitovskā tika parakstīts miera līgums, ko 15. martā ratificēja 4. ārkārtas padomju kongresa laikā. 8. martā Jelgavā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas Impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti &quot;par brīvu un patstāvīgu valsti&quot;.

===Aizkaukāzs===
[[Attēls:Three bones–a bountiful tip (Bushnell caricature, 1918).JPG|thumb|right|Vācija atvēl osmaņiem pāris Aizkaukāza apgabalus]]
[[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-lv.svg|alt=Aptuvenais apgabals, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austrijas-Ungārijas kontrolē|thumb|Aptuvenas teritorijas, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austroungārijas Impērijas kontrolē]]
Vēl pirms Brestļitovskas miera sarunu sākuma notika Vācijas un [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] sarunas par Ukrainas neatkarības atzīšanu. Padomju valdības pārstāvis Trockis bija spiests atzīt Ukrainas delegāciju par neatkarīgiem sarunu dalībniekiem. Ņemot vērā šo piemēru, 14. janvārī [[Osmaņu impērija]] piedāvāja [[Aizkaukāza Komisariāts|Aizkaukāza Komisariātam]] sākt tiešas miera sarunas. Aizkaukāziešiem arī piedāvāja nosūtīt savu atsevišķo delegāciju uz Brestļitovskas sarunām. Kamēr Komisariāts vilcinājās ar atbildi, osmaņi gatavojās uzbrukumam. Šajā laikā Krievijas Kaukāza armija beidza pastāvēt, to aizvietoja gruzīnu un armēņu zemessardzes vienības. Kad Trockis pameta Brestļitovskas miera sarunas, osmaņi uzsāka uzbrukumu Kaukāzā, kam sekoja [[Trabzonas miera konference]].

== Līguma galvenie punkti==
Brestļitovskas miera līguma galvenie punkti bija:&lt;ref&gt;[http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html Līguma teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091212202858/http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html|date={{dat|2009|12|12||bez}}}} {{de ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.hrono.ru/dokum/191_dok/19180303brest.php Nepilns līguma teksts] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;{{citāts|

* 1. [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Austroungārija]], [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] un [[Osmaņu impērija|Turcija]] no vienas puses un [[Krievijas PFSR|Krievija]] no otras puses paziņo, ka karastāvoklis starp tām ir beidzies. Tās ir nolēmušas turpmāk dzīvot savstarpējā mierā.
* 3. Teritorijas, kas atrodas uz rietumiem no vienošanās rezultātā novilktās līnijas (skat. pielikuma tekstu zemāk) un agrāk piederēja Krievijai, turpmāk vairs nebūs pakļautas Krievijas valstiskumam [..]. Precīzu līnijas noteikšanu veiks vācu—krievu komisija. Minētajām teritorijām nebūs nekādu pienākumu pret Krieviju, kas būtu radušies sakarā ar to kādreizējo piederību Krievijai. Krievija atsakās no jebkādas iejaukšanās šo teritoriju iekšējās lietās. Vācija un Austroungārija apņemas šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu. 
* 4. Vācija ir gatava pēc vispārējā miera noslēgšanas un Krievijas karaspēka demobilizācijas atstāt teritorijas uz austrumiem no 3. paragrāfā minētās līnijas, ja vien 6. paragrāfs nenosaka citādi. [..] 
* 6. Krievija apņemas tūlīt slēgt mieru ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] un atzīt šīs valsts miera līgumu ar četru valstu savienību. Ukrainas teritorija tiek nekavējoši atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Krievija apturēs jebkādu aģitāciju pret Ukrainas Tautas republikas valdību vai tās oficiālajām iestādēm. Igaunija un [[Vidzeme]] (tekstā — [[Livonija]]) arī tiks bez kavēšanās atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Igaunijas austrumu robeža stiepjas pa Narvas upi. Vidzemes robeža stiepjas pa [[Peipuss|Peipusa ezeru]] un pa [[Pleskava]]s ezeru līdz tā dienvidrietumu stūrim, tad pāri [[Lubāna]]s ezeram [[Līvāni|Līvānu]] virzienā pie Daugavas. Igauniju un Vidzemi okupēs vācu policija līdz pašu šo zemju iestādes panāks tur drošību un valstisko kārtību. [...] Arī Somija un [[Ālandu salas]] tiks atbrīvotas no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem, somu ostas no krievu flotes un krievu jūras karaspēka vienībām [...] 
* 8. Abu pušu karagūstekņi tiks atlaisti uz savām dzimtenēm. [..]
* 9. Līguma slēdzējpuses savstarpēji atsakās no savu kara izdevumu atlīdzināšanas [..].
* 14. Savstarpējais miera līgums tiks ratificēts. [..] Krievijas valdība apņemas divu nedēļu laikā veikt apmaiņu ar ratifikācijas dokumentiem. Miera līgums stājas spēkā pēc tā ratifikācijas, ja vien tā paragrāfi, tā pielikumi vai papildu līgumi neparedz savādāk.}}
[[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-en.jpg|thumb|250px|Sārtā krāsā iekrāsota teritorija, kas pēc līguma parakstīšanas vairs nebija pakļauta Krievijas valstiskumam. Vācija un Austroungārija apņēmās šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu.]]

Līguma pielikums par Vācijas-Krievijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonu]] robežlīniju Latvijā:&lt;ref&gt;[https://wwi.lib.byu.edu/index.php/Including_Appendices:_Russia-Germany,_Part_I Proceedings of the Brest-Litovsk Peace Conference The Peace Negotiations Between Russia and the Central Powers 21 November, 1917-3 March, 1918] Appendices: Russia-Germany. Adaptēts no angliskā tulkojuma: Washington, Government Printing Office, 1918&lt;/ref&gt; 
{{citāts|
&quot;3. punktā pieminētā līnija nosaka Krievijas pakļautībā esošās teritorijas rietumu robežu, kas iet starp [[Roņu sala|Roņu]] un [[Kihnu sala|Kihnu salām]], šķērso [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] līdz [[Gauja]]s ietekai, tad no austrumiem apliec Rīgu līdz [[Ikšķile]]i, šķērso Daugavu un gar tās gaitu turpinās līdz agrākajai Kurzemes guberņas robežai austrumos no [[Daugavpils]], gandrīz līdz [[Druja]]i, no turienes pagriežas uz dienvidrietumiem un turpinās pāri [[Strustas ezers|Strustas ezeram]] līdz [[Drisvjatu ezers|Drisvjatu ezeram]].}}

== Latviešu pagaidu nacionālās padomes protests ==
1918. gada martā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] izplatīja protestu pret līgumā paredzēto Latvijas teritorijas sadalīšanu:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |title=Latviešu Nacionālās Padomes protests pret Brestļitovskas miera līgumu un Kurzemes aneksiju |access-date={{dat|2015|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110129005705/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |archivedate={{dat|2011|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{{citāts|&quot;Uz šī līguma pamata [[Kurzeme]] un [[Rīgas apriņķis]] ar Rīgu tiek padots Vācijas protektoratam, [[Vidzeme]]s atlikusē latviešu daļa, [[Cēsis|Cēsu]], [[Valmiera]]s un [[Valka]]s apriņķi paliek okupēti tik ilgi, kamēr nebūs, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju vēlēšanos nodibināts miers un kārtība, bet trešā Latvijas daļa, [[Latgale]]; paliek pavisam atsevišķi. Tā Latvijas teritorija, kuru vieno viena tauta, kultura un kopīgi politiskie un ekonomiskie mērķi, mākslīgi sadalīta trijās daļās starp divām valstīm zem dažādiem politiskiem noteikumiem. Brestes miera līgums ir varmācības akts, kas vērsts pret latviešu tautas nacionālo, kulturelo, saimniecisko un politisko eksistenci, smagākais noziegums pret demokratijas principiem un tautas pašnoteikšanās tiesībām&quot;.}}

== Papildvienošanās Berlīnē == 
{{Pamatraksts|Berlīnes papildvienošanās (1918)}} 
1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas papildu vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas, Vidzemes un [[Gruzija]]s. Vācija apņēmās neatbalstīt Padomju Krievijai naidīgos spēkus. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] suverenitāti.

== Līguma pārtraukšana ==
Pirmā pasaules kara nobeiguma fāzē Vācija cieta militāru sakāvi Rietumu frontē un meklēja izlīgumu ar [[Antante]]s valstīm. 1918. gada 5. novembrī Vācijas valdība pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Padomju Krieviju. Ar 11. novembra pamiera līguma 15. punktu Antantes valstis panāca Brestļitovskas līguma anulēšanu no Vācijas puses.&lt;ref&gt;[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]&lt;/ref&gt; Arī Krievijas valdība 1918. gada 13. novembrī anulēja Brestļitovskas miera līgumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Skatīt arī ==
* [[Polijas dalīšanas]]
* [[Molotova-Rībentropa pakts]]

{{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]]
[[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>o7vz7iyjz4ej5gu1ik6d3di88uh70vm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Babītes pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27063</id>
    <revision>
      <id>4454785</id>
      <parentid>4354701</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T13:32:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4454785</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7049" sha1="7t2c6ejeksql7cxppn1hgxf5vt4lxua" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Babītes pagasts
| karte             = Babītes pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Babītes pagasta ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Babītes pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Mārupes novads
| centrs            = Piņķi
| platība           = 165,2
| iedzīvotāji       = 7795
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 7795 / 165.2 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = www.babite.lv
| nos_vācu          = Pinkenhof
| ref_vācu          =
| nos_krievu        = Пинкенская
| ref_krievu        =
}}

'''Babītes pagasts''' ir viena no [[Mārupes novads|Mārupes novada]] administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada [[Mārupes pagasts|Mārupes]] un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastu]], [[Jūrmala]]s pilsētu, [[Rīga]]s pilsētu, [[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines pagasts|Olaines pagastu]] un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastu]]. Līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija '''Piņķu pagasts'''.

== Daba ==
=== Reljefa formas ===
[[Baznīckalns (Babītes pagasts)|Baznīckalns]], [[Garā kāpa]], [[Krievu Ložmetējkalns]], [[Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda]]

=== Hidrogrāfija ===
==== Ūdensteces ==== 
[[Beberbeķu strauts]], [[Bļodnieku poldera kanāls]], [[Brasla grāvis]], [[Cena (upe)|Cena]], [[Dzilnupe (Neriņas pieteka)|Dzilnupe]], [[Dzilnupes poldera kanāls]], [[Hapaka grāvis]], [[Klīves kanāls]], [[Miglupīte]], [[Neriņa]], [[Sarkanais grāvis]], [[Skolasceļa grāvis]], [[Trenču poldera apvadkanāls]], [[Trenču poldera kanāls]], [[Zuteņu grāvis]].

==== Ūdenstilpes ====
[[Babītes ezers]], [[Beberbeķu dzirnavezers]], [[Božu ūdenskrātuve]], [[Piņķu ūdenskrātuve]], [[Skaista ezers]].

==== Purvi ====
[[Antiņu purvs]], [[Cenas tīrelis]], [[Gailīšu purvs]], [[Rāvājs]].

==== Dabas aizsardzība ====
Pagasta teritorijā atrodas [[dabas parks]] [[Beberbeķi (dabas parks)|Beberbeķi]], daļa no [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Babītes ezers (dabas liegums)|Babītes ezers]], daļa no [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Cenas tīrelis (dabas liegums)|Cenas tīrelis]].

== Vēsture ==
Kopš 13. gadsimta topošā Babītes novada teritorija ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālā apgabala]] [[Piņķu draudzes novads|Piņķu draudzes novadā]] (tagadējais [[Babītes pagasts]]) un [[Salas draudzes novads|Salas draudzes novadā]] (tagadējais [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]). 

Līdz ar [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|pagastu izveidi 19. gadsimta otrajā pusē]], toreizējais Piņķu pagasts (ar centru Piņķu muižā) ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]]. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s [[Beberbeķu muiža]]s, [[Švarcenieku muiža|Švarcmuiža]]s, [[Piņķu muiža]]s un mācītājmuižas zemi nesadalīja un tās piederēja Rīgas pilsētai.&lt;ref&gt;{{LKV|I.|1525}}&lt;/ref&gt; 1925. gadā Piņķu pagastu pārdēvēja par Babītes pagastu. 1935. gadā Babītes pagasta platība bija 359 km². Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|otrreizējās Latvijas padomju okupācijas]] 1945. gadā pagastā izveidoja Babītes, [[Mazcenu ciems|Mazcenu]] un [[Trenču ciems|Trenču]] [[ciema padome]]s, bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja.

1954. gadā [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] Babītes ciemam pievienoja Trenču ciemu. 1974. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja [[Rīga]]s pilsētai. 1977. gadā pievienoja likvidēto [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas ciemu]] un daļu [[Kalnciema ciems|Kalnciema ciema]]. 1989. gadā daļu Babītes ciema iekļāva jaunizveidotajā [[Gātes ciems|Gātes ciemā]].&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 

1990. gadā Babītes ciemu reorganizēja par Rīgas rajona Babītes pagastu.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 2009. gada 1. jūlijā Babītes pagastu apvienoja ar Salas pagastu, izveidojot [[Babītes novads|Babītes novadu]]. 2021. gada 1. jūlijā Babītes novada pagastus iekļāva jaunā [[Mārupes novads|Mārupes novada]] sastāvā.

Salīdzinājumā ar pagasta teritoriju 1935. gadā, mūsdienu Babītes pagasta teritorija aptver arī daļu agrākā [[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]] (&quot;[[Kalnciema masīvs]]&quot; un Gailīšu purvs) teritorijas, bet vairs neietver [[Kaģi|Kaģus]] (mūsdienās - Salas pagastā); daļu Lāčupes kapu, [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] [[Kleistu mežs|meža]] un Imantas meža ([[Rīga|Rīgas valstspilsētā]]); daļu Cenas tīreļa ([[Olaines pagasts|Olaines pagastā]]), kā arī [[Jaunmārupe|Jaunmārupi]] un [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulti]] ([[Mārupes pagasts|Mārupes pagastā]]). 

=== Pieminekļi ===
* [[Baznīckalns (Babītes pagasts)|Baznīckalns]] - kulta vieta
* Dizaina objekts - robežzīme RĪGA
* [[Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Bab%C4%ABtes+pagasts&amp;region=0&amp;group=1&amp;type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250226080423/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Bab%C4%ABtes+pagasts&amp;region=0&amp;group=1&amp;type=0 }}&lt;/ref&gt;
* [[Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīca]]
* [[Pluģu skansts]]

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|1633
|1959|2750
|1967|3250
|1979|4527
|1989|5691
|2000|5461
|2011|8019
|2021|9863
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Babīte]], '''[[Piņķi]]''' (pagasta centrs), [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]], [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]], [[Brīvkalni]], [[Dzilnuciems]], [[Sēbruciems]], [[Lapsas (Babītes pagasts)|Lapsas]], [[Skārduciems]], [[Klīves]], [[Kalnciema masīvs]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Mārupes novads}}
{{navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Babītes novads}}
{{Rīgas rajons}}
{{Rīgas apriņķis}}
}}

{{DEFAULTSORT:Babites pagasts}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Mārupes novada pagasti]]
[[Kategorija:Babītes pagasts| ]]</text>
      <sha1>7t2c6ejeksql7cxppn1hgxf5vt4lxua</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Galipoli kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29110</id>
    <revision>
      <id>4454863</id>
      <parentid>4420506</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:26:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8887" sha1="czd6xxp6b50lbpkjbm5qrispis5qgv7" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict=Galipoli kauja
|partof=[[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|Karadarbības Tuvajos Austrumos]]&lt;br /&gt;([[Pirmais pasaules karš|I pasaules kara]])
|image=[[Attēls:Gallipoli1915.jpg|300px|Galipoli kaujas plāns]]
|caption=Galipoli kauja, 1915. gada februāris—aprīlis
|date={{dat|1915|2|19|n}} — &lt;br /&gt;{{dat|1916|1|9|n}}
|place=[[Galipoli]] pussala un [[Dardaneļi|Dardaneļu šaurums]] [[Osmaņu impērija]] (tagad [[Turcija]])
|result=Izšķiroša Osmaņu impērijas uzvara
|territory=
|combatant1={{flaga|Lielbritānija}} [[Apvienotā Karaliste|Britu impērija]]&lt;br /&gt;
* [[Austrālija]]
* {{flaga|Britu Indija}} [[Indija]]
* [[Ņūfaundlenda]]
* {{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]]
* [[Apvienotā Karaliste]]
{{flaga|France}} [[Francija]]
|combatant2={{OTA}}
|commander1={{flaga|Lielbritānija}} [[Īans Stendišs Monteits Hamiltons|Sers Īans Hamiltons]]&lt;br /&gt;{{flaga|France}} [[Moriss Bailo]]
|commander2=[[Attēls:Flag of Germany (1867–1919).svg|22px]] [[Otto fon Sanderss]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ottoman flag.svg|22px]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]]
|strength1=5 divīzijas (sākumā)&lt;br /&gt;14 divīzijas (beigās)
|strength2=6 divīzijas 
|casualties1=300 000 (56 707 gājuši bojā)
|casualties2=255 268 (56 643 gājuši bojā) }}
{{Galipoli operācija}}'''Galipoli kauja''' notika [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karā]] — 1915. gadā no aprīļa līdz decembrim. Tika apvienoti [[Apvienotā Karaliste|britu]] un [[Francija|franču]] spēki, lai ieņemtu [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] (tagad [[Stambula]]). Mēģinājums neizdevās un nesa ļoti lielus upurus abām pusēm.

[[Turcija|Turcijā]] operāciju sauc par '''Čanakkales kariem''' ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Çanakkale Savaşları''); Lielbritānijā to sauc par '''Dardaneļu operāciju''' vai Galipoli; Francijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Ņūfaundlendā operāciju pazīst ar nosaukumu Galipoli.

== Sākums ==
[[Krievijas Impērija]]i, kas bija viena no Sabiedrotajiem Pirmajā pasaules karā, trūka ražotņu, kas varētu apgādāt tās armiju. Francijai un Lielbritānijai ar salīdzinoši mazāku iedzīvotāju skaitu bija diezgan spēcīga rūpniecība un tās meklēja iespēju piegādāt Krievijai nepieciešamo munīciju, lai ar Krievijas palīdzību varētu atvieglot stāvokli [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu frontē]].

Kara laikā Sabiedrotie neatlaidīgi meklēja iespējas izveidot transporta ceļus uz Krieviju un Ķīnu. [[Vācijas Impērija]] un Austroungārija bija bloķējušas Krievijas sauszemes tirdzniecības ceļus uz Eiropu un, līdz ar to, nepastāvēja gandrīz nekādas iespējas veikt nepieciešamās piegādes Krievijai. Arī pieejamie jūras ceļi bija neizbraucami: [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] kontrolēja [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Ķeizariskā flote]], [[Ohotskas jūra]] pārāk bieži aizsala un [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]] varēja piekļūt tikai caur Osmaņu impērijā esošo [[Bosfora jūras šaurums|Bosfora šaurumu]]. 1914. gada oktobrī, Osmaņu impērijai pievienojoties [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], vairs nebija iespēju veikt piegādes uz Krieviju caur [[Vidusjūra|Vidusjūru]].

1914. gada nogalē [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu fronte]] Francijā un [[Beļģija|Beļģijā]] bija kļuvusi nekustīga un bija nepieciešams citur izveidot jaunu fronti. Sabiedrotie cerēja, ka uzbrukumā Osmaņu impērijai viņu pusē pievienosies arī [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] un [[Grieķijas Karaliste|Grieķija]], bet grieķu piesaistīšanai Galipoli pussalā Krievija uzlika veto.

1914. gada novembrī Francijas ministrs ieteica sākt uzbrukumu Osmaņu impērijai, bet šāds priekšlikums neguva atbalstu. Tika noraidīts arī britu jūras izlūkdienesta priekšlikums pārpirkt Osmaņu impēriju Sabiedroto pusē.

Vēlāk novembrī, Pirmais Admiralitātes lords [[Vinstons Čērčils]] nāca klajā ar savu pirmo plānu Dardaneļu ieņemšanai. Viņa priekšlikuma pamatā bija apsvērums, ka Karaliskajai flotei ir pietiekami daudz tādu kuģu, kas nav spējīgi stāties pretī Vācijas flotei Ziemeļu jūrā, bet varētu tikt izmantoti citā karadarbības laukā. Sākotnējais plāns paredzēja uzbrukt tikai ar Karaliskās flotes spēkiem.

1915. gada janvārī Lielbritānijas valdība beidzot apstiprināja uzbrukuma plānu Galipoli pussalai.

== Flotes uzbrukumi ==
1915. gada 19. februārī tika iesākts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka apvienotie angļu un franču spēki, tai skaitā kuģis ''Queen Elizabeth'', kuru sabombardēja [[Osmaņu impērija]]s artilērija.

18. martā tika sākts jauns uzbrukums, kura mērķis bija šaurākā Dardaneļu vieta, jo tur jūras platums bija tikai aptuveni 16 km. Caur Dardaneļiem centās izrauties 16 kuģi admirāļa de Robeka vadībā, bet lielāko daļu flotes iznīcināja jūras mīnas, kuras bija izlicis Osmaņu jūras mīnētājs ''Nusret''. Briti par mīnu traleriem izmantoja vienkāršos tralerus un, kad turki sāka uz tiem šaut, tie atkāpās, atstājot mīnas. Kuģus nosūtīja bez noteikta rīkojuma un tika nogremdēti trīs kaujas kuģi: ''Ocean'', ''Irresistible'' un ''Bouvet''. Smagus bojājumus guva kaujas kreiseris ''Inflexible'', kā arī franču ''Suffren'' un ''Gaulois''.

Šādi zaudējumi sabiedrotajiem lika atteikties no jebkādiem tālākiem mēģinājumiem ieņemt jūras šaurumu tikai ar flotes palīdzību. Savukārt Osmaņu impērijas karaspēkam britu flotes sagrāve deva morālu uzmundrinājumu. Osmaņu artilēristi pēc britu kuģu atkāpšanās bija palikuši gandrīz bez munīcijas. Nav zināmi īstie atkāpšanās iemesli, jo Čērčils ieteica turpināt uzbrukumu, un tādā gadījumā, iespējams, Galipoli nebūtu kļuvis par nopietnu zaudējumu sabiedrotajiem. Toties, ja flote būtu tikusi tālāk, iespējams tā nokļūtu strupceļā, nebūdama pietiekami spēcīga lai ieņemtu Konstantinopoli, taču atpakaļceļš uz Vidusjūru būto nogriezts mīnu dēļ.

== Iebrukums ==
Pēc flotes neveiksmīgajiem uzbrukumiem, kļuva skaidrs, ka nepieciešami sauszemes spēki turku artilērijas vājināšanai. Tad būtu iespēja mīnu meklētājiem attīrīt ceļu lielākiem kuģiem. Britu kara ministrs [[Lords Kičeners]] par Vidusjūras spēku komandieri iecēla Seru [[Īans Hamiltons|Īanu Hamiltonu]], lai viņš izpildītu šo operāciju.

1915. gada sākumā [[Ēģipte|Ēģiptē]] tika nometināti brīvprātīgie karavīri un [[Jaunzēlande]]s un [[Austrālija]]s, kur viņus apmācīja pirms došanās uz Franciju. No brīvprātīgajiem izveidoja [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusu]] (''Australian and New Zealand Army Corps, ANZAC''). Komandiera rīcībā bija arī britu 29. un 10. divīzijas, Karaliskās flotes divīzija un Francijas ekspedīcijas korpuss.

Bija jāgaida aptuveni sešas nedēļas, lai sagaidītu britu spēku ierašanos no [[Lielbritānija]]s. Šis laiks bija izdevīgs Osmaņu armijai, lai sagatavotos sauszemes uzbrukumam. Ēģiptē nebija gandrīz nekāda informācijas drošība un Hamiltona spēku uzbrukuma virzieni bija plaši zināmi. Turki uzreiz papildināja savus munīcijas un citu nepieciešamo materiālu krājumus.
== Latvieši ANZAC korpusa sastāvā ==
Galipoli kaujā piedalījās vismaz 28 [[latvieši|latviešu]] izcelsmes Austrālijas un Jaunzēlandes korpusa karavīri. Septiņi no tiem kaujās atdeva savas dzīvības. Šie karavīri bija: '''Jānis Amoliņš''' (John Amolin – dzim. 6.1.1889. – mir. 23.8.1915.), '''Arvīds Berķis''' (Arvid Berkis – dzim. 12.11.1892. – mir. 15.7.1915.), '''Kārlis Jakobsens''' (Charles Jacobsen – dzim. 17.12.1882. – mir. 12.5.1916.), '''Vlas Kozakovšonoks''' (Vlas Kozakovshonok – dzim. 1894 – mir. 6. vai 9.8.1915.), '''Teodors Lambahirts''' (Theodor Lambahirt – dzim. 1894. – mir. 7.8.1915.), '''Rūdolfs Mālīts''' (Rudolph Mahlit – dzim. 24.11.1880. – mir. 29.8.1915.) un '''Arnolds Sanders''' (Arnold Sander – dzim. 1883. – mir. 27.5.1915.).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2021-04-26/australija-un-jaunzelande-godina-kritusos-karavirus-tostarp-157|title=Austrālijā un Jaunzēlandē godina kritušos karavīrus, tostarp 157 latviešu ieceļotāju varonību |accessdate=2025-07-14 |website= [[sargs.lv]]|publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:20. gadsimta kaujas]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:1915. gads]]
[[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Turcijas piedalīšanos]]</text>
      <sha1>czd6xxp6b50lbpkjbm5qrispis5qgv7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berklavisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31376</id>
    <revision>
      <id>4454965</id>
      <parentid>3704154</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:45:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454965</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2226" sha1="btutjykuhn0kk1ot34vbad987azrl96" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste| nosaukums latviski= Berklavisms
  | attēls= 
  | paraksts= Dokumentālā filma
  | nosaukums oriģinālvalodā= 
  | valsts= [[Latvija]]
  | režisors= [[Zigurds Vidiņš]]
  | producents= [[Zelma Diāna Vidiņa]]
  | scenārija autors= [[Zigurds Vidiņš]]
  | galvenajās lomās=
  | mūzika= [[Mārtiņš Brauns]]
  | operators=
  | montāža= 
  | izdošanas laiks= [[2007. gads|2007]]
  | ilgums= 
  | valoda= [[Latviešu valoda|latviešu]]
  | budžets=
  | imdb=
}}
'''&quot;Berklavisms&quot;''' ir Latvijas 2007. gada dokumentālā filma, kurā atspoguļotas [[Latvijas vēsture]]s 20. gadsimta otrās puses norises latviešu politiķa [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] un viņa domubiedru skatījumā. Filmā atainota [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija 1940. gadā]], Eduarda Berklava karjera [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajā partijā]], vadītās [[Nacionālkomunisti|Nacionālkomunistu]] kustības darbība un sagrāve 1959. gadā, pēcāk vadītās [[Pretpadomju disidenti|pretpadomju disidentu]] grupas darbība, tai skaitā 1971. gadā sarakstītās &quot;[[17 latviešu komunistu vēstule]]s&quot; publicēšana pasaules plašsaziņas līdzekļos, [[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] laiks, [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s dibināšana un pirmie darbības gadi, kā arī Eduarda Berklava vilšanās pēcatmodas [[Latvijas politika|Latvijas politikā]]. Filmā plaši izmantotas kinohronikas, kā arī intervijas ar Eduardu Berklavu, viņa laikabiedriem un līdzgaitniekiem.

Filmas pizmizrāde notika 2007. gada 12. aprīlī kinoteātrī &quot;[[K.Suns]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Kinoteātrī 'K.Suns' notiks dokumentālās filmas 'Berklavisms' pirmizrāde |date=2007. gada 10. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/screen/kinoteatri-ksuns-notiks-dokumentalas-filmas-berklavisms-pirmizrade.d?id=17441217 |accessdate=2007. gada 15. aprīlī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas dokumentālās filmas]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālisms]]
[[Kategorija:2007. gada filmas]]
[[Kategorija:Zigurda Vidiņa filmas]]</text>
      <sha1>btutjykuhn0kk1ot34vbad987azrl96</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32841</id>
    <revision>
      <id>4455052</id>
      <parentid>4451194</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:22:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4455052</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10672" sha1="rvd3t0vj4013mguc76wepv0w9vrr8j5" xml:space="preserve">{{nepilnīgs}}
{{atveidošana+}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2005
|tēma                   = ''&quot;Awakening&quot;''
|attēls                 = Kyiv ESC 2005.svg
|att_izm                = 300
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2005|5|21|N}}
|pusfināls              = {{dat|2005|5|19|N}}
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Marija Erosinfina]]&lt;br /&gt;[[Pavlo Šilko]]
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Ukraina}} [[NTU]]
|vieta                  = {{karogs|Ukraina}}, [[Kijiva]]&lt;br /&gt;[[Sporta Pils]]
|uzvarētājs             = {{flaga|Grieķija}} [[Elena Paparizu]] - [[My Number One]]
|balsošanas sistēma     = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju.
|dalībvalstis           = 39 kopā - 25 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla.
|valstis, kas debitē    = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Moldova}}
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = 
|nulle punktu           = nav
|viesmākslinieki        = [[Ruslana]]&lt;br /&gt;Grupa [[NOVA]]
|map                    = ESC 2005 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #ffc20e
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2005. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2004]]
|nākamais               = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006 ►]]
}}
'''50. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[2005. gads|2005]]. gada 19. un 21. maijā. Tiesības rīkot konkursu Ukraina ieguva [[2004. gads|2004]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Ruslana]].

Par 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Grieķija]]s pārstāve [[Elena Paparizu]] ar dziesmu ''My Number One''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja duets &quot;[[Valters un Kaža]]&quot; ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]'', kas ieguva 10. vietu pusfinālā, tādējādi iegūstot iespēju startēt finālā, kurā ieguva 5. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Bulgārija]] un [[Moldova]]. Bija paredzēta arī [[Libāna]]s dalība, tomēr Izraēlas iebildumu dēļ tā nepiedalījās konkursā.

== Dalībvalstis ==
Pusfinālā piedalās 25 valstis, bet finālā 24 valstis.

=== Pusfināls ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|angļu]], [[Spāņu valoda|spāņu]]
| ''[[Global Kryner]]''
| &quot;Y así&quot;
| &quot;Tāpat&quot;
| 21
| 30
|-
| 02
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Laura un The Lovers|Laura un ''The Lovers'']]
| &quot;Little by Little&quot;
| &quot;Pamazām&quot;
| 25
| 17
|-
| 03
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Angļu valoda|angļu]], [[Portugāļu valoda|portugāļu]]
| ''[[2B]]''
| &quot;Amar&quot;
| &quot;Mīlēt&quot;
| 17
| 51
|-style=&quot;background:#ffdead;&quot;
| 04
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|angļu]], [[Rumāņu valoda|rumāņu]]
| ''[[Zdob şi Zdub]]''
| &quot;Boonika Bate Toba&quot;
| &quot;Vecmāmiņa sit bungas&quot;
| 2
| 207
|-style=&quot;background:#ffdead;&quot;
| 05
| {{ESC|Latvija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| ''[[Valters un Kaža]]''
| &quot;The War is not Over&quot;
| &quot;Karš nav beidzies&quot;
| 10
| 85
|-
| 06
| {{ESC|Monako}}
| [[Franču valoda|franču]]
| [[Lisa Dārlija]]
| &quot;Tout de moi&quot;
| &quot;Visi no manis&quot;
| 24
| 22
|-style=&quot;background:#ffdead;&quot;
| 07
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Angļu valoda|angļu]], [[ivrits]]
| [[Širī Maimona]]
| &quot;Hasheket Shenish'ar&quot;
(השקט שנשאר)
| &quot;Klusums, kas paliek&quot;
| 7
| 158
|-
| 08
| {{ESC|Baltkrievija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Anželika Agureibaša]]
| &quot;Love me Tonight&quot;
| &quot;Mīli mani šonakt&quot;
| 13
| 67
|-
| 09
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Glenisa Greisa]]
| &quot;My Impossible Dream&quot;
| &quot;Mans neiespējams sapnis&quot;
| 14
| 53
|-
| 10
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Zelma Bjorgvinsdotīra]]
| &quot;If I Had Your Love&quot;
| &quot;Ja es esmu tava mīla&quot;
| 16
| 52
|-
| 11
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Franču valoda|franču]]
| [[Nuno Resende]]
| &quot;Le grand soir&quot;
| &quot;Lielā nakts&quot;
| 22
| 29
|-
| 12
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| ''[[Suntribe]]''
| &quot;Let's Get Loud&quot;
| —
| 20
| 31
|-style=&quot;background:#ffdead;&quot;
| 13
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| ''[[Wig Wam]]''
| &quot;In My Dreams&quot;
| &quot;Manā sapnī&quot;
| 6
| 164
|-style=&quot;background:#ffdead;&quot;
| 14
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]''
| &quot;Let Me Try&quot;
| &quot;Ļaujiet man mēģināt&quot;
| 1
| 235
|-style=&quot;background:#ffdead;&quot;
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Ungāru valoda|ungāru]]
| [[NOX (grupa)|''NOX'']]
| &quot;Forogj, világ!&quot;
| &quot;Spin, pasaule&quot;
| 5
| 167
|-
| 16
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Geirs Renings]]
| &quot;Why?&quot;
| &quot;Kāpēc?&quot;
| 18
| 50
|-style=&quot;background:#ffdead;&quot;
| 17
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Martins Vučičš]]
| &quot;Make My Day&quot;
| &quot;Veido manu dienu&quot;
| 9
| 97
|-
| 18
| {{ESC|Andora}}
| [[Katalāņu valoda|katalāņu]]
| [[Mariana van de Valla]]
| &quot;La mirada interior&quot;
| &quot;Iekšējā acs&quot;
| 23
| 27
|-style=&quot;background:#ffdead;&quot;
| 19
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| &quot;Cool Vibes&quot;
| &quot;Vēsām vibrāvijām&quot;
| 8
| 114
|-style=&quot;background:#ffdead;&quot;
| 20
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|horvātu]]
| [[Boris Novković|Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]''
| &quot;Vukovi umiru sami&quot;
| &quot;Savvaļa viena&quot;
| 4
| 169
|- 
| 21
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| ''[[Kaffe]]''
| &quot;Lorraine&quot;
| —
| 19
| 49
|-
| 22
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Donna]] un [[Džo (mūziķis)|Džo]]
| &quot;Love?&quot;
| &quot;Mīlu?&quot;
| 14
| 53
|-
| 23
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|slovēņu]]
| [[Omars Nabers]]
| &quot;Stop&quot;
| —
| 12
| 69
|-style=&quot;background:#ffdead;&quot;
| 24
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Jakobs Sveistrups]]
| &quot;Talking to You&quot;
| &quot;Runājot ar tevi&quot;
| 3
| 185
|-
| 25
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|poļu]]&lt;br /&gt;[[Krievu valoda|krievu]]
| [[Ivans Komarenko|Ivans]] un ''[[Delfin]]''
| &quot;Czarna dziewczyna&quot;
| &quot;Melnā meitene&quot;
| 11
| 81
|}

== Fināls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Nr.
! Valstis 
! Valoda 
! Izpildītājs 
! Dziesma
! Tūlkojums 
! Vieta 
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Ungāru valoda|ungāru]] 
| [[NOX (grupa)|''NOX'']]
| &quot;Forogj, világ!&quot;
| &quot;Spin, pasaule&quot;
| 12.
| 97
|-
| 02
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Javine|Javīne Hiltone]]
| &quot;Touch My Fire&quot;
| &quot;Pieskaries manai ugunij&quot;
| 22.
| 18
|-
| 03 
| {{ESC|Malta}}
| [[Angļu valoda|angļu]] 
| [[Šiāra Cirauska]]
| &quot;Angel&quot;
| &quot;Eņģelis&quot;
| 2.
| 192
|-
| 04 
| {{ESC|Rumānija}} 
| [[Angļu valoda|angļu]] 
| [[Luminika Angela]] un ''[[Sistem]]''
| &quot;Let Me Try&quot;
| &quot;Ļauļ man atkal&quot;
| 3.
| 158
|-
| 05 
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|angļu]] 
| ''[[Wig Wam]]''
| &quot;In My Dreams&quot;
| &quot;Manā sapnī&quot;
| 9.
| 125
|-
| 06 
| {{ESC|Turcija}} 
| [[Turku valoda|turku]]
| ''[[Gülseren]]''
| &quot;Rimi Rimi Ley&quot;
| —
| 13.
| 92
|-
| 07 
| {{ESC|Moldova}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]&lt;br /&gt;[[Rumāņu valoda|rumāņu]]
| ''[[Zdob şi Zdub]]''
| &quot;Boonika Bate Toba&quot;
| &quot;Vecmāmiņa sit bungas&quot;
| 6.
| 148
|-
| 08 
| {{ESC|Albānija}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Ledina Kelo
| &quot;Tomorrow I Go&quot;
| &quot;Rīt es iešu&quot;
| 16.
| 53
|-
| 09 
| {{ESC|Kipra}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Konstantīns Kristoforovs]]
| &quot;Ela Ela (Come Baby)&quot;
| &quot;Nāc mazulīt&quot;
| 18.
| 46
|-
| 10 
| {{ESC|Spānija}} 
| [[Spāņu valoda|spāņu]]
| ''[[Son de Sol]]''
| &quot;Brujería&quot;
| &quot;Maģija&quot;
| 21.
| 28
|-
| 11 
| {{ESC|Izraēla}} 
| [[ivrits]]&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|angļu]]
| [[Širī Maimona]]
| &quot;Hasheket Shenish'ar&quot;
(השקט שנשאר)
| &quot;Klusums kas joprojām ir&quot;
| 4.
| 154
|-
| 12 
| {{ESC|Serbija un Melnkalne}} 
| [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]
| ''[[No Name]]''
| &quot;Zauvijek moja&quot; (Заувијек моја)
| &quot;Uz visu mūžu raktuves&quot;
| 7.
| 137
|-
| 13 
| {{ESC|Dānija}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Jakob Sveistrup|Jakobs Sveistrups]]
| &quot;Talking to You&quot;
| &quot;Runājot ar tevi&quot;
| 9.
| 125
|-
| 14 
| {{ESC|Zviedrija}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Martin Stenmarck|Martins Stenmarks]]
| &quot;Las Vegas&quot;
| &quot;Lasvegasa&quot;
| 19.
| 30
|-
| 15 
| {{ESC|Maķedonija}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Martin Vučić|Martins Vučičš]]
| &quot;Make My Day&quot;
| &quot;Veido manu dienu&quot;
| 17.
| 52
|-
| 16 
| {{ESC|Ukraina}} (rīkotāji) 
| [[Angļu valoda|angļu]]&lt;br /&gt;[[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]
| ''[[GreenJolly]]''
| &quot;Razom nas bahato&quot;
(Разом нас багато)
| &quot;Kopā mēs esam daudz&quot;
| 19.
| 30
|-
| 17 
| {{ESC|Vācija}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Gracia Baur|''Gracia'']]
| &quot;Run &amp; Hide&quot;
| &quot;Bēgt un slēpt&quot;
| 24.
| 4
|-
| 18 
| {{ESC|Horvātija}} 
| [[Horvātu valoda|horvātu]] 
| [[Boris Novković|Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]''
| &quot;Vukovi umiru sami&quot;
| &quot;Savvaļa viena&quot;
| 11.
| 115
|-style=&quot;background:gold;&quot;
| '''19''' 
| '''{{ESC|Grieķija}}''' 
| '''[[Angļu valoda|angļu]]'''
| '''[[Elena Paparizu]]'''
| '''&quot;My Number One&quot;'''
| '''&quot;Mans numurs viens&quot;'''
| '''1.'''
| '''230'''
|-
| 20 
| {{ESC|Krievija}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Nataļja Podoļska]]
| &quot;Nobody Hurt No One&quot;
| &quot;Neviens ievainotais&quot;
| 15.
| 57
|-
| 21 
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]
| ''[[Feminnem]]''
| &quot;Call Me&quot;
| &quot;Zvani man&quot;
| 14.
| 79
|-
| 22 
| {{ESC|Šveice}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| &quot;Cool Vibes&quot;
| &quot;Vēsām vibrāvijām&quot;
| 8.
| 128
|-
| 23 
| {{ESC|Latvija}} 
| [[Angļu valoda|angļu]]
| ''[[Valters un Kaža]]''
| &quot;The War is not Over&quot;
| &quot;Karš nav beidzies&quot;
| 5.
| 153
|-
| 24 
| {{ESC|Francija}} 
| [[Franču valoda|franču]] 
| ''[[Ortal]]''
| &quot;Chacun pense à soi&quot;
| &quot;Ikviens domā par sevi&quot;
| 23.
| 11
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2005]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2005. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>rvd3t0vj4013mguc76wepv0w9vrr8j5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienotā Baltijas hercogiste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38867</id>
    <revision>
      <id>4454948</id>
      <parentid>4453961</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:24:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4454948</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13898" sha1="bxy457o6v8d9f9exyvz9lzy2j6jenx2" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = 
|nosaukums_latv_val     = Apvienotā Baltijas hercogiste
|sugasvārds             = Apvienotās Baltijas hercogistes
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija, Igaunija
|laikmets               = 
|statuss                ={{val|de|Vereinigtes Baltisches Herzogtum}} &lt;br /&gt; {{val|et|Balti Hertsogiriik}}  
|statusa_teksts         = 
|impērija               = Vācijas Impērija
|valdības_veids         = [[Baltijas Reģentu padome]] 
|
|gads_sākums            = 1918. gada 22. septembrī
|gads_beigas            = 1918. gada 28. novembrī
|
|event_start            = Dibināta pēc [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]], [[Padomju Krievija]]i atsakoties no Baltijas guberņām
|date_start             = 
|event_end              = Beidz pastāvēt Vācijai kapitulējot, beidzoties Brestļitovskas miera līgumam un izveidojoties neatkarīgai Latvijai un Igaunijai
|date_end               = 1918. gada 28. novembris 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             =  
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = United Baltic Duchy flag.svg
|flag                   = Baltijas hercogistes karogs
|flag_type              = Karogs
|
|image_coat             = Baltic coat of arms.svg
|symbol                 = Baltijas hercogistes ģerbonis
|symbol_type            = Ģerbonis
|
|image_map              = Apvienotā Baltijas hercogiste ar septiņiem kantoniem 1918. gada oktobrī.jpg
|image_map_caption      = Baltijas hercogistes teritorija ar 7 kantoniem 1918. gada oktobrī
|
|galvaspilsēta          = [[Rīga]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = Vācu, Latviešu, Igauņu
|reliģija               = [[Luterisms|Luterticība]]
|nauda                  = [[ostmarka]]
|
|leader1                = [[Hercogs Ādolfs Frīdrihs|Ādolfs Frīdrihs]]
|leader2                =  
|leader3                =  
|leader4                =  
|year_leader1           = 1918.
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = [[Hercogs]]
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 95 000
|stat_pop1              =  
|footnotes              = 
}}
'''Apvienotā Baltijas hercogiste''' ({{val|de|Vereinigtes Baltisches Herzogtum}}, {{val|et|Balti Hertsogiriik}}) bija 1918. gadā formāli pastāvējusi [[hercogs|hercogiste]]. Tās izveidošanu organizēja Igaunijas un Latvijas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] aristokrātija ar vietējo atbalstītāju un [[Vācijas Impērija]]s okupācijas spēku atbalstu. Izveidota [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pēdējā gadā, kad [[Brestļitovskas miera līgums]]  deva Vācijai uzvaru pār sabrukušo [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Beidza pastāvēt līdz ar [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]] Vācijā un [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamieru]], ar kuru Vācija atteicās no Brestļitovskas miera līguma.

Sarežģītajos [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] pirmajos mēnešos, daļa Baltijas muižniecības saglabāja ideju par Baltijas valsts veidošanu, kā tas atklājās [[Štrika sazvērestība]]s laikā. Plāni par federatīvu [[Baltenlande|Baltenlandi]] mūsdienu Latvijas un Igaunijas robežās galīgi sabruka [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] un [[Bermontiāde]]s rezultātā.

== Situācija reģionā ==
[[Attēls:Vācu okupētajā Igaunijā un Vidzemē lietotā pastmarka 1918.jpg|thumb|180px|left|Vācu okupētajā Igaunijā un Vidzemē lietotā pastmarka 1918.]] 
{{pamatraksts|Oberosts}}
1915. gada vasarā Vācijas Impērijas armija [[Kurzemes ofensīva]]s laikā okupēja gandrīz visu [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju. 1915. gada 28. jūlija memorandā &quot;Baltijas vācu uzticības padome&quot; lūdza, lai nākamajās miera sarunās Vidzemi, Igauniju un Kurzemi ieslēgtu Vācijas Impērijas lokā.&lt;ref&gt;{{LKV|X.|19 190}}&lt;/ref&gt; Tikmēr reģiona militāro pārvaldi ([[Oberosts]]) īstenoja vācu okupācijas iestādes. 1917. gada 3. septembrī [[Rīgas operācija]]s gaitā Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu.

1917. gada 16. novembrī izveidotā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju no Krievijas, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Savukārt [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomās Igaunijas guberņas]] vēlētā Igaunijas Pārstāvju sanāksme formāli izziņoja savu suverenitāti 1917. gada 28. novembrī, bet neatkarības deklarāciju pieņēma 1918. gada 24. februārī, dienu pirms vācu karaspēks okupēja [[Tallina|Tallinu]].

Vācbaltiešu kontrolētais [[Vidzemes landtāgs]] 1917. gada 31. decembrī nolēma prasīt Igaunijas un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un [[Vidzemes bruņniecība]] pilnvaroja [[Heinrihs fon Štriks|Heinrihu fon Štriku]] tās vārdā slēgt līgumus ārvalstīs. 1918. gada 28. janvārī fon Štriks Stokholmā Padomju Krievijas vēstniekam Zviedrijā Vorovskim iesniedza bruņniecības neatkarības deklarācijas, atsaucoties uz Baltijas provinču senajām privilēģijām un pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Nīštates miera līgums|Nīštatē parakstīto Krievijas-Zviedrijas miera līgumu]].&lt;ref&gt;E. Andersons. Latvijas vēsture 1914-1920. Stokholma, 1967. - 237 lpp.&lt;/ref&gt; Par pamatu prasībai kalpoja nelikumīgi likvidētā autonomija.

==Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošana ==
{{pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)}}
1918. gada 3. martā tika noslēgts [[Brestļitovskas miera līgums]], ar kuru [[Padomju Krievija]] atteicās no tiesībām uz [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. 1918. gada 8. martā [[Kurzemes Zemes padome]] (''Kurländischer Landesrat''), ko pamatā veidoja vācbaltieši, proklamēja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s atjaunošanu, kas atrastos personālūnijā ar [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karali]] un Vācijas imperatoru [[Vilhelms II Hohencollerns|Vilhelmu II]].

== Berlīnes papildvienošanās un Baltijas hercogistes veidošana ==
[[Attēls:Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG|thumb|280px|right|&quot;Rigasche Zeitung&quot; 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai]]
[[Attēls:Adolf Friedrich Albrecht Heinrich, Herzog zu Mecklenburg.jpg|thumb|280px|[[Hercogs Ādolfs Frīdrihs]].]]
1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu kontrolētā [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome]] pieņēma lēmumu par atdalīšanos no Krievijas, personālūniju ar [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karali]] un konstitucionālas monarhijas (Apvienotā Baltijas hercogiste) veidošanu.

1918. gada 27. augustā tika parakstīta un 6. septembrī ratificēta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]], ar kuru Padomju Krievija atteicās arī no [[Igaunija]]s un Vidzemes. Krievu-vācu robežu demarkācijas komisijai bija precīzāk jānosaka Igaunijas un Livonijas&lt;ref&gt;Livonijas jēdzienā šajā kontekstā ietverta Dienvidigaunija, Vidzeme, un Latgale&lt;/ref&gt; austrumu robeža. Tikai pēc šīs robežas fiksēšanas Vācija apņēmās nekavējoties atbrīvot uz austrumiem no šīs robežas esošo teritoriju.

Vācijas okupācijas iestādes likvidēja [[Baltijas guberņas]] un izveidoja 7 [[kantons (administratīvā vienība)|kantonus]]: trīs igauņu (Igaunijas, Ziemeļlīvzemes un salu) un četrus latviešu (Vidzemes jeb Dienvidlīvzemes, Rīgas, Kurzemes un Latgales). 7. septembrī [[Rīgas pilsētas dome]] pieņēma lēmumu prasīt Vācijas Impērijas valdībai pievienot Vidzemi topošajai Baltijas valstij.

1918. gada 22. septembrī Vilhelms II parakstīja lēmumu &quot;Vācijas valsts vārdā atzīt Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas apgabalus par brīviem un patstāvīgiem&quot;, oficiālo atzīšanas rakstu Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padomju priekšsēdētājs [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] saņēma 16. oktobrī.

1918. gada 5. novembrī Rīgā tika proklamēta [[Baltijas valsts]]. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Frīdrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai varu bija jākontrolē [[Baltijas Reģentu padome]]i desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]] Ādolfs Pilars fon Pilhavs kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Reģentu padome 8. novembrī vienojās par Satversmi un kā valsts pamatprincipus deklarēja: 
* indivīda politiskā un ticības brīvība (ja tā nevēršas pret valsti un līdzpilsoņu reliģiju), 
* pārvietošanās brīvība, 
* personas un organizāciju īpašumu neaizskaramība, 
* nacionālo īpatnību neaizskaramība un 
* visu tautību vienlīdzība.&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1920. Daugava: Stokholma, 1967. - 291. lpp.&lt;/ref&gt;
{{Latvijas vēsture}}

== Valdības izveide ==
Apvienotās zemes padomes sēdē 7. novembrī Rīgā izveidoja Baltijas Reģentu padomi (''Baltischer Regentsschaftsrat''), kurai bija uzticēts pārstāvēt Baltijas hercogisti uz ārieni un pieņemt pagaidu rīkojumus ar likumu spēku, kā arī tos īstenot. Tajā ietilpa
* 10 pastāvīgie locekļi: Ā. Pilars fon Pilhavs,  [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks|V. fon Bulmerinks]], [[Arveds fon Hāns|A. fon Hāns]], E. Hepners, [[Andrejs Krastkalns|A. Krastkalns]], [[Jānis Blaus|J. Blaus]], [[Jānis Bisenieks|J. Bisenieks]], G. Jīrmanis, L. Sār-Kērs un P. Taraska;
* Trīs vietnieki kā minoritāšu pārstāvji: [[Jānis Purgalis|J. Purgalis]], G. Nurms, [[Samsoni-Himmelšernas|F. fon Samsons-Himmelšterna]].

Vienlaikus ar Reģentu padomi izveidoja Zemes komiteju (''Landesausschuß'') no 60 locekļiem Eduarda fon Delingshauzena vadībā, kurā ietilpa arī 10 reģenti. Latviešu pārstāvji bija [[Kārlis Morics Lejiņš|K. M. Lejiņš]], [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēns]], [[Eižens Laube|E. Laube]], [[Alfrēds Ģīmis|A. Ģīmis]], ģenerālmajors [[Jēkabs Plūme|J. Plūme]], draudzes vecākais Pēteris Treija un citi.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1777&amp;Itemid=243 Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija?] [[Jānis Stradiņš]], Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;

Zemes komitejai uzticēja izstrādāt Baltijas hercogistes konstitūcijas projektu, kā arī uzdeva par pienākumu izstrādāt paņēmienu, kā konstitūcijas projektu apstiprināt kādā jaunievēlētā plašas tautas pārstāvniecībā.&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/index.php/Baltijas_valsts#cite_note-7 vesture.eu]&lt;/ref&gt;

== Likvidēšana ==
Pēc Vācijas kapitulācijas 11. novembrī, [[Novembra revolūcija]]s un [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī Vācija 25. novembrī ar [[Vinniga nota|Vinniga notu]] provizoriski atzina [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]]. Vācu militārā pārvalde 1918. gada 26. novembrī nodeva savas pilnvaras Pagaidu valdībai. Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] līdzīgu vienošanos ar Igaunijas Pagaidu valdību parakstīja jau 1918. gada 19. novembrī.

Apvienotās Baltijas hercogistes Reģentu padome nolika savas pilnvaras 1918. gada 28. novembrī, tomēr mēģinājumi militārā ceļā atjaunot [[Baltijas valsts|Baltijas valsti]] turpinājās arī 1919. gadā. 1919. gada 18. februārī Liepājā robežkontroles laikā Vidzemes landmaršala [[Heinrihs fon Štriks|Heinriha fon Štrika]] un zviedru virsnieka Nilsa Ēlunda bagāžā tika atrasta aizzīmogota pakete ar apvērsuma plānu pret Pagaidu valdību. Sazvērnieku tālejošais mērķis bija izveidot apvienotu Baltijas valsti (''Baltenland'') Vācijas vai arī pēc boļševiku sakāves restaurētās Krievijas protektorātā. Latvijas Pagaidu valdības Iekšlietu ministrs [[Miķelis Valters]] izdeva pavēli apcietināt H. fon Štriku un izsludināja naudas prēmiju viņa uzrādītājam 10 000 rubļu apmērā, tomēr fon Štrikam laimējās 20. februārī atstāt Latviju un viņš savu politisko karjeru līdz ar to beidza.&lt;ref&gt;Ādolfs Šilde. Latvijas Vēsture 1914-1940. Daugava, Stokholma, 1976.&lt;/ref&gt;

== Nauda ==
Pēc Lietuvas un Kurzemes vasaļvalstu izveides 1918. gada aprīlī [[Kauņa|Kauņā]] tika iespiestas [[ostmarkas]] ar tekstu vācu, lietuviešu un latviešu valodās. Divas ostmarkas bija līdzvērtīgas 1 ostrublim.
&lt;gallery perrow=&quot;8&quot; widths=&quot;100px&quot;&gt;
Ostmark.jpg|1 markas bankas zīme (izlaista 1918)
Reverse Ostmark.jpg|1 ostmarka (reverss, 1918)
OST 2 Mark rev.jpg|2 ostmarkas (reverss, 1918)
OST 5 Mark rev.png|5 ostmarkas (reverss, 1918)
OST 20 Mark rev.png|20 ostmarkas (reverss, 1918)
50 marks oberost 1918 reverse.jpg|50 ostmarku (reverss, 1918)
100 marks oberost 1918 obverse.jpg|100 marku bankas zīme (averss, 1918)
GER-R134-Darlehnskassenschein-1000 Mark (1918).jpg|1000 marku bankas zīme (1918)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://hrono.ru/organ/ru19170050.html Балтийское герцогство] {{ru ikona}}
* [http://vesture.eu/index.php/Baltijas_valsts Baltijas valsts // Kultūrvēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas hercogiste| ]]</text>
      <sha1>bxy457o6v8d9f9exyvz9lzy2j6jenx2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceklis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>46980</id>
    <revision>
      <id>4454974</id>
      <parentid>4449777</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:50:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Kurši]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454974</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10690" sha1="qnbo08k88afvggufz1t0ex4esl5vlqn" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = 
|nosaukums_latv_val     = Ceklis
|sugasvārds             = zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|Terra Ceklis}}
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra aristokrātija
|
|gads_sākums            = 9. gadsimts
|gads_beigas            = 1253
|
|event_start            =    
|date_start             = 
|event_end              = Sadalīja [[Livonijas ordenis]] un [[Kurzemes bīskapija]]
|date_end               = 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = Sena_Kursa_13.gs..jpg
|image_map_caption      = Senās Kursas karte 13. gadsimtā
|
|galvaspilsēta          = [[Apūle]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]] 
|nauda                  = 
|
|leader1                =  
|leader2                = 
|leader3                = 
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 2500 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
'''Ceklis''' (arī '''Keklys''') ir senās Kursas zeme ({{val|la|terra}}) starp piejūras [[kurši|kuršu]] zemēm ([[Pilsāts]], [[Megava]], [[Duvzare]]) un [[Bandava|Bandavu]]. Ceklis pletās no Ventas upes augšteces līdz pat kuršu piejūras zemēm un bija viena no lielākajām kuršu zemēm. Tagad tā ir [[Lietuva]]s Republikas sastāvdaļa, aizņemot daļu no [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] ([[Skoda]]s un [[Kretinga]]s rajoni) un [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķa]] ([[Telši|Telšu]] un [[Pluņģe]]s rajoni). Ceklī dzīvojošie kurši saplūda ar žemaišiem, vēlāk veidodami daļu no lietuviešu etnosa.

== Vēsture ==
[[Attēls:Žemaišu zeme 13. gs. vidū.jpg|thumb|285px|right|Kursas dalīšanas dokumentos minētās kuršu pilis tagadējās [[Lietuva]]s teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta.]]
* 1230. gadā daļa kuršu ķēniņa [[Lamekins|Lamekina]] vadībā noslēdza līgumu ar Rīgas arhibīskapiju, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, apņemoties pāriet kristietībā un pildīt vasaļu pienākumus. Iecerētajā neatkarīgas [[Kursa (valsts)|Kursas]] valsts dibināšanā sarežģījumus radīja Zobenbrāļu ordeņa strīds ar pāvesta vicelegātu [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]]. 
* 1251. gadā arī Lietuvas dižkungs [[Mindaugs]] noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeni un pieņēma kristietību. Miera līgums paredzēja nodot ordenim vēl nekristītās [[Žemaitija]]s, [[Nadruva]]s un [[Dainava]]s daļas. 
* 1253. gadā Mindaugs tika kronēts par Lietuvas karali.

=== Ceklis pēc sadalīšanas starp Kurzemes bīskapiju un Livonijas ordeni (1253-1328) ===
* Ceklis ir pirmo reizi pieminēts 1252. gadā sakarā ar Livonijas ordeņa meistara vienošanos ar Kurzemes bīskapu par Mēmeles pils (tagadējā [[Klaipēda]]) statusu, kurā pieminētas arī kuršu zemes Pilsāts, Megava un Duvzare. 

* 1253. gadā Kurzemes bīskaps Heinrihs [[Kuldīga]]s pilī noslēdza vienošanos ar Livonijas ordeni par vēl nekristīto kuršu zemju sadalīšanu.
** Sakarā ar šo lejasvācu valodā uzrakstīto līgumu, Kurzemes bīskapam pienācās viena trešdaļa no Cekļa zemes, kas ietvēra šādas apdzīvotas vietas: ''Ylse, Appusse, Zesele, Mayseden, Loben, Nateren, Kalvesseme, Birsene, Gresen, Vesere, Sperimes, Doben, Pilenen, Remptene, Zelekoten, Zelende, Zekulmseme, Bebrungis''; 
** Livonijas ordenim savukārt pienācās divas trešdaļas no Ceklis, kas ietvēra ''Gandinghen, Ampule, Scoden, Sansugele, Vieswe, Pytwe, Nedinghen, Letsime, Retuwe, Amelynge'', kā arī ''Garde, Embere, Pomenie, Zegere, Grumste, Newarie, Vicwicen, Duzene, Alizeyde, Leypiasme, Pretzitwe, Eykaswe, Katrine, Sare, Garisda, Pregetwe''.
** Pieminētie vietvārdi atbilst šādām mūsdienu apdzīvotajām vietām Žemaitijas novadā Lietuvas rietumos: [[Alsėdžiai]], [[Apuolė]], [[Babrungėnai]], [[Biržinėnai]], [[Duobėnai]], [[Dusai]], [[Imbarė]], [[Gandinga]], Gardė ([[Žemaičių Kalvarija]]), [[Gelindėnai]], [[Gėsalai]], [[Grūstė]], [[Kartena]], [[Lekemė]], Liepžemis ([[Lieplaukė]]), [[Luoba]], [[Medingėnai]], [[Mosėdis]], [[Nevarėnai]], [[Notėnai]], [[Rietavas]], [[Skuodas]], [[Viešvėnai]]. Latvijas teritorijā atrodas vienīgi [[Grieze]] pie Ventas upes.
** Ja pastāv strīds par zemju robežām un pils apgabaliem, tas jāizšķir šo zemju vecākajiem. Ja strīds netiek izšķirts, tad to zemi, par kuru ir radies šis strīds, trijās daļās to sadala ordeņa brāļi. Bīskaps pēc savas patikas izvēlas vienu daļu, divas pārējās daļas paliek ordeņa brāļiem. Ceklis zemes vasaļi paliek zem tā lēņa kunga, kura novadā ir viņu lēņi.

* Livonijas ordenis 1253. gadā pabeidza būvēt [[Mēmele]]s pili (''Memelburg'') toreizējā kuršu zemē Pilsātā, lai veiktu tam 1253. gada līgumā piešķirto pagānu zemju iekarošanu. 
* 1259. gads: Žemaiši uzvarēja ordeni [[Kauja pie Skodas (1259)|kaujā pie Skodas]].
* Livonijas ordeņa pirmais mēģinājums iekarot Cekli beidzās ar sakāvi [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā, kurā kurši no jau kristītajām Kursas zemēm kaujas laikā pameta ordeņa karaspēku un sabiedrojās ar žemaišiem. Ordenis cieta ļoti smagu sagrāvi un uz laiku atteicās no turpmākiem iekarošanas plāniem.
* 1264. gadā notika [[Kauja pie Griezes (1264)|Kauja pie Griezes]], kurā Livonijas ordeņa jātnieku karaspēks pie Griezes (''Gresen''), netālu no tagadējās [[Latvijas - Lietuvas robeža]]s, sakāva kuršu karaspēku, kas gatavojās uzbrukt [[Kuldīga]]s pilij.
* 1328. gadā panākta vienošanās par Mēmeles pils un novada atdalīšanu no Livonijas ordeņa pakļautībā esošās Kurzemes un pāreju Vācu ordeņa Prūsijas daļas pakļautībā. Līdz ar to 1253. gada Kuldīgas līgums par nekristītās Kursas sadali vairs nebija spēkā.

=== Vācu ordeņa pakļautībā (1382-1422) ===
[[Attēls:Ortelius Samogitia Livoniae pars.jpeg|thumb|300px|Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422).]]
* Pēc 1398. gada [[Saliņas līgums|Saliņas miera līguma]] Ceklis robežojās ar Vāco ordenim pakļauto [[Žemaitijas fogteja|Žemaitijas fogteju]]. 
* 1404. gadā [[Krēva]]s līgumā Polija un Lietuva apstiprināja iepriekšējo vienošanos ar ordeni. 
* 1401. un 1409. gadā notika žemaišu sacelšanās, kuru atbalstīja Lietuvas dižkungs [[Vītauts Dižais]] (''Vytautas'') un Polijas karalis [[Jagailis|Vladislavs II Jagailis]] (''Jogaila'' jeb ''Władysław II. Jagiełło'').
* 1410. gada 15. jūlijā [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] Polijas un Lietuvas apvienotais karaspēks karaļa Jagaiļa vadībā pilnīgi sagrāva Vācu ordeņa spēkus lielmeistara Ulriha fon Jungingena (''Ulrich von Jungingen'') vadībā. 
* 1413. gadā žemaiši pieņēma kristīgo ticību.
* 1422. gadā Vācu ordenis oficiāli atteicās no Dienvidkursas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā ([[Melno līgums]]). 1426. gadā [[Vītauts Dižais]] apstiprināja jauno robežu starp ordeņa zemēm un Lietuvu. Kopš tā laika bijušais kuršu Ceklis ir Lietuvas sastāvdaļa.

== Cekļa robežas ==
Ziemeļos Ceklis robežojās ar Duvzari un [[Bandava]]s zemi, kas mūsdienās atbilst Latvijas-Lietuvas robežai starp Skodas pilsētu un Griezi. Austrumu robeža ar žemaišu zemēm gāja no Griezes dienvidrietumu virzienā uz [[Veiviržēni|Veiviržēniem]]. Rietumu robežu ar Pilsātu un Megavu veidoja līnija [[Minija]]s upe - [[Kretinga]] - [[Impilte]] (lietuviski: ''Įpiltis'').

== Literatūra ==
* [https://web.archive.org/web/20160304125437/http://vddb.library.lt/fedora/get/LT-eLABa-0001:J.04~2006~ISSN_1392-5520.N_6.PG_88-103/DS.002.2.01.ARTIC Vladas Žulkus. Kurland. Die Grenzen und die nördldlichen Landschaften in 8. – 13. Jahrhundert (2002).] (vāciski, kopsavilkums lietuviski)
* V. Žulkus. ''Kuršiai Baltijos jūros erdvėje'', 2004. (lietuviski)
* [https://web.archive.org/web/20051226091508/http://www.memelland-adm.de/Bevoelkerungsgeschichte/die_kuren.html Beāte Szillis-Kappelhoff. Die Kuren. Etnogrāfisks raksts par kuršiem [[Duvzare]]s, [[Ceklis]], [[Megava]]s, [[Pilsāts]], [[Lamotina]]s zemēs] (vāciski)

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080214172200/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kurzemes_biskapija/dokumenti/1253.20.07/1253.20.05.heinrihs_latviesu.htm Vienošanās starp Kurzemes bīskapu Heinrihu un Vācu ordeni par vācu nepārņemto Kursas zemju sadalīšanu] {{lv ikona}}
* [http://viduramziu.istorija.net/pilys/imbare.htm Embares (Imbarė) pils rekonstrukcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120204003343/http://viduramziu.istorija.net/pilys/imbare.htm |date={{dat|2012|02|04||bez}} }} {{lt ikona}}
* [http://viduramziu.istorija.net/pilys/dapsiai.htm Dapšu (Dapšiai) pils rekonstrukcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120805034545/http://viduramziu.istorija.net/pilys/dapsiai.htm |date={{dat|2012|08|05||bez}} }} {{lt ikona}}
* [http://www.varniai-museum.lt/index.php?mid=37&amp;art=343 Ceklis 1253. gadā - vēsturiski arheoloģiska analīze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071007001035/http://www.varniai-museum.lt/index.php?mid=37&amp;art=343 |date={{dat|2007|10|07||bez}} }} {{lt ikona}}
* [http://www.lituanus.org/1983_1/83_1_01.htm Raksts par Durbes kaujas cēloņiem un Sv.Jura pils atrašanās vietu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071212081512/http://www.lituanus.org/1983_1/83_1_01.htm |date={{dat|2007|12|12||bez}} }} {{en ikona}}

{{Senlatviešu valstis}}
{{Senās Lietuvas zemes}}
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Kurši]]</text>
      <sha1>qnbo08k88afvggufz1t0ex4esl5vlqn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bartolomejs Anglis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47292</id>
    <revision>
      <id>4454957</id>
      <parentid>3313545</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:32:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7249" sha1="1w29z4sjbo4d43wxlosi1pwa0dz2gsx" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
'''Bartolomejs Anglis''' jeb ''' Bartolomejs no Anglijas''' ({{val|la|Bartholomeus Anglicus}}; dzimis pirms 1203. gada — miris [[1272]]. gadā) bija vēlo viduslaiku [[sholastika|sholastisks]] domātājs, profesors Parīzē, [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu ordeņa]] brālis. Viņa lielākais nopelns ir izziņu grāmata &quot;Par lietu īpašībām&quot; ({{val|la|De proprietatibus rerum}}) (datēts ar 1240. gadu), kas uzskatāma par mūsdienu [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] priekšteci. Tajā viņš sniedzis uz tajā laikā pieejamajiem tekstiem balstītu mūsdienu Latvijas zemju (Vidzemes un Zemgales) ģeogrāfijas un kultūras aprakstu.

== Dzīvesgājums ==

Par Bartolomeja dzīves sākumu nav precīzu ziņu. Uzskata, ka viņš ir cēlies no [[Anglija]]s un studējis [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]]. 1224. gadā viņš ir bijis profesors [[Parīzes Universitāte (Sorbona)|Parīzes Universitātē (Sorbonā)]]. 1247. gadā viņš pildījis franciskāņu ordeņa priekšstāvja (&quot;ministra&quot;) pienākumus [[Austrija|Austrijā]], 1255. gadā [[Bohēmija|Bohēmijā]] (tagadējā [[Čehija|Čehijā]]). 1256. gadā pāvests [[Aleksandrs IV]] viņu deleģējis par pāvesta legātu teritorijā uz ziemeļiem no [[Karpati|Karpatu]] kalniem un iecēlis par [[Lukova]]s bīskapu [[Polija]]s austrumdaļā, netālu no toreizējām [[Lietuva]]s zemēm. 1262. gadā viņš iecelts par franciskāņu ordeņa priekšstāvi [[Saksija|Saksijā]], kur viņš kalpoja līdz savai nāvei.

== &quot;Par lietu īpašībām&quot; ==
Izziņu grāmata par lietu dabu ir sarakstīta studentiem un citiem interesentiem latīņu valodā 19 sējumos. Pastāv vairākas šīs grāmatas kopijas. Reizēm ir grūti lokalizēt viņa pieminētās vietas. Darbā sniegtās daudzās atsauces dod priekšstatu par tā laika sacerējumiem, kas bijuši pieejami Bartolomejam.

Grāmatas sadaļas ietver informāciju par Dievu (I), eņģeļiem un dēmoniem (II), cilvēka prātu un dvēseli (III), fizioloģiju (IV, V un VI), medicīnu (VII), pasaules un debesu uzbūvi (VIII), laiku (IX), formu un vielu (pamatelementiem): uguni (X), gaisu un tā veidiem (XI, XII), ūdeni un tā veidiem (XIII), zemi un tās veidiem (XIV), ieskaitot ģeogrāfiju (XV), dārgakmeņiem, minerāliem un metāliem (XVI), augiem (XVII), dzīvniekiem (XVIII), krāsām, smaržām, garšām un šķidrumiem (XIX).

=== Grāmatas 19 sējumu satura rādītājs (latīniski) ===

# Liber primus: Unus immensus et incommutabilis deus
# II: de proprietatibus angelorum
# III: de proprietatibus animæ rationalis — De potentiis animæ
# IV: de proprietatibus substantiæ corporeæ — de quattuor elementaribus qualitatibus — de humoribus et eorum generatione effectu et operatione
# Liber quintus: de dipositione membrorum
# VI: de ætatibus — xx sqq.: de cibo; de potu; de prandio et convivio; xxiiii: de somno
# VII: de infirmitatibus: de dolore capitis et eius causis et signis — de medicina et remediis et doloris passionis capitis &amp;c.- lviii: de podagra
# VIII: de mundo et corporibus celestibus — xlii: de lumine
# IX: de tempore et partibus temporis
# X: de materia et forma — de igne
# XI: de aere et passionibus eius
# XII: de avibus (inkl. vespertilio)
# XIII: de aqua et eius ornatu — xxvi: de piscibus
# XIV: de terra et partibus eius
# XV: de provincibus
# XVI: de lapidibus preciosis
# XVII: de arboribus et herbis
# XVIII: de animalibus
# XIX: de coloribus odoribus saporibus et liquoribus

=== Austrumbaltijas zemes grāmatā ''Par lietu īpašībām'' ===

{{quotation|
&quot;[[Livonija]] ir [[Skītija]]s province, ko okeāna jūra šķir no [[Vācija]]s; [[līvi]] pielūdz vairākus dievus un ziedo viņiem, lai ar zīmēm izlūgtos viņu lēmumu; savus miroņus viņi sadedzina uz sārta kopā ar vergiem, kalponēm, lopiem un citām lietām, ticēdami ka jaunā laimīgākā tēvzemē tās noderēs viņu nelaiķa kungam; tagad šī zeme līdz ar citiem tai pakļautiem vai pievienotiem novadiem ar Dieva žēlastību un vācu varu ir atbrīvota no šīs māņticības.

[[Zemgale]] ir vidēji liela province viņpus [[Baltijas jūra]]s un kopā ar [[Sāmsala|Sāmsalu]] un Livoniju atrodas Āzijā; tās iedzīvotājus sauc par [[zemgaļi]]em, tāpēc ka šo zemi iekaroja [[galli]], kas sajaucās ar pirmiedzīvotājiem; Zemgalē ir liela labības, pļavu un ganību bagātība, bet ļaudis ir neizglītoti, drūmi un bargi.

Semba ir Eiropas province Skītijā starp [[prūši]]em, igauņiem, sāmiem, līviem un [[kurši]]em, kas pēc Varona un [[Hērodots|Hērodota]] ziņām visi atradušies gotu varā; Semba ir purviem, mežiem un ūdeņiem aizsargāta zeme, auglīga un ražo daudz labības; paši sembji ir drošsirdīgi un tālu pārspēj citas tautas ar savu prātu un mākslinieku spējām.

Lietuva ir auglīga zeme, bagāta ar purviem, mežiem un ūdeņiem, kāpēc to var iekarot vienīgi ziemā, upēm aizsalstot; leiši ir droši un kareivīgi ļaudis, bet neapvaldīti.

[[Gotlande]] ir sala, kas dabūjusi savu nosaukumu no [[goti]]em; tā ir bagāta ar pļavām un zivīm, un ved zvērādu tirdzniecību ar Franciju, Vāciju, Britāniju un Spāniju.&quot; |2=&quot;Par lietu īpašībām&quot;, XV sējums &quot;Par provincēm&quot;}}

== Literatūra ==

* John De Trevisa. &quot;''On the Properties of Things''. John Trevisa's Translation of Bartholomaeus Anglicus, de Proprietatibus Rerum: A Critical Text&quot;, Oxford University Press, 1988, hardcover, 338 pages, {{ISBN|0-19-818530-8}}
* Lynn Thorndike. &quot;A History of Magic and Experimental Science: During the First Thirteen Centuries of Our Era&quot;, Volume II, Columbia University Press, 1923, New York and London, Hardcover, 1036 pages {{ISBN|0-231-08795-0}}
* Heinz Meyer. ''Die Enzyklopädie des Bartholomäus Anglicus. Untersuchungen zur Überlieferungs- und Rezeptionsgeschichte von 'De proprietatibus rerum'' (Münstersche Mittelalter-Schriften 77), Habilitationsschrift 1997
* Heinz Meyer. ''Bartholomäus Anglicus, De proprietatibus rerum. Selbstverständnis und Rezeption'', in: ''Zeitschrift für deutsches Altertum und deutsche Literatur'' 117, 1988, S. 237-274
* Heinz Meyer. ''Zum Verhältnis von Enzyklopädik und Allegorese im Mittelalter'', in: ''Frühmittelalterliche Studien'' 24, 1990, S. 290-313
* Heinz Meyer. ''Die Zielsetzung des Bartholomäus Anglicus im &quot;De proprietatibus rerum&quot;'', in: K. Vollmann (Hrsg.): ''Geistliche Aspekte mittelalterlicher Naturlehre'' (Wissensliteratur im Mittelalter 16) Wiesbaden 1993, S. 86-98, 151-159
* Marek Tamm. Signes d’altérité. La représentation de la Baltique orientale dans le De proprietatibus rerum de Barthélemy l’Anglais (vers 1245). Frontiers in the Middle Ages. Proceedings of the Third European Congress of the FIDEM (Jyväskylä, June 2003). Ed. Outi Merisalo. Textes et études du moyen âge 35. Turnhout-Louvain-la-Neuve: Brepols, 2006. P. 147—170.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:12. gadsimtā dzimušie]]
[[Kategorija:1272. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Franciskāņi]]
[[Kategorija:Sholastiķi]]
[[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:13. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]
[[Kategorija:Zemgales vēsture]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Balti]]</text>
      <sha1>1w29z4sjbo4d43wxlosi1pwa0dz2gsx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceļš no varjagiem uz grieķiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49119</id>
    <revision>
      <id>4454976</id>
      <parentid>4325542</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:51:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454976</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9491" sha1="be1xrh09t9td302952zynk3fe712qwc" xml:space="preserve">[[Attēls:Varangian routes.png|thumb|300px|Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā)]]
'''Ceļš no varjagiem uz grieķiem''' ({{val|cu|путь из Варягъ въ Грѣкы}}, {{val|grc|Εμπορική Οδός Βαράγγων - Ελλήνων}}), vikingu [[sāgas|sāgās]] pazīstams kā '''Austrumu ceļš''' ({{val|non|Austurveg}})&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |year= 2001 |title= Austr i Görđum. Древнерусские топонимы в древнескандинавских источниках |author= Татяна Николаевна Джаксон |volume= Глава 1 |publisher= Языки русской культуры |url= http://norse.ulver.com/articles/jackson/austr/ |language= krieviski}}&lt;/ref&gt; ir [[historiogrāfija|historiogrāfijā]] lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no [[Baltijas jūra]]s uz [[Melnā jūra|Melno jūru]], kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja [[vikingi]], [[paplašināšanās|paplašinoties]] [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], un tirdzniecībai ar [[Hazāru kaganāts|Hazāru kaganātu]] un [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]].

2001. gada vasarā [[Latvija]]s un [[Zviedrija]]s arheologu grupa deviņu cilvēku sastāvā veica seno vikingu Daugavas ūdensceļu ar kuģi „Aifur”.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |date= 2001. gada 29. jūnijs |title= Daugavā kuģo 21. gadsimta vikingi |journal= Latgales Laiks |url= http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2001/6/29/4261 |access-date= {{dat|2008|03|10||bez}} |archive-date= {{dat|2020|08|11||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20200811184300/https://latgaleslaiks.lv/lv/2001/6/29/4261 }}&lt;/ref&gt; Arī latviešu laiva „Namejs” 2014. gada vasarā veica šo pašu ceļu.&lt;ref&gt;[http://staburags.diena.lv/novadu-zinas/plavinu-novada/dosies-ekspedicija-93502 Dosies ekspedīcijā]{{Novecojusi saite}} ''Staburags.'' 2014. gada 12. marts&lt;/ref&gt;

== Atsauces no skandināvu sāgām un senaustrumslāvu hronikām ==
Domājams, ka pirmā atsauce uz Daugavas—Dņepras ūdensceļu ir saglabājusies [[Gutasāga|Gutasāgā]], kas pierakstīta 13. gadsimtā un apraksta [[goti|gutu]] cilts daļas pārcelšanos no [[Gotlande]]s uz [[Hījumā|Dago salu]], kur tie „''uzcēluši pili, bet nespēdami sevi uzturēt, devušies pa Daugavu (Dyna) tālāk uz rūsu zemi un grieķu zemi''”.&lt;ref&gt;[http://www.vsnrweb-publications.org.uk/Text%20Series/Guta%20saga.pdf „Guta sāga” ar Olrika piezīmēm (1921)] angliski&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka gotu pārcelšanās uz Melnās jūras krastiem notikusi m. ē. pirmajā gadsimtā.
[[Attēls:Saxo original 001.jpg|thumb|200px|right|Senākais Sakša „[[Dāņu darbi|Dāņu darbu]]” fragments (ap 1200. gadu).]]
Dāņu hronists [[Saksis Gramatiķis]] (''Saxo Grammaticus'', ap 1150.— ap 1220.g.) savas latīniski rakstītās hronikas „[[Dāņu darbi]]” pirmajā grāmatā apraksta 9. gadsimta sāgu par vikingu Hadingu, kurā Daugavas—Dņepras ūdensceļa apzīmēšanai lietots vārds „Helesponts”.&lt;ref&gt;[http://omacl.org/DanishHistory/book1.html The Danish History: Book One] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071217042131/http://omacl.org/DanishHistory/book1.html |date={{dat|2007|12|17||bez}} }} angliski&lt;/ref&gt;
{{citāts|Ar īpašām formālām darībām noslēdzis asins brālību ar vikingu Lizeru (''Lysir''), Hadings pieteica karu kuršu kungam Lokeram (''Lokero, Curetum tyranno''). Bet Lokers uzvarēja abus dāņu vikingus un saņēma Hadingu gūsta, no kā viņš atbrīvojās, iemidzinādams savus sargus ar pasaku stāstīšanu. Pēc tam Hadings uzbruka Helesponta karalim Handuvanam, kas bij nocietinājies Daugavas pilsētā (''apud Dunam urbem''). Nevarēdams ieņemt augstos mūrus, Hadings izdomāja kara viltību: licis saķert dažādus putnus, viņš piesēja tiem pie spārniem degļus, lai putni, glābdamies savās ligzdās, aizdedzinātu pilsētu. Kamēr pilsētnieki dzēsa ugunsgrēku, Hadings ar dāņu pulkiem ielauzās Daugavpilī un sagūstīja karali, ļaudams viņam vēlāk izpirkt savu dzīvību ar līdzību zeltā, kas svēra tikpat, cik viņa augums”.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |year= 1938. g. |title= Senā Kursa |author= Arveds Švābe |volume= I sējums |publisher= A.Gulbis |url= http://www.old.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;}}

Nestors savas hronikas sākumā rakstīja:&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20030109145401/http://hronos.km.ru/dokum/povest.html Nestora hronika] krieviski&lt;/ref&gt; {{citāts|[[Dņepra]] iztek no ''Voļkovas meža'' (citos tulkojumos no ''Okas meža''; ''Вольковський/Оковский лес'' — [[Valdaja augstiene]]) un tek uz dienvidiem, bet [[Daugava|Dvina]] no tā paša meža tek uz ziemeļiem un ietek [[Baltijas jūra|Varjagu jūrā]]. No tā paša meža uz austrumiem tek [[Volga]] un septiņdesmit daļas daloties ietek [[Kaspijas jūra|Hvalisas jūrā]]. Tāpēc no Krievzemes var pa Volgu doties uz [[Volgas Bulgārija|Bolgāru]] un Hvalisu un uz austrumiem nokļūt Sima daļā, bet pa Dvinu [var doties] uz Varjagu zemi, no varjagiem līdz [[Roma]]i, no Romas līdz Hama ciltij.}}

Pēc tam, kad [[Kurši|kuršu]] jūrasbraucēji sāka dominēt Baltijas jūrā un varjagu cilts [[rūsi]] ieņēma [[Ņeva]]s upes baseinu, [[Ladogas ezers|Ladogas ezera]] krastus un [[Novgoroda|Novgorodu]], par dominējošo kļuva ūdensceļu ziemeļu atzarojums, kur vikingiem kuģošana bija drošāka.{{clear|left}}

== Četri varjagu laikos lietotie ūdens ceļi ==
[[Attēls:Barys rock in Druja.jpg|thumb|left|250px| „Borisa jeb Daugavas akmens” (12. gadsimts) pie senā Daugavas ūdensceļa. Laukakmens ar izkaltu krustu atrodas [[Daugava]]s kreisajā krastā pie [[Druja]]s pilsētciemata.]]
[[Attēls:Druja,_Barysaŭ_kamień._Друя,_Барысаў_камень_(1896).jpg|thumb|250px| „Borisa akmens” ar iekaltu krustu un uzrakstiem (19. gadsimta zīmējums).]]
* Pirmais, galvenais, laivu pārvilkšanas ceļš vedis pāri [[Valdaja augstiene]]i un ticis saukts par Valdemāra (vikingu ''Valdemarr'') ceļu. Tas savienojis [[Lādogas ezers|Ladogu]] cauri Novgorodai ar [[Dņepra|Dņepru]] un [[Volga|Volgu]] (''Jilga'') un [[Daugava|Daugavu]] (''Dyna''). [[Valdaja augstiene]]s nosaukums radies laikā, kad šeit dzīvojošās baltu ciltis vēl nebija asimilētas, no vārda ''valdīt, valda'', un norāda uz augstienes stratēģisko nozīmi tirdzniecības ceļu pārvaldīšanā.
* Otrais laivu pārvilkšanas ceļš esot vedis pa [[Daugava|Daugavu]] līdz Suražai [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Tālāk pa [[Kaspļa]]s upi līdz tās pietekai Udrai un tālāk ar pārvilkšanu līdz Berezinai un [[Dņepra]]i (''Sinda''). Ceļi var būt vairāki, jo sākot no [[Dzisna]]s līdz Kaspļai pa visām kreisā krasta pietekām ar lielākām vai mazākām pūlēm tiek Dņepras baseinā. Jāņem vērā, ka agrāk ūdens upēs bija vairāk un daudzi ezeri nebija pārpurvojušies. Izteiktas [[hipotēze]]s, ka [[Salaspils]] (''Holm''), [[Jersika (valsts)|Jersikas]] (''Gercike'') un [[Krāslava]]s (''Garðr'') nosaukumi ir vikingu cilmes. Lai pasargātu sevi no sirotājiem, baltu ciltis nostiprinājās Daugavas krastos. Par caurbraukšanu bija dārgi jāmaksā un tāpēc ceļu izmantoja ļoti reti.
* Trešais laivu pārvilkšanas ceļš vedis no Dņepras pa Ugras upi līdz [[Kaluga]]s apmetnei, tad pa [[Oka]]s upi līdz Volgai. Šo pārvilkšanas vietu sauca par Voločeku, izdalot Lejas Voločeku un Augšas Voločeku, kur atradās nocietināti sardzes posteņi.
* Ceturtais laivu pārvilkšanas ceļš vedis no Daugavas uz Lovati. Tur meža vidū bija uzcelta [[Holma]]s apmetne kuru, ceļojot no [[Konstantinopole]]s, dibinājis vikingu misionārs [[Torvalds (varjags)|Torvalds]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Indriķis Sleinis „Daugava”. — Valters un Rapa, Rīga 1933. (Jaunais zinātnieks)
* Alberts Zarāns, Arvīds Vītols „Daugava”. — Rīga 2008. {{ISBN|9934800101}}
* Dzintra Vīksna, Vasilijs Ivanovičs Savčenko „Kad Daugava un Dņepra saplūst”. — Zinātne,Rīga 1971. (Īss vēsturisks apskats par latviešu un ukrain̦u tautu sakariem)
* Jānis Ivars Padedzis, Mārtin̦š Mintaurs „Atmin̦u Daugava”. — Biedrība &quot;Koknesei&quot;, Koknese 2013. {{ISBN|9984497593}}
* Джаксон Т. Н., Калинина Т. М., Коновалова И. Г., Подосинов А. В. [http://www.lrc-press.ru/pics/previews/ru/%2889%29Pages%20from%20Djakson-2007-v.pdf «Русская река»]. — Знак, Языки славянской культуры, Москва 2007. (Речные пути Восточной Европы в античной и средневековой географии) {{ISBN|5955102094}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20150915014057/http://mezmalasvikings.lv/lv/laiva.php?pg=2 sāga]
* [https://web.archive.org/web/20160222231846/http://vfs.lv/nameisis/ „Nameisis” — Daugavas ekspedīcija]
* [https://web.archive.org/web/20160305065043/http://www.lkf.lv/vikingi/LAT/ Vikingu ceļš]
* [http://ulfdalir.ru/literature/735/1890 Викинги на речных путях Восточной Европы]

[[Kategorija:Kijivas Krievzeme]]
[[Kategorija:Krievijas viduslaiku vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>be1xrh09t9td302952zynk3fe712qwc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dabrelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>50431</id>
    <revision>
      <id>4454981</id>
      <parentid>4182565</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:56:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454981</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6709" sha1="mmzbvjbni34il258fxv1t7vpxviiyoc" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
'''Dabrelis''' (latīniski: ''senior terrae Dabrelis'', miris 1211. gadā) bija Turaidas [[līvi|līvu]] zemes [[Gauja]]s kreisā krasta (&quot;Dabreļa daļas&quot;) vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).

== Vārda izcelsme ==
Vārds Dabrelis, pēc valodnieku atzinuma, skaidrojams kā baltu izcelsmes personvārds no “dabrs”, ar nozīmi “labs”, “drosmīgs” (Mīlenbahs, Endzelīns, Blese).

== Dzīvesgājums ==
* 1206. gadā sekmīgi aizstāvēja savu pili pret krustnešu un zemgaļu uzbrukumu.
* 1207. gadā [[Līvzemes dalīšanas līgums|Gaujas līvu zemes tika sadalītas]] starp Livonijas bīskapu Albertu, kas ieguva Turaidu un Metsepoli un Zobenbrāļu ordeni, kas ieguva Gaujas kreiso krastu, tai skaitā Dabreļa zemi. Darbrelis kļuva par ordeņa vasali un paturēja savu zemi kā vasaļa lēni, bet viņam bija jāpiedalās ordeņa karagājienos ar savu karadraudzi.
* 1211. gadā kopā ar līvu vecākajiem Kaupo, Ninnu un [[Satekle]]s letgaļu vecāko Rūsiņu piedalījās karagājienā uz igauņu Sontaganas novadu.
* 1211. gadā mira sērgas laikā, kas piemeklēja līvu un igauņu zemes.

== Dabreļa parvaldītā teritorija ==
Dabreļa daļa ir tās [[Turaida (zeme)|Turaidas]] zemes, kas atradās Gaujas kreisajā krastā. Dabreļa pils atradusies t.s. Lībju kalnā, kas ir pilskalns ar 75x90 m lielu laukumu un 8 m augstu valni ([[Ernests Brastiņš]], 1930). Pilskalnu vēl 1442. gadā dēvēja par Līvu jeb Lībju kalnu (''Lieffse bergk, mons Liffen''), kas atrodas Siguldā pie Vējupītes gravas. Dabreļa pils [[Satesele]] ir šajā teritorijā vienīgais vēlā dzelzs laikmeta pilskalns, no kura tikai 1,5 km attālumā ordenis uzcēla Siguldas pili. Satesele viduslaikos kļuva par centru draudzei, kas bez Siguldas apkārtnes ietvēra arī Allažus un Vangažus, kur arī konstatējami 12./13. gadsimta atradumi (Busch, 1862; Tõnisson, 1974).

== Dokumenti ==
=== Indriķa hronika par Dabreli ===
1206. gads: &quot;Pēc tam rīdzinieki, atcerēdamies visas pārestības, ko viņiem bija nodarījuši turaidieši, kuri vēl joprojām bija pagāni, kā arī to, ka šie jo bieži bija lauzuši mieru, atsauca sev palīgā zemgaļus, lai atriebtos ienaidniekiem. [[Zemgaļi]] allaž bija naidā ar turaidiešiem un tāpēc priecājās par to un nāca, ap trīs tūkstoši vīru, ar savu vadītāju [[Viestards|Viestardu]] rīdziniekiem pretī. Viņi aizgāja līdz [[Gauja]]i, sadalīja savu karaspēku un piešķīra [[Kaupo]], karaspēka vadonim, pusi no tā, jo viņš, atgriezies no Romas, bija kļuvis ļoti uzticams un, līvu vajāts, bija atbēdzis pilsētā un dzīvoja kristiešu vidū gandrīz visu to gadu. Karaspēka otru pusi viņi virzīja uz '''Dabreļa''' daļu.

[..] Kad līvi Gaujas otrā krastā, '''Dabreļa''' pilī, redzēja paceļamies dūmus un uguni un [[Kaupo]] pili degam, viņi baidījās, ka ar viņiem un viņu pili varētu notikt kaut kas līdzīgs; viņi savāca visus pilī, uzkāpa uz aizsargsienas, sagaidīja savus ienaidniekus un, kad tie atnāca, ļoti drosmīgi tiem pretojās. Viņus iedrošināja un iedvesmoja '''Dabrelis''', viņu vecākais, tāpat kā reiz filistieši, sacīdami: “Esiet stipri, filistieši, un cīnieties, lai jums nebūtu jākalpo ebrejiem!” Bet krustneši ar zemgaļiem uzbruka pilij augu dienu, taču ieņemt to nespēja, un daži no viņiem, kas nelielā skaitā mēģināja uzkāpt no otras puses, pameta tur, līvu nogalinātus, piecus savējos. Redzēdami, ka pils ir stipra un neieņemama, viņi atkāpās no tās un, izlaupīdami zemi, atgriezās pie savējiem; atceļā viņi ar visu karaspēku apstājās pie Rīgas un sadalīja visu atvesto kara laupījumu. Bet bīskaps pateicās Dievam un priecīgu prātu aizsūtīja zemgaļus atpakaļ uz viņu zemi&quot;.

1210.-1211. gads: &quot;Kad pienāca tā Kunga dzimšanas svētki un ziema pieņēmās bargumā, rīdzinieku vecākie apziņoja visu Līvzemi un Letiju un visas pilis pie Daugavas un Gaujas, lai visi ierodas un ir gatavi atmaksāt igauņu pagāntautām. Un vēsts par to sasniedza [[Pleskava|Pleskavu]], kurai tobrīd ar mums bija miers, un mūsējiem palīgā ieradās milzīgs pulks krievu. Un ieradās zemes vecākie [[Rūsiņš]] un [[Kaupo]], kā arī [[Ninnus]] un '''Dabrelis''' ar citiem un virzījās rīdziniekiem un krustnešiem pa priekšu, un aiz tiem uz [[Metsepole|Metsepoli]] sekoja viss karaspēks. Saņēmuši ķīlniekus no līviem, kurus uzskatīja par neuzticamiem, viņi devās tālāk uz jūru un, iedami dienu un nakti pa taisno ceļu gar jūru, sasniedza pirmo novadu, kas saucas [[Sontagana]]. [..]

Un visā Līvzemē izcēlās liela sērga; cilvēki sāka slimot un mirt, un apmira tautas lielākā daļa, sākot ar Turaidu, kur pagānu līķi gulēja neapbedīti, līdz Metsepolei un tālāk uz Idumeju līdz letiem un Cēsīm; un nomira vecākie, vārdā '''Dabrelis''' un [[Ninnus]], un daudzi citi. Arī Sakalā un Ugaunijā un pārējos Igaunijas apgabalos uzkrita lielās miršanas posts, un daudzi, kas bēgdami bija izvairījušies no zobena cirtiena, nevarēja izvairīties no rūgtās nāves sērgā&quot;.

== 13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Dabreļa laikā ==
Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Turaidas vecākais sākotnēji bija Polockas kņaza Valdemāra vasalis, bet pēc padošanās Livonijas bīskapam Albertam viņš kļuva par Alberta vasali, pretī saņemot savu pilsnovadu kā lēni. Saskaņā ar [[Jersikas miera līgums|Jersikas miera līgumu]] Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība | pirms = nezināms | virsraksts = [[Senlatvijas valdnieki|Turaidas zemes vecākais]]&lt;br /&gt; Dabrelis | periods = pirms [[1206]]. gada - [[1211]]. gads | pēc = Satekles vecākais [[Rūsiņš]] (1211-1212) &lt;br /&gt; [[Zobenbrāļu Ordenis|Zobenbrāļu Ordeņa]] vasaļi}}

{{Amatu secība | pirms = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] (1196 - 1198) | virsraksts = [[Livonijas bīskapi]] &lt;br /&gt; [[Alberts fon Bukshēvdens]] (1199-1229)  | periods = | pēc = [[Nikolajs fon Nauens]] (1229 - 1253)}}

{{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Zobenbrāļu Ordeņa mestri]] &lt;br /&gt; [[Venno]] (1204 - 1209) &lt;br /&gt; [[Folkvins]] (1209 - 1236) 
 | periods = | pēc = [[Livonijas Ordeņa mestri]] &lt;br /&gt;[[Hermans Balke]] (1237-1239)}}

{{kastes beigas}}

[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:1211. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Lībieši]]</text>
      <sha1>mmzbvjbni34il258fxv1t7vpxviiyoc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madrides &quot;Atletico&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61665</id>
    <revision>
      <id>4455041</id>
      <parentid>4452344</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T08:53:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Markuss86</username>
        <id>97992</id>
      </contributor>
      <origin>4455041</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7495" sha1="eex4dxd1f60yknmg4oi0f8y8eurn6zd" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #F00F00
| nos        = ''Atlético de Madrid''
| logo       = Atletico Madrid Logo 2024.svg
| logo_izm   = 170px
| pilns      = ''Club Atlético de Madrid, S.A.D.''
| iesauka    = ''Colchoneros'' (matračnieki)&lt;br/&gt;''Rojiblancos'' (sarkani-baltie) &lt;br/&gt;''Atleti''
| pilsēta    = {{Vieta|Spānija|Madride}}
| dib        = 1903
| dib_mēn    = 4
| dib_dat    = 26
| stad       = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]''
| ietilp     = 67 703
| prez       = {{flaga|Spānija}} Enrike Sereso
| tren       = {{flaga|Argentīna}} [[Djego Simeone]]
| līga       = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]
| sez        = [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024.—2025.]]
| poz        = 3. vieta
| pattern_la1 = _atleticomadrid2526h
| pattern_b1 = _atleticomadrid2526h
| pattern_ra1 = _atleticomadrid2526h
| pattern_sh1 =
| pattern_so1 =
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF
| pattern_la2 = _atleticomadrid2526a
| pattern_b2 = _atleticomadrid2526a
| pattern_ra2 = _atleticomadrid2526a
| pattern_sh2 = _atleticomadrid2526a
| pattern_so2 = _atleticomadrid2526al
| leftarm2 = 3B3C62
| body2 = 3B3C62
| rightarm2 = 3B3C62
| shorts2 = 3B3C62
| socks2 = 3B3C62
| pattern_la3 = _atleticomadrid2526t
| pattern_b3 = _atleticomadrid2526t
| pattern_ra3 = _atleticomadrid2526t
| pattern_sh3 = _atleticomadrid2526t
| pattern_so3 =
| leftarm3 = 0088FF
| body3 = 0088FF
| rightarm3 = 0088FF
| shorts3 =0088FF
| socks3 = 0088FF
}}

'''Madrides &quot;Atlético&quot;''' ({{val|es|Club Atlético de Madrid}}) ir profesionāla [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] komanda no [[Madride]]s, kas spēlē Spānijas futbola čempionāta augstākajā līgā — [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''. Klubs dibināts 1903. gadā. No 2017. gada mājas spēles aizvada [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] (pirms tam: [[Visentes Kalderona stadions|Visentes Kalderona stadionā]]). ''Atlético'' 11 reizes ir kļuvuši par Spānijas čempioniem un desmit reizes izcīnījuši [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]]. Komanda ir trīs reizes uzvarējusi [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]], kā arī vienu reizi izcīnījusi [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|title=Grande de España y Europa|publisher=Atlético de Madrid|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151019003913/http://clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|archivedate={{dat|2015|10|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''Atlético'' futbolisti ir arī trīs reizes iekļuvuši [[UEFA Čempionu līga]]s (agrāk — Eiropas Čempionvienību kauss) finālā (1974., 2014. un 2016. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1973/index.html|title=UEFA Champions League 1973/74 - History|publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{dat|2025|09|07||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atleticodemadrid.com/jugadores-primer-equipo/ |title=Primer Equipo|language=es |publisher=''Atlético Madrid''|accessdate={{dat|2025|09|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=ARG|pos=GK|name=[[Huans Muso]]}}
{{Fs player|no=2|nat=URU|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]}}
{{Fs player|no=3|nat=ITA|pos=DF|name=[[Mateo Rudžeri]]}}
{{Fs player|no=4|nat=ENG|pos=MF|name=[[Konors Galahers]]}}
{{Fs player|no=5|nat=USA|pos=MF|name=[[Džonijs Kardoso]]}}
{{Fs player|no=6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=7|nat=FRA|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]}}
{{Fs player|no=8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pablo Barrjoss]]}}
{{Fs player|no=9|nat=NOR|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ESP|pos=MF|name=[[Alekss Baena]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ARG|pos=FW|name=[[Tjago Almada]]}}
{{Fs player|no=12|nat=ESP|pos=FW|name=[[Karloss Martins]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=13|nat=SVN|pos=GK|name=[[Jans Oblaks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]}}
{{Fs player|no=15|nat=FRA|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]}}
{{Fs player|no=16|nat=ARG|pos=DF|name=[[Nauels Molina]]}}
{{Fs player|no=17|nat=SVK|pos=DF|name=[[Dāvids Hancko]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ESP|pos=DF|name=[[Marks Pubiļs]]}}
{{Fs player|no=19|nat=ARG|pos=FW|name=[[Hulians Alvaress]]}}
{{Fs player|no=20|nat=ARG|pos=FW|name=[[Džuljano Simeone]]}}
{{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=MF|name=[[Havi Galans]]}}
{{Fs player|no=22|nat=ITA|pos=FW|name=[[Džakomo Raspadori]]}}
{{Fs player|no=23|nat=ARG|pos=FW|name=[[Niko Gonsaless]]|other=īrē no [[Juventus F.C.|Juventus]]}}
{{Fs player|no=24|nat=ESP|pos=DF|name=[[Robēns Lenormāns]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''
** Čempioni (11): 1939–40, 1940–41, 1949–50, 1950–51, 1965–66, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1995–96, 2013–14, [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]]
** Vicečempioni (10): 1943–44, 1957–58, 1960–61, 1962–63, 1964–65, 1973–74, 1984–85, 1990–91, [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018–19]]
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (10): 1959–60, 1960–61, 1964–65, 1971–72, 1975–76, 1984–85, 1990–91, 1991–92, 1995–96, 2012–13
** Finālisti (9): 1921, 1926, 1956, 1963–64, 1974–75, 1986–87, 1998–99, 1999—00, 2009–10
* '''[[Spānijas Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1985, 2014
** Finālisti (5): 1991, 1992, 1996, 2013, 2019–20
* '''Spānijas Čempionu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1940
* '''FEF Prezidenta kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1947
* '''Evas Duartes kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1951
** Finālisti (1): 1950
* '''[[Spānijas Līgas kauss]]'''
** Finālisti (2): 1983–84, 1984–85
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (1): 2001–02
** Vicečempioni (2): 1932–33, 1933–34
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (3): 1973–74, 2013–14, 2015–16
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1961–62
** Finālisti (2): 1962–63, 1985–86
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 2009–10, 2011–12, 2017–18
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 2010, 2012, 2018
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1) 2007
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1974

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Atlético de Madrid|Madrides &quot;Atletico&quot;}}
* [https://www.atleticodemadrid.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot;]]</text>
      <sha1>eex4dxd1f60yknmg4oi0f8y8eurn6zd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>65424</id>
    <revision>
      <id>4454998</id>
      <parentid>4411621</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:27:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454998</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7504" sha1="7jm3oswtxg3x4devs5twf3k496348nt" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsnovadu|ezeru|Dobene (ezers)}}
[[Attēls:E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas 1923.jpg|thumb|300px|E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923).]]
'''Dobenes pilsnovads''' ({{val|la|castrum Dobene}}) jeb '''Dubene''' bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā [[Dobeles novads|Dobeles novada]] rietumu daļā ([[Vītiņu pagasts]], [[Lielauces pagasts]], [[Zebrenes pagasts]], [[Bikstu pagasts]]). Pilsnovada ziemeļrietumu daļu tagad aizņem [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Blīdenes pagasts]].

Pilsnovada pārvaldes centrs atradās Dobes pilskalnā, kur tagad pie [[Kokmuiža (Vītiņu pagasts)|Kokmuiža]]s atrodams [[Incēnu pilskalns]] (vācu: ''Dobelsberg'' vai ''Dobesberg''). Dobenes pārvaldei tika iecelts savs [[fogts]], kuru padzina [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|1259. gada Zemgaļu sacelšanās]] laikā.

== Robežas ==
Zemgaļu Dobenes pilsnovads robežojās ar zemgaļu [[Žagare]]s, [[Spārnene]]s un [[Dobele]]s pilsnovadiem, kā arī žemaišu [[Knituva]]s zemi. No kuršu pakļautībā esošās [[Zeme starp Skrundu un Zemgali|zemes starp Skrundu un Zemgali]] to šķīra grūti caurejamu mežu josla.

== Vēsture ==
Pēc [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī Dobenes zemi piešķīra [[Rīgas arhibīskapija]]s domkapitulam, kas nosūtīja uz novadu savus garīdzniekus un soģus nodevu ievākšanai. 
[[Zemgaļu sacelšanās (1259)|Zemgaļu sacelšanās]] laikā soģi tika padzīti.
1259. gada ziemā [[Livonijas Konfederācija]]s karaspēks iebruka Zemgales rietumu daļā ar nolūku izveidot militāro bāzi zemgaļu sacelšanās apspiešanai. Pēc [[Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)|sakāves pie Tērvetes pils]] ordeņa mestrs pieņēma uzcelt pili Dobes kalnos pie [[Kokmuiža]]s. 
1260. gada 13. janvārī Dobes pils ordeņa garnizona uzturēšanas vajadzībām Rīgas domkapituls atdeva ordeņa pārvaldē Dobenes pilsnovadā 150 arklus lielu teritoriju ar šādiem ciemiem: ''Velsene (32 arkli), Segeme (43 arkli), Augegoge (13 arkli), Wancule (23 arkli), Padouge (35 arkli)''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&amp;nr=94 |title=Rīgas domkapitula un Livonijas ordeņa vienošanās teksts (no Alberta Bauera dokumentu krājuma) |access-date={{dat|2010|05|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306054453/http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&amp;nr=94 |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Drīz vien ordeņa garnizonam uzbruka žemaišu karaspēks, bet [[Kauja pie Dobes (1260)|kaujā pie Dobes]] nespēja to ieņemt. 
Pēc [[Durbes kauja]]s zaudējuma 1260. gadā krustneši paši pameta Dobes pili. 
Lai apspiestu zemgaļu sacelšanos un atgūtu varu pār zaudētajām zemēm ar ordeņa karaspēka palīdzību, 1271. gada 27. augustā Rīgas domkapituls apņēmās atdot ordenim vienu no saviem pilsnovadiem - Dobeni vai Spārneni. Livonijas ordenim gada laikā, sākot no 29. septembra, zemgaļu atkalpakļaušanai bija jāuzceļ savu pili pie [[Tērvete]]s pilskalna.&lt;ref&gt;[http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&amp;nr=1142 Stockholm RA, Utländska pergamentsbrev, Estland &amp; Livland, 1271 27/8 (līguma teksts latīniski no Stokholmas karaliskā arhīva)]&lt;/ref&gt;
Pēc ordeņa cietokšņa uzcelšanas Tērvetes Svētkalnā (''Heiligenberg'') 1272. gada 7. oktobrī Dobenes novadu Rīgas arhibīskaps piešķīra [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]].

Pēc Zemgales galīgās pakļaušanas 14. gadsimtā Dobenes pilsnovads kopā ar Spārnenes, Tērvetes un Dobeles pilsnovadiem tika pakļauts [[Dobeles komturi]]em.

== Dobenes pilsnovada teritorija ==
[[Attēls:PL 1 1 4505 0001.jpg|thumb|200px|1272. ɡada Dobenes un Spārnenes dalīšanas līgums ar Vācu ordeņa, Rīgas domkapitula, kā arī liecinieku zīmoɡiem.]]
Dobenes pilsnovada teritorija ir nosakāma pēc 1272. gada 7. oktobrī Rīgā noslēgtā līguma starp Rīgas domkapitulu un Livonijas ordeni, kurā domkapituls atteicās no Dobenes, bet turpināja pārvaldīt Spārnenes pilsnovadu. Dobenes pilsnovadā šajā laikā ietilpa šādas apdzīvotas vietas:

''Eglonene (tagad ''Aglounai'' Lietuvā), Wancule, Augegua, Padaugua, Velsene, Sigemoa, Iusa, Aren, Batsenen, [[Babotes pilskalns|Babutua]], Paliten, Sateigalen, Scemua, Pelliseden, Dravenen, Blidenen (''tagadējā Blīdene'')'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&amp;nr=94 |title=Zemgales pilsnovadu Dobenes un Spārnenes dalīšanas līgums 1272. gada 7. oktobrī |access-date={{dat|2010|05|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306054453/http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&amp;nr=94 |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Novada dienvidu daļa ietiepās tālu [[Lietuva]]s [[Akmenes rajons|Akmenes rajona]] teritorijā, ietverot [[Papile]]s pilskalnu pie [[Venta]]s.&lt;ref&gt;[http://www.ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf |date={{dat|2016|03|08||bez}} }} Žiemgala, 2012 - Nr. 1, 15-25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos)&lt;/ref&gt;

== Dokumenti ==
{{Citāts|Vienošanās par Rietumzemgales dalīšanu 1254. gada aprīlī:&lt;br /&gt;
&lt;blockquote&gt;
&quot;Rīgas arhibīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]] un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, [[vācmestrs]] [Sainas] Eberhards apliecina, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par Zemgales [bīskapijas] dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti: 
* 1. arhibīskapam piekritusi [[Silene (zeme)|Silene]] un [[Žagare]], domkapitulam Dobene un [[Spārnene]], Vācu ordenim [[Tērvete]] un [[Dobele]]; 
* 2. katrs zemes kungs iegūst savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi archibīskapam un archidiakonam rezervētās tiesības; 
* 3. neviens no trim partiem nedrīkst otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu.&quot;
&lt;/blockquote&gt;}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&amp;nr=69 Oriģināldokuments par Zemgales zemju sadalīšanu un Dobenes nodošanu Rīgas domkapitulam no www.herder-institut.de] (latīniski)
* [http://www.vietas.lv/objekts/incenu_jeb_dobes_pilskalns_dobes_kalns/ Incēnu jeb Dobes pilskalns (Dobes kalns)]
* [https://web.archive.org/web/20120207142827/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/05007_06026.htm Atskaņu hronika] (5406-5478 rindas) 
* [http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&amp;pg=PA111&amp;lpg=PA111&amp;dq=Dubene+%28Dobene%29&amp;source=bl&amp;ots=d2K2Z_CcRJ&amp;sig=SaOtHcLTg8P2ePgQ7W37fYsUa_s&amp;hl=lv&amp;ei=IEjmS-PiGZWSOOqLzOUN&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=5&amp;ved=0CC4Q6AEwBA#v=onepage&amp;q=Dubene%20%28Dobene%29&amp;f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ...] 
* [https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] Žiemgala, 2012 - Nr. 1, 15-25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos)

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]]</text>
      <sha1>7jm3oswtxg3x4devs5twf3k496348nt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73380</id>
    <revision>
      <id>4455075</id>
      <parentid>4281756</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:25:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4455075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19992" sha1="6jaofmk3n7p8v1m3l6qwc2l131382xf" xml:space="preserve">{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;&quot; cellspacing=&quot;5&quot;
|+ style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | '''LR Pilsoņu kongress'''

| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding-bottom:1em;text-align:center;&quot; | [[Attēls:Congress_Citizens_Latvia_certificate.jpg|150px]]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''pastāv:'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | 24.04.1990.-11.1993.
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''priekšsēdētāji:'''&lt;!-- &lt;ref&gt;Trūkst publiski pieejamas informācijas: kas, no kura līdz kuram laikam bijis priekšsēdētājs.&lt;/ref&gt; --&gt; 
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; |
* [[Aigars Jirgens]]
* [[Māris Grīnblats]]
* [[Ēriks Vēbers]]
|}
'''Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress (LR PK)''' bija [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā dibināta organizācija, kas sevi deklarēja par [[Latvijas Republika]]s pilsoņu vēlētu &quot;1918. gadā pasludinātās, 1920. gadā Krievijas un 1922. gadā Tautu Savienības Padomes atzītas valsts, agrākās [[Tautu Savienība]]s locekles - Latvijas Republikas - tiesisko pārstāvību&quot;,&lt;ref&gt;[Par grozījumiem Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa darbības pamatprincipos. Pilsonis Nr.1 1990]&lt;/ref&gt; lai &quot;atjaunotu Latvijas Republikas likumīgo valsts varu, [[Latvijas Republikas Satversme|Satversme]]s darbību, un Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidotu uz [[Latvijas—Krievijas miera līgums|1920. gada miera līguma]] pamata.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/P/pi/pils_kong/dok/1990.04.30.01.htm |title=Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa darbības pamatprincipi. |access-date={{dat|2009|01|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080223154225/http://www.historia.lv/alfabets/P/pi/pils_kong/dok/1990.04.30.01.htm |archivedate={{dat|2008|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1990. gada februārī LRPK aicināja boikotēt [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|Augstākās padomes vēlēšanas]], paziņojot, ka “Pašreizējās LPSR AP vēlēšanas nav likumīgas un demokrātiskas, jo notiek okupācijas armijas klātbūtnē, ar tās karavīru un okupētājas valsts pilsoņu piedalīšanos… Pasludināt LPSR AP vēlēšanas par likumīgām nozīmētu samierināties ar 1940. gada okupācijas sekām”.&lt;ref&gt;LR Pilsoņu komitejas uzsaukums LR pilsoņiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem. Atmoda, 1990, 13. febr., 14. lpp.&lt;/ref&gt;  Tomēr daļa no LR Pilsoņu komitejas locekļiem iekļāvās [[LTF]] vēlēšanu sarakstos, kandidējot uz LR AP deputātu mandātiem, par ko tika anulēti viņu Pilsoņu kongresa delegātu mandāti.&lt;ref&gt;Cilinskis E. Par sēdēšanu uz diviem krēsliem un ceļiem uz Latvijas neatkarību. — Atmoda, 1990, 6. febr., 3. lpp.&lt;/ref&gt;

1990. gada 8.-23. aprīlī notikušajās LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanās ievēlēja '''Latvijas Komiteju'''.
4. maija Neatkarības deklarācijas neatzīšana un aicinājumi neaizstāvēt AP no [[Rīgas OMON|omoniešiem]], kā arī virkne citu ''Latvijas Komitejas'' lēmumu, Kongresa delegātu runu radikālisms un ''Pilsoņu Kongresa'' vadības ierobežotās iespējas piekļūt plašsaziņas līdzekļiem, lai skaidrotu savu nostāju, acīmredzot bija iemesls tam, ka šajā laikā ''Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress'' strauji zaudēja atbalstītāju loku, tiem sākot atbalstīt dažādas politiskās partijas.

== Vēsture ==

Ideja par pilsoņu kustības veidošanu radās 1989. gada jūlijā, kad latviešu laikrakstos tika publicēts ''Latvijas PSR pilsonības likuma projekts'', kuru bija izstrādājis [[Juris Bojārs]]. 1989. gada 17. decembrī&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | first=Igors | last=Vārpa | authorlink= | year=2012 | title=Atmodas eiforija un atmošanās paģiras|isbn=978-9934-0-3102-1  |pages=81}}&lt;/ref&gt; pēc Igaunijas parauga, sākās paralēlas valsts varas struktūras izveides mēģinājums - sabiedriski politisko organizāciju (Republikāņu partija, [[Latvijas Tautas fronte]], [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]], [[Vides aizsardzības klubs]], [[Helsinki-86|Cilvēktiesību aizsardzības grupa Helsinki—86]] u.c.) pārstāvji sanāca Latvijas Republikas Pilsoņu kustības 1. konferencē, kas pieņēma nolikumu par ''Latvijas Republikas Pilsoņu komiteju'' veidošanu un rezolūciju par Kongresa sasaukšanu. Izveidoja '''Pilsoņu Komiteju Pagaidu sakaru centru''', kas izvirzīja uzdevumu &quot;apzināt pilsoņus un pilsoņu kandidātus&quot;. Sākās LR pilsoņu un viņu pēcnācēju reģistrācija&lt;ref&gt;Pilsonību apstiprinošu dokumentu uzrādīšana netika pieprasīta - LR pilsoņa apliecība tika izsniegta uz mutiska pieprasījuma un apliecinājuma pamata.&lt;/ref&gt; un jau decembrī reģistrēto skaits pārsniedza 700 000.&lt;ref&gt;Apals G. Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. // Latvijas Vēsture, 1992, Nr. 3, 29. lpp.&lt;/ref&gt; Vienlaikus tika veidota visaptveroša pilsoņu komiteju sistēma Latvijā.

1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti)&lt;ref&gt;Pilsonis, Nr. 3, 1990.&lt;/ref&gt; ievēlēja 232 delegātus.&lt;ref&gt;LR Pilsonis, 1990, Speciālizdevums, 6. lpp.&lt;/ref&gt; &quot;Pilsoņu kandidāti&quot; šajās vēlēšanās varēja piedalīties, ievēlot savus pārstāvjus ''Pilsoņu Kongresā'' tikai ar padomdevēja tiesībām. Savukārt Kongress izveidoja '''Latvijas Komiteju''' (50 locekļi) kā pastāvīgu izpildinstitūciju Kongresa sasaukšanas starplaikos. Vietējo ''Pilsoņu komiteju'' vēlēšanas tā arī nenotika. Neraugoties uz reālās varas trūkumu, LR Pilsoņu Kongress pieteica pretenzijas uz vairākām valsts varas funkcijām, ieskaitot dalību iespējamajā ''Pagaidu valdībā''. Tā kā Pilsoņu Kongresa aktīvākā daļa bija latviešu nacionālradikālākie pārstāvji, arī ''Latvijas Komiteja'' kopš savas izveidošanas savos uzsaukumos un rīcībā bija par radikāli galējiem soļiem, noraidot jebkādus kompromisus ar padomju varu un citu politisku uzskatu paudējiem. ''Pilsoņu Kongress'' atjaunoja [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizāciju]], [[Likumīgo īpašnieku apvienība|Likumīgo īpašnieku apvienību]]. Latvijas Komitejā reģistrējās politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas.&lt;ref&gt;Par sabiedrisko organizāciju reģistrāciju raksta „Pilsonis” Nr.15. 1990.: „Latvijas Komitejas prezidijs 28. novembrī reģistrēja Latvijas Nacionālo karavīru biedrību”. „Pilsonis” Nr.17. 1990.: „...Latvijas Komitejā tika piereģistrēta Latvijas Nacionālā Sieviešu līga un Latvijas Daugavas Vanagu organizācija.”. „Pilsonis” Nr.26 (43) 1991.:”Izskatījis Likumīgo Īpašnieku apvienības iesniegumu Latvijas Komitejas prezidijs nolemj: reģistrēt Likumīgo Īpašnieku apvienību Latvijas Komitejā.” Par politisko partiju reģistrāciju „Pilsonī” Nr. 13. (29) ir norāde:”... kopš LSDSP XXI kongresa 1990. gada 1. un 2. decembrī Cēsīs, kurā iezīmējās krasa kreisā pagrieziena sākums (no tribīnes pat izskanēja jautājums, ''kas nelietīgajai CK atļāvis reģistrēt partiju Latvijas Komitejā'')...”. Aptaujājot Pilsoņu Kongresa delegātus to starpā J. Kučinski un J. Maurīti, nevienam nebija ne mazāko šaubu, ka Latvijas Komitejā reģistrētas 18. novembra Latvijas politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas. Partiju un sabiedrisko organizāciju saraksts vēl jāprecizē, bet netieši informāciju sniedz to pārstāvju paraksti zem kopīgiem 18. novembra Latvijas Republikas sabiedriski politisko organizāciju paziņojumiem („Pilsonis” Nr.1. (18.) 1991. un Nr. 7. (24.) 1991.: Latvijas Republikāņu partija (nejaukt ar vēlāko LRP!), Latvijas Atdzimšanas partija, Latvijas Kristīgo demokrātu savienība, Latvijas Liberālā partija, Latvijas Aizsargu organizācija, Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības Latvijas nacionālā nodaļa, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, „Helsinki-86” Rīgas nodaļa, Latvijas Politiski represēto apvienība, „Helsinki-86”, Latvijas Daugavas vanagi, Latvijas Sieviešu nacionālā līga, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, Latviešu-vācu kultūras biedrība, Krievijas latviešu biedrība, LJA Tēvzemei un Brīvībai. Vēl minētas vairākas sabiedrisko organizāciju nodaļas.&lt;/ref&gt; 

No 1990. gada 15. augusta PK Latvijas komiteja sāka izdot savu nedēļas laikrakstu &quot;[[Pilsonis (laikraksts)|Pilsonis]]&quot; (redaktori - A. Žukovskis, J. Kučinskis, M. Zelmenis).&lt;ref&gt;1992. gadā ģenerālprokurors [[Jānis Skrastiņš (prokurors)|Jānis Skrastiņš]] un tieslietu ministrs [[Viktors Skudra]] tiesā iesniedza prasību par Jāņa Kučinska vadītā laikraksta &quot;Pilsonis&quot; slēgšanu, jo tas savās slejās bija aicinājis boikotēt pilsoņu reģistra veidošanu. To abi minētie kungi traktēja kā nepakļaušanos likumiem un likuma par presi pārkāpumu. Tieslietu ministrijas Informācijas departaments pat reiz aizturēja avīzes jaunāko numuru, jo departamenta vadība neesot paspējusi ar to iepazīties. Laikraksts &quot;Pilsonis&quot; nomainīja nosaukumu, kļuva par &quot;Pavalstnieks&quot; un turpināja iznākt tāpat kā agrāk, lai gan varas iebildumi pret šo izdevumu saturu nemitējās. - [http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97541 Lapsa L., Metuzāls S., Jančevska K. Mediji un vara laikraksta &quot;Pilsonis&quot; slēgšana. / Mūsu vēsture: 1985.—2005.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927022918/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97541 |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēdējais laikraksta izdevums iznāca 1992. gada 27. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/#periodicalItem:357|title=Periodika — Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka: Pilsonis|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

Pēc AP vēlēšanām (kurās absolūto vairākumu guva LTF) ''Pilsoņu Kongress'' paziņoja, ka “jaunievēlētā LPSR Augstākā Padome ir 1940. gadā nelikumīgi izveidotās LPSR varas orgāns un tāpēc tā nav atzīstama par LR likumīgo valsts varas pārstāvi”, vienlaikus atzīstot par iespējamu sadarboties ar LPSR AP tādu jautājumu risināšanā, kas vērsti uz LR likumīgās valsts varas atjaunošanu un neatkarības atgūšanu.&lt;ref&gt;http://www.aprinkis.lv/_upload/files/401644/vestskol_materials.doc{{Novecojusi saite}} Jundzis T. Vēsturiski politiskā situācija laikā, kad tapa 4. maija Deklarācija - 1990. g. marts-maijs (.doc)&lt;/ref&gt; LR Pilsoņu Kongresa Latvijas Komiteja sagatavoja dokumenta projektu “LR AP un LR Pilsoņu Kongresa deklarācija par sadarbību LR likumīgās valsts varas atjaunošanā”, kur cita starpā bija paredzēts, ka līgumus, kuri tiek slēgti ar PSRS un citām valstīm, ratificē gan LR AP, gan Pilsoņu Kongress. LR AP LTF deputātu frakcijas sēdē 1990. gada 11. jūnijā šis dokuments neguva atbalstu&lt;ref&gt;Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 12. apr., 4. lieta, 111. lpp.&lt;/ref&gt; un LR PK palika norobežots no varas, aizvien vairāk radikalizējoties,&lt;ref&gt;Piemēram, 1990. gada 16. oktobrī Pilsoņu Kongresa laikraksts iznāca ar nepārprotamu ievadrakstu «Imigrantu piespiedu izsūtīšana — optimāls risinājums»: &quot;Kamēr daudzu cienījamu latviešu prāti šeit un emigrācijā ir aizņemti ar jautājumu, kā pievienot kolonistus, piešķirot viņiem pilsoņtiesības, mūsu vēsākie un tālredzīgākie ziemeļu kaimiņi vairāk domā, kādā veidā - pēc iespējas civilizētāk un pieklājīgāk - atbrīvoties no šiem nelūgtajiem viesiem.&quot; (Imigrantu piespiedu izsūtīšana — optimālais risinājums. // Pilsonis, nr. 7, 16.10.1990, 1. lpp.) Reaģējot uz I.Godmaņa valdības izvirzīto pilsonības likumprojektu, 31. oktobra ''LK'' paziņojumā postulēts, ka pilsoņi ir tikai un vienīgi pirmskara Latvijas pilsoņi un to pēcteči: &quot;Pieņemot Ministru Padomes priekšlikumus, Latvijas Republikas Augstākā Padome neatgriezeniski novirzīsies no Latvijas Republikas atjaunošanas ceļa un pastiprinās politisko konfrontāciju Latvijā.&quot; (LR Pilsonis, 1991. gada novembris, 2. lpp.) Vēlāk J.Kučinskis aicināja: &quot;Opozīcijai šī, pēc līķiem smirdošā stabilitāte jāizjauc, piemēram, sasaucot kārtējo mītiņu, bet šoreiz tā, lai tas pāraugtu ielu nekārtībās un barikādēs…&quot; ([http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97541 Lapsa L., Metuzāls S., Jančevska K. Mediji un vara laikraksta &quot;Pilsonis&quot; slēgšana. / Mūsu vēsture: 1985.—2005.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927022918/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97541 |date={{dat|2007|09|27||bez}} }})&lt;/ref&gt; opozīcijā arī LR AP atjaunotajai Latvijas Republikai. Konfrontāciju veicināja arī LTF valdes locekļu nedraudzīgā, reizēm pat nosodošā attieksme pret ''Latvijas Komiteju'' (raugoties uz ''Pilsoņu Kongresu'', kurš darbojās tikai sasaukto sesiju laikā, un ''Latvijas Komiteju'' kā uz divām dažādām organizācijām), lai gan daudzas LTF nodaļas aktīvi iesaistījās Pilsoņu Kongresa darbā.

=== Sadarbības mēģinājums ar Augstāko padomi ===

Pilsoņu Kongress 4. sesijā 1990. gada 15. decembrī pieņēma „Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa un Augstākās Padomes kopīgā komunikē” projektu, kurā abas puses apņēmās&quot; sadarboties un saskaņot savu rīcību&quot;. Pilsoņu Kongress 15. decembrī pieņēma lēmumu piedāvāt to izskatīt un parakstīt arī Augstākajai Padomei.&lt;ref&gt;Pilsonis, Nr.17. 1990.&lt;/ref&gt; 1991. gada 13. janvāra plenārsēdē ar nosaukumu „Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Pilsoņu Kongresa paziņojums” to pieņēma arī Augstākā Padome.&lt;ref&gt;Pilsonis Nr. 2 (19.) 1991.&lt;/ref&gt;
Tajā pašā laikā 13. janvārī Tallinā A. Gorbunovs un B. Jeļcins parakstīja Latvijas Republikas un KPFSR līgumu “Par starpvalstu attiecību pamatiem.” Augstākā Padome šo līgumu 14.01.1991. ratificēja. Līguma 3. pants nosaka, ka abas puses “uzņemas savstarpējas saistības garantēt personām, kas šā līguma parakstīšanas brīdī dzīvo Latvijas Republikas teritorijā un KPFSR teritorijā, un ir PSRS pilsoņi, tiesības saglabāt vai iegūt Latvijas Republikas pilsonību atbilstoši viņu brīvai gribai.””&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[LR Pilsonis Nr. 3. 1991.]&lt;/ref&gt; Sadarbība beidzās nesākoties: 15. janvārī ''Latvijas Komiteja'' noraidīja un pasludināja par &quot;likumīgā spēkā neesošu un tiesiskas sekas neizraisošu&quot; AP lēmumu par līguma ar Krievijas Federāciju ratifikāciju, izplatot paziņojumu, ka &quot;līgums ir pretrunā ar LR pilsoņu interesēm, jo līgumslēdzējas puses izvairās konstatēt neapstrīdamo faktu, ka Latvija ir okupēta, anektēta un kolonizēta no PSRS puses, ...pilsonības jautājuma regulēšana starpvalstu līgumā pēc būtības ir iejaukšanās LR iekšējās lietās&quot;.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Attiecīgus dokumentus Latvijas Komiteja nosūtīja Krievijas Federācijas Augstākajai padomei un Borisam Jeļcinam.

=== Barikāžu laikā ===
1991. gada 19. janvārī Latvijas Komiteja aicināja neiet uz [[Barikāžu laiks|barikādēm]]: &quot;Izbeidziet karnevālu Vecrīgā un Rīgas centrā, ejiet uz mājām! Taupiet savas dzīvības nākotnes Latvijai, demokrātiskai Latvijai, Latvijas pilsoņu ievēlētās Saeimas likumu vadītai latviskai Latvijai! Neizlejiet savas asinis par velti! Piešķirt masveidā pilsonību tādiem ļaudīm, kas ir sveši un naidīgi latviešu tautai, zemei un kultūrai, ir tas pats, kas atdot viņiem daļu mūsu zemes.&quot;&lt;ref&gt;LR Pilsonis Nr. 3. 1991. V.Lācis &quot;Par karnevālu Latvijā un Rīgas centrā&quot;&lt;/ref&gt; LK veidojot patstāvīgu &quot;ēnu valdības&quot; politiku, sadarbība starp AP un LK pārtrūka.&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910123.htm 1991. gada 23. janvāra AP sēdes stenogramma]&lt;/ref&gt;

Kad 1991. gada februārī LTF ierosināja 3. martā veikt iedzīvotāju [[1991. gada 3. marta aptauja|aptauju &quot;Vai Jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?&quot;]], ''Latvijas Komiteja'' iestājās par šīs aptaujas boikotu, uzskatot, ka jebkāda nobalsošana okupācijas karaspēka klātbūtnē ir nelikumīga un tās rezultātu interpretācija varētu radīt nelabvēlīgas tiesiskās sekas. Savukārt virkne apriņķu un citu administratīvi teritoriālo vienību pilsoņu komitejas, neatbalstīja ''Latvijas Komiteju'' un izplatīja paziņojumus, ka, saglabājot tiesisko attieksmi pret iecerēto aptauju, kā nelikumīgu balsojumu, kurš notiks okupācijas apstākļos un kurā būs atļauts piedalīties arī Latvijā nelikumīgi esošajiem okupētājvalsts PSRS pilsoņiem - viņi tomēr atsakās no aptaujas boikota, lai nedotu iespēju PSRS interpretēt tās rezultātus tai labvēlīgā gaismā.

1991. gada 28. februārī atsevišķi ''Pilsoņu Kongresa'' delegāti un ''Latvijas Komitejas'' locekļi [[Latvijas Universitāte]]s aulā parakstīja separātu aicinājumu Latvijas pilsoņiem piedalīties aptaujā un izteikt vienotu atbalstu Latvijas valstiskajai neatkarībai.&lt;ref&gt;[http://home.lanet.lv/~politics/raksti/3.MARTS/3.MARTS.htm Puriņš G., Šulcs U., Vai 2001. gada Rīgas domes vēlēšanu rezultāti bija pārsteigums - etniskie balsojumi, atskatoties uz 1991. gada 3. marta aptaujas pieredzi.]&lt;/ref&gt;

=== Darbības pārtraukšana un atsākšana ===
1993. gada pavasarī, gatavojoties [[5. Saeima]]s vēlēšanām, tai daļai ''Pilsoņu Kongresa'' delegātu, kuri atbalstīja LR Augstāko padomi, tika anulēti delegātu mandāti, daļa izveidoja partiju [[18. novembra savienība]] (reģistrēta 01.03.1993., likvidēta 03.02.1995.).

2007. gada 24. martā notika bijušo Pilsoņu Kongresa delegātu grupas sanāksme, kurā izveidoja ''Rīcības Komiteju Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa darbības atsākšanai''. 2007. gada 24. martā Pilsoņu Kongresa delegātu sanāksme pieņēma divus dokumentus — „Paziņojumu par PK darbības atsākšanu” un „Paziņojumu par Latvijas — Krievijas robežu”.
&lt;ref&gt;[ http://www.pilsonis.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090322135945/http://www.pilsonis.lv/ |date={{dat|2009|03|22||bez}} }} www.pilsonis.lv]&lt;/ref&gt;

== Atsauces un paskaidrojumi ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* 4. maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par neatkarības deklarāciju. / Red. T.Jundzis. - Fonds Latvijas Vēsture, Rīga, 2000.
* Maurītis J. Pilsoņu Kongress un tā darbība. / Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. 5. sēj., Militārās literatūras apgādes fonds, Rīga, 2004.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090322160241/http://www.historia.lv/alfabets/P/pi/pils_kong/dok/1.ses.htm Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa pirmajā sesijā (1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā) pieņemtie dokumenti. - historia.lv]
* [https://web.archive.org/web/20080418120802/http://www.historia.lv/alfabets/P/pi/pils_kong/dok/1990.05.15.htm Latvijas Komitejas 15.05.1990. paziņojums Latvijas Republikas Augstākajai Padomei sakarā ar Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanu. - historia.lv]
* [http://www.aprinkis.lv/_upload/files/401644/vestskol_materials.doc Jundzis T. Vēsturiski politiskā situācija laikā, kad tapa 4. maija Deklarācija - 1990. g. marts-maijs (.doc)]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.dialogi.lv/article.php?id=1707&amp;la=2#sdendnote12sym Dubrovskis J. Violetais tango vai Welcome to my country, where you don’t belong. - dialogi.lv]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=15710&amp;vien=5 Dokumenti par Latvijas Pilsoņu komitejas kongresu Latvijas Valsts arhīvā]
* [http://forums.apollo.lv/portal/life/2135/articles/92775 Lapsa L., Metuzāls S., Jančevska K. Pilsoņu komiteju epopeja. / Mūsu vēsture: 1985.—2005.]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.pilsonis.lv/ www.pilsonis.lv - Latvijas Komitejas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090322135945/http://www.pilsonis.lv/ |date={{dat|2009|03|22||bez}} }}

[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>6jaofmk3n7p8v1m3l6qwc2l131382xf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Briāna nota</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74387</id>
    <revision>
      <id>4454969</id>
      <parentid>3458466</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:47:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454969</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1157" sha1="07v5uk5t711lwzckk3ilcah22dt1q6z" xml:space="preserve">[[Attēls:Briāna nota 1921.jpg|thumb|220px|Briāna notas teksts franciski (1921)]]

1921. gada 26. janvārī parakstītā '''Briāna nota''' bija oficiāla [[Antante]]s Augstākās padomes vēstule Latvijas delegācijas vadītājam, kurā padomes prezidents [[Francija]]s premjerministrs [[Aristids Briāns]] rakstiski pauda Antantes valstu Augstākās padomes ([[Lielbritānija]]s, [[Francija]]s, [[Itālija]]s, [[Japāna]]s un [[Beļģija]]s pārstāvju) lēmumu atzīt Latvijas Republiku kā ''de iure'' patstāvīgu valsti. Līdz ar Latviju šajā dienā kā patstāvīga valsts tika atzīta arī [[Igaunija]]s Republika. [[Lietuva]]s Republikas valstiskā patstāvība tika atzīta tikai 1922. gada 10. novembrī.

== Ārējās saites ==
* [http://www.letton.ch/lvdejure.htm Briāna notas teksts] {{fr ikona}}
* [http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/Raksti/2003/jan/2838/ Raksts Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapā]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.mfa.gov.lv/data/file/data/izstade/Meierovics2007/015.jpg Briāna notas fotokopija Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapā (Nr.15)]{{Novecojusi saite}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>07v5uk5t711lwzckk3ilcah22dt1q6z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bandava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74657</id>
    <revision>
      <id>4454956</id>
      <parentid>3722423</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:31:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Kurši]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454956</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8011" sha1="abxgigp8dk5xuw005l4rkxj7ugjc77t" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = 
|nosaukums_latv_val     = Bandava
|sugasvārds             = zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val-la|Terra Bandowe}}
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra aristokrātija
|
|gads_sākums            = 10. gadsimts
|gads_beigas            = 1253
|
|event_start            =    
|date_start             = 
|event_end              = Savā starpā sadalīja [[Livonijas ordenis]] un [[Kurzemes bīskapija]] 
|date_end               = 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = Sena_Kursa_13.gs..jpg
|image_map_caption      = Senās Kursas karte 13. gadsimtā
|
|galvaspilsēta          = [[kuldīga|Veckuldīga]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]] 
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Lamekins]] 
|leader2                = 
|leader3                = 
|leader4                = 
|year_leader1           = līdz 1230.
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = Kursas ķēniņš (''rex de Curonia'')
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 2000
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
|_noautocat = yes
}}

'''Bandava''' ({{val|la|Bandowe}}) bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] zeme (''terra'') [[Venta]]s upes vidustecē aptuveni no tagadējās [[Lietuva]]s robežas uz leju līdz Abavas ietekai. Bandava (Bandowe) pirmoreiz minēta otrajā [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīna]] līgumā ar kuršiem (1231. gada 17. janvārī) un citos vēlākos dokumentos. Tā robežojās ar [[Vanema]]s zemi austrumos, [[Ventava]]s zemi ziemeļos, [[Piemare]]s zemi rietumos un [[Duvzare]]s un [[Ceklis|Cekļa]] zemēm dienvidos. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas [[Dienvidkurzemes novads]] un [[Kuldīgas novads]].

== Iedzīvotāji ==
Bandava bija viena no visblīvāk apdzīvotajām [[kurši|kuršu]] zemēm. Tās galvenais centrs atradies pilskalnā pie Ventas&lt;ref&gt;[[Francis Balodis]] 9.—12. gadsimteņu Latvija, &quot;Senatne un Māksla&quot;, II, 6.lpp., 1936.&lt;/ref&gt;, netālu no [[Kuldīga]]s, kas vēlākajos gadsimtos kļuva par visas [[Kurzeme]]s galveno pilsētu.

== Nosaukums ==
Iespējams, ka zemes nosaukums cēlies no vārda &quot;banda&quot;, ar ko apzīmēja zemes gabalu, ko deva algas vietā kalpam. Vārds saglabājies [[suiti|suitu]] izloksnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.suitunovads.lv/lv/suitu_valoda/vardnica/|title=Suitu - latviešu vārdnīca - suitunovads.lv|last=suitunovads.lv|website=www.suitunovads.lv|access-date=2018-02-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170509063545/http://www.suitunovads.lv/lv/suitu_valoda/vardnica|archivedate=2017-05-09}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Bandavas zeme tika sadalīta divās daļās. Ziemeļaustrumu daļu ar Kuldīgas pili pie Ventas saņēma [[Livonijas ordenis]], bet dienvidrietumu daļu ar [[Aizpute]]s un [[Embūte]]s pilīm turpmāk pārvaldīja [[Kurzemes bīskapija]]. 

Līgumā minētās Bandavas apdzīvotās vietas Livonijas ordeņa daļā (divas trešdaļas no Bandavas):
* ''Walteten'' — [[Valtaiķi]] ([[Laidu pagasts]]),
* ''Sargamiten'' — Sermīte ([[Laidu pagasts]]),
* ''Wepele'' — Vaipas ([[Kazdangas pagasts]]),
* ''Lippeten'' jeb ''Lippayten'' — Lipaiķi ([[Turlavas pagasts]]) ,
* ''Libben'' — Libiņi ([[Turlavas pagasts]]),
* ''Scrunden'' — [[Skrunda]],
* ''Irien'' jeb ''Yrien'' — Jērnieki vai Dziras ([[Nīgrandes pagasts]]),
* ''Turlowe'' — Turlava ([[Turlavas pagasts]]),
* ''Alswangen'' — [[Alsunga]],
* ''Asen'' — Āžu mājas ([[Kazdangas pagasts]]), 
* ''Arsen'' — Ārzes vai Ārdze ([[Laidu pagasts]]),
* ''Iherusalem'' jeb ''Iursalen'' — Ursuļi ([[Kazdangas pagasts]]),
* ''Arolde'' jeb ''Aralden'' — Urāle ([[Aizputes pagasts]]),
* ''Arden'' — Ardone (?) ([[Aizputes pagasts]]),
* ''castellatura Dzerbithen'' — Raņķu (Irbes?) pilskalns ([[Raņķu pagasts]]),
* ''Mesete'' jeb ''Masote'' — ? ([[Raņķu pagasts]]), 
* ''Packare'' — Pakare?,
* ''Nicken'' jeb ''Nitthen'' — Nikte ([[Vārmes pagasts]]), 
* ''Scheden'' — Šķēde ([[Vārmes pagasts]]),
* ''Pavelden'' jeb ''Paiulden'' — Snēpele ([[Snēpeles pagasts]]),
* ''Villegale'' — Vilgale ([[Kurmāles pagasts]]),
* ''Eze'' — Īvandes mācītājmuiža ([[Īvandes pagasts]]),
* ''Kewele'' jeb ''Kewalen'' — Ķimale ([[Īvandes pagasts]]),
* ''Kormale'' jeb ''Kormalen'' — Kurmāle ([[Kurmāles pagasts]]),
* ''Kemalen'' — Ķimale ([[Padures pagasts]]),
* ''Ywande'' — Īvande ([[Īvandes pagasts]]),
* ''Togowe'' jeb ''Tigwen'' — Tigas ([[Padures pagasts]]).


Līgumā minētās Bandavas apdzīvotās vietas Kurzemes bīskapa daļā (viena trešdaļa no Bandavas):
* ''Amboten'' — Embūte, ([[Embūtes pagasts]]),
* ''Kalten'' — Kalši, ([[Vaiņodes pagasts]]),
* ''Baten'' — Bāte, ([[Vaiņodes pagasts]]),
* ''Waruwe'' — Vārve, ([[Tadaiķu pagasts]]),
* ''Elkene'' — Elkuzeme, ([[Vaiņodes pagasts]]),
* ''Assiten'' — Asīte, ([[Priekules pagasts]]),
* ''Rese'' — Rēzas, ([[Embūtes pagasts]]),
* ''Cepse'' — Sepene, ([[Embūtes pagasts]]),
* ''Padoren'' — Tāšu Padure, ([[Kalvenes pagasts]]),
* ''Selde'' jeb ''Celde'' — Cildi, ([[Kazdangas pagasts]]), 
* ''Lene'' — Lēņi, ([[Rudbāržu pagasts]]),
* ''Nodingen'' jeb ''Nedingen'' — Nēdinga, ([[Embūtes pagasts]]),
* ''Parbonen'' — Pērbone, ([[Kalvenes pagasts]]),
* ''Kalnien'' jeb ''Kalven'' — [[Kalvene]], ([[Kalvenes pagasts]]),
* ''Apussen'' — Vecapūze, ([[Rudbāržu pagasts]]),
* ''Hasenpotten'' — [[Aizpute]],
* ''Iameten'' — Jamaiķi, ([[Turlavas pagasts]]),
* ''Scherenden'' jeb ''Zerenden'' — Cerenda jeb Cindari, ([[Gudenieku pagasts]]),
* ''Adze'' — Adze, ([[Gudenieku pagasts]]),
* ''Pewe'' — Pievika ([[Gudenieku pagasts]]).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Krusta kari. Rīga, 2002
* [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm#097 A.Švābe. Senā Kursa. Straumes un avoti. I sējums. Rīga, A.Gulbis, 1938.]
* [[Francis Balodis]]. 9.-12. gadsimteņu Latvija, &quot;Senatne un Māksla&quot;, II, 6.lpp. 1936.
* [https://web.archive.org/web/20071103223110/http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/bandava/encik/bandav_le_1962.htm Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 156.lpp.]
* [http://www.vostlit.narod.ru/Texts/Dokumenty/Livonia/Dogovory1230_1284/topon.htm Договоры немецкого Ордена и его союзников с куршами. земгалами и сааремаасцами 1230—1284 гг. // Пути развития феодализма. М. 1972] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20160304125437/http://vddb.library.lt/fedora/get/LT-eLABa-0001:J.04~2006~ISSN_1392-5520.N_6.PG_88-103/DS.002.2.01.ARTIC Vladas Žulkus. Kurland. Die Grenzen und die nördldlichen Landschaften in 8. — 13. Jahrhundert (2002).] (vāciski, kopsavilkums lietuviski)
{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Kurši]]</text>
      <sha1>abxgigp8dk5xuw005l4rkxj7ugjc77t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Duvzare</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74659</id>
    <revision>
      <id>4455000</id>
      <parentid>4267484</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:28:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455000</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5809" sha1="43payvv56d1vyrmvno2nh3xt6aw4gjb" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = 
|nosaukums_latv_val     = Duvzare
|sugasvārds             = zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|Terra Dowzare}}
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra aristokrātija
|
|gads_sākums            = 9. gadsimts
|gads_beigas            = 1263
|
|event_start            =    
|date_start             = 
|event_end              = Savā starpā sadalīja [[Livonijas ordenis]] un [[Kurzemes bīskapija]] 
|date_end               = 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = Sena_Kursa_13.gs..jpg
|image_map_caption      = Senās Kursas karte 13. gadsimtā
|
|galvaspilsēta          = [[Impilte]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]] 
|nauda                  = 
|
|leader1                =  
|leader2                = 
|leader3                = 
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 400
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}

'''Duvzare''' (rakstiskajos avotos: ''Dowzare'', ''Duizare'' vai ''Donzare'') bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] zeme (latīniski: ''terra'') Baltijas jūras piekrastē. Tās platība bija tikai aptuveni 400 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Mūsdienās bijušo Duvzares teritoriju aizņem [[Lejaskurzeme]]s etnogrāfiskais novads, un tajā ietilpst [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] dienvidu daļa, kā arī neliela daļa ir mūsdienu Lietuvas teritorijā — [[Būtiņģe]] un [[Impiltis]].

== Nosaukums ==
13. gadsimta rakstos ir pieminēts, ka šajā zemē atrodas &quot;Duvzares svētais ezers&quot; (''Die heilige See to Dovzare''). Uzskata (K. Būga, 1961), ka zemes nosaukums esot cēlies no svētā ezera vārda (rietumbaltu: ''donis'' — dāvana, ''azaran'' — ezers). Iespējams, ka svētais ezers ir [[Papes ezers]], tomēr ir izteikti arī citi viedokļi (Žulkus, Springmann, 2001).

== Robežas ==
Duvzares dienvidu robeža aptuveni gāja pa tagadējo [[Latvijas - Lietuvas robeža|Latvijas-Lietuvas robežu]], proti, pa [[Sventāja]]s upi līdz mūsdienu [[Skoda]]s pilsētai [[Bārta]]s upes krastos, tad pavērsās uz ziemeļiem līdz [[Priekule]]s pilsētai. Ziemeļu robeža gāja pa [[Virga]]s, [[Vārtāja]]s un [[Bārta]]s upēm uz leju līdz [[Liepājas ezers|Liepājas ezeram]]. Duvzare robežojās ar [[Megava]]s zemi dienvidos, [[Bandava]]s un [[Ceklis|Cekļa]] zemēm austrumos un [[Piemare]]s zemi ziemeļos.

== Galvenais centrs ==
Duvzares galvenais politiskais un saimnieciskais bija Impiltis (dažādos avotos ''Emplitten, Empilten, Ampillen, Ampilten''), pie kura vaļņiem atrastas divas apmetnes, kapulauks un upurakmens (Vaitkevičius, 1998).
1263. gadā Impiltes kuršu karaspēks [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|aplenca Klaipēdas pili]].

== Iedzīvotāji ==
Par Duvzares iedzīvotājiem nav daudz ziņu. Arheoloģiski izpētīts vienīgi Tiltiņu kapulauks. 13. gadsimta vidū Duvzares zemē bija 14 apdzīvotas vietas (Mugurēvičs, 1999). Vislielākais iedzīvotāju blīvums bija zemes austrumu daļā, kur apzināti 11 pilskalni un 8 kapulauki, divos no tiem ir atrasti ne tikai kuršiem, bet arī [[līvi]]em raksturīgi apbedījumi. 1253. gada dokumentos šeit pieminēti ''Damis'' (Didždāmas) [[Gramzdas pagasts|Gramzdas pagastā]] und ''Trecne'' (Trekņu) pilskalni. Rietumu daļā zināmi 4 pilskalni un 6 kapulauki Sventājas upes krastos, no kuriem 1253. gada dokumentos minēti ''Popissen'', ''Rutzowe'' ([[Rucava]]) und ''Emplitten'' ([[Impiltis]]).

== Literatūra ==
* Mugurēvičs, Ē. 1999. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. — 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīga, lpp. 54-90.
* [https://web.archive.org/web/20071119041801/http://www.historia.lv/alfabets/D/DU/duvzare/encikl/duvzare_le.htm E. Andersona šķirklis par Duvzari. Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 341.lpp.]
* [https://web.archive.org/web/20051226091508/http://www.memelland-adm.de/Bevoelkerungsgeschichte/die_kuren.html Beāte Szillis-Kappelhoff. Die Kuren. Etnogrāfisks raksts par kuršiem [[Duvzare]]s, [[Ceklis]], [[Megava]]s, [[Pilsāts]], [[Lamotina]]s zemēs] (vāciski)
* [https://web.archive.org/web/20160304125437/http://vddb.library.lt/fedora/get/LT-eLABa-0001:J.04~2006~ISSN_1392-5520.N_6.PG_88-103/DS.002.2.01.ARTIC Vladas Žulkus. Kurland. Die Grenzen und die nördldlichen Landschaften in 8. — 13. Jahrhundert (2002).] (vāciski, kopsavilkums lietuviski)


{{Senlatviešu valstis}}
{{Senās Lietuvas zemes}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090306114920/http://www.vaidilute.com/books/gimbutas/gimbutas-plates-40.html Duvzares galvenā pilskalna attēli no Marijas Gimbutas grāmatas &quot;Balti&quot;, 1963., 268 lpp.]

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]]
[[Kategorija:Kurzeme]]</text>
      <sha1>43payvv56d1vyrmvno2nh3xt6aw4gjb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455001</id>
      <parentid>4455000</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:28:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Kurši]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455001</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5831" sha1="nd5jus2m5ynlt79o1gk24j9nwae5ard" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = 
|nosaukums_latv_val     = Duvzare
|sugasvārds             = zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|Terra Dowzare}}
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra aristokrātija
|
|gads_sākums            = 9. gadsimts
|gads_beigas            = 1263
|
|event_start            =    
|date_start             = 
|event_end              = Savā starpā sadalīja [[Livonijas ordenis]] un [[Kurzemes bīskapija]] 
|date_end               = 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = Sena_Kursa_13.gs..jpg
|image_map_caption      = Senās Kursas karte 13. gadsimtā
|
|galvaspilsēta          = [[Impilte]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = baltu [[pagānisms]] 
|nauda                  = 
|
|leader1                =  
|leader2                = 
|leader3                = 
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 400
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}

'''Duvzare''' (rakstiskajos avotos: ''Dowzare'', ''Duizare'' vai ''Donzare'') bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] zeme (latīniski: ''terra'') Baltijas jūras piekrastē. Tās platība bija tikai aptuveni 400 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Mūsdienās bijušo Duvzares teritoriju aizņem [[Lejaskurzeme]]s etnogrāfiskais novads, un tajā ietilpst [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] dienvidu daļa, kā arī neliela daļa ir mūsdienu Lietuvas teritorijā — [[Būtiņģe]] un [[Impiltis]].

== Nosaukums ==
13. gadsimta rakstos ir pieminēts, ka šajā zemē atrodas &quot;Duvzares svētais ezers&quot; (''Die heilige See to Dovzare''). Uzskata (K. Būga, 1961), ka zemes nosaukums esot cēlies no svētā ezera vārda (rietumbaltu: ''donis'' — dāvana, ''azaran'' — ezers). Iespējams, ka svētais ezers ir [[Papes ezers]], tomēr ir izteikti arī citi viedokļi (Žulkus, Springmann, 2001).

== Robežas ==
Duvzares dienvidu robeža aptuveni gāja pa tagadējo [[Latvijas - Lietuvas robeža|Latvijas-Lietuvas robežu]], proti, pa [[Sventāja]]s upi līdz mūsdienu [[Skoda]]s pilsētai [[Bārta]]s upes krastos, tad pavērsās uz ziemeļiem līdz [[Priekule]]s pilsētai. Ziemeļu robeža gāja pa [[Virga]]s, [[Vārtāja]]s un [[Bārta]]s upēm uz leju līdz [[Liepājas ezers|Liepājas ezeram]]. Duvzare robežojās ar [[Megava]]s zemi dienvidos, [[Bandava]]s un [[Ceklis|Cekļa]] zemēm austrumos un [[Piemare]]s zemi ziemeļos.

== Galvenais centrs ==
Duvzares galvenais politiskais un saimnieciskais bija Impiltis (dažādos avotos ''Emplitten, Empilten, Ampillen, Ampilten''), pie kura vaļņiem atrastas divas apmetnes, kapulauks un upurakmens (Vaitkevičius, 1998).
1263. gadā Impiltes kuršu karaspēks [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|aplenca Klaipēdas pili]].

== Iedzīvotāji ==
Par Duvzares iedzīvotājiem nav daudz ziņu. Arheoloģiski izpētīts vienīgi Tiltiņu kapulauks. 13. gadsimta vidū Duvzares zemē bija 14 apdzīvotas vietas (Mugurēvičs, 1999). Vislielākais iedzīvotāju blīvums bija zemes austrumu daļā, kur apzināti 11 pilskalni un 8 kapulauki, divos no tiem ir atrasti ne tikai kuršiem, bet arī [[līvi]]em raksturīgi apbedījumi. 1253. gada dokumentos šeit pieminēti ''Damis'' (Didždāmas) [[Gramzdas pagasts|Gramzdas pagastā]] und ''Trecne'' (Trekņu) pilskalni. Rietumu daļā zināmi 4 pilskalni un 6 kapulauki Sventājas upes krastos, no kuriem 1253. gada dokumentos minēti ''Popissen'', ''Rutzowe'' ([[Rucava]]) und ''Emplitten'' ([[Impiltis]]).

== Literatūra ==
* Mugurēvičs, Ē. 1999. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. — 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīga, lpp. 54-90.
* [https://web.archive.org/web/20071119041801/http://www.historia.lv/alfabets/D/DU/duvzare/encikl/duvzare_le.htm E. Andersona šķirklis par Duvzari. Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 341.lpp.]
* [https://web.archive.org/web/20051226091508/http://www.memelland-adm.de/Bevoelkerungsgeschichte/die_kuren.html Beāte Szillis-Kappelhoff. Die Kuren. Etnogrāfisks raksts par kuršiem [[Duvzare]]s, [[Ceklis]], [[Megava]]s, [[Pilsāts]], [[Lamotina]]s zemēs] (vāciski)
* [https://web.archive.org/web/20160304125437/http://vddb.library.lt/fedora/get/LT-eLABa-0001:J.04~2006~ISSN_1392-5520.N_6.PG_88-103/DS.002.2.01.ARTIC Vladas Žulkus. Kurland. Die Grenzen und die nördldlichen Landschaften in 8. — 13. Jahrhundert (2002).] (vāciski, kopsavilkums lietuviski)


{{Senlatviešu valstis}}
{{Senās Lietuvas zemes}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090306114920/http://www.vaidilute.com/books/gimbutas/gimbutas-plates-40.html Duvzares galvenā pilskalna attēli no Marijas Gimbutas grāmatas &quot;Balti&quot;, 1963., 268 lpp.]

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Kurši]]</text>
      <sha1>nd5jus2m5ynlt79o1gk24j9nwae5ard</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Babītes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75596</id>
    <revision>
      <id>4454784</id>
      <parentid>4106438</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T13:32:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4454784</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12145" sha1="26c1ve56j9gcifgw805ivx246itgzgy" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Babītes novads
| karte             = Babites novads karte.png
| karte2            = Babītes novads.png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = Babītes novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Babītes novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Babītes_novads_Flag.png
| karoga_nosaukums  = Babītes novada karogs
| centrs            = Piņķi
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| platība           = 241,7&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 10 182
| iedzīvotāji_gads  = 2014
| blīvums           = {{#expr: 10182 / 241.7 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         = 2021
| teritorijas       = [[Babītes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]
| mājaslapa         =  www.babite.lv
}}

'''Babītes novads''' bija [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]], rietumos no [[Rīga]]s. Novadā bija iekļauti [[Babītes pagasts|Babītes]] un [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas]] pagasti. Robežojās ar [[Rīga]]s un [[Jūrmala]]s pilsētām, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]] un [[Tukuma novads|Tukuma]] novadiem. Novada centrs atradās [[Piņķi|Piņķos]].

== Daba ==
Novadā atradās četras īpaši [[Īpaši aizsargājamā dabas teritorija|aizsargājamās dabas teritorijas]] – viena no ievērojamākajām ir dabas liegums [[Babītes ezers]] – sekls, aizaugošs piejūras [[lagūnezers]] ar lielu zivju sugu daudzveidību. Tā ir viena no izcilākajām putnu novērošanas vietām Latvijā. Novada rietumu daļā atrodas daļa no [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]]. Dienvidos atrodas [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] dabas liegums. Daļa [[Purvs|purva]] tiek izmantota [[kūdra]]s ieguvei, taču šai teritorijai ir izcila nozīme augsto purvu, pārejas purvu un distrofu ezeru aizsardzībā. Viens no nedaudzajiem purviem Latvijā, kurā ir gan austrumu tipa (''Betula nana, Chamaedaphne calyculata''), gan rietumu (''Trichophorum caespitosum'') tipa purvu pazīmes. Nozīmīga teritorija arī putnu aizsardzībai, sastopamas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas. Pie Rīgas robežas ir izveidots [[Beberbeķi (dabas parks)|Beberbeķu dabas parks]] - tas izveidots bioloģiski vērtīgu [[Priedes|priežu]] audžu aizsardzībai. Dominē priežu sils un priežu mētrājs, daļu no tiem veido vecas vērtīgas priežu audzes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.babite.lv/lv/|title=Babītes novads - Pašvaldības tīmekļa vietne|website=Babītes novads|access-date=2018-11-03|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Kopš 13. gadsimta topošā Babītes novada teritorija ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālā apgabala]] [[Piņķu draudzes novads|Piņķu draudzes novadā]] (tagadējais [[Babītes pagasts]]) un [[Salas draudzes novads|Salas draudzes novadā]] (tagadējais [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]). 1925. gadā Rīgas apriņķa Piņķu pagastu pārdēvēja par Babītes pagastu.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1945. gadā Babītes pagastā izveidoja Babītes, Mazcenu un Trenču [[Ciema padome|ciema padomes]], bet Salas pagastā - Salas un Lapmežciema ciema padomes. 1949. gadā abus pagastus un apriņķi likvidēja un tie kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvdaļu. 1954. gadā Babītes ciemam pievienoja Trenču ciemu. 1971. gadā Salas ciemam pievienoja daļu Džūkstes ciema teritorijas. 1974. gadā daļu Babītes ciema teritorijas pievienoja Rīgas pilsētai. 1977. gadā Babītes ciemam pievienoja likvidēto Salas ciemu un daļu Kalnciema ciema. 1989. gadā daļu Babītes ciema iekļāva jaunizveidotajā Gātes ciemā.

Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā 1990. gadā Babītes un Salas ciemus reorganizēja par Rīgas rajona pagastiem, bet 2009. gadā abus pagastus apvienoja, izveidojot Babītes novadu. 2021. gadā Babītes novadu pievienoja [[Mārupes novads|Mārupes novadam]], saglabājoties Babītes un Salas pagastiem.

== Teritoriālais iedalījums ==
Babītes novadā bija divi pagasti: [[Babītes pagasts]] ar centru [[Piņķi|Piņķos]] un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]] ar centru [[Spuņciems|Spuņciemā]].

== Apdzīvotās vietas ==
{{galvenais|Babītes novada ciemu uzskaitījums}}
Šajā uzskatījumā apkopoti '''Babītes novada ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes, kur iedzīvotāju skaits pārsniedza 100.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; Pēc LĢIA datiem Babītes novada teritorijā atradās 32 ciemi.

* '''Babītes pagastā''' atrodas 21 ciems.
* '''Salas pagastā''' atrodas 11 ciemi.

Babītes pagasta centrs atrodas '''[[Piņķi|Piņķos]]''', kas ir arī novada centrs. Babītes pagastā atrodas 21 ciemi, no tiem 3 [[lielciems|lielciemi]], 5 [[vidējciems|vidējciemi]] un 13 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Babīte]]||lielciems||1232 (2016)||{{Coord|56|57|23|N|23|56|42|E|}}||
|-
| [[Brīvkalni]]||vidējciems||226 (2016)||{{Coord|56|55|32|N|23|54|54|E|}}||
|-
| [[Dzilnuciems]]||vidējciems||364 (2016)||{{Coord|56|55|14|N|23|52|18|E|}}||
|- 
| [[Lapsas (Babītes pagasts)|Lapsas]]||mazciems|| 237 (2016) ||{{Coord|56|53|58|N|23|50|27|E|}}||
|-
| [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]]||vidējciems||869 (2016)||{{Coord|56|57|51|N|23|57|45|E|}}||
|-
| '''[[Piņķi]]'''||lielciems||3435 (2016)||{{Coord|56|56|40|N|23|54|39|E|}}|| 
|-
| [[Priežciems]]||vidējciems||421 (2016)||{{Coord|56|56|57|N|23|55|54|E|}}||
|-
| [[Sēbruciems]]||vidējciems||367 (2016)||{{Coord|56|55|51|N|23|53|00|E|}}||
|-
| [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]]||lielciems||1041 (2016)||{{Coord|56|57|51|N|23|57|45|E|}}|| 
|-
| [[Vīkuļi]]||mazciems||153 (2016)||{{Coord|56|56|17|N|23|52|01|E|}}||
|}

Salas pagasta centrs atrodas '''[[Spuņciems|Spuņciemā]]'''. Salas pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]], 5 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Gātciems]]||vidējciems||146 (2016)||{{Coord|56|55|01|N|23|37|46|E|}}|| 
|-
| '''[[Spuņciems]]'''||lielciems||560 (2016)||{{Coord|56|55|45|N|23|41|48|E|}}|| 
|-
| [[Varkaļi]]||skrajciems||101 (2016)||{{Coord|56|57|10|N|23|48|20|E|}}||
|}

== Iedzīvotāji ==
=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Babītes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=9&amp;zoom=100,182,-293 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=9&amp;zoom=100,182,-293 |archivedate=16.01.2017 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (7082)   |green|66.8}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2206)     |red|20.8}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (255) |violet|2.4}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (255)     |blue|2.4}}
{{bar percent|Cita tautība (516)    |purple|4.9}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (285)    |yellow|2.7}}
}}
{{Jaunarinda}}

== Pašvaldība ==
Babītes novada pašvaldību veidoja Babītes novada iedzīvotāju ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – Babītes novada pašvaldības dome un tās izveidotās izpildinstitūcijas. Dome tika ievēlēta atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Pašvaldības domes vēlēšanu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; un sastāvēja no 15 deputātiem.

Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no deputātiem ievelēja pastāvīgās [[Komiteja|komitejas:]]

* [[Finanses|finanšu]] komiteju 5 deputātu sastāvā; 
* sociālo lietu komiteju 5 deputātu sastāvā;     
* [[izglītība]]s, [[kultūra]]s un [[Sports|sporta]] lietu komiteju 5 deputātu sastāvā;
* attīstības komiteju 5 deputātu sastāvā.

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2018. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://statistika.lursoft.lv/|title=Esi informēts!|last=Lursoft|website=Lursoft, Lursoft IT|access-date=2019-12-19|date=2019-12-19|language=LV}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
!NPK
!Uzņēmums
!Apgrozījums, EUR
!pret 2017
!pret 2016
!pret 2015
|-
| colspan=&quot;6&quot; |
|-
|1
|Orkla Foods Latvija, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|33,917,974.00
|8%
|14%
|40%
|-
|2
|Mitnija LV, SIA
|30,931,297.00
|3.31 reizes
|nav datu
|nav datu
|-
|3
|LEAX Baltix, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|16,978,427.00
|3%
|24%
|25%
|-
|4
|Dizaina un poligrāfijas nams (DPN), Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|11,572,095.00
|1%
|23%
| -5%
|-
|5
|PK serviss, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|9,381,932.00
|75%
|73%
|79%
|-
|6
|[https://lindstromgroup.com/lv/ LINDSTROM, SIA]
|8,726,742.00
|11%
|21%
|35%
|-
|7
|LĀČI, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|8,314,265.00
|3%
|12%
|15%
|-
|8
|OSTBY, SIA
|7,298,945.00
| -16%
|5%
|2.20 reizes
|-
|9
|Anvis, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|6,255,083.00
|0%
|5%
|11%
|-
|10
|ADRIA ORBITA, SIA
|5,810,822.00
|55%
|2.24 reizes
|95%
|-
|11
|TRANSCO BALTICS, SIA
|5,625,651.00
|1286.75 reizes
|nav datu
|nav datu
|-
|12
|Tibnor, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|4,523,330.00
|6%
|16%
|14%
|-
|13
|GLĀZERI BT, SIA
|4,341,086.00
|13%
|3%
|7%
|-
|14
|PĒRNES L, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|4,147,217.00
|28%
|0%
| -1%
|-
|15
|ŽOGU FABRIKA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|4,002,067.00
|8%
|50%
|2.34 reizes
|-
|16
|RIPO fabrika, SIA
|3,670,547.00
|0%
|14%
|19%
|-
|17
|Avalon Telecom, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|3,640,830.00
|39%
|3.70 reizes
|3.48 reizes
|-
|18
|Exupery, SIA
|3,515,982.00
|2.04 reizes
|8.60 reizes
|nav datu
|-
|19
|KVINTA A, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|3,439,004.00
|11%
|24%
|33%
|-
|20
|GODSKE LATVIAN TEXTILE, Ltd, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|3,100,390.00
|22%
|27%
|32%
|}

== Izglītība ==
Novadā atradās vairāk nekā 10 dažādu izglītības iestāžu. Tika īstenotas gan pirmskolas, gan sākumskolas, kā arī pamatskolas un vidusskolas izglītības programmas.

Pirmskolas izglītības iestādes:

* PII „Saimīte” (Piņķi)
* Babītes PII (Babīte)
* Privātā sākumskola un bērnudārzs “Vinnijs” (Babīte)
* PPII ”Varavīksnes putns” (Sēbruciems)
* PPII ”Liesmiņas” (Spilve)

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Babītes novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://www.aprinkis.lv/arhivs/409926/?id=410159&amp;PHPSESSID=f03ba35ac43da67731d942c5b650e401 Rīgas apriņķa avīze]{{Novecojusi saite}}

{{Latvijas novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Babītes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>26c1ve56j9gcifgw805ivx246itgzgy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobeles vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>76871</id>
    <revision>
      <id>4454997</id>
      <parentid>4350370</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:27:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Dobele]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454997</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8241" sha1="hwoaxdl3yk6hcf6vfujehmdyldp0ixd" xml:space="preserve">[[Attēls:Dobeles pils 1660.jpg|thumb|300px|Dobeles baznīca un pils 1661. gadā (no [[Šturns|Šturna]] zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars [[Pēteris I]] (1697) un Zviedrijas karalis [[Kārlis XII]] (1701)]]

'''Dobele''' jeb '''Doblene''' (Atskaņu hronikas tekstā: ''Doblên'') bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem [[Zemgale]]s ziemeļrietumu daļā. [[Dobele (zeme)|Dobeles]] pilsnovada administratīvais centrs.

== Dobeles zemes kristīšana un pakļaušana Livonijas ordenim ==
1254. gada aprīlī [[Dobeles pils]] ar senpilsētu pirmo reizi pieminēta Zemgales dalīšanas līgumā starp [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. Dobeles un [[Tērvete]]s novadi nonāca meslu atkarībā no Livonijas ordeņa.
1272. gadā Dobeles novada iedzīvotāji kopā ar citiem zemgaļiem pārgāja kristīgajā ticībā. 6. jūlijā Rīgā parakstītajā līgumā bija paredzēts, ka vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības. 
1279. gadā zemgaļi atteicās no kristīgās ticības un Livonijas ordeņa karaspēks no [[Kuldīga]]s pils kopā ar [[kurši]]em sāka atkārtotus uzbrukumus labi nocietinātajam zemgaļu Dobeles pilskalnam, bet nespēja to ieņemt. 
1280.-1281. gada ziemā Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds no Feihtvangenas]] devās no [[Jelgava]]s karagājienā pret Dobeles pili, taču to ieņemt nespēja. 
1288.-1289. gada ziemas karagājienā Livonijas ordeņa mestrs [[Kuno no Hacigenšteinas]] kopā ar [[Tartu|Tērbatas]] un [[Sāmsala]]s vasaļiem un [[latgaļi|latgaļu]] sabiedrotajiem nodedzināja Dobeles pilsētu, bet pili neiekaroja un atkāpās uz Tērvetes Svētkalnu (Heiligenbergu). 
1289.-1290. gada ziemā ap 2500 Livonijas ordeņa brāļu un to kuršu sabiedroto no [[Kursa (valsts)|Kursas]] puses uzbruka Dobelei un nodedzināja pilsētu. 
1290. gadā ordeņa brāļi ķērās pie citas taktikas un atkārtoti izpostīja Dobeles novadu, līdz &quot;tie kļuva pliki un nabagi&quot; un zemē iestājās bads. Beidzot dobelieši pameta savu pili un pārcēlās uz [[Rakte]]s pilskalnu [[Žagare|Žagarē]] un citiem novadiem, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Pēc izpostīšanas un zemgaļu izceļošanas novads uz ilgu laiku bija reti apdzīvots.

1335. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Eberhards no Monheimas]] nostiprināja Dobeles pilskalnu un sāka mūrēt pili karam pret [[žemaiši]]em.
1347. gadā mestrs [[Gosvins no Herikes]] pabeidz Dobeles pils būvi un nākamajā gadā devās karagājienā uz Žemaitiju.
1376. gadā Dobeles pils kļuva par [[Dobeles komtureja]]s administratīvo centru.
1451. gadā Dobeles pilī līdzās komturam pastāvīgi mitinājās četri ordeņa bruņinieki, viens priesteris un viens pusbrālis, kas kopīgi pārvaldīja visu Zemgales rietumu daļu līdz pat Lietuvas robežām.
1495. gadā Dobelē uzcēla baznīcu latviešu draudzei.

=== Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā ===

[[Attēls:Dobeles_pilsdrupas_1792.jpg|thumb|left|300px|Dobeles pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija)]]
1561. gadā Livonijas ordeņa padošanās līgumā ([[Viļņas ūnija]]) Dobeles komtureju iekļāva [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā, kas atradās Lietuvas, vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] vasaļatkarībā.
1566. gadā hercoga karaspēks padzina no pils pēdējo Dobeles komturu [[fon der Rekes|Tīsu fon der Reki]], kas bija atteicies pakļauties hercogam.
1579. un 1613. gadā Dobeles pilī notika Kurzemes [[landtāgs|landtāgi]].
1617. gadā pēc Kurzemes pārvaldes likuma ''Formula Regiminis'' pieņemšanas Dobeles pilskungs (''Hauptmann'') pakļāvās Jelgavas virspilskungam. 
1621. un 1625. gadā [[Poļu-zviedru karš|Poļu-zviedru kara]] laikā pili ieņēma zviedru karaspēks.
1642.-1682. gadā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Dobelē darbojās ūdensdzirnavas, vilnas kārstuve, etiķa vārītava un kokzāģētava. 
1658. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā zviedri okupēja Dobeles cietoksni, kuru hercogs atguva 1659. gadā.
1697. gadā no Jelgavas uz Liepāju caur Dobeli ceļoja &quot;lielā sūtniecība&quot;, kuras sastāvā ''incognito'' atradās jaunais [[Krievija]]s cars [[Pēteris I]].

1701. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Dobelē sešas dienas dzīvoja [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII]].
1710. gadā hercogs [[Frīdrihs Vilhelms]] gribēja [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] laikā pārcelt savu rezidenci no Jelgavas uz Dobeli, bet pils sliktā stāvokļa dēļ tas nebija iespējams. 
[[Attēls:Dobele_19.gs.jpg|thumb|300px|Dobeles pilsdrupas un Totlēbena villa 19. gadsimtā ([[Štafenhāgens]])]]
1775. gadā Dobeles pils un apdzīvotā vieta bija tik panīkusi, ka hercogs visas pārvaldes iestādes pārcēla uz Jelgavu, pilskalnā tika iekārtots parks.

=== Kurzemes guberņas sastāvā ===

1795. gadā pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] Dobeles miests kļuva par [[Kurzemes guberņa]]s [[Dobeles draudzes novads|Dobeles draudzes novada]] un Dobeles pilskunga tiesas centru.
[[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Dobeli ieņēma [[Napoleons|Napoleona]] armija.  
1819. gadā Dobeles pilskunga tiesu pārdēvēja par [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķi]].
1840. - 1881. gadā Dobeles kroņa miesta (''Kronflecken'') iedzīvotāju skaits pieauga no 100 līdz 1083.
[[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada sacelšanās laikā]] laikā Dobelē varu pārņēma Rīcības komiteja.
Pirmā pasaules kara [[Kurzemes ofensīva]]s rezultātā 1915. gadā Dobeli ieņēma ķeizariskās Vācijas armija. Lielākā daļa iedzīvotāju devās bēgļu gaitās.
1917. gadā Dobelei piešķīra pilsētas tiesības un par pirmo pilsētas galvu 1918. gadā kļuva Jānis Mūrnieks.

=== Latvijas valsts sastāvā ===
[[Attēls:Dobeles pilsētas valde 1939.jpg|thumb|300px|Dobeles pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū pilsētas galva [[Jānis Jirgens]]]]
1918. gada martā Krievija atteicās no pretenzijām uz Vācijas okupēto Kurzemes, Zemgales un Sēlijas daļu. Vācijas ķeizars atzina Jelgavā atjaunotās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] neatkarību. Novembrī Rīgā [[Latvijas valsts pasludināšana|pasludināja Latvijas valsts neatkarību]], apvienojot Kurzemi, Vidzemi un Latgali. 
1919. gadā Dobele pārmaiņus atradās [[lielinieki|lielinieku]], [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] un [[bermontiāde|bermontiešu]] pakļautībā. 23. novembrī Dobeli atbrīvoja Latvijas armija. 
1919.-1940. gadā Dobele bija pagasta centrs Jelgavas apriņķī.
1925. gadā apstiprināja tagadējo pilsētas ģerboni.
1927. gadā atklāja [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līniju]], kas savienoja Jelgavu ar Liepāju caur Dobeli.
1934.-1939. gadā uzcēla [[Dobeles kultūras nams|Tautas namu]] (arhitekts [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņš]]), paplašināja pilsētas ģimnāzijas ēku (mūsdienās tur atrodas [[Dobeles mūzikas skola]], kā arī uzcēla Dobeles pamatskolas ēku (tagad [[Dobeles Valsts ģimnāzija]]).
1935. gadā Dobelē darbojās tekstilfabrika, virvju vīšanas darbnīca, kokzāģētava.
1940. gadā atklāja Dobeles atbrīvošanas pieminekli (tēlnieks K. Zemdega).

1940. gada jūnijā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsētā uz laiku varu pārņēma [[Latvijas PSR]] varas iestādes.
1941. - 1944. gadā Dobeli okupēja nacistiskā [[Vācija]].
1950. gadā tā kļuva par [[Dobeles rajons|Dobeles rajona]] centru.
1990. gadā pilsētā darbojās ķīmisko tautas patēriņa preču rūpnīca &quot;Spodrība&quot;, gumijas izstrādājumu rūpnīca &quot;Dobele&quot;, Jelgavas labības produktu kombināta iecirknis.
1996. gadā atjaunoja Dobeles atbrīvošanas pieminekli.
Kopš 2009. gada tā ir [[Dobeles novads (2009—2021)|Dobeles novada]] centrs.

== Ārējās saites ==
* [[Zemgale]]
* [[Dobele]]

== Skatīt arī ==
* [[Uzbrukumi Dobelei (1280)]]
* [[Dobeles aplenkums (1280)]]

{{Senlatviešu valstis}}
{{Latvijas pilsētu vēsture}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Dobele]]</text>
      <sha1>hwoaxdl3yk6hcf6vfujehmdyldp0ixd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kompaktdisks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80038</id>
    <revision>
      <id>4454915</id>
      <parentid>3917399</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T21:21:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454915</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6639" sha1="dpy5l3bn3hhpn6ltoz1sys5737j2qnm" xml:space="preserve">{{Datu nesēja infokaste
|nosaukums    = Kompaktdisks (CD)
|logo         = [[Attēls:Compact Disc wordmark.svg|150px]]
|attēls       = [[Attēls:OD Compact disc.svg|200px]]
|paraksts     = Kompaktdiska darba virsma
|tips         = optiskais disks
|kodējus      = dažāds
|ietilpība    = parasti līdz 700 MB (līdz 80 minūtes audio)
|bloka izmērs = 
|nolasīšana   = 780 nm pusvadītāju ([[Infrasarkanais starojums|infrasarkanas]] un [[sarkanas]] škautnes) [[lāzers]] (agrākie atskaņotāji izmantoja [[Hēlijs|hēlija]]-[[Neons|neona]] lāzeru)&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | url=https://books.google.com/books?id=Ad5G1HWtDRgC&amp;q=cd+player+hene&amp;pg=PA824 |title = Springer Handbook of Lasers and Optics|isbn = 9783642194092|last1 = Träger|first1 = Frank|date = 5 May 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;1,200 Kibit/s (1x) 
|rakstīšana   = 1,200 Kibit/s (1x)
|standarts    = 
|izstrādāts   = [[Philips]], [[Sony]]
|pielietojums = audio, datu un video glabāšanai
|izmērs       = diametrs 120 mm,&lt;br /&gt;biezums 1,2 mm
|svars        = 
|gads         = [[1982]]
}}

'''Kompaktdisks''' (saīsināti '''CD''', no {{val|en|compact disc}}) ir apaļas formas plakans [[polikarbonāts|polikarbonāta]] disks ([[optiskais disks]]), ko lieto [[cipardati|cipardatu]] glabāšanai. Informāciju no kompaktdiskiem nolasa ar [[lāzers|lāzera]] stara palīdzību. CD tika izgudrots [[1979]]. gadā, lai uzglabātu [[mūzika|mūziku]] un citas [[skaņa]]s, tādus diskus sauc arī par ''audio CD''. Skaņas no ''audio CD'' var atskaņot ar [[kompaktdisku atskaņotājs|kompaktdisku atskaņotāja]] palīdzību. Kompaktdiskus izmanto datortehnoloģijās datu glabāšanai, kaut gan CD nozīme samazinās, ieviešoties progresīvākām datu uzglabāšanas tehnoloģijām (piemēram, [[zibatmiņa]]i u.c.).

Līdz [[2007. gads|2007]]. gadam visā pasaulē tika pārdoti 200 miljardi kompaktdisku.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/technology/6950845.stm Compact disc hits 25th birthday], bbc.co.uk {{dat|2007|8|17|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1969. gadā ''[[Philips]]'' izstrādāja [[videodisks|videodisku]], bet to vēl nelaida komercpārdošanā. Tas savas iestrādes apvienoja ar ''[[MCA (uzņēmums)|MCA]]'', un 1972. gadā publiski tika demonstrēts [[lāzerdisks]].
1970. gadu beigās ''Philips'' sāka sadarboties ar ''[[Sony]]'' kompaktdiska izstrādē, un 1982. gadā tas kļuva pieejams komerciāli.

== Fiziskais formāts ==
Kompaktdisks ir 1,2 mm biezs polikarbonāta disks, kas sver ~16 gramus. Standarta kompaktdiska diametrs ir 12 cm, lai arī ir sastopami mazāki. 120 mm disku ietilpība parasti ir 650 vai 700 MB (74 vai 80 min audio). Otrs izplatītākais izmērs (kas ir ievērojami mazāk izplatīts par 120 mm) ir 80 mm, tam ietilpība ir 21 min vai 184 MB. Atstarojošais slānis parasti sastāv no [[alumīnijs|alumīnija]], virs kura ir lakas aizsargslānis, virs kura ir apdrukas slānis. Gandrīz viss kompaktdiska tilpums sastāv no plastmasas. Datu ieraksta slānis atrodas uz plastmasas virsmas (tajā pašā pusē, kur apdrukas slānis). Skrāpējumi apdrukas slāņa pusē var radīt nelabojamus bojājumus. Mazi skrāpējumi gludajā pusē var neradīt nekādas problēmas (jo gaismas stars nefokusējas uz to virsmu), bet lielus skrāpējumus teorētiski var aizpildīt ar caurspīdīgu plastmasu, kurai ir tāds pats gaismas laušanas koeficients kā polikarbonātam.

Datu bitus CD ieraksta kā padziļinājumus spirālveida celiņā. Katrs padziļinājums ir ~100 nm dziļš, 500 nm plats un 850-3500 nm garš. Attālums starp celiņiem ir 1,6 um. Kompaktdiskus nolasa, fokusējot 780 nm lāzera staru uz caurspīdīgās pamatnes otras puses. Augstumu atšķirība starp padziļinājumiem un vietām starp padziļinājumiem rada atstarotās gaismas intensitātes atšķirību, kuru mēra ar fotodiodi.

Padziļinājumi un gludās vietas tiešā veidā neatbilst ierakstītajiem datiem, dati ir iekodēti, lai varētu izlabot nelielas nolasīšanas kļūdas. &lt;!-- OK, šis teikums ir nepilnīgs. Fiziskie biti atbilst inversajam NRZ (NoReturn-toZero)(vietas, kur pāriet no padziļinājuma uz gludu vietu vai otrādāk ir 1, vietas kur visu laiku saglabājas bedres vai padziļinājumi ir 0), nākamais līmenis ir 8 uz 14 modulācija (visai miglains priekšstats par to) un pašā augšā ir 'Reed-Solomon code' (Rīda - Solomona kods), kas ļauj izlabot nolasīšanas kļūdas. Dati, kurus beigās dabū no Reed-Solomon code ir diskā esošie dati. --&gt;
[[Attēls:Comparison_CD_DVD_HDDVD_BD.svg|none|frame|Dažādu optisko datu nesēju salīdzinājums]]

== Loģiskais formāts ==
Mazākā loģiskā datu iedalījuma vienība kompaktdiskā ir kadrs (''frame''). Tas ir 33 baitus garš. Šos kadrus grupē sektoros (''sector''). Katrs sektors satur 98 kadrus. Audio kompaktdiskus atskaņo ar ātrumu 75 sektori sekundē, kas atbilst 176,4KB/s. Sektora izmērs ir 2352 baiti. Tas ir mazāk kā 98 kadru izmērs, jo tur vēl ir kļūdu korekcija un ''subcode''. Datu kompaktdiskiem vēl ir papildus kļūdu korekcija, kā rezultātā sektora izmērs ir 2048 baiti (2KiB). Video kompaktdiskiem lieto mazāku kļūdu korekciju kā normāliem datus diskiem un tur sektora ietilpība ir 2336 baiti.

[[Attēls:CD layers.svg|thumbnail|250px|Kompaktdiska uzbūve:&lt;br /&gt;'''A''' - polikarbonāta slānis, kurš satur datu ierakstu mikropadziļinājumu veidā,&lt;br /&gt;'''B''' - metālisks atstarojošais slānis,&lt;br /&gt;'''C''' - lakas aizsargslānis,&lt;br /&gt;'''D''' - apdrukas slānis,&lt;br /&gt;'''E''' - lāzera stars, kurš iziet cauri polikarbonāta diskam, atstarojas un tiek uztverts nolasītājā.]]

== Skatīt arī ==
* [[DVD]]
* ''[[Blu-ray Disc]]''

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://youtube.com/watch?v=ut_40U0t9pU Video] Kā ražo kompaktdiskus {{en ikona}}
* [http://www.cdrfaq.org/ CD-Recordable FAQ] Exhaustive basics on CDs {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080129201342/http://www.research.philips.com/newscenter/dossier/optrec/beethoven.html Philips kompaktdisku vēsture]
* [https://web.archive.org/web/20100413214900/http://www.sony.net/Fun/SH/1-20/h5.html Sony CD vēsture]
* [https://archive.today/20121216094847/http://www.ip.philips.com/licensing/licensingprogramshistory/history_cdplayer_joint.html Patentu vēsture — CD atskaņotājs]
* [https://archive.today/20121206014421/http://www.ip.philips.com/licensing/licensingprogramshistory/history_cddisc_joint.html Patentu vēsture — CD disks]

{{IT-aizmetnis}}
{{Commons|Compact disc|Kompaktdisks}}
{{Optiskais disks}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Datu nesēji]]
[[Kategorija:Datoru aparatūra]]</text>
      <sha1>dpy5l3bn3hhpn6ltoz1sys5737j2qnm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsu Bertolds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91534</id>
    <revision>
      <id>4454977</id>
      <parentid>3920092</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:52:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454977</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1673" sha1="3rrzb4a0yl7xte9wi92jlitg69z3lpm" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
'''Cēsu Bertolds''' (latīņu tekstā: ''Bertholdus de Wenden'') bija viens no pirmajiem [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem&lt;ref&gt;Ritterbrüder im livländischen Zweig des Deutschen Ordens. Köln: Böhlau, 1993. Nr. 66 (lk 114). 
&lt;/ref&gt; un pēc [[Vikberts no Zēstes|Vikberta]] sodīšanas [[Cēsu komturi|Cēsu pils pārvaldnieks]] (1208-1217). 1208. gadā viņš noslēdza militāru savienību ar [[Tālava]]s un [[Autine]]s letu vecākajiem. Organizējis vairākus [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] karagājienus pret igauņiem. Kritis kaujā pret [[Novgoroda]]s krievu karaspēku 1217. gada [[kauja pie Otepē (1217)|kaujā pie Otepē]] pilskalna.

== Dzīvesgājums ==

Bertolda izcelsme nav zināma, bet tiek uzskatīts, ka viņš cēlies no dižciltīgās Birenes (''Büren'') dzimtas Zēstes-Kaseles apkārtnē Vestfālenē (Benninghoven, 1965). Pirmo reizi viņš pieminēts sakarā ar nocietinātu dzirnavu ([[Brāļa Bertolda dzirnavas|Bertolda dzirnavu]]) uzcelšanu pie Rīgas. Bertolds ar citiem ordeņa bruņiniekiem vēlāk apmetās [[Vendi (Livonija)|vendu]] pilskalnā Cēsīs, kur uzcēla jauno mūra pili, ko Novgorodas hronikā 1218. gadā dēvēja viņa vārdā par ''Pertujevu''.&lt;ref&gt;Новгородская первая летопись Старшего и Младшего изводов - под 6726, 6727 г.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas krusta kari]]
* [[Cēsu komturi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Livonijas cilvēki]]
[[Kategorija:Zobenbrāļu ordenis]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Kaujās kritušie]]</text>
      <sha1>3rrzb4a0yl7xte9wi92jlitg69z3lpm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugerūts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91933</id>
    <revision>
      <id>4454987</id>
      <parentid>3698870</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:01:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Jersikas valsts]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454987</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4129" sha1="3ly88xtzhgjugl3nup7u2dcjalub1z6" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Daugerūts
| vārds_orģ           = ''Dangerutis''
| attēls              =
| amats               =[[Lietuvas valsts vadītāji|Lietuvas kunigaitis]]
| term_sākums         =	[[1205]]. gads
| term_beigas         = [[1213]]. gads
| priekštecis         =[[Svelgats]]
| pēctecis            =[[Steksis]]
| dzim_dati           =?
| dzim_vieta          =
| dzīves_vieta        =
| mir_dati            =[[1213]]. gads
| mir_vieta           =[[Cēsu pils]], [[Livonija]]&lt;br/&gt;([[Cēsis]], {{LAT}})
| tēvs                =
| māte                =
| dinastija           =
| dzīvesb             =
| bērni               =
| reliģija            =[[Baltu reliģija]]
| apglabāts           =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Daugerūts''' jeb '''Dangerūts''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Daugeruthe'', ''Dangeruthe'', [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]]: ''Dangerutis''), viens no [[Lietuvas vēsture (1219—1295)|agrīnās Lietuvas]] kunigaišiem, [[Lietava (zeme)|Lietavas]] valdnieks. Pieminēts [[Indriķa hronika]]s aprakstos par 1209.-1213. gada notikumiem [[Livonija|Livonijā]].

Daugerūta pārvaldītā teritorija atradās Daugavas kreisajā krastā, robežojoties ar [[Jersika (valsts)|Jersiku]] un [[Sēlija (zeme)|Sēliju]]. Daugerūta rezidence atradusies Senajā Daugelišķu (''Senasis Daugėliškis'') pilskalnā netālu no tagadējās [[Ignalina]]s pilsētas.

Daugerūts bija Jersikas valdnieka [[Visvaldis|Visvalža]] sievastēvs un sabiedrotais cīņās ar krustnešiem un to vasaļiem [[Tālava]]s [[letgaļi]]em un [[Daugavas līvi]]em. Valdnieku ģimeņu laulība norāda uz ciešo Jersikas un Lietavas sadarbību šajos gados. Daugerūts centās izveidot vēl plašāku koalīciju pret krustnešu [[Livonija]]s [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapu Albertu]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], iekļaujot tajā arī [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņazu]] [[Mstislavs Mstislavičs|Mstislavu Mstislaviču]], laikā, kad 1213. gadā notika [[Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)|lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi]]. Atgriežoties no sarunām Novgorodā, Daugerūtam uzbruka [[Cēsu Bertolds|Cēsu Bertolda]] kareivji un ieslodzīja viņu [[Cēsu pils|Cēsu pilī]].

Lai arī Cēsīs ieradās leišu delegācija, kas veica sarunas par Daugerūta izpirkšanu no gūsta, viņš neskaidros apstākļos tika nogalināts vai izdarīja pašnāvību. Iespējams, ka viņa nāve izraisīja [[Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)|otro karu pret Jersiku]] (1214) un [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)|trešo karu pret Jersiku]] (1215), kuros iesaistījās arī leišu karaspēks.&lt;ref&gt;[https://www.philol.msu.ru/~baltistika/data/pdf/daugerutis.pdf ДАУГЕРУТИС – ПЕРВЫЙ КОРОЛЬ ЛИТВЫ?]&lt;/ref&gt;

Baltkrievu vēsturnieks Vjačaslavs Nasēvičs izteicis hipotēzi, ka Daugerūts bijis lietuviešu dižkunigaiša un pirmā Lietuvas karaļa [[Mindaugs|Mindauga]] tēvs &lt;ref&gt;Насевіч В. Пытанняў больш, чым адказаў // Беларускі гістарычны агляд. Т. 5. Сш.1(8). Мн., 1998. С. 210–226. Рэцензія: Краўцэвіч А. Стварэнне Вялікага княства Літоўскага. Мн.: Беларуская навука, 1998. 208 с.&lt;/ref&gt; Indriķa hronikā kunigaitis [[Tranaitis]] vēršas pie karaļa Mindauga ar vārdiem: &quot;Tēvs tavs liels karalis bija, kādam mūsu laikos līdzvērtīgu neatrast&quot;.

Daugerūta sagūstīšana un nāve aprakstīta [[Rainis|Raiņa]] dzejolī &quot;Daugava. Sērdieņu dziesma&quot;.

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas krusta kari]]
* [[Mindauga dzimta]]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Svelgats]]| virsraksts = [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas kunigaitis]] | periods = [[1205]]. gads — [[1213]]. gads | pēc = [[Steksis]]}}

[[Kategorija:Lietuvas cilvēki]]
[[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Jersikas valsts]]</text>
      <sha1>3ly88xtzhgjugl3nup7u2dcjalub1z6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teoderihs fon Bukshēvdens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92251</id>
    <revision>
      <id>4454971</id>
      <parentid>3238678</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:48:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Livonijas krusta kari]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454971</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1440" sha1="kwa00226i40mrgagmyyvmx5ngozi1mc" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Teoderihs fon Bukshēvdens''' bija Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vecākais brālis, kas 1203. gadā kopā ar viņu ieradās Rīgā un piedalījās daudzos krustagājienos pret igauņiem.  

1212. gada [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā viņš bija [[Idumeja]]s fogts, kuru sagūstīja [[līvi]] un ieslodzīja [[Turaidas pils|Turaidas pilī]]. 
1213. gadā par viņa sievu kļuva [[Pleskava]]s kņaza [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimira]] meita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/016_latv.htm |title=Indriķa hronika XVI.3.-7. |access-date={{dat|2013|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110808164705/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/016_latv.htm |archivedate={{dat|2011|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

1217. gadā pēc [[Kauja pie Otepē (1217)|Otepē kaujas]] viņš nokļuva krievu gūstā, bet 1222. gadā pēc [[Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)|karagājiena uz Sāmsalu]] igauņu gūstā. 

Teoderiha pēcteči savā īpašumā ieguva [[Straupe]]s pili (vācu: ''Roop'') un piederēja pie vēlāk pazīstamās [[fon der Ropi|fon der Ropu]] (''de Rope, de Raupena'') dzimtas (Transehe, 1960).

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{DEFAULTSORT:Bukshēvdens, Teoderihs fon}}
[[Kategorija:Livonijas krusta kari]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>kwa00226i40mrgagmyyvmx5ngozi1mc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsu komturi un fogti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92645</id>
    <revision>
      <id>4454978</id>
      <parentid>4366916</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:53:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454978</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5952" sha1="2ie21qnp3t66lz90u6u23eyrt6gabjx" xml:space="preserve">[[Attēls:Cēsu un Siguldas komturejas pēc 1422.JPG|thumb|300px|Cēsu (''Kmt. Wenden'') un Siguldas komturejas 15. gadsimtā (pelēkā krāsā).]]
[[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|300px|Cēsu ordeņa pils mūsdienās.]]
[[Attēls:Cesis 17.gs.jpg|thumb|300px|Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]]

'''Cēsu komturi''' ({{val|de|Komtur von Wenden}}, {{val|et|Võnnu komtuur}}) un '''Cēsu fogti''' ({{val|de|Vogt von Wenden}}, {{val|et|Võnnu foogt}}) bija ordeņa [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - &quot;komandieris&quot;) no 1207. līdz 1562. gadam.

[[Cēsis|Cēsu]] pils periodiski bija arī [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] rezidence (1297-1349, 1429-1434, 1470-1471), bet 1481. gadā uz Cēsu pili no Rīgas ordeņa pils pārveda Livonijas arhīvu, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumus un Cēsis kļuva par pastāvīgo Livonijas ordeņa galvaspilsētu līdz pat ordeņa sekularizācijai 1561. gadā. Šajā laikā Cēsu pils pārvaldnieki jeb &quot;mājas komturi&quot; atbildēja vienīgi par pils uzturēšanu.

Cēsu komturejā ietilpa Āraišu, Burtnieku, Cēsu, Lugažu, Trikātas un Valmieras draudzes novadi.

== Vēsture ==
Pirmie Cēsu pils pārvaldnieki vadīja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordenim]] pakļauto [[Vendi (Livonija)|vendu]] un letgaļu vasaļu karagājienus pret līviem, igauņiem, krieviem un lietuviešiem. Pēc 1237. gada Cēsu komtureja ietilpa [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valsts sastāvā kā ordeņa meistaram tieši pakļautā teritorija, kas savukārt bija [[Livonijas Konfederācija]]s integrējošā sastāvdaļa.

Pirmo reizi Cēsu ordeņa brāļu meistars (''meister'') jeb &quot;mestrs&quot; pieminēts [[Indriķa hronika]]s tekstā par 1207. gada notikumiem. Sākotnēji mestrs Bertolds rezidēja vendu pilī tagadējā Riekstukalnā, ko dēvēja arī par Bertoldsburgu. Vēlāk ordeņa brāļi uzbūvēja varenu mūra pili, kuras drupas redzamas vēl šodien.

== Cēsu komturu un fogtu uzskaitījums ==
[[Attēls:Livonijas ordeņa Cēsu komtura zīmogs.jpg|thumb|250px|Livonijas ordeņa Cēsu komtura zīmogs (1271). Apliecošais uzraksts: S(igillum) COMMENDATORIS WENDE(N)]]
Pēc vēsturnieka Leonīda Arbūzova ziņām Cēsu ordeņa pilī laikā no 1237. līdz 1349. gadam valdīja 15 komturi, 1255. - 1461. gadā - 20 fogti un 1413. - 1562. gadā 14 tā sauktie mājas komturi. Zināma ir tikai daļa no Cēsu komturu un fogtu vārdiem.

=== Zobenbrāļu ordeņa periods ===
==== Cēsu pils mestri un komturi (1207-1236) ====
* [[1207]]—[[1208]] [[Vikberts no Zēstes]] (''Wickbert von Soest''), sodīts ar nāvi par mestra [[Venno]] slepkavību
* [[1208]]—[[1217]] [[Cēsu Bertolds]] (''Berthold von Wenden'')†, kritis [[kauja pie Otepē (1217)|kaujā pie Otepē]]
* [[1218]]—[[1234]] [[Rūdolfs no Kaseles]] (''Rudolf von Kassel'')
* [[1234]]?—[[1236]] komturs Reimunds vai Rembolds,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/Z/zo/zobenbralu_ordenis/dokumenti/1237.latviesu.htm |title=Vācu ordeņa virsmestra Hartmaņa no Heldrunges vēstījums |access-date={{dat|2010|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090915182335/http://www.historia.lv/alfabets/Z/zo/zobenbralu_ordenis/dokumenti/1237.latviesu.htm |archivedate={{dat|2009|09|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; kritis [[Saules kauja|Saules kaujā]]

=== Livonijas ordeņa periods ===

==== Cēsu komturi un fogti (1237-1349) ====
* [[1237]]—[[1240]] atkārtoti komturs [[Rūdolfs no Kaseles]] (''Rudolf von Kassel''), iespējams, kritis [[Ledus kauja|Ledus kaujā]]
* ap [[1245]] komturs Heinrihs no Zesendorpas (''Heinrich von Sessendorp'')†, kritis kaujā ar [[Nalsene]]s kunigaiti [[Lengvīns|Lenngvīnu]]
* [[1252]] komturs Bernhards
* [[1252]]—[[1253]] komturs Rihards
* [[1254]] komturs Burkhards
* [[1255]] komturs Hermanis un fogts Heinrihs Svevus
* [[1291]] komturs Ernests
* [[1292]] komturs Gerhards no Bekenas (''Gerhard von Beken'')
* no [[1298]] fogts Vile
* [[1302]] komturs Andrejs no Altenbergas (''Andreas von Altenberg'')
* [[1306]] komturs Alberts [[Plāteri|Plāters]]
* [[1316]] un [[1328]] komturs Erkenberts Boks (''Erkenbert Bock'')
* 1316 un [[1319]] komturs Herberts
* [[1323]] komturs [[Reimārs Hāne]] (''Reimar Hahn'')
* [[1330]] komturs Johans Ungnāde (''Johann Ungnade'')
* [[1345]] fogts Johans Pruse (''Johann Prusse'')
* [[1347]] fogts Hildebrands no Lentes (''Hildebrand von Lenthe'')
* [[1349]] komturs Johans no Videnes (''Johann von Widen'')

==== Cēsu fogti un &quot;mājas komturi&quot; (1350-1461) ====
* [[1350]]—[[1356]] Arnolds no Herikes (''Arnold von Herike'' vai ''Herreke'')
* [[1371]]—[[1375]] Alberts no Brenkenas (''Albert von Brenken'')
* [[1385]]—[[1386]] Gerhards Bake (''Gerhard Bake'')
* [[1392]]—[[1397]] Franks Špē (''Frank Spee'')
* [[1415]] Gosvins no Pulheimas (''Goswin von Pulheim'')
* [[1416]]—[[1419]] Engelberts no Leisenes, saukts Krevers (''Engelbert von Leissen, genannt Krever'')
* [[1419]]—[[1427]] Johans Trahts (''Johann Tracht'')
* ap [[1427]] — ap [[1433]] Johans Špē (''Johann Spee'')
* [[1433]]—[[1434]] Matīss no Boningenes (''Mathias von Boningen'')
* [[1435]]—[[1436]] un [[1437]]—[[1438]] Heidenreihs Finke no Oferbergas (''Heidenreich Vincke von Overberg'')
* 1435—1436 Sīmanis Langšenkels (''Simon Langschenkel'')
* [[1456]]—[[1461]] Luberts no Farsemas (''Lubbert von Varssem'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==

* [[Livonijas krusta kari]]
* [[Livonijas ordenis]]
* [[Kuldīgas komturi]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/CesuRaj/Cesis/Cesu_vid_pils.htm www.ambermarks.com]

{{Livonijas konfederācija}}

[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Cēsis]]
[[Kategorija:Vidzemes vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>2ie21qnp3t66lz90u6u23eyrt6gabjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fulko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>93673</id>
    <revision>
      <id>4455019</id>
      <parentid>3864150</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:39:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Livonijas krusta kari]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455019</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3355" sha1="thfhygrsihv7m108s0q76h26iaimc7o" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Fulko''' ({{val|la|Fulco}}) bija [[Benediktiešu ordenis|Benediktiešu ordeņa]] mūks, kuru [[Lundas arhibīskaps]] [[Eskils]] 1165. gadā iecēla par bīskapu &quot;Aistu zemē&quot; (ko mūsdienās tulko kā ''Estonia'') vienlaicīgi ar Stefana iecelšanu par pirmo [[Upsāla]]s arhibīskapu 1164. gadā. Nav saglabājušās nekādas ziņas par tā laika dāņu misionāru darbību, izņemot to, ka [[Pāvests Aleksandrs III]] 1171. gadā ir lūdzis norvēģu Trondheimas arhibīskapu sūtīt mūku Nikolaju palīdzēt bīskapam Fulko.
  
Reizēm viņa vārds tiek interpretēts kā dāņu personvārds '''Folke''' vai tā latīnizētā forma '''Folkvīns''' (''Folquinus''). Tādā gadījumā iespējams, ka Fulko bija kļuvis par bīskapu [[Somija]]s teritorijā un pieminēts 14. gadsimta hronikā ''Chronicon episcoporum Finlandensium'', ja vien tā nav bijusi nezināmā hronikas rakstītāja brīva notikumu interpretācija.

Fulko bija pirmais zināmais Romas katoļu misionārs tagadējās Igaunijas un Latvijas teritorijā. Vēsturiskajos dokumentos nav saglabājušās liecības par Fulko misijas norises vietu un panākumiem. Kā iespējamās dāņu baznīcas atrašanās vietas minētas [[Lindanise]], [[Sāmsala]]s [[Karja]] un [[kurši|kuršu]] [[Palanga]]. Par labu Kurzemei liecina tas, ka jau [[Rimberts|Rimberta]] aprakstītajā zviedru vikingu uzbrukumā [[Grobiņa]]i un [[Apūle]]i vikingi vērsušies ar lūgšanām pie kristiešu dieva, kas ir pirmā vēsturiskā liecība par kristīgās misijas elementu vikingu karagājienos. Arī [[Ādams no Brēmenes]] savā līdz 1076. gadam sarakstītajā hronikā pieminēja Kurzemē (''Churland'') ar kāda tirgotāja pūlēm uzceltu baznīcu, kuru uz to pamudināja [[Dānijas karalis|dāņu ķēniņa]] daudzās dāvanas.  
Savukārt Sāmsalā atrastie akmeņi ar krusta zīmēm no 11.—12. gadsimta netieši liecina par kristiešu misiju vēl pirms vācu krustnešu iebrukuma 1227. gadā. Pēc vēlākās notikumu attīstības var saprast, ka [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] un viņam pakļautie krustneši 13. gadsimta sākumā respektēja dāņu pirmtiesības [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Sāmsala]]s un Ziemeļ[[igaunija]]s kristīšanā. Arī Indriķa hronikā aprakstītais [[Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)]] bija sākotnēji iecerēts kā kārtējais krusta karagājiens pret [[kurši]]em.

== Literatūra ==

* Peep Peeter Rebane, ''From Fulco to Theoderic: The Changing Face of Livonian Mission'' - Andres Andresen (ed.), Muinasaja loojangust omariikluse lävele: Pühendusteos Sulev Vahtre 75. sünnipäevaks. Tartu 2001: Kleio, pages 37-68.
* Peep Peeter Rebane, ''Denmark, the Papacy and the Christianization of Estonia'' - Michele Maccarrone (ed.), Gli Inizi del Cristianesimo in Livonia-Lettonia: Atti del Colloque internazionale di storia ecclesiastica in occasione dell'VIII centenario della Chiesa in Livonia (1186-1986), Roma 24-25 giugno 1986. Città del Vativaco, pages 171-200
* [http://www.columbia.edu/acis/ets/Sweden/Abo/abo.html Chronicon episcoporum Finlandensium]

[[Kategorija:Romas katoļu garīdznieki]]
[[Kategorija:Romas katoļu misionāri]]
[[Kategorija:Benediktieši]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Livonijas krusta kari]]
[[Kategorija:Kurzemes vēsture]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>thfhygrsihv7m108s0q76h26iaimc7o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dace Akmentiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94826</id>
    <revision>
      <id>4455065</id>
      <parentid>3903731</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:03:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tāāārpiņš</username>
        <id>114786</id>
      </contributor>
      <origin>4455065</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2873" sha1="lzqti9mzlpwia1tz08e2e8lbce09a72" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = AkmentinaDace-LABR-RacenisM-18-01.png
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1858 
|     dz_mēnesis = 07
|       dz_diena = 03 
|       dz_vieta = [[Grienvaldes pagasts]], [[Kurzemes guberņa]]&lt;br /&gt;(tagad [[Iecavas pagasts]], {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1936
|      m_mēnesis = 03
|        m_diena = 16
|        m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|   dzīves_vieta = [[Jelgava]], [[Rīga]]
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latviete]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
}}

'''Dace Akmentiņa''', īstajā vārdā '''Doroteja Šteinberga''' (dzimusi {{dat|1858|08|03}}, mirusi {{dat|1936|03|16}}) bija latviešu aktrise, viena no pirmajām latviešu teātra zvaigznēm.

== Biogrāfija ==
Dzimusi 1858. gadā [[Zālīte (ciems)|Grienvaldes muiža]]s (''Grünwald'') pagastā mūrnieka ģimenē. Mācījās pagasta skolā un elementārskolā Jelgavā,&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|45}}&lt;/ref&gt; [[1875]]. gadā pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], kur strādāja par šuvēju un dziedāja korī ([[Alts (balss)|alts]]). 1882. gadā iedalījās J. Purata kora koncertos [[Maskava|Maskavā]].&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; 1886. gadā uzstājās Vaņas lomā [[Rīgas Latviešu teātris|Rīgas Latviešu teātra]] iestudētajā lugā pēc [[Mihails Gļinka|Mihaila Gļinkas]] operas &quot;[[Dzīvība priekš cara]]&quot; motīviem. Pēc pirmajiem panākumiem 1887. gadā tika angažēta pastāvīgam darbam teātrī.
Rodes Ebelīna vadībā viņa izauga par teicamu tēlotāju ar lielisku raksturojumu, dziļām psiholoģiskām niansēm, dzidru, liriski plūstošu valodu.&lt;ref&gt;{{LKV|I.|200}}&lt;/ref&gt; Tika uzskatīta par labāko latviešu aktrisi, tēloja daudzveidīgas lomas, dziedāja dziesmulugās un [[Operete|operetēs]].&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt;

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada tēloja reti, savu pēdējo lomu nospēlēja 1922. gadā. Hroniskas slimības dēļ pēdējos dzīves gadus pavadīja gultā.

Mirusi 1936. gadā.

=== Ievērojamākās lomas === 
Kārlēns [[Rūdolfs Blaumanis|Blaumaņa]] lugā &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;, Kristīne Blaumaņa lugā &quot;[[Ugunī]]&quot;, Mirdza [[Aspazija]]s lugā &quot;[[Vaidelote (luga)|Vaidelote]]&quot;, Grietiņa [[Johans Volfgangs Gēte|Gētes]] lugā &quot;[[Fausts]]&quot;, Ofēlija [[Viljams Šekspīrs|Šekspīra]] lugā &quot;[[Hamlets]]&quot;, Dezdemona Šekspīra lugā &quot;[[Otello]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Akmentinza, Dace}}
[[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>lzqti9mzlpwia1tz08e2e8lbce09a72</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oktobrēni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>97682</id>
    <revision>
      <id>4455039</id>
      <parentid>4376755</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T08:27:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23416-97</username>
        <id>144165</id>
      </contributor>
      <origin>4455039</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="778" sha1="9e0on075p5vsth7zbq5qtn11ljilrdv" xml:space="preserve">[[Attēls:Октябрятский значок.JPG|thumb|200px|Oktobrēna nozīmītes lēts variants ar [[Ļeņins|Ļeņina]] portretu 3 gadu vecumā]]
'''Oktobrēni''' ir [[Padomju Savienība|PSRS]] lietots jēdziens, kas pirmoreiz parādījās [[1923]]. — [[1924]]. gadā, kad to sāka lietot, runājot par bērniem, kuri dzimuši [[1917]]. gadā, kad notika [[Oktobra revolūcija]]. Vēlāk to sāka izmantot kā vārdu jaunatnes organizācijai, kas piesaistīja bērnus vecumā no 7 līdz 9 gadiem. Pēc trešās klases parasti oktobrēni kļuva par [[pionieri (organizācija)|V. I. Ļeņina Vissavienības pionieru organizācijas biedriem]]. bezvēsts pazudis


{{vēsture-aizmetnis}}
{{sabiedrība-aizmetnis}}
{{PSRS-aizmetnis}}

[[Kategorija:Jauniešu organizācijas]]</text>
      <sha1>9e0on075p5vsth7zbq5qtn11ljilrdv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455040</id>
      <parentid>4455039</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T08:28:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23416-97</username>
        <id>144165</id>
      </contributor>
      <origin>4455040</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="760" sha1="tw338gxyb4ullnqxn84f6y8llu464ag" xml:space="preserve">[[Attēls:Октябрятский значок.JPG|thumb|200px|Oktobrēna nozīmītes lēts variants ar [[Ļeņins|Ļeņina]] portretu 3 gadu vecumā]]
'''Oktobrēni''' ir [[Padomju Savienība|PSRS]] lietots jēdziens, kas pirmoreiz parādījās [[1923]]. — [[1924]]. gadā, kad to sāka lietot, runājot par bērniem, kuri dzimuši [[1917]]. gadā, kad notika [[Oktobra revolūcija]]. Vēlāk to sāka izmantot kā vārdu jaunatnes organizācijai, kas piesaistīja bērnus vecumā no 7 līdz 9 gadiem. Pēc trešās klases parasti oktobrēni kļuva par [[pionieri (organizācija)|V. I. Ļeņina Vissavienības pionieru organizācijas biedriem]].


{{vēsture-aizmetnis}}
{{sabiedrība-aizmetnis}}
{{PSRS-aizmetnis}}

[[Kategorija:Jauniešu organizācijas]]</text>
      <sha1>tw338gxyb4ullnqxn84f6y8llu464ag</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cīravas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100803</id>
    <revision>
      <id>4454786</id>
      <parentid>4358102</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T13:33:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4454786</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5417" sha1="rin2gz979lh20uqaq2qwbxsinlhklv3" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Cīravas pagasts
| karte             = Cīravas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Cīravas pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Cīravas pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Dienvidkurzemes novads
| centrs            = Cīrava
| platība           = 131,6
| iedzīvotāji       = 1047&lt;ref&gt;{{pmlp2020}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2020
| blīvums           = {{#expr: 1047 / 131.6 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = www.cirava.lv
}}

'''Cīravas pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām [[Durbe (upe)|Durbes]] abos krastos. Robežojas ar sava novada [[Lažas pagasts|Lažas]], [[Aizputes pagasts|Aizputes]], [[Dunalkas pagasts|Dunalkas]] un [[Sakas pagasts|Sakas]] pagastiem.

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ==== 
[[Akmene (Durbes pieteka)|Akmene]], [[Ašvalks]], [[Cepļupe]], [[Dubeņa]], [[Gliemežvalks]], [[Kraukļu valks]], [[Mālvalks (Grābstes pieteka)|Mālvalks]], [[Melnupīte (Akmenes pieteka)|Melnupīte]], [[Pilsnika]], [[Rudīte]].

==== Ezeri ====
[[Cīravas dzirnavu dīķis]]

== Vēsture ==
Mūsdienu Cīravas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Cīravas muiža (''Gut Zierau'', [[Cīrava]]) un Dzērves muiža (''Gut Dserwen'', [[Dzērves skola]]).

1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Cīravas pagasta platība bija 116 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Cīravas un [[Upsēdes ciems|Upsēdes]] [[Ciema padome|ciema padomes]], bet pagastu un apriņķus 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Cīravas ciemam pievienoja Upsēdes ciemu. 1960. gadā Cīravas ciema [[Padomju saimniecība|padomju saimniecības]] «Pāvilosta» teritoriju pievienoja [[Sakas ciems|Sakas ciemam]]. 1968. gadā Cīravas ciemam pievienoja [[Apriķu ciems|Apriķu ciema]] [[Kolhozs|kolhoza]] «Jaunā dzīve» teritoriju.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Aizputes novads|Aizputes novadā]]. 2021. gada Aizputes novadā iekļāva jaunajā [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].

Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu [[Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija]] ar pieturas punktiem &quot;Cīrava&quot; un &quot;Marienhofas pusstacija (Marijas)&quot;, kas slēgta 1964. gadā.

=== Pieminekļi ===
==== Valsts nozīmes ====
* Cīravas ūdensdzirnavas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=C%C4%ABravas+pagasts&amp;region=0&amp;group=0&amp;type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220814210802/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=C%C4%ABravas%20pagasts&amp;region=0&amp;group=0&amp;type=0 }}&lt;/ref&gt;
* Cīravas luterāņu baznīca
* Cīravas muižas apbūve
* Rūķu, Lapegļu, Ozolu, Dārznieku un Buču senkapi
* Blieķu kalns - pilskalns
* Dzērves - Cīravas tautas skola. Atrodas [[Dzērves skola|Dzērves]] pamatskolas internātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dzervespsk.lv/index.php/ct-menu-item-3/ct-menu-item-5 |title=Dzērves pagastskolas mājas lapa. Skolas vēsture. |access-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161013230918/http://dzervespsk.lv/index.php/ct-menu-item-3/ct-menu-item-5 }}&lt;/ref&gt;

==== Vietējas nozīmes ====
* [[Ķintu aka|Ķintu apmetne ar aku]]

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|1900
|1959|1645
|1969|1650
|1979|1680
|1989|1776
|2000|1519
|2011|1188
|2021|955
|2024|888
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Cīrava]]''' (pagasta centrs), [[Dzērvenieki]], [[Akmene (Cīravas pagasts)|Akmene]], [[Dzērves skola]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — latviešu tēlnieks
* [[Zigrīda Stungure]] (1928—2010) — latviešu aktrise
* [[Skaidrīte Putniņa]] (1945) — latviešu aktrise

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150118194750/http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/15-65-Kvaskova.pdf Valda Kvaskova. CĪRAVAS MUIŽA ARHĪVA DOKUMENTOS UN LITERATŪRĀ]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Dienvidkurzemes novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Aizputes novads}}
{{Liepājas rajons}}
{{Aizputes apriņķis}}
}}

{{DEFAULTSORT:Ciravas pagasts}}
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]]
[[Kategorija:Cīravas pagasts| ]]</text>
      <sha1>rin2gz979lh20uqaq2qwbxsinlhklv3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltkrievijas guberņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>103502</id>
    <revision>
      <id>4454954</id>
      <parentid>4180984</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:30:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9449" sha1="hdhvo148fuao57jik0pm4zmwoql0n3h" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Белорусская губерния&lt;br /&gt;Gubernia białoruska&lt;br /&gt;Беларуская губэрня 
|nosaukums_latv_val  = Baltkrievijas guberņa 
|sugasvārds          = Krievijas guberņa
|
|kontinents          = Eiropa
|reģions             = 
|valsts              = Latvijas dienvidaustrumu daļa, Baltkrievijas ziemeļdaļa, Krievijas ziemeļrietumu daļa
|laikmets            = [[Jaunie laiki]]
|statuss             = 
|statusa_teksts      = 
|impērija            = Krievijas Impērija
|valdības_veids      = Autonoma teritorija
|
|gads_sākums         = 1796
|gads_beigas         = 1802
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         = 
|date_start          = 
|event_end           = 
|date_end            = 
|
|event1              = 
|date_event1         = 
|event2              =  
|date_event2         = 
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = [[Inflantijas vaivadija]], Polockas vaivadija pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] 1. dalīšanas inkorporēta Pleskavas guberņā, vēlāk Polockas, vēlāk Baltkrievijas guberņā
|date_pre            = 
|event_post          = Pēc Pāvila I nāves guberņu sadalīja un tika izveidota [[Vitebskas guberņa]] un Mogiļevas guberņa
|date_post           = 
|
|p1                  = Inflantijas vaivadija
|flag_p1             =Chorągiew_królewska_króla_Zygmunta_III_Wazy.svg
|image_p1            = 
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Vitebskas guberņa
|flag_s1             = Coat of arms of Vitebsk Governorate 1856.svg
|image_s1            = 
|s2                  = Mogiļevas guberņa
|flag_s2             = Coat_of_Arms_of_Mogilev_Governorate.png
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = &lt;!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---&gt;
|flag                = &lt;!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---&gt;
|flag_type           = &lt;!--- Displayed text for link under flag. Default &quot;Flag&quot; ---&gt;
|
|image_coat          = Coat of arms of Vitebsk Governorate 1856.svg
|symbol              = &lt;!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---&gt;
|symbol_type         = Kā Baltkrievijas guberņas ģerbonis tika lietots Vitebskas pilsētas ģerbonis.      
|
|image_map           = Atlas of Russian Empire (1800). Belorussian governorate.jpg
|image_map_caption   = Baltkrievijas guberņas karte (1800).
|
|galvaspilsēta       = [[Vitebska]] 
|
|national_motto      = 
|national_anthem =
|kopīgas_valodas = krievu, poļu,{{nepieciešama atsauce}} baltkrievu,{{nepieciešama atsauce}} latviešu{{nepieciešama atsauce}}
|reliģija = [[pareizticība]], [[katoļticība]]
|nauda =
|
|leader1 = &lt;!--- Name of king or president ---&gt;
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = Krievijas imperators
|representative1     = gubernatori
|representative2     = 
|representative3     = 
|representative4     = 
|representative5     = 
|year_representative1 = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_representative2 = 
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = &lt;!--- Default: &quot;Governor&quot;---&gt;
|deputy1             = &lt;!--- Name of prime minister ---&gt;
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = &lt;!--- Default: &quot;Prime minister&quot; ---&gt;
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = &lt;!--- Name of legislature ---&gt;
|house1              = &lt;!--- Name of first chamber ---&gt;
|type_house1         = &lt;!--- Default: &quot;Upper house&quot;---&gt;
|house2              = &lt;!--- Name of second chamber ---&gt;
|type_house2         = &lt;!--- Default: &quot;Lower house&quot;---&gt;
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = &lt;!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---&gt;
|stat_platība1       = &lt;!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---&gt;
|stat_pop1           = &lt;!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---&gt;
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = 
}}

'''Baltkrievijas guberņa''' ({{val|be|Беларуская губэрня}}, {{val|ru|Белорусская губерния}}) bija [[Krievijas Impērija]]s guberņa [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I Romanova]] valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās [[Inflantijas vaivadija]]s apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Latvija]]s [[Latgale|Latgali]] un lielāko daļu Baltkrievijas austrumu daļas ([[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]], [[Mogiļevas apgabals|Mogiļevas apgabala]] un [[Gomeļas apgabals|Gomeļas apgabala]] daļas), kā arī nedaudz [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] ([[Sebeža]]s un [[Ņeveļa]]s rajoni) un [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas apgabala]] ([[Veļiža]]s rajons) teritorijas. Guberņas centrs bija [[Vitebska]] (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]).

== Priekšvēsture ==
Guberņas teritorija tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pirmās dalīšanas 1772. gadā. Vispirms [[Inflantijas vaivadija]]s un Polockas vaivadijas teritorijas tika pievienotas [[Pleskavas guberņa]]i, tad 1776. gadā tika izveidota [[Polockas guberņa]], kas pēc 1778. gada tika dēvēta par Polockas vietniecību.

== Izveide ==
Krievijas imperators [[Pāvils I Romanovs]] tūlīt pēc nākšanas pie varas veica impērijas teritoriālo reformu, kā rezultātā pie Polockas vietniecības tika pievienota Mogiļevas vietniecība, izveidojot Baltkrievijas guberņu ar galvaspilsētu Vitebskā.

Nākamais imperators [[Aleksandrs I Romanovs]] 1802. gadā lika guberņu sadalīt Vitebskas un Mogiļevas guberņās, kas ietilpa Baltkrievijas ģenerālgubernatūrā.

== Robežas ==
[[Kurzemes guberņa]] un [[Vidzemes guberņa]] ziemeļrietumos, [[Minskas guberņa]] rietumos, [[Pleskavas guberņa]] ziemeļos, [[Smoļenskas guberņa]] austrumos, [[Mazkrievijas guberņa]] dienvidos.

== Administratīvais iedalījums ==

Baltkrievijas guberņas sastāvā bija 16 apriņķi:
* Beļickas apriņķis (''Белицкий уезд''),
* Čausas apriņķis (''Чаусский уезд''),
* Čerikovas apriņķis (''Чериковский уезд''),
* Gorodokas apriņķis (''Городокский уезд''),
* [[Daugavpils apriņķis]] (''Динабургский уезд''),
* [[Ludzas apriņķis]] (''Люцинский уезд''),
* Mogiļevas apriņķis (''Могилёвский уезд''),
* Mstislavas apriņķis (''Мстиславский уезд''),
* Neveļas apriņķis (''Невельский уезд''),
* Oršas apriņķis (''Оршанский уезд''),
* Polockas apriņķis (''Полоцкий уезд''),
* Rogačevas apriņķis (''Рогачевский уезд''),
* Sebežas apriņķis (''Себежский уезд''),
* Sennas apriņķis (''Сенненский уезд''),
* Veļižas apriņķis (''Велижский уезд''),
* Vitebskas apriņķis (''Витебский уезд'').

{{kastes sākums}}
{{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}}
{{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]]&lt;br /&gt;[[Pleskavas guberņa]]s (1772-1776) &lt;br /&gt;[[Polockas guberņa]]s (1776-1796)&lt;br /&gt; Latgales daļa | virsraksts = Baltkrievijas guberņas Latgales daļa | periods = [[1796]]—[[1802]] | pēc = [[Vitebskas guberņa]]s &lt;br /&gt;[[Latgale]]s daļa (1802-1918)&lt;br /&gt;[[Latvijas Republika]] }}
{{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]&lt;br /&gt;[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)&lt;br /&gt;[[Latvijas Republika]]}}
{{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Latvijas Republika]]}}
{{kastes beigas}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20111103081647/http://gatchina3000.ru/big/021/21647_brockhaus-efron.htm Витебская губерния] {{ru ikona}}

{{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|state=collapsed}}
&lt;!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}}
 --&gt;{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]]
[[Kategorija:Latgales vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>hdhvo148fuao57jik0pm4zmwoql0n3h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsu vaivadija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104254</id>
    <revision>
      <id>4454979</id>
      <parentid>4150316</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:54:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Inflantijas vaivadija]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454979</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13148" sha1="71j0htk3w93mxlgc3hfy5wngyffxxa4" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = Województwo wendeńskie&lt;br /&gt;Vendeno vaivadija
|nosaukums_latv_val  = Cēsu vaivadija
|sugasvārds          = 
|
|kontinents          = Eiropa
|reģions             = &lt;!- Lieto, lai ģenerētu apakškategorijas kontinentu
                           kategorijām -&gt;
|valsts              = &lt;!- Lieto, lai norādītu tagadējo valsti, kuras 
                           teritorijā ir atradusies šī bijusī valsts -&gt;
|laikmets            = Jaunie laiki
|statuss             = Vaivadija
|statusa_teksts      = [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s vaivadija
|impērija            = Polijas-Lietuvas ūnija
|valdības_veids      = &lt;!-- Ģenerē šādas kategorijas: &quot;Monarhijas&quot;, &quot;Republikas&quot; u.c. --&gt;
|
|&lt;!-- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi --&gt;
|&lt;!-- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; --&gt;
|
|gads_sākums         = 1598 
|gads_beigas         = 1621 (1660)
|
|year_exile_start    = &lt;!--- Year of start of exile (if dealing with exiled 
                             government - status=&quot;Exile&quot;) ---&gt;
|year_exile_end      = &lt;!--- Year of end of exile (leave blank if still in 
                             exile)---&gt;
|
|event_start         = [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārvaldes reforma
|date_start          = [[1598]]. gads
|event_end           = [[Otrais Ziemeļu karš]] 
|date_end            = 1655.-1661. gads
|
|event1              = [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)]]
|date_event1         = 1600.-1629. gads
|event2              = 
|date_event2         = 
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s prezidijus pārdēvēja par vaivadijām
                            
|date_pre            = 
|event_post          = &lt;!--- Optional: A crucial event that took place before 
                             after &quot;event_end&quot;---&gt;
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---&gt;
|p1                  = 
|flag_p1             = 
|image_p1            = 
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Zviedru Livonija
|flag_s1             = Flag of Sweden (1562–1650).svg
|image_s1            = Flag of Sweden (1562–1650).svg|s2                  = 
|flag_s2             = 
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flaga Rzeczypospolitej Obojga Narodow ogolna.svg
|flag                = &lt;!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---&gt;
|flag_type           = &lt;!--- Displayed text for link under flag. Default: &quot;Flag&quot; ---&gt;
|
|image_coat          = POL Inflanty IRP COA.svg
|symbol              = Ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png
|image_map_caption   = Cēsu vaivadija (''woj. wendeńskie'') Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā (1619)
|
|galvaspilsēta       = Cēsis
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = 
|kopīgas_valodas     = 
|reliģija            = 
|nauda               = 
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = &lt;!--- Name of king or president ---&gt;
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = &lt;!--- Default: &quot;King&quot; for monarchy, otherwise 
                             &quot;President&quot;---&gt;
|representative1     = &lt;!--- Name of representative of head of state 
                             (eg. colonial governor)---&gt;
|representative2     = 
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_representative2 = 
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = &lt;!--- Default: &quot;Governor&quot;---&gt;
|deputy1             = &lt;!--- Name of prime minister ---&gt;
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = &lt;!--- Default: &quot;Prime minister&quot; ---&gt;
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = &lt;!--- Name of legislature ---&gt;
|house1              = &lt;!--- Name of first chamber ---&gt;
|type_house1         = &lt;!--- Default: &quot;Upper house&quot;---&gt;
|house2              = &lt;!--- Name of second chamber ---&gt;
|type_house2         = &lt;!--- Default: &quot;Lower house&quot;---&gt;
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = &lt;!--- year of the statistic, specify either area, 
                             population or both ---&gt;
|stat_platība1       = 30000&lt;!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---&gt;
|stat_pop1           = &lt;!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---&gt;
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}

'''Cēsu vaivadija''' ({{lang-pl|Województwo wendeńskie}}) bija [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598. gada pārvaldes reformas no [[Cēsu prezidijs|Cēsu prezidiāta]] (''prezydencja wendeńska''). Tajā bija iekļautas mūsdienu Vidzemes, Latgales un Rīgas zemes. No 1621. gada lielākā vaivadijas daļa atrodas Zviedrijas kontrolē, kas bija iekarojusi Rīgu un Cēsis. Polija-Lietuva no zviedru iekarotās vaivadijas daļas formāli atteicās ar 1660. gada [[Olivas miera līgums|Olivas miera līgumu]]. Zviedru neiekarotajā teritorijā 1667. gadā izveidoja [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]].
[[Attēls:RON województwo wendeńskie map.svg|thumb|right|Cēsu vaivadija, un tai vēlāk īslaicīgi pievienotais [[Piltenes apgabals]] Polijas-Lietuvas sastāvā]]
== Izveidošana ==
Pēc Polijas-Lietuvas ūnijas uzvaras [[Livonijas karš|Livonijas karā]] ([[Jamzapoļskas miera līgums]]), karalis [[Stefans Batorijs]] 1582. gadā veica Livonijas zemju pārdalīšanu. Gandrīz visas bijušo bīskapiju zemes kļuva par kroņa īpašumu, kuru sadalīja trīs daļās, ar pārvaldes centriem Tērbatā, Alūksnē un Koknesē. Tikmēr bijušās Livonijas ordeņa zemes sadalīja [[Lēnis|lēņu]] zemēs, ko izdalīja vietējiem vācu, kā arī poļu un lietuviešu muižniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:42{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:42{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lēņos neizdalītajās zemēs izveidoja 26 [[stārastija]]s.

Savus lēmumus Stefans Batorijs apstiprināja ar 1582. gada 4. decembrī izdoto Livonijas konstitūciju (''Constitutiones Livoniae''):
* Cēsīs tiek izveidota katoļu [[Cēsu bīskapija]]. Baznīcai jārūpējas par skolu celšanu.
* Rīgā un Livonijā tiek saglabāta protestantu [[Augsburgas ticības apliecība]].
* Cēsis, Tērbatā un Pērnavā izveido trīs kara apgabalus (prezidijus), kuru vadītāji (prezidenti) karā ved vietējos iedzīvotājus un muižniekus.
* Divreiz gadā Cēsīs jāsasauc zemes tiesa. Pilsētas saglabā savas esošās tiesas.
* Pēc saskaņošanas ar karali, svarīgāko jautājumu apspriešanai jāsasauc [[Livonijas landtāgs]].
* Zemniekiem aizliedz nēsāt ieročus, izņemot medību laikā, vai ar sava kunga atļauju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}article:DIVL157{{!}}page:45{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}article:DIVL157{{!}}page:45{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1583. gadā  Livonijas administrators [[Georgs Radvils]] jaunizveidotajai Cēsu bīskapijai lika pievienot arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]], izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju ([[Piltenes mantojuma karš]]).

1582. gadā Stefana Batorija iesāktā zemju revīzija turpinājās līdz 1590. gadam, un tika atsākta pēc [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pieņemtās [[Livonijas ordinācijas|Livonijas Otrās ordinācijas]] 1599. gadā. Tad arī atsākās zemju piešķiršana Livonijas muižniekiem, jo iepriekš tās ieguva Lietuvas un Polijas muižnieki, kas tagad kontrolēja gandrīz pusi Livonijas zemju. Vācbaltu muižnieki naidīgi izturējās pret jauno varu – tā atņēma viņu zemes, un spieda atteikties no protestantisma. Sākoties poļu-zviedru karam situācija mainījās, Sigismundam III cenšoties nosargāt [[Livonijas bruņniecība]]s lojalitāti. Tas gan neizdevās, un lielākā daļa vietējo muižnieku uzreiz pārgāja zviedru protestantu pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ppublishing.org/upload/iblock/895/AJH_5-6_2015.pdf |title=The German Noble Recatholisation in Inflanty in 17th –18th century |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180417112938/http://ppublishing.org/upload/iblock/895/AJH_5-6_2015.pdf }}&lt;/ref&gt;

1598. gadā Sigismunds III Vāsa iebruka Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts Stongebrū kaujā un bija spiests atgriezties Polijā. Kara priekšvakarā Pārdaugavas Livonijas hercogistes iekārta tika reformēta, padarot to līdzīgāku pārējās Polijas-Lietuvas ūnijas pārvaldei. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu III no troņa, kas kalpoja par iemeslu [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara (1600-1629)]] sākumam.

== Iekarošana un likvidācija ==
[[Attēls:Livland1585-1710.gif|thumb|right|Zviedrijas iekarojumi]]
1620.-1622. gados Polijas-Lietuvas karaspēks cieta smagas sakāves pie Rīgas un Zemgalē. Ar 1622. gada novembra [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamiera]] noteikumiem ūnija atteicās no zviedru iekarotajām Livonijas zemēm. Oficiāli Polijas-Lietuvas ūnija no Cēsu vaivadijas teritorijas lielākās daļas atteicās ar [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] parakstīšanas 1660. gadā.

== Stārastijas jeb pilsnovadi ==
* [[Aizkraukles pils]]novads, [[Alūksnes pils]]novads, [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]]novads, [[Cēsu pils]]novads, [[Daugavgrīvas pils]]novads, [[Dinaburgas pils|Daugavpils pils]]novads,  [[Ērgļu pils]]novads, [[Ērģemes pils]]novads, [[Gaujienas pils]]novads, [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]]novads, [[Kokneses pils]]novads, [[Rēzeknes pils]]novads, [[Rīgas pils]]novads, [[Siguldas pils]]novads, [[Suntažu pils]]novads.

== Cēsu vaivadi ==
Rezidēja Cēsīs:
* [[Jirgens fon Fārensbahs]] (''Jürgen von Farensbach'', 1598.-1602.), pirms tam [[Cēsu prezidents]] (nominēts 1585., apstiprināts 1588. gadā)&lt;ref&gt;[http://pilsvesture.cesis.lv/category/saraksti/ Agris Dzenis. Cēsu pils vēsture]&lt;/ref&gt;
* [[Macejs Dembiņskis]] (''Maciej Dembiński'', 1602.-1606.), pirms tam [[Pērnavas vaivadija|Pērnavas vaivads]]
* [[Kšištofs Sluška]] (''Krzysztof Słuszka'', 1609.-1620.), pirms tam [[Minska]]s podsondeks ({{val|la|subiudex}})
* [[Teodors Denhofs]] (''Teodor Dönhoff '', 1620.-1622.), [[Tērbatas vaivadija|Tērbatas vaivada]] [[Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)|Gerharda Dēnhofa]] brālis.

Pēc Cēsu zaudēšanas nominētie vaivadi: 
* [[Joahims Tarnovskis]] (''Joachim Tarnowski'', 1627.-1641.)
* [[Tomašs Sapeha]] (''Tomasz Sapieha'', 1641.-1643.)
* [[Korfi|Nikolajs fon Korfs]] (''Mikołaj Korff'', 1643.-1659.)
* [[Aleksandrs Morštīns]] (''Aleksander Morsztyn'', 1659.-1660.)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Pērnavas vaivadija]]
* [[Tērbatas vaivadija]]

{{Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijas un autonomijas}}

[[Kategorija:Latgales vēsture]]
[[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas-Lietuvas ūnija]]
[[Kategorija:Inflantijas vaivadija]]</text>
      <sha1>71j0htk3w93mxlgc3hfy5wngyffxxa4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brāļu draudze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105566</id>
    <revision>
      <id>4454967</id>
      <parentid>4395528</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:46:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454967</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26192" sha1="i8bto0rixg506bgt1y18ck3bz6q4sfc" xml:space="preserve">[[Attēls:Moravian mission.jpg|thumb|300px|Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV.]]

'''Brāļu draudze''' jeb '''hernhūtieši''' ({{val|la|Unitas Fratrum}}, {{val|de|Herrnhuter Brüdergemeine}}, ''Erneuerte Brüder-Unität'', {{val|en|Moravian Church}}) ir uz [[piētisms|piētisma]] pamatiem balstīts kristīgā [[protestantisms|protestantisma]] novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.

== Izcelsme ==
[[Attēls:USVAMoravianChurch.svg|thumb|left|Brāļu draudzes senais simbols — Dieva jērs.]]
Brāļu draudzes priekšgājēji bija sena reliģiska kustība, kas tagadējās [[Čehija]]s teritorijā pastāvēja kopš 14. gadsimta. Pēc [[Jans Huss|Jana Husa]] [[sadedzināšana]]s uz sārta un [[Husīti|husītu]] sacelšanās apspiešanas viņa reliģiskie sekotāji 1457. gadā Kunvaldē nodibināja neatkarīgu draudzi, ko dēvēja par &quot;Bohēmijas brāļiem&quot; (čehiski: ''Čeští bratři'') jeb &quot;Brāļu savienību&quot; (latīniski: ''Unitas Fratrum''). Pēc pirmo kristiešu parauga viņi viens otru sauca par brāļiem un māsām, tomēr pieņēma katoļu sakramentus un pakļāvās savam bīskapam. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] un [[kontrreformācija]]s dēļ pēc 1620. gada vairums brāļu savienības locekļu bīskapa [[Jans Amoss Komenskis|Jana Amosa Komenska]] vadībā bija spiesti emigrēt uz citām Eiropas valstīm.

== Atdzimšana ==
[[Attēls:Nikolaus_Ludwig_von_Zinzendorf_(portrait_by_Balthasar_Denner).jpg|thumb|Atjaunotās brāļu draudzes bīskaps Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs (1700—1760).]]
Brāļu draudzes atdzimšana sākās pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām 1722. gadā, kad grāfs [[Nikolauss Cincendorfs|Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs]] savos zemes īpašumos [[Saksija]]s austrumos atļāva apmesties vajātajiem brāļu draudzes locekļiem no dažādām zemēm un nodibināt [[Hernhūte]]s koloniju. Nosaukums ''Herrnhut'' cēlies no vārdu savienojuma ''Herrn Hut'', kas nozīmē &quot;Dieva (tā Kunga) aizsardzība&quot;. Pats grāfs ar ģimeni dzīvoja netālajā Bertelsdorfas pilī un aktīvi iesaistījās kopienas dzīvē. Pārvarot uzskatu pretišķības, Cincendorfam līdz 1727. gadam izdevās saliedēt bēgļus vienotā draudzē ar iekšējās un ārējās dzīves statūtiem, kas balstījās idejā par draudzi kā lielu ģimeni. No Hernhūtes brāļu draudzes locekļi sāka doties sludināšanas misijās. Pirmā misija 1729. gadā bija uz Vidzemi, kur vēlāk tika uzcelts lūgšanu nams [[Valmiermuiža]]s Jēra kalnā. 1732. gadā brāļi devās uz [[Barbadosa|Barbadosu]] salu [[Karību jūra]]s salās, 1733. gadā — uz [[Grenlande|Grenlandi]], 1734. gadā — uz Ziemeļameriku, kur [[Pensilvānija|Pensilvānijā]] tika izveidota Bētlemes kolonija, 1735. gadā — uz [[Surinama|Surinamu]] Dienvidamerikā, 1736. gadā — uz Dienvidāfriku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&amp;fu=read&amp;id=1219785380 |title=Roberts Feldmanis. Brāļu draudze |access-date={{dat|2010|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305005907/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&amp;fu=read&amp;id=1219785380 }}&lt;/ref&gt;

Neraugoties uz īpatnējo iekšējo disciplīnu un dievkalpojumu kārtību, ko viņi uzskatīja par senās brāļu draudzes rituālu atjaunošanu, Hernhūtes draudze piederēja Saksijas luterāņu baznīcai. Attiecības ar luterāņu baznīcu pasliktinājās un 1735. gadā Hernhūtes brāļu draudze kļuva neatkarīga un tika ievēlēts savs bīskaps. Grāfs Cincendorfs 1736. gadā tika izraidīts no Saksijas un 1737. gadā Berlīnē tika iesvētīts par atjaunotās brāļu draudzes bīskapu. Brāļu draudzes locekļi izceļoja no Hernhūtes un dibināja jaunas brāļu draudzes [[Prūsija]]s teritorijā, kur brāļu draudzes tika oficiāli atzītas 1742. gadā un [[Anglija|Anglijā]], kur tās tika atzītas 1749. gadā.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 2. sējums, 2766.—2768. slejas. Rīga, 1928.—1929. gads&lt;/ref&gt;

Pēc Cincendorfa nāves brāļu draudzes 1764. gadā saņēma mantojumā Bertelsdorfas pili un muižu. Tika izstrādāta brāļu draudzu satversme un 1779. gadā nokārtotas attiecības ar evaņģēliski luterisko baznīcu.

== Mūsdienās ==
Patlaban kopējo brāļu draudzes locekļu skaitu 19 patstāvīgās baznīcās lēš uz 825 000, no kuriem lielākā daļa ir Āfrikā (ap 600 000), bet arī Ziemeļamerikā ([[Pensilvānija]]s un [[Ziemeļkarolīna]]s štatos) un Dienvidamerikā. Eiropā ir tikai 22 500 brāļu draudzes locekļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vef.info/herrnhut.phtml |title=Vereinigung Evangelischer Freikirchen: ''Evangelische Brüder-Unität, Herrnhuter Brüdergemeine.'' |access-date={{dat|2010|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100224065727/http://www.vef.info/herrnhut.phtml |archivedate={{dat|2010|02|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Starptautiskie centri atrodas Hernhūtē un Badbolā Vācijā. Katrus septiņus gadus notiek brāļu draudzes baznīcu sinode.

== Brāļu draudze Latvijā ==

=== Sākotne (1729—1736) ===
Atjaunotās brāļu draudzes vēsture Latvijas teritorijā aizsākās [[1729. gads Latvijā|1729]]. gadā, kad Lielā Ziemeļu kara un mēra izpostītajā Vidzemē izplatījās piētisma uzskati. Halles Universitātē studējušais [[Krimulda]]s luterāņu mācītājs Johans Grīners 1728. gadā bija sastapies ar grāfu Cincendorfu un aicinājis no Hernhūtes uz Vidzemi brāļu draudzes misionārus. 1729. gada novembrī Rīgā no Hernhūtes ieradās brāļu draudzes vadītājs namdaris [[Kristiāns Dāvids]] (1690—1751) un divi audēji — Timotejs Fīdlers un J.Grasmanis, kas pēc ģenerāļa fon Hallarta atraitnes [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte|Magdalēnas Elizabetes Hallartes]] aicinājuma devās uz [[Valmiermuiža|Valmiermuižu]], lai veidotu kopienu pēc Hernhūtes draudzes paraugiem. Pirmo brāļu draudzi Rīgā dibināja un līdz savai nāvei 1734. gadā vadīja mastu šķirotāju amata vecākais [[Šteinhaueru dzimta|Matīss Šteinhauers]], draudzes saieti notika viņa mājā. 1735. gadā M. E. fon Hallarte sūtīja vēstuli Cincendorfam un aicināja sūtīt no Hernhūtes papildus brāļus evaņģēlija sludināšanai. No Saksijas izraidītais grāfs Cincendorfs izlēma pats doties uz Valmieru. 1736. gada septembrī viņš ieradās Rīgā un ar lieliem panākumiem sprediķoja gan Rīgas, gan Valmieras un Tallinas baznīcās, gūstot daudz draugu un atbalstītāju, ieskaitot Vidzemes ģenerālsuperintendentu Fišeru. Viņš ieguva atļauju sūtīt uz Vidzemi brāļus un māsas, kas varētu darīt labu iespaidu uz tautas tikumību. Valmiermuižā notika plašākas apspriedes par mācību iestādes dibināšanu. Vidzemē otrreiz ieradās Kristiāns Dāvids ar apmēram 50 brāļiem amatniekiem, kas sadalījās pa muižām latviešu un igauņu daļā.

=== Straujais uzplaukums (1738—1743) ===
1738. gadā ar [[Vidzemes ģenerālsuperintendents|Vidzemes ģenerālsuperintendenta]] [[Johans Benjamins Fišers (1684-1744)|Johana Benjamina Fišera (1684—1744)]] atļauju M. E. fon Hallarte ar Vidzemes landrāta [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] atbalstu Valmierā atvēra skolotāju sagatavošanas skolu. Tika uzcelta jauna māja Valmieras draudzes palīgmācītāju diakonāta vajadzībām. Tā tika uzcelta plašāka, lai varētu būt telpas ne tikai mācītāja dzīvoklim, bet arī semināram. Par semināra vadītāju izraudzījās Magnusu Fridrichu Buntebartu (1717—1750), kurš ātri apguva latviešu valodu. 1739. gadā seminārā bija 15 audzēkņu, bet 1740. gada rudenī jau bija ap 100, nākamajos gados skaits vēl pieauga. Semināram bija liela piekrišana, un tas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. Semināra pirmie beidzēji bijuši Šķesteru Pēteris, Ķīšu Pēteris un citi, kas veidoja jaunas brāļu draudzes grupas un organizējās draudzes dažādos novados. Brāļu draudze izdeva otro latviešu Bībeles izdevumu un dziesmu grāmatu. 1741. gadā Rīgas namnieks un brāļu draudzes vadītājs [[Jānis Šteinhauers]] vadīja ap 50 brāļu lielās draudzes saietus savā [[Zasulauks|Zasulauka]] muižiņā. Viņš atjaunoja Zāļu vakara svinēšanu, kas kļuva par vienu no Rīgas tradīcijām.

Blakus diakonātam Valmieras Jēra kalnā uzcēla mazāku saiešanas namu atmodināto latviešu sapulcēm, pēc tam pēc Hernhūtes parauga lielāku ar divām lielām zālēm sapulcēm vācu un latviešu valodās. Kopā ar saimniecības ēkām un netālo riju izveidojās vesels ēku puduris pakalnā upes krastā, ko nosauca par Jēra kalnu. Valmieras saiešanas nams noderēja par paraugu citiem saiešanas namiem jeb kambariem Latvijā. Plaša, gaiša telpa — zāle ar vienkāršiem koka soliem un ar sacītāju galdiem priekšā. Gar sienām — zaru lukturi, pie griestiem — kroņlukturi. Vīrieši sēdēja vienā telpas pusē un sievietes — otrā. Sacītāju sols atradās priekšā aiz sacītāju galda, kas stāvēja pret plašāku, nereti arī saulainu logu. Jēra kalnā strādāja abi Valmieras mācītāji un septiņi brāļu draudzes locekļi.

1742. gadā tika izdota brāļu draudzes dziesmu grāmata ar 234 dziesmām. Līdz 1742. gada vasarai pēc Valmieras draudzes parauga tika nodibinātas vēl trīs brāļu draudzes [[Straupe|Straupē]], [[Liepa|Liepā]] un [[Mārsnēni|Mārsnēnos]]. 1743. gadā Valmierā bija 700, Straupē — 800, Liepā — 800, Mārsnēnos — 400 brāļu draudzes locekļu. Vēlāk draudzes tika izveidotas [[Smiltene|Smiltenē]] un [[Trikāta|Trikātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&amp;fu=read&amp;id=1219785419 |title=Roberts Feldmanis. Brāļu draudzes vēsture Latvijā |access-date={{dat|2010|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305004820/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&amp;fu=read&amp;id=1219785419 }}&lt;/ref&gt;

Visas Vidzemes brāļu draudzes priekšgalā bija prezbiters, tautā saukts &quot;lielais tētiņš&quot; ar 12 palīgiem diakoniem jeb &quot;sacītāju tētiņiem&quot;. Katrai draudzei bija savi ievēlēti vecākie, darbinieki un palīgi, tajās noturēja mācības stundas, Bībeles stundas, draudzes stundas, kārtu jeb koru stundas. Liela loma bija nelielajām grupām jeb pulciņiem, kas noturēja pārrunas ar katru grupas dalībnieku atsevišķi, tā sauktās “caurrunas”. Brāļu draudzes ietekmē mazinājās žūpība, māņticība un noziedzība, tomēr brāļu draudzēs sāka arvien vairāk parādīties arī parādību redzēšana un nonākšana ekstāzē. Līdztekus mazinājās luterāņu baznīcu apmeklēšana un zemnieki ieguva nacionālo pašapziņu.

=== &quot;Klusais gājiens&quot; (1743—1770) ===
1743. gadā Vidzemes landtāga rosināta evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorija izveidoja izmeklēšanas komisiju hernhūtiešu brāļu draudzes lietā. Muižnieku un mācītāju sūdzību rezultātā 1743. gada 16. aprīlī Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete Romanova]] pavēlēja slēgt lūgšanu namus un aizliedza sapulces Krievijas Impērijā. Laikmets no 1744. gada līdz 1770. gadam pazīstams kā brāļu draudzes &quot;klusais gājiens&quot;. Tika slēgts un aizzīmogts Jērakalns u. c. brāļu draudzes saiešanu vietas, atņemtas grāmatas, vajāti nepakļāvīgie. 1744. gada pavasarī grāfiene Cincendorfa personīgi ieradās Pēterburgā un bez panākumiem centās pārliecināt ķeizarieni atcelt rīkojumu. 1744. gada decembrī Rīgā ieradies arī grāfs Cincendorfs, taču ticis ieslodzīts [[Rīgas citadele]]s cietumā un izraidīts no Vidzemes.
[[Attēls:Sassenhof.jpg|thumb|400px|right|Zasumuiža (''Sassenhof'') ar papīrfabriku — Rīgas brāļu draudzes nelegālo saiešanu vieta 18. gadsimta vidū ([[Johans Kristofs Broce]], 1795).]]

1744. gadā slēdza Valmieras diakoniju, tomēr tā audzēkņi turpināja darboties Vidzemē un Igaunijā. Brāļu draudzes vadība pārcēlās uz J. B. Kampenhauzenam piederošo Lenču muižu, kurā līdz 1750. gadam darbojās skolotāju seminārs. 1745. gadā izraidīja visus hernhūtiešu vācbrāļus, kuriem līdzi devās arī nedaudz latviešu, kas apmetās uz dzīvi Eiropas un Ziemeļamerikas brāļu draudzēs. Izveidojās nelegālo brāļu draudzes sarakste ar Eiropas brāļiem un tika stimulēta pašizglītība. 1746. gadā brāļu draudžu sinodē Holandē nolēma, ka latviešiem un igauņiem pašiem jāuzņemas savu draudžu vadība.
1747. gadā Rīgas brāļu draudzes vadītājs Jānis Šteinhauers iesniedza prasību Rīgas rātei atcelt diskriminējošos Lielās ģildes statūtus, kas aizliedza dzimtcilvēku izcelsmes latviešiem iegādāties īpašumus un nodarboties ar tirdzniecību. Pēc šīs prasības noraidīšanas viņš vērsās pie [[Vidzemes guberņa|Vidzemes ģenerālgubernatora]] Dolgorukija un 1757. gadā piespieda Lielo ģildi atcelt iepriekšējos ierobežojumus. Jānis Šteinhauers 1754. gadā nopirka 4000 akru zemes Ziemeļamerikā, lai tur nodibinātu Vahovijas brāļu draudzi (tagad Vinstona-Salema [[Ziemeļkarolīna]]s štatā).&lt;ref&gt;Martha Helen Haywood, Hubert Haywood, Mary Hilliard Hinton, E. E. Moffitt, General Society of the Daughters of the Revolution North Carolina Society, The North Carolina Booklet: Great Events in North Carolina History V 9-10 (Capital Printing Company, 1909), Volume IX April 1910 Nr. 4, Page 204-205; Der north Carolina Land und Colonie Establissement; http://books.google.com/books?id=84MUAAAAYAAJ&amp;printsec=toc#PPA203,M1.&quot; Strangely enough, almost all the contracts and certificates issued by the Society are preserved in the Herrnhut Archives, and after the lapse of more than a century it is possible to compile a complete list of the original shareholders, to note their places of residence, and the order in which they subscribed : ...5. 1754. Johann Steinhauer, Riga&quot;&lt;/ref&gt;

1750. gadā pēc M.E. fon Hallartes nāves Jēra kalna ēkas nonāca citu īpašnieku rokās un 1753. gada 14. martā sākās ēku nojaukšana. No 1755. gada sākās regulāras bērnu saiešanas un mērķtiecīgs darbs ar bērnu vecākiem. No 1756. gada zināmas saiešanas slepus mežā Doles salā un citviet. 1761. gadā kā mērķis izvirzītas «caurrunas» ar katru un visiem par sevi. 1762. gada septembrī notika pirmie laulāto kārtas svētki un bērnu svētki kopā ar dziedāšanas stundām.

=== Darbības atjaunošana (1770—1861) ===
[[Attēls:Brāļu draudžu meiteņu skola un diakonāts Jaunveļķos.jpg|thumb|300px|Baltijas brāļu draudzes centrs ar meiteņu skolu un diakonātu Jaunveļķos (uz [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Veļķu muižas]] zemes, 1814).]]
1770. gadā pēc [[Vidzemes superintendents|Vidzemes evaņģēliski luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendenta]] J. A. Cimmermaņa nāves mazinājās spiediens pret Brāļu draudzēm Vidzemē un Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] atļāva atjaunot brāļu draudžu darbību Krievijas Impērijā.

1776.—1777. gadā Vidzemes brāļu draudzes novados notika zemnieku nemieri. 1777. gada rudenī divi [[Vidzemes guberņa]]s zemnieki — Žagatas Lauris un Bisnieka Pēteris — nokļuva [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], lai iesniegtu [[Ķikuļu Jēkabs|Ķikuļu Jēkaba]] sacerētus lūgumrakstus [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]]. Viņus apcietināja un sodīja, bet aizvestie iesniegumi ir saglabājušies, tie ir divi sūdzību raksti un divas dziesmas.

1782. gadā par Vidzemes brāļu draudzes presbitera palīgu sāka strādāt kurzemnieks [[Georgs Heinrihs Loskīls]], kas bija beidzis Barbijas brāļu draudzes mācītāju semināru Vācijā un jaunā līmenī pacēla garīgās dziedāšanas un meditācijas kultūru. No 1785. līdz 1789. gadam viņš bija brāļu draudzes presbiters Vidzemē, bet pēc tam devās dibināt brāļu draudzi Pēterburgā. Pēc 1790. gada sākas jauns Vidzemes atmodas vilnis. 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], par to cēloni valdības izmeklēšanas komisija uzskatīja brāļu draudzei piederīgos. Pēc Vidzemes zemnieku brīvlaišanas 1817. gadā brāļu draudžu kustība sasniedza savas darbības virsotni. Kustība aptvēra vairāk nekā 30 draudzes, bija uzcelti apmēram 100 saiešanas nami un dalībnieku skaits Vidzemē sasniedza 20 000 cilvēku.&lt;ref&gt;Kristietības vēsture. Zvaigzne ABC. Rīga. 2005. {{ISBN|9984-22-821-5}} 440.lpp.&lt;/ref&gt;
1819. gadā J. Ēvalds tika apstiprināts par pirmo Baltijas Brāļu draudzes diasporas vadītāju ar sēdekli Vaidavā, [[Rubenes draudzes novads|Rubenes draudzes novadā]]. 1827. gadā ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] oficiāli atzina [[Vidzemes guberņa]]s un [[Igaunijas guberņa]]s brāļu draudžu apvienības par patstāvīgu konfesiju. Šajā laikā šajās guberņās bija reģistrētas 144 draudzes ar 31 000 locekļu. 1830. gada 5. jūnijā iesvētīja Rīgas Brāļu draudzes namu Kalēju ielā 8. Vidzemes evaņģēliski luteriskā baznīca centās mazināt brāļu draudzes ietekmi, ko sekmēja arī dzimtbūšanas atcelšana un turīgo zemnieku slāņa veidošanās. 1839. gadā brāļu draudzei aizliedza uzņemt jaunus dalībniekus, tētiņi drīkstēja lasīt tikai mācītāju apstiprinātus tekstus, tika noteiktas atļautās dziesmas.

1840. gadā no savām mājām [[Madliena|Madlienā]] izliktais sacītājs [[Dāvids Balodis]] saka sludināt Brāļu draudzes idejas sāka sludināt Rīgas [[Vidzemes priekšpilsēta|Pēterburgas priekšpilsētā]] dzīvojošajiem strādniekiem. Kad šīs sapulces aizliedza, Rīgas pareizticīgo bīskaps [[Irinarhs]] atļāva saietus noturēt [[Pokrova kapi|Rīgas Dievmātes patvēruma (Pokrova) kapsētas]] baznīcā. Kad vēlāk D. Balodim paziņoja, ka saieti vai nu japārtrauc, vai arī draudzei jāpāriet pareizticībā, viņš izvēlējās pēdējo. 1845. gada sākumā pareizticībā uzņēma veselu Rīgas brāļu draudzi.
1861. gadā lielākā daļa brāļu draudžu pievienojās luterāņu baznīcai, daļa pārgāja [[Latvijas pareizticīgā baznīca|krievu ortodoksajā ticībā]], tomēr brāļu draudzes turpināja darboties. [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā brāļu draudzi izveidot neatļāva, tomēr tās vietumis tika nodibinātas kā [[baptisti|baptistu]] draudzes.

=== Brāļu draudze Latvijas Republikā ===
Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gadā par Vidzemes brāļu draudzes diakonu (&quot;tētiņu&quot;) tika iecelts [[Jānis Malvess]], kas pēc Latvijas Republikas dibināšanas nodeva savas pilnvaras Latvijas evaņģēliskās brāļu sadraudzības biedrībai. 1928. gadā Vidzemē vēl bija ap 50 saiešanas nami, kuros darbojās brāļu draudzes ar 3000 locekļiem.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 2. sējums, 2768-2774 slejas. Rīga, 1928.-1929. gads&lt;/ref&gt; No 1929. līdz 1940. gadam reizi mēnesī iznāca laikraksts &quot;Brāļu Draudzes Vēstnesis&quot;.

Pēc Otrā pasaules kara PSRS okupācijas laikā saiešanu namus likvidēja, bet nodibinoties [[kolhozs|kolhoziem]] un [[padomju saimniecība|padomju saimniecībām]], tos pārveidoja par dzīvojamām mājām, bet reizēm arī cūku kūtīm vai krogiem (piemēram, [[Cepļi (Vecpiebalgas pagasts)|Cepļu]] saiešanas namu [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagastā]]).

Brāļu draudzes sadraudzības kustība Latvijā tika atjaunota 1997. gadā, kad Straupē notika pirmā konference par Brāļu draudzes kustību Latvijā. Brāļu draudzes dienas notika arī Krimuldā, Cēsīs, Burtniekos, Smiltenē, Mūrmuižā, Cēsīs, Dalbē, Dzērbenē, Raunā, Cimzā, Grostonā un citur. Dažviet tika atjaunoti vīru vakari (parasti piektdienās), kuros notika lūgšanas, Bībeles lasījumi un dziesmu dziedāšana, kam sekoja sadraudzības mielasts. Misijas darbā tika iesaistītas divas skolas un vairākas luterāņu draudzes. Brāļu draudžu sadraudzības sinode 2006. gadā uzņēma Latvijas brāļu draudzes kontinentālās Eiropas Brāļu draudžu savienībā. 2007. gada aprīlī Valmierā notika starptautiska zinātniskā konference &quot;Vidzeme. Baznīca. Sabiedrība.&quot; par Brāļu draudzes kustības vēsturi Vidzemē, ko organizēja Valmieras Novadpētniecības muzejs un Vidzemes augstskola sadarbībā ar Helsinku Universitāti un Valmieras pilsētas pašvaldību. 2009. gada 26.—29. maijā Hernhūtē (Vācijā) notika starptautiska zinātniskā konference &quot;Latviešu kultūra un Hernhūtes brāļu draudze&quot; (''Lettische Kultur und Herrnhuter Brüdergemeine''), kurā uzstājās arī vairāki runātāji no Latvijas.&lt;ref&gt;[http://www.leuenberg.net/side.php?news_id=9693&amp;part_id=0&amp;navi=10 Eine internationale Tagung vom 26. bis 29. Mai in Herrnhut.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Saiešanu nami ==
[[Attēls:Saiešanas nams Spalvās.jpg|thumb|280px|1863. gada iesvētītais brāļu draudzes saiešanas nams [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagasta]] &quot;Spalvās&quot; (1931. gada foto).]]
Vecākais Vidzemes saiešanu nams kopš 1738. gada atradās Jērakalnā pie Valmieras, kur atradās arī skolotāju seminārs. Senākie latviešu zemnieku būvētie saiešanu nami bija [[Kauguru pagasts|Kauguru pagasta]] &quot;Gaidēs&quot; (1765) un [[Plāņu pagasts|Plāņu pagasta]] &quot;Mežuļos&quot; (1769). Reizēm tie saukti arī par lūgšanu namiem, saiešanas kambariem, ciemakambariem vai draudzībām. Saiešanu nami atradās uz zemnieku sētu zemes un tika saukti to vārdos, tomēr tos cēla visi draudzes locekļi, rīkojot brīvprātīgas talkas un ziedojot gan naudu, gan būvmateriālus. Celtnes bija orientētas austrumu-rietumu virzienā un ap tām stādīja ozolus un liepas.

Namu plašākā telpa bija Dieva vārdu zāle, kuras austrumu galā atradās sacītāja galdiņš ar soliņu, aiz kura mēdza novietot ierāmētu Svēto rakstu citātu. Zāli aizpildīja divas solu rindas, uz kuriem labajā puse sēdēja vīrieši, bet kreisajā sievietes. Sacītājtētiņa istaba atradās ēkas rietumu galā, kur atradās arī vīriešu un sieviešu priekšnami jeb &quot;pieejas&quot; ar vadžiem drēbju uzkāršanai.
Līdz 1933. gadam Aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā bija uzņemti šādi Vidzemes brāļu draudzes saiešanu nami, kas pasargāja tos no patvaļīgas pārbūves vai nojaukšanas:&lt;ref&gt;Gundars Ceipe. Latvijas Brāļu draudzes vēsture 1918—1940. — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2010. — 199. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Cēsu apriņķī ===
* [[Druvienas pagasts|Druvienas pagasta]] &quot;Tirzieši&quot;
* [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]] &quot;Doles&quot; un &quot;Jaunītes&quot;
* [[Gatartas pagasts|Gatartas pagasta]] &quot;Ješkas&quot; un &quot;Viļumi&quot;
* [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagasta]] &quot;Augstāri&quot;
* [[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]] &quot;Liedulieši&quot;
* [[Lielstraupes pagasts|Lielstraupes pagasta]] &quot;Līņi&quot;
* [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagasta]] &quot;Pinderi&quot;
* [[Sērmūkšu pagasts|Sērmūkšu pagasta]] &quot;Šukāti&quot;
* [[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]] &quot;Gulbji&quot;
* [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] &quot;Greiveri&quot;, &quot;Cepļi&quot; un &quot;Prīzēni&quot;

=== Valkas apriņķī ===
* [[Bilskas pagasts|Bilskas pagasta]] &quot;Baltači&quot; un &quot;Liepiņas&quot;
* [[Blomes pagasts|Blomes pagasta]] &quot;Riņģi&quot;
* [[Plāņu pagasts|Plāņu pagasta]] &quot;Knapes&quot; un &quot;Mežuļi&quot; (tagad Brīvdabas muzejā)
* [[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]] &quot;Macuļi&quot;
* [[Trapenes pagasts|Trapenes pagasta]] &quot;Mikuži&quot;
* [[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]] &quot;Ķepīši&quot;
* [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagasta]] &quot;Vistiņas&quot; un &quot;Ādiņas&quot;
* [[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]] &quot;Kalējiņi&quot;

=== Valmieras apriņķī ===
* [[Brenguļu pagasts|Brenguļu pagasta]] &quot;Daudži&quot;
* [[Kauguru pagasts|Kauguru pagasta]] &quot;Gaides&quot;

=== Madonas apriņķī ===
* [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagasta]] &quot;Spalvas&quot;

=== Rīgas apriņķī ===
* [[Skultes pagasts|Skultes pagasta]] &quot;Krastiņi&quot; un &quot;Zīvarti&quot;

== Literatūra ==
* [[Matīss Kaudzītis]]. Brāļu draudzes Vidzemē. Rīga, 1878
* [[Gvido Straube]], Latvijas brāļu draudzes diārijs (jaunākais noraksts) jeb hernhūtiešu brāļu draudzes vēsture Latvijā. — Rīga: SIA
“N.I.M.S.”, 2000. — 317 lpp.
* Gundars Ceipe. Latvijas Brāļu draudzes vēsture 1918—1940. — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2010. — 320. lpp.
* [http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20051123/GvidoStraube.pdf Ceļā uz nacionālu valsti. Gvido Straubes priekšlasījums starptautiskā konferencē &quot;Informācija, revolūcija, reakcija 1905.-2005.&quot;]{{Novecojusi saite}}
* Ludwig, Ralph. Der Herrnhuter. Wie Nikolaus von Zinzendorf die Losungen erfand. Berlin: Wichern Verlag 2009 (vāciski)
* Meyer, Dietrich. Zinzendorf und die Herrnhuter Brüdergemeine. 1700-2000. Göttingen: Vandenhoeck &amp; Ruprecht 2009 (vāciski)
* Richter, Hedwig. Pietismus im Sozialismus. Die Herrnhuter Brüdergemeine in der DDR. Göttingen 2009 (vāciski)

== Ārējās saites ==
* [http://www.apollo.lv/portal/life/1664/articles/61627 Lelde Stumbre. Brāļu draudzes — pirmā garīgās atmodas kustība Latvijā. Apollo.lv portāls]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes&amp;fu=i&amp;id=137 Liepājas brāļu draudzes mājas lapa]
* [http://www.ebu.de/ Evangelische Brüder-Unität] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100209045931/http://www.ebu.de/ |date={{dat|2010|02|09||bez}} }} {{de ikona}}
* [http://www.herrnhuter.ch/ Herrnhuter Brüdergemeine in der Schweiz]
* [http://www.losungen.de Die Losungen] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090202135322/http://zinzendorfschloss.de/ff/geschichte/1721.html Zur Geschichte des Schlosses des Grafen von Zinzendorf] {{de ikona}}
* [http://www.zeit.de/2007/52/Lsp-Herrnhuter?page=all Mit Jesus an die Front, Die Zeit Nr. 52 vom 19. Dezember 2007] {{de ikona}}

=== Video ===
* [https://web.archive.org/web/20141002104310/http://www.vissnotiek.lv/bralu-draudzu-kulturvesturiskas-nozimes-isais-kurss/ Brāļu draudžu kultūrvēsturiskās nozīmes īsais kurss] Viss Notiek

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]
[[Kategorija:Protestantisms]]</text>
      <sha1>i8bto0rixg506bgt1y18ck3bz6q4sfc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobeles komturi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>112693</id>
    <revision>
      <id>4454996</id>
      <parentid>4366861</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:26:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454996</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2127" sha1="4ln6q36dxurd2o5r79kti1m5rqablqv" xml:space="preserve">[[Attēls:Bauskas fogteja, Jelgavas un Dobeles komturejas pēc 1422.JPG|thumb|400px|Bauskas fogteja, Jelgavas un Dobeles komturejas pēc to dienvidu daļu zaudēšanas 1422. gadā.]]
[[Attēls:Bauskas fogteja, Dobeles un Jelgavas komturejas 16. gadsimtā.jpg|thumb|400px|Bauskas fogteja, Dobeles (Kth:Doblehn) un Jelgavas komturejas.]]
'''Dobeles komturi''' ({{val-de|Komtur von Dobeln}}) bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pavēlnieki Dobeles komturejas teritorijā 1376. - 1562. gadā. Viņu rezidence bija [[Dobeles pils]]. Pēdējais Dobeles komturs Matiass fon der Reke līdz 1576. gadam nepakļāvās Kurzemes un Zemgales hercogam Gothardam Ketleram un nesekmīgi mēģināja panākt Dobeles apgabala suverenitāti Polijas-Lietuvas kopvalstī.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Duobelespilis.Schema.2008-06-12.jpg|Dobeles komturu rezidence - Dobeles pils
Attēls:Dobeles pilsdrupas 18. gs.jpg|Dobeles pilsdrupas (18. gs.)
&lt;/gallery&gt;
== Dobeles komturu saraksts ==
* [[1376]] Dītrihs Holtijs (Dietrich Holtey)
* [[1422]]—[[1426]] Volters no Pletenbergas (Wolter von Plettenberg), vēlākā Livonijas ordeņa mestra radinieks
* [[1431]]—[[1432]] Matiass no Boningenas (Mathias von Boningen)
* [[1451]] Vilhelms Curmonts no Hinderšteinas (Wilhelm Zuermont von Hinderstein)
* [[1471]] Frīdrihs Valdhauss no Hērze (Friedrich Waldhaus von Heerse, Wolthus von Herse)
* [[1472]] Vilhelms no Beninghauzenas (Wilhelm von Bönninghausen)
* [[1481]] Engelberts Lape no Rūras (Engelbert Lappe, von dem Ruhr)
* ap [[1490]] Bernds no Galles (Bernd von Galle)
* [[1500]] Oto Goess (Otto Goes)
* [[1502]]—[[1519]] Gerhards no Brigenes (Gerhard von der Brüggen)
* [[1523]] Gerhards no Rosemas (Gerhard von Rossem)
* [[1525]]—[[1535]] Jirgens no Hētes (Jürgen von Hoete)
* [[1535]]—[[1545]] Eberhards no Širenas (Eberhard von Schüren)
* [[1546]] Rūdolfs no Beferferdes (Rudolf von Beverförde)
* [[1548]]—[[1562]]/[[1576]] [[Matiass no Rekes]] (Mathias von der Recke)

{{Livonijas konfederācija}}

[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Livonijas ordenis]]
[[Kategorija:Dobele]]</text>
      <sha1>4ln6q36dxurd2o5r79kti1m5rqablqv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavgrīvas komturi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>112848</id>
    <revision>
      <id>4454985</id>
      <parentid>3963755</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:59:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454985</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2687" sha1="ooqr1rflgley3sj4z9borkzd7q6ya5e" xml:space="preserve">[[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|thumb|350px|Daugavgrīvas pils aplenkums [[poļu-zviedru karš (1600-1629)|poļu-zviedru kara]] laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra).]]

'''Daugavgrīvas komturi''' ({{val|de|Komtur von Dünamünde}}) bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Daugavgrīvas komturejas pārvaldnieki. Laikā no 1305.-1483. gadiem Daugavgrīvā rezidēja 22 [[Komturs|komturi]], bet 1532.-1560. gados ordeņa maršala pakļautībā 4 pils komturi.

Komturejas administratīvais centrs un komturu rezidence bija bijušā [[Daugavgrīvas klosteris|Sv. Nikolaja cisterciešu klostera]] vietā (Ordenis rīdzinieku nopostīto klosteri nopirka no cisterciešu mūkiem [[1305]]. gadā) pēc 1305. gada uzceltā [[Daugavgrīvas pils]] (Daugavas grīvas labajā krastā tagadējās [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugavas]] apkaimē), no kuras saglabājušies zemes vaļņi pie &quot;Skanstnieku&quot; mājām.

1485. gadā pili pēc četru nedēļu aplenkuma ieņēma un nopostīja [[Rīga]]s pilsētas karaspēks.

== Daugavgrīvas komturu saraksts ==

* [[1305]] Heinrihs Hehts (Heinrich Hecht)
* [[1312]] Florians
* [[1316]] Kuno
* [[1322]]—[[1328]] Heinrihs Holste (Heinrich Holste)
* [[1330]] Godeverts no Bahemas (Godevert von Bachem)
* [[1335]] Johans Ungnade (Johann Ungnade)
* [[1347]]—[[1350]] Vilkins no Ilzedes (Wilkin von Ilsede)
* [[1366]]—[[1367]] Vilhelms no Muntrofas (Wilhelm von Muntrof)
* [[1387]] Gosvins no Hatingenes (Goswin von Hattingen)
* [[1398]] Arnds no Altenas (Arnd von Altena)
* ap [[1400]] ? Holtapels (Holtappel)
* [[1402]]—[[1403]] Johans no Oles (Johann von Ohle)
* [[1417]]—[[1418]] Vilhelms no Šafhauzenes (Wilhelm von Schafhausen)
* [[1421]]—[[1422]] Dītrihs Dikers (Dietrich Dücker)
* [[1439]]—[[1440]] Johans Konings (Johann Koning)
* [[1452]] Tomass Hungersdorps, saukts Grefesmolens (Thomas Hungersdorp, genannt Grevesmolen)
* [[1453]]—[[1462]] Dītrihs Lape no Kēningenes (Dietrich Lappe von Köningen)
* [[1466]] Oto no Hokelumas (Otto von Hockelum)
* ap [[1472]] Vilhelms no Beninghauzenes (Wilhelm von Bönninghausen)
* [[1478]] Gerhards no Isumas (Gerhard von Issum) 
* [[1480]]—[[1481]]/[[1483]] [[Vesels no Štrinkedes]] (Wessel von Strünkede)

== Ārējās saites ==
* [http://www.letonika.lv/groups/?id=2437101&amp;g=3&amp;r= Daugavgrīvas klostera viduslaiku nocietinājumi (Zviedru skanstis) - lokalizācija]
* [https://web.archive.org/web/20091102035858/http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Vecdaugava/DaugrPils.htm Daugavgrīvas klosteris un viduslaiku pils]

{{Livonijas konfederācija}}

[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Rīgas vēsture]]
[[Kategorija:Livonijas ordenis]]</text>
      <sha1>ooqr1rflgley3sj4z9borkzd7q6ya5e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bauskas fogti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>113113</id>
    <revision>
      <id>4454959</id>
      <parentid>4382536</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454959</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1912" sha1="mmzgi8wzi319q6kz8pzt8qx1e9icd0x" xml:space="preserve">[[Attēls:Bauskas fogteja, Jelgavas un Dobeles komturejas pēc 1422.JPG|thumb|400px|Bauskas fogteja, Jelgavas un Dobeles komturejas pēc to dienvidu daļu zaudēšanas 1422. gadā.]]
[[Attēls:Bauskas fogteja, Dobeles un Jelgavas komturejas 16. gadsimtā.jpg|thumb|400px|Bauskas fogteja (Vgt:Bauske), Dobeles un Jelgavas komturejas  (pēc 1525)]]

'''Bauskas fogti''' ({{val-de|Vogt von Bauske}}) bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Bauska]]s fogtejas pārvaldnieki līdz 1559. gadam.

Fogtejas administratīvais centrs un fogtu rezidence bija [[Bauskas pils]] starp [[Mēmele]]s un [[Mūsa]]s upēm tagadējās [[Bauska]]s pilsētas teritorijā. Pils celtniecība uzsākta pirms 1443. gada, pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] 1559. gadā pili ieķīlāja Polijas karalim. Pēc 1587. gada pārbūvētajā pilī atradās hercogistes kanceleja un Kurzemes hercoga galms. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1706. gadā pili saspridzināja krievu karaspēks, pēc tam pils vairs netika apdzīvota un pamazām pārvērtās drupās.
&lt;gallery&gt;
3_Bauskas-pils-9apr04.jpg|Bauskas fogtu rezidence — [[Bauskas pils]]
&lt;/gallery&gt;
== Bauskas fogtu saraksts ==
* [[1470]]: Frīdrihs Valdhauzs no Hērzes (''Friedrich Waldhaus von Heerse'' vai ''Wolthus von Herse'')
* [[1499]]—[[1514]]: Ekberts no Berges (''Eckbert von dem Berge'')
* [[1519]]—[[1527]]: [[Hermans fon Brigenejs|Hermanis no Brigenejas, saukts Hazenkamps]] (''Hermann von Brüggenei, genannt Hasenkamp'')
* [[1532]]—[[1551]]: [[Dītrihs Vrēde]] (''Dietrich Wrede'')
* [[1551]]—[[1558]]: Jobsts no Valraves (''Jobst von Walrave'')
* [[1558]]—[[1559]]: [[Heinrihs fon Gālens (Rūjienas komturs)|Heinrihs fon Gālens]] (''Heinrich von Galen'')


{{Livonijas konfederācija}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Livonijas ordenis]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>mmzgi8wzi319q6kz8pzt8qx1e9icd0x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114576</id>
    <revision>
      <id>4455056</id>
      <parentid>4451218</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:28:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmais pusfināls */</comment>
      <origin>4455056</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49878" sha1="ea2grgea01bwxqq19x4cl9vtom56jj7" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Eldar &amp; Nigar]] — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā ir apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Eldar &amp; Nigar]] no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī būs trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
* Pirmais pusfināls notika {{dat|2011|5|10||bez}}.
* Desmit valstis, kas ieguva visvairāk punktu, kvalificējās finālam.&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.
* Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Spānija]] un [[Apvienotā Karaliste]].
* Dzeltenīgā krāsā ir iekrāsotās tās valstis, kuras iekļuva finālā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Jestem]]&quot; &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| Es esmu
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Haba Haba]]&quot; &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| Pamazām
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurēla Gase]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;[[Feel the Passion]]&quot; &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| Jūti kaisli
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Boom-Boom]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Live It Up]]&quot; &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Dzīve iet uz augšu
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''06'''
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан) &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 67
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''07'''
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Get You]]&quot; &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''08'''
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;[[In Love for a While]]&quot; &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''09'''
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]] &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[One More Day]]&quot; &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 74
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''10'''
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]] &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot; &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Glens Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[One Life (dziesma)|One Life]]&quot; &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| Viena dzīve
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Senit]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Stand By]]&quot;
| Uzgaidi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Celebrate]]&quot; &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| Svinēt
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 41
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''14'''
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Sigurjón's Friends]] &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Coming Home]]&quot; &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 100
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''15'''
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot; &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Homens da Luta]] &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[A luta é alegria]]&quot; &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| Cīņa ir prieks
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 22
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''17'''
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot; &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 81
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldar &amp; Nigar]] &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Running Scared]]&quot; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| Dzīvās bailes
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 122
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]] &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot; &lt;ref name=Greece/&gt;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''133'''
|}

=== Otrais pusfināls ===
* Pirmais pusfināls notika {{dat|2011|5|12||bez}}.
* Desmit valstis, kas ieguva visvairāk punktu, kvalificējās finālam.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.
* Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Francija]], [[Itālija]] un [[Vācija]].
* Dzeltenīgā krāsā ir iekrāsotās tās valstis, kuras iekļuva finālā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''01'''
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot; &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 109
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''02'''
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot; &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[3JS]] &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]&quot; &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| Nekad viens
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Witloof Bay]] &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[With Love Baby]]&quot; &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[TWiiNS]] &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I'm Still Alive]]&quot; &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| Es vēl esmu dzīvs
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 48
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''06'''
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Angels]]&quot; &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 81
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''07'''
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]] &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[So Lucky]]&quot; &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 54
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''08'''
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Popular]]&quot; &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''155'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| &quot;[[San Aggelos S'agapisa]]&quot;&lt;br /&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| Es tevi mīlēju kā eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Na inat]]&quot; (На инат) &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| Par spīti
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Vlatko Ilijevskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Rusinka]]&quot; (Русинкa) &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| Krievu meitene
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Dana International]] &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Ding Dong]]&quot; &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 38
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''13'''
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;No One&quot; &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 112
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''14'''
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]] &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Change]]&quot; &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 111
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''15'''
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot; &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Viņņikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Love Belarus]]&quot;
| Es mīlu Baltkrieviju
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Musiqq]] &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Angel in Disguise]]&quot; &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| Maskējies eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 25
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]] &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot; &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 135
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]] &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Lipstick]]&quot; &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
* Fināls notika {{dat|2011|5|14||bez}}.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]]
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot;
| —
| align=&quot;center&quot; | 21
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]]
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]]
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 22
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]]
| &quot;[[Lipstick]]&quot;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 119
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]]
| &quot;[[Popular]]&quot;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]]
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 24
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]]
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| &quot;[[Get You]]&quot;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| &quot;[[Sognu]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| Sapnis
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 82
|- bgcolor=&quot;Silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]], [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaēls Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Follia d'amore|Madness of Love]]&quot; &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| Mīlestības trakums
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Anna Rosinelli]]
| &quot;[[In Love for a While]]&quot;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 25
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Blue (grupa)|Blue]] &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Can]]&quot; &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| Es varu
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]]
| &quot;[[So Lucky]]&quot;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Lena Meyer-Landrut|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| &quot;[[Taken by a Stranger]]&quot; &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| Aizrauta ar svešinieku
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]]
| &quot;[[Change]]&quot;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]]
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;gold&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}'''
| '''[[Angļu valoda|Angļu]]'''
| '''[[Eldar &amp; Nigar]]'''
| '''&quot;[[Running Scared]]&quot;'''
| '''Dzīvās bailes'''
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''221'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Maja Keuča]]
| &quot;No One&quot;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sigurjón's Friends]]
| &quot;[[Coming Home]]&quot;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 20
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| &quot;[[Que me quiten lo bailao]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| Viņi nevar paņemt jautrību no manis
| align=&quot;center&quot; | 23
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]]
| &quot;[[Angels]]&quot;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан)
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]]
| &quot;[[One More Day]]&quot;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| [[Dana International]]
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| [[Zdob şi Zdub]]&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (Sigurjón's Friends dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (Two Tricky dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>ea2grgea01bwxqq19x4cl9vtom56jj7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>119337</id>
    <revision>
      <id>4454984</id>
      <parentid>4182585</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:59:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454984</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12841" sha1="bbmbqoapdcd46qyhsre2atq4l4egh2k" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste    
|conflict=Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana
|partof=[[Livonijas krusta kari]]em
|image=[[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|300px]]
|caption=
|date=[[1193]]—[[1215]]    
|place=[[Baltija]]    
|casus=[[Ikšķile]]s un [[Salaspils]] līvu atteikšanās no katoļu ticības. [[Lietuva]]s kunigaišu mēģinājumi savienībā ar [[Jersika (valsts)|Jersiku]] pakļaut Daugavas lejteci. [[Jersikas miera līgums|Jersikas miera līguma]] rezultātā [[Polockas kņazs]] atteicās no pretenzijām uz līvu zemēm.
|territory=Pakļautās un kristītās līvu zemes tika sadalītas starp bīskapu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]].  
|result=Krustnešu uzvara
|combatant1= [[Ikšķile]]s, [[Salaspils]], [[Rīga]]s, [[Turaida (zeme)|Turaidas]] un [[Satezele]]s līvu zemes;&lt;br /&gt; [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Polocka]]s valstis; [[Lietuvas kunigaitija]]
|combatant2= [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapa]] vasaļi un [[krustneši]], &lt;br /&gt;[[Zobenbrāļu ordenis]];&lt;br /&gt; [[Zemgale]]s zemes
|commander1= Līvu vecākie [[Ako]]†; [[Aso]]; [[Anno]]; [[Dabrelis]]; [[Kaupo]] (kara sākumā);&lt;br /&gt; [[Rūsiņš]]†; &lt;br /&gt;[[Vladimirs Vseslavičs]]; [[Visvaldis]]&lt;br /&gt;[[Daugerūts]]†; [[Svelgats]]†; [[Steksis]]†
|commander2=bīskaps [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]†; [[Teoderihs no Turaidas]]; [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]];&lt;br /&gt; [[Venno]], [[Folkvīns]];&lt;br /&gt; [[Vladimirs Mstislavičs]];&lt;br /&gt;[[Viestards]]; &lt;br /&gt;[[Kaupo]] (kara beigās)
|strength1=
|casualties1=
|casualties2=
|notes=
}}
{{Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)}}
'''Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana''' bija [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto [[zemgaļi|zemgaļu]] palīdzību tika pakļauti un kristīti [[Daugavas līvi|Daugavas]], [[Turaida (zeme)|Turaidas]], [[Idumeja]]s un [[Metsepole]]s līvi un tika izveidota [[Livonijas bīskapija]]. Iekarotās zemes tika sadalītas starp bīskapu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]].
 
Kara turpinājumā [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskapam]] [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertam]] un [[Cēsis|Cēsu]] [[zobenbrāļi]]em izdevās noslēgt militāru savienību arī ar [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņazu]] [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimiru Mstislaviču]] un [[Tālava]]s [[letgaļi]]em, kas kopā ar agrāk pakļautajiem līviem piedalījās karagājienos pret [[igauņi]]em, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsti un tās sabiedrotajiem [[lietuvieši]]em.

== Kara norise ==

=== Līvzemes pakļaušana ===
Pēc tam, kad [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] [[1193]]. gadā izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s pagāniem, pēc Livonijas bīskapa [[Meinhards|Meinharda]] sūtņa [[Teoderihs no Turaidas|Teoderiha]] lūguma pāvests 1195. vai 1196. gadā izsludināja arī krusta karu pret līviem, kas atkrituši no kristīgās ticības. Visiem krustnešiem, kas devās uz Līvzemi, atvēlēja visu grēku atlaišanu. 1199. gada 5. oktobrī arī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret [[Livonija]]s atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz &quot;nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus&quot;. Livonijā karojošie krustneši tika pielīdzināti krusta karotājiem Svētajā zemē (Palestīnā). Pēc otrā Livonijas bīskapa Bertolda nogalināšanas 1198. gada [[Kauja pie Rīgas (1198)|kaujā pie Rīgas]], nākamais bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberts]] 1200. gadā ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem ieradās Livonijā.

Bīskaps ar krustnešu vienību devās pa Daugavu augšup uz pirmā Livonijas bīskapa Meinarda uzcelto Ikšķiles baznīcu, taču pie Salaspils viņiem uzbruka līvu karavīri. Kaujā nogalināja priesteri Nikolaju un dažus krutnešus, bet bīskapam Albertam izdevās nokļūt līdz Ikšķilei. Tur līvi noslēdza pamieru uz trim dienām, lai pa to laiku savāktu savu karaspēku.
Pamiera laikā krustneši nocietinājās Salaspilī un bīskaps Alberts sūtīja divus kuģus pēc papildspēkiem uz Daugavgrīvu, kuriem bija jāatved uz viņa jauno rezidences vietu amata simbols — bīskapa krēsls. Līvu karavīri [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kaujā pie Rumbulas]] uzbruka kuģiem, pēc tam līvu karaspēks aplenca Salaspili, taču nespēja to ieņemt un noslēdza mieru ar bīskapu Albertu.

1200. gadā Romas pāvests Inocents III pēc Turaidas Teoderiha lūguma izsludināja vēl vienu krusta karu bullu pret līviem un aizliedza tirgotājiem apmeklēt [[Zemgales osta|Zemgales ostu]] (''Portus Semigalliae''). [[1201]]. gadā bīskaps Alberts nodibināja galveno krusta karu militāro un politisko bāzi Rīgā, netālu no [[Daugava]]s ietekas jūrā un pēc viņa iniciatīvas pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga tika nodibināts [[Zobenbrāļu ordenis]].

1203. gadā Līvzemē [[Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)|iebruka apvienotais Polockas, Jersikas un to sabiedroto lietuviešu karaspēks]]. Polockieši nespēja ieņemt Salaspili un bija spiesti ar zaudējumiem atkāpties. Jersikas valdnieks [[Visvaldis]] ar lietuviešiem virzījās pret Rīgu un izcīnīja kauju ar krustnešiem pie Senā kalna.

[[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)|1204. gada karagājienā pret Rīgu]] piedalījās gandrīz trīs simti lietuviešu karavīru kopā ar to sabiedrotajiem nekristītajiem [[Aizkraukle]]s un [[Lielvārde]]s [[līvi]]em. Uzbrucēji virzījās pret Rīgu, kur pie Senā kalna notika kauja ar krustnešiem un Rīgas pilsoņiem. Šajā laikā līvu karavīri izsēdās no kuģa un no Daugavas puses nesekmīgi mēģināja ieņemt pilsētu.

1205. gadā pēc zemgaļu vadoņa Viestarda ierosmes apvienotais zemgaļu, Rīgas bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa karaspēks [[1205. gada Ropažu kauja|kaujā pie Ropažiem]] uzbruka lietuviešu karaspēkam, kas atgriezās no sirojuma uz Igauniju. Kaujā krita ap 1200 lietuviešu, ieskaitot viņu karavadoni Svelgatu un daudzi no viņu igauņu gūstekņiem.

1206. gadā apvienotais Salaspils un Turaidas novadu līvu karaspēks [[Ako]] vadībā kopā ar sabiedrotajiem lietuviešiem sapulcējās Salas pilī un plānoja uzbrukumu Rīgas pilsētai. Livonijas bīskapa Alberta uzdevumā aptuveni 150 [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] bruņinieki, Rīgas pilsoņi, viņiem pakļautie Rīgas līvi un krustneši pa Daugavu devās [[1206. gada kauja pie Salaspils|uzbrukumā Salas pilij]]. Kaujā krustneši guva uzvaru un nogalināja Salas līvu novada vecāko [[Ako]]. Lai atriebtos par Turaidas līvu piedalīšanos kaujās pret krustnešiem pie Salaspils, bīskaps Alberts aicināja līvu seno pretinieku Zemgales vadoni Viestardu kopīgā karagājienā pret Turaidu. Karaspēks sadalīja divās daļās, no kurām viena Kaupo vadībā pēkšņi ieņēma Turaidas pili. Otra daļa uzbruka Dabreļa pilij Gaujas otrā krastā, bet nespēja to ieņemt. Atbildes karagājienā līvu meslu kungs Polockas kņazs Vladimirs kopā ar Turaidas līviem uzbruka krustnešu kontrolētajām Ikšķiles un Salas pilīm Daugavas lejtecē un 11 dienas [[1206. gada Salaspils aplenkums|aplenca Salas pili]]. Aptuveni 20 krustnešu un pilī patvērušos Salaspils līvu veiksmīgi izturēja krievu un turaidiešu karaspēka aplenkumu.

=== Letijas (Jersikas) pakļaušana ===

1207. gadā Daugavgrīvas abats Teoderihs no Turaidas kopā ar Zobenbrāļu ordeni un jaunkristītie līvi un letgaļi no bīskapam pakļautajām zemēm devās karagājienā pret sēļiem. Pēc vairāku dienu [[1207. gada Sēlpils aplenkums|Sēlpils aplenkuma]] sēļi padevās lūdza mieru. Pēc šiem krustnešu panākumiem 1207. gada vasarā arī [[Koknese (valsts)|Kokneses]] kēniņš [[Vetseke]] bija spiests noslēgt savienību pret lietuviešiem ar Livonijas bīskapu Albertu. Kokneses pils nostiprināšanai bīskaps nosūtīja 20 bruņiniekus, stopniekus un mūrniekus. Vetseke nolēma atriebties vāciešiem un aicināja [[Polocka]]s kņazu Vladimiru uzbrukt Rīgai, jo domāja, ka bīskaps Alberts ar krustnešiem ir devies prom uz Vāciju un pilsēta ir neaizsargāta. Viņš lika nogalināt pilī esošos vāciešus un gaidīja papildspēku ierašanos. Tomēr bīskaps Alberts, kas pretvēja dēļ bija aizkavējies Daugavgrīvā, mobilizēja vairāk kā 300 krustnešu un kristīto līvu karaspēku prettriecienam. Kokneses kņazs nevēlējās uzsākt kauju, pats lika [[Kokneses nodedzināšana (1208)|nodedzināt pili]] un kopā ar savu karadraudzi devās uz Polocku, vēlāk uz Pleskavu.

1208. gadā zemgaļu karaspēks un vairāk nekā 50 krustnešu un zobenbrāļu devās [[Karagājiens uz Lietuvu (1208)|karagājienā uz Lietuvu]]. Lietuviešu jātnieku karaspēks sakāva iebrucējus, un tikai daži no krustnešiem atgriezās Rīgā. Drīz vien zemgaļiem gan izdevās sakaut atbildes karagājienā Zemgalē iebrukušos lietuviešus. 1209. gadā bīskapa Alberta vadībā krustnešu karaspēks kopā ar letgaļu un līvu karavīriem no Rīgas caur Koknesi devās [[Karagājiens uz Jersiku (1209)|karagājienā uz Jersiku]]. Pilsētas krievu karavīri nesekmīgi centās aizstāvēt pilsētas vārtus, bet drīz vien krustneši ielauzās Jersikā un izlaupīja gan pilsētu, gan tās kristīgās baznīcas. Ķēniņa Visvalža sieva tika saņemta gūstā, bet pats valdnieks pārcēlās pāri Daugavai. Ķēniņš Visvaldis bija spiests ierasties Rīgā un slēgt padošanās līgumu, pēc kura viņš kļuva par bīskapa Alberta vasali un trīs no savām zemēm saņēma atpakaļ kā karoga lēni.

1212. gadā tika noslēgts [[Jersikas miera līgums]], saskaņā ar kuru Polocka atteicās no savām meslu kunga tiesībām uz Līvzemi. Līgumu Jersikā parakstīja Polockas kņazs Vladimirs Vseslavičs un Livonijas bīskaps Alberts fon Bukshēvdens. Sarunās piedalījās kristītie līvi un letgaļi, kā arī no Pleskavas padzītais kņazs Vladimirs Mstislavičs, kurš uz laiku bija kļuvis par fogtu Idumejas zemē un dažās Tālavas zemēs. Pēc atbrīvošanās no pakļautības Polockai 1212. gada rudenī notika [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines letgaļu sacelšanās]], kas pārauga par plašu latgaļu un līvu sacelšanos pret vāciešiem. Nemieros piedalījās Lielvārdes, Salaspils un Turaidas līvi, bet pēc viņu piļu nodedzināšanas par sacelšanās centru kļuva līvu pils [[Satezele]]. Neskatoties uz varonīgo pretošanos, latgaļiem un līviem nācās piekāpties pārspēka priekšā. Kaujā krita letgaļu karavadonis [[Rūsiņš]]. Līviem par sodu uzlika kontribūciju un palielināja nodevas.

1213. gadā pie [[Koknese]]s ieradās lietuvieši un lauza gada sākumā noslēgto miera līgumu ar krustnešiem. Vispirms viņu [[Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)|lietuviešu karaspēks iebruka Tālavas zemēs]], sagūstīja [[Trikāta]]s vecāko Tālivaldi un kopā ar viņa dēlu Varibulu centās aizvest gūstā uz Lietuvu. Lietuviešu kunigaitis [[Daugerūts]] noslēdza pret krustnešiem vērstu miera līgumu ar [[Novgoroda]]s kņazu, bet atpakaļceļā tika sagūstīts uz ieslodzīts Cēsīs, kur izdarīja pašnāvību. Pēc tam lietuvieši tā paša gada nogalē iebruka [[Lielvārde]]s novadā un aizveda gūstā tās vecāko [[Uldevene|Uldeveni]], kas vēlāk tika izpirkts. [[Zobenbrāļi]] mestra Folkvīna vadībā sakāva lietuviešu karaspēku un nogalināja viņu karavadoni. Ziemā lietuvieši vēlreiz pārcēlās pāri Daugavai, bet tika sakauti, kaujā krita lietuviešu karavadonis [[Steksis]].

1215. gadā krustneši vēlreiz devās [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)|karagājienā pret Jersikas valdnieku Visvaldi]], bet šoreiz viņš aicināja palīgā savus sabiedrotos lietuviešus, kas sapulcējās Daugavas kreisajā krastā un it kā piedāvāja sākt miera sarunas. Lietuvieši pārcēlās pāri Daugavai, bet sarunu vietā uzbruka bēgošajiem krustnešiem un viņu letu karavīriem. Kaujā tika nogalināti Kokneses bruņinieki Meinards, Johanness un Jordans, vienīgi nedaudzi izglābās ar kuģiem un sasniedza Koknesi.
1216. gadā Polockas kņazs Vladimirs pēdējo reizi organizēja karagājienu pret Livonijas bīskapu Albertu, kas tika pārtraukts viņa pēkšņās nāves dēļ.

== Literatūra ==
* Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari. Rīga 2002 (nodaļas &quot;Krustakarā par Daugavas ūdensceļu&quot; un &quot;Krustakarā pēc Gaujas ceļa&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Indriķa hronika]]
* [[Livonijas krusta kari]]

[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]
[[Kategorija:Livonijas krusta kari]]
[[Kategorija:Kari ar Livoniju]]</text>
      <sha1>bbmbqoapdcd46qyhsre2atq4l4egh2k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Delska Latvia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>119672</id>
    <revision>
      <id>4455033</id>
      <parentid>4326536</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T07:29:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kaamis007</username>
        <id>67303</id>
      </contributor>
      <comment>saistītā valodā + dažas kļūdas izķēru</comment>
      <origin>4455033</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8447" sha1="7lyialmqfeam3s21oa9j34g5g757sdr" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = SIA ''Delska Latvia''
| Logo = Delska-logo.svg
| Sauklis = 
| Uzņēmuma_veids = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| Dibināšanas_datums = 1999. gads
| Sēdeklis = {{LAT}}, [[Rīga]]
| Vadība = Andris Gailītis
| Darbinieku_skaits = 100
| Apgrozījums = {{increase}} 8 milj. EUR (2013.gads) &lt;ref name=&quot;dblv-2014-04-07&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.db.lv/tehnologijas/deac-pern-dubultojis-pelnu-413030 |title=DEAC pērn dubultojis peļņu |publisher=db.lv |accessdate =2014-04-27}}&lt;/ref&gt;
| Nozare = [[Informācijas tehnoloģijas]]
| Mājaslapa = [https://delska.com/ delska.com]
| Produkti = ''myDEAC Digital Cloud Space'',{{br}}izdalītie serveri (''Bare Metal''), statņi, mākoņpakalpojumi
}}
'''SIA ''Delska Latvia''''' (līdz 2025. gadam '''Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs''', saīsināti '''DEAC'''), darbojas ar zīmolu '''''Delska''''', ir Latvijā bāzēts viens no lielākajiem [[Datu centrs|datu centriem]] un [[IT ārpakalpojumi|IT ārpakalpojumu]] sniedzējiem [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kas pieder [[Lietuva]]s uzņēmumam ''Baltic Rezo'', kura īpašnieks ir [[Šveice]]s investīciju fonds ''Quaero European Infrastructure Fund II''. ''Delska'' apkalpo klientus no visas pasaules, taču pamatdarbība vērsta uz Eiropu un ASV, piedāvājot datu glabāšanas un pārvaldības pakalpojumus uzņēmumiem datu centros [[Rīga|Rīgā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], [[Kijiva|Kijivā]] un [[Londona|Londonā]].

== Vēsture ==
[[Attēls:DEAC-European-Data-Center.png|thumb|right|140px|Logotips līdz 2024. gadam]]
Uzņēmums tika dibināts 1999. gada 9. augustā kā '''SIA &quot;Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs&quot;'''. 2000. gadā bijušajā [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laika bumbu patvertnē [[Grīziņkalns (parks)|Grīziņkalna parkā]] tika atvērts moderns pazemes datu centrs &quot;Grīziņkalns&quot;, kļūstot par tā laika vienīgo pazemes datu centru Austrumeiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/fotogalerija-drosaka-datu-glabatuve-austrumeiropa-video-175674|title=DEAC Datu centrs &quot;Grīziņkalns&quot;|website= www.db.lv|access-date=2007-04-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; DEAC bija strauji panākumi, jo jau 2000. gadā uzņēmumam bija tādi starptautiski klienti kā [[Microsoft]], [[IBM]], [[Lotus Software|Lotus]] un [[Telia]]. Sakarus nodrošināja telekomunikāciju uzņēmums [[Tet|SIA Lattelekom (tagad — SIA Tet)]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:389564%7Carticle:DIVL561%7C|title=Par informācijas tehnoloģijām sekmīgam biznesam|last=Latvijas Vēstnesis|website=periodika.lv|access-date=2022-10-12|date=2000}}&lt;/ref&gt;

Vēlākajos gados DEAC attīstību iezīmēja vairāki nozīmīgi notikumi. 2008. gadā uzņēmums ieguva savu pirmo kvalitātes vadības sertifikātu ISO 9001:2000, tādējādi ieliekot stabilus pamatus turpmākai izaugsmei un attīstības mērķu sasniegšanai. Jau nākamajā gadā, 2009. gadā, tika atvērts otrais datu centrs “Rīga”, kas projektēts atbilstoši augstajiem EN 50600 3. klases drošības standartiem. Savukārt 2010. gada otrajā pusē DEAC paplašināja savu darbību starptautiskā līmenī, atverot pirmo pārstāvniecību ārvalstīs. 2014. gads uzņēmumam bija īpaši nozīmīgs – tika īstenots projekts, ieviešot vienu no pasaulē modernākajām virtuālajām platformām, kā arī iegūts PCI DSS sertifikāts, kas apliecina atbilstību visaugstākajiem maksājumu karšu datu drošības standartiem. Tas nozīmē, ka klientu dati tiek aizsargāti gan fiziskā, gan virtuālā vidē, nodrošinot nepārtrauktu un drošu biznesa procesu darbību.

Turpinot attīstību, 2015. gadā DEAC ieguva “Microsoft Gold Datacenter”, kā arī “Silver Datacenter” un “Silver Data Platform” kompetences. 2016. gadā uzņēmums saņēma ISO/IEC 27001:2013 sertifikātu, kas apliecina augsta līmeņa informācijas drošības pārvaldību un stingru prasību ievērošanu sensitīvas informācijas aizsardzībā. Savukārt 2017. gadā DEAC ieguva ISO 50001:2011 energopārvaldības sistēmas sertifikātu, kas apliecina efektīvu un starptautiskiem standartiem atbilstošu energoresursu pārvaldību datu centros. 

2020. gadā DEAC nokļuva Šveices investīciju uzņēmuma [[Quaero Capital]] pārvaldībā, kas iegādājās 100% uzņēmuma daļu. Darījuma vērtība netiek atklāta. Uzņēmuma īpašnieki līdz tam bija [[Jānis Strods|Jānim Strodam]] piederošā SIA &quot;Solo investīcijas&quot; (44,7% daļu), [[Andris Putāns|Andrim Putānam]] pastarpināti piederošā SIA &quot;Astoņdesmit astoņi&quot; (33.92%), [[Andris Gailītis|Andrim Gailītim]] piederošā SIA &quot;Duo investīcijas&quot; (11,14%) un [[Jānis Kaģis|Jānim Kaģim]] piederošā SIA KFP (10,24%). Kā DEAC patiesie labuma guvēji bija reģistrēti Strods, Putāns, Gailītis un Kaģis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/zinas/skatit/news5f3fef8303075|title=Šveices investori iegādājas datu centru operatoru DEAC|website=www.firmas.lv|access-date=2022-10-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada maijā DEAC ieguva “zaļā” datu centra operatora statusu, pilnībā izmantojot atjaunojamo enerģiju no Ziemeļeiropā esošajām vēja ģeneratoru parkiem. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deac.eu/jaunumi/informacija-medijiem/datu-centru-operators-deac-ir-realizejis-zala-biznesa-koncepciju-izmantojot-100-atjaunojamus-energijas-avotus-2/lv/|title=Datu centru operators DEAC ir realizējis zaļa biznesa koncepciju|website=www.deac.eu|access-date=2021-06-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā DEAC ieviesa jaunu produktu — ''myDEAC Digital Cloud Space'' platformu. Tā ir uz mākoņa balstīta platforma, kas ļauj klientiem ar dažiem klikšķiem izveidot un pārvaldīt virtuālās mašīnas un pasūtīt arī citus pakalpojumus attālināti.

2024. gada 20. jūnijā tika paziņots, ka SIA &quot;Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs&quot; un tā māsas uzņēmums ''Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC)'' turpmāk izmantos kopīgu zīmolu '''''Delska'''''.&lt;ref name=&quot;db 2024.06.20&quot; /&gt; 2025. gada 1. aprīlī SIA &quot;Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs&quot; tika pārdēvēts par '''SIA ''Delska Latvia'''''.

== Datu centri un klātienes punkti ==
DEAC datu centri un klātienes punkti atrodas vairākās vietās Eiropā. DEAC datu centros piedāvā dažādus pakalpojumus ieskaitot: iekārtu izvietošanu, statņu nomu u.c.

Šobrīd DEAC ir 2 datu centri un 5 klātienes punkti:

* Datu centrs “Rīga”;
* Datu centrs “Grīziņkalns”;
* Klātienes punkts datu centrā DATA INN, Viļņā, Lietuvā;
* Klātienes punkts datu centrā Stokholmā, Zviedrijā;
* Klātienes punkts datu centrā Frankfurtē, Vācijā;
* Klātienes punkts datu centrā Kijivā, Ukrainā;
* Klātienes punkts datu centrā Amsterdamā, Nīderlandē.

== Finanšu rādītāji ==
Pēc 2021. gada apgrozījuma datiem, DEAC bija Latvijas TOP 1000 lielāko uzņēmumu vidū. Uzņēmuma apgrozījuma attīstība gadu gaitā bijusi sekojoša:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/digitalas-ekonomikas-attistibas-centrs/40003455216|title=DIGITĀLĀS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS CENTRS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003455216 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-12|date=2022-10-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Apgrozījums, EUR milj.
|-
|2010
|2,3
|-
|2011
|3,3
|-
|2012
|5,0
|-
|2013
|8,0
|-
|2014
|10,0
|-
|2015
|7,5
|-
|2016
|6,7
|-
|2017
|7,4
|-
|2018
|7,9
|-
|2019
|8,6
|-
|2020
|9,9
|-
|2021
|9,5
|}

== Sniegtie pakalpojumi ==
* Datu centru pakalpojumi
* Datu glabāšana un apstrāde
* Mākoņpakalpojumi
* Iekārtu noma un izvietošana
* Statņu noma
* Tīkla pakalpojumi
* Datu drošības risinājumi
* Ekspertu pakalpojumi
* IT resursu vadība un pārvaldības pakalpojumi
* IT ārpakalpojumi
* IT konsultācijas

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;db 2024.06.20&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/deac-kopa-ar-lietuvas-dlc-datu-centriem-apvienojas-jauna-zimola-516901 DEAC kopā ar Lietuvas DLC datu centriem apvienojas jaunā zīmolā] Db.lv, 20.06.2024&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://delska.com/ Delska]
* [https://company.lursoft.lv/lv/delska-latvia/40003455216 DELSKA Latvia, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību] Lursoft


[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Datu centri]]</text>
      <sha1>7lyialmqfeam3s21oa9j34g5g757sdr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dionīsijs Fabrīcijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122352</id>
    <revision>
      <id>4455011</id>
      <parentid>3703618</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:35:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Livonija]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455011</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3875" sha1="prsp9138dh00b1jelovdk0q706mjpxg" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums.png|thumb|270px|Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795).]]
'''Dionīsijs Fabrīcijs''' (latīņu: ''Dionysius Fabricius'') bija [[jezuīti|jezuītu]] prāvests [[Vīlande|Vīlandē]] [[Pārdaugavas hercogiste]]s laikā. Līdz 1610. gadam viņš latīņu valodā vairākos posmos sarakstīja Livonijas vēstures sērijas 4 daļās, kas aptvēra laika posmu no katoļu priesteru ierašanās Līvzemē līdz autora pieredzētajiem notikumiem, — ''Livonicae Historiae compendiosa series, in quatuor digesta partes ab anno 1158 usque ad annum 1610''. 

Par viņa dzīvi ir zināms, ka viņš bijis saistīts ar [[Viļņa]]s jezuītu akadēmiju ([[Viļņas universitāte]]s priekšteci), kur izskolojis vairākus dedzīgus katoļu priesterus, ieskaitot Jozafatu Kunceviču, kas 1617. gadā kļuva par [[Vitebska]]s katoļu bīskapu, 1618. gadā par [[Polocka]]s arhibīskapu un 1623. gadā gāja bojā sadursmēs ar [[pareizticība|pareizticīgajiem]].

== Grāmatas apraksts ==

Manuskripts ir mēģinājums aprakstīt [[Livonija]]s vēsturi no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un Romas katoļu baznīcas uzskatu viedokļa. Tas veltīts Pārdaugavas hercogistes administratoram J. Hodkevičam un sadalīts šādās daļās: 
* I daļa apraksta Vidzemes un Igaunijas iekarošanu un kristīšanu katoļu ticībā (1158—1238),
* II daļa apraksta [[Livonijas konfederācija]]s laika notikumus (1238—1561),
* III daļa apraksta [[Livonijas karš|Livonijas kara]] notikumus (1561—1582),
* IV daļa apraksta [[Pārdaugavas hercogiste]]s laiku (1582—1611), īpaši [[poļu-zviedru karš (1600-1629)|poļu-zviedru kara]] pirmo posmu (1600—1611).

Dionīsija Fabrīcija grāmatā atrodamas autentiskas ziņas par latviešu ticējumiem un paražām 16. gadsimtā: “Ir skaidri zināms, ka šī barbaru tauta stāv ārpus kultūras, jo dievu vietā pielūdz sauli, mēnesi un pat koku.” “Daži tik labi zina burvības mākslas, ka pat vasaras vidū, kad mēdz būt visniknākais karstums, var izsaukt sarmu, salnu un sniegu. Bet, kas vēl vairāk, iesētu un jau līdz papēžiem izaugušu labību viņi ar savu burvību tā aiztura, ka asni ieaug atkal zemē un tīrumos tiek tā sajaukti, ka zemkopis nedabū nekādus augļus.” “Daži tur savā mājā pūķus (dracones), kas citiem zog labību un nes mājā.” “Bērēs viņi ir ieraduši žēloties, lādēt bargo verdzību un nekrietno kundzības jūgu, novēlēt turpretī laimi mirušajiem, kas atsvabinājušies no verdzības, ko nežēlīgie vācieši tiem uzspieduši.” 

Rokrakstu pirmo reizi 1795. gadā iespieda [[Gustavs fon Bergmans|Gustavs fon Bergmanis]] savā privātajā [[Rūjiena]]s spiestuvē.

2010. gadā tika publicēts grāmatas igauņu tulkojums ar paralēlo latīņu tekstu “Liivimaa ajaloo lühiülevaade: Livonicae historiae compendiosa series”.

== Darbi ==
* [http://www.amazon.co.uk/Livonicae-Historiae-compendiosa-quatuor-Bergmann/dp/B000X8PUEK Livonicae Historiae compendiosa series, in quatuor digesta partes ab anno 1158 usque ad annum 1610 curante G. Bergmann. Editio secunda] (izdevis [[Gustavs fon Bergmans]] 1795. gadā, atkārtots izdevums 1848. gadā)

* Kurzer Abriss der livländischen Geschichte von Dionysius Fabricius. Übersetzte v. G. und K. Freymann. -- Jb FLG 1896-1899. Fellin 1900, lk. 61-195. (vācu tulkojums)

== Informācijas avoti ==
* Fabricijs (Fabricius) Dionīsijs, [https://web.archive.org/web/20120822074358/http://www.historia.lv/alfabets/F/fa/fabricijs_dion/encik/fab_lkv.htm Historia.lv]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Fabricijs, Dionisijs}}

[[Kategorija:Hronisti]]
[[Kategorija:Igaunijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]
[[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Livonija]]</text>
      <sha1>prsp9138dh00b1jelovdk0q706mjpxg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ebreju vēsture Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>125489</id>
    <revision>
      <id>4455006</id>
      <parentid>4381608</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:33:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455006</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35554" sha1="fwnz5c6mugqaspvuxl0lgqsn7gj6q30" xml:space="preserve">'''Ebreju vēsture Latvijā''' apkopo svarīgākos [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] kopienas vēstures posmus no [[Livonijas Konfederācija]]s laikiem 16. gadsimtā līdz neatkarīgās Latvijas valsts izveidei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2010|09|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}&lt;/ref&gt;

== Livonijas periods ==
[[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa mestrs]] Zigfrīds fon Feihtvangens 1306. vai 1309. gadā aizliedza ebrejiem ieceļot [[Livonija|Livonijā]], kas netieši norāda, ka ebreji radīja konkurenci vācu tirgotājiem. Sekojošajos pāris gadsimtos ebreji Livonijas teritorijā visticamāk ieradās kā citu valstu un pilsētu pilnvaroti tirgotāji, taču uz ilgstošu dzīvi neapmetās.

Pēc [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem [[Sigismunds II Augusts]] garantēja [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s autonomiju, tādēļ turpinājās aizliegums ebrejiem [[Tirdzniecība|tirgoties]], vākt [[Nodoklis|nodokļus]] un iekasēt [[muita]]s nodevas.
[[Rīgas brīvpilsēta]], 1582. gadā padodoties Polijas-Lietuvas valdniekam [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]], ieguva tiesības pati regulēt ebreju uzturēšanās atļaujas. Tā Rīgā uzturējās vācu ebreju ārsts K. Fīdlers, kas vēlāk kļuva par [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Boriss Godunovs|Borisa]] ārstu Maskavā. Šīs privilēģijas saglabājās arī pēc 1621. gada, kad Rīga kļuva par [[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētu.

== Sadalītajā Latvijā ==

=== Piltenes apgabalā ===
[[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskaps]] [[Johans IV fon Minhauzens]] Livonijas sabrukuma periodā aicināja ebreju tirgotājus apmesties [[Piltene|Piltenē]], lai tie veicinātu viņa pārvaldīto teritoriju ekonomisko attīstību. Pirmā Piltenes un visas Latvijas ebreju kopiena tika nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārvaldē. 1585. gadā Stefans Batorijs savā kontrolē pārņēma arī Piltenes apgabalu un tajā dzīvojošajiem ebrejiem deva plašas tiesības, kas saglabājās līdz pat 1717. gadam, kad pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām teritorijas pārvaldē tika veiktas izmaiņas.

Paralēli [[Lejaskurzeme|Lejaskurzemē]], kas bija nodota Polijas-Lietuvas vasaļa [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas]] kūrfirsta pārvaldē, sāka ieceļot ebreji no netālās [[Prūsijas hercogiste]]s un izveidojās [[Aizpute]]s ebreju kopiena. Ebreju tirgotāji [[Liepāja]]s apkārtnē iepirka [[Dzintars|dzintaru]], ko tālāk pārdeva Prūsijā. Šie no rietumiem nākošie ebreji pārsvarā runāja vāciski un [[Jidišs|jidišā]].
[[Attēls:Polish Jew trader by Brotze.jpg|thumb|150px|Polijas ebrejs Rīgā. Broces zīmējums]]

=== Kurzemes un Zemgales hercogistē ===
Nostabilizējoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, ebreji sāka apmesties [[Jelgava|Jelgavā]] un pārējā hercogistes teritorijā. Viņi bija veiksmīgi tirdzniecības starpnieki starp poļu un zviedru pakļautībā esošajām Latvijas daļām. Kurzemes hercogi vēlējās nostiprināt savu neatkarību, tāpēc viņiem bija nepieciešami ekonomiski aktīvi iedzīvotāji.

Ebreju ienākšanu sevišķi stimulēja [[Jēkabs Ketlers|hercogs Jēkabs]], kurš uzticēja viņiem muitnieku pienākumus un nodokļu ievākšanu. Ebrejs Zaharijs Daniels pat tika iecelts par Liepājas jūrmalas zonas fogtu (pārvaldnieku), uzdodot viņam tur kārtot visas hercoga īpašumu tirdzniecības lietas. (...) Jēkaba pēcnācējs hercogs [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] jau atļāva savas kases labā vietējiem ebrejiem veikt liela mēroga finanšu operācijas, organizēt spirta ražošanu un naudas maiņu Jelgavā, kur pulcējās tirgotāji no dažādām valstīm. Arī muitas dienestu viņš gandrīz pilnīgi nodeva ebreju muitniekiem. Tā ievērojami palielinājās hercoga ienākumi, un daļa no tiem tika ieguldīta manufaktūru un ostu celtniecībā, kuģu būvē, kā arī galma greznības spodrināšanā.

Šādi ebreju panākumi izsauca vietējās vācu [[muižniecība]]s elites protestus. 1648., 1688. un 1698. gadā [[Kurzemes landtāgs]] hercogiem pieprasīja ebrejus izraidīt. Hercogi bija spiesti ievērot kompromisa kursu, ierobežojot ebrejus, taču tos neizraidot. Jelgavā tiem tika ļauts dzīvot tikai ''Judengasse'' (tagad Dobeles iela). Jaunu [[sinagoga|sinagogu]] celtniecība un ebreju kapsētu izveidošana tika aizliegta, tāpēc ebreji savus mirušos bija spiesti vest uz Lietuvu. 18. gadsimta beigās Jelgavas ebreji tomēr ieguva atļauju uzcelt sinagogu un ierīkot kapus.

Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] epidēmijas hercogs [[Ferdinands Ketlers]] 1714. gadā pavēlēja ebrejus padzīt no hercogistes, bet no tiem, kuri izvairījās pildīt šo pavēli, iekasēt vienu [[dālderis|dālderi]] par katru uzturēšanās dienu. Bagātākie palika, samaksājot uzreiz 400 dālderu par visu gadu, bet muižniekiem ebreju parādniekiem lika šo parādu pakāpeniski atmaksāt valstij kā soda naudu par ebreju palikšanu uz viņu zemes. Tā ebreju izraidīšanas kampaņa pārvērtās par uzturēšanās nodokļa maksāšanas procedūru.

Hercogs [[Ernests Johans Bīrons]] centās modernizēt savu valsti, pielāgojoties Eiropas [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] laika [[Absolūtisms|absolūtismam]]. Par savu galveno padomnieku hercogs izvēlējās finansistu ebreju [[Levijs Lipmans|Leviju Lipmanu]], kurš sagādāja Kurzemei [[Kredīts|kredītus]] no ārvalstīm, veicināja ebreju uzņēmēju un amatnieku ieceļošanu no vācu zemēm. Ieradās skārdnieki, galdnieki, stiklotāji, jumiķi, mēbeļu izgatavotāji un izgreznotāji, juvelieri. Šie amatnieki un meistari piedalījās arī [[Jelgavas pils]] un [[Rundāles pils]] celtniecībā, bet hercoga [[Pēteris Bīrons|Pētera Bīrona]] valdīšanas laikā [[Pētera akadēmija]]s būvē. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistē ieceļoja arī daudz izglītotu ebreju: skolotāju, ārstu, juristu u.c., kuri bija mācījušies un studējuši Vācijas ģimnāzijās un augstskolās. Viņi bija integrējušies vācu sabiedrībā, taču saglabāja savu reliģisko pārliecību un jūdaistiskās tradīcijas. Jelgavā 18. gadsimta beigās dzīvoja Vācijas ebreju emancipatora izcilā filozofa [[Mozess Mendelszons|Mozesa Mendelszona]] līdzgaitnieks medicīnas un filozofijas doktors [[Markuss Heress]]. Jelgavā darbojās vāciska ebreju skola, kas mācīja bērnus ebreju apgaismības [[haskala]]s ideju garā. 18. gadsimta beigās Kurzemē un Zemgalē pastāvīgi dzīvoja ap 9 tūkstošiem ebreju.

=== Latgalē ===
Pirmie ebreji [[Latgale|Latgalē]] 16. gadsimta beigās apmetās [[Krāslava]]s apkārtnē kā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] bēgļi no [[Ivans Bargais|Ivana IV]] karaspēka sirojumiem [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] teritorijā. 17. gadsimtā daudzi ebreji bēga no [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajiem [[kazaki]]em, kas pret poļiem un ebrejiem bija uzsākuši asiņainu slaktiņu [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā.

17. gs beigās [[Inflantijas vaivadija|poļu Latgalē]] dzīvoja kādi divi tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. Krāslavā un [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidojās ebreju kopienas [[Viļņa]]s [[rabīns|rabīnu]] reliģiskā virsvadībā, kas runāja poliskā jidišā. Zināms, ka no 1766. gada Latgalē dzīvojošiem 3 tūkstošiem ebreju lielākā daļa bija amatnieki un sīktirgotāji-pauninieki. Uzņēmīgākie uzturēja viesu namus un krogus, paši raudzēja degvīnu un alu.

=== Zviedru Vidzemē ===
17. gadsimtā Rīgā regulāri tirgojās ebreju tirgotāji no Prūsijas, Brandenburgas un Polijas-Lietuvas. 1638. gadā [[Rīgas rāte]] noteica šiem viesiem konkrētu apmešanās vietu tagadējās [[Latgales priekšpilsēta]]s teritorijā, aiz pilsētas mūriem un vaļņiem, ko dēvēja par ''Judenherberge'', kur rāte tajā pašā gadā atļāva Heinriham Rozenam uzcelt vairākas viesnīcas, kas nodega [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā.

== Krievijas Impērijas periodā ==
1721. gadā [[Krievijas Impērija]] anektēja Rīgu un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemi]]. Pēc [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]], [[Bads|bada]] un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] izdzīvojušos Rīgas ebrejus pēc krievu komandanta rīkojuma padzina no pilsētas. Kad rāte viņiem tomēr drīz atļāva atgriezties, šie cilvēki dedzīgi piedalījās Rīgas atjaunošanā. 1727. gadā Krievijas ķeizariene [[Katrīna I]] izdeva ukazu par viņu izraidīšanu, taču rāte, izmantojot [[Pēteris I|Pētera I]] dotās privilēģijas, padzina tikai iebraucējus no Polijas-Lietuvas, atļaujot palikt vācu ebrejiem, gan iesakot pāriet kristietībā un pārvācoties. Ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete Petrovna]] aizliedza Rīgā ienākt arī ārzemju tirgotājiem ebrejiem no Rietumeiropas.

Ķeizariene [[Katrīna II]] 1764. gadā daļēji atcēla aizliegumus pret ebrejiem. 1766. gadā [[Baltijas ģenerālgubernators]] [[Džordžs Brauns]] izdeva īpašus 14 punktu noteikumus par ebreju atrašanos Rīgas pilsētā, kas ebrejiem atļāva ierasties un 6 nedēļas tirdzniecības nolūkā dzīvot Rīgā tiem norādītā rajonā tagadējo Latgales un Dzirnavu ielu krustojumā Latgales priekšpilsētā. 1767. gadā turpat atļāva ierīkot arī pirmo [[Rīgas sinagogas|ebreju lūgšanu namu]]. Rīgas aptieķnieks [[Ābrams Kunce]] radīja alkoholisku dzērienu, kas vēlāk guva [[Rīgas balzams|Rīgas balzama]] nosaukumu.
Pēc [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]] pievienošanas [[Vidzemes guberņa]]i 1785. gadā Katrīna II izsludināja dekrētu, kas deva bijušajiem Kurzemes ebrejiem kā Slokas pilsoņiem pastāvīgi tirgoties Rīgā. Tā ap 400 ebreju tirgotāju ieguva pilsētas pagaidu iedzīvotāju statusu. 1829. gadā Rīgā izveidoja medicīniskās aprūpes un slimo kopšanas biedrību ''Bikur Holim''.

Pēc Latgales pievienošanas Krievijas Impērijai 1772. gadā Latgales ebreju stāvokli zināmā mērā noteica viņu tiesiskais sadalījums divās kārtās — tirgotājos un sīkpilsoņos. 18. gadsimta beigās apmēram puse Latgales pilsētiņu iedzīvotāju bija ebreji, bet Daugavpilī no 2200 pilsētniekiem 1373 jeb vairāk nekā 60% bija ebreji. Ķeizaru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] un [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas gados (1801—1855) Krievijas Impērijas valdība centās īstenot tā saucamo &quot;ebreju pārveidošanu&quot;. Latgales ebrejiem ([[kahali]]em) uzlika lielākus nodokļus, ebreji drīkstēja mainīt dzīvesvietu tikai ar varas iestāžu atļauju, daudzus ebreju zēnus no 12 gadu vecuma iesauca kareivju sagatavošanas bataljonos, kur viņus centās pievērst [[pareizticība]]i. Latgalē 19. gadsimta pirmajā pusē ebreju skaits 1850. gadā sasniedza 11 tūkstošus.
[[Attēls:Rīgas lielā horālā sinagoga.jpg|thumb|300px|[[Rīgas Horālā sinagoga|Rīgas Lielā horālā sinagoga]] pirms Pirmā pasaules kara]]

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas Impērijai 1795. gadā izveidotajā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] pēc 1834. gada [[dvēseļu revīzijas]] datiem kā ebreji bija uzskaitīti 11 150 iedzīvotāji, vairumā amatnieki, sīktirgotāji un vīndeģi muižu spirta brūžos.&lt;ref name=&quot;Bienenstamm1841&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm|title=Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten — S. 67|url=http://books.google.com/books?id=w5RKAAAAcAAJ|accessdate=12 December 2012|year=1841|publisher=G. A. Reyher}}&lt;/ref&gt;
Kurzemes guberņas ebrejus pārveidošanas politika skāra mazāk. 1835. gadā stājās spēkā nolikums, kas piešķīra vietējiem ebrejiem pasi, bieži dodot jaunu vācisku uzvārdu, bet aizliedza ieceļošanu no Polijas un Lietuvas guberņām. Kurzemes guberņā 19. gadsimta vidū dzīvoja 23 tūkstoši ebreju, pie kam tajā laikā notika ap 2500 ebreju izceļošana uz [[Osmaņu impērija]]i atkarotajiem t.s. [[Jaunkrievija]]s apgabaliem (tagadējā [[Odesa]]s, [[Hersona]]s u.c. [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes pilsētu apkārtni), lai tur veicinātu ebreju nodarbošanos ar lauksaimniecību. Ebreju izceļošana pēc 1835. gada ierosināja latviešu zemnieku &quot;Siltās zemes kustību&quot; un masveida [[Latvijas pareizticīgo baznīca|pāreju pareizticībā]] Vidzemes guberņā.

1841. gada 17. decembrī Krievijas Senāts izdeva noteikumus par Rīgas ebreju pāreju pastāvīgu iedzīvotāju statusā, bet bez pilsoņu tiesībām. 1840. gadā Rīgā atvēra valsts finansētu ebreju laicīgo skolu, ko vadīja no Vācijas atbraukušais [[Maksis Lilientāls]], 1851. gadā Rīgā pirmoreiz tika atļauta sinagogas celtniecība.
 
Pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa]] atklāšanas Latvijā ieceļoja daudzi tūkstoši ebreju no Baltkrievijas, Lietuvas un Polijas. Ja Rīgā 1867. gadā pastāvīgi dzīvoja 5 254 ebreji jeb 5,1% no pilsētas iedzīvotājiem, 1881. gadā jau 14 222 jeb 8,4%. Rīgas ebreju lielākā daļa sabiedriskā dzīvē lietoja vācu valodu, bet ap 6 tūkstošiem arī savā ģimenē galvenokārt runāja vāciski.

Kurzemes guberņā 1881. gadā dzīvoja 47 671 ebrejs jeb 8,2 % no iedzīvotājiem, pie kam [[Jaunjelgavas vēsture#Jaunjelgavas ebreji|Jaunjelgavas ebreji]] bija 69,5%, [[Bauskas ebreji]] 59,4%, bet [[Tukums|Tukuma]] 46,5% no visiem iedzīvotājiem. Jaunie ebreju ieceļotāji tur galvenokārt runāja jidiša un poļu valodā. Jelgavā un Liepājā ebreji joprojām runāja vācu valodā. Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanas Latgales ebreji pakāpeniski pārgāja uz krievu valodu, taču savā starpā, ģimenē turpināja lietot jidišu, saglabāja arī savu jidiša kultūru. Daugavpilī 19. gadsimta beigās ebreji veidoja 46%, Rēzeknē 54%, bet Ludzā 54,5% visu iedzīvotāju.

Pēc ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] nogalināšanas 1881. gada pavasarī Krievijas Impērijā uzbangoja politisks un ekonomisks [[antisemītisms]], dienvidu guberņās notika ebreju grautiņi. 1882. gada 3. maijā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] izsludināja ebreju dzīves pagaidu noteikumus, kas bija spēkā līdz [[Februāra revolūcija|1917. gada februārim]]. Bēgot no [[pogroms|pogromiem]] (grautiņiem), Latvijā ieradās ap 20 tūkstošiem ebreju bēgļu no Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas. Latviešu un vācbaltiešu iedzīvotāju vairākumam pret bēgļiem bija iecietīga attieksme.
1890. gados sākās Latvijas ebreju izceļošana uz [[Palestīna|Palestīnu]], kur piedalījās [[Hadera]]s ebreju apmetnes ierīkošanā. Daugavpilī un Rīgā izveidojās Ebreju sociāldemokrātiskās savienības &quot;[[Bunds (partija)|Bunds]]&quot; vietējās organizācijas.

Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 142 315 ebreji jeb 7,4% no visiem iedzīvotājiem (Latgalē 63 851, Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā 51 169, Rīgā un Vidzemē 27 295). Nabadzīgo ebreju vidū arvien spēcīgāk izplatījās [[Sociālisms|sociālisma]] idejas. 1904. gada rudenī [[LSDSP vēsture|Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] Rīgas komiteja un Bunda Rīgas komiteja noslēdza sadarbības līgumu un nodibināja koordinējošo Rīgas Federatīvo komiteju. [[1905. gada revolūcija Latvijā]] sākās ar 1905. gada 13. (26.) janvāra LSDSP un Bunda kopīgi organizēto [[vispārējs streiks|vispārējo streiku]] un masu demonstrāciju [[11. novembra krastmala|Daugavmalā]].
Pēc revolūcijas apspiešanas 1907.—1914. gadā Latvijā atkal ieceļoja daudz ebreju strādnieku no Lietuvas un Polijas, un ebreju kopskaits 1914. gadā sasniedza 170-190 tūkstošus,&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot;&gt;Aivars Stranga. &quot;''Latvijas ebreji revolūciju un °Neatkarības kara laikā: 1917-1920''&quot;, 2023., LU Akadēmiskais apgāds, ISBN 978-9934-36-029-9.&lt;/ref&gt; no kuriem ap 20 tūkstošiem skaitījās īslaicīgi iebraucēji vai arī dzīvoja bez atļaujas.
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā, kad [[Vācijas Impērija|Vācijas]] armija 1915. gadā ielauzās Lietuvā, ebrejus apvainoja spiegošanā Vācijas labā. Krievijas armijas virspavēlnieks lielkņazs [[Nikolajs Nikolajevičs (lielkņazs)|Nikolajs Nikolajevičs]] 1915. gada 17. (30.) aprīlī izdeva pavēli par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]] - Lietuvas un Kurzemes ebreju deportāciju uz Iekškrieviju 24 stundu laikā, brīdinot viņus par to tikai divas dienas iepriekš. Lopu vagonos no Kurzemes guberņas aizveda ap 40 tūkstošiem ebreju, deportētos nometināja [[Poltavas guberņa|Poltavas]], [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas]], [[Vladimiras guberņa|Vladimiras]] un [[Voroņežas guberņa|Voroņežas]] guberņās. Neizsūtītajos rajonos no ebreju vidus 1915. gadā tika ņemti ķīlnieki, lai piespiestu kopienas būt lojālas, lai gan galvenokārt aizdomas par ebreju nelojalitāti bija nepatiesas un gada beigās šī ķīlnieku prakse atslāba.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt; Pavisam kara laikā uz Iekškrieviju kara laikā spiesti vai labprātīgi aizceļoja ap 75% Latvijas ebreju, vairums no kuriem vairs neatgriezās.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt; Mazāk cietušie Latgales ebreji saglabāja savu lojalitāti Krievijai arī pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]], balsojot pret Latgales apvienošanos ar Latviju 1917. gada decembra kongresā.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt; Arī Rīgā ebreju organizācijas iebilda pret latviešu slieksmi uz autonomiju no Krievijas, tomēr ebreju viedoklis mainījās Rīgas vācu okupācijas priekšvakarā, kad bēgošā krievu armija izlaupīja ebreju veikalus, un tā rezultātā daļa ebreju sveica vācu armiju kā atbrīvotājus.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt; Savukārt vācu varas iestādes to izmantoja, ieceļot ebrejus atbildīgos amatos, piemēram, par [[Daugavpils]] pilsētas galvu kļuva [[Jakovs Movšenzons]]. Tāpat kreiso ebreju simpātijas ātri zaudēja komunisti, kad Padomju Latvijas spēki iekaroja gandrīz visu Latviju un sāka ieviest radikālu sociālisma paveidu, lai kļūtu par paraugšūniņu, viņuprāt, nepietiekami radikālajiem Krievijas komunistiem, kas tieši skāra tirgotājus-ebrejus.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt; Lai gan [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Stučkas valdība]] nebija antisemītiska. neviens ebrejs tās laikā nesaņēma nozīmīgu amatu, tika aizliegta ivrita mācīšana un cionistu darbība.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt; Valdības 1919. gada sākumā pieņemtie lēmumi par spaidu darbiem buržuāzijai un valsts monopolu uz dažādu preču ražošanu; pārkāpējus ieslodzīja cietumā vai [[Mežaparka koncentrācijas nometne|Kaizervaldes koncentrācijas nometnē]], daļa varai politiski vai saimnieciski nevēlamu ebreju tika nošauta.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt; Pēc tam, kad Polijas armija izdzina lieliniekus no Daugavpils, tās kareivji pastrādāja daudzas ebreju aplaupīšanas.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt; Zināmas arī vairākas Latvijas armijas pastrādātas laupīšanas, īpaši Jaunjelgavā un Kārsavā.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt;

== Neatkarīgajā Latvijā ==
[[Attēls:M.Dubins.JPG|right|180px|thumb|Politiķis [[Mordehajs Dubins]]]]
1919. gada 8. decembrī izdotie izglītības likumi noteica, ka minoritātēm ir tiesības organizēt savas nacionālās skolas un pašām pārvaldīt tās, t.i., īstenot savu izglītības autonomiju.
No 1919. gada augusta [[Tautas padome|Tautas padomē]] darbojās 14 ebreju partiju un organizāciju pārstāvji ([[Mordehajs Dubins]], [[Leibs Fišmanis]], [[Jūdels Markss]], [[Filips Lackis]], [[Zamuels Henkins]], [[Jēkabs Landaus]] u.c.). Atbilstoši jaunajam pilsonības likumam par Latvijas pilsoņiem kļuva ap 77% Latvijā dzīvojošo ebreju, kas varēja pierādīt, ka bija šeit dzīvojuši līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gada 1. augustā.

1920. gada 1.-2. jūnijā Rīgā notika masu nekārtības ar vairākiem simtiem nezināmu personu uzkūdītu dauzoņu, kas uzbruka ebrejiem. Nopietni ievainoto starp ebrejiem nebija (smagi cieta daži pūli savaldošie policisti), tomēr notikušais izraisīja politisku trauksmi; 6. jūnijā tika mēģināts sarīkot ebreju grautiņus Rēzeknē, kur vietējiem krieviem pievienojās piedzērušies zaldāti, un Daugavpilī. No Rīgas pienāca pavēle rīkoties nesaudzīgi, un Rēzeknē pūli izklīdināja ar ložmetēju.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt; Tomēr mazāka mēroga nekārtības un laupīšanas līdz vasaras beigām turpinājās, turklāt tās bija vērstas ne tikai pret ebrejiem, īpaši Daugavpilī, kur armijas vadība bija zaudējusi kontroli pār kareivjiem. Viens no iemesliem bija Ernesta Blanka antisemītiskie raksti armijas laikrakstā [[Latvijas Kareivis]], kuros ebreji tika raksturoti kā valsts ienaidnieki.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt;

1928. gada 11. novembrī [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Rīgas Ebreju klubā]] [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 6 nodibināja “Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrību”, kurā sākumā reģistrējās ap 200 cilvēku. Biedrības pirmais valdes priekšsēdētājs bija Ābrams Margolis, vēlāk Mihails Eljašovs, vietnieks Maksims Krāmers, valdes locekļi – Ichaks Vaispaps, Jēkabs Fains, Meiers Blumenaus un Leiba Models. Nodibināja arī biedrības Liepājas un Daugavpils nodaļu, 1930. gada janvārī biedru skaits sasniedza 289 cilvēkus, bet 1931. gada sākumā biedrībā bija 596 biedri (325 – Rīgā, 210 – Liepājā, 23 – Daugavpilī un 38 – citās Latvijas vietās), un biedrības valde bija reģistrējusi arī 212 Latvijas brīvības cīņu dalībniekus, kuri biedrībā nebija iestājušies.&lt;ref name=&quot;Jēkabsons&quot;&gt;[https://www.academia.edu/27525839/Aizmirstie_karav%C4%ABri_ebreji_Latvijas_armij%C4%81_1918_1940_gad%C4%81_Forgotten_soldiers_Jews_in_the_Army_of_Latvia_1918_1940_R%C4%ABga_2013 Aizmirstie karavīri — ebreji Latvijas armijā 1918.-1940. gados] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]], Rīgā: 2013. — 43 lpp.&lt;/ref&gt; Ebrejus šķēla principiāli politiski jautājumi starp kreiso Bundu, dažādu virzienu cionistiem un reliģiskajiem ebrejiem, kā arī starp [[Jidišs|jidiša]] un [[Ivrits|ivrita]] piekritējiem.&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt;

Aktīvi darbojās ebreju sporta biedrības, kuru lielākie panākumi bija [[Futbols|futbolā]] un [[Galda teniss|galda tenisā]], arī [[Basketbols|basketbolā]].&lt;ref name=&quot;Revolūcijas&quot; /&gt;
[[Attēls:20181224 110855 jewish school riga ghetto and holocaust museum.jpg|thumb|Rīgas ebreju pamatskola (1930).]]
1923.—1936. gadā ap 4500 Latvijas ebreju pārcēlās uz dzīvi Palestīnā, 2207 ebreji emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], vairāki simti izceļoja uz [[Padomju Savienība|PSRS]]. Kad 1927. gadā Maskavā arestēja hasīdisma ''Habada'' kustības galvu [[Josifs Ichaks Šneersons|Josifu Ichaku Šneersonu]] (''Schneersohn''), Latvijas valdība deva Šneersonam patvērumu un Latvijas pilsonību. 1930. gadu otrajā pusē Latvijā iebrauca vairāk nekā tūkstoš ebreju bēgļu no [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās okupētās [[Anšluss|Austrijas]] un [[Čehoslovākija]]s, ebreju skaits Latvijā pārsniedza 95 tūkstošus. Savukārt Rīgas ebreju skaits no 1920. līdz 1935. gadam palielinājās no 24 līdz 44 tūkstošiem cilvēku, veidojot 11% no tās iedzīvotājiem. Tā 1937./1938. gada sezonā Nacionālās operas orķestri diriģēja bijušais Vācijas Valsts operas Berlīnē galvenais diriģents [[Leo Blehs]], Latvijā uz dzīvi apmetās &quot;Pasaules ebreju vēstures&quot; autors [[Šimons Dubnovs]].
1930. gadā 45,8% Latvijas ebreju skolu skolēnu mācījās jidiša, 36,1% ivrita, 13,1% vācu un 5,1% krievu valodā. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] likvidēja ebreju skolu pārvaldes autonomiju un noteica, ka ebreju skolās mācībām jābūt vienīgi latviešu un ebreju valodās.
1936. gadā vairāk nekā puse no Latvijas ebrejiem prata trīs vai četras valodas. 1930. gadā 62,5% Latvijas ebreju prata runāt latviski (Jelgavā 90,5%, Liepājā 88,4%, Rīgā 68,9%, Daugavpilī 18,6%).

1937. gada 27. septembrī [[Tautu Savienība]]s Latvijas pārstāvis [[Ludvigs Sēja]] Ženēvā oficiāli apliecināja, ka Latvijā nav ebreju jautājuma un ka &quot;latviešu tauta ar lielām simpātijām vēro ebreju tautas centienus atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē Palestīnā&quot;.
Daļa [[Kreisa politika|kreisi]] noskaņoto ebreju ar prieku apsveica [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Sarkanās armijas kontingenta]] ierašanos Latvijas teritorijā 1939. gada oktobrī un 1940. gada 17. jūnijā sagaidīja [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas karaspēku]] kā draugus un glābējus.

== Okupētajā Latvijā ==
[[Attēls:LiepajaLatvia1941.jpg|300px|thumb|right|Latviešu pašaizsardzības vienības dalībnieki 1941. gada 15. decembrī pludmalē netālu no [[Liepāja]]s nošaušanai sapulcē ebreju sievietes]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-N1212-319, Riga, Juden müssen aus dem Fahrdamm gehen..jpg|300px|thumb|right|1942. gadā ar [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigznēm]] uz [[apģērbs|apģērba]] atzīmēti ebreji ejam pa [[Rīga]]s ielas brauktuvi (iet pa ietvi ebrejiem bija aizliegts)]]
Padomju varas iestādes līdz 1941. gada pavasarim slēdza visas [[Cionisms|cionistu]], konservatīvo un reliģisko ebreju biedrības, klubus un mācības iestādes, kā pēdējās slēdza Ebreju kultūras biedrību un ''Bikur Holim'' biedrību. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem vadīja no PSRS atsūtītais LPSR iekšlietu komisāra vietnieks, no 1941. gada aprīļa LPSR valsts drošības komisārs ebrejs [[Semjons Šustins]]. Zināms, ka [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā uz Krieviju izsūtīja 1212 Latvijas ebreju. Vīriešus ieslodzīja [[Usoļlags|Soļikamskas]], [[Vjatlags|Vjatkas]] un [[Vorkutlags|Vorkutas]] soda nometnēs, viņu sievas un bērnus nometināja vairākos [[Sibīrija]]s ciemos. Izsūtījumā bojā gāja Latvijas ebreju politiķi [[Pauls Mincs]], N. Maizels, I. Rabinovičs, vēlāk [[Mordehajs Dubins]] u.c.

Pēc tam, kad nacistiskā [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācija okupēja Latviju]], uz PSRS izdevās evakuēties tikai apmēram 15 tūkstošiem Latvijas ebreju, vairāk nekā 75 tūkstoši nokļuva nacistu varā. Jau 1941. gada jūlijā ap 4 tūkstošiem Rīgas ebreju nogalināja [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] un [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] ierīkoja [[Rīgas geto]], kur līdz 1941. gada 25. oktobrim nometināja vairāk nekā 29 tūkstošus ebreju. 1941. gada jūlija beigās [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]] izveidoja [[Daugavpils]] geto, kur nometināja ap 15 tūkstošiem Latgales ebreju. 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nošāva lielāko daļu Rīgas geto ieslodzīto ebreju, kas vēsturē pazīstama kā [[Rumbulas traģēdija]]. Kurzemes ebrejus nogalināja 1941. gada 15.—17. decembrī [[Šķēdes kāpas|Šķēdes kāpās]] pie [[Liepāja]]s.
Pēc masu slepkavībām dzīvi palikušos Latvijas ebrejus 1943. gadā no geto pārveda uz [[Mežaparka koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēm Mežaparkā]] (''KZ Kaiserwald''), Strazdu muižā, [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspilī]] un Dundagā. 1944. gadā ieslodzītos no Latvijas pārveda uz nometnēm Vācijā un Polijā, daudzi Latvijas ebreji 1943.—1945. gadā tika noindēti gāzes kamerās [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas]], [[Būhenvaldes koncentrācijas nometne|Būhenvaldes]] un [[Treblinkas nāves nometne|Treblinkas]] nometnēs, dzīvi palika tikai mazliet vairāk nekā tūkstotis no tur aizsūtītajiem Latvijas ebrejiem.

Pēc Rīgas ebreju kopienas muzeja datiem, zināmi 220 ebreju slēpšanas gadījumi, kuros bija iesaistīti vairāk nekā 400 glābēju, ir noskaidroti 32 represēto &quot;žīdu glābēju&quot; vārdi, astoņi no viņiem gājuši bojā ieslodzījumā (Anna Alma Pole, Andrejs Graubiņš, Ditrihs Feinmans, Jānis Šusters, Gerhards Šusters, Kārlis un Žanis Pūķi, Ieva Dzene), citu 16 apcietināto glābēju likteni nav izdevies noskaidrot.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā atgriezās ap 14 tūkstošiem Latvijas ebreju, viņiem pievienojās daudzi ebreji no PSRS republikām. Padomju totalitārais režīms rīkoja vairākas politiskas kampaņas pret ebrejiem, tā 1949. gadā vairākus pazīstamus Latvijas ebrejus apcietināja par [[Kosmopolītisms|kosmopolītiskiem]] uzskatiem un to propagandēšanu, bet 1953. gada sākumā sakarā ar t.s. antisemītisko &quot;[[Ārstu lieta|Ārstu-indētāju lietu]]&quot; (''Дело врачей-отравителей''). Cietumā ieslodzīja rakstnieku Maksi Šacu-Aņinu un citus ebreju pedagogus, ārstus un kultūras darbiniekus. Tikai 1962. gadā Rumbulā atļāva uzstādīt piemiņas plāksni ar uzrakstu latviešu, krievu un jidiša valodā &quot;Fašisma upuriem, 1941—1944&quot;. 1959. gadā Latvijā pastāvīgi dzīvoja ap 36,6 tūkstošiem ebreju, lielākā daļa no viņiem Rīgā (gandrīz 30 tūkstoši), veidojot ap 5% pilsētas iedzīvotāju.
Pēc [[Izraēla]]s uzvaras [[Sešu dienu karš|Sešu dienu karā]] 1967. gada jūnijā sākās spēcīgs ebreju nacionālās apziņas pacēlums, kam sekoja ebreju tiesību tālāki ierobežojumi un [[pārkrievošana]]s pastiprināšanās. 1968. gadā [[Iļja Ripss]] mēģināja sadedzināties pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], protestējot pret padomju invāziju Čehoslovākijā, Latvijas okupāciju un pret ebreju nacionālo centienu apspiešanu. Rīgā atradās viens no PSRS ebreju nacionālās atmodas kustības galvenajiem centriem, kam bija sakari ar Izraēlu un ebreju [[diaspora|diasporu]]. Laikā no 1968. līdz 1980. gadam no Latvijas uz Izraēlu un Rietumvalstīm izceļoja 13 153 ebreji jeb 35,8% Latvijas ebreju, kopumā līdz 1989. gadam no Latvijas izceļoja vairāk nekā 16 tūkstošu ebreju, no tiem 70% apmetās uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā. 1989. gadā Latvijā dzīvoja vairs tikai 22 900 ebreju jeb 0,9% no kopējā iedzīvotāju kopskaita, no viņiem vairs tikai 22,5% Latvijas ebreju par savu ģimenes valodu atzina jidišu. Tikai 27% Latvijā dzīvojošo ebreju prata runāt latviski.
Pazīstamākie Latvijas ebreji tajā laikā bija [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūta]] direktors [[Solomons Hillers]], ārsti [[Jūlijs Anšelēvičs]], [[Zeliks Čerfass]], [[Anatolijs Bļugers]], [[Maksis Beļeņkijs]], [[Eiženija Krupņikova]], vēsturnieki [[Joels Veinbergs]] un [[Pēteris Krupņikovs]], kinorežisors [[Hercs Franks]], režisori [[Arkādijs Kacs]] un [[Ādolfs Šapiro]], pianists [[Hermanis Brauns]], aktrise [[Jekaterina Bunčuka]], šahists [[Mihails Tāls]].

== Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā ==
[[Attēls:Museum &quot;Jews in Latvia&quot;.jpg|300px|thumb|right|[[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs „Ebreji Latvijā”]]]]
[[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] laikā arī Latvijas ebreji piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā. [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s un citu radošo apvienību plēnumā 1988. gada 1. jūnijā [[Mavriks Vulfsons]] atklāti kvalificēja padomju karaspēka ienākšanu Latvijā 1940. gada 17. jūnijā kā Latvijas varmācīgu okupāciju. Sabiedrisko kustību aktīvisti bija dizainers [[Herberts Dubins]], M. Šaca-Aņina meita juriste [[Ruta Marjaša]], uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs, kinokritiķis un žurnālists [[Ābrams Kleckins]] (Kļockins), vēsturnieks Marģers Vestermanis, fiziķis [[Boriss Cilēvičs]], žurnālists Zalmans Kacs u.c. Ļoti stipra šīs kustības iezīme bija tieksme nodibināt tiešus sakarus ar Izraēlu un atkal kļūt par pasaules ebrejības sastāvdaļu.

1988. gada vidū notika pirmās nelegālās apspriedes par Latvijas ebreju sabiedriskā centra dibināšanu notika Finanšu ministrijas ēkā Smilšu ielā 1 un Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības namā Vaļņu ielā 32. 1988. gada oktobrī Skolas ielā 6 notika Latvijas ebreju 1. kongress, bet novembra beigās Latvijas ebreju 2. kongress, kurā oficiāli nodibināja Latvijas Ebreju kultūras biedrību (LEKB). 1989. gada 1. septembrī nodibināja [[Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola|Rīgas ebreju vidusskolu]], kurā mācījās ap 500 skolēnu. Ebreju kopienas izveidojās arī Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Ludzā.

1990. gada sākumā [[Latvijas PSR]] [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]] ievēlēja M. Vulfsonu, I. Movelu un R. Marjašu, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu]]. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] 1990. gada 19. septembrī pieņēma deklarāciju &quot;Par genocīda un antisemītisma nosodījumu un nepieļaujamību Latvijā&quot;, bet 1991. gada 29. augustā lēmumu &quot;Par attiecībām ar Izraēlu&quot;, kurā atzina Izraēlas valsti un vēlēšanos nodibināt diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Izraēlu. 1994. gada 14.—16. jūnijā Rīgā notika pasaules Ebreju kultūras memoriālā fonda kongress, Rīgā notika vairāki Latvijas ebreju kongresi (1994, 1997, 2001), starptautiskās konferences &quot;Ebreji mainīgā pasaulē&quot;. 1992. gadā atjaunoja slimnīcu ''Bikur Holim'', 1998. gada jūlijā nodibināja [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centru.

1995. gadā 45% Latvijas ebreju bija Latvijas pilsoņi, bet 2001. gadā jau 61%. Ja 1996. gadā 43% ebreju prata latviešu valodu, tad 2000. gadā jau vairāk nekā 68%.

Vienlaikus no 1989. līdz 2000. gadam uz Izraēlu [[Repatriācija|repatriējās]] 12 624 Latvijas ebreji un viņu ģimenes locekļi. Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 10 376 ebreji, no viņiem Rīgā 8249, Daugavpilī 680, Jūrmalā 292, Rīgas rajonā 215, Liepājā 214, Jelgavā 142, Rēzeknē 107, Jēkabpils rajonā 79, Ventspilī 54, Ogres rajonā 51, Ludzas rajonā 41 ebrejs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{atsauces+}}

== Skatīt arī ==
* [[Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/kurzeme/some-aspects-of-jewish-history-in-the-duchy-of-courland-1561-1795/ Some Aspects of Jewish history in the Duchy of Courland (1561—1795)]
* [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/kurzemes-and-zemgales-jews/ Kurzeme's and Zemgale's Jews]
* [http://www.referats.lv/index.php?action=show_referat&amp;itemid=5938 Ebreju dzīve Rīgas pilsētā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta beigām]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses]

[[Kategorija:Latvijas ebreji| ]]
[[Kategorija:Ebreju vēsture]]
[[Kategorija:Ebreji un Jūdaisms Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]</text>
      <sha1>fwnz5c6mugqaspvuxl0lgqsn7gj6q30</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobele (zeme)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>141580</id>
    <revision>
      <id>4454994</id>
      <parentid>4182618</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:26:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454994</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3652" sha1="kmkxfvhapbr0bhokg5vmn6mmye3bkcc" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|seno [[zemgaļi|zemgaļu]] zemi|Dobele (nozīmju atdalīšana)|Dobele}}
'''Dobele''' jeb '''Doblene''' (latīņu tekstos: ''Dubelene'', vācu tekstos: ''Doblên'') bija seno zemgaļu novads starp [[Tērvetene|Tērveteni]], [[Spārnene|Spārneni]], [[Dobene|Dobeni]] un [[Upmale|Upmali]] aptuveni tagadējā [[Dobeles novads|Dobeles novada]], daļēji [[Tukuma novads|Tukuma novada]] ([[Džūkstes pagasts]]) teritorijā, kuru pēc [[Zemgale]]s sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī piešķīra [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]]. Ziemeļos Doblenes zeme robežojās ar [[kurši|kuršu]] pakļautībā esošo [[Vanemane]]s zemi.

Pirmo reizi Doblenes pilsnovads rakstos pieminēts 1254. gada aprīlī Zemgales dalīšanas līgumā starp [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. Dobeles un [[Tērvete]]s novadi nonāca meslu atkarībā no Livonijas ordeņa. Dobeles pārvaldei tika iecelts savs [[fogts]], kuru padzina [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|1259. gada Zemgaļu sacelšanās]] laikā.

1272. gadā Dobeles novada iedzīvotāji kopā ar citiem zemgaļiem piekrita pāriet kristīgajā ticībā. 6. jūlijā Rīgā parakstītajā līgumā bija paredzēts, ka vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības. 
1279. gadā zemgaļi atteicās no kristīgās ticības un Livonijas ordeņa karaspēks no [[Kuldīga]]s pils kopā ar [[kurši]]em sāka atkārtotus uzbrukumus labi nocietinātajam zemgaļu Dobeles pilskalnam, bet nespēja to ieņemt. 
1280.-1281. gada ziemā Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds no Feihtvangenas]] devās no [[Jelgava]]s karagājienā pret Dobeles pili, taču to ieņemt nespēja. 
1288.-1289. gada ziemas karagājienā Livonijas ordeņa mestrs [[Kuno no Hacigenšteinas]] kopā ar [[Tartu|Tērbatas]] un [[Sāmsala]]s vasaļiem un [[latgaļi|latgaļu]] sabiedrotajiem nodedzināja Dobeles pilsētu (hronikā: ''hachelwerke''), bet pili neiekaroja un atkāpās uz Tērvetes Svētkalnu (Heiligenbergu). 
1289.-1290. gada ziemā ap 2500 Livonijas ordeņa brāļu un to kuršu sabiedroto no [[Kursa (valsts)|Kursas]] puses uzbruka Dobelei un nodedzināja pilsētu. 
1290. gadā ordeņa brāļi ķērās pie citas taktikas un atkārtoti izpostīja Dobeles novadu, līdz &quot;tie kļuva pliki un nabagi&quot; un zemē iestājās bads. Beidzot dobelieši pameta savu pili un pārcēlās uz [[Rakte]]s pilskalnu [[Žagare|Žagarē]] un citiem novadiem, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Pēc izpostīšanas un zemgaļu izceļošanas novads uz ilgu laiku bija reti apdzīvots.

== Doblenes pils ==
Dobeles (Doblên) pils atradās pilskalnā [[Bērze (upe)|Bērzes upes]] labajā krastā, kur tagad redzamas Livonijas ordeņa pilsdrupas. No trim pusēm pili sargāja stāvas nogāzes, bet dienvidu pusē bija aizsarggrāvis un priekšpils.&lt;ref&gt;[[Ernests Brastiņš]]. Latvijas pilskalni: Zemgale un Augšzeme. Rīga, 1926. 25, 26 lpp.&lt;/ref&gt; 1958.-1959. un 1977. gada arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka uz dienvidiem un austrumiem no pils bija ap 2 ha liela senpilsēta. Pilsētas daļā zemes kultūras slānis ir līdz 2 m biezs.&lt;ref&gt;J. Daiga. Izrakumi Dobelē 1977.g. ZASM (''Zinātniskās atskaites sesijas materiāli'') 1977. Rīga, 1978. 35.-40.lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&amp;nr=69 Oriģināldokuments par Zemgales zemju sadalīšanu un Doblenes nodošanu Vācu ordenim no www.herder-institut.de] (latīniski)

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]]</text>
      <sha1>kmkxfvhapbr0bhokg5vmn6mmye3bkcc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žirafes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>142147</id>
    <revision>
      <id>4455028</id>
      <parentid>4327750</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T06:33:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23458-53</username>
        <id>144159</id>
      </contributor>
      <origin>4455028</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24339" sha1="arwg2jvasrl1zy8j6pdvr1gkmf7mw4t" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls        = Giraffe_Mikumi_National_Park.jpg
| att_nosaukums = [[Masaju žirafe]] (''G. tippelskirchi'')
| valsts        = Animalia
| valsts_lv     = Dzīvnieki
| tips          = Chordata
| tips_lv       = Hordaiņi
| klase         = Mammalia
| klase_lv      = Zīdītāji
| kārta         = Artiodactyla
| kārta_lv      = Pārnadži
| apakškārta    = Ruminantia
| apakškārta_lv = Atgremotāji
| infrakārta    = Pecora
| infrakārta_lv = Augstākie atgremotāji
| dzimta        = Giraffidae
| dzimta_lv     = Žirafu dzimta
| ģints         = Giraffa
| ģints_lv      = Žirafes
| binomial      = Giraffa &lt;small&gt;([[Brisson]], 1762)&lt;/small&gt;
| kategorijas   = nē
| izplatība     = [[Attēls:Giraffa_distribution.svg|260px|center]]
{{legend|#228B22|dažādie zaļie laukumi — [[ziemeļu žirafe]]s izplatība}}
{{legend|#A9A9A9|[[Somālijas žirafe]]s izplatība}}
{{legend|#9683EC|[[masaju žirafe]]s izplatība}}
{{legend|red|un brūnie laukumi — [[dienvidu žirafe]]s izplatība}}
| iedalījums    =
* [[Dienvidu žirafe]] (''Giraffa giraffa'')
* [[Masaju žirafe]] (''Giraffa tippelskirchi'')
* [[Somālijas žirafe]] (''Giraffa reticulata'')
* [[Ziemeļu žirafe]] (''Giraffa camelopardalis'')
}}
[[File:Giraffe close-up.webm|thumb|Žirafes]] 
'''Žirafes''' (''Giraffa'') ir viena no divām [[žirafu dzimta]]s (''Giraffidae'') [[pārnadži|pārnadžu]] ģintīm, ir Elizabete Savicka kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja [[pleistocēns|pleistocēnā]] un 3 [[pliocēns|pliocēnā]].&lt;ref name=pli&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nature-wildlife.com/girextra.htm |title=More on Giraffes |access-date={{dat|2011|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110206153354/http://nature-wildlife.com/girextra.htm |archivedate={{dat|2011|02|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://fossilworks.org/bridge.pl?a=taxonInfo&amp;taxon_no=185973 |title=Fossilworks: †Giraffa stillei Arambourg 1947 (giraffe) |access-date={{dat|2016|09|23||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160311024454/http://fossilworks.org/bridge.pl?a=taxonInfo&amp;taxon_no=185973 }}&lt;/ref&gt; Pliocēna žirafēm jau bija izveidojies garais [[kakls]] tāpat kā mūsdienu žirafei.&lt;ref name=pli/&gt; Reizēm pie žirafēm pieskaita arī ''Giraffa attica'', kas kopš 1929. gada tiek sistematizēta kā ''[[Bohlinia attica]]''.&lt;ref&gt;Mitchell, G.; Skinner, J.D. (2003). &quot;On the origin, evolution and phylogeny of giraffes Giraffa camelopardalis&quot;. Transactions of the Royal Society of South Africa 58 (1): 51–73. doi:10.1080/00359190309519935&lt;/ref&gt;

Visām žirafu sugām raksturīgs ļoti garš [[kakls]] un garas kājas, ragiem līdzīgi izaugumi, kurus klāj āda un matojums, un īpašs kažoka raibumojums. Sugas savstarpēji atšķiras ne tikai [[ģenētika|ģenētiski]], bet arī ar atšķirīgiem kažoka raibumiem. Žirafes veido barus pēc dzimuma pazīmēm: savstarpēji radniecīgu [[mātīte|mātīšu]] barus ar to mazuļiem un pieaugušu [[tēviņš|tēviņu]] barus, kuru īpatņi nav savstarpēji radniecīgi. Tēviņu barā valda stingra hierarhija, kas tiek noteikta savstarpējās kaklu cīņās. Dominantie tēviņi iegūst tiesības pāroties ar mātītēm.

== Sistemātikas izmaiņas ==
[[Attēls:Giraffe_(Giraffa_camelopardalis)_females.jpg|thumb|left|260px|[[Dienvidu žirafe|Dienvidu žirafu]] (''Giraffa giraffa'') mātīšu bars [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]]]
[[Attēls:Genetic_subdivision_in_the_giraffe_based_on_mitochondrial_DNA_sequences.png|thumb|left|260px|Aptuvens dažādo sugu izplatības reģions, to kažoku raibumojums un ģenētiskās sakarības]]
Nesenā pagātnē žirafu ģintī tika sistematizēta tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga — ''[[Giraffa camelopardalis]]'', kurai tika izdalītas vairākas pasugas. Mūsdienās sistemātika izmainīta saskaņā ar [[DNS]] pētījumiem, vairākām kādreizējām pasugām piešķirot sugas statusu: ''[[Giraffa giraffa]]'', ''[[Giraffa tippelskirchi]]'' un ''[[Giraffa reticulata]]''.

== Izplatība ==
Žirafes sastopamas [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], sākot ar [[Čada|Čadu]] ziemeļos un beidzot ar [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] dienvidos, sākot ar [[Nigēra|Nigēru]] rietumos un beidzot ar [[Somālija|Somāliju]] austrumos. To parasti var novērot atklātā vai [[krūmi|krūmu]] [[savanna|savannā]], bet, ja barības resursi ir nabadzīgi, žirafes dodas barības meklējumos dziļākos un biezākos [[mežs|mežos]]. Žirafes ir ļoti iecienījušas [[akācijas|akāciju]] audzes.

== Evolūcija ==
Žirafu tuvākais radinieks ir [[okapi]] (''Okapia johnstoni'') jeb tā sauktā &quot;meža žirafe&quot;, bet kopumā tās ir radniecīgas pārējiem [[pārnadži]]em, kā, piemēram, [[briežu dzimta|briedim]] un [[liellopi]]em. Žirafes un okapi kopīgie priekšteči bija apmēram 3 metrus augstas senās antilopes, kas dzīvoja [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] pirms 30—50 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;Stevens, J. (1993). &quot;Familiar Strangers&quot;. International Wildlife 23: 6–10.&lt;/ref&gt; Senākā zināmā žirafu dzimtas ģints ir [[miocēns|miocēna]] laika ''[[Climacoceras]]'', kuras sugu dzīvnieki ārēji atgādināja [[briežu dzimta|briedi]], un tiem bija lieli, žuburoti [[ragi]]. Vēlāk miocēna vidū attīstījās ģintis ''[[Palaeotragus]]'' un ''[[Samotherium]]''. Šo ģinšu dzīvniekiem attīstījās ragi bez žuburiem, līdzīgi mūsdienu žirafēm, bet tiem joprojām bija salīdzinoši īsi kakli.&lt;ref name=sav&gt;Savage, R. J. G.; Long, M. R. (1986). Mammal Evolution: an illustrated guide. New York: Facts on File. pp. 228–229. {{ISBN|0-8160-1194-X}}.&lt;/ref&gt; Pliocēna beigās žirafu dažādība sāka strauji izzust, un līdz mūsdienām izdzīvoja četras sugas. Mūsdienu žirafe izveidojās pliocēna laikā. Šajā periodā dzīvoja vairākas žirafu ģints sugas. Tām visām bija gari kakli.&lt;ref name=sav/&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Giraffe-closeup-head.jpg|thumb|left|180px|Žirafes mātītes galva]]
[[Attēls:Giraffa camelopardalis tippelskirchi Fellzeichnung.JPG|thumb|left|180px|Dažādu sugu žirafēm ir dažādu formu raibumi, attēlā [[masaju žirafe]]s (''Giraffa tippelskirchi'') kažoka raksts]]
Žirafe ir garākais sauszemes dzīvnieks pasaulē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://digimorph.org/specimens/Giraffa_camelopardalis/skull/ |title=Giraffa camelopardalis, Giraffe |access-date={{dat|2016|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160427222024/http://digimorph.org/specimens/Giraffa_camelopardalis/skull/ |archivedate={{dat|2016|04|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī lielākais [[atgremotājs]]. Žirafes ķermeni klāj lieli, neregulāras formas plankumi. Pieauguša žirafes tēviņa vidējā masa ir aptuveni 1,2 [[tonna]]s, bet smagākie un lielākie var sasniegt 1930 [[Kilograms|kg]]. Savukārt mātītes masa ir apmēram 800 kg. Pieaugušu žirafu garums ir aptuveni 4,3—5,2 [[metrs|metri]], bet lielākie tēviņi sasniedz 5,5 metrus. Lielākais zināmais eksemplārs ir sasniedzis pat 6 metru garumu.&lt;ref&gt;Skinner, J. D. &amp; Smithers, R. H. M. (1990). The mammals of the southern African subregion. Pretoria: University of Pretoria.&lt;/ref&gt; Žirafes apmatojums ir plankumains, uz gaiša, dzelgana pamata izkārtoti nesimetriski, tumšāk brūni laukumi. Katrai žirafei ir savs, neatkārtojamais raksts.&lt;ref&gt;Estes, R. (1991). The Behavior Guide to African Mammals. University of California Press. pp. 202–207. {{ISBN|0-520-08085-8}}.&lt;/ref&gt; Žirafei ir ļoti gara [[mēle]], apmēram 45—50 [[Centimetrs|cm]], kas ir tumši violetā vai zilā krāsā ar gaiši rozā pamatni jeb apakšpusi.&lt;ref&gt;[https://giraffeconservation.org/faqs/ FAQs: How long is a giraffe's tongue?]&lt;/ref&gt;

=== Ragi ===
Abiem dzimumiem ir [[ragi]], kas ir pārkaulojušies [[skrimslis|skrimšļi]] un klāti ar ādu. Pēc ragiem var noteikt žirafes dzimumu. Mātītēm ragu galos ir pušķi, bet tēviņu ragu galiem pušķu nav, turklāt tiem ir tendence atsegties, kļūt kailiem. Nobriestot un kļūstot vecākiem, dažu žirafu sugu tēviņiem galvas vidū veidojas kaulaudu uzkrājums, kas izceļas kā puns, radot iespaidu par 3 ragiem. Piedzimstot žirafēm jau ir ragi, kas dzimšanas brīdī ir noliekti guļus, kā arī nav savienoti ar galvaskausu.&lt;ref&gt;[https://giraffeconservation.org/faqs/ FAQs: Do all giraffe have horns?]&lt;/ref&gt;

=== Žirafes kājas un motorika ===
Žirafēm priekškājas ir nedaudz garākas kā pakaļkājas, apmēram par 10%. Īsās distancēs žirafe var sasniegt ievērojamu ātrumu 60 km/st,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biology.ucr.edu/people/faculty/Garland/GarlandJanis1993.pdf |title=Does metatarsal/femur ratio predict maximal running speed in cursorial mammals? |access-date={{dat|2016|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181120033719/https://biology.ucr.edu/people/faculty/Garland/GarlandJanis1993.pdf }}&lt;/ref&gt; bet ar šādu ātrumu tā nevar skriet ilgstoši. Žirafes [[kājas|kāju]] motorikai ejot piemīt zināms stīvums. Ja lauva nolēmusi nomedīt žirafi, tā cenšas to nogāzt no kājām. Žirafe ir bīstams medījums, jo spēj ļoti spēcīgi spert, pat nosperot plēsēju līdz nāvei.&lt;ref name=mamm&gt;Mammal Anatomy: An Illustrated Guide. Marshall Cavendish Corporation. (2010) pp. 64–81. {{ISBN|0-7614-7882-5}}&lt;/ref&gt; [[Lauva]]s ir vienīgie, kas reizēm uzbrūk žirafei.&lt;ref name=hen&gt;Henderson DM, Naish D. (2010) &quot;Predicting the buoyancy, equilibrium and potential swimming ability of giraffes by computational analysis.&quot; J Theor Biol. 265(2):151-9.&lt;/ref&gt;

Tiek pieņemts, ka žirafes nespēj peldēt, lai gan nopietni pētījumi šajā jautājumā nav veikti. Pastāv uzskats, ka žirafes kājas ir tik garas, ka tās nespēj veikt pietiekami ātras kāju peldēšanas kustības.&lt;ref name=hen/&gt;

=== Žirafes kakls ===
[[Attēls:Flickr - Rainbirder - High-rise living.jpg|thumb|180px|Pieaudzis žirafes tēviņš var aizsniegt koku zarus 6 metru augstumā, attēlā [[Somālijas žirafe]]]]
Žirafes pamanāmākā atšķirība ir tās ļoti garais [[kakls]], kas var būt garāks par 2 m. Tas ir apmēram puse no visa žirafes augstuma. Kakla garumu veido nevis skaita ziņā vairāk kakla skriemeļu, bet gan žirafes kakla skriemeļi ir garāki kā citiem dzīvniekiem. Žirafei tāpat kā pārējiem zīdītājiem ir 7 kakla skriemeļi.&lt;ref name=gi/&gt; Pastāv divas galvenās [[hipotēze]]s par to, kā žirafei ir attīstījušies garie kakla skriemeļi.&lt;ref&gt;Simmons, R. E.; R. Altwegg (2010). &quot;Necks-for-sex or competing browsers? A critique of ideas on the evolution of giraffe.&quot;. Journal of Zoology 282: 6–12. doi:10.1111/j.1469-7998.2010.00711.x&lt;/ref&gt; [[Čārlzs Darvins|Darvins]] uzskatīja, ka žirafei garais kakls izveidojās, cīnoties par barības resursiem ar [[kudu]] un [[impala|impalām]]. Jo augstāk žirafe varēja aizsniegt koku zarus, jo mazākas bija iespējas, ka šos zarus varētu aizsniegt citi [[zālēdājs|zālēdāji]]. Mūsdienu žirafe var baroties ar koku zariem, kas aug 5 metru augstumā. Salīdzinoši kudu var aizsniegt zarus tikai līdz 2 metru augstumam.&lt;ref&gt;du Toit, J. T. (1990). &quot;Feeding-height stratification among african browsing ruminants.&quot;. African Journal of Ecology 28: 55–62. doi:10.1111/j.1365-2028.1990.tb01136.x&lt;/ref&gt; Žirafēm galvenie sāncenši uz barības resursiem ir [[ziloņi]], kas arī barojas līdz 5 metru augstumam. Tomēr ir zinātnieki, kas apšauba šo hipotēzi, to pamatojot ar žirafes ēšanas ieradumiem. Lai arī žirafe var baroties augstuma diapazonā no 0,5 m līdz 6 m, visbiežāk tā barojas 2—4 metru augstumā.&lt;ref&gt;oung, T.P.;Isbell, L.A. (1991). &quot;Sex differences in giraffe feeding ecology: energetic and social constraints&quot;. Ethology 87: 79–89. doi:10.1111/j.1439-0310.1991.tb01190.x&lt;/ref&gt;

Otra hipotēze par garā kakla attīstības iemesla galveno faktoru izvirza tēviņu riesta cīņas. [[riests|Riesta]] laikā lielākas priekšrocības ir tam tēviņam, kuram ir garāks kakls.&lt;ref name=kakl&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://bill.srnr.arizona.edu/classes/182/Giraffe/WinningByANeck.pdf |title=Winning by a Neck: Sexual Selection in the Evolution of Giraffe |access-date={{dat|2011|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040823200801/http://bill.srnr.arizona.edu/classes/182/Giraffe/WinningByANeck.pdf |archivedate={{dat|2004|08|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šai hipotēzei par labu runā fakts, ka tēviņiem proporcionāli ir garāki kakli nekā mātītēm, kā arī tēviņi ar garākiem kakliem ir veiksmīgāki dominances nostiprināšanā un pretējā dzimuma piesaistīšanā.&lt;ref&gt;Pratt, D. M.; Anderson, V. H. (1985). &quot;Giraffe social behavior.&quot;. Journal of Natural History 19: 771–782. doi:10.1080/00222938500770471&lt;/ref&gt; Šīs teorijas vājākais punkts ir tas, ka hipotēze neizskaidro, kādēļ arī mātītēm ir gari kakli.

=== Žirafes asinsrites sistēma ===
Žirafes garais kakls ir iespaidojis arī tās [[asinsrites orgānu sistēma|asinsrites orgānu sistēmu]]. Žirafes [[sirds]] ir apmēram 60 cm gara un sver 10 kg. Sirdij ir jāstrādā ar gandrīz 2 reizes lielāku spēku nekā citiem dzīvniekiem, kuru kakli ir īsāki, attiecīgi [[asins]] ceļš līdz [[smadzenes|smadzenēm]] ir īsāks.&lt;ref name=mamm/&gt; Kakla augšējā daļā atrodas īpašs orgāns — ''[[rete mirabile]]'' (asinsvadu pinums), kas regulē asins pieplūdumu smadzenēm reizēs, kad žirafe noliec galvu, lai, piemēram, padzertos. Situācijās, kad žirafes galva ir lejā, arī [[jūga vēnas]] ir veidotas tā, lai asinis neplūstu atpakaļ [[galvaskauss|galvaskausā]], bet turpinātu savu ceļu atpakaļ uz sirdi.&lt;ref&gt;[https://repository.up.ac.za/upspace/bitstream/2263/13994/1/Mitchell_Structure(2009).pdf The structure and function of giraffe jugular vein valves]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Žirafes termoregulācija ===
Žirafes raibais kažoks tai kalpo ne tikai kamuflāžai, saplūšanai ar vidi, bet tās tumšie laukumi palīdz žirafei arī atdzesēties.&lt;ref name=spots&gt;[https://giraffeconservation.org/faqs/ FAQs: Why do giraffe have spots?]&lt;/ref&gt; Tās ādā, zem katra kažoka raibuma,  veidojas sarežģīta asinsvadu sistēma: ap katru raibumu ir samērā liela diametra asinsvads, kurš virzienā uz tumšā laukuma centru sazarojas mazākos, šaurākos asinsvados. Kopumā ši sistēma darbojas kā ķermeņa dzesētājs. Žirafe sūta asinis uz katra raibuma centru, kur no tiem izdalās siltums. Katrs tumšais laukums kažokā darbojas kā logs, lai atdzesētos.&lt;ref name=spots/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Giraffa_camelopardalis_reticulata,_Parco_Tsavo_Est.jpg|thumb|left|260px|Žirafes ganās izkliedētā barā, bet viss bars kopīgi pārvietojas vienā virzienā]]
Žirafes veido barus pēc dzimuma pazīmēm, tomēr savstarpējās saites barā ir vājākas kā citiem [[pārnadži]]em. Grupas sastāvs ir diezgan mainīgs.&lt;ref&gt;van der Jeugd, H.P. &amp; H.H.T. Prins. (2000). &quot;Movements and group structure of giraffe (Giraffa camelopardalis) in Lake Manyara National Park, Tanzania.&quot;. Journal of Zoology 251: 15–21. doi:10.1111/j.1469-7998.2000.tb00588.x&lt;/ref&gt; Tajā var būt gan 40 žirafes, gan tikai daži indivīdi.&lt;ref&gt;[http://www.reference-global.com/doi/abs/10.1515/mamm.2002.66.2.183 The Feeding Behaviour of Giraffe in Niger]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Mātīšu barā parasti ir vairāk kā desmit indivīdu. Tajā uzturas kopā ne tikai mātītes ar mazuļiem, bet arī jaunāki tēviņi. Jaunie dzīvnieki vienmēr turas pie bara. Grupa barojas diezgan izklaidus, tās indivīdi viens no otra var atrasties pat apmēram kilometra attālumā, bet visa grupa lēnām pārvietojas vienā virzienā.&lt;ref name=beh&gt;[http://www.informaworld.com/smpp/content~db=all~content=a770664747~frm=abslink Giraffe social behaviour]&lt;/ref&gt; Mātīšu bars ar jaunajām žirafēm parasti barojas atklātākās vietās, lai nodrošinātos ar labāku apkārtnes pārredzamību un laicīgu plēsēju pamanīšanu.

Lai arī žirafes ir samērā klusas, reizēm tās savā starpā sasaucas. Tēviņš, kas seko mātītei, izdveš [[skaņa]]s, kas atgādina klepošanu. Mātīte mazuli sauc ar svilpieniem. Mazuļi blēj un mūjina. Žirafes arī šņāc, rūc un izdveš dīvainas skaņas, kas atgādina [[flauta]]s skaņas. Pēdējo gadu pētījumos atklāts, ka žirafes spēj izdot arī [[infraskaņa]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.animalvoice.com/Giraffe.htm |title=Infrasounds From the Giraffe |access-date={{dat|2011|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120215233027/http://www.animalvoice.com/giraffe.htm |archivedate={{dat|2012|02|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Barība ==
Žirafes pamatā barojas ar [[koks|koku]] zariem, priekšroku dodot [[akācijas|akācijām]], [[mirres|mirrēm]] un [[terminālijas|terminālijām]], bet tās ēd arī [[Zālaugi|zāli]] un [[augļi|augļus]].&lt;ref name=gi&gt;[http://www.awf.org/content/wildlife/detail/giraffe Giraffe]&lt;/ref&gt; To lūpas, mēle un aukslējas ir piemērotas asu un ērkšķotu zaru ēšanai. Dienas laikā žirafe apēd 29 kg barības, ko sastāda zari, lapas un dažādi zālaugi. Trūcīgas barības apstākļos žirafe var iztikt ar 6,8 kg barības dienā.&lt;ref name=gi/&gt; Tomēr salīdzinot žirafes masu ar apēsto daudzumu, tā patērē mazāk barības uz dzīvmasas kilogramu kā daudzi citi zālēdāji, jo žirafe barojas ar augstvērtīgāku barību, kā arī tās [[gremošanas sistēma]] ir ļoti efektīva, līdz ar to tā var iztikt ar mazāku daudzumu barības.&lt;ref&gt;Kingdon, J. (1997). The Kingdon Field Guide to African Mammals. Academic Press. pp. 339–344. {{ISBN|0-12-408355-2}}.&lt;/ref&gt; Tā kā žirafes barojas augstumā, kas lielākajai daļai [[zālēdāji|zālēdāju]] nav pieejams, tām tikpat kā nav barības resursu konkurences.

Mitrajā sezonā, kad barības ir daudz, žirafes plaši izklīst pa savannu, bet sausajā sezonā tās koncentrējas ap mūžzaļajiem kokiem un [[krūmi]]em. Kā visi [[atgremotāji]] žirafes barību sakošļā divas reizes. Pirmo reizi tā ātri sakošļā un barību norij, otrajā reizē mierīgākos apstākļos daļēji sagremoto barību žirafe atrij un sakošļā to jau rūpīgāk. Žirafe ilgstoši var iztikt bez [[ūdens]].&lt;ref name=gi/&gt; Tā var iet vairākas dienas bez dzeršanas. Lai padzertos, žirafei priekškājas jānovieto plati, lai ar purnu varētu aizsniegt ūdens virsmu. Šāda poza žirafei ir bīstama, jo tā neredz apkārtni un stāv neērtā pozā, no kuras nevar uzsākt ātri skriet.&lt;ref&gt;[http://www.enchantedlearning.com/subjects/mammals/giraffe/Giraffecoloring.shtml EnchantedLearning.com: Giraffe]&lt;/ref&gt;

== Reprodukcija ==
[[Attēls:Giraffe Family.jpg|thumb|260px|Ļoti reti žirafei piedzimst dvīņi]]
[[Attēls:Giraffe-Necking-Etosha.JPG|thumb|260px|Žirafu tēviņi dominanci noskaidro kaklu cīņās]]
[[Attēls:Giraffes._Photo_Artis_Royal_Zoo,_Ronald_van_Weeren.jpg|thumb|260px|Jau piedzimšanas brīdī žirafēm ir ragi]]
Pārošanās laikā parasti tikai daži vecākie tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm. Tēviņš nosaka mātītes gatavību pāroties, pagaršojot tās [[urīns|urīnu]]. Ja mātīte meklējas, tēviņš cenšas piesaistīt tās uzmanību. Tēviņiem labāk patīk jaunākas mātītes, bet mātītēm labāk patīk vecāki, dominantāki tēviņi.&lt;ref name=beh/&gt; Tēviņi seko mātītei, kas meklējas, un mātīte tikai pēc kāda laika izvēlas savu partneri, kas parasti ir dominējošākais tēviņš.

Žirafei grūsnības periods ilgst 400—460 dienas. Parasti piedzimst viens mazulis, lai gan ļoti retos gadījumos piedzimst dvīņi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://animal.discovery.com/guides/mammals/habitat/tropgrassland/giraffe.html |title=Mammal Guide: Giraffe |access-date={{dat|2009|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090204142520/http://animal.discovery.com/guides/mammals/habitat/tropgrassland/giraffe.html |archivedate={{dat|2009|02|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tikko dzimusi žirafe ir apmēram 1,8 metrus augsta. Jau pēc dažām stundām mazulis spēj skriet savai mātei līdzi. Pirmās 2 nedēļas mazuļi ļoti bieži guļ zemē, tikmēr mātes tos apsargā. Pastāv uzskats, ka, žirafēniem guļot, to kažokiem ir vislabākais kamuflāžas efekts.&lt;ref&gt;Langman, V.A. (1977). &quot;Cow-calf relationships in giraffe (Giraffe camelopardalis giraffa)&quot; Zeitschrift fur Tierpsychologie 43: 264–86.&lt;/ref&gt; Mātes ar maziem, nesen dzimušiem mazuļiem cenšas veidot kopīgu baru. Reizēm mazuļi tiek atstāti vienas mātes uzraudzībā, kamēr pārējās dodas baroties uz attālāku vietu. Tēviņi mazuļu audzināšanā nepiedalās.

Žirafēm nav daudz dabīgo ienaidnieku. Pieaugušus īpatņus spēj nomedīt tikai [[lauva]]s, bet mazuļus medī arī [[leopards|leopardi]], [[plankumainā hiēna|plankumainās hiēnas]] un [[Hiēnsuns|hiēnsuņi]]. Mātes pašaizliedzīgi aizstāv savus mazuļus, nostājoties starp plēsēju un savu bērnu un cenšoties uzbrucējam iespert.&lt;ref&gt;Dagg, A.I., and J.B. Foster. The giraffe: its biology, behavior, and ecology. New York: Van Nostrand Reinhold, 1976. {{ISBN|0-89874-275-7}}&lt;/ref&gt; Ja mazulis ir atstāts citas mātītes uzraudzībā, tā sargā tikai savu mazuli. Tikai 25—50% no mazuļiem pieaug. Bet pieaugušas tās nodzīvo samērā garu mūžu, apmēram 25 gadus. Nebrīvē žirafe dzīvo apmēram 28 gadus.&lt;ref name=kakl/&gt;

=== Kakla cīņas ===
Žirafu tēviņi bieži iesaistās kakla cīņās gan, lai noskaidrotu hierarhiju, gan, lai pievērstu mātītes uzmanību. Reizēm cīņas beidzas letāli, bet visbiežāk tās nav tik traģiskas. Parasti cīņa beidzas, ja viens no tēviņiem atkāpjas. Jo žirafei ir garāks un smagāks kakls, jo tai ir lielākas priekšrocības savstarpējā cīņā. Mātītes priekšroku dod spēcīgiem un lieliem tēviņiem.&lt;ref name=kakl/&gt; Pēc sišanas vienam otru ar kaklu, viens no pretiniekiem var spēcīgi otram iesist ar galvu, reizēm notriecot pretinieku zemē. Cīņa parasti ilgst dažas minūtes un visbiežāk beidzas bez ievainojumiem.

== Sistemātika ==
* '''Žirafu ģints''' (''Giraffa'')&lt;ref&gt;[http://www.biolib.cz/en/taxon/id33511/ BioLib - Giraffa]&lt;/ref&gt; 
** [[Dienvidu žirafe]] (''Giraffa giraffa'')
** [[Masaju žirafe]] (''Giraffa tippelskirchi'')
** [[Somālijas žirafe]] (''Giraffa reticulata'')
** [[Ziemeļu žirafe]] (''Giraffa camelopardalis'')
** †''[[Giraffa gracilis]]'' 
** †''[[Giraffa jumae]]'' 
** †''[[Giraffa priscilla]]'' 
** †''[[Giraffa punjabiensis]]'' 
** †''[[Giraffa pygmaea]]'' 
** †''[[Giraffa sivalensis]]'' 
** †''[[Giraffa stillei ]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.sciencealert.com/scientists-just-realised-there-are-not-one-but-four-species-of-giraffe Scientists just realised there are not one, but four species of giraffe]
* [http://tolweb.org/Giraffa/52407 Giraffa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110527001303/http://tolweb.org/Giraffa/52407 |date={{dat|2011|05|27||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20160614150635/http://rigazoo.lv/public/29397.html Rīgas zoodārzs: Rotšilda žirafe]
* [https://web.archive.org/web/20100114094639/http://www.home.lv/animalplanet/zirafe.html Žirafes]
* [https://web.archive.org/web/20160403152301/http://www.zveriem.lv/dzivnieks/428 Rotšilda žirafe]
* [https://web.archive.org/web/20160305175403/http://foto.krabjiem.lv/jaundzimusi-zirafe/36603/ Tikko dzimušas žirafes foto] (krabjiem.lv)
* [https://web.archive.org/web/20161011091746/http://www.arkive.org/giraffe/giraffa-camelopardalis/ ARKive: Giraffe (Giraffa camelopardalis)]
* [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Giraffa_camelopardalis.html ADW: Giraffa camelopardalis]
* [https://web.archive.org/web/20050920213710/http://www.isidore-of-seville.com/giraffe/ Giraffe Central]
* [http://www.pbs.org/wnet/nature/episodes/tall-blondes/introduction/2253/ Tall Blondes]
* [http://www.learnanimals.com/giraffe/ Giraffe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170206070448/http://www.learnanimals.com/giraffe/ |date={{dat|2017|02|06||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Žirafu dzimta]]</text>
      <sha1>arwg2jvasrl1zy8j6pdvr1gkmf7mw4t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455029</id>
      <parentid>4455028</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T06:40:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-23458-53|~2026-23458-53]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Goutam1962</comment>
      <origin>4327750</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24318" sha1="b3edzqd7aar8hycv916ej6c6h0uo06e" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls        = Giraffe_Mikumi_National_Park.jpg
| att_nosaukums = [[Masaju žirafe]] (''G. tippelskirchi'')
| valsts        = Animalia
| valsts_lv     = Dzīvnieki
| tips          = Chordata
| tips_lv       = Hordaiņi
| klase         = Mammalia
| klase_lv      = Zīdītāji
| kārta         = Artiodactyla
| kārta_lv      = Pārnadži
| apakškārta    = Ruminantia
| apakškārta_lv = Atgremotāji
| infrakārta    = Pecora
| infrakārta_lv = Augstākie atgremotāji
| dzimta        = Giraffidae
| dzimta_lv     = Žirafu dzimta
| ģints         = Giraffa
| ģints_lv      = Žirafes
| binomial      = Giraffa &lt;small&gt;([[Brisson]], 1762)&lt;/small&gt;
| kategorijas   = nē
| izplatība     = [[Attēls:Giraffa_distribution.svg|260px|center]]
{{legend|#228B22|dažādie zaļie laukumi — [[ziemeļu žirafe]]s izplatība}}
{{legend|#A9A9A9|[[Somālijas žirafe]]s izplatība}}
{{legend|#9683EC|[[masaju žirafe]]s izplatība}}
{{legend|red|un brūnie laukumi — [[dienvidu žirafe]]s izplatība}}
| iedalījums    =
* [[Dienvidu žirafe]] (''Giraffa giraffa'')
* [[Masaju žirafe]] (''Giraffa tippelskirchi'')
* [[Somālijas žirafe]] (''Giraffa reticulata'')
* [[Ziemeļu žirafe]] (''Giraffa camelopardalis'')
}}
[[File:Giraffe close-up.webm|thumb|Žirafes]] 
'''Žirafes''' (''Giraffa'') ir viena no divām [[žirafu dzimta]]s (''Giraffidae'') [[pārnadži|pārnadžu]] ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja [[pleistocēns|pleistocēnā]] un 3 [[pliocēns|pliocēnā]].&lt;ref name=pli&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nature-wildlife.com/girextra.htm |title=More on Giraffes |access-date={{dat|2011|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110206153354/http://nature-wildlife.com/girextra.htm |archivedate={{dat|2011|02|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://fossilworks.org/bridge.pl?a=taxonInfo&amp;taxon_no=185973 |title=Fossilworks: †Giraffa stillei Arambourg 1947 (giraffe) |access-date={{dat|2016|09|23||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160311024454/http://fossilworks.org/bridge.pl?a=taxonInfo&amp;taxon_no=185973 }}&lt;/ref&gt; Pliocēna žirafēm jau bija izveidojies garais [[kakls]] tāpat kā mūsdienu žirafei.&lt;ref name=pli/&gt; Reizēm pie žirafēm pieskaita arī ''Giraffa attica'', kas kopš 1929. gada tiek sistematizēta kā ''[[Bohlinia attica]]''.&lt;ref&gt;Mitchell, G.; Skinner, J.D. (2003). &quot;On the origin, evolution and phylogeny of giraffes Giraffa camelopardalis&quot;. Transactions of the Royal Society of South Africa 58 (1): 51–73. doi:10.1080/00359190309519935&lt;/ref&gt;

Visām žirafu sugām raksturīgs ļoti garš [[kakls]] un garas kājas, ragiem līdzīgi izaugumi, kurus klāj āda un matojums, un īpašs kažoka raibumojums. Sugas savstarpēji atšķiras ne tikai [[ģenētika|ģenētiski]], bet arī ar atšķirīgiem kažoka raibumiem. Žirafes veido barus pēc dzimuma pazīmēm: savstarpēji radniecīgu [[mātīte|mātīšu]] barus ar to mazuļiem un pieaugušu [[tēviņš|tēviņu]] barus, kuru īpatņi nav savstarpēji radniecīgi. Tēviņu barā valda stingra hierarhija, kas tiek noteikta savstarpējās kaklu cīņās. Dominantie tēviņi iegūst tiesības pāroties ar mātītēm.

== Sistemātikas izmaiņas ==
[[Attēls:Giraffe_(Giraffa_camelopardalis)_females.jpg|thumb|left|260px|[[Dienvidu žirafe|Dienvidu žirafu]] (''Giraffa giraffa'') mātīšu bars [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]]]
[[Attēls:Genetic_subdivision_in_the_giraffe_based_on_mitochondrial_DNA_sequences.png|thumb|left|260px|Aptuvens dažādo sugu izplatības reģions, to kažoku raibumojums un ģenētiskās sakarības]]
Nesenā pagātnē žirafu ģintī tika sistematizēta tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga — ''[[Giraffa camelopardalis]]'', kurai tika izdalītas vairākas pasugas. Mūsdienās sistemātika izmainīta saskaņā ar [[DNS]] pētījumiem, vairākām kādreizējām pasugām piešķirot sugas statusu: ''[[Giraffa giraffa]]'', ''[[Giraffa tippelskirchi]]'' un ''[[Giraffa reticulata]]''.

== Izplatība ==
Žirafes sastopamas [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], sākot ar [[Čada|Čadu]] ziemeļos un beidzot ar [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] dienvidos, sākot ar [[Nigēra|Nigēru]] rietumos un beidzot ar [[Somālija|Somāliju]] austrumos. To parasti var novērot atklātā vai [[krūmi|krūmu]] [[savanna|savannā]], bet, ja barības resursi ir nabadzīgi, žirafes dodas barības meklējumos dziļākos un biezākos [[mežs|mežos]]. Žirafes ir ļoti iecienījušas [[akācijas|akāciju]] audzes.

== Evolūcija ==
Žirafu tuvākais radinieks ir [[okapi]] (''Okapia johnstoni'') jeb tā sauktā &quot;meža žirafe&quot;, bet kopumā tās ir radniecīgas pārējiem [[pārnadži]]em, kā, piemēram, [[briežu dzimta|briedim]] un [[liellopi]]em. Žirafes un okapi kopīgie priekšteči bija apmēram 3 metrus augstas senās antilopes, kas dzīvoja [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] pirms 30—50 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;Stevens, J. (1993). &quot;Familiar Strangers&quot;. International Wildlife 23: 6–10.&lt;/ref&gt; Senākā zināmā žirafu dzimtas ģints ir [[miocēns|miocēna]] laika ''[[Climacoceras]]'', kuras sugu dzīvnieki ārēji atgādināja [[briežu dzimta|briedi]], un tiem bija lieli, žuburoti [[ragi]]. Vēlāk miocēna vidū attīstījās ģintis ''[[Palaeotragus]]'' un ''[[Samotherium]]''. Šo ģinšu dzīvniekiem attīstījās ragi bez žuburiem, līdzīgi mūsdienu žirafēm, bet tiem joprojām bija salīdzinoši īsi kakli.&lt;ref name=sav&gt;Savage, R. J. G.; Long, M. R. (1986). Mammal Evolution: an illustrated guide. New York: Facts on File. pp. 228–229. {{ISBN|0-8160-1194-X}}.&lt;/ref&gt; Pliocēna beigās žirafu dažādība sāka strauji izzust, un līdz mūsdienām izdzīvoja četras sugas. Mūsdienu žirafe izveidojās pliocēna laikā. Šajā periodā dzīvoja vairākas žirafu ģints sugas. Tām visām bija gari kakli.&lt;ref name=sav/&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Giraffe-closeup-head.jpg|thumb|left|180px|Žirafes mātītes galva]]
[[Attēls:Giraffa camelopardalis tippelskirchi Fellzeichnung.JPG|thumb|left|180px|Dažādu sugu žirafēm ir dažādu formu raibumi, attēlā [[masaju žirafe]]s (''Giraffa tippelskirchi'') kažoka raksts]]
Žirafe ir garākais sauszemes dzīvnieks pasaulē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://digimorph.org/specimens/Giraffa_camelopardalis/skull/ |title=Giraffa camelopardalis, Giraffe |access-date={{dat|2016|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160427222024/http://digimorph.org/specimens/Giraffa_camelopardalis/skull/ |archivedate={{dat|2016|04|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī lielākais [[atgremotājs]]. Žirafes ķermeni klāj lieli, neregulāras formas plankumi. Pieauguša žirafes tēviņa vidējā masa ir aptuveni 1,2 [[tonna]]s, bet smagākie un lielākie var sasniegt 1930 [[Kilograms|kg]]. Savukārt mātītes masa ir apmēram 800 kg. Pieaugušu žirafu garums ir aptuveni 4,3—5,2 [[metrs|metri]], bet lielākie tēviņi sasniedz 5,5 metrus. Lielākais zināmais eksemplārs ir sasniedzis pat 6 metru garumu.&lt;ref&gt;Skinner, J. D. &amp; Smithers, R. H. M. (1990). The mammals of the southern African subregion. Pretoria: University of Pretoria.&lt;/ref&gt; Žirafes apmatojums ir plankumains, uz gaiša, dzelgana pamata izkārtoti nesimetriski, tumšāk brūni laukumi. Katrai žirafei ir savs, neatkārtojamais raksts.&lt;ref&gt;Estes, R. (1991). The Behavior Guide to African Mammals. University of California Press. pp. 202–207. {{ISBN|0-520-08085-8}}.&lt;/ref&gt; Žirafei ir ļoti gara [[mēle]], apmēram 45—50 [[Centimetrs|cm]], kas ir tumši violetā vai zilā krāsā ar gaiši rozā pamatni jeb apakšpusi.&lt;ref&gt;[https://giraffeconservation.org/faqs/ FAQs: How long is a giraffe's tongue?]&lt;/ref&gt;

=== Ragi ===
Abiem dzimumiem ir [[ragi]], kas ir pārkaulojušies [[skrimslis|skrimšļi]] un klāti ar ādu. Pēc ragiem var noteikt žirafes dzimumu. Mātītēm ragu galos ir pušķi, bet tēviņu ragu galiem pušķu nav, turklāt tiem ir tendence atsegties, kļūt kailiem. Nobriestot un kļūstot vecākiem, dažu žirafu sugu tēviņiem galvas vidū veidojas kaulaudu uzkrājums, kas izceļas kā puns, radot iespaidu par 3 ragiem. Piedzimstot žirafēm jau ir ragi, kas dzimšanas brīdī ir noliekti guļus, kā arī nav savienoti ar galvaskausu.&lt;ref&gt;[https://giraffeconservation.org/faqs/ FAQs: Do all giraffe have horns?]&lt;/ref&gt;

=== Žirafes kājas un motorika ===
Žirafēm priekškājas ir nedaudz garākas kā pakaļkājas, apmēram par 10%. Īsās distancēs žirafe var sasniegt ievērojamu ātrumu 60 km/st,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biology.ucr.edu/people/faculty/Garland/GarlandJanis1993.pdf |title=Does metatarsal/femur ratio predict maximal running speed in cursorial mammals? |access-date={{dat|2016|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181120033719/https://biology.ucr.edu/people/faculty/Garland/GarlandJanis1993.pdf }}&lt;/ref&gt; bet ar šādu ātrumu tā nevar skriet ilgstoši. Žirafes [[kājas|kāju]] motorikai ejot piemīt zināms stīvums. Ja lauva nolēmusi nomedīt žirafi, tā cenšas to nogāzt no kājām. Žirafe ir bīstams medījums, jo spēj ļoti spēcīgi spert, pat nosperot plēsēju līdz nāvei.&lt;ref name=mamm&gt;Mammal Anatomy: An Illustrated Guide. Marshall Cavendish Corporation. (2010) pp. 64–81. {{ISBN|0-7614-7882-5}}&lt;/ref&gt; [[Lauva]]s ir vienīgie, kas reizēm uzbrūk žirafei.&lt;ref name=hen&gt;Henderson DM, Naish D. (2010) &quot;Predicting the buoyancy, equilibrium and potential swimming ability of giraffes by computational analysis.&quot; J Theor Biol. 265(2):151-9.&lt;/ref&gt;

Tiek pieņemts, ka žirafes nespēj peldēt, lai gan nopietni pētījumi šajā jautājumā nav veikti. Pastāv uzskats, ka žirafes kājas ir tik garas, ka tās nespēj veikt pietiekami ātras kāju peldēšanas kustības.&lt;ref name=hen/&gt;

=== Žirafes kakls ===
[[Attēls:Flickr - Rainbirder - High-rise living.jpg|thumb|180px|Pieaudzis žirafes tēviņš var aizsniegt koku zarus 6 metru augstumā, attēlā [[Somālijas žirafe]]]]
Žirafes pamanāmākā atšķirība ir tās ļoti garais [[kakls]], kas var būt garāks par 2 m. Tas ir apmēram puse no visa žirafes augstuma. Kakla garumu veido nevis skaita ziņā vairāk kakla skriemeļu, bet gan žirafes kakla skriemeļi ir garāki kā citiem dzīvniekiem. Žirafei tāpat kā pārējiem zīdītājiem ir 7 kakla skriemeļi.&lt;ref name=gi/&gt; Pastāv divas galvenās [[hipotēze]]s par to, kā žirafei ir attīstījušies garie kakla skriemeļi.&lt;ref&gt;Simmons, R. E.; R. Altwegg (2010). &quot;Necks-for-sex or competing browsers? A critique of ideas on the evolution of giraffe.&quot;. Journal of Zoology 282: 6–12. doi:10.1111/j.1469-7998.2010.00711.x&lt;/ref&gt; [[Čārlzs Darvins|Darvins]] uzskatīja, ka žirafei garais kakls izveidojās, cīnoties par barības resursiem ar [[kudu]] un [[impala|impalām]]. Jo augstāk žirafe varēja aizsniegt koku zarus, jo mazākas bija iespējas, ka šos zarus varētu aizsniegt citi [[zālēdājs|zālēdāji]]. Mūsdienu žirafe var baroties ar koku zariem, kas aug 5 metru augstumā. Salīdzinoši kudu var aizsniegt zarus tikai līdz 2 metru augstumam.&lt;ref&gt;du Toit, J. T. (1990). &quot;Feeding-height stratification among african browsing ruminants.&quot;. African Journal of Ecology 28: 55–62. doi:10.1111/j.1365-2028.1990.tb01136.x&lt;/ref&gt; Žirafēm galvenie sāncenši uz barības resursiem ir [[ziloņi]], kas arī barojas līdz 5 metru augstumam. Tomēr ir zinātnieki, kas apšauba šo hipotēzi, to pamatojot ar žirafes ēšanas ieradumiem. Lai arī žirafe var baroties augstuma diapazonā no 0,5 m līdz 6 m, visbiežāk tā barojas 2—4 metru augstumā.&lt;ref&gt;oung, T.P.;Isbell, L.A. (1991). &quot;Sex differences in giraffe feeding ecology: energetic and social constraints&quot;. Ethology 87: 79–89. doi:10.1111/j.1439-0310.1991.tb01190.x&lt;/ref&gt;

Otra hipotēze par garā kakla attīstības iemesla galveno faktoru izvirza tēviņu riesta cīņas. [[riests|Riesta]] laikā lielākas priekšrocības ir tam tēviņam, kuram ir garāks kakls.&lt;ref name=kakl&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://bill.srnr.arizona.edu/classes/182/Giraffe/WinningByANeck.pdf |title=Winning by a Neck: Sexual Selection in the Evolution of Giraffe |access-date={{dat|2011|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040823200801/http://bill.srnr.arizona.edu/classes/182/Giraffe/WinningByANeck.pdf |archivedate={{dat|2004|08|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šai hipotēzei par labu runā fakts, ka tēviņiem proporcionāli ir garāki kakli nekā mātītēm, kā arī tēviņi ar garākiem kakliem ir veiksmīgāki dominances nostiprināšanā un pretējā dzimuma piesaistīšanā.&lt;ref&gt;Pratt, D. M.; Anderson, V. H. (1985). &quot;Giraffe social behavior.&quot;. Journal of Natural History 19: 771–782. doi:10.1080/00222938500770471&lt;/ref&gt; Šīs teorijas vājākais punkts ir tas, ka hipotēze neizskaidro, kādēļ arī mātītēm ir gari kakli.

=== Žirafes asinsrites sistēma ===
Žirafes garais kakls ir iespaidojis arī tās [[asinsrites orgānu sistēma|asinsrites orgānu sistēmu]]. Žirafes [[sirds]] ir apmēram 60 cm gara un sver 10 kg. Sirdij ir jāstrādā ar gandrīz 2 reizes lielāku spēku nekā citiem dzīvniekiem, kuru kakli ir īsāki, attiecīgi [[asins]] ceļš līdz [[smadzenes|smadzenēm]] ir īsāks.&lt;ref name=mamm/&gt; Kakla augšējā daļā atrodas īpašs orgāns — ''[[rete mirabile]]'' (asinsvadu pinums), kas regulē asins pieplūdumu smadzenēm reizēs, kad žirafe noliec galvu, lai, piemēram, padzertos. Situācijās, kad žirafes galva ir lejā, arī [[jūga vēnas]] ir veidotas tā, lai asinis neplūstu atpakaļ [[galvaskauss|galvaskausā]], bet turpinātu savu ceļu atpakaļ uz sirdi.&lt;ref&gt;[https://repository.up.ac.za/upspace/bitstream/2263/13994/1/Mitchell_Structure(2009).pdf The structure and function of giraffe jugular vein valves]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Žirafes termoregulācija ===
Žirafes raibais kažoks tai kalpo ne tikai kamuflāžai, saplūšanai ar vidi, bet tās tumšie laukumi palīdz žirafei arī atdzesēties.&lt;ref name=spots&gt;[https://giraffeconservation.org/faqs/ FAQs: Why do giraffe have spots?]&lt;/ref&gt; Tās ādā, zem katra kažoka raibuma,  veidojas sarežģīta asinsvadu sistēma: ap katru raibumu ir samērā liela diametra asinsvads, kurš virzienā uz tumšā laukuma centru sazarojas mazākos, šaurākos asinsvados. Kopumā ši sistēma darbojas kā ķermeņa dzesētājs. Žirafe sūta asinis uz katra raibuma centru, kur no tiem izdalās siltums. Katrs tumšais laukums kažokā darbojas kā logs, lai atdzesētos.&lt;ref name=spots/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Giraffa_camelopardalis_reticulata,_Parco_Tsavo_Est.jpg|thumb|left|260px|Žirafes ganās izkliedētā barā, bet viss bars kopīgi pārvietojas vienā virzienā]]
Žirafes veido barus pēc dzimuma pazīmēm, tomēr savstarpējās saites barā ir vājākas kā citiem [[pārnadži]]em. Grupas sastāvs ir diezgan mainīgs.&lt;ref&gt;van der Jeugd, H.P. &amp; H.H.T. Prins. (2000). &quot;Movements and group structure of giraffe (Giraffa camelopardalis) in Lake Manyara National Park, Tanzania.&quot;. Journal of Zoology 251: 15–21. doi:10.1111/j.1469-7998.2000.tb00588.x&lt;/ref&gt; Tajā var būt gan 40 žirafes, gan tikai daži indivīdi.&lt;ref&gt;[http://www.reference-global.com/doi/abs/10.1515/mamm.2002.66.2.183 The Feeding Behaviour of Giraffe in Niger]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Mātīšu barā parasti ir vairāk kā desmit indivīdu. Tajā uzturas kopā ne tikai mātītes ar mazuļiem, bet arī jaunāki tēviņi. Jaunie dzīvnieki vienmēr turas pie bara. Grupa barojas diezgan izklaidus, tās indivīdi viens no otra var atrasties pat apmēram kilometra attālumā, bet visa grupa lēnām pārvietojas vienā virzienā.&lt;ref name=beh&gt;[http://www.informaworld.com/smpp/content~db=all~content=a770664747~frm=abslink Giraffe social behaviour]&lt;/ref&gt; Mātīšu bars ar jaunajām žirafēm parasti barojas atklātākās vietās, lai nodrošinātos ar labāku apkārtnes pārredzamību un laicīgu plēsēju pamanīšanu.

Lai arī žirafes ir samērā klusas, reizēm tās savā starpā sasaucas. Tēviņš, kas seko mātītei, izdveš [[skaņa]]s, kas atgādina klepošanu. Mātīte mazuli sauc ar svilpieniem. Mazuļi blēj un mūjina. Žirafes arī šņāc, rūc un izdveš dīvainas skaņas, kas atgādina [[flauta]]s skaņas. Pēdējo gadu pētījumos atklāts, ka žirafes spēj izdot arī [[infraskaņa]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.animalvoice.com/Giraffe.htm |title=Infrasounds From the Giraffe |access-date={{dat|2011|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120215233027/http://www.animalvoice.com/giraffe.htm |archivedate={{dat|2012|02|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Barība ==
Žirafes pamatā barojas ar [[koks|koku]] zariem, priekšroku dodot [[akācijas|akācijām]], [[mirres|mirrēm]] un [[terminālijas|terminālijām]], bet tās ēd arī [[Zālaugi|zāli]] un [[augļi|augļus]].&lt;ref name=gi&gt;[http://www.awf.org/content/wildlife/detail/giraffe Giraffe]&lt;/ref&gt; To lūpas, mēle un aukslējas ir piemērotas asu un ērkšķotu zaru ēšanai. Dienas laikā žirafe apēd 29 kg barības, ko sastāda zari, lapas un dažādi zālaugi. Trūcīgas barības apstākļos žirafe var iztikt ar 6,8 kg barības dienā.&lt;ref name=gi/&gt; Tomēr salīdzinot žirafes masu ar apēsto daudzumu, tā patērē mazāk barības uz dzīvmasas kilogramu kā daudzi citi zālēdāji, jo žirafe barojas ar augstvērtīgāku barību, kā arī tās [[gremošanas sistēma]] ir ļoti efektīva, līdz ar to tā var iztikt ar mazāku daudzumu barības.&lt;ref&gt;Kingdon, J. (1997). The Kingdon Field Guide to African Mammals. Academic Press. pp. 339–344. {{ISBN|0-12-408355-2}}.&lt;/ref&gt; Tā kā žirafes barojas augstumā, kas lielākajai daļai [[zālēdāji|zālēdāju]] nav pieejams, tām tikpat kā nav barības resursu konkurences.

Mitrajā sezonā, kad barības ir daudz, žirafes plaši izklīst pa savannu, bet sausajā sezonā tās koncentrējas ap mūžzaļajiem kokiem un [[krūmi]]em. Kā visi [[atgremotāji]] žirafes barību sakošļā divas reizes. Pirmo reizi tā ātri sakošļā un barību norij, otrajā reizē mierīgākos apstākļos daļēji sagremoto barību žirafe atrij un sakošļā to jau rūpīgāk. Žirafe ilgstoši var iztikt bez [[ūdens]].&lt;ref name=gi/&gt; Tā var iet vairākas dienas bez dzeršanas. Lai padzertos, žirafei priekškājas jānovieto plati, lai ar purnu varētu aizsniegt ūdens virsmu. Šāda poza žirafei ir bīstama, jo tā neredz apkārtni un stāv neērtā pozā, no kuras nevar uzsākt ātri skriet.&lt;ref&gt;[http://www.enchantedlearning.com/subjects/mammals/giraffe/Giraffecoloring.shtml EnchantedLearning.com: Giraffe]&lt;/ref&gt;

== Reprodukcija ==
[[Attēls:Giraffe Family.jpg|thumb|260px|Ļoti reti žirafei piedzimst dvīņi]]
[[Attēls:Giraffe-Necking-Etosha.JPG|thumb|260px|Žirafu tēviņi dominanci noskaidro kaklu cīņās]]
[[Attēls:Giraffes._Photo_Artis_Royal_Zoo,_Ronald_van_Weeren.jpg|thumb|260px|Jau piedzimšanas brīdī žirafēm ir ragi]]
Pārošanās laikā parasti tikai daži vecākie tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm. Tēviņš nosaka mātītes gatavību pāroties, pagaršojot tās [[urīns|urīnu]]. Ja mātīte meklējas, tēviņš cenšas piesaistīt tās uzmanību. Tēviņiem labāk patīk jaunākas mātītes, bet mātītēm labāk patīk vecāki, dominantāki tēviņi.&lt;ref name=beh/&gt; Tēviņi seko mātītei, kas meklējas, un mātīte tikai pēc kāda laika izvēlas savu partneri, kas parasti ir dominējošākais tēviņš.

Žirafei grūsnības periods ilgst 400—460 dienas. Parasti piedzimst viens mazulis, lai gan ļoti retos gadījumos piedzimst dvīņi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://animal.discovery.com/guides/mammals/habitat/tropgrassland/giraffe.html |title=Mammal Guide: Giraffe |access-date={{dat|2009|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090204142520/http://animal.discovery.com/guides/mammals/habitat/tropgrassland/giraffe.html |archivedate={{dat|2009|02|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tikko dzimusi žirafe ir apmēram 1,8 metrus augsta. Jau pēc dažām stundām mazulis spēj skriet savai mātei līdzi. Pirmās 2 nedēļas mazuļi ļoti bieži guļ zemē, tikmēr mātes tos apsargā. Pastāv uzskats, ka, žirafēniem guļot, to kažokiem ir vislabākais kamuflāžas efekts.&lt;ref&gt;Langman, V.A. (1977). &quot;Cow-calf relationships in giraffe (Giraffe camelopardalis giraffa)&quot; Zeitschrift fur Tierpsychologie 43: 264–86.&lt;/ref&gt; Mātes ar maziem, nesen dzimušiem mazuļiem cenšas veidot kopīgu baru. Reizēm mazuļi tiek atstāti vienas mātes uzraudzībā, kamēr pārējās dodas baroties uz attālāku vietu. Tēviņi mazuļu audzināšanā nepiedalās.

Žirafēm nav daudz dabīgo ienaidnieku. Pieaugušus īpatņus spēj nomedīt tikai [[lauva]]s, bet mazuļus medī arī [[leopards|leopardi]], [[plankumainā hiēna|plankumainās hiēnas]] un [[Hiēnsuns|hiēnsuņi]]. Mātes pašaizliedzīgi aizstāv savus mazuļus, nostājoties starp plēsēju un savu bērnu un cenšoties uzbrucējam iespert.&lt;ref&gt;Dagg, A.I., and J.B. Foster. The giraffe: its biology, behavior, and ecology. New York: Van Nostrand Reinhold, 1976. {{ISBN|0-89874-275-7}}&lt;/ref&gt; Ja mazulis ir atstāts citas mātītes uzraudzībā, tā sargā tikai savu mazuli. Tikai 25—50% no mazuļiem pieaug. Bet pieaugušas tās nodzīvo samērā garu mūžu, apmēram 25 gadus. Nebrīvē žirafe dzīvo apmēram 28 gadus.&lt;ref name=kakl/&gt;

=== Kakla cīņas ===
Žirafu tēviņi bieži iesaistās kakla cīņās gan, lai noskaidrotu hierarhiju, gan, lai pievērstu mātītes uzmanību. Reizēm cīņas beidzas letāli, bet visbiežāk tās nav tik traģiskas. Parasti cīņa beidzas, ja viens no tēviņiem atkāpjas. Jo žirafei ir garāks un smagāks kakls, jo tai ir lielākas priekšrocības savstarpējā cīņā. Mātītes priekšroku dod spēcīgiem un lieliem tēviņiem.&lt;ref name=kakl/&gt; Pēc sišanas vienam otru ar kaklu, viens no pretiniekiem var spēcīgi otram iesist ar galvu, reizēm notriecot pretinieku zemē. Cīņa parasti ilgst dažas minūtes un visbiežāk beidzas bez ievainojumiem.

== Sistemātika ==
* '''Žirafu ģints''' (''Giraffa'')&lt;ref&gt;[http://www.biolib.cz/en/taxon/id33511/ BioLib - Giraffa]&lt;/ref&gt; 
** [[Dienvidu žirafe]] (''Giraffa giraffa'')
** [[Masaju žirafe]] (''Giraffa tippelskirchi'')
** [[Somālijas žirafe]] (''Giraffa reticulata'')
** [[Ziemeļu žirafe]] (''Giraffa camelopardalis'')
** †''[[Giraffa gracilis]]'' 
** †''[[Giraffa jumae]]'' 
** †''[[Giraffa priscilla]]'' 
** †''[[Giraffa punjabiensis]]'' 
** †''[[Giraffa pygmaea]]'' 
** †''[[Giraffa sivalensis]]'' 
** †''[[Giraffa stillei ]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.sciencealert.com/scientists-just-realised-there-are-not-one-but-four-species-of-giraffe Scientists just realised there are not one, but four species of giraffe]
* [http://tolweb.org/Giraffa/52407 Giraffa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110527001303/http://tolweb.org/Giraffa/52407 |date={{dat|2011|05|27||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20160614150635/http://rigazoo.lv/public/29397.html Rīgas zoodārzs: Rotšilda žirafe]
* [https://web.archive.org/web/20100114094639/http://www.home.lv/animalplanet/zirafe.html Žirafes]
* [https://web.archive.org/web/20160403152301/http://www.zveriem.lv/dzivnieks/428 Rotšilda žirafe]
* [https://web.archive.org/web/20160305175403/http://foto.krabjiem.lv/jaundzimusi-zirafe/36603/ Tikko dzimušas žirafes foto] (krabjiem.lv)
* [https://web.archive.org/web/20161011091746/http://www.arkive.org/giraffe/giraffa-camelopardalis/ ARKive: Giraffe (Giraffa camelopardalis)]
* [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Giraffa_camelopardalis.html ADW: Giraffa camelopardalis]
* [https://web.archive.org/web/20050920213710/http://www.isidore-of-seville.com/giraffe/ Giraffe Central]
* [http://www.pbs.org/wnet/nature/episodes/tall-blondes/introduction/2253/ Tall Blondes]
* [http://www.learnanimals.com/giraffe/ Giraffe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170206070448/http://www.learnanimals.com/giraffe/ |date={{dat|2017|02|06||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Žirafu dzimta]]</text>
      <sha1>b3edzqd7aar8hycv916ej6c6h0uo06e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzs laikmets Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>151274</id>
    <revision>
      <id>4455002</id>
      <parentid>4376773</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:29:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas aizvēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455002</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11263" sha1="jsmf209glz6k3doyh017x1mlzqy8kow" xml:space="preserve">[[Attēls:Baltic cultures 600-200 BC SVG.svg|thumb|300px|Baltu kultūras bronzas (600.-200. gadā p.m.ē.) un agrajā dzelzs laikmetā]]
[[Attēls:East europe 5-6cc.png|thumb|300px|Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5.—7. gadsimtā m.ē.]]

'''[[Dzelzs laikmets]] [[Latvija]]s teritorijā''' bija [[Latvijas vēsture]]s periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1. gadu m.ē. Tas ilga līdz [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] sākumam aptuveni 1200. gadā. Šis laika posms iedalās trīs daļās: agrais dzelzs laikmets, vidējais dzelzs laikmets un vēlais dzelzs laikmets.

No šī perioda vidus saglabājušās pirmās [[Latvijas vēstures hronoloģija|rakstiskās ziņas]] par Latviju, kas sakrīt ar [[Vikingu laiki]]em [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].

== Agrais dzelzs laikmets (1.—400. gads m.ē.) ==
Šajā periodā somu un baltu saskares zona praktiski nemainījās. Baltu teritorijā turpinājās [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] aizsākusies etniskā diferenciācija, un jau sāka iezīmēties [[kurši|kuršu]], [[zemgaļi|zemgaļu]], [[sēļi|sēļu]] un [[latgaļi|latgaļu]] zemes. [[Baltijas somi|Somu]] ciltis Kurzemē saskārās ar kuršiem un zemgaļiem, bet Vidzemē — ar zemgaļiem, kas dzīvoja Vidzemes DR daļā, un latgaļiem austrumos. Tāpat kā iepriekšējā periodā, arī agrajā dzelzs laikmetā Latvijas somu kultūrai vēl bija Baltijas somu kopkultūras raksturs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.livones.lv/libiesi/vesture/senvesture/?raksts=52 |title=Renāte Blumberga.Senvēsture |access-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090725132211/http://www.livones.lv/libiesi/vesture/senvesture/?raksts=52 |archivedate={{dat|2009|07|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajā periodā mainījās dzīvesvietu izvietojums — daļa [[Pilskalns|pilskalnu]] tiek pamesta. Tā vietā pieauga lauka apmetņu skaits. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos aizsākas intensīva dzelzs iegūšana no vietējās purva rūdas.&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/4946|title=dzelzs laikmets Latvijas teritorijā|website=enciklopedija.lv}}&lt;/ref&gt;

== Vidējais dzelzs laikmets (400.—800. gads m.ē.) ==
[[Attēls:Švīkātā keramika, Dievukalns, Lielvarde.jpg|thumb|[[Švīkātās keramikas kultūra]]s biķeris no [[Lielvārde]]s]]
Šajā laikmetā visā Eiropā notika lieli cilvēku migrācijas un tautu veidošanās procesi, kas ietekmēja cilšu pārvietošanos un savstarpējos karus arī Latvijas teritorijā. Šis laikmets pasaules vēsturē pazīstams kā &quot;[[Tautu staigāšana]]&quot; un iesākās ar [[huņņi|huņņu]] iebrukumu tagadējās [[Ukraina]]s un [[Ungārija]]s stepēs. No savām agrākajām dzīvesvietām izspiestās [[slāvi|slāvu]]-[[sarmati|sarmatu]] un [[Dņepras balti|Dņepras baltu]] ciltis virzījās uz ziemeļiem gar Dņepras un Daugavas ūdensceļiem. Šo procesu ietekmē Latvijas teritorijā pieauga nocietinātu pilskalnu skaits. Veidoja jaunus, kā arī papildus nocietināja jau esošos. Vērojama ievērojama sabiedrības militarizācija, jo vīriešu kapos kā piedevas dominē ieroči.&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt;
No 7.—8. gadsimta sākās latgaļu iespiešanās Ziemeļlatvijas somu apdzīvotajās zemēs, kas izraisīja to daļēju [[pārtautošanās|pārtautošanos]] un pārvietošanos uz [[Gauja]]s un [[Daugava]]s lejteci, kur līdz 8.—9. gadsimtam bija apmetušās zemgaļu ciltis. Zemgaļu ciltis virzījās pāri Daugavai uz dienvidrietumiem, daļēji ieņemdamas kuršu cilšu teritorijas. Tajā pašā laikā rietumslāvu [[Vendi (slāvi)|vendu]] ciltis dziļi iespiedās prūšu un kuršu apdzīvotajās teritorijās, liekot [[prūši]]em pārcelties no [[Visla]]s rietumu krasta uz austrumu krastu. Rezultātā [[Kurzeme|Kurzemē]] 9. gadsimtā aizsākās kuršu virzīšanās uz ziemeļiem. Ziemeļkurzemes somus izspieda no viņu agrākām dzīvesvietām un tie daļēji pārcēlās uz [[Sāmsala|Sāmsalu]] un tālāk uz [[Igaunija]]s ziemeļrietumu un [[Somija]]s dienvidrietumu rajoniem. Kā liecība par šiem aizvēsturiskajiem procesiem ir [[Kuresāre]]s (&quot;Kuršu sala&quot;) nosaukums Sāmsalā un [[Turku]] izloksnes līdzība ar [[līvu valoda|līvu valodu]]. Vidējā dzelzs laikmetā sākušies cilšu konflikti turpinājās līdz pat [[Indriķa hronika]]s aprakstītajiem [[vendu-kuršu kari]]em, [[līvu-zemgaļu kari]]em un [[latgaļu-igauņu kari]]em. Sākot ar 5. gadsimtu Latvijas teritorijā, maiņas ceļā sāka pastiprināti ieplūst sudrabs, kas veicina par [[sabiedrības noslāņošanās|sabiedrības noslāņošanos]]. Par to liecina arī lielais ziedojuma depozītu skaits.

{{citāts|„Baltijas somu ciltis, kas jau iepriekšējā periodā dzīvoja Kurzemes, Vidzemes un Latgales ziemeļdaļā, turpināja apbedīšanu akmeņu krāvumu kapulaukos, kurus Igaunijā dēvē par tarandām, Ziemeļlatvijā dažkārt par kravandām vai krāsmatu kapenēm. Šajos kapulaukos apbedīti igauņu un lībiešu priekšteči, kuriem pamatvilcienos līdzīgas apbedīšanas paražas, taču ir lokālas atšķirības. [..] Arī Ziemeļkurzemē vidējā dzelzs laikmetā turpinās mirušo apbedīšana akmeņu krāvuma kapos (Laidzes Roceši, Dundagas Ošbirzes, Popes (Vēdes muižas) meža senkapi). Šie kapulauki ir līdzīgi igauņu senču kapulaukiem, taču akmeņu krāvumu kapi Ziemeļkurzemē pastāv ilgāk — līdz 8. gadsimtam. [..] Ņemot vērā to, ko zinām par lībiešiem un viņu apbedīšanas paražām turpmāk — 10.—11. gadsimtā, ir jāatzīst par pamatotu [[hipotēze]], ka Ziemeļkurzemes akmeņu krāvumos apbedīti vēlāko lībiešu priekšteči.”|Arheologs [[Māris Atgāzis]]&lt;ref&gt;Atgāzis M. Vidējais dzelzs laikmets 400.—800 g. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. — Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. — 288. lpp.&lt;/ref&gt;}}

== Vēlais dzelzs laikmets (800.—1200. gads m.ē.) ==
[[Attēls:Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā, 1938.JPG|thumb|Baltu teritorijas dzelzs laikmetā]]
[[Attēls:Northern Europe in 814.jpg|thumb|300px|Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā]]
Šo laikmetu pasaules vēsturē dēvē arī par [[Agrie viduslaiki|agrajiem viduslaikiem]]. Pirmie rakstītie vēstures avoti, kas nepārprotami attiecināmi uz Latviju, ir skandināvu sāgas un rūnakmeņi. Divos rūnu rakstos pieminēts [[Ventava]] (''ui(n)tau''), [[Kolkasrags]] (''Tumisnis'') un [[Zemgale]] (''Simkala''). Divos rūnakmeņos atrodams arī līvu apdzīvotās teritorijas apzīmējums [[Līvzeme]] (''If: lanti''). [[Novgoroda]]s hronikā „[[Pagājušo gadu vēsture]]” pirmo reizi uzskaitītas 11. gadsimta beigās — 12. gadsimta sākumā Latvijā dzīvojušās ciltis — [[zemgaļi]], [[kurši]], [[latgaļi]] un [[lībieši]].

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka 10.—13. gadsimtā kurši turpināja izplešanos ziemeļu virzienā sasniedzot [[Dundagas pilskalns|Dundagu]], tajā pašā laikā pastiprināti sajaukdamies ar līviem, Ziemeļkurzemē izveidojot jaunu etnisku grupu t.s. ''kuronizētos līvus''. Daļa Kurzemes iedzīvotāju savukārt pārcēlās uz Vidzemes rietumu daļu. Šī procesa liecība ir Indriķa hronikā minētais kuršu un [[Vendi (Livonija)|vendu]] konflikts Rīgas līvu ciemos, kā arī kuršiem raksturīgi apbedījumi Rīgas līvu kapulaukā. 10.—13. gadsimtā strauji palielinājies apdzīvotības blīvums Daugavas un Gaujas lejteces apgabalos, par ko liecina līvu pieminekļu parādīšanās Daugavas labajā krastā starp Rīgu un Aizkraukli, bet Gaujas baseinā — Siguldas un Turaidas apvidū.

Latvijas teritorijas A daļā šajā laikā aizsākās zināma varas [[centralizācija]] ko sekmēja gan tieši, gan netieši sakari ar senkrievu zemēm un arī Lietuvu. Indriķa hronika min [[Tālava]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] latgaļu valstis jeb valstiskos veidojumus, kā arī to, ka šo valstu valdnieki ir kristīti [[grieķu katoļticība|grieķu katoļticībā]]. Visticamāk, šīs abas zemes periodiski ir nokļuvušas vasaļatkarībā no [[Polockas kņaziste|Polockas]] vai [[Pleskavas kņazi]]stēm.

Zemgalē šajā periodā šķiet ir pastāvējuši divi līdzvērtīgi varas centri ([[Mežotnes pilskalns|Mežotne]] un [[Tērvetes pilskalns|Tērvete]]) un tikai [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā 13. gadsimtā pārsvaru uz īsu brīdi ieguvusi Tērvete, tās valdnieka [[Viestards|Viestarda]] vadībā.

[[Hamburgas arhibīskapija]]s vēstures „[[Hamburgas baznīcas arhibīskapu darbi]]” autors [[Brēmenes Ādams]] par kuršiem pirms 1080. gada rakstīja, ka viņi pakļaujas zviedru virskundzībai un viņiem ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi. Pēc hronista domām Kurzemes iedzīvotāji bija ļoti nežēlīgi un pārāk nodevušies [[elks (baltu reliģija)|elku]] dievībai, tajā dzīvoja daudz priesteru, pareģu un burvju, un „no visas pasaules tur nāca prasīt atbildes, visvairāk no Spānijas un Grieķijas”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |title=Brēmenes Ādama Hamburgas arhibīskapijas vēstures latviskotais fragments |access-date={{dat|2013|06|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080317051249/http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm |archivedate={{dat|2008|03|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://hbar.phys.msu.ru/gorm/chrons/bremen.htm#descrip Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum. DESCRIPTIO INSULARUM AQUILONIS. Capitulum 16.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071223000039/http://hbar.phys.msu.ru/gorm/chrons/bremen.htm#descrip |date={{dat|2007|12|23||bez}} }}: ''Sunt et aliae interius, quae subiacent imperio Sueonum, quarum vel maxima est illa quae Churland dicitur; iter habet octo dierum; gens crudelissima propter nimium ydolatriae cultum fugitur ab omnibus; aurum ibi plurimum, equi optimi. Divinis, auguribus atque nigromanticis omnes domus plenae sunt, qui etiam vestitu monachico induti sunt. A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis. Hanc insulam credimus in Vita sancti Ansgarii Chori nominatam, quam tunc Sueones tributo subiecerunt. Una ibi nunc facta est ecclesia cuiusdam studio negotiatoris, quem rex Danorum multis ad hoc illexit muneribus. Ipse rex gaudens in Domino recitavit mihi hanc cantilenam.'' (latīniski)&lt;/ref&gt; Lietuviešu arheoloģe [[Marija Gimbutiene]] vēlā dzelzs laikmeta kuršus savā 1964. gada grāmatā „Balti” raksturojusi kā „visbagātāko un nemierīgāko baltu tautu”.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20120110165543/http://www.vaidilute.com/books/gimbutas/gimbutas-07.html&lt;/ref&gt; Iesaistoties daudzos karos ar skandināviem un veicot regulārus sirojumus Baltijas jūras piekrastes zemēs, bieži tiek dēvēti par „Kuršu vikingiem”.

Jaunākie pētījumi vedina domāt, ka Vidzemes līvu kultūra veidojusies, Daugavas lejteces apvidū saplūstot [[Baltijas somi]]em, baltiem (latgaļiem, zemgaļiem) un skandināviem.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas aizvēsture]]
[[Kategorija:Dzelzs laikmets]]</text>
      <sha1>jsmf209glz6k3doyh017x1mlzqy8kow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>151852</id>
    <revision>
      <id>4454955</id>
      <parentid>3733568</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:30:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Baltu valodas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454955</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4672" sha1="1x090ic1mibcbdvbaskv9k5b7epn01u" xml:space="preserve">[[Attēls:East europe 3-4cc.png|thumb|Iespējamo slāvu (sārtā krāsā), [[balti|baltu]] (zilā krāsā) un [[somugri|somugru]] (zaļā krāsā) arheoloģisko kultūru izplatība 3.—4. gadsimtā]]
[[Attēls:Balto-Slavic theories.svg|thumb|Shematiski attēlotas vairākas teorijas par baltu un slāvu valodu savstarpējo mijiedarbību (''Van Wijk'', 1923).]]
[[Attēls:Balto-Slavic lng.png|thumb|Ar violetu krāsu iezīmēts ģeogrāfiskais areāls, kura robežās atrastās [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] arheoloģiskās kultūras tiek saistītas ar baltu valodā runājošo cilšu izplatību. Sarkanie punkti apzīmē arhaiskos slāvu hidronīmus Pripetes upes baseinā.]] 
'''Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze''' postulē, ka pēc atdalīšanās no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s kādu laiku [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] pastāvēja kopīga baltu-slāvu pirmvaloda. Tiek arī uzskatīts, ka vēl pirms tam 3. gadu tūkstotī līdz 2. gadu tūkstoša sākumam pastāvējusi kopīga baltu-slāvu-ģermāņu pirmvaloda, kurā runājošās pirmtautas vienoja [[neolīts|neolīta]] [[auklas keramikas kultūra]]. 

Kopš 19. gadsimta tika radītas vairākas alternatīvas teorijas par to, vai [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] pēc šīs pirmvalodas sadalīšanās atsevišķās valodu grupās tās austrumu areālā pastāvēja kopīga baltu-slāvu pirmvaloda. Droši zināms, ka tikai [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]], no [[6. gadsimts|6. gadsimta]] ir nepārprotamas liecības par atsevišķu [[slāvu valodas|slāvu valodu]] pastāvēšanu. 

Augusts Šlaihers (''Schleicher'') jau [[1861]]. gadā izteica pirmo hipotēzi par kopīgas baltu-slāvu pirmvalodas izcelsmi no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s,&lt;ref&gt;Compendium der vergleichenden Grammatik der indogermanischen Sprachen. (Kurzer Abriss der indogermanischen Ursprache, des Altindischen, Altiranischen, Altgriechischen, Altitalischen, Altkeltischen, Altslawischen, Litauischen und Altdeutschen.) Weimar, H. Boehlau, 1861/62&lt;/ref&gt; bet [[Jānis Endzelīns]] to apstrīdēja, apgalvojot, ka baltu un slāvu valodu līdzību var tikpat labi izskaidrot ar ilgstošu mijiedarbību.&lt;ref&gt;[http://www.suduva.com/virdainas/excerpt.htm Baltu valodu skaņas un formas. Rīga, 1948.] (angļu tulkojuma fragments) &lt;/ref&gt; Savukārt [[Antuāns Meijē]] (''Antoine Meillet'') rakstīja, ka līdzības baltu un slāvu valodās radušās paralēlas attīstības rezultātā &lt;ref&gt;Les dialectes indo-européens. 1908&lt;/ref&gt; [[Jans Rozvodovskis]] (''Rozwadowski'') toties izvirzīja hipotēzi, ka baltu un slāvu valodām ir ne tikai kopīga pirmvaloda, bet tās atkārtoti ir mijiedarbojušās vēstures gaitā. Mūsdienās [[Vladimirs Toporovs]] (''Топоров'') meklējot slāvu saknes, apgalvo, ka slāvu valodas izdalījušās no kopējās baltu valodu saimes. Tomass Olanders līdzīgo akcentu dēļ atkal no jauna aizstāv hipotēzi par abu valodu grupu kopējo cilmi.&lt;ref&gt;Olander, Tomas. Det baltoslaviske problem. Accentologien, 2002&lt;/ref&gt;

[[Austrumbalti|Austrumbaltu]] ciltis laika gaitā tika asimilētas — slāviskotas, tāpēc arī slāvu valodās ieplūduši daudzi [[baltismi]]. 
[[Attēls:Філогенетичне дерево балто-слов'янських мов.png|thumb|Valodu vecums pēc jaunākajiem pētījumiem (katrs 'dakšiņas' zariņš apzīmē citu valodu)]]

== Literatūra ==
* Fortson, Benjamin W. ''Indo-European Language and Culture: An Introduction'' (2nd ed.), Malden, Massachusetts: Blackwell, 2010 {{ISBN|978-1-4051-8896-8}} 
* Olander, Thomas. ''Balto-Slavic Accentual Mobility'', Berlin &amp; New York: Mouton de Gruyter, 2009 {{ISBN|978-3-11-020397-4}} 
* Kortlandt, Frederik. Baltica &amp; Balto-Slavica, Amsterdam-New York: Rodopi, 2009 {{ISBN|978-90-420-2652-0}}
* Bernd Barschel, Maria Kozianka, Karin Weber (Hrsgg.): ''Indogermanisch, Slawisch und Baltisch.'' Materialien des vom 21.-22. September 1989 in Jena in Zusammenarbeit mit der Indogermanischen Gesellschaft durchgeführten Kolloquiums. München: Sagner 1992. {{ISBN|3-87690-515-X}}.
* Oleg Poljakov: ''Das Problem der balto-slavischen Sprachgemeinschaft''. Frankfurt am Main: Peter Lang 1995. {{ISBN|3-631-48047-4}}.

== Skatīt arī ==
* [[Baltu-slāvu valodas]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://puls.cs.helsinki.fi/bsnlp-2013 Biennial International Workshop on Balto-Slavic Natural Language Processing] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140506205505/http://puls.cs.helsinki.fi/bsnlp-2013/ |date={{dat|2014|05|06||bez}} }}

[[Kategorija:Valodniecība]]
[[Kategorija:Pirmvalodas]]
[[Kategorija:Baltu valodas]]
[[Kategorija:Hipotēzes]]</text>
      <sha1>1x090ic1mibcbdvbaskv9k5b7epn01u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfreds fon Tirpics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>157901</id>
    <revision>
      <id>4454864</id>
      <parentid>4385398</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:27:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454864</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3014" sha1="ai3i4hortkc7egaf6igai2y8p3ddoqw" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Alfreds fon Tirpics
|     vārds_orig = Alfred von Tirpitz
|         attēls = Bundesarchiv Bild 134-C1743, Alfred von Tirpitz.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1849
|     dz_mēnesis = 03
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = [[Kistrine]], [[Attēls:Flag of Germany (1867–1919).svg|24px|border]] [[Vācijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Kostšina pie Odras]], {{POL}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1930
|      m_mēnesis = 03
|        m_diena = 06
|        m_vieta = [[Ebenhauzene]], [[Bavārija]], {{GER}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[vācieši|vācietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[lieladmirālis]] (''Großadmiral'')
|  dienesta_laiks = 1869-1916
|          valsts = [[Vācijas Impērija]]
|       struktūra = [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Ķeizariskā kara flote]] (''Kaiserliche Marine'')
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|       izglītība = Ķīles jūrskola
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Alfreds fon Tirpics''' ({{val|de|Alfred von Tirpitz}}; dzimis {{dat|1849|03|19}}, miris {{dat|1930|03|06}}) bija [[Vācija|vācu]] [[admirālis]], [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Valsts kara flotes]] dienesta (''Reichsmarineamt'') valsts sekretārs no 1897. līdz 1916. gadam. Tiek dēvēts pār &quot;Vācijas kara flotes tēvu&quot;.

Dzimis augsta valsts ierēdņa ģimenē. Bērnību pavadīja [[Frankfurte pie Oderas|Frankfurtē pie Oderas]]. Sešpadsmit gadu vecumā iestājās kara flotē. 1895. gadā kļuva par [[kontradmirālis|kontradmirāli]]. Vēlākos gados Alfreda fon Tirpica vadībā Vācija veica strauju kara flotes modernizāciju. 1911. gadā fon Tirpics kļuva par [[lieladmirālis|lieladmirāli]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, nespēdams pārliecināt imperatoru par [[zemūdene|zemūdeņu]] izmantošanas kaujā ierobežojumu atcelšanu, Alfreds fon Tirpics 1916. gada 15. martā demisionēja.

Atlikušo mūža daļu Alfreds fon Tirpics darbojās politikā - bija labējās [[Vācijas Tēvzemes partija]]s (''Deutsche Vaterlandspartei'') dibinātājs, bet vēlāk - darbojās [[Vācu Nacionālā Tautas partija|Vācu Nacionālajā Tautas partijā]] (''Deutschnationale Volkspartei''), no kuras tika ievēlēts [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|reihstāgā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tirpics, Alfreds fon}}
[[Kategorija:1849. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1930. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kaiserliche Marine virsnieki]]
[[Kategorija:Vācijas virsnieki]]
[[Kategorija:Lubušas vojevodistē dzimušie]]</text>
      <sha1>ai3i4hortkc7egaf6igai2y8p3ddoqw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāņu darbi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>158917</id>
    <revision>
      <id>4454983</id>
      <parentid>4411082</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:57:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454983</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8996" sha1="pezrb86qaluayh3agg30hi91xz2kly3" xml:space="preserve">[[Attēls:Gesta Danorum par kuršiem, sembjiem un zemgaļiem.JPG|thumb|200px|''Gesta Danorum'' fraɡments, kurā minēti kurši, sembji un zemgaļi (Lassena fraɡments, ap 1275)]]
[[Attēls:Saxo Chr P front version 001.jpg|thumb|200px|1514. gadā Parīzē iespiestā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia ...'' titullapa.]]
[[Attēls:Soroe Klosterkirke.JPG|thumbnail|200px|[[Sores klosteris]] [[Zēlande (sala)|Zēlandē]], kurā sarakstīta hronika &quot;Dāņu darbi&quot;.]]
'''Dāņu darbi''' ({{val|la|Gesta Danorum}}) ir dāņu [[Sores klosteris|Sores klostera]] mūka [[Saksis Gramatiķis|Sakša Gramatiķa]] no aptuveni 1178. līdz 1208. gadam sarakstīta dāņu vēstures hronika, kurā iekļauti arī no agrākām hronikām un vikingu sāgām patapināti leģendāri vēstījumi par [[Latvijas vēsture|Latvijas senvēsturi]] (4.—12. gadsimtu).

== Pilnais nosaukums ==
1514. gadā iespiestā latīniskā izdevuma pilns nosaukums ir ''Danorum Regum heroumque Historiae stilo eleganti a Saxone Grammatico natione Zialandico necnon Roskildensis ecclesiae praeposito, abhinc supra trecentos annos conscriptae et nunc primum literaria serie illustratae tersissimeque impressae'' (Dāņu karaļu un varoņu vēstījumi, elegantā stilā sacerēti no Sakša Gramatiķa, zēlandieša un un arī Roskildes baznīcas prāvesta pirms vairāk nekā trīssimt gadiem, un nu pirmreizēji ilustrēti nodrukāta).

== Saturs ==
&quot;Dāņu darbi&quot; sākas ar dāņu teiksmainās senatnes aprakstu (1.—9. grāmatas) no ķēniņa Dana līdz ķēniņa Gorma valdīšanas laikam, kam seko vēsturisko notikumu apraksti (10.—16. grāmatas). Pēdējās trīs grāmatas (14.—16.) ir sava laikmeta hronika par dāņu krusta kariem pret [[Pomerānija]]s slāviem un dieva [[Svētvīds|Svētvīda]] (''Svantevit'') [[Arkona (pilsēta)|Arkonas]] tempļa aprakstu [[Rīgene]]s salā. Hronika beidzas ar ķēniņa [[Knuts VI|Knuta VI]] valdīšanas laiku (1185), kad Saksis to beidzis rakstīt un vēlāk 1208. gadā vien uzrakstījis priekšvārdu.

=== Leģendārie dāņu ķēniņi ===
''Gesta Danorum'' [[rokraksts|rokraksta]] 1.—9. grāmatās pirms vēsturiski apstiprināmā Gorma (''Gormo'') minēti daudzi dāņu vikingu ķēniņi, kuru vārdi tikai ar nelieliem izņēmumiem nav atrodami citos rakstiskajos avotos. Iespējams, Saksis tos adaptējis no vienīgi viņam pieejamiem senākiem tekstiem, bieži vien pārveidojot ķēniņu vārdus un zaudējot hronoloģisko secību.

Dāņu ķēniņu latinizētie vārdi minēti šādā secībā:
''Dan (I), Humblus, Lotherus, Skioldus, Gram, [[Hadings|Hadingus]], [[Frodi|Frotho]] (I), Haldanus (I), Ro, Helgo, Rolvo Krake, Høtherus, Rørikus, Wiglecus, Wermundus, Uffo, Dan (II), Huglecus, Frotho (II), Dan (III), Fridlevus (I), Frotho (III), Fridlevus (II), Frotho (IV), Ingellus, Olavus (I), Frotho (V), Haldanus (II), Unguinus, Sywaldus (I), Sygarus, Haldanus (III), Haraldus Hyldetan, Sigurd Ring, Olo, Omundus, Sywardus I, Iarmericus, Broderus, Sywaldus (II), Snio, Biorn, Haraldus (II), Gormo (I), Gudfred, Olavus (II), Hemmingus, Siwardus Ring, Regner Lothbrog, Siwardus (III), Ericus, Kanutus (I), Frotho (VI), Gormo (II), Haraldus (III), Gormo (III).''

=== Hronikas teksta fragmenti par dāņu vikingu sirojumiem Senlatvijā ===
* Ap 866.—894. gadu: vikingu ķēniņš [[Hadings]] (''Hadingus'') noslēdza asinsbrālību ar vikingu Lizeru (''Liserus'') un devās sirojumā uz Kursu. Kuršu vadonis [[Lokers]] (''Lokero, Curetum tyranno'') saņēma viņu gūstā. Izbēdzis no gūsta, Hadings uzbruka &quot;Hellesponta&quot; ([[Zemgale (valsts)|Zemgales]]?) ķēniņam [[Andvans|Andvanam]] (''Handwanus''), ar kara viltību ieņēma Daugavas pilsētu (''Dunam urbem''), sagūstīja ķēniņu Andvanu un prasīja no viņa atlīdzību zeltā.
* 10. gadsimta sākumā: Hadinga dēls ķēniņš [[Frodi]] (''Frotho'') siroja Senlatvijā un Krievijā. Kuršu ķēniņš [[Dorno]] (''rex Dorno''), cerēdams ienaidnieku izmērdēt ar badu un sērgām, nopostīja pats savu zemi un atkāpās stipri nocietinātā pilsētā, ko Frodi ieņēma ar kara viltību, iemānīdams kuršus pilsētas priekšā izraktās vilka bedrēs.
* Kad krievi nogalināja dāņu meslienikus, vīkings Frodi devās no jauna uz Krieviju un ieņēma Paltisku [Polocku], cerot pakļaut sev visu Austrumu zemi (''Orientis imperium''). Viņš aplenca Hellesponta ķēniņa Andvana Daugavas pilsētu, pārģērbies par kalponi ieguva to ar viltību, bet pēc tam apprecēja Anduana meitu.
* Ap 12. gadsimta vidu: ķēniņa Rūrika laikā kurši un zviedri kopā ar slāviem vendiem mēģināja nokratīt Dānijas meslu kundzības jūgu, pie kam tēvzemes brīvību viņi izcīnīja divkaujā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm |title=www.historia.lv |access-date={{dat|2011|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100417005703/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm |archivedate={{dat|2010|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Hronikas rokraksti, izdevumi un tulkojumi ==
''Gesta Danorum'' bija pārrakstīta vairākās versijās, no kuriem 16. gadsimtā bija saglabājušies vien fragmenti. Vecākais rokraksts, šķiet, ir paša Sakša rakstīts. Pilno tekstu Lundas arhibīskapu arhīvā atrada Kristiāns Pedersens, kas 1514. gadā Parīzē to iespieda.

=== Izdevumi latīņu valodā ===
* 1514.: ''Danorum Regum heroumque Historiae''
* 1534.: ''Saxonis Grammatici Danorum Historiae Libri XVI''
* 1576.: ''Danica Historia Libris XVI''
* 1645.: ''Saxonis Grammatici Historiæ Danicæ Libri XVI''
* 1771.: ''Saxonis Grammatici Historiae Danicae libri XVI''
* 1839.: ''Saxonis Grammatici Historia Danica''
* 1886.: ''Saxonis Grammatici Gesta Danorum ''
* 1931.: ''Saxonis Gesta Danorum''
* 2005.: ''Gesta Danorum''

=== Tulkojumi ===
* 1575.: ''Den Danske Krønicke'' (dāniski)
* 1752.: ''Saxonis Grammatici Historia Danica'' (dāniski)
* 1818.—1822.: ''Danmarks Krønike af Saxo Grammaticus'' (dāniski)
* 1894.: ''The First Nine Books of the Danish History of Saxo Grammaticus'' (angliski)
* 1898.: ''Saxo Grammaticus: Danmarks Krønike'' (dāniski)
* 1900.: ''Saxo Grammaticus. Die ersten neun Bücher der dänischen Geschichte'' (vāciski)
* 1908.—1912.: ''Sakses Danesaga'' (dāniski)
* 1979.—1980.: ''Saxo Grammaticus: The History of the Danes, Books I-IX'' (angliski)
* 1980.—1981.: ''Saxo Grammaticus: Danorum regum heroumque historia, books X-XVI'' (angliski)
* 1983.: ''Saxo Grammaticus and the life of Hamlet'' (angliski)
* 2000.: ''Saxos Danmarkshistorie'' (dāniski)
* 2017.: ''Саксон Грамматик. Деяния данов'' (русский)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Hilda Ellis Davidson, Peter Fisher (trans), ''Saxo Grammaticus: The History of the Danes, Books I-IX : I. English Text; II. Commentary'', modern English translation, 2002, {{ISBN|0-85991-502-6}}
* Saxo Grammaticus, [https://web.archive.org/web/20050520075332/http://sunsite.berkeley.edu/OMACL/DanishHistory/ ''Gesta Danorum''], Books I-IX, translated to English by Oliver Elton 1905.
* Saxo Grammaticus, [https://web.archive.org/web/20101006033418/http://www2.kb.dk/elib/lit/dan/saxo/lat/or.dsr/ ''Gesta Danorum''], from the Royal Library in Copenhagen, Danish and Latin.
* Helle Stangerup, ''Saxo Hans værk — Hans verden'', Høst &amp; Søn forlag 2004, {{ISBN|87-14-29949-6}}
* ''Apoteker Sibbernsens Saxobog'', C. A. Reitzels Forlag, Copenhagen, 1927
* Frederik Winkel Horn, ''Saxo Grammaticus: Danmarks Krønike'', Chr. Flors Boghandel, Copenhangen 1911.
* Jørgen Olrik &amp; H Ræder, ''Saxonis Gesta Danorum'', Levin &amp; Munkesgaard, Copenhagen, 1931
* Anders Sørensen Vedel, ''Den Danske Krønicke Saxo-oversættelse 1575 udgivet i facimile af Det danske Sprog- og Litteraturselskab'', G. E. C Gad, Copenhagen, 1967

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20070311010516/http://medlem.spray.se/abujaftiel/saxo01.html ''Gesta Danorum''] {{la ikona}}/{{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20061003015405/http://www.kb.dk/elib/lit/dan/saxo/lat/or.dsr/0/1/index.htm ''Gesta Danorum''] {{la ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20070610172115/http://www2.kb.dk/elib/mss/treasures/aeldste_trykte/ln240.htm Dānijas Karaliskās bibliotēkā esošā versija]
* [http://www.usask.ca/english/icelanders/proverbs_Saxo.html Valodnieciskā analīze]
* Santa Agnese Jansone. [http://senzeme.lv/?page_id=90. Pati cilts barbariska un necivilizēta, asa un cieta… jeb kā mūsu senčus citi redzēja līdz 13. gadsimta vidum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220524190729/http://senzeme.lv/?page_id=90. |date={{dat|2022|05|24||bez}} }} (fragments no &quot;Dāņu darbu&quot; tulkojuma latviski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hronikas]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]
[[Kategorija:Zviedrijas vēsture]]
[[Kategorija:Dānijas vēsture]]
[[Kategorija:Kurzemes vēsture]]</text>
      <sha1>pezrb86qaluayh3agg30hi91xz2kly3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frodi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159354</id>
    <revision>
      <id>4455017</id>
      <parentid>4049300</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:38:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455017</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3172" sha1="9nw32xjeyaodu0g2r02fq259u7hu9mu" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Saxo Chr P front version 001.jpg|thumb|200px|1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia ...'' titullapa.]]

'''Frodi''' vai '''Frodo''' ({{val-la|Frotho, Frodo}}, vikingu: ''Fróði'') bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā ''[[Gesta Danorum]]'' 12. gadsimta beigās aprakstījis [[Saksis Gramatiķis]]. Teiksmā par Frodi vēstīts par dāņu vikinga Frodi teiksmainiem sirojumiem uz [[Kursa (valsts)|kuršu]] un [[Rūsi|rūsu]] (''Ruteni'') zemi.

Uzskata, ka hronists šī varoņa tēla radīšanai izmantojis daudz senākas sāgas un senāku autoru manuskriptus, kuros aprakstītie notikumi notikuši ap 866.-894. gadu, kad no arheoloģiskajiem izrakumiem ir zināms par dāņu vikingu iebrukumiem Kursā un Daugavas baseinā. 

== Teiksmas atstāsts ==
Frodi ir dāņu vikingu ķēniņa [[Hadings|Hadinga]] dēls. Pēc tēva nāves kļūstot par valdnieku, ķēniņš Frodi nolemt papildināt ķēniņvalsts bagātību un dodas karagājienā uz Austrumu zemēm. Ar kara viltības palīdzību viņš cīnījās ar kuršu ķēniņu [[Dorno]] (''Curetum rex Dorno'') un rūsu valdnieku Tranonu (''Trannones, Rutenae gentis tyrannus''). 

Mājupceļā Frodi appludināja rūsu pilsētu Rotalu (''urbs Rotala'') kādas lielas upes krastā, pēc tam devās uz [[Polocka|Polocku]] (''urbs paltisca''). Lai apmānītu Polockas valdnieku, kura pili viņš nespēj ieņemt ar kauju, Frodi noslēpjas nomaļā vietā un liek izplatīt ziņas, ka viņš ir miris. Tie veikt apbedīšanas ceremonija un viņa šķietamajā kapa vietā uzbērts kurgāns. Kad Polockas ķēniņš Vespasijs (''rex urbis Vespasius'') rīko svinības par godu uzvarai, Frodi ar vikingiem ielaužas pilsētā un nogalina tās ķēniņu.(Saxo, lib. II, cap. I:7)

Šo uzvaru iedvesmots Frodi devās karagājienā uz Austrumu lielvalsti (''Orientis imperium'') un uzbruka [[Anduans|Anduana]] (''Andwanus'') pilsētai, kurai reiz jau bija uzbrucis viņa tēvs Hadings. Redzot, ka nespēs nosargāt pilsētu, Anduans sakrāva savas bagātības uz kuģa un nogremdēja to. Frodi bildināja ķēniņa meitu un noslēdza savienību ar Anduana valsti, dāvājot tai brīvību. 

Pēc viņā atgriešanās Dānijā sākas nemieri un Frodi atkal dodas jaunā sirojumā uz Londonas vai Lunas (''Lundonia'') pilsētu. Kritis karā ar zviedru ķēniņu.

== Atsauces ==
* H. R. Ellis Davidson (ed.) and Peter Fisher (tr.) (1999). ''Saxo Grammaticus : The History of the Danes : Books I-IX''. Bury St Edmunds: St Edmundsbury Press. {{ISBN|0-85991-502-6}}. First published 1979-1980.
* Elton, Oliver (tr.) (1905). ''The Nine Books of the Danish History of Saxo Grammaticus''. New York: Norroena Society. [https://web.archive.org/web/20120501040300/http://omacl.org/DanishHistory/ Available online]
* Olrik, J. and H. Ræder (1931). ''Saxo Grammaticus : Gesta Danorum''. [http://www.kb.dk/elib/lit/dan/saxo/lat/or.dsr/index.htm Available online]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Dānijas vēsture]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>9nw32xjeyaodu0g2r02fq259u7hu9mu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dorno</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159531</id>
    <revision>
      <id>4454999</id>
      <parentid>3697727</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:28:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Kurši]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454999</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7180" sha1="mx8a5b998ngelr0ridr347uax1ss8dr" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Saxo Chr P front version 001.jpg|thumb|200px|1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia ...'' titullapa.]]

'''Dorno''' vai '''Dorns''' ({{val-la|Dorno}} no vikingu ''Þorn'') bija viens no teiksmainajiem [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums|kuršu ķēniņiem]], ko savā hronikā ''[[Gesta Danorum]]'' 12. gadsimta beigās pieminējis [[Saksis Gramatiķis]].

Uzskata, ka hronists šī varoņa tēla radīšanai izmantojis daudz senākas sāgas un senāku autoru manuskriptus, kuros aprakstītie notikumi notikuši ap 866.-894. gadu, kad no arheoloģiskajiem izrakumiem ir zināms par dāņu vikingu iebrukumiem [[Kursa (valsts)|Kursā]]. Pils aplenkuma aprakstam ir līdzība ar Rimberta hronikā aprakstīto [[Grobiņa]]s vai [[Apūle]]s pils aplenkumu.

== Teiksmas atstāsts ==
Teiksmā par [[Frodi]] vēstīts, ka kuršu ķēniņš Dorno (''Curetum rex Dorno''), paziņoja saviem karavīriem, ka naidnieku var uzveikt ar bezdarbību (''Inimicum otio superare fas est''), novārdzinot ar badu un sērgām.

Tādēļ viņš nopostīja pats savu zemi un atkāpās stipri nocietinātā pilskalnā kādas upes krastā. Dāņu vikingu ķēniņš Frodi ieņēma pilskalnu ar kara viltību, iemānīdams kuršus tā priekšā izraktās bedrēs.

Pēc kuršu uzvarēšanas Frodi devās karagājienā uz ķēniņvalstīm [[Daugava]]s baseinā, uzbrukdams [[rūsi|rūsu]] ķēniņam Trandam jeb Tranonam (''Trannon''), [[Polocka]]s (''Paltisca'') ķēniņam Vespasam (''Vespasius'') un Austrumu lielvalsts (''Orientis imperium'') ķēniņam Anduanam (''Andwanus'').

=== &quot;Gesta Danorum&quot; teksts ===
{{citāts|''Gesta Danorum'', 2.1.4.-5.:

&quot;Repertae pecuniae regem locupletem fecere, quibus instructus classe Curetum partibus admovetur. Quorum rex Dorno periculosi belli metu huiusmodi ad milites orationem habuisse fertur: &lt;br /&gt;
''Externum, proceres, hostem et totius ferme Occidentis armis opibusque succinctum salutarem pugnae cunctationem sectantes inediae viribus obtinendum curemus. Internum hoc malum est. Difficillimum erit domesticum debellare periculum. Facile famelicis obviatur. Melius adversarium esurie quam armis tentabimus, nullum hosti inedia acrius iaculum adacturi. Edax virium pestis edendi penuria nutritur. Armorum opem alimentorum inopia subruit. Illa quiescentibus nobis tela contorqueat, illa pugnae ius officiumque suscipiat. Discriminis expertes discrimen licebit inferre. Exsangues absque sanguinis detrimento praestare poterimus. Inimicum otio superare fas est. Quis damnose quam tuto dimicare maluerit? Quis, cum impune certare liceat, poenam experiri contendat? Felicior armorum successus aderit, si praevia fames bellum committit. Hac primam confligendi copiam duce captemus. Castra nostra tumultus expertia maneant, illa nostri loco decernat; quae si victa cesserit, otium rumpendum est. Facile ab indefesso lassitudine concussus opprimitur. Adesa marcore dextera pigrior in arma perveniet. Lentiores ferro manus dabit, quem quispiam prius labor exhauserit. Praeceps victoria est, ubi tabe consumptus cum robusto congreditur. Taliter indemnes aliis damnorum auctores fore poterimus.''

His dictis quaecumque tutatu difficilia animadvertit, defensionis diffidentia populatus adeo hostilem saevitiam in vastanda patria praecucurrit, ut nihil, quod a supervenientibus occupari posset, intactum relinqueret. Maiorem deinde copiarum partem indubitatae firmitatis municipio complexus ab hoste se circumsederi permittit. Cuius Frotho oppugnandi diffidentia concitatus complures insolitae profunditatis fossas intra castra fieri latenterque per corbes humum egeri et in fluvium moenibus propinquum tacite disici iussit. Quem dolum crebro caespite fossis superaddito occultandum curavit, incautum hostem praecipitio consumpturus futurumque ratus, ut ignaros desidentis glaebae lapsus obrueret. Post haec simulato metu castra paulisper deserere coepit. Quibus imminentes oppidanos passimque elusis vestigiis in foveas provolutos ingestis desuper iaculis trucidavit.&quot;
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://medlem.spray.se/abujaftiel/saxo01.html |title=Gesta Danorum |access-date={{dat|2011|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070311010516/http://medlem.spray.se/abujaftiel/saxo01.html |archivedate={{dat|2007|03|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

(&quot;Iegūtā nauda padarīja ķēniņu [Frodi] bagātu un ar šo guvumu viņš devās uz kuršu zemi. Tās ķēniņš Dorns pirms draudošās kaujas esot sacījis saviem karavīriem:

''Labieši! Svešinieks ar visiem Rietumu ieročiem un mantu mums tuvojas. Novilcināsim kauju un novedīsim viņu ļaunākajā badā, un viņam būs grūti novaldīt savus ļaudis. Ir viegli pretoties izsalkušajiem. Bads mums palīdzēs labāk pret mūsu naidniekiem kā ieroči, bads būs asākais šķēps pret viņiem. Bads rada sērgas, kas atņem vīra spēku. Ieroču krājumu nomāc ēdiena trūkums. Ļausim, lai tas vicina šķēpu, kamēr mēs sēžam mierā, ļausim tam cīņas prieku. Neapdraudēti mēs apdraudēsim citus. Mēs liksim tiem noasiņot, paši nezaudējot ne asins piliena. Naidnieku var uzveikt ar bezdarbību. Kurš gan necīnītos droši un bez zaudējumiem? Kurš gan grib ciest zaudējumus, ja var cīnīties neskarts? Mums būs veiksme kaujā, ja bads sāks cīņu pirmais. Mūsu pils būs pasargāta no kara kņadas un mēs izvēlēsimies dienu, kad sākt karot. Svaigais viegli uzvar gurduma skarto. Ļengana roka ir bailīga kaujā. Uzvara gaida stipro, kas iesaistās kaujā ar novārdzināto. Tad paši neapdraudēti mēs nodarīsim zaudējumus citiem.''

To teicis viņš atkāpās no visām grūti nosargājamām vietām un nopostīja savu tēvu zemi, pārspējot naidnieku nežēlībā, lai nekas nepaliktu tiem, kas atnāks vēlāk. Lielāko daļu karavīru viņš ieveda aiz pilskalna stiprajiem nocietinājumiem un ļāva naidniekam to aplenkt. 
Frodi neticēdams savām spējām iekarot pilskalnu, pavēlēja izrakt vairākas dziļas bedres savā nometnē, bet zemi grozos slepus izbērt upē pie pils vaļņiem. Tad bedrēm pārbēra pāri zemi, lai iznīcinātu neuzmanīgo naidnieku, kas iebruks tajās.      
Pēc tam viņš tēloja atkāpšanos un atstāja savu apmetni. Kad pils aizstāvji iebruka tajās, viņus apmētāja ar šķēpiem un nogalināja.&quot;)    
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* A. Mickevičius, Curonian ,,Kings&quot; and ,,Kingdoms&quot; of the Viking Age, Lithuanian Historical Studies, Vilnius, 1997, vol. 2, p. 7–14; 
* H. R. Ellis Davidson (ed.) and Peter Fisher (tr.) (1999). ''Saxo Grammaticus : The History of the Danes : Books I-IX''. Bury St Edmunds: St Edmundsbury Press. {{ISBN|0-85991-502-6}}. First published 1979-1980.
* Elton, Oliver (tr.) (1905). ''The Nine Books of the Danish History of Saxo Grammaticus''. New York: Norroena Society. [https://web.archive.org/web/20120501040300/http://omacl.org/DanishHistory/ Available online]
* Olrik, J. and H. Ræder (1931). ''Saxo Grammaticus : Gesta Danorum''. [http://www.kb.dk/elib/lit/dan/saxo/lat/or.dsr/index.htm Available online]

[[Kategorija:Dānijas vēsture]]
[[Kategorija:Kurši]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>mx8a5b998ngelr0ridr347uax1ss8dr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RCD Espanyol</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159776</id>
    <revision>
      <id>4454796</id>
      <parentid>4326285</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T14:40:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4454796</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6593" sha1="ocnvvfqgt09oaakr48cplhtmujg86pt" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #01699F 
| nos      = ''Espanyol''
| logo     = [[Attēls:Rcd espanyol 180px.png|150px|logo]] 
| pilns    = ''Reial Club Deportiu&lt;br /&gt;Espanyol de Barcelona, S.A.D.'' 
| iesauka  = ''Periquitos'' (Papagaiļi) &lt;br /&gt;''Blanquiblaus'' (Balti-zilie) &lt;br /&gt;''Mágico'' (Maģiskie)
| pilsēta  = {{Vieta|Spānija|Barselona}}
| dib      = 1900
| dib_mēn  = 10
| dib_dat  = 28
| dib_com  = kā ''Sociedad Española de Football''
| stad     = ''[[RCDE Stadium]]''
| ietilp   = 40 500
| prez     = {{flaga|Ķīna}} Čeņs Jaņšens
| tren     = {{flaga|Spānija}} [[Manolo Gonsaless]]
| līga     = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] (''La Liga'')
| sez      = [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024.—2025.]]
| poz      = 14. vieta
| pattern_la1 = _espanyol2526h
| pattern_b1 = _espanyol2526h
| pattern_ra1 = _espanyol2526h
| pattern_sh1 = _espanyol2526h
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = ffffff
| body1 = ffffff
| rightarm1 = ffffff
| shorts1 = 0000ff
| socks1 = ffffff
| pattern_la2 = _espanyol2526a
| pattern_b2 = _espanyol2526a
| pattern_ra2 = _espanyol2526a
| pattern_sh2 = _espanyol2526a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = f2f7f0
| body2 = f2f7f0
| rightarm2 = f2f7f0
| shorts2 = 003457
| socks2 = f2f7f0
| pattern_la3 = _espanyol2526t
| pattern_b3 = _espanyol2526t
| pattern_ra3 = _espanyol2526t
| pattern_sh3 = _espanyol2526t
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 0b4374
| body3 = 0b4374
| rightarm3 = 0b4374
| shorts3 = 0b4374
| socks3 = 0b4374
}}

'''''Reial Club Deportiu Espanyol de Barcelona''''' (izrunā: {{IPA|[[IPA|[rəˈjaɫ ˈkɫub dəpurˈtiw əspəˈɲɔɫ də βərsəˈɫonə]]]}}, {{val|lv|Barselonas Karaliskais spāņu sporta klubs}}), biežāk zināms kā '''''RCD Espanyol''''' vai vienkārši '''''Espanyol''''', ir [[sporta klubs]] no [[Barselona]]s [[Katalonija|Katalonijā]]. Tas plašāk zināms ar savu [[futbols|futbola]] komandu, kura spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''.

Kluba augstākais sasniegums Spānijas čempionātos ir 3. vieta, ko izdevies sasniegt 4 reizes. Klubs vienu reizi uzvarējis Otrās divīzijas turnīrā (1993.–94. gada sezonā), četras reizes [[Spānijas Karaļa kauss|Karaļa kausa]] izcīņā (1929., 1940., 2000. un 2006. gadā), kā arī divreiz iekļuvis [[UEFA kauss|UEFA kausa]] finālā (1987.–88. un 2006.–07. gada sezonā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rcdespanyol.com/ca/dates/|title=Història - Dates|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=RCD Espanyol|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151117151355/http://www.rcdespanyol.com/ca/dates|archivedate={{dat|2015|11|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

''Espanyol'' mājas spēles aizvada ''[[Estadi Cornellà-El Prat]]'' stadionā, kurā ir vietas 40&amp;nbsp;500 skatītājiem. To atklāja 2009. gada 2. augustā. Sponsorēšanas nolūkos tas tiek saukts arī par ''Power8'' stadionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rcdespanyol.com/ca/instalacions/|title=Instal·lacions - Power8 Stadium|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=RCD Espanyol|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151026202419/http://www.rcdespanyol.com/ca/instalacions/|archivedate={{dat|2015|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''Espanyol'' iepriekš spēlējuši ''[[Estadi Olímpic Lluís Companys]]'', kurā notika [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles]], un ''[[Estadi de Sarrià]]'', kurā notika [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada Pasaules kausa]] spēles.

== Sasniegumi ==
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''
** 3. vieta (4): 1932–33, 1966–67, 1972–73, 1986–87
* '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (4): 1928–29, 1940, 1999–2000, 2005–06
** Finālisti (5): 1911, 1915, 1941, 1947, 1957
* '''[[Spānijas Superkauss]]'''
** Finālisti (2): 2000, 2006
* '''[[UEFA kauss]]'''
** Finālisti (2): 1987–88, 2006–07
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]'''
** Čempioni (1): 1993–94
** Vicečempioni (1): 1962–63
* '''Katalonijas čempionāts'''
** Čempioni (11): 1903–04, 1905–06, 1906–07, 1907–08, 1911–12, 1914–15, 1917–18, 1928–29, 1932–33, 1936–37, 1939–40
* '''Katalonijas kauss'''
** Kausa ieguvēji (6): 1994–95, 1995–96, 1998–99, 2005–06, 2009–10, 2010–11
** Finālisti (5): 1992–93, 1993–94, 2003–04, 2004–05, 2006–07, 2008–09, 2012–13, 2013–14

== Komandas sastāvs ==
''{{dat|2026|4|15||bez}}''
{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|pos=GK|nat=ESP|name=[[Anhels Fortunjo]]}}
{{Fs player|no=2|pos=DF|nat=ESP|name=[[Rubens Sančess]]}}
{{Fs player|no=4|pos=DF|nat=ESP|name=[[Urko Gonsaless de Sarate]]}}
{{Fs player|no=5|pos=DF|nat=ESP|name=[[Fernando Kalero]]}}
{{Fs player|no=6|pos=DF|nat=URU|name=[[Leandro Kabrera]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=7|pos=FW|nat=ESP|name=[[Havi Puado]]}}
{{Fs player|no=8|pos=MF|nat=ESP|name=[[Udo Eksposito]]}}
{{Fs player|no=9|pos=FW|nat=ESP|name=[[Roberto Fernandess]]}}
{{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ESP|name=[[Pols Losano]]}}
{{Fs player|no=11|pos=FW|nat=ESP|name=[[Pere Milja]]}}
{{Fs player|no=12|pos=DF|nat=ESP|name=[[Hosē Salinass]]}}
{{Fs player|no=13|pos=GK|nat=SER|name=[[Marko Dmitrovičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=14|pos=MF|nat=ESP|name=[[Ramons Terratss]]|other=īrē no [[Villarreal CF|Villarreal]]}}
{{Fs player|no=15|pos=DF|nat=ESP|name=[[Migels Rubio]]}}
{{Fs player|no=16|pos=FW|nat=BEL|name=[[Sirils Ngonge]]|other=īrē no [[SSC Napoli|Napoli]]}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=ESP|name=[[Hofre Karrerass]]}}
{{Fs player|no=18|pos=MF|nat=COD|name=[[Šarls Pikels]]}}
{{Fs player|no=19|pos=FW|nat=ESP|name=[[Enrike Garsija Martiness|Kike Garsija]]}}
{{Fs player|no=20|pos=FW|nat=ESP|name=[[Antoniu Roka]]}}
{{Fs player|no=22|pos=DF|nat=ESP|name=[[Karloss Romero]]|other=īrē no [[Villarreal CF|Villarreal]]}}
{{Fs player|no=23|pos=DF|nat=MAR|name=[[Omārs el Hilali]]}}
{{Fs player|no=24|pos=FW|nat=ENG|name=[[Tiriss Dolans]]}}
{{Fs player|no=30|pos=GK|nat=ESP|name=[[Pols Tristans]]}}
{{Fs player|no=38|pos=DF|nat=GER|name=[[Klemenss Rīdels]]}}
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|RCD Espanyol}}
* [http://www.rcdespanyol.com/ Oficiālā kluba vietne] {{ca ikona}} {{es ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{La Liga}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Espanyol}}
[[Kategorija:Spānijas futbola klubi]]
[[Kategorija:RCD Espanyol]]</text>
      <sha1>ocnvvfqgt09oaakr48cplhtmujg86pt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas ģenerālgubernatori</title>
    <ns>0</ns>
    <id>165242</id>
    <revision>
      <id>4454944</id>
      <parentid>4344889</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:20:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454944</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3966" sha1="1gj1oze8d4c6n6i26lyyam9whx40kh4" xml:space="preserve">[[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|280px|Ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]]]] 
'''Baltijas ģenerālgubernatori''' ({{val|ru|Генерал-губернатор Прибалтийского края}}) bija augstākie militārie pavēlnieki [[Krievijas Impērija]]s Rīgas kara apgabalā un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] augstākie pārvaldnieki 18. un 19. gadsimtā.

== Baltijas ģenerālgubernatoru uzskaitījums ==
=== Rīgas ģenerālgubernatori ===
* [[Aņikita Repņins]] (Аникита Иванович Репнин, 1710/1721–1726)
* [[Pēteris Lasī]] (Peter Lacy, Пётр Петрович Ласси, 1729-1740)

=== Rīgas (Vidzemes un Igaunijas) ģenerālgubernatori ===

* [[Vladimirs Dolgorukovs]] (Владимир Петрович Долгоруков, 1758–1761)&lt;ref&gt;Eric Amburger: ''Geschichte der Behördenorganisation Russlands von Peter dem Grossen bis 1917'' [http://books.google.com/books?id=F80UAAAAIAAJ&amp;pg=PA293&amp;source=gbs_toc_r&amp;cad=0_0#PPA387,M1 lk. 387-388] (vāciski)&lt;/ref&gt;
* [[Džordžs Brauns]] (George Browne, Юрий Юрьевич Броун, 1762–1792) no 1792. gada kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators
* [[Nikolajs Repņins]] (Николай Васильевич Репнин, 1792–1798) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators
* [[Ludvigs Nāgels]] (Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель, 1798–1800) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators

=== Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori ===
* [[Pēteris fon der Pālens]] (Peter Ludwig von der Pahlen, Пётр Алексеевич Пален, 1800–1801) 
* [[Sergejs Goļicins]] (Сергей Федорович Голицын, 1801–1803)
* [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1803–1807), 
* [[Aleksandrs Tormasovs]] (Алекса́ндр Петро́вич Торма́сов, 1807)
* [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1808–1810) kā Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators
* [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский, 1810–1812) 
* [[Filips Pauluči]] (Filippo Paulucci, Филипп Осипович Паулуччи, 1812–1830) 
* [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (Carl Magnus von der Pahlen, Матвей Иванович фон Пален, 1830–1845)
* [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]] (Евгений Александрович Головин, 1845–1848)
* [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский, 1848–1861)
* [[Vilhelms fon Līvens]] (Wilhelm Heinrich von Lieven, Вильгельм Карлович фон Ливен, 1861–1864)
* [[Pēteris Šuvalovs]] (Петр Андреевич Шувалов, 1864–1866) 
* [[Eduards fon Baranovs]] (Eduard von Baranov, Эдуард Трофимович Баранов, 1866) 
* [[Pēteris Albedinskis]] (Пётр Павлович Альбединский, 1866–1870)
* [[Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)|Pēteris Bagrations]] (პეტრე ბაგრატიონი, Петр Романович Багратион, 1870–1876)

=== Kara stāvokļa laikā ieceltie ģenerālgubernatori ===
* [[Vasilijs Sologubs]] (Василий Устинович Соллогуб, 1905–1906)
* [[Aleksandrs Millers-Zakomeļskis]] (Александр Николаевич Меллер-Закомельский, 1906–1909)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]]
* [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernatori]]

[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]</text>
      <sha1>1gj1oze8d4c6n6i26lyyam9whx40kh4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fītinghofi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170628</id>
    <revision>
      <id>4455014</id>
      <parentid>3965547</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:37:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455014</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6341" sha1="sqr0ogwbipwz1o0rius7qcrkkhdmvem" xml:space="preserve">[[Attēls:VietinghoffWappen.jpg|thumb|right|Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis.]]

'''Fītinghofi''', saukti par Šēliem (vāciski: ''von Vietinghoff genannt Scheel''), jeb '''Fītinghofi-Šēli''' ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas 14. gadsimtā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā ieceļojusi [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] un vēlāk izplatījusies arī [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Polija|Polijā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. 1890. gadā Rīgā nodibināja Fītinghofu dzimtas apvienību, kas 1903. gadā pārveidojās par tagadējo ''Verband der Freiherren, Barone und Herren v. Vittinghoff, v. Vietinghoff und v. Schell e.V.'', kas ik pēc diviem gadiem satiekas dzimtas saietos.

== Vēsture ==
Dzimta cēlusies no Fītinghofas, kas mūsdienās atrodas [[Esene]]s pilsētas teritorijā [[Vestfālene|Vestfālenē]] Vācijā. Rakstos norādes par [[Minstere]]s bīskapa ministeriāļiem (zemākās kārtas bruņiniekiem) brāļiem Henriku, Teoderiku un Vinimāru no Fītinghofas (''de Vitighoven'') atrodamas jau 1230. gadā. Brāļi [[Arnolds fon Fītinghofs|Arnolds]] un [[Konrāds fon Fītinghofs|Konrāds no Fītinghofas]] 14. gadsimtā iestājās [[Vācu ordenis|Vācu ordenī]] un pārcēlās uz [[Livonija|Livoniju]] un kļuva par komturiem un [[Livonijas ordeņa mestri|mestriem]]. 14. gadsimta beigās uz Livoniju pārcēlās arī citi dzimtas locekļi, kas apmetās Sāmsalā un Igaunijā (''Diderich Vitinck''), Līvzemē (''Henrik I. Viting'') un Kurzemē (''Henrich Vicnig (Vitinghoff)''), kas izveidoja atsevišķus Livonijas ordeņa vasaļu atzarus. Pēc ordeņa likvidēšanas 1562. gadā viņi kļuva par Polijas-Lietuvas, Dānijas un Zviedrijas valdnieku vasaļiem. 1634. gadā Johans fon Fītinghofs tika uzņemts Zviedrijas bruņniecības matrikulā, 1680. gadā Frīdrihs fon Fītinghofs-Šēls kļuva par Dānijas baronu ar uzvārdu fon Šellenbergs (''von Schellenberg'').

== Kurzemes atzars ==
1620. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Fītinghofu atzars tika uzņemts [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulā, bet mantojamu Krievijas Impērijas baronu titulu viņiem piešķīra 1862. gadā.

== Vidzemes atzars ==
Vidzemes Fītinghofu atzari (''von Vietinghoff-Kosse'' un ''von Vietinghoff-Sussikas'') 1744. gadā tika uzņemti [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā, bet mantojamu Krievijas Impērijas baronu titulu viņiem piešķīra 1868. gadā. Vidzemes Fītinghofu dzimtmuižas bija [[Alūksnes pilsmuiža]] (Marienburga), [[Lubāna]]s muiža, [[Jumpravas muiža]] un [[Krapes muiža]].&lt;ref&gt;Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Hrsg. von Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky. Bd. 4. Mitau, 1832, [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000343/images/index.html?seite=435 433-434 lpp.]&lt;/ref&gt;

=== Slaveni Fītinghofi ===
* [[Arnolds fon Fītinghofs]] (''Arnold de Vitinghove''; †1364), Vācu ordeņa Livonijas mestrs 
* [[Konrāds fon Fītinghofs]] (''Conrad von Vytinghove''; †1413), Vācu ordeņa Livonijas mestrs
* [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] (''Otto von Vietinghoff genannt Scheel'', ''Иван Фёдорович Фитингоф''; 1720—1792), Krievijas Impērijas Medicīnas kolēģijas ģenerāldirektors, mecenāts
* [[Barbara Juliāna fon Krīdenere]] (dzim. Fītinghofa, ''Beate Barbara Juliane von Krüdener''; 1764—1824), rakstniece, [[piētisms|piētisma]] sludinātāja, iedvesmojusi Krievijas imperatoru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]] izveidot [[Svētā Savienība|Svēto Savienību]]
* [[Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls]] (''Burchard Christoph von Vietinghoff genannt Scheel''; 1767—1828), vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks
* [[Heinrihs fon Fītinghofs]] (''Heinrich Ludwig von Vietinghoff''; 1782—1853), militārais topogrāfs, Krievijas Impērijas ģenerālis 
* [[Bruno fon Fītinghofs]] (''Bruno von Vietinghoff'', ''Бруно Александрович барон фон Фитингоф''; 1849—1905), [[Krievijas Impērijas flote]]s virsnieks, kritis Cusimas kaujā
* [[Heinrihs fon Fītinghofs]] (''Heinrich Gottfried von Vietinghoff gen. Scheel''; 1887–1952), [[Vērmahts|Vērmahta]] ģenerālpulkvedis Otrajā pasaules karā, [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes armijas grupas]] pavēlnieks 
* [[Egons fon Fītinghofs]] (''Egon Arnold Alexis Baron von Vietinghoff''; 1903–1994), gleznotājs, rakstnieks un filozofs
&lt;gallery&gt;
Houdon Otto Hermann von Vietinghoff 1791.jpg|[[Oto Hermanis fon Fītinghofs]]
La Baronne Julie Krüdener.jpg|[[Barbara Juliāna fon Krīdenere]]
Fitingof IA.jpg|kavalērijas ģenerālis [[Ādams Johans fon Fītinghofs]]
Fitingoph-Shel BA.jpg|komponists Boriss fon Fītinghofs-Šēls
Fitingof BA.jpg|admirālis [[Bruno fon Fītinghofs]], kritis Cusimas kaujā
Bundesarchiv Bild 101I-313-1019-14, Italien, Heinrich von Vietinghoff.jpg|ģenerālpulkvedis [[Heinrihs fon Fītinghofs]]
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* C.A.v.Klingspor «Baltisches Wappenbuch», Taf.122.4, 122.5
* Gerhard v. Vietinghoff-Scheel: ''Familiengeschichte des Geschlechts der Freiherren, Barone und Herren v.Vittinghoff, v.Vietinghoff und v.Schell'', 4 Bände, Aschau im Chiemgau
* Genealogisches Handbuch des Adels, Band VIII, 1971, C.A. Starke Verlag
* Genealogisches Handbuch des Adels, Band XV, 2004, Adelslexikon, Band 134, C.A. Starke Verlag, {{ISBN|3-7980-0834-5}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.familienverband-vietinghoff.de/ Fītinghofu dzimtas apvienības mājas lapa] (vāciski un angliski)
* [http://www.baltische-ritterschaften.de Baltijas bruņniecību mājas lapa] (vāciski un angliski)
* [https://web.archive.org/web/20140503152314/http://schlossarchiv.de/herren/v/Vietinghoff.htm Familie von Vietinghoff im Schlossarchiv Wildenfels]
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000600/images/index.html?seite=537&amp;pdfseitex= Sadaļa par Fītinghofiem Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmatā (1930)] (vāciski)

[[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Kurzemes bruņniecības dzimtas]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]]
[[Kategorija:Sāmsalas bruņniecības dzimtas]]</text>
      <sha1>sqr0ogwbipwz1o0rius7qcrkkhdmvem</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bēri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>176053</id>
    <revision>
      <id>4454964</id>
      <parentid>4234666</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:44:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6057" sha1="gdqvuszmk0eowhzvmnx52k06trn9147" xml:space="preserve">[[Attēls:Baehr (Bähr) zu Livland Wappen.jpg|thumb|right|260px|Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no &quot;Baltisches Wappenbuch&quot;).]]
[[Attēls:Versuch einer Geschlechtsgeschichte 1815.jpg|thumb|260px|Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815).]]
'''Fon Bēri''' ({{val-de|von Baehr}}) ir [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļoja [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijā]] 16. gadsimtā un kļuva par lieliem zemes īpašniekiem [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 
[[Krievijas Impērija]]s valdība 1853. gadā atzina Kurzemes fon Bēru dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu.

Cita fon Bēru (''von Bähr'') dzimta 1772. gadā ierakstīta [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. Igaunijas fon Bēru dzimta ceļas no 16. gadsimta Tallinas namnieka Heinriha Bēra vai Bāra (''Baar, Bar''). Viņa pēctecis Igaunijas muižnieks Heinrihs Bērs (''Baer'') 1749. gadā Vīnē tika uzņemts bruņniecībā un ieguva pievārdu „Edler von Hutthorn“ (dižciltīgais no Hutornas), pēc tam viņu 1768. gadā ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s matrikulā. Aleksandrs Bērs no Hutornas (''Baer Edler von Huthorn'') 1884/85. gadā tika uzņemts [[Sāmsalas bruņniecība]]s matrikulā.

== Vēsture ==
Kurzemes baronu fon Bēru dzimtas ciltstēvs bija Ferdenas dižciltīgais Dītrihs fon Bērs (''Behr'', miris 1575) no [[Lejassaksija]]s, kas iestājās [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapa]] [[Johans IV fon Minhauzens|fon Minhauzena]] (miris 1572) dienestā, apprecējās ar viņa māsu Annu un kļuva par [[Sāmsala]]s fogtu. Viņam bija 12 bērni, vecākais dēls [[Ulrihs fon Bērs]] (1532–1585) kopš 1556. gada bija bīskapa Minhauzena [[koadjutors]] un Kurzemes bīskapijas domkapitula prāvests. Viņam piederēja [[Zlēku muiža]] (''Schleck''), [[Ēdoles muiža]] (''Edwahlen'') un [[Cīrava|Cīravas muiža]] (''Zierau''). 
1560. gadā [[Dānijas karalis]] Frīdrihs II no Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] un iecēla Dītrihu par vietvaldi abās bīskapijās. 1562. gadā Dītrihs un Ulrihs Bēri aizbrauca atpakaļ uz vācu zemēm. Otrs dēls Johans fon Bērs (1543–1613) no vecākā brāļa mantoja [[Ēdoles pils|Ēdoles]] un [[Zlēku muiža]]s. 1578. gadā viņš kļuva par agrākā [[Livonijas ķēniņš|Livonijas ķēniņa]] Magnusa padomnieku, kas 1581. gadā viņam par 16 000 dālderu pārdeva [[Angermindes pils|Angermindes pili]], kā arī [[Pope]]s un Irbes muižas. Viņš bija arī [[Ugāle|Ugāles muižas]] (''Ugahlen'') īpašnieks. 1583. gadā pēc Magnusa nāves kļuva par [[Piltenes apgabals|Piltenes]] fogtu.&lt;ref&gt;[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?id=00000603&amp;fip=qrsxseayaeayaenqrsfsdrxdsydeayaxdsyd&amp;no=&amp;seite=145 Stavenhagen, Oskar: Genealogisches Handbuch der kurländischen Ritterschaft, Teil 3, 2: Kurland, Lfg. 9-12, Bd.: 2, Görlitz, 1937]&lt;/ref&gt; 
Sākumā Johans fon Bērs rezidēja Angermindes pilī, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi [[Popes muiža]]s kungu mājā.

=== Citas Bēru dzimtas ===
Igaunijas fon Bēru dzimtas slavenākais pārstāvis bija [[Karls Ernsts fon Bērs|Kārlis Ernests fon Bērs]], kas bija cēlies no Hutornas bruņinieku Bēru (''Ritter von Baer, Edler von Huthorn'') dzimtas [[Igaunijas bruņniecība]]s atzara. 
Vidzemes fon Bēru dzimta cēlusies no zviedru majora Jākoba Reinholda Bēra (''Bähr''), kas pēc 1650. gada ieguva [[Rāmuļu muiža|Rāmuļu muižu]] (''Ramelshof''). Dzimtu uzņēma [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā 1772. gadā.
&lt;gallery&gt;
Tetelmindes muižas tornis un makslīgās pilsdrupas 1898. gadā.jpg|Tetelmindes muižas tornis un mākslīgās pilsdrupas (1898)
Zlēku muiža 3.JPG|[[Zlēku muiža]] (attēls no 1926. gada grāmatas)
5_Edoles-pils4-14jun08.jpg|Ēdoles pils fasāde (2008)
Cīravas pils 2001-11-10.jpg|Bēriem piederējusī Cīravas muižas pils (2001)
Pope manor (1).jpg|Popes muižas kungu māja (2010)

Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|Angeles fon Bēras ''(Angele von Behr)'' kaps [[Sunākstes luterāņu baznīca]]s kapsētā (1916)
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==

# Vogell, F. Versuch einer Geschlechtsgeschichte des hochadeligen Hauses der Herren Behr im Hannoverschen und Curlaendischen aus theils bereits gedruckten, theils ungedruckten Urkunden entworfen. Celle: 1815  
# Bar, L. Stammtafeln und Nachrichten von dem Geschlecht von Bar, 1850
# Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften Teil Kurland. S. 13-38. 
# Ulrich Baron von Behr — Edwahlen unter Mitwirkung von Alexander Senning. «Edwahlen und die Behrsche Ecke in Kurland». Verden. 1979. 
# Лудмер. Княжеские, графские и баронские фамилии Прибалтийских губерний. Вып. 1. Митава. 1902. Глава 12. Бароны фон Беръ

== Slaveni Bēri ==
* Dītrihs Bērs (ap 1505–1575), Sāmsalas fogts
* Ulrihs fon Bērs (1532–1585), bīskapa Minhauzena koadjuktors un Kurzemes bīskapijas doma prāvests
* Johans fon Bērs (1543–1613), bīskapa Magnusa padomnieks, pēc viņa nāves Piltenes fogts
* [[Kārlis Ernsts fon Bērs|Kārlis Ernests fon Bērs]] (1792-1876), biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem
* [[Heinrihs fon Bērs]] (1902-1983), virsnieks, [[Vērmahts|Vērmahta]], vēlāk [[Bundesvērs|Bundesvēra]] tanku divīzijas ģenerālis

== Bēru muižas ==
* [[Aizputes pilsmuiža]]
* [[Ance (ciems)|Ances muiža]] (''Anzen'')
* [[Cīrava|Cīravas muiža]] (''Zierau'')
* [[Ēdoles muiža]] (''Edwahlen'') 
* [[Popes muiža]] (''Popen'')
* [[Tetelmindes muiža]] (''Tetelmünde'')
* [[Ugāle|Ugāles muiža]] (''Ugahlen'') 
* [[Vārenbrokas muiža]] (''Wahrenbrock'')
* [[Vērgales muiža]] (''Wirginahlen'')
* [[Zlēku muiža]] (''Schleck'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

[[Kategorija:Piltenes bruņniecība]]
[[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]]</text>
      <sha1>gdqvuszmk0eowhzvmnx52k06trn9147</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kauja par Rīgas līci (1915)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>186796</id>
    <revision>
      <id>4454865</id>
      <parentid>4385390</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:28:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8424" sha1="anoss3kguxs40wmot4tbxwwvzkg01ck" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|image       = Slava cuirasse russe.jpg
|image_size  = 300px
|caption     = Krievu karakuģis ''Slava'', ap 1915. gadu
|conflict    = Kauja par Rīgas līci (1915)
|partof      = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]]
|date        = 1915. gada 8-20. augusts
|place       = [[Rīgas līcis]], [[Baltijas jūra]]
|result      = [[Antante]]s uzvara
|combatant2  = {{flaga|German Empire}} [[Vācu impērija]]
|combatant1  = {{flaga|Russian Empire}} [[Krievijas Impērija]] &lt;br&gt; {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]
|commander2  = [[Attēls:War Ensign of Germany 1903-1918.svg|border|25px]] [[Erhards Šmits]]
|commander1  = {{flaga|Russian Empire|naval}} Vasīlijs Kaņins
|strength2   = 4 karakuģi &lt;br&gt; 3 Līnijkuģi &lt;br&gt; 1 Bruņu kreiseris &lt;br&gt; 5 vieglie kreiseri &lt;br&gt; 56 torpēdlaivas &lt;br&gt; 14 mīnu meklētāji kuģi
|strength1   = 1 karakuģis &lt;br&gt; 1 Bruņu kreiseris &lt;br&gt; 16 eskadras mīnu kuģi &lt;br&gt; 4 lielgaballaivas &lt;br&gt; 1 mīnukuģis &lt;br&gt; 6 zemūdenes
|casualties2 = 65 nogalināti vai ievainoti &lt;br&gt; 1 torpēdlaiva nogremdēta &lt;br&gt; 2 mīnu meklētāji nogremdēti &lt;br&gt; 1 vieglais kreiseris bojāts
|casualties1 = 150 nogalināti, ievainoti un sagūstīti &lt;br&gt; 2 lielgaballaivas nogremdētas &lt;br&gt; 1 karakuģis bojāts &lt;br&gt; 1 eskadras mīnu kuģis bojāts
|campaignbox = 
}}
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 134-B0458, Pissen, Torpedoboot nach Minentreffer.jpg|thumb|300px|1915. gada 17. augustā [[Irbes šaurums|Irbes šaurumā]] pie [[Lūžņa]]s nogremdētais vācu torpēdu kuģis ''V 99'']]
[[Attēls:GulfofFinlanddefence1917.jpg|thumb|300px|Pirmā pasaules kara laikā Rīgas līča un Somu jūras līča aizsardzībai izveidotie mīnu lauki un krasta baterijas (1939. gada zīmējums)]]
'''1915. gada kauja Rīgas līcī''' ({{val-de|Vorstoß in die Rigaer Bucht}}) notika [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada augustā, [[Kurzemes ofensīva]]s laikā, kad pēc [[Kurzemes guberņa]]s iekarošanas [[Vācijas Impērija]]s [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Ķeizariskās jūras kara flotes]] virspavēlnieks Heinrihs fon Hoencollerns (''Hohenzollern'') deva pavēli iegūt kontroli pār [[Rīgas līcis|Rīgas līci]]. Pēc jūras kaujas pie [[Pērnava]]s vācu kara flotes pavēlniecība bija spiesta atteikties no šiem plāniem līdz 1917. gadam, kad līdztekus [[Rīgas operācija]]i vācu flote veica operāciju &quot;Albiona&quot;, kurā iekaroja [[Igaunijas salas]].

== Kaujas mērķi ==
Vācu flotei izvirzīja četrus uzdevumus: 1) iznīcināt krievu flotes daļas, kas apsargāja ziemeļu ieeju līcī pie Monas ([[Muhu]]) salas; 2) izveidot mīnu aizsprostu starp Muhu salu un kontinentu; 3) sabombardēt [[Daugavgrīva]]s cietokšņa nocietinājumus; 4) noslēgt [[Pērnava]]s ostu, kas kalpoja kā britu zemūdeņu osta.

== Norise ==
Jūras kaujas pirmā daļa notika no 1915. gada 6. līdz 9. augustam, kad vācu [[Karakuģis|karakuģi]] cauri mīnētajam [[Irbes šaurums|Irbes šaurumam]] ielauzās Rīgas līcī, bet pēc jūras kaujām bija spiesti atgriezties atpakaļ Baltijas jūrā.
 
No 16. līdz 20. augustam notika kaujas Irbes šaurumā, uz ziemeļiem no [[Roņu sala]]s un [[Rietumigaunijas arhipelāgs|Rietumigaunijas (Monzunda) arhipelāgā]], kas beidzās ar kauju pie Pērnavas ostas 1915. gada 20. augustā.

Pērnavas kauja sakās 20. augusta rītā, kad vācu tvaikoņi pietuvojās Pērnavas molam. Taču, baidoties no vācu desanta, krievi jau bija aizsprostojuši ieeju ostā — starp moliem bija nogremdēti trīs burinieki un fabrikas “Waldhof” prāmis. Atbildot uz krievu uzsākto apšaudi, vācu karakuģi savu uguni vērsa pret pilsētu un 40 minūšu laikā Pērnavas osta bija bloķēta. Vācieši atkāpās jūrā, pa ceļam nogremdējot sešus vietējo [[Kihnu]] salas iedzīvotāju burukuģus. Komandants Rodzjanko, nobijies no vāciešu desanta iespējamības, lika uzspridzināt fabriku “Waldhof”, elektrostaciju, pienotavu, petrolejas noliktavas, kā arī nogremdēt jūrā palikušos kuģus. Pārējos Rīgas līča ieņemšanas uzdevumus vācu flotei izpildīt neizdevās.

Šajā operācijā krievu flote zaudēja 2 lielgaballaivas, 2 tvaikoņus, 9 nelielus buriniekus, 1 prāmi un 1 hidroplānu. Nopietnus bojājumus cieta bruņukuģis “Slava” (''Слава''). Vācieši zaudēja 2 ''jūras medniekus'' un 3 tralerus. Nopietni bojāts bija līnijkreiseris “Moltke”, vieglais kreiseris “Thetis”, ''jūras mednieks'' &quot;S-144&quot; un traleris &quot;T-77&quot;. Vieglāki bojājumi bija līnijkreiserim “Von der Tann”, vieglajam kreiserim “Augsburg” un ''jūras medniekam'' &quot;V—183&quot;.

== Spēki ==
=== Vācijas Impērijas kara flotes kuģi ===
Baltijas jūras kara flote:
* 4. eskadras (''IV. Geschwader'') kuģi — ''Braunschweig'', ''Elsass'', ''Wittelsbach'', ''Wettin'', ''Mecklenburg'', ''Schwaben'', ''Zähringen''
* izlūkkuģi (''Aufklärungsstreikräfte'') — ''Roon'', ''Prinz Heinrich'', ''Augsburg'', ''Bremen'', ''Lübeck'', ''Thetis'', V 99'', ''V 100''
* nodrošināšanas grupa (''Sicherungsverbänd'') — 8. un 10. torpēdkuģu flotile ar 22 kuģiem, 2. mīnukuģu divizions ar 14 mīnu meklētāju kuģiem
* zemūdenes — ''U 9'', ''U 26'', ''UC 4''
* mīnu kuģis (''Hilfsminenleger'') ''Deutschland''

Atlantijas okeāna kara flote:
* 1. eskadras (''I. Geschwader'') kuģi — ''Nassau'', ''Rheinland'', ''Westfalen'', ''Posen'', ''Ostfriesland'', ''Thüringen'', ''Oldenburg'', ''Helgoland''
* 1. un 2. izlūkkuģu grupa (''I. und II. Aufklärungsgruppe'') — ''Seydlitz'', ''Moltke'', ''Vonn der Tann'', ''Graudenz'', ''Regensburg'', ''Stralsund'', ''Pillau''
* torpēdkuģis ''Kolberg'' un četras torpēdlaivu flotiles I. (4 kuģi), III. (10 kuģi), V. (8 kuģi), IX. (10 kuģi)
* mīnukuģu divizions (13 kuģi)

=== Krievijas Impērijas kara flotes kuģi ===
* eskadras bruņukuģis ''Slava'' («Слава»)
* kreiseri — ''Bajan'' («Баян»), ''Gromoboi'' («Громобой»)
* ekskadras mīnukuģi (''эсминци'') — ''Novik, Ohotnik, ģenerālis Kondratenko, Sibīrijas strēlnieks, Amurec, Usurijec, Buhāras emīrs, Finn, Dobrovoļec, Ukraina, Voiskovoi, Strašnij, Donas kazaks''
* mīnukuģis Amūra («Амур»)
* lielgaballaivas (''Канонерские лодки'') — «Грозящий», «Сивуч», «Храбрый»
* zemūdenes ''Gepards, Makrele, Minoga, Drakons''
* lidmašīnu bāzes kuģis ''Oitica''

=== Britu impērijas kara flotes kuģi ===
* zemūdenes ''E 1, E 9''

== Kaujās iesaistītie karakuģi ==
=== Vācu karakuģi ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-31, Linienschiff der Braunschweig-Klasse.jpg|''Braunšveiga''
Attēls:German battleship Elsass off Kiel on 13 March 1929.jpg|''Elzasa''
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-16, Linienschiff &quot;SMS Wittelsbach&quot;.jpg|''Vitelsbahs''
Attēls:SMS Wettin.jpg|''Vetina''
Attēls:Mecklenburg.jpg|''Meklenburga''
Attēls:SMS Schwaben.jpg|''Švābija''
Attēls:USS Ostfriesland.jpg|''Austrumfrīzija''
Attēls:SMS Nassau.jpg|''Nasava''
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-23, Linienschiff &quot;SMS Rheinland&quot;.jpg|''Reinzeme''
Attēls:Bundesarchiv DVM 10 Bild-23-61-09, Linienschiff &quot;SMS Helgoland&quot;.jpg|''Helgolande''
Attēls:SMS Posen-usna1.jpg|''Pozene''
Attēls:SMS Moltke.jpg|''Moltke''

Attēls:SMS von der Tann LOC 16927u.jpg|''Fon der Tanns''
&lt;/gallery&gt;

=== Krievu karakuģi ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Slava1910sKronstadt.jpg|līnijkuģis ''Slava''
Attēls:Bayan1915-1917.jpg|kreiseris ''Bajāns'' (Баян)
Attēls:Gromoboi.jpg|kreiseris ''Pērkons'' (Громобой)
Attēls:Novik(EM)1.jpg|eskadras mīnukuģis ''Noviks'' (Новик)
Attēls:Amur1906-1941.jpg|mīnu licējs ''Amūra''
Attēls:Khrabryy1894-1922.jpg|lielgabalkuģis ''Drosmīgais'' (Храбрый)
Attēls:Amurets1905-1947.jpg|eskadras mīnukuģis ''Amūrietis'' (Амурец)
&lt;/gallery&gt;

=== Britu zemūdenes ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Submarine-e1.jpg|E klases zemūdene ''HMS E1''
&lt;/gallery&gt;
== Ārējās saites ==
* [http://www.neva.ru/EXPO96/book/chap11-2.html Account of Russian WWI naval operations in the Baltic Sea] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114064847/http://www.neva.ru/EXPO96/book/chap11-2.html |date=2016-11-14 }}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas| ]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Jūras kaujas]]</text>
      <sha1>anoss3kguxs40wmot4tbxwwvzkg01ck</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teilors Finijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>187550</id>
    <revision>
      <id>4454797</id>
      <parentid>4305863</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T14:41:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4454797</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16470" sha1="6yd69e1pl43g9t80t8xc8eu7ydmtw3u" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name           = Teilors Finijs
| vārds_orig     = ''Taylor Phinney''
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| image          = Taylor Phinney 2016.jpg
| caption        = Finijs 2016. gada ''Tour of Britain''
| nickname       = 
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|27}}
|        dz_viet = {{USA}}
| height         = 193 cm&lt;ref name=&quot;Beijing&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/BIO/Athlete/8/221568.shtml| title=Athlete Biography – PHINNEY Taylor| publisher=Beijing Olympics official website| access-date={{dat|2012|05|06||bez}}| archiveurl=https://web.archive.org/web/20090730071429/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/BIO/Athlete/8/221568.shtml| archivedate={{dat|2009|07|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| weight         = 82 kg&lt;ref name=&quot;Beijing&quot; /&gt;
| currentteam    = {{ct|EFD}}
| discipline     = [[Treka riteņbraukšana|Treks]], [[Šosejas riteņbraukšana|Šoseja]]
| role           = Braucējs
| ridertype      = Individuālais braucējs, klasiku speciālists, sprinteris
| amateurteams   = 
| amateuryears   = 
| proyear 1     = 2009-2010
| proteam 1     = {{ct|BLS|2009}}
| proyear 2     = 2011-2016
| proteam 2     = {{ct|BMC|2011}}
| proyear 3     = 2017-2019
| proteam 3     = {{ct|EFD|2017}}
| majorwins = '''[[Lielās tūres]]'''
:''[[Giro d'Italia]]''
::1 posms
'''[[Klasiskās riteņbraukšanas sacensības|Viendienas sacensības un klasikas]]'''
:[[Attēls:Jersey rainbow.svg|20px]] [[individuālā iedzīšana (treka riteņbraukšana)|Pasaules čempions individuālajā iedzīšanā]] 
::(2009, 2010)
:[[Attēls:MaillotUSA.PNG|20px]] ASV čempions individuālajā braucienā (2010, 2014, 2016)
| medaltemplates =
{{MedalCountry| {{USA}} }}
{{MedalSport| [[Treka riteņbraukšana]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|Pruškova 2009 | Individuālā iedzīšana }}
{{MedalGold|Ballerupa 2010 | Individuālā iedzīšana }}
{{MedalSilver|Pruškova 2009 | 1 km brauciens }}
{{MedalBronze|Ballerupa 2010 | Omniums }}
{{MedalSport| [[Šosejas riteņbraukšana]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver |[[2012. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Valkenburga 2012]]| Individuālais brauciens }}
{{MedalGold|[[2010. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Melburna/Džīlonga 2010]]| U23 individuālais brauciens }}
{{MedalBronze|Melburna/Džīlonga 2010| U23 grupas brauciens}}
{{MedalCountry| {{nowrap|{{ct|BMC|2012}}}} }}
{{MedalSport| [[Šosejas riteņbraukšana]]}}
{{MedalCompetition|Pasaules čempionāts}}
{{MedalGold|[[2015. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Ričmonda 2015]]| Komandu brauciens }}
{{MedalSilver|[[2016. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Doha 2016]]| Komandu brauciens }}
| updated = 
}}

'''Teilors Finijs''' ({{val|en|Taylor Phinney}}; dzimis {{dat|1990|6|27}} [[Boldera|Bolderā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] riteņbraucējs. Startēja [[šosejas riteņbraukšana|šosejas]] un [[treka riteņbraukšana|treka]] sacensībās, kur specializējās [[Individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālajā braucienā]] un [[individuālā iedzīšana (treka riteņbraukšana)|individuālajā iedzīšanā]], kur 2009. un 2010. gadā kļuva par Pasaules čempionu.

== Karjera ==
[[Attēls:Taylor Phinney 2010.jpg|thumb|left|Finijs 2010. gada pasaules čempionātā trekā, kur viņš ieguva zelta medaļu individuālajā iedzīšanā.]]

=== Karjeras sākums un amatiera karjera ===
Teilors ir bijušā profesionālā riteņbraucēja [[Deiviss Finijs|Deivisa Finija]] un bijušās ātrslidotājas un olimpiskās zelta medaļa ieguvējas šosejas riteņbraukšanā [[Konija Kārpentere-Finija|Konijas Kārpenteres-Finijas]] dēls.&lt;ref name=&quot;kirstenfrattini&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/doctors-give-phinney-six-to-eight-weeks-recovery-time|title=Doctors give Phinney six to eight weeks recovery time|date=June 11, 2014|author=Kirsten Frattini|work=Cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt;

Finijs riteņbraukšanas sacensībām pievērsās 16 gadu vecumā, startējot ''Team Slipstream'' jauniešu komandā. 2007. gada augustā viņš uzvarēja Pasaules čempionātā junioriem individuālajā braucienā. Kopš tā laika viņš piedalījās valsts līmeņa, kā arī Pasaules kausa un Pasaules čempionāta sacensībās treka riteņbraukšanā.

[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajās spēlēs]] 17 gadu vecumā viņš finišēja septītajā vietā [[individuālā iedzīšana (treka riteņbraukšana)|individuālajā iedzīšanā]]. Tajā pašā gadā viņš ASV treka čempionātā ieguva medaļas 1&amp;nbsp;km individuālajā braucienā, individuālajā iedzīšanā un komandas iedzīšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://autobus.cyclingnews.com/track.php?id=track/2008/oct08/USAnationals08/USAnationals083|title=Phinney records new track record on way to third national title|publisher=cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt;

=== ''Trek–Livestrong'' (2009–2010) ===
2008. gada 24. septembrī [[Lānss Ārmstrongs]] paziņoja, ka Finijs ir iekļauts viņa organizētajā U23 komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailycamera.com/news/2008/sep/24/phinney-tabbed-armstrongs-team/|title=Phinney tabbed for Armstrongs team|publisher=dailycamera.com|access-date={{dat|2016|08|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080926151110/http://www.dailycamera.com/news/2008/sep/24/phinney-tabbed-armstrongs-team/|archivedate={{dat|2008|09|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 29. jūlijā tika paziņots, ka Finijs ar komandas biedriem [[Džese Serdžents|Džesi Serdžentu]] un [[Klintons Eiverijs|Klintonu Eiveriju]] piedalīsies ''[[Danmark Rundt]]'' sacensībās ''[[Team RadioShack]]'' sastāvā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.velonation.com/News/ID/5056/Phinney-Sergent-and-Avery-to-begin-stagiaire-trial-with-RadioShack-team.aspx|title=Phinney, Sergent and Avery to begin stagiaire trial with RadioShack team|publisher=velonation.com|access-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100731063630/http://www.velonation.com/News/ID/5056/Phinney-Sergent-and-Avery-to-begin-stagiaire-trial-with-RadioShack-team.aspx|archivedate={{dat|2010|07|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2009. gada 26. martā viņš uzvarēja individuālajā iedzīšanā 2009. gada [[Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā treka riteņbraukšanā]] un atkārtoja šo panākumu arī 2010. gadā.

=== ''BMC Racing'' (2011–2016) ===
2010. gada 22. septembrī ''[[BMC Racing Team]]'' paziņoja, ka Finijs 2011. gadā kļūs par komandas dalībnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bmc-racing.com/int-en/team/news/team/bmc-racing-team-signs-taylor-phinney.html|title=BMC racing team signs Taylor Phinney|publisher=BMC-racing.com|access-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100925213609/http://www.bmc-racing.com/int-en/team/news/team/bmc-racing-team-signs-taylor-phinney.html#|archivedate={{dat|2010|09|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2012. gada Giro d'Italia]] pirmajā posmā, kurš bija individuālais brauciens, Finijs izcīnīja uzvaru, kļūstot par sacensību kopvērtējuma līderi. Vadību tūrē viņš saglabāja arī nākamajos divos posmos, bet trešā posma finišā viņš iekļuva kritienā un savainoja kājas potīti. Ceturtais posms bija [[Komandu brauciens ar atsevišķu startu|komandu brauciens]] un pēc tā līdera pozīciju pārņēma [[Lietuva]]s sportists [[Ramūns Navardausks]].

2014. gadā Finijs otro reizi uzvarēja ASV čempionātā individuālajā braucienā, taču divas dienas vēlāk grupas braucienā piedzīvoja kritienu, kas apdraudēja viņa turpmāko karjeru. Pēc kritiena Finijs ieslīdēja ceļa nožogojuma barjerā, gūstot smagas apakšstilba kaula un ceļgala traumas. Lai arī sākotnēji tika prognozēta ātrāka atgrūšanās, Finijs izlaida visu atlikušo sezonas daļu&lt;ref name=&quot;kirstenfrattini&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/phinney-suffers-broken-leg-in-usa-championship-crash|title=Phinney suffers broken leg in USA championship crash|date=May 27, 2014|work=Cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://velonews.competitor.com/2015/04/news/bmc-hopeful-phinney-returns-to-racing-before-end-of-summer_366603|title=BMC hopeful Phinney returns to racing 'before end of summer'|last=Hood|first=Andrew|date=April 14, 2015|work=VeloNews.com}}&lt;/ref&gt;

Finijs pavadīja 2016. gada sezonas sākumu, atgūstoties no savainojumiem, pirmoreiz sacensībās piedaloties februārī ''[[Tour du Haut Var]]'' un pēc tam startējot [[Pavasara klasikas|pavasara klasikās]], bet pēc tam atgriezās mājās [[Kolorādo]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/racing/taylor-phinney-focuses-on-olympics-as-racing-comeback-continues-221512|title=Taylor Phinney focuses on Olympics as comeback from horrific injury continues|last1=Smith|first1=Sophie|website=[[Cycling Weekly]]|access-date=28 September 2016|date=19 April 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161002032012/http://www.cyclingweekly.co.uk/news/racing/taylor-phinney-focuses-on-olympics-as-racing-comeback-continues-221512|archivedate={{dat|2016|10|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; Maijā Finijs izcīnīja savu trešo ASV čempiona titulu individuālajā braucienā, otrās vietas ieguvēju pārspējot vairāk nekā par minūti. Finijs ar rezultātu bija apmierināts un cerēja, kas tas nodrošinās viņam startu ASV sastāvā [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://velonews.competitor.com/2016/05/race-report/phinney-small-win-u-s-tt-nationals_407640|title=Phinney, Small win U.S. TT nationals|website=[[VeloNews]]|access-date=2016-08-11|date=May 27, 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160816232343/http://velonews.competitor.com/2016/05/race-report/phinney-small-win-u-s-tt-nationals_407640|archivedate=2016-08-16}}&lt;/ref&gt; Viņš piedalījās spēlēs, bet nepiepildījās cerības uz medaļu [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, individuālais brauciens|individuālajā braucienā]], finišējot tikai 22. vietā, piecas minūtes aiz uzvarētāja [[Fabians Kančellāra|Fabiana Kančellāras]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.denverpost.com/2016/08/10/taylor-phinney-cycling-olympics-time-trial/|title=Taylor Phinney finishes 22nd in Olympic time trial cycling event|last1=Meyer|first1=John|website=[[The Denver Post]]|access-date=28 September 2016|date=12 August 2016}}&lt;/ref&gt;

=== ''Cannondale–Drapac Pro Cycling Team'' (2017–2019) ===
2016. gada septembrī Finijs apstiprināja, ka ar nākamo sezonu uz diviem gadiem pievienosies ''{{ct|EFD|2017}}'' komandai, ar mērķi koncentrēties [[Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības|klasikām]] un startu [[2017. gada Tour de France|2017. gada ''Tour de France'']].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/taylor-phinney-ill-start-a-new-chapter-at-cannondale-drapac/|title=Taylor Phinney: I'll start a new chapter at Cannondale-Drapac|last1=Benson|first1=Daniel|website=[[cyclingnews.com]]|access-date=27 September 2016|date=27 September 2016}}&lt;/ref&gt; 2017. jūnijā viņš tika iekļauts komandas sastāvā startam tūrē,&lt;ref name=&quot;2017TDF&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.procyclingstats.com/race/Tour_de_France_2017_Startlist|title=2017: 104th Tour de France: Start List|work=Pro Cycling Stats|accessdate=28 June 2017|archive-date={{dat|2016|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160820093045/http://www.procyclingstats.com/race/Tour_de_France_2017_Startlist}}&lt;/ref&gt; kas bija viņa debija sacensībās.  Intervijā pirms starta Finijs izteicās, ka joprojām veic terapiju, lai cīnītos ar savainojumu sekām un ka viņa kreisās kājas jauda eksplozīvā sniegumā ir par 25% mazāka kā labajā pusē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/taylor-phinney-i-have-to-be-happy-with-whatever-level-i-get-back-to/|title=Taylor Phinney: I have to be happy with whatever level I get back to|last=Benson|first=Daniel|website=[[cyclingnews.com]]|access-date=2 July 2017|date=1 July 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc otrā posma Finijs bija [[Kalnu klasifikācija Tour de France|kalnu braucēju klasifikācijas]] līderis un valkāja punktoto krekliņu.

Karjeru noslēdza 29. gadu vecumā pēc [[Japānas kauss (riteņbraukšana)|Japānas kausa]] sacensībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/10/taylor-phinney-29-to-retire-following-japan-cup/|title=Taylor Phinney to retire following Japan Cup|website=CyclingTips|access-date=2019-12-09|date=2019-10-17|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191020135940/https://cyclingtips.com/2019/10/taylor-phinney-29-to-retire-following-japan-cup/|archivedate=2019-10-20}}&lt;/ref&gt; 

=== 2028. gada olimpiskās spēles Losandželosā ===
2026. gada aprīlī paziņoja par plāniem atgriezties [[Treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanas]] sacensībās ar mērķi startēt [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]], [[ASV]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/taylor-phinney-announces-comeback-targeting-la28-olympic-team-pursuit/|title=Taylor Phinney announces comeback targeting LA28 Olympic team pursuit|website=Escape Collective|access-date=2026-04-15|date=2026-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Sasniegumi lielajās tūrēs ===

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | [[Lielā tūre]]
! scope=&quot;col&quot; | 2011
! scope=&quot;col&quot; | 2012
! scope=&quot;col&quot; | 2013
! scope=&quot;col&quot; | 2014
! scope=&quot;col&quot; | 2015
! scope=&quot;col&quot; | 2016
! scope=&quot;col&quot; | 2017
! scope=&quot;col&quot; | 2018
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | [[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]'''''
|—
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2012. gada Giro d'Italia|155]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2013. gada Giro d'Italia|IZST]]
|—
|—
|—
|—
|—
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | [[Attēls:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]'''''
|—
|—
|—
|—
|—
|—
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2017. gada Tour de France|159]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2018. gada Tour de France|136]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | [[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]'''''
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2011. gada Vuelta a España|IZST]]
|—
|—
|—
|—
|—
|—
|—
|}

&lt;small&gt;Piezīmes: IZST = izstājās, — = nepiedalījās&lt;/small&gt;

== Personīgā dzīve ==
Kopš 2016. gada Finijs ir attiecībās ar Polijas riteņbraucēju [[Katažina Ņevjadoma|Katažinu Ņevjadomu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.velonews.com/news/kasia-niewiadomas-balancing-act/|title=Kasia Niewiadoma's balancing act|accessdate=30 May 2023|date=26 September 2018|last=Dreier|first=Fred|archive-url=https://web.archive.org/web/20220811111208/https://www.velonews.com/news/kasia-niewiadomas-balancing-act/|archive-date=11 August 2022|website=[[VeloNews]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://cyclingmagazine.ca/mtb/taylor-phinneys-videos-in-his-kiwi-trail-building-persona-are-absolutely-hilarious/|title=Taylor Phinney's trail-building videos in a Kiwi accent are absolutely hilarious|publisher=Gripped Publishing|work=Canadian MTB|accessdate=30 May 2023|date=20 January 2023|last=Hansen|first=Matt|archive-url=https://web.archive.org/web/20240825103707/https://cyclingmagazine.ca/mtb/taylor-phinneys-videos-in-his-kiwi-trail-building-persona-are-absolutely-hilarious/|archive-date=25 August 2024}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Sporta ārējās saites}}
* {{Twitter|taylorphinney}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Finijs, Teilors}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>6yd69e1pl43g9t80t8xc8eu7ydmtw3u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fogts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>190191</id>
    <revision>
      <id>4455015</id>
      <parentid>3833078</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:37:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455015</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1671" sha1="fzwla0b7bw1kllyzt547nakbixtfieu" xml:space="preserve">{{Atsauces+}}
[[Attēls:Starosta. Староста (K. Rusiecki, 1823).jpg|200px|thumb|right|Kanuta Rusecka 1823. gada zīmējums, kurā attēlots poļu voits]]
'''Fogts''' ({{val|de|Vogt}}) jeb '''voits''' ({{val|pl|wójt}}) ir apzīmējums valdnieka ieceltam ierēdnim kādas teritorijas pārvaldei. [[Viduslaiki|Viduslaiku]] [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]] fogti bija [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] iecelti pārvaldnieki un '''soģi''' [[Bauska]]s, [[Cēsis|Cēsu]], [[Grobiņa]]s, [[Kandava]]s, [[Rēzekne]]s un [[Sēlpils]] pilsnovadu jeb fogteju pārvaldei. Īslaicīgi fogti bija iecelti arī ordeņa pakļautās [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Žemaitijas fogteja|Žemaitijas]] pārvaldei.

== Vēsture ==
[[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] dibinātās impērijas laikā fogti bija katoļu baznīcas bīskapiju un abatiju pārstāvji laicīgajās tiesās ({{val|la|advocatus ecclesiae}}). No latīņu valodas šis vārds pārgāja vācu valodā un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] laikā zemes fogti (''Landvögte'') arvien biežāk pildīja laicīgo valdnieku pārstāvju funkcijas. Viduslaiku [[Livonija|Livonijā]] fogti bija visu bīskapiju un vairāku ordeņa pilsnovadu pārvaldnieki.

[[Lietuvas dižkunigaitija]]s teritorijā, arī [[Latgale|Latgalē]] par voitu dēvēja gan pilsētas soģi, gan ciema vecāko jeb ciema stārastu.

== Skatīt arī ==
* [[Rēzeknes fogti]]
* [[Bauskas fogti]]
* [[Cēsu komturi|Cēsu fogti]]
* [[Grobiņas fogti]]
* [[Kandavas fogti]]
* [[Rēzeknes fogti]]
* [[Sēlpils fogti]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Viduslaiki]]
[[Kategorija:Livonijas ordenis]]</text>
      <sha1>fzwla0b7bw1kllyzt547nakbixtfieu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bebernine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>194621</id>
    <revision>
      <id>4454961</id>
      <parentid>4130164</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:43:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Jersikas valsts]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454961</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2981" sha1="b089mmfyllldzrwud90x50rymtp8o80" xml:space="preserve">[[Attēls:Jersika.jpg|thumb|300px|Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm.]]

'''Bebernine'''  bija letgaļu [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211. gada [[Letijas dalīšanas līgums|Letijas dalīšanas līgumā]] kā zeme, kas kādreiz piederēja Jersikas ķēniņam. Pēc līguma noslēgšanas Bebernines robežās esošie ciemi ({{val|la|villae in confinio Bebernine}}) pārgāja Rīgas bīskapa pārvaldībā. Citos dokumentos pieminēta kā ''Bebnine''.
[[Elvīra Šnore]] izteica pieņēmumu, ka Bebernines ([[Bebrene]]s) novada centrs varētu būt meklējams [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] [[Kaldabruņas pilskalns|Kaldabruņas pilskalnā]], tomēr vēlākie arheoloģiskie pētījumi šo hipotēzi noraidīja, jo pilskalna datējums ir ievērojami agrāks.

== Lokalizācija ==
Jādomā, ka šajā līgumā pieminētās Bebernines nosaukums saistāms ar [[Bebrs|bebra]] vārdu.
[[Augusts Bīlenšteins]] pieļāva, ka Bebernine atradās [[Vecbebri|Bebrumuižā]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Bebru pagasts|Bebru pagastā]], un tā centrs bija [[Lepenes pilskalns]].&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&amp;pg=PA95&amp;lpg=PA95&amp;dq=bielenstein+Lepene&amp;source=bl&amp;ots=d3H2Y-A3TF&amp;sig=yQsi05VywfuQDTGgsje3n7hl61c&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=y_oQUI3VPObN4QSA6oCIBA&amp;ved=0CFMQ6AEwBg#v=onepage&amp;q=bielenstein%20Lepene&amp;f=false A.Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen ..., 1. sējums - 95 lpp.]&lt;/ref&gt;

[[Heinrihs Lākmanis]] to apšaubīja, norādīdams, ka tagadējais Bebru pagasts atradās [[Koknese (valsts)|Kokneses ķēniņvalsts]] sastāvā. Pēc viņa domām pieminētie ciemi drīzāk meklējami uz ziemeļaustrumiem no [[Krustpils]], kur [[Variešu pagasts|Variešu pagastā]] atrodas Silabebru ezers.&lt;ref&gt;H.Laakman, Zur geschichte Heinrichs von Lettland und seiner Zeit (Beiträge z. Kunde Estl. XVIII, 2, 1933) - 93 lpp. ''Die Dörfer gehören in die Umgegend des Sees Sila Bebra''&lt;/ref&gt;    
Tādā gadījumā Bebrenes zeme atradusies starp [[Asote]]s un [[Lepene]]s pilsnovadiem.
Bebernine nav [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] minētā [[Beverīna]], kas atradās [[Imera]]s vai [[Tālava]]s teritorijā, tomēr līgums varēja paredzēt dažu tās robežās esošu ciemu nodošanu bīskapam Albertam.

== Jersikas zemju dalīšana (1211-1213) ==
* 1211. gada rudenī [[Livonijas bīskaps]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] [[Letijas dalīšanas līgums|sadalīja Jersikas ķēniņa zemes]], pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu Bebernines. 
* 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Jersikas valsts]]</text>
      <sha1>b089mmfyllldzrwud90x50rymtp8o80</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Demokrātiskais bloks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>197101</id>
    <revision>
      <id>4454992</id>
      <parentid>4401870</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:25:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454992</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11638" sha1="qvmp88h45dnt4n7b25nozj75y58ngyk" xml:space="preserve">'''Demokrātiskais bloks''' vai '''Rīgas Demokrātiskais bloks''' bija {{dat|1917|09|23||bez}} [[Vācijas Impērija]]s karaspēka okupētajā [[Rīga|Rīgā]] dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.&lt;ref&gt;Ā.Šilde. Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Daugava, 1976. - 201. lpp.&lt;/ref&gt; Rīgas Demokrātiskajā blokā ietilpa [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]], [[Latviešu zemnieku savienība]], [[Latviešu Demokrātiskā partija]], [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija]], [[Latvijas Sociālrevolucionāru partija]], [[Latvijas Republikāņu partija]] un [[Latvijas Nacionālā neatkarības partija]]. 1918. gada oktobra beigās Rīgas Demokrātiskais bloks atklāti paziņoja, ka tā mērķis ir &quot;Latvija kā neatkarīga, demokrātiska republika [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]&quot;.&lt;ref&gt;Andersons E. Latvijas vēsture: 1914-1920. - Daugava: Stokholma, 1967. - 241. lpp.&lt;/ref&gt;

Tas darbojās līdz 1918. gada 17. novembrim, kad tika nodibināta [[Tautas padome]] un [[Latvijas valsts pasludināšana|pasludināta Latvijas valsts]].

== Vēsture ==
=== Priekšvēsture ===
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gadā Kurzemi okupēja [[Vācija]]s karaspēks un nodibināja militāro pārvaldi ([[Oberosts|Oberostu]]), fronte gāja gar [[Daugava|Daugavu]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 12. - 13. martā sasauktajā Vidzemes Zemes sapulcē [[Valmiera|Valmierā]] tika izveidota [[Vidzemes Pagaidu Zemes padome]], kas 12. augustā sasauca Latvijas autonomijas apspriešanai konferenci, kurā piedalījās 50 delegāti no desmit ievērojamākajām sabiedriskajām organizācijām. Šajā konferencē tika pieņemta rezolūcija, kas paredzēja: „Latvijas tautai, tāpat kā visām citām tautām, ir tiesība uz pilnīgu pašnoteikšanos.”&lt;ref&gt;Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. Rīga: A. Gulbis, 1930, 56. – 57. lpp.&lt;/ref&gt;

20. augustā atkārtotajās Vidzemes Zemes padomes vēlēšanās no 40 deputātu vietām [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātija]] ieguva 24 vietas, Latviešu zemnieku savienība 15 un Latvijas Revolucionāro sociālistu partija 1 vietu. Latviešu zemnieku partija 1917. gada 10. oktobra sesijas laikā pameta Vidzemes Zemes padomi un Vidzemes Zemes padome savu darbību beidza 1918. gada 2. janvārī, kad reālā vara pārgāja [[Iskolats|Iskolata]] rokās. Pēc [[Rīgas operācija]]s {{dat|1917|9|3}} Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu, bet pēc 1918. gada 3. martā noslēgtā [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] visu Latvijas teritoriju.

=== Darbība ===
Pēc [[Rīgas Sabiedrisko organizāciju padome|Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes]] pārstāvja [[Augusts Deglavs|Augusta Deglava]] un [[LSDSP]] pārstāvja [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Paula Kalniņa]] ierosmes 1917. gada 14. septembrī notika apspriede, kurā piedalījās [[Latviešu zemnieku savienība]]s pārstāvis [[Miķelis Valters]], [[Latviešu Demokrātiskā partija]]s pārstāvis [[Miķelis Bružis]] un citi, kas vienojās par kopdarbības ideoloģisko platformu. 23. septembrī Rīgas Demokrātiskā bloka pārstāvji Oberosta pārvaldei iesniedza prasību atjaunot pirms okupācijas ievēlētās [[Rīgas dome]]s darbību, skolu darbības un preses brīvības atjaunošanu, kā arī aizrādīja, ka &quot;latvju tauta, kā agrāk, tā arī pašreizējos apstākļos, aizstāv viedokli par Latvijas nedalāmību, tautu pašnoteikšanos un pašpārvaldību&quot;. Demokrātiskais bloks izstrādāja rezolūciju, kas balstījās uz Vidzemes Pagaidu zemes padomes 1917. gada 12. augusta lēmumu par Latvijas autonomiju pamata, pievienojot atrunu, ka &quot;ja starptautiskās politikas interešu pretišķības padarītu neiespējamu Latvijas atgriešanos Krievijas demokrātijas robežās... mierīgas izšķiršanās labā ir vajadzīga ar Latviju sakarā esošo tiesisko jautājumu internacionalizēšana&quot;.&lt;ref&gt;Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados (red. Alfrēds Bīlmanis, Jūlijs Izaks, Lizete Skalbe), Rīga: Golts un Jurjans, 1928. - 55 lpp.&lt;/ref&gt;

1917. gada 5. (18.) decembrī Demokrātiskā bloka pārstāvji lūdza [[Oberosts|Oberosta]] virspavēlniekam Bavārijas princim Leopoldam atļauju Rīgā sarīkot sapulci, lai lemtu par latviešu politisko nākotni: 
 &quot;Pēc tam, kad nu latviešu tauta no pasaules kara ir neizsakāmi daudz cietusi un nesusi lielus mantas un asiņu upurus, viņa atzīst, ka ir pienācis laiks likt pamatus savai valsts dzīves uzbūvei. Lai nu, tai pašā laikā ievērojot iedzīvotāju mazākuma intereses, varētu sīkāk pārrunāt ar augšējo uzdevumu saistītos latviešu zemes, kura aptver [[Kurzemes guberņa|Kurzemi]], [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]] un [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķus]] Vidzemē un [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un  [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķus]] Latgalē, nākamās izveidošanas kulturālos, saimnieciskos un politiskos jautājumus, mēs lūdzam Jūsu Karalisko Augstību atvēlēt sapulcēties visu tautas aprindu priekšstāvjiem no okupētiem latviešu apgabaliem un parakstījušiem uzticēt sapulces sasaukšanas priekšdarbus.&quot;
Vēstuli parakstīja agronoms Kārlis Ulmanis, žurnālists [[Marģers Skujenieks]], advokāts [[Andrejs Krastkalns]], Dr. jur. [[Miķelis Valters]], advokāts [[Rūdolfs Bēnuss]], pilsētas domnieks Dr. jur. [[Eduards Traubergs]], advokāts [[Kārlis Kurševics]], Dr. med. [[Kārlis Ādamsons]], advokāts [[Erasts Bite]], redaktors [[Augusts Deglavs]], inženieris [[Miķelis Bružis|Miķelis Bruže]], [[Dāvids Golts]], [[Vilhelms Straujāns]], Dr. [[Ādams Butuls]], inženieris [[Spricis Paegle]], [[Kārlis Klēvers]], advokāts [[Jānis Ansbergs]], advokāts [[Aurēlijs Zēbergs]].

6. decembrī vācieši sapulces rīkošanai piekrita, ar noteikumu, ka tā var notikt 9. decembrī Krastkalna vadībā, visiem delegātiem jāreģistrējas okupācijas iestādēs, un tā apstiprinās vāciešu izstrādāto lēmumu par atdalīšanos no Krievijas un savienību ar Vāciju. Bloka partijām šādi noteikumi nebija pieņemami un 9. decembrī uz tikšanos sanāca tikai Krastkalnu atbalstošās [[Latviešu Tautas partija]]s pārstāvji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL50{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920 |access-date={{dat|2018|07|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL50{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad 1918. gada 18.-24. februārī Vācijas karaspēks ieņēma Vidzemi un Igauniju, Rīgas Demokrātiskā bloka nelegālo darbību atviegloja vācu okupācijas varas atļautā Latviešu Palīdzības komiteja ar [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]] vadībā un Kārli Ulmani kā valdes locekli, kā arī A. Butuļa vadītā Latviešu Izglītības biedrība, kurā aktīvi darbojās M. Valters.

===Dalībnieki===
Tā kā Demokrātiskais bloks darbojās daļējos pagrīdes apstākļos, par tā sapulcēm nav saglabājušies izvērsti pieraksti. Tam arī nebija formālas biedru struktūras un sapulcēs piedalījās dažādi cilvēki. Kā aktīvākie minami [[Spricis Paegle]], J. Ansbergs, [[Augusts Deglavs]], [[Dāvids Golts]], [[Aurēlijs Zēbergs]], [[Kārlis Ādamsons]], K. Klevers, [[Kārlis Kurševics]], [[Fricis Menders]], V. Straujāns, [[Eduards Traubergs]], [[Erasts Bite]], [[Miķelis Bružis]], [[Rūdolfs Bēnuss]], K. Ulmanis, [[Miķelis Valters]], [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], [[Emīls Skubiķis]], [[Marģers Skujenieks]], A. Butuls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL188{{!}}page:213{{!}}issueType:B |title=Latvijas vēsture, 1914-1940 |access-date={{dat|2018|07|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL188{{!}}page:213{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt;

== Prasība pēc neatkarīgas Latvijas valsts ==
1918. gada 19. oktobrī Demokrātiskā bloka pārstāvji [[Miķelis Valters]] un [[Eduards Traubergs]] iesniedza Vācijas reihskancleram [[Makss fon Bādens|Bādenes princim Maksim]] oficiālu iesniegumu, kurā bija minēts, ka no Vācijas valdības sagaida, ka tā atvilks savus okupācijas un valsts varas orgānus un neliks šķēršļus tūlītējam neatkarīgas Latvijas valsts celtniecības sākumam un atzīs sekojošus principus:
# Latvija kā neatkarīga suverēna valsts patstāvīgi lemj par savu valsts un pārvaldes iekārtu;
# Kā starptautisko attiecību subjekts Latvija brīvi lemj par savām attiecībām ar citām valstīm un netraucēti veic šajā nolūkā vajadzīgos pasākumus;
# Latvija sutīs uz Miera konferenci savus pārstāvjus, ko pati nozīmēs;
# [[Latvijas Pagaidu valdība]], kas sastādīta no noteicošo partiju pārstāvjiem, kā augstākais likumdošanas un izpildvaras, kā arī valsts budžeta apsaimniekošanas orgāns nekavējoties ņem savā pārziņā iekšējās un ārējās valsts lietas un tās kārto līdz tam laikam, kad nacionālā Satversmes sapulce īstenos organizācijas likumu;
# Latvijas Pagaidu valdība nekavējoties netraucēti un patstāvīgi sper soļus pašas karaspēka un kārtības orgānu izveidošanai;
# Visi latviešu tautības un Latvijā dzimušie vai dzīvojošie karagūstekņi nekavējoties jāatbrīvo un jādod viņiem iespēja atgriezties mājās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/D/DE/demokratiskais_bloks/dokumenti/1918.19.10.latviesu.htm |title=Demokrātiskā bloka pārstāvju iesniegums Vācijas reihskancleram Bādenes princim Maksim |access-date={{dat|2012|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110808182227/http://www.historia.lv/alfabets/D/DE/demokratiskais_bloks/dokumenti/1918.19.10.latviesu.htm#re001 |archivedate={{dat|2011|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Demokrātiska bloka iekļaušanās Tautas padomē ===
Pēc Vācijas neveiksmēm rietumu frontē {{dat|1918|11|11}} tika noslēgts [[Kompjeņas pamiera līgums]] starp Vāciju un Sabiedrotajiem. Līdz ar to radās iespēja izveidot neatkarīgu Latvijas valsti. Sākās sarunas starp [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālo padomi]] un Demokrātisko bloku par darbības saskaņošanu šajā virzienā. Abas organizācijas nevarēja vienoties par valsts iekārtu jaunajā valstī. Sociāldemokrāti vēlējās iedibināt sociālistisku iekārtu, bet tā nebija pieņemama citām partijām. {{dat||11|17}} notika sanāksme, kurā piedalījās abās organizācijās pārstāvētās partijas. Pēc ilgiem strīdiem sanāksme nolēma dibināt pagaidu parlamentu [[Tautas padome|Tautas padomi]]. Līdz ar to Latviešu nacionālā padome un demokrātiskais bloks iekļāvās Tautas padomē. Nākamajā dienā {{dat||11|18}} tika proklamēta Latvijas valsts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:1917. gads Latvijā]]
[[Kategorija:1918. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>qvmp88h45dnt4n7b25nozj75y58ngyk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454993</id>
      <parentid>4454992</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:25:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454993</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11685" sha1="35pqrj7mnjsf95x6vd86muy65qnepof" xml:space="preserve">'''Demokrātiskais bloks''' vai '''Rīgas Demokrātiskais bloks''' bija {{dat|1917|09|23||bez}} [[Vācijas Impērija]]s karaspēka okupētajā [[Rīga|Rīgā]] dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.&lt;ref&gt;Ā.Šilde. Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Daugava, 1976. - 201. lpp.&lt;/ref&gt; Rīgas Demokrātiskajā blokā ietilpa [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]], [[Latviešu zemnieku savienība]], [[Latviešu Demokrātiskā partija]], [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija]], [[Latvijas Sociālrevolucionāru partija]], [[Latvijas Republikāņu partija]] un [[Latvijas Nacionālā neatkarības partija]]. 1918. gada oktobra beigās Rīgas Demokrātiskais bloks atklāti paziņoja, ka tā mērķis ir &quot;Latvija kā neatkarīga, demokrātiska republika [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]&quot;.&lt;ref&gt;Andersons E. Latvijas vēsture: 1914-1920. - Daugava: Stokholma, 1967. - 241. lpp.&lt;/ref&gt;

Tas darbojās līdz 1918. gada 17. novembrim, kad tika nodibināta [[Tautas padome]] un [[Latvijas valsts pasludināšana|pasludināta Latvijas valsts]].

== Vēsture ==
=== Priekšvēsture ===
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gadā Kurzemi okupēja [[Vācija]]s karaspēks un nodibināja militāro pārvaldi ([[Oberosts|Oberostu]]), fronte gāja gar [[Daugava|Daugavu]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 12. - 13. martā sasauktajā Vidzemes Zemes sapulcē [[Valmiera|Valmierā]] tika izveidota [[Vidzemes Pagaidu Zemes padome]], kas 12. augustā sasauca Latvijas autonomijas apspriešanai konferenci, kurā piedalījās 50 delegāti no desmit ievērojamākajām sabiedriskajām organizācijām. Šajā konferencē tika pieņemta rezolūcija, kas paredzēja: „Latvijas tautai, tāpat kā visām citām tautām, ir tiesība uz pilnīgu pašnoteikšanos.”&lt;ref&gt;Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. Rīga: A. Gulbis, 1930, 56. – 57. lpp.&lt;/ref&gt;

20. augustā atkārtotajās Vidzemes Zemes padomes vēlēšanās no 40 deputātu vietām [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātija]] ieguva 24 vietas, Latviešu zemnieku savienība 15 un Latvijas Revolucionāro sociālistu partija 1 vietu. Latviešu zemnieku partija 1917. gada 10. oktobra sesijas laikā pameta Vidzemes Zemes padomi un Vidzemes Zemes padome savu darbību beidza 1918. gada 2. janvārī, kad reālā vara pārgāja [[Iskolats|Iskolata]] rokās. Pēc [[Rīgas operācija]]s {{dat|1917|9|3}} Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu, bet pēc 1918. gada 3. martā noslēgtā [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] visu Latvijas teritoriju.

=== Darbība ===
Pēc [[Rīgas Sabiedrisko organizāciju padome|Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes]] pārstāvja [[Augusts Deglavs|Augusta Deglava]] un [[LSDSP]] pārstāvja [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Paula Kalniņa]] ierosmes 1917. gada 14. septembrī notika apspriede, kurā piedalījās [[Latviešu zemnieku savienība]]s pārstāvis [[Miķelis Valters]], [[Latviešu Demokrātiskā partija]]s pārstāvis [[Miķelis Bružis]] un citi, kas vienojās par kopdarbības ideoloģisko platformu. 23. septembrī Rīgas Demokrātiskā bloka pārstāvji Oberosta pārvaldei iesniedza prasību atjaunot pirms okupācijas ievēlētās [[Rīgas dome]]s darbību, skolu darbības un preses brīvības atjaunošanu, kā arī aizrādīja, ka &quot;latvju tauta, kā agrāk, tā arī pašreizējos apstākļos, aizstāv viedokli par Latvijas nedalāmību, tautu pašnoteikšanos un pašpārvaldību&quot;. Demokrātiskais bloks izstrādāja rezolūciju, kas balstījās uz Vidzemes Pagaidu zemes padomes 1917. gada 12. augusta lēmumu par Latvijas autonomiju pamata, pievienojot atrunu, ka &quot;ja starptautiskās politikas interešu pretišķības padarītu neiespējamu Latvijas atgriešanos Krievijas demokrātijas robežās... mierīgas izšķiršanās labā ir vajadzīga ar Latviju sakarā esošo tiesisko jautājumu internacionalizēšana&quot;.&lt;ref&gt;Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados (red. Alfrēds Bīlmanis, Jūlijs Izaks, Lizete Skalbe), Rīga: Golts un Jurjans, 1928. - 55 lpp.&lt;/ref&gt;

1917. gada 5. (18.) decembrī Demokrātiskā bloka pārstāvji lūdza [[Oberosts|Oberosta]] virspavēlniekam Bavārijas princim Leopoldam atļauju Rīgā sarīkot sapulci, lai lemtu par latviešu politisko nākotni: 
 &quot;Pēc tam, kad nu latviešu tauta no pasaules kara ir neizsakāmi daudz cietusi un nesusi lielus mantas un asiņu upurus, viņa atzīst, ka ir pienācis laiks likt pamatus savai valsts dzīves uzbūvei. Lai nu, tai pašā laikā ievērojot iedzīvotāju mazākuma intereses, varētu sīkāk pārrunāt ar augšējo uzdevumu saistītos latviešu zemes, kura aptver [[Kurzemes guberņa|Kurzemi]], [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]] un [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķus]] Vidzemē un [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un  [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķus]] Latgalē, nākamās izveidošanas kulturālos, saimnieciskos un politiskos jautājumus, mēs lūdzam Jūsu Karalisko Augstību atvēlēt sapulcēties visu tautas aprindu priekšstāvjiem no okupētiem latviešu apgabaliem un parakstījušiem uzticēt sapulces sasaukšanas priekšdarbus.&quot;
Vēstuli parakstīja agronoms Kārlis Ulmanis, žurnālists [[Marģers Skujenieks]], advokāts [[Andrejs Krastkalns]], Dr. jur. [[Miķelis Valters]], advokāts [[Rūdolfs Bēnuss]], pilsētas domnieks Dr. jur. [[Eduards Traubergs]], advokāts [[Kārlis Kurševics]], Dr. med. [[Kārlis Ādamsons]], advokāts [[Erasts Bite]], redaktors [[Augusts Deglavs]], inženieris [[Miķelis Bružis|Miķelis Bruže]], [[Dāvids Golts]], [[Vilhelms Straujāns]], Dr. [[Ādams Butuls]], inženieris [[Spricis Paegle]], [[Kārlis Klēvers]], advokāts [[Jānis Ansbergs]], advokāts [[Aurēlijs Zēbergs]].

6. decembrī vācieši sapulces rīkošanai piekrita, ar noteikumu, ka tā var notikt 9. decembrī Krastkalna vadībā, visiem delegātiem jāreģistrējas okupācijas iestādēs, un tā apstiprinās vāciešu izstrādāto lēmumu par atdalīšanos no Krievijas un savienību ar Vāciju. Bloka partijām šādi noteikumi nebija pieņemami un 9. decembrī uz tikšanos sanāca tikai Krastkalnu atbalstošās [[Latviešu Tautas partija]]s pārstāvji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL50{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920 |access-date={{dat|2018|07|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL50{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad 1918. gada 18.-24. februārī Vācijas karaspēks ieņēma Vidzemi un Igauniju, Rīgas Demokrātiskā bloka nelegālo darbību atviegloja vācu okupācijas varas atļautā Latviešu Palīdzības komiteja ar [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]] vadībā un Kārli Ulmani kā valdes locekli, kā arī A. Butuļa vadītā Latviešu Izglītības biedrība, kurā aktīvi darbojās M. Valters.

===Dalībnieki===
Tā kā Demokrātiskais bloks darbojās daļējos pagrīdes apstākļos, par tā sapulcēm nav saglabājušies izvērsti pieraksti. Tam arī nebija formālas biedru struktūras un sapulcēs piedalījās dažādi cilvēki. Kā aktīvākie minami [[Spricis Paegle]], J. Ansbergs, [[Augusts Deglavs]], [[Dāvids Golts]], [[Aurēlijs Zēbergs]], [[Kārlis Ādamsons]], K. Klevers, [[Kārlis Kurševics]], [[Fricis Menders]], V. Straujāns, [[Eduards Traubergs]], [[Erasts Bite]], [[Miķelis Bružis]], [[Rūdolfs Bēnuss]], K. Ulmanis, [[Miķelis Valters]], [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], [[Emīls Skubiķis]], [[Marģers Skujenieks]], A. Butuls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL188{{!}}page:213{{!}}issueType:B |title=Latvijas vēsture, 1914-1940 |access-date={{dat|2018|07|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL188{{!}}page:213{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt;

== Prasība pēc neatkarīgas Latvijas valsts ==
1918. gada 19. oktobrī Demokrātiskā bloka pārstāvji [[Miķelis Valters]] un [[Eduards Traubergs]] iesniedza Vācijas reihskancleram [[Makss fon Bādens|Bādenes princim Maksim]] oficiālu iesniegumu, kurā bija minēts, ka no Vācijas valdības sagaida, ka tā atvilks savus okupācijas un valsts varas orgānus un neliks šķēršļus tūlītējam neatkarīgas Latvijas valsts celtniecības sākumam un atzīs sekojošus principus:
# Latvija kā neatkarīga suverēna valsts patstāvīgi lemj par savu valsts un pārvaldes iekārtu;
# Kā starptautisko attiecību subjekts Latvija brīvi lemj par savām attiecībām ar citām valstīm un netraucēti veic šajā nolūkā vajadzīgos pasākumus;
# Latvija sutīs uz Miera konferenci savus pārstāvjus, ko pati nozīmēs;
# [[Latvijas Pagaidu valdība]], kas sastādīta no noteicošo partiju pārstāvjiem, kā augstākais likumdošanas un izpildvaras, kā arī valsts budžeta apsaimniekošanas orgāns nekavējoties ņem savā pārziņā iekšējās un ārējās valsts lietas un tās kārto līdz tam laikam, kad nacionālā Satversmes sapulce īstenos organizācijas likumu;
# Latvijas Pagaidu valdība nekavējoties netraucēti un patstāvīgi sper soļus pašas karaspēka un kārtības orgānu izveidošanai;
# Visi latviešu tautības un Latvijā dzimušie vai dzīvojošie karagūstekņi nekavējoties jāatbrīvo un jādod viņiem iespēja atgriezties mājās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/D/DE/demokratiskais_bloks/dokumenti/1918.19.10.latviesu.htm |title=Demokrātiskā bloka pārstāvju iesniegums Vācijas reihskancleram Bādenes princim Maksim |access-date={{dat|2012|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110808182227/http://www.historia.lv/alfabets/D/DE/demokratiskais_bloks/dokumenti/1918.19.10.latviesu.htm#re001 |archivedate={{dat|2011|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Demokrātiska bloka iekļaušanās Tautas padomē ===
Pēc Vācijas neveiksmēm rietumu frontē {{dat|1918|11|11}} tika noslēgts [[Kompjeņas pamiera līgums]] starp Vāciju un Sabiedrotajiem. Līdz ar to radās iespēja izveidot neatkarīgu Latvijas valsti. Sākās sarunas starp [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālo padomi]] un Demokrātisko bloku par darbības saskaņošanu šajā virzienā. Abas organizācijas nevarēja vienoties par valsts iekārtu jaunajā valstī. Sociāldemokrāti vēlējās iedibināt sociālistisku iekārtu, bet tā nebija pieņemama citām partijām. {{dat||11|17}} notika sanāksme, kurā piedalījās abās organizācijās pārstāvētās partijas. Pēc ilgiem strīdiem sanāksme nolēma dibināt pagaidu parlamentu [[Tautas padome|Tautas padomi]]. Līdz ar to Latviešu nacionālā padome un demokrātiskais bloks iekļāvās Tautas padomē. Nākamajā dienā {{dat||11|18}} tika proklamēta Latvijas valsts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:1917. gads Latvijā]]
[[Kategorija:1918. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]]</text>
      <sha1>35pqrj7mnjsf95x6vd86muy65qnepof</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alītas rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203043</id>
    <revision>
      <id>4454772</id>
      <parentid>4445000</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T12:36:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4454772</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3958" sha1="jaga6loc8jksvg3gxpqk2f7cg7qy7qe" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Alītas rajona pašvaldība
| official_name = ''Alytaus rajono savivaldybė''
| image_skyline =Giluičių ežeras.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Giluiču ezers
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Alytus district in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Alītas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1404
| population_total =  25217
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Alīta]] (neietilpst pašvaldībā)
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 11 seņūnijas
| p1 = [[Alītas seņūnija]]
| p2 = [[Aloves seņūnija]]
| p3 = [[Butrimones seņūnija]]
| p4 = [[Daugu seņūnija]]
| p5 = [[Kroķalauķu seņūnija]]
| p6 = [[Miroslavas seņūnija]]
| p7 = [[Nemunaites seņūnija]]
| p8 = [[Pivašūnu seņūnija]]
| p9 = [[Puņas seņūnija]]
| p10 = [[Raitininku seņūnija]]
| p11 = [[Simnas seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (97,4 %)
| website = {{url|http://www.arsa.lt/}}}}

'''Alītas rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Alytaus rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķī]], vēsturiskajā [[Dzūkija]]s novadā, robežojas ar [[Alītas pilsētas pašvaldība|Alītas pilsētas]] (anklāvs), [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajona]], [[Birštonas pašvaldība|Birštonas]], [[Traķu rajona pašvaldība|Traķu rajona]], [[Varēnas rajona pašvaldība|Varēnas rajona]], [[Druskininku pašvaldība|Druskininku]], [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona]] un [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles pašvaldībām]]. 

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Alītas seņūnija]]
|[[Miklusēni]]
|4874
|155,77
|–
|–
|44
|-
|[[Aloves seņūnija]]
|[[Alove]]
|3112
|123,16
|–
|–
|35
|-
|[[Butrimones seņūnija]]
|[[Butrimone]]
|1625
|79,09
|–
|[[Butrimone]]
|29
|-
|[[Daugu seņūnija]]
|[[Daugi]]
|2725
|173
|[[Daugi]]
|–
|36
|-
|[[Kroķalauķu seņūnija|Kroķalaukas seņūnija]]
|[[Kroķalauka]]
|1788
|110,19
|–
|[[Kroķalauka]]
|30
|-
|[[Miroslavas seņūnija]]
|[[Miroslava (Lietuva)|Miroslava]]
|2798
|163,4
|–
|–
|45
|-
|[[Nemunaites seņūnija]]
|[[Nemunaite]]
|981
|71,35
|–
|[[Nemunaite]]
|14
|-
|[[Pivašūnu seņūnija]]
|[[Pivašūni]]
|1420
|126,82
|–
|–
|41
|-
|[[Puņas seņūnija]]
|[[Puņa]]
|2362
|92,66
|–
|–
|33
|-
|[[Raitininku seņūnija]]
|[[Makņūni]]
|748
|112,42
|–
|–
|23
|-
|[[Simnas seņūnija]]
|[[Simna]]
|3148
|195,55
|[[Simna]]
|–
|36
|}

== Apskates vietas ==
*[[Meteļu reģionālais parks]] (''Metelių regioninis parkas'')
*[[Nemunas loku reģionālais parks]] (''Nemuno kilpų regioninis parkas'')
*[[Raižu mošeja]] (''Raižių mečetė'')
*[[Žurvinta rezervāts]] (''Žuvinto biosferos rezervatas'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Bijotų_miškas1.JPG|Meteļu reģionālais parks
Neman_river.jpg|Nemunas loku reģionālais parks
Raižių_mečetė.JPG|Raižu mošeja
Žuvintas1.JPG|Žurvintu rezervāts
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://www.meteliuparkas.lt/ Meteļu reģionālais parks]
*[https://web.archive.org/web/20190108181556/https://nemunokilpos.lt/ Nemunas loku reģionālais parks]
*[http://www.zuvintas.lt/ Žurvinta rezervāts]

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alītas rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>jaga6loc8jksvg3gxpqk2f7cg7qy7qe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valters fon Eberharts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>208513</id>
    <revision>
      <id>4455005</id>
      <parentid>3580702</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:32:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455005</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4012" sha1="94c5zjk2xfvyncjmg2rtzjxvd0f671j" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:General von Eberhardt.jpg|thumb|250px|Valters fon Eberharts (1918).]]
'''Frīdrihs Vilhelms Magnuss Heinrihs Valters fon Eberharts''' ({{val|de|Friedrich Wilhelm Magnus Heinrich Walter von Eberhardt}}, [[1862]].—[[1944]].) bija [[Prūsija]]s ģenerālis (1915), pirmais Vācijas kara aviācijas inspektors (1913). Komandēja [[Vācijas impērija]]s kājnieku karaspēka vienības [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s vienības [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā. Vācu ģenerāļa [[Magnuss fon Eberharts|Magnusa fon Eberharta]] jaunākais brālis.

== Dzīvesgājums ==
Valters fon Eberharts dzimis [[Berlīne|Berlīnē]] 1862. gada 7. janvārī prūšu ģenerālmajora Heinriha fon Eberharta ģimenē. 
1878. gadā viņš beidza kadetu korpusu un kā leitnants uzsāka dienestu 5. gvardes grenadieru pulkā. 1909. gadā kļuva par [[Potsdama]]s apakšvirsnieku skolas komandieri. No 1912. gada bija 8. Tīringenes kājnieku pulka pulkvedis.

1913. gadā viņu iecēla par pirmo [[Vācijas impērija]]s kara aviācijas inspekcijas (''Inspektion der Fliegertruppen'') vadītāju. 
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru. No 1916. gada septembra līdz 1917. gada martam ģenerālis Valters fon Eberharts komandēja Vācijas impērijas 20. zemessardzes divīziju, pēc tam līdz 1918. gada februārim 45. rezerves divīziju. 1918. gada 27. februārī viņu iecēla par 37. divīzijas komandieri.

Pēc [[Novembra revolūcija]]s un Vācijas kapitulācijas viņu 1918. gada 30. decembrī iecēla par XX. armijas korpusa komandējošo ģenerāli [[Olština|Alenšteinā]]. 1919. gada sākumā viņš komandēja [[Austrumprūsija]]s Kulmas apgabala aizsardzību ar Polijas karaspēku, 22. februārī tika iecelts par 46. zemessardzes divīzijas komandieri vācu okupētajā Lietuvas daļā, kas 1919. gada aprīlī tika pārveidota par &quot;Dienvidlietuvas brīvprātīgo brigādi&quot; (''Freikorps - Brigade Südlitauen'') cīņai pret [[lielinieki]]em.

Pēc ģenerāļa [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigera fon der Golca]] atsaukšanas 1919. gada 12. oktobrī tika iecelts par Rietumkrievijas armijas vācu daļu komandieri Kurzemē un Žemaitijā. Pēc [[Pāvels Bermonts|Pāvela Bermonta-Avalova]] atkāpšanās no armijas pavēlnieka amata viņš no 1919. gada 10. novembra vadīja [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|Jelgavas aizstāvēšanas operāciju]] un tālākās kaujas līdz 1919. gada decembra vidum pret Latvijas un Lietuvas karaspēkiem. Pēc tam viņš komandēja zemessardzes brigādi (''Reichswehrbrigade 20.'') Austrumprūsijā.

Miris [[1944]]. gada 7. janvārī.

== Memuāri ==
* Walter von Eberhardt (Hg.): ''Unsere Luftstreitkräfte 1914-18. Ein Denkmal deutschen Heldentums.'' Vaterländischer Verlag C.A. Weller, Berlin, 1930 {{de ikona}}
* Hans-Erich Volkmann: ''Der Bericht des Generalleutnants Walter von Eberhardt &quot;Meine Tätigkeit im Baltikum&quot;,'' in: ''Zeitschrift für Ostforschung'' (ZfO) 13, 1964, S. 728–733 {{de ikona}}

== Literatūra ==
* [http://www.bernhard-sauer-historiker.de/Mythos_eines_ewigen_Soldatentums.pdf Bernhard Sauer: ''Vom Mythos eines ewigen Soldatentums. Der Feldzug deutscher Freikorps im Baltikum im Jahre 1919''. In: ''Zeitschrift für Geschichtswissenschaft (ZfG)'', 43. Jahrgang, 1995, Heft 10, S. 869–902] {{de ikona}}
* Charles L. Sullivan: ''The 1919 German Campaign in the Baltic: The Final Phase,'' in: Vytas Stanley Vardys &amp; Romuald J. Misiunas (Hg.): ''The Baltic States in Peace and War, 1917–1945.'' Pennsylvania State University Press, University Park, Pennsylvania, 1978, {{ISBN|978-0-271-00534-8}} {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Eberharts, Valters fon}}
[[Kategorija:1862. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1944. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas virsnieki]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]
[[Kategorija:Bermontiāde]]</text>
      <sha1>94c5zjk2xfvyncjmg2rtzjxvd0f671j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anīkšču rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211339</id>
    <revision>
      <id>4454783</id>
      <parentid>4446070</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T13:31:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4454783</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3112" sha1="gh3oggjq9o8eullu53l7zxhtn84wrk6" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Anīkšču rajona pašvaldība
| official_name = ''Anykščių rajono savivaldybė''
| image_skyline = Šventojimikieriukilpa.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Šventojes upe pie Mikeriem
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Anyksciai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1765
| population_total = 21780
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Anīkšči]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 10
| p1 = [[Andronišķu seņūnija]]
| p2 = [[Anīkšču seņūnija]]
| p3 = [[Debeiķu seņūnija]]
| p4 = [[Kvarskas seņūnija]]
| p5 = [[Kurkļu seņūnija]]
| p6 = [[Skiemoņu seņūnija]]
| p7 = [[Svēdasu seņūnija]]
| p8 = [[Traupes seņūnija]]
| p9 = [[Troškūnu seņūnija]]
| p10 = [[Viešintu seņūnija]]
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (96,4%)
| website = {{url|http://www.anyksciai.lt/}}
}}
'''Anīkšču rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Anykščių rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Pašvaldība|pašvaldībām]]. Atrodas [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona]], [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajona]], [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona]], [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona]], [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]] un [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona pašvaldībām]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Andronišķu seņūnija]]
|[[Andronišķi]]
|413
|101,14
|–
|[[Andronišķi]]
|25
|-
|[[Anīkšču seņūnija]]
|[[Anīkšči]]
|11993
|269,98
|[[Anīkšči]]
|–
|75
|-
|[[Debeiķu seņūnija]]
|[[Debeiķi]]
|1458
|163,36
|–
|[[Debeiķi]]
|42
|-
|[[Kavarskas seņūnija]]
|[[Kavarska]]
|2361
|258,67
|[[Kavarska]]
|–
|77
|-
|[[Kurkļu seņūnija]]
|[[Kurkļi]]
|1015
|145,15
|–
|[[Kurkļi]]
|45
|-
|[[Sķemones seņūnija]]
|[[Sķemone]]
|880
|155,87
|–
|[[Sķemone]]
|55
|-
|[[Svēdasu seņūnija]]
|[[Svēdasi]]
|1761
|196,68
|–
|[[Svēdasi]]
|41
|-
|[[Traupes seņūnija]]
|[[Traupe]]
|569
|75,74
|–
|[[Traupe]]
|16
|-
|[[Troškūnu seņūnija]]
|[[Troškūni]]
|2214
|276,23
|[[Troškūni]]
|[[Surdega]]
|50
|-
|[[Viešintu seņūnija]]
|[[Viešintas]]
|657
|121,3
|–
|[[Viešintas]]
|30
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anīkšču rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>gh3oggjq9o8eullu53l7zxhtn84wrk6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Hercs Franks</title>
    <ns>1</ns>
    <id>217130</id>
    <revision>
      <id>4455025</id>
      <parentid>1941464</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T06:21:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23203-38</username>
        <id>144157</id>
      </contributor>
      <comment>/* KP */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4455025</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1071" sha1="86ltylhqoggu4mqj1u1kvbb31e2wo9p" xml:space="preserve">Vai vajag tās saites uz filmām? Kas gribēs - pats atradīs. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 12:57, 4 martā, 2013 (EET)
: Kāpēc tad vispār likt vikisaites? --[[Lietotājs:DJ EV|Wikipēdijas Dīdžejs]] &lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|diskusija]]|[[Special:Contributions/DJ EV|devums]]) &lt;/small&gt; 14:36, 4 martā, 2013 (EET)
::Nejauc vikisaites ar saitēm uz ārējiem resursiem. Un vispār — likt saites tekstā uz ārējiem resursiem skaitās slikts stils. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 14:44, 4 martā, 2013 (EET)

== KP ==

Patiesības labad tomēr būtu labi atzīmēt, ka H.Franks kopš 1956.gada bija KP biedrs.

[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-23203-38|&amp;#126;2026-23203-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-23203-38|talk]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 09.21 (EEST)</text>
      <sha1>86ltylhqoggu4mqj1u1kvbb31e2wo9p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455027</id>
      <parentid>4455025</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T06:27:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* KP */ Atbilde</comment>
      <origin>4455027</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1318" sha1="e2pe3urek2ewpjb4pr78bhe7yrn1kx1" xml:space="preserve">Vai vajag tās saites uz filmām? Kas gribēs - pats atradīs. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 12:57, 4 martā, 2013 (EET)
: Kāpēc tad vispār likt vikisaites? --[[Lietotājs:DJ EV|Wikipēdijas Dīdžejs]] &lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|diskusija]]|[[Special:Contributions/DJ EV|devums]]) &lt;/small&gt; 14:36, 4 martā, 2013 (EET)
::Nejauc vikisaites ar saitēm uz ārējiem resursiem. Un vispār — likt saites tekstā uz ārējiem resursiem skaitās slikts stils. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 14:44, 4 martā, 2013 (EET)

== KP ==

Patiesības labad tomēr būtu labi atzīmēt, ka H.Franks kopš 1956.gada bija KP biedrs.

[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-23203-38|&amp;#126;2026-23203-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-23203-38|talk]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 09.21 (EEST)

:Tas vispār ir pašsaprotami - pierakstīt jau var, ja ir atsauce, bet ne ar kādu &quot;patiesības labad&quot; tas nav saistīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST)</text>
      <sha1>e2pe3urek2ewpjb4pr78bhe7yrn1kx1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas provinces</title>
    <ns>0</ns>
    <id>233783</id>
    <revision>
      <id>4454947</id>
      <parentid>4286332</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:22:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454947</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15815" sha1="gl6ogk7k93zuyw2tgscul97n4j268q2" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Baltijas jūras provinces
| official_name           =  {{val|de|Ostseegouvernements}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Остзе́йские губернии}}
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Zviedrijas impērija]]s, vēlāk [[Krievijas Impērija]]s provinces
| image_skyline           = Baltijas provinču ģerbonis.jpg
| imagesize               = 200px
| image_caption           = Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884)
| image_flag              = 
| flag_size               = 
| flag_alt                = 
| flag_link               = 
| image_seal              = 
| seal_size               = 
| seal_alt                = 
| seal_link               = 
| image_shield            = 
| shield_size             = 
| shield_alt              = 
| shield_link             = 
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = 
| largest_city            = [[Rīga]]
| official_language       = [[vācu valoda]], pēc 1889. gada [[krievu valoda]]
| spoken_language         = [[latviešu valoda]], [[igauņu valoda]]
| image_map               = Meyerbaltikum.jpg
| mapsize                 = 270px
| map_alt                 = 
| map_caption             = Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gadsimta beigas)
| image_map1              = 
| mapsize1                = 
| map_alt1                = 
| map_caption1            = 
| subdivision_type        = 
| subdivision_name        = 
| subdivision_type1       = 
| subdivision_name1       = 
| established_title       = 
| established_date        =
| government_footnotes    = 
| government_type         = 
| governing_body          = 
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| leader_title1           = Baltijas (Rīgas) ģenerālgubernators
| leader_name1            = 
| area_footnotes          =
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| area_blank1_title       = 
| area_blank1_km2         = 
| elevation_max_m         = 
| elevation_max_ft        = 
| elevation_min_footnotes = 
| elevation_min_m         = 
| elevation_min_ft        = 
| population_footnotes    = 
| population_total        =
| population_as_of        = 
| population_rank         = 
| population_density_km2  =
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| blank_name_sec1         = 
| blank_info_sec1         =
| blank1_name_sec1        = 
| blank1_info_sec1        = 
| blank2_name_sec1        = 
| blank2_info_sec1        = 
| blank3_name_sec1        = 
| blank3_info_sec1        = 
| utc_offset              = 
| website                 = 
| footnotes               = 
}}

'''Baltijas provinces''' ir [[vēsture|vēsturisks]] apzīmējums [[Zviedrija]]s aizjūras [[province|provincēm]] jeb domīnijām ({{val|sv|Östersjöprovinserna}}), [[Zviedru Igaunija|Igaunijai]] un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemei]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] par Baltijas provincēm sauca [[Krievijas Impērija]]s autonomās&lt;ref&gt;[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/56832/LVIZ_2013_3.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.] Latvijas Vēstures Institūta žurnāls 2013, izd. 3(88), 31.—44. lpp. ISSN 1025–8906&lt;/ref&gt; '''Baltijas guberņas''' ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзе́йские губе́рнии, Прибалти́йские губе́рнии}}), proti, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā Baltijas provinču autonomiju pakāpeniski ierobežoja un tās sāka dēvēt par '''Baltijas novadu''' (''Остзейский край'', vēlāk ''Прибалтийский край'').

== Vēsture ==
[[Attēls:Sw BalticPr 17cen.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts)]]
[[Attēls:Zviedru Baltijas provinces 1613-1689.jpg|thumb|300px|Zviedru Baltijas provinces ar krieviskajiem vietvārdiem (1613-1689)]]
[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā bijušās [[Livonijas Konfederācija]]s ziemeļu daļa 1561. gadā tika pievienota Zviedrijas lielvalstij un tajā tika izveidota Igaunijas hercogiste ([[Zviedru Igaunija]]) ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas ķēniņu]] kā nominālo Igaunijas hercogu. Pēc [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līguma]] [[Krievijas cariste]]i atņemtajās [[Ingrija]]s zemēs 1617. gadā izveidojās Zviedru Ingrijas province ar administratīvo centru Nīenas pilsētā (tagad [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]) pie Ņevas ietekas Somu jūras līcī.
Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] [[1629]]. gadā Zviedrijas valdījumā nonāca arī [[Livonijas hercogiste]]s ziemeļu daļa ([[Zviedru Vidzeme]]) jeb Zviedru Livonija ({{val|sv|Svenska Livland}}). Mēģinājums anektēt arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritoriju [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Zviedrijai neizdevās.

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Pēteris I]] anektēja Zviedrijas Baltijas provinces, pārkāpjot sākotnējo vienošanos ar Polijas-Lietuvas valdnieku [[Augusts II Stiprais|Augustu II]], ka Ingrija un [[Karēlija]] pēc kara pienāksies Krievijai, bet Livonija un Igaunija — Polijai. Pēc Ingrijas iekarošanas Pēteris I piešķīra tai hercogistes statusu (''герцогство Ижорское''), 1708. gadā nodibināja Ingermanlandes guberņu, kas 1710. gadā tika pārdēvēta par [[Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburgas guberņu]].

Juridiski Zviedrija tiesības uz Baltijas provincēm zaudēja pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] [[1721]]. gadā, kad tās kļuva par guberņām Krievijas Impērijas sastāvā. [[Rīgas guberņa]]i saglabāja autonomijas tiesības, ko garantēja Krievijas ķeizara [[Pēteris I|Pētera I]] apstiprinātās t. s. [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta privilēģijas]]. Pēterburgā sāka darboties [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]].

Pēc Pētera I nāves 1726. gadā Rīgas guberņas sastāvā tika izveidotas piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gadā atņēma Kurzemes hercogam [[Slokas novads|Slokas novadu]] un Baltijas provincēs izveidoja Rēveles un [[Rīgas vietniecība]]s ({{val|de|Statthalterschaft}}; {{val|ru|наместничество}}), kas pastāvēja līdz viņas nāvei 1796. gadā.

Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Krievijas Impērija [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], kuru teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]].
19. gadsimta sākumā Igauniju, Vidzemi un Kurzemi vāciski dēvēja par Krievijas Impērijas Vācu Baltijas jūras provincēm (''Deutsche Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland'').

Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas pagasti sāka izsniegt arī latviešu vai igauņu valodā rakstītas Baltijas pases, kas ļāva zemniekiem pārvietoties trīs Baltijas guberņu ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/25.06.2024-bez-dzimsanas-datuma-un-tikai-briviem-laudim-kadi-bija-dokumenti-17-un-18-gadsimta.a559219/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Bez dzimšanas datuma un tikai brīviem ļaudīm. Kādi bija dokumenti 17. un 18. gadsimtā] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Baltijas pārkrievošana|Pārkrievošanas]] politikas reformu gaitā 1889. gadā likvidēja Baltijas provinču autonomiju.

== Provinču heraldika ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! ģerboņi
! karogi
! vāciski
! latviski
! igauniski
! krieviski
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Estlandia Governorate 1856.svg|50px]]
| [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|50px]]
| Est(h)ländisches Gouvernement 
| [[Igaunijas guberņa]]
| Eestimaa kubermang
| Эстляндская губерния
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Governorate of Livonia 1856.svg|57x57px]]
| [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|50px]]
| Livländisches Gouvernement
| [[Vidzemes guberņa]]
| Liivimaa kubermang
| Лифляндская губерния
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Kurlandia Governorate 1856.svg|50px]]
| [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|50px]]
| Kurländisches Gouvernement
| [[Kurzemes guberņa]]
| Kuramaa kubermang
| Курля́ндская губерния
|}

== Kartes ==
[[Attēls:Die Hertzogthümer Curland und Liefland.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676–1750)]]
[[Attēls:Duche de Livonie &amp; Duche de Curlande 1700.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Lielā Ziemeļu kara sākumā (1700). Parādīta vienota [[Livonijas hercogiste]], ietverot Igauniju, Vidzemi un Latgali]]

[[Attēls:Baltijas provinces 1918.jpg|thumb|300px|Baltijas provinču etnogrāfiskā karte (1918)]]
&lt;gallery&gt;
Zviedrijas Baltijas provinces ar ģerboņiem Ēriks Dālbergs, 1667.jpg|Zviedru Baltijas provinces ar ģerboņiem ([[Ēriks Dālbergs]], 1667)
Attēls:Russian Empire 1745 (Map III HQ).jpg|Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745)
Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā pirms [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pakļaušanas (1783)
Attēls:General-Karte der Ostsee-Provinzen 1854.jpeg|Baltijas provinces no &quot;General-Karte LIV-EHST und KURLAND&quot; ( C.G. Rücker, 1854).
Attēls:Die Gouvernements Livland, Kurland und Kowno 1856.jpeg|Vidzemes, Kurzemes un Kauņas guberņas no &quot;Stieler's Hand-Atlas&quot; (''Friedrich von Stülpnagel'', 1856). 
Attēls:Die Ost-See-Provinzen 1860.jpeg|Baltijas provinces no &quot;Meyer's Grosser Hand-Atlas aller Theile der Erde&quot; (''Joseph Grässl'', 1860).
1860. Карта губерний Лифляндской, Эстляндской, Курляндской, Ковенской, Виленской, Гродненской и Минской.jpg|Igaunijas, Livonijas, Kurzemes, Kauņas, Viļņas, Grodņas un Minskas guberņas, 1860
&lt;/gallery&gt;

=== Baltijas provinču jeb Rīgas ģenerālgubernatori ===
{{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}}
* 1796—1798 Nikolajs Repņins
* 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'')
* 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'')
* 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'')
* 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'')
* 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'')
* 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'')
* 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'')
* 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators
* 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators
* 1845—1848 [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators
* 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators
* 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators
* 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators
* 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators
* 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870)

== Nauda ==
[[Attēls:Moneta livoesthonica 1757.jpg|thumb|200px|96 kapeiku livonēzs ar Rīgas un Igaunijas guberņu ģerboņiem (1757)]]
Baltijas provincēs 17. un 18. gadsimtā turpināja lietot savu naudu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām Rīgā [[1630]]. gadā atsāka darboties naudas kaltuve, kurā kala sudraba monētas pēc Polijas—Lietuvas naudas sistēmas parauga. 1644. gadā ar zviedru karalienes [[Kristīne I Vāsa|Kristīnes]] pavēli Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas atvēra otru, Zviedrijas Valsts monētu kaltuvi, kurā kala Livonijas [[šiliņi|šiliņus]] un trīspelherus. Tomēr norēķinos pamatā lietoja citās Eiropas valstīs kaltos [[dālderis|dālderus]]. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēks 1656. līdz 1661. gadam ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], tajā darbojās krievu naudas kaltuve.

Arī pēc Baltijas guberņu inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā visu 18. gadsimtu un un pat 19. gadsimta pirmajā pusē tirdzniecībā lietoja Rietumeiropas valstīs kalto naudu. 1756. gadā Krievijas Impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus (''Moneta livoesthonica 1757'') no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu no 36 raudzes sudraba. Paredzēja, ka Krievijas monētas būs apgrozībā tikai līdz [[Narva]]i, bet Baltijas guberņās būs apgrozībā livonēzi.
Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības.
Tomēr Rietumeiropas dālderu un dukātu lietošana turpinājās, tādēļ 1814., 1824. un 1848. gadā atkārtoti izsludināja rīkojumus, kas aizliedza ārvalstu naudas turpmāko apgrozību Baltijas guberņās.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |author1=Kristīne Ducmane |author2=Anda Ozoliņa |title= Naudas laiki Latvijā |year=2013 |publisher=[[Lauku Avīze]] |location=Rīga |isbn=978-9984-87-884-3 |pages=249}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [http://www.ciltskoki.lv/_lapas/kartes/Rucker_1890/ Augstas izšķirtspējas Vidzemes un Kurzemes guberņu karte ar vāciskajiem vietvārdiem (''General-karte der russischen Ost-See-Provinzen. Liv.- Ehst — und Kurland'', Reval: Verlag von Franz Kluge, ap 1890) un Vitebskas guberņas latviešu apriņķu karte ar krieviskajiem vietvārdiem]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Zviedrijas aizjūras provinces}}
{{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums}}
&lt;!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}}
 --&gt;{{Baltijas valstis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas Impērija]]
[[Kategorija:Zviedrijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltijas guberņas|Baltijas guberņas]]
[[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>gl6ogk7k93zuyw2tgscul97n4j268q2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bulduru konference</title>
    <ns>0</ns>
    <id>236937</id>
    <revision>
      <id>4454972</id>
      <parentid>4046373</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:49:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454972</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17773" sha1="30x4oxk7j0aeoem9aini1xgscjknf21" xml:space="preserve">[[Attēls:Bulduru viesnīca pirms Pirmā pasaules kara.jpg|thumb|330px|Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā.]]

'''Bulduru konference''' bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto [[Baltijas jūra]]s valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920. gada 6. augusta līdz 6. septembrim [[Bulduri|Bulduros]], [[Latvija|Latvijā]] un kurā nolēma izveidot Baltijas savienību jeb [[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]].

Konferencē piedalījās [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Polija]]s, [[Ukraina]]s ([[Ukrainas Tautas Republika]]s) un [[Somija]]s valdību pārstāvji. 1920. gada beigās nodibināja Baltijas biroju, kura uzdevums bija panākt Bulduru konferencē pieņemtā Baltijas savienības līguma īstenošanu. Tomēr [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] piederības domstarpību izraisītā Lietuvas–Polijas militārā konflikta dēļ līgumu neizdevās īstenot. Līdztekus [[Rīga|Rīgā]] 1920. gada 11. augustā starp [[Latvija|Latviju]] un [[Krievijas PFSR]] tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]].

Bulduru viesnīcas ēka, kurā notika konference, nav saglabājusies, bet pie ēkas, kas uzbūvēta tās atrašanās vietā Bulduru prospektā 33, izvietota piemiņas plāksne.

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Bulduru konferences delegāti un novērotāji 1920.jpg|thumb|330px|Bulduru konferences sagatavošanas sēdi vada Latvijas ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]].]]
Pēc panākumiem [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] 1919. gada 11. septembrī [[Latvijas Pagaidu valdība]]s saņēma [[Padomju Krievija]]s valdības  piedāvājumu sākt miera sarunas. Līdzīgus piedāvājumus saņēma arī Igaunijas (31. augustā), Somijas (11. septembrī) un Lietuvas (15. septembrī) valdības. Sākotnējā [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] (Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas) nostāja bija tāda, ka sarunām ar Krieviju jānotiek kopīgi. Savukārt Krievija centās panākt sarunu uzsākšanu bilaterāli ar katru no Baltijas valstīm atsevišķi. 14.—15. septembrī [[Tallina|Tallinā]] notika četru Baltijas valstu valdības vadītāju un ārlietu ministru konference, lai izstrādātu vienotu nostāju miera sarunām. Visiem konferences dalībniekiem bija vienota nostāja, ka ar [[lielinieki]]em iespējams slēgt tikai pamieru. Nākamajā konferencē, kas notika [[Tartu]] no 29. septembra līdz 1. oktobrim, nolēma neuzsākt separātas miera sarunas un nenoslēgt separātus miera līgumus. [[Bermontiāde]]s laikā no 11. līdz 19. novembrim Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegācijas un novērotāji no Polijas un Somijas satikās Tartu.

Pēc lielinieku panākumiem [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] Igaunijas valdība nolēma tomēr sākt miera sarunas ar Padomju Krieviju, kas sākās 5. decembrī Tartu. Sarunās piedalījās arī Latvijas novērotāju delegācija, kas 8. decembrī saņēma Padomju Krievijas piedāvāto pamiera projektu. Latvijas valdība izvirzīja noteikumus, ka sarunas iespējams uzsākt tikai tad, ja Krievijas valdība būs gatava atstāt [[Latgale|Latgali]] un likvidēt [[LSPR|P. Stučkas valdību]]. 24. decembrī Rīgā tika saņemta telegramma, ka Krievijas puse Latvijas prasības ir pieņēmusi.
Tas izraisīja Polijas valdības neapmierinātību, kas bija iesaistīta Poļu-padomju karā (1919–1921). 1920. gada 3. janvārī sākās Polijas un Latvijas armijas kopīgais [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|uzbrukums pie Daugavpils]]. Pēc Latvijas karaspēka panākumiem [[Latgales atbrīvošana]]s cīņās 13. janvārī Padomju Krievija  bija spiesta piekrist slepena pamiera noslēgšanai.

1920. gada janvārī [[Helsinki|Helsinkos]] notika starpvaldību konference par Baltijas savienības izveides iespējām, kas nolēma nākamo konferenci sasaukt 1920. gada maijā Rīgā. 1920. gada 2. februārī Igaunija un Krievija Tartu parakstīja miera līgumu. 26. martā Latvijas ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] paziņoja Krievijas pusei, ka Latvija ir gatava miera sarunu uzsākšanai, kas sākās 16. aprīlī Maskavā. 22. jūnijā Z. A. Meierovics ierosināja turpmākās sarunas pārcelt uz Rīgu. Sarunu gaitā Krievija atteicās reevakuēt no Latvijas izvestās iekārtas un citas materiālās vērtības, atteicās atzīt Latvijas tiesības uz Krievijas zelta daļu un atteicās kompensēt kara radītos zaudējumus. Sakarā ar Sarkanās armijas straujo virzīšanos [[Varšava]]s virzienā, Krievijas delegācija kļuva aizvien nepiekāpīgāka un pēc Latvijas puses piekāpšanās sarunas noslēdzās tikai pēc Bulduru konferences sākuma 9. augustā.

=== Konferences sagatavošana ===
Latvijas valdība 1920. gada 2. februāra sēdē nolēma nodibināt konferences sagatavošanas biroju, ko vadīja V. Zamuels. Birojam bija Rīcības, Politiskā, Nacionālā, Saimnieciskā, Juridiskā, Sociālā, Sanitārā, Kultūras, Propagandas un Militārā nodaļas, kuru vadītāji kopā ar biroja vadītāju sastādīja biroja padomi, kura savukārt ievēlēja biroja prezidiju. Atbilstoši savai tematikai nodaļas izstrādāja konferencei iesniedzamos projektus, cerot, ka konference vēlāk spēs vienoties par daudziem būtiskiem jautājumiem kaimiņvalstu vidū. Konferencei iesniedzamos projektus birojs izstrādāja kopā ar attiecīgiem resoriem, kuri sūtīja biroja nodaļās savus pārstāvjus. Nodaļu izstrādātos projektus, kuri attiecās uz konferences dienas kārtību, prezidijs iesniedza Ārlietu ministrijai un caur to konferencē ieinteresētajām valstīm.

== Norise ==
[[Attēls:Latvijas delegācija Bulduru konferencē 1920.jpg|thumb|330px|Latvijas delegācija Bulduru konferencē. No kreisās [[Kārlis Ramats]], [[Pēteris Radziņš]], [[Zigfrīds Anna Meierovics]], [[Kārlis Ulmanis]], [[Rainis|Jānis Pliekšāns]] (Rainis), [[Kārlis Kasparsons]], [[Voldemārs Zāmuēls]], [[Hermanis Albats]].]]
Konference notika Bulduru viesnīcā [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]]. Tajā piedalījās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas valdību delegācijas, kā arī [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s valdību pārstāvji kā novērotāji. Klāt bija arī Lielbritānijas un Francijas valdību pārstāvji.
Konferences priekšsēdētājs bija Latvijas ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]], viņa vietnieks Latvijas ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovics]], ģenerālsekretārs [[Hermanis Albats]]. Igaunijas delegācijas priekšstāvis bija ārlietu ministrs Kārlis Roberts Pusta, Lietuvas delegāciju vadīja diplomāts Dr. Jurgis Šaulis (''Šaulys''), Polijas delegāciju diplomāts prof. Vitolds Kameņeckis (''Kamieniecki''), Somijas delegāciju diplomāts Leonards Estrems (''Åström'').

1920. gada 4. augustā publicēja konferences dienas kārtības projektu. Konferences pirmā daļa noslēdzās 16. augustā, kad it kā tika parakstīts slepens &quot;Līgums par kopēju rīcību pret Padomju Krieviju līdz pat bruņotas cīņas atsākšanai saskaņā ar Lielbritānijas un Francijas norādījumiem&quot;. 
31. augustā parakstīja Baltijas valstu politiskās savienības līguma projektu, kas paredzēja savstarpējās sadarbības attīstīšanu, rūpēšanos par starptautiski neatzīto dalībvalstu ''de iure'' neatkarības atzīšanu, teritoriālu strīdu izšķiršanu miera ceļā. Politiskais nolīgums paredzēja arī otrām valstīm naidīgu organizāciju darbības nepieļaušanu dalībvalstu teritorijā, kā arī minoritāšu tiesību aizsardzību. No 1920. gada 3. augusta līdz 5. septembrim iznāca 30 biļetena &quot;Bulletin publié par le Ministerè des Affaires Étrangerés de Latvia&quot; numuri, kuros tika atspoguļota Bulduru konferences norise.

Bulduru konference nevainagojās ar militārās alianses noslēgšanu. Konferencei noslēdzoties 31. augustā valstis apliecināja savstarpēji atzīt savu neatkarību ''de iure'' un teritoriālos strīdus atrisināt sarunās. Pārējās valstis arī pieņēma rezolūciju aicinot Lietuvu un Poliju nekavējoties atrisināt Viļņas apgabala konfliktu. 1920. gada oktobrī poļi okupēja Viļņas apgabalu, un cerības uz lielu Baltijas savienību sabruka. Turpmākās sarunas koncentrējās uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aliansi, kurā varētu piedalīties arī Somija. Igauņi nevēlējās bojāt attiecības ar poļiem, tāpēc bija gatavi aliansei tikai ar Latviju. Lietuvai lielā Baltijas alianse bija ļoti nepieciešama kā pretspēks Polijai. Attiecīgi, Polija darīja visu iespējamo, lai šāda Baltijas alianse neizveidotos.

== Slepenais līgums: viltots vai patiess? ==
Slepenais līgums, kas it kā apliecināja konfidenciālas militāras pretpadomju vienošanās pastāvēšanu starp dalībvalstīm, ir publicēts 1988. gadā V. Bērziņa grāmatā &quot;Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas&quot;&lt;ref&gt;Valdis Bērziņš. Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 273.-275. lpp.&lt;/ref&gt; un [[Latvijas PSR]] vēsturnieku apkopotajā dokumentu krājumā 1989. gadā. Latvijas drošības iestādes dokumentu esot atradušas, izkratot komunistu nelegālistu dzīvokli. Visticamākais tā izcelsmes skaidrojums ir komunistu viltojums ar mērķi kompromitēt konferences dalībvalstis, lai dotu legālu pamatu Padomju Krievijas agresijai.&lt;ref&gt;Sk. A. Bergs Z. Meierovicam, 1921. gada 21. marts (pavadvēstule) un Baltijas valsts konferences slepenais līgums, 1920. g. 16. aug. LVVA 1313. f., 1. citēts no Valters Ščerbinskis. Somija Latvijas ārpolitikā. 1918.-1940. Promocijas darbs Dr. hist. grāda iegūšanai. Rīga: 2002. — 54 lpp.&lt;/ref&gt;

''16. augustā 1920. gadā, mēs, apakšā parakstījušies Baltijas valstu konferences delegāciju priekšstāvji: Latvijas ministru prezidents Ulmanis, Polijas prof. Kameņeckis, Lietavas Dr. Šaulis, Igaunijas Pusta, Somijas Estrems, Ukrainas Dobrilovskis ar šo līguma noslēgšanu apņemamies Anglijas diplomētā kolonela Talentsa un Francijas diplomāta de Sartiša priekšā izpildīt sekojošos punktus šajā līgumā pēc apspriešanas savā starpā: 1) Pieņemam, ka pieļausim slepenu karaspēka vervēšanu pret Padomju Krieviju no aģentiem, kas būtu priekš [tā] sūtīti iekš mūsu teritorijas, un, cik mūsu spēkos stāvēs, dot tiem vajadzīgo palīdzību, bez ko zinātu jeb manītu pārējie valsts priekšstāvji. 2) Pret Padomju Krieviju izturēties ārēji laipni un ar sevis neko nenodot, bet pie tam ar visiem spēkiem turēties pēc Anglijas-Francijas noteikumiem, kuri vajadzības gadījumā varētu pārvērsties par atklātu karu pret Padomju Krieviju. 3) Ja viena no augšā minētajām valstīm uzsāk karu pret Padomju Krieviju, jeb arī pretējā gadījumā, ja Padomju Krievija uzsāk karu pret vienu no augšā minētajām valstīm, tad visām pārējām piederošām pie Baltijas Valstīm jābūt gatavām sniegt vajadzīgo palīdzību arī ar bruņotu spēku valstij, esošai karā pret Padomju Krieviju. 4) Ja karš būtu neizbēgams vienai no Baltijas Valstu Konferences dalībvalstīm, tad turēties visiem spēkiem labi cieši kopā un visiem sabiedroties ar saviem bruņotajiem spēkiem pret apvienoto ienaidniekiem un tā dot tam vajadzīgo triecienu no visām pusēm, no kurienes Padomju Krievija negaidītu. 5) Visos šādos gadījumos vienmēr nogaidīt instrukcijas no mūsu varenajiem aizstāvjiem Anglijas-Francijas, kā arī bez viņu ziņas nekādos konfliktos [neielaisties] un kara operācijas neuzsākt bez viņu aizrādījumiem. 6) Attiecībā pret Želigovska karaspēka virzīšanos Lietavas teritorijā un tālāk, kas ir arī vērsts aizskart Latvijas teritoriju, negriezt lielu vērību, jo tas ir un tiek ar Franciju aizstāvēts, tikai ārēji izrādīt enerģisku sagatavošanos, un, īpaši no Latvijas, lai tiktu galvenie spēki koncentrēti pretim Želigovskim, jo, ja tieši Želigovskim laimētos izlauzties caur Lietavu un Latviju pretim Padomju Krievijas spēkiem un tā dot smagu triecienu Padomju Krievijai, no kurienes viņa nemaz negaidītu, uz Padomju Krievijas teritoriju, tad varētu koncentrēt arī pārējās Baltijas valstis un tā ar apvienotiem spēkiem kā par piemēru aktīvi uzstāties, - pirmām vajadzētu tad Polijai un Latvijai, pēc ko, zināms, ar dažādiem iemesliem varētu arī piebiedroties pārējās Baltijas valstis. 7) Visos šādos gadījumos vienmēr nogaidīt no Anglijas-Francijas instrukcijas, un bez viņiem neko neuzsākt, kas varētu tikai iznīcināt dažus pārējos noslēgtos punktus šajā līgumā, par ko viņi arī vajadzības gadījumā gatavi mums palīdzēt, ne tik materiāli vien, bet arī ar bruņotu spēku uz sauszemes un uz jūras. 8) Par [visiem] augšā [minētajiem] līgumā sagatavošanas pantiem un viņu pilnīgo izpildīšanu Anglijas-Francijas diplomētie priekšstāvji Latvijā, kas piedalās pie šī līguma noslēgšanas un parakstīšanas, gatavi mums izbrīvēt no savām valdībām un apsola mums palīdzību ar …1) ripojošo dzelzceļu materiālu, 2) ar apģērbiem un apaviem, vešu un [zirgiem] karaspēkam, 3) ar visāda veida ieročiem, 4) ar patronām un [munīciju] 5) un ar visiem nepieciešamajiem produktiem, kā arī mums izbrīvēt kādu lielāku aizņēmumu „Amerika”, ka mums dažām no valstīm piekristu dēļ ''de jure'' atzīšanu. 9) Vēl apsolāmies šo norakstu tulkojumu no franču valodas latviešu, poļu, somu, lietaviešu, ukraiņu un igauņu valodās katrai no esošām minētām valstīm 1 eksempl. daudzumā turēt stingrā noslēpumā un kā arī ne mazāko iemeslu dot, ka maz šāds līgums būtu, lai tas paliktu starp Baltijas Valstu Konferences valstu priekšstāvjiem kā noslēpums un pēc iespējas kāds kritiskā brīdī šo norakstu iznīcinātu. 10) Vēl apsolāmies šo norakstu no oriģināla, kas paliek pie Baltijas valstu konferences prezidenta Latvijas ministru prezidenta Ulmaņa, turēt slepenībā un nevienam no nepiederošam Baltijas valstu konferences neizpaust, kā arī vienu eksemplāra norakstu angļu-franču valodās nodot Anglijas diplomētajam priekšstāvim kolonelam Talenta kgam un (vienu eksemplāru) Francijas diplomētajam priekšstāvim de Sartišam kā svētu pierādījumu par mūsu padevību valstīm Anglijai-Francijai un ar saviem parakstiem apsola [mums] šā līguma saturošus pantus turēt slepenībā un visus pantus šajā līgumā izpildīt ar prieku un uz pirmo Anglijas-Francijas uzaicinājumu.
Baltijas Valsts Konferences prezidents Latvijas Ministru prezidents Ulmanis, vice-prezidents Latvijas ārlietu ministrs Meierovics, Anglijas diplomētais
priekšstāvis Talentss, Francijas diplomētais priekšstāvis de Sartišs, Polijas delegācijas priekšsāvis Kameņeckis, Lietavas delegācijas priekšstāvis Ostrens, Igaunijas delegācijas priekšstāvis Pusta, Ukrainas delegācijas priekšstāvis Dobrilovskis. Bulduros 1920. gada 16. augustā.''&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/blogi/bulduru-konference-un-1920-gada-latvijas-krievijas-miera-ligums-13956677  Bulduru konference un 1920. gada Latvijas-Krievijas miera līgums] citēts no A.Drīzulis. V. Karaļuns, M. Rasa, I. Ronis. Dokumenti stāsta. Rīga: 1989.&lt;/ref&gt;

== Baltijas valstu sadarbība pēc konferences ==
{{pamatraksts|Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā}}
1922. gada 17. martā Baltijas valstu (bez Lietuvas) Varšavas konferences noslēguma protokolā bija paredzēts veidot vienotu nostāju attiecībās ar Padomju Krieviju, sekmēt brīvu preču plūsmu un pilsoņu pārvietošanos bez jebkādiem ierobežojumiem. Politiskā vienošanās apstiprināja visus ar Padomju Krieviju noslēgtos dalībvalstu miera līgumus. Latvija, Somija, Igaunija un Polija apņēmās neslēgt līgumus ar citām valstīm, kuri varētu apdraudēt kādu no dalībvalstīm.&lt;ref&gt;Latvijas, Somijas, Igaunijas un Polijas politiskā vienošanās, Varšava. LVVA, 2570. f., 3. apr., 44. l., 1.–6., 15.–16. lp.&lt;/ref&gt;
 
1923. gada 1. novembrī Tallinā noslēdza Latvijas un Igaunijas aizsardzības līgumu uz 10 gadiem, kurā tās apņēmās sniegt viena otrai palīdzību neprovocēta uzbrukuma gadījumā.&lt;ref&gt;Latvijas un Igaunijas aizsardzības līgums. LVVA, 2570. f., 3. apr., 66. l., 6.,7. lp.&lt;/ref&gt; 
1934. gada 12. septembrī Ženēvā noslēdza [[Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju|saprašanās un sadarbības līgumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju]], kas paredzēja visu triju valstu ārpolitiskās sadarbības saskaņošanu un savstarpēju diplomātisko palīdzību, nosakot, ka periodiski sasaucamas regulāras ārlietu ministriju konferences.&lt;ref&gt;Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. LVVA, 2570. f., 3. apr., 276. l., 1.–4. lp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://books.google.lv/books?id=NCjIXoPARH0C&amp;pg=PA85&amp;lpg=PA85&amp;dq=Kamieniecki+Bulduri&amp;source=bl&amp;ots=Cnq-BOifBx&amp;sig=YuVey5St8z-4NFuZRS8XEc00OVg&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=AwmCUtKYM5LT4QTjq4D4Cw&amp;ved=0CCsQ6AEwAA#v=onepage&amp;q=Kamieniecki%20Bulduri&amp;f=false Marko Lehti: The Dancing Conference of Bulduri: A Clash of Alternative Regional Futures] In: Forgotten Pages in Baltic History: Diversity and Inclusion. Martyn Housden, David J. Smith, 2011
* [http://www.diena.lv/blogi/bulduru-konference-un-1920-gada-latvijas-krievijas-miera-ligums-13956677 Ainārs Komarovskis. Bulduru konference un 1920. gada Latvijas-Krievijas miera līgums] &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot; 2012. gada 9. jūlijā

{{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}}

[[Kategorija:Līgumi ar Latviju]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]]
[[Kategorija:1920. gads]]
[[Kategorija:Bulduri]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>30x4oxk7j0aeoem9aini1xgscjknf21</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas valstu okupācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>241841</id>
    <revision>
      <id>4454952</id>
      <parentid>4418427</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:27:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454952</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51708" sha1="pbt5cthnwqq4tj0hw8v777l8qxqlt3z" xml:space="preserve">{{Notikuma infokaste
|title                    = Baltijas valstu okupācija
|image                    = Red Army enters the territory of Lithuania during its occupation, 1940 (cropped).jpg
|image_size               = 250px
|caption                  = [[Sarkanā armija]] 1940. gadā šķērso PSRS—Lietuvas robežu un ieiet Lietuvā
|date                     = 1940. gada 15. jūnijs — 1991. gada 6. septembris
|place                    = [[Igaunija]], [[Latvija]], un [[Lietuva]]
|also known as            = Baltijas operācija ([[Padomju Savienība|PSRS]])
|outcome                 =
}}
'''Baltijas valstu okupācija''' ({{val|ru|Прибалтийская кампания}} — 'Baltijas kampaņa') bija triju [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] militāra sagrābšana [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā ar sekojošu pievienošanu [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1939. gada 23. martā Lietuva bija spiesta parakstīt līgumu par [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] atdošanu Vācijai. Neilgi pēc [[Polijas kampaņa]]s 1939. gada oktobrī PSRS uzspieda trim Baltijas valstīm parakstīt vienošanos par militāro bāzu izvietošanu to teritorijās, kas iesāka PSRS protektorāta periodu (1939—1940). Ceturtā valsts [[Somija]] protektorāta līgumu parakstīt sākotnēji atteicās, tāpēc [[Ziemas karš|Ziemas karā]] [[Sarkanā armija]] okupēja tās austrumu un ziemeļu daļas un 1940. gada martā tomēr piespieda Somiju parakstīt līgumu par militāro bāzu izvietošanu.
[[Attēls:Ribbentrop-Molotov lv.svg|thumb|400px|[[Molotova–Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktā]] 1939. gadā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi)]]

Nākamā Sarkanās armijas militārā operācija notika 1940. gada jūnijā, tā sākās 1940. gada 12. jūnijā ar PSRS kara flotes uzsāktu Baltijas valstu jūras blokādi. Turpinājās ar ultimātu Lietuvai 14. jūnijā un uzbrukumiem Lietuvas un Latvijas robežsargiem 15. jūnijā un &quot;neierobežota padomju karaspēka kontingenta&quot; ienākšanu Baltijas valstīs 16. un 17. jūnijā.

== Iemesli ==
Lai arī visu valstu iedzīvotājiem negaidīta, okupācija, neatkarības zaudēšana un iekļaušana PSRS sastāvā bija vairākus gadus ilgušu notikumu rezultāts. Baltijas valstu neatkarības zaudēšanas ārējie iemesli bija vispārējā Eiropas politiskā krīze, kas sākās pēc [[Minhenes vienošanās]] un Otrais pasaules karš, kas sākās pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas. Tikpat svarīgs iemesls bija Baltijas valstu nespēja vienoties par efektīvas kopējas politiskas un militāras savienības jeb [[Baltijas Antante]]s izveidi neatkarības nosargāšanai, kā arī autoritāro režīmu iekšējais vājums. 1938. gada septembrī Baltijas valstis atteicās no [[Tautu Savienība]]s kopējās drošības sistēmas, lai demonstrētu savu neitralitāti.

=== Neitralitātes politika (1938) ===
{{pamatraksts|Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā}}
{{pamatraksts|Baltijas Antante}}
Pirmais solis uz neitralitātes pasludināšanu bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atteikšanās no Tautu Savienības 16. panta saistībām 1938. gada 19. septembrī. Atteikšanos no dalības kopējās drošības sistēmā motivēja Baltijas valstu nevēlēšanās Centrāleiropas kara gadījumā atļaut svešai armijai šķērsot savu teritoriju. Bija skaidrs, ka tā būs PSRS armija, un neviens nevarēja garantēt, ka tā nepaliks valstī. Līdzīgu baiļu vadītas, arī [[Polija]] un [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]] atteicās ļaut PSRS šķērsot savu teritoriju [[Minhenes vienošanās|Sudetu krīzes]] laikā. Tāpat motivators bija skaidri paustā [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] nepatika pret kopējās drošības sistēmu, un nacisti skaidri pauda savu nepatiku par Baltijas pieturēšanos pie tās.{{nepieciešama atsauce}}

1938. gada 2.—3. novembrī triju Baltijas valstu eksperti Rīgā izstrādāja vienotu neitralitātes likumu, kas attiektos uz neitralitāti gaisa un jūras kara apstākļos (bet ne sauszemes), kuru 18. novembrī parafēja trīs ārlietu ministri. Neitralitātes likumi stājās spēkā 1938. gada 3. decembrī Igaunijā, 19. decembrī Latvijā un 1939. gada 25. janvārī Lietuvā.

1939. gada 1. septembrī Lietuva pasludināja savu neitralitāti [[Polijas kampaņa|karā]]. 2. septembrī, ar abpusēji saskaņotu tekstu, neitralitāti pasludināja arī Latvija un Igaunija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/75-82-VESTURE-Zunda.pdf |title=Baltijas Valstis un Lielbritānija Otrā Pasaules Kara Gados (1939–1945) |access-date={{dat|2014|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150504074954/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/75-82-VESTURE-Zunda.pdf |archivedate={{dat|2015|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pašpasludināto neitralitāti (atšķirībā no garantijām Beļģijai) negarantēja neviens, nedz Rietumu sabiedrotie, nedz Vācija, nedz PSRS.

=== Situācijas saasināšanās (1938—1939) ===
Katras valsts individuālie meklējumi pēc sabiedrotajiem lielvalstu vidū noveda līdz tam, ka 1938. gadā beigās Igaunija apsvēra iespēju pārtraukt piedalīties [[Baltijas Antante|Baltijas Antantē]], lai tai nebūtu jāatbalsta Vācijai nepatīkamā Lietuvas un Latvijas politika. No Baltijas valstīm militāri visvairāk apdraudētākā bija Lietuva, kas atradās pastāvīgā konfliktā ar Poliju [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] un 1930. gadu beigās ar Vāciju [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] dēļ. Pretsvaram Polijai un Vācijai Lietuva centās uzturēt labas attiecības ar PSRS. 1938. gada 21. oktobrī Hitlers [[Vērmahts|vērmahtam]] pavēlēja būt gatavam militāri okupēt Klaipēdas apgabalu. Vācijai draudzīgās Igaunijas vadītāji nevēlējās Klaipēdas jautājumā atbalstīt Lietuvu un uzskatīja, ka tai būtu jāatgriežas Vācijas sastāvā. Situācijai saasinoties, 1939. gada 21. martā Latvija pasludināja savu neitralitāti Klaipēdas jautājumā. Tādējādi abas Baltijas valstis Lietuvu bija pametušas vienu.

[[Čehoslovākija]]s okupācija pielika punktu Rietumu [[nomierināšanas politika]]i attiecībā pret Vāciju un faktiski nozīmēja Baltijas valstu neatkarības beigu sākumu. Neuzbrukšanas līgumi un neitralitātes likumi nozīmēja to, ka Baltijas likteņa izlemšana palika lielvaru rokās.

=== Baltijas valstu armijas un aizsardzības plāni ===
Pirmskara periodā triju Baltijas valstu armijās (neskaitot rezervistus) bija 4660 virsnieki, 58 000 kareivji, 900 artilērijas vienību, no kurām 248 bija zenītlielgabali, 102 tanki, 30 bruņumašīnas, deviņi bruņu vilcieni, 400 lidmašīnas. Flotēs bija četras zemūdenes, viens torpēdkuģis, septiņi ledlauži u.c. palīgkuģi. Papildus bija 6000 bruņoti robežsargi, 8300 policisti, kā arī pusmilitārās aizsargu organizācijas ar gandrīz 200 000 dalībniekiem. Latvijas ieroči bija pārsvarā angļu ražojuma ar angļu munīciju, igauņiem krievu un vāciešu ar krievu munīciju, Lietuvā franču un vācu ieroči ar vācu munīciju. Lietuva arī bija vienīgā, kas bija iegādājusies ieročus no Zviedrijas. Latvijai bija zviedru Bofors sistēmas 40 mm kalibra zenītlielgabali.

Veicot vispārējo mobilizāciju, 72 stundu laikā triju valstu armijās varēja iesaukt 650 000 kareivjus, taču reāli bruņojuma pietika 360 000 (100 000 Igaunijā, 130 000 Latvijā un 130 000 Lietuvā).

Baltijas valstu valdības nesaskaņoja savus aizsardzības plānus, un katras valsts aizsardzības plāna īstenošana vājinātu kaimiņvalsts aizsardzības līniju.

Igaunijas pirmā austrumu aizsardzības līnija balstījās uz dabīgo Narvas upes — Peipusa ezeru — Pleskavas ezeru — un Lidas, Vridas purviem, kas bija pastiprināta ar 50 betona [[Bunkurs|bunkuriem]]. Otrā bija Piusa—Petseri—Pankjavitsa—Laura līnija. Pēdējā atkāpšanās bija plānota uz Tallinas apkārtni un Baltijas salām. Bija plānota arī Somijas līča mīnēšana.

Latvijai bija trīs aizsardzības plāni: &quot;A&quot; — pret PSRS, &quot;D&quot; — pret Vāciju un &quot;K&quot; — pret PSRS un Vāciju vienlaicīgi. Visreālāk tika apspriests plāns &quot;A&quot; ar lēnu atkāpšanos uz galveno aizsardzības līniju Padedze—Lubāns—Aiviekste ar tālāko atkāpšanos līdz dabīgajam šķērslim Daugavai. Rīgas, jūra pie Liepājas un Ventspils ostām tiktu mīnēta. Aizsardzības bunkuri netika būvēti. Kā parādīja vēlākie notikumi — padomju karaspēka lielākā daļa ienāca Latvijā no Lietuvas.

Lietuvai bija divi aizsardzības plāni: pret Polijas (un varbūt PSRS) uzbrukumu un Vācijas uzbrukumu. Polijas uzbrukuma gadījumā armija ieņemtu Kauņas — [[Nevēža]]s līniju ar tālāko atkāpšanos un [[Dubisa]]s upes līniju. Vācijas uzbrukuma gadījumā arī atkāpšanās notiktu uz Dubisas līniju, kas bija galvenā aizsardzības zona un bija pastiprināta ar betona bunkuriem.&lt;ref name=&quot;lituanus.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1974/74_2_02.htm |title=Military Policies and Plans of the Baltic States on the eve of World War II |access-date={{dat|2014|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130118061039/http://www.lituanus.org/1974/74_2_02.htm |archivedate={{dat|2013|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Aktīvākas visu valstu armijas vadītāju tikšanās sākās tikai pēc padomju bāzu izvietošanas. Igaunijas un Latvijas štābu priekšnieki tikās 1939. gada 18.—23. novembrī. Latvijas un Lietuvas štābu priekšnieki tikās 1939. gada 21.—23. novembrī, atkal 1939. gada 29. novembrī — 1. decembrī un atkal 1939. gada 16. decembrī. 1940. gada 2. janvārī Igaunijas štāba priekšnieks apmeklēja Rīgu, bet Latvijas un Lietuvas štābu priekšnieki apmeklēja Tallinu 1940. gada februārī. Pēdējā kopējā tikšanās bija 1940. gada 14.—16. martā Rīgā.&lt;ref name=&quot;lituanus.org&quot; /&gt; Šī kontaktu uzturēšana radīja nepatiku PSRS, kuras interesēs nebija cieša trīs Baltijas valstu militārā sadarbība.

=== Iespējamie stratēģiju scenāriji ===
Rietumu [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotās valstis]], Vācijas Impērija un PSRS uzsāka diplomātisku spēli, lai veidotu alianses pirms gaidāmā [[Polijas kampaņa|Vācijas — Polijas kara]] sākuma. 1939. gada pavasarī PSRS vairākkārt publiski pauda savu interesi Baltijas valstu neitralitātes saglabāšanā, kas reāli nozīmētu to nonākšanu tās ietekmes zonā neatkarīgi no tā, ar ko PSRS izdotos vienoties — Vāciju vai Rietumiem.

Visi no iespējamajiem scenārijiem nozīmēja karu Baltijas valstu teritorijā.
* No 1938. gada beigām un līdz pat 1939. gada 13. aprīlim pastāvēja risks, ka Klaipēdas konflikta dēļ Vācija varētu okupēt Lietuvu un visu Latviju uz dienvidiem no Daugavas (Kurzemi un Zemgali). Igaunija kļūtu par Vācijas satelītu vai protektorātu. Šāds variants nozīmētu, ka PSRS zaudētu pieeju Baltijas jūrai un apdraudētu [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]]. PSRS karš ar Vāciju Baltijas teritorijā kļūtu gandrīz neizbēgams.
* Tāpat pastāvēja bažas, ka sākoties Vācijas — Polijas karam, PSRS varētu izmantot situāciju un preventīvi okupēt Baltijas valstis.
* Nebija izslēgta Vācijas un PSRS vienošanās par ietekmes sfērām Baltijā.
* Rietumu sabiedrotajiem, apmaiņā pret PSRS militāru palīdzību Polijai karā ar Vāciju, nāktos apmierināt PSRS vēlmi pēc ietekmes Baltijā. No Rietumu sabiedroto viedokļa, ko pauda arī vēlākais Lielbritānijas premjerministrs [[Vinstons Čērčils]], PSRS kontrole pār Baltiju bija stratēģiski daudz izdevīgāka par šī reģiona nonākšanu Vācijas kontrolē.&lt;ref&gt;[http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/231/Taurens_J_Baltijas_virziens_Latvijas_1999.pdf;jsessionid=CC8216C55584EFC47501F352ACA36E47?sequence=4 Baltijas virziens Latvijas Republikas ārpolitikā 1934. — 1940. gadā.]&lt;/ref&gt;

Atceroties rietumu sabiedroto intervenci [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] gados, kā arī ņemot vērā Lielbritānijas un Francijas publiski paustos plānus par militāras palīdzības sniegšanu Somijai [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā un Čērčila iecerēto flotes [[Operācija &quot;Katrīna&quot;|operāciju &quot;Katrīna&quot;]] Baltijas jūrā, pilnīgu pārliecību par neatgriezenisku PSRS kontroli pār Baltijas valstīm varēja dot tikai to valstiskās neatkarības izbeigšana.

Pēc PSRS iebrukuma Somijā, rietumu sabiedrotie līdz pat [[Operācija Barbarossa|1941. gada 22. jūnijam]] nopietni plānoja iespējas veikt militāru triecienu pret PSRS, kas tajā laikā bija nacistiskās Vācijas politiskā, militārā un ekonomiskā sabiedrotā.

Rietumu sākotnējie kara plāni paredzēja izvairīties no tiešas karadarbības ar Vāciju, lai mazinātu karā kritušo skaitu, bet ieviest blokādi — nogriezt tai pieeju Zviedrijas [[dzelzs rūda]]i; iegūt kontroli Baltijas jūrā; veikt aviācijas uzlidojumus [[Baku]] naftas atradnēm PSRS un [[Ploešti]] naftas laukiem Rumānijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[http://books.google.lv/books?id=39Q6uCjQEWQC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=Operation+Pike:+Britain+Versus+the+Soviet+Union,+1939-1941&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=2FvZUtatA8WK4wTb94D4Cg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Operation%20Pike%3A%20Britain%20Versus%20the%20Soviet%20Union%2C%201939-1941&amp;f=false Operation Pike: Britain Versus the Soviet Union, 1939-1941]&lt;/ref&gt;

=== Maskavas sarunas (1939) ===
Lielbritānijas, Francijas un PSRS Maskavas sarunas 1939. gada maijā bija pēdējā Baltijas valstu iespēja pašām izvēlēties savu likteni — vai nu pilnīgi pāriet Vācijas pusē vai arī iekļauties Rietumu un PSRS aliansē ar risku, ka tajās uz ilgu laiku ienāks PSRS karaspēks.
Igaunija visvairāk uztraucās par Vācijas senās ienaidnieces Francijas iespējamo rīcību. Francija, meklējot spēcīgu militāro sabiedroto Austrumos, būtu gatava nodot Baltiju PSRS. Igaunijas ārpolitikā šajā laikā notika aktīvi centieni saņemt drošības garantijas no Vācijas vai arī Ļitvinova notai līdzīgu paziņojumu.
1939. gada 27. maijā Lielbritānija un Francija apspriedē PSRS piedāvāja Baltijas valstu drošības garantiju tekstu, ka sabiedroto militārā palīdzība šīm valstīm tiek sniegta tikai pēc to lūguma, nevis pēc lielvaru ieskata. Pēc Latvijas Ārlietu ministra [[Vilhelms Munters|Muntera]] iniciatīvas Lielbritānija šajā piedāvājumā nomainīja vārdus „draudi drošībai” uz „draudi neitralitātei”, kas pēc Muntera domām ļautu nodrošināties arī pret nepamatotu PSRS rīcību. Šos priekšlikumus 31. maijā [[Vjačeslavs Molotovs|Molotovs]] noraidīja.

=== Neuzbrukšanas līgumi ar Vāciju (1939) ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-E07261, Berlin, Nichtangriffspakt mit Estland und Lettland.jpg|thumb|300px|Vācijas-Latvijas un Vācijas-Igaunijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana. Pie galda sēž (no labās) Igaunijas Selters, Vācijas Ribentrops, Latvijas Munters]]
Neuzbrukšanas līgums ar Vāciju Latvijai un Igaunijai nodrošināja reģiona neitralitāti, jo Baltijas valstīm jau bija neuzbrukšanas līgumi ar PSRS. Realitātē jebkādi kontakti ar Vāciju padarīja bažīgus Rietumus un PSRS. Skandināvijas valstis no Vācijas piedāvājumiem par līgumu slēgšanu atteicās vispār. Līguma piedāvājumu Baltijas un Skandināvijas valstīm Vācija izteica tajā pašā dienā, kad tā paziņoja par lauztiem 1935. jūras līgumu ar Lielbritāniju un neuzbrukšanas līgumu ar Poliju. No vienas puses tas nozīmēja drīzu Eiropas kara sākšanos, no otras norādīja uz Vācijas attieksmi pret jebkādiem līgumiem. Vācijas neuzbrukšanas līgumu ar Igauniju un Latviju izstrādāšanā aktīvi iesaistījās abu valstu ārlietu ministri un vēstnieki.

== PSRS protektorāts (1939—1940) ==
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS}}
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS}}
{{pamatraksts|Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS}}
1939. gada pavasarī notika PSRS, Lielbritānijas un Francijas sarunas par Baltijas valstu neatkarības garantēšanu, ja kāda no Baltijas valstīm piedzīvotu tiešu agresiju vai pat tikai agresijas draudus. PSRS valdība piedāvāja militāri iejaukties pat bez cietušās valsts piekrišanas, ko Lielbritānijas un Francijas valdības noraidīja.

Tomēr PSRS ārlietu tautas komisārs [[Maksims Ļitvinovs|Ļitvinovs]] 1939. gada 29. martā iesniedza notu ar drošības garantiju piedāvājumu Igaunijai un Lietuvai, kurā paziņoja, ka rūpējoties par abu valstu neatkarības saglabāšanu PSRS uzskata, ka jebkādi līgumi, kas ierobežotu šo valstu patstāvību; trešo valstu politiskas vai ekonomiskas dominances izveidošanos; vai kādu izņēmuma tiesību piešķiršanu šo valstu teritorijā un ostās no PSRS puses tiks atzīta par nepieļaujamu. Lai arī Igaunija un Latvija šo notu noraidīja, tas bija skaidrs signāls par PSRS interesēm. Notas saturs arī norāda uz vēl neskaidro Lietuvas likteni, kas līdz pat Vācijas un PSRS savstarpējās palīdzības līgumam 1939. gada septembrī tika uzskatīta par Vācijas interešu objektu. 1939. gada 20. septembrī Berlīnē bijis sagatavots līguma projekts ar Lietuvu, kas paredzēja, ka Lietuva nodod sevi Vācijas aizbildniecībā.

1939. gada 24. septembrī Igaunijas Ārlietu ministrs tika ielūgts uz Maskavu uz sarunām par tirdzniecības līgumu, taču sarunas uzreiz pārgāja uz PSRS prasībām pēc militārajām bāzēm Igaunijā un nepieciešamības noslēgt savstarpējās palīdzības līgumu. Molotovs teica: ''Jūs varat būt pārliecināts, ka Padomju Savienība šādi vai tādi par savu drošību parūpēsies. Ja jūs nepiekrītat mūsu piedāvājumam, Padomju Savienība nodrošinās savu drošību citā veidā''.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Apspriežot Maskavas piedāvāto bāzu līgumu, Igaunijas delegācijai bija skaidras šaubas, ka ar PSRS bāzēm tās teritorijā to vairs nevarēs uzskatīt par neitrālu valsti. Tikai atruna līgumā, ka Igaunijai militāra palīdzība PSRS jāsniedz lielvaras uzbrukuma gadījumā pasargāja Igauniju no iesaistīšanās [[Ziemas karš|padomju—somu karā]]. Taču padomju bāzes Igaunijā tika izmantotas, lai bombardētu Somiju.
[[Attēls:Lithuanian delegation 1939-10-07.jpg|thumb|250px|Lietuvas delegācija pirms izlidošanu uz Maskavu, 1939. gada 7. oktobris]]
28. septembrī Igaunija parakstīja līgumu, tai sekoja Latvija 5. oktobrī un Lietuva 1939. gada 10. oktobrī, kas ar PSRS parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu, kas paredzēja arī Viļņas apgabala daļas nodošanu Lietuvai. PSRS sarunas ar Somiju par līdzīgu līgumu ievilkās vairākas nedēļas un jau to laikā Somijas armija sāka mobilizāciju.

1939. gada 31. oktobrī uzstājoties PSRS Augstākajā Padomē, Molotovs teica: {{cquote|Pakti ar Baltijas valstīm nekādā veidā nenozīmē Padomju Savienības iejaukšanos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iekšējās lietās, kā tam mēģina likt noticēt daži ārzemju avoti (…) Šos paktus iedvesmo abpusēja cieņa pret katras līgumslēdzējpuses valdības, sociālo un ekonomisko sistēmu. Mēs pastāvam uz tiešu un godīgu abpusēju mūsu parakstīto vienošanos izpildīšanu un paziņojam, ka muļķīgās runas par Baltijas valstu sovjetizāciju ir noderīgas tikai mūsu kopīgajiem ienaidniekiem un dažādiem pretpadomju provokatoriem.|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1968/68_2_02Smulkstys.html |title=The Incorporation of the Baltic States by the Soviet Union |access-date={{dat|2014|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160816084659/http://lituanus.org/1968/68_2_02Smulkstys.html }}&lt;/ref&gt;}}

Līdzīgus līgumus PSRS piedāvāja arī [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijai]] un [[Turcija]]i. Bulgārija ātri pievienojās [[Ass valstis|Ass valstu]] savienībai, bet Turcija 1939. gada 19. oktobrī parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu ar Lielbritāniju un Franciju. 1940. gada marta beigās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijā]] notika valsts apvērsums, valsts pārtrauca dalību Ass līgumā un steidzīgi parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS. Nākamajā dienā Vācija uzbruka un sagrāva Dienvidslāviju, nespējot pieļaut PSRS satelīta izveidošanos tiešā Vācijas un Itālijas pierobežā.

Kara izraisīto aso ekonomisko problēmu un padomju karaspēka ienākšanas dēļ, Baltijas valstu valdības centās nepieļaut iekšējās politiskās situācijas saasināšanos un pretpadomju izpausmes, tāpēc bāzu līgumi tika pasniegti kā valsts drošības garants. Iedzīvotāji tika aicināti uzticēties vadoņu lēmumiem. Lietuvu populistiski saviļņoja PSRS lēmums Lietuvai atdot okupētās Polijas Viļņas apgabalu. To, ka noslēgtie līgumi nebūt nav pozitīvs pavērsiens valsts politikā, signalizēja Igaunijas un Lietuvas valdību atkāpšanās. Latvijā, kur Ulmanis apvienoja Valsts un Ministru prezidentu amatus, nepastāvēja pat šāda iespēja.

Atlikušajos ierobežotās neatkarības mēnešos Baltijas valsts centās nedot iemeslu PSRS izvirzīt vēl lielākas prasības. Tā kā nebija prognozējams kara iznākums Rietumos, daži cerēja uz Vācijas sakāvi, kas ļautu ar Rietumu sabiedroto palīdzību atbrīvoties no PSRS bāzēm, citi cerēja uz Vācijas un PSRS karu, kurā Vācija padzītu padomju karaspēku.

== Okupācija (1940) ==
[[Attēls:SovietBlockade1940.jpg|thumb|300px|Kartē parādīta 1940. gada 12. jūnijā sāktā Baltijas valstu jūras blokāde un [[Somija]]s gaisa satiksmes lidmašīnas notriekšanas vieta]]
[[Attēls:Baltijas valstu okupācija 1940.gif|thumb|300px|Baltijas valstu okupācija ({{val|ru|Прибалтийская кампания}}, &quot;Baltijas kampaņa&quot;, 1940). Latvijas un Igaunijas okupācijā piedalījās tajās stacionētie Sarkanās armijas kontingenti un 8. armijas vienības, bet Lietuvas okupācijai tika mobilizēta PSRS 3. un 11. armijas, kas no dienvidiem iebruka arī Latvijā]]
{{pamatraksts|Igaunijas okupācija (1940)}}
{{pamatraksts|Latvijas okupācija (1940)}}
{{pamatraksts|Lietuvas okupācija (1940)}}
1940. gada 1. aprīlī Vācijā izdotajās kartēs Igaunija, Latvija un Lietuva jau bija iezīmētas kā Padomju Savienībai piederoša teritorija.

1940. gada 9. aprīlī Vācija iebruka Dānijā un Norvēģijā. 1940. gada 10. maijā Vācija uzsāka uzbrukumu Beļģijai, Nīderlandei un Luksemburgai, kas jau divas nedēļas vēlāk noveda pie [[Denkerka]]s evakuācijas. 7. jūnijā pēdējie Rietumu sabiedroto spēki pameta Norvēģiju.

Galvenie notikumi risinājās Francijā, kuras negaidīti ātrais sabrukums pāris nedēļu laikā mainīja visu stratēģisko situāciju Eiropā, dodot iespēju netraucētai PSRS rīcībai Baltijā. Rietumu iespējas palīdzēt bija sabrukušas. Austrumeiropas liktenis palika Vācijas un PSRS rokās.

1940. gada 25. maijā PSRS Ārlietu tautas komisariāts apvainoja Lietuvu sadarbības līguma pārkāpumā — dažu padomju kareivju it kā nolaupīšanā. Uz Maskavu sarunu vešanai 8. jūnijā tika izsaukta Lietuvas delegācija. Vienlaikus, ar Igauniju attiecības it kā tika pat uzlabotas, 15. maijā parakstot jaunu līgumu par bāzēm un 8. jūnijā vienojoties par padomju armijas uzturēšanās administratatīvajiem noteikumiem.

Jūnija sākumā Latvijas Aizsardzības ministrs [[Krišjānis Berķis]] devās vairāku dienu vizītē uz PSRS, iespējams, tas bija veids, kā kritiskā brīdī Latvijas armiju atstāt bez vadības.

1940. gada 3. jūnijā, Latvijas Aizsardzības ministra [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] Maskavas vizītes pirmajā dienā ar PSRS Aizsardzības tautas komisāra Semjona Timošenko pavēli visus Baltijas valstīs izvietotos bruņotos spēkus apvienoja vienotā grupējumā — [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabalā]], par kura komandieri iecēla tautas komisāra vietnieku 2. ranga armijas komandieri Aleksandru Laktionovu. PSRS Augstākā Padome pieņēma lēmumu par trešā dienesta gada karavīru aizturēšanu dienestā līdz 1941. gada 1. janvārim.

No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas kara apgabalā, Kaļiņinas kara apgabalā un Baltkrievijas sevišķajā kara apgabalā tika izsludināta trauksme un mācību aizsegā karaspēks sāka koncentrēties pie Baltijas valstu robežām.

Armijas pastiprināšanai, 8. jūnijā uz reģionu no Maskavas kara apgabala tika nosūtīta 1. motorizētā, 17. un 84. strēlnieku divīzijas, 39. un 55. vieglo tanku divīzijas, 128. motorizētā divīzija no [[Arhangeļska]]s un 55. strēlnieku divīzija no [[Orla]]s kara apgabala.

Pie Latvijas un [[Lietuva]]s dienvidaustrumu robežas izvietojās PSRS 3. armija ar 4. un 24. strēlnieku korpusu un 3. kavalērijas korpusu Vasīļija Kuzņecova vadībā. 11. armija ar 10. un 11. strēlnieku korpusu un 6. kavalērijas korpusu izvietojās pie Lietuvas robežas. Starp [[Somu līcis|Somu līci]] un [[Peipusa ezers|Peipusa ezeru]] izejas pozīcijas ieņēma 11. strēlnieku divīzijas daļas. Uz dienvidiem no Peipusa ezera izvietojās 8. armija, ko vadīja ģenerālleitnants Konstantīns Pjadiševs. Pie Lietuvas robežas Sarkanā armija pabeidza ieņemt izejas pozīcijas 15. jūnijā, bet pie Latvijas un [[Igaunija]]s robežas — 16. jūnijā. Kopā Baltijas okupācijai bija norīkotas 3 armijas, 7 strēlnieku un 2 kavalērijas korpusi, 20 strēlnieku, divas motostrēlnieku un 4 kavalērijas divīzijas. Pie Baltijas valstu robežām kaujas gatavībā stāvēja deviņas tanku un viena gaisa desanta brigāde. Kopējais kareivju skaits šajās vienībās bija ap 450 000, ar 8000 lielgabaliem, 3000 tankiem un 2600 lidmašīnām.

1940. gada 8. jūnijā Sarkanās armijas ģenerālštābs izdod direktīvu pēc kuras kara hospitāļi Baltijas pierobežā bija jāpalielina līdz kara laiku štatiem un jātur pilnīgā gatavībā līdz turpmākajiem rīkojumiem. Vienlaikus līdz 16. jūnijam bija jāsagatavo arī sanitārie vilcieni un pārsienamie punkti kaujas vienībās.
Baltijas valstīs pēc ''Savstarpējās palīdzības paktiem'' bāzētajās, kā arī to pierobežās savilktajās Sarkanās armijas daļās tika izsludināta kaujas trauksme. To lidlauki tika turēti gatavībā.
[[Ļida|Ļidā]] notika armijas komandējošā sastāva slepena apspriede. Armijas pavēlnieka vietnieks ģenerālleitnants Fjodors Kuzņecovs, kurš komandēja 11. armiju, ziņoja par &quot;iespējamām darbībām pret Lietuvu&quot;.
No 1940. gada 10. jūnija 21.30 Baltijas valstīs izvietotā karaspēka radiostacijām bija jāstrādā tikai uztveršanas režīmā, gaidot signālu operācijas sākšanai. Karaspēkam bija jādod pēkšņs trieciens [[Lietuvas armija]]i, nepieļaujot tās atkāpšanos uz [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], un jāieņem Lietuva trijās-četrās dienās.

1940. gada 9. jūnijā izdota direktīva Nr. 02622 par Baltijas valstu jūras blokādi, kas tika uzsākta 12. jūnijā un jau 14. jūnijā tika notriekta pasažieru lidmašīna, kura veica regulāro reisu no Tallinas uz Helsinkiem. Somu kompānijas „Aero” lidmašīnu „Ju 52 Kaleva” apšaudīja PSRS bumbvedēji „DB-3” un bojā gāja visi deviņi cilvēki lidmašīnā. Tāpat blokādes laikā tika ieņemti 52 kuģi, uz dažiem pat ticis šauts.

Padomju flotes uzdevums bija pilnībā bloķēt Tallinas, Paldisku un Liepājas ostas, būt gatavībā ieņemt Lietuvas flotes bāzi Palangā, pārtraukt jebkādu satiksmi Rīgas un Somu līci. Jūrā no [[Klaipēda]]s piekrastes dienvidos līdz [[Narva]]i ziemeļos PSRS Baltijas jūras kara flotes kuģi izveidoja kādas septiņas aizsprosta grupas. Šajā jūras blokādes operācijā piedalījās 1939. gada oktobrī [[Liepājas Karosta|Liepājas Karostā]] izveidotajā PSRS kara flotes bāzē izvietotais kreiseris „Kirov”, 2 līderkuģi, 3 mīnukuģi, 10 zemūdenes, 2 mīnu traleri un 1 lielgaballaiva, kopā 19 karakuģu. Kopumā kara operāciju Baltijas jūrā nodrošināja 120 padomju kuģi.

11. jūnijā no pulksten 13.00 līdz 16.00 notika apspriede, kurā piedalījās nupat ieceltais Baltkrievijas sevišķā kara apgabala pavēlnieks, ģenerālleitnants Dmitrijs Pavlovs, kurš iepazīstināja ar kaujas plānu un karaspēka uzdevumiem. Viņš izdeva pavēli par karagūstekņu apgādes normām un NKVD vietējās pārvaldes sāka gatavot karagūstekņu nometnes 60 000—70 000 karagūstekņu izvietošanai.&lt;ref&gt;Juris Ciganovs [https://www.la.lv/pildu-kaujas-paveli-baltijas-valstu-militara-okupacija „Pildu kaujas pavēli…”. Kā notika Baltijas valstu militāra okupācija] — NRA, 16.06.22.&lt;/ref&gt;

1940. gada 12. jūnijā tika izdota ģenerāļa Dmitrija Pavlova pavēle nr. 002/op, kura uzdeva 16. strēlnieku korpusam, kurš bāzējās Lietuvā un 11. armijai aplenkt un iznīcināt pretinieku kaujas rajonā. Pēc armijas desantēšanās Lietuvā 16. SSK bija jānotur savi dislokācijas rajoni, jāieņem tilti pār [[Nemuna]]s un [[Nere]]s upēm un jānodrošina 214. gaisa desanta brigādes 935 kaujinieku desantu piecus kilometrus uz dienvidiem no Gaižuku dzelzceļa stacijas. Kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa daļām desantniekiem bija jāieņem galvenie [[Kauņa]]s objekti. [[Kauņa]]s [[Aerodroms|aerodromā]] bija paredzēts izsēdināt vēl 475 desantniekus. Operāciju plānoja pabeigt 1940. gada 15. jūnija rītā, bet jau 1940. gada 13. jūnijā desantēšanas vietas sagatavošanai netālu no Gaižuku stacijas bija desantēti septiņi cilvēki.

PSRS ārlietu tautas komisārs [[Vjačeslavs Molotovs]] 1940. gada 14. jūnijā 23:30 pieņēma Lietuvas vēstnieku PSRS un ārlietu ministru Urbši, kuram tika nolasīts ultimāts.

Jau naktī uz 15. jūniju tika veikts uzbrukums Latvijas Republikas robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī, kas pazīstams kā [[Masļenku robežincidents]]. Šajos uzbrukumos sarkanarmieši vairākus cilvēkus nogalināja un vairākus desmitus cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotājus un bērnus, aizveda gūstā uz PSRS. Šīs provokācijas mērķis bija izsaukt Latvijas armijas atbildes reakciju, kas dotu iemeslu PSRS iebrukumam Latvijā.

Dienā padomju karaspēks veica uzbrukumus Lietuvas robežai, aizturot un atbruņojot daudzus robežsargus, kā arī nogalinot vienu policistu Utas robežpunktā.

Gandrīz identiski ultimāti 16. jūnijā tika pasniegti Igaunijas un Latvijas vēstniekiem Padomju Savienībā. Ultimātos padomju valdība pārmeta, ka nav ne tikai likvidēta Igaunijas-Latvijas militārā savienība, bet gan paplašināta, pievelkot šai savienībā Lietuvu un cenšoties iesaistīt tajā arī Somiju. Baltijas militārsavienības pastāvēšana pēc būtības esot pretrunā ar 1939. gadā noslēgtajiem PSRS un Baltijas valstu bāzu izvietošanas līgumiem. Tika paziņots, ka pēc savstarpējās palīdzības paktu noslēgšanas &quot;Padomju valdība uzskata pret PSRS vērstas militārsavienības pastāvēšanu starp Latviju, Igauniju un Lietuvu ne tikai par nepieļaujamu un neciešamu, bet arī par dziļi bīstamu un draudošu PSRS robežu drošībai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://e-okupacijasmuzejs.lv/images/items/3_12_ultimats_3.JPG |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160809130058/http://e-okupacijasmuzejs.lv/images/items/3_12_ultimats_3.JPG }}&lt;/ref&gt;

Ultimātos bija minēts, ka par Baltijas valstu militārsavienības atdzīvināšanu un paplašināšanu liecinot divu slepenu Baltijas valstu konferenču sasaukšana 1939. gada decembrī un 1940. gada martā (10. un 11. konference), lai formāli izveidotu paplašināto militārsavienību starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Par to liecinot arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ģenerālštābu sakaru pastiprināšana un speciāla militārās Baltijas Antantes preses orgāna radīšana 1940. gada februārī — ''Revue Baltique'', ko izdod angļu, franču un vācu valodās Tallinnā un tamlīdzīgi apvainojumi.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.16.ultim.htm PSRS valdības paziņojums (ultimāts) Latvijas valdībai. 1940. gada 16. jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070907213150/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.16.ultim.htm |date={{dat|2007|09|07||bez}} }} no ''Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией август 1939г.-август 1940г. Москва: Междунвродные отношения, 1990''. Pielikums pie Nr.248, с.386-387. (tulkojums latviski)&lt;/ref&gt;

Sarkanā armija visās apdzīvotajās vietās ieņēma valsts pārvaldes ēkas, telefonu centrāles, pasta un banku nodaļas, tipogrāfijas un radioraidītājus, bet ne visur tas ritēja bez aizķeršanās. Tika izvietota sardze pie nozīmīgākajiem tiltiem, ministrijām, bankām, prezidenta apartamentiem u.c. Visas turpmākās ziņas un paziņojumi Baltijas masu informācijas līdzekļos tika cenzēti no padomju drošības iestāžu puses, tātad pauda tikai padomju valstij vajadzīgu informāciju.

=== Baltijas okupācijas iemesli 1940. gadā ===
* Lielinieku partijas VII kongresā pieņemtais slepenais lēmums — izdevīgos apstākļos uzskatīt par nesaistošiem jebkādus viņu noslēgtos miera līgumus.&lt;ref&gt;Александров Кирилл Михайлович [http://abzubov.com/lectures/two_questions Неизвестные потери и забытые союзники] — abzubov.com&lt;/ref&gt;
* Molotova—Ribentropa pakta noslēgšana, kas atļāva lielvarām saimniekot savās ietekmes sfērās.
* [[Ziemas karš|Ziemas kara]] beigas, kad visu padomju militāro uzmanību atkal varēja pievērst Baltijas valstīm.
* Francijas sabrukums, Rietumiem zaudējot iespējas ietekmēt notiekošo.
* [[Baltijas Antante]]s sagraušana un Baltijas—Vācijas alianses nepieļaušana.

=== PSRS uzbrukuma plāns Vācijai ===
Padomju Savienība bija izveidojusi vislielāko armiju pasaulē un Baltijas okupācija uzlaboja tās stāvokli attiecībā pret Vāciju gadījumā, ja PSRS izlemtu pret to uzsākt karu. 1940. gada 25. maijā sāktais konflikts par Lietuvā &quot;nolaupītajiem” padomju kareivjiem bija iegansts politiskām prasībām pret Lietuvu. Pret Igauniju un Latviju nekādas līdzīgas provokācijas netika veiktas. Tas liek domāt, ka tieši Lietuva ar savu Austrumprūsijas robežu bija galvenais okupācijas mērķis, lai nodrošinātu iespējas tiešai PSRS karadarbībai pret Vāciju.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2020-06-22/kara-sakums-kadu-padomju-savieniba-negaidija „Kara sākums, kādu Padomju Savienībā negaidīja”] — Juris Ciganovs, sargs.lv, 22.06.20.&lt;/ref&gt;

Vēsturnieks Boriss Sokolovs izvirzīja teoriju, ka karaspēka sākotnējā ievešana Lietuvā, kamēr [[Vērmahts]] izvērsās Rietumu frontē, atkārtoja Pirmā pasaules kara Francijas un Krievijas alianses kara plānu. Tas bija pirmais solis pirms plānotā Sarkanās armijas iebrukuma [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], taču Francijas negaidīti ātrā militārā sagrāve lika plānu apturēt. Lai neizraisītu Hitlera aizdomas par lielā PSRS karaspēka ievešanu pierobežā, visas Baltijas valstis nācās anektēt PSRS sastāvā.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=AdMCWWa_BlkC&amp;pg=PR3 |title=Northern European Overture to War, 1939-1941: From Memel to Barbarossa |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140901093627/http://books.google.lv/books?id=AdMCWWa_BlkC&amp;pg=PR3 |archivedate={{dat|2014|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;
No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas, Kaļiņinas un Baltkrievijas kara apgabalu karaspēks sāka koncentrēties pie Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām it kā manevru veikšanai. Šīs kustības bija nepieciešamas Baltijas valstu okupācijai (tiesa, padomju karaspēka apjoms vairākas reizes pārsniedza Baltijas valstu armiju kopskaitu, neskaitot jau valstīs esošās PSRS militārās bāzes) vai arī norādīja uz Staļina plānu jūnija sākumā dot triecienu Hitleram no aizmugures, kamēr Vērmahta galvenie spēki karoja Rietumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1098548/strategiia-stalina Стратегия Сталина] LRT&lt;/ref&gt;

1941. gada 29. maijā PSRS kara tipogrāfijā sāka iespiest krievvalodīgiem karavīriem domātu kabatas formāta krievu-vācu vārdnīcu ar karadarbībai tipisku terminoloģiju.&lt;ref&gt;[https://www.aroundspb.ru/variety/docs/rusger/rusger.php Русско-немецкий военный разговорник] 1941&lt;/ref&gt; Tāda pati vārdnīca tika izdota rumāņu, turku un ķīniešu valodai. Lietuviešu un igauņu valodā šādu vārdnīcu drukāšana sākās 1940. gada 9. jūnijā&lt;ref&gt;[https://www.digar.ee/viewer/et/nlib-digar:334127/294001/page/4 digar.ee] Igaunijas Nacionālā bibliotēka&lt;/ref&gt;
Pēc Latvijas okupācijas padomju karaspēks pastiprināti ieveda valstī ešelonus ar kara tehniku un munīciju tālākam uzbrukumam, kurus izkrāva tikai naktīs.&lt;ref&gt;Ignats Blaževičs „Latvijas armija un tās iznīcināšana”. — Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.1, 01.01.1996.&lt;/ref&gt;

Padomju militāro bāzu izvietojums Baltijā arī norāda uz PSRS plāniem karot ar Vāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939—1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Nepretošanās ===
Sarkanās armijas komandieri bija guvuši zināmu pieredzi [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā un pret Baltijas valstīm koncentrētie armijas spēki bija milzīgi. Valstis faktiski atradās blokādē.
Lietuvas valdības sēdē, kas notika 14.—15. jūnija naktī, prezidenta [[Antans Smetona|Smetonas]] viedoklis par pretošanos PSRS netika atbalstīts un viņš bēga pāri robežai uz Vāciju. Ministri uzskatīja, ka bezcerīgās pretošanās cena būs pārāk augsta. Lietuvas politiskā elite domāja, ka Smetonas režīma sabrukums nebūt nenozīmēs valsts neatkarības beigas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=ST3LrBPOM4gC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=1939:+The+Year+that+Changed+Everything+in+Lithuania%27s+History&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=X0vZUpyvG-TQygPFpoDwCg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=1939%3A%20The%20Year%20that%20Changed%20Everything%20in%20Lithuania's%20History&amp;f=false |title=1939: The Year that Changed Everything in Lithuania's History |access-date={{dat|2014|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150503232819/http://books.google.lv/books?id=ST3LrBPOM4gC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=1939:+The+Year+that+Changed+Everything+in+Lithuania%27s+History&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=X0vZUpyvG-TQygPFpoDwCg&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=1939%3A%20The%20Year%20that%20Changed%20Everything%20in%20Lithuania's%20History&amp;f=false |archivedate={{dat|2015|05|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šķērsojot Lietuvas robežu, sarkanarmieši nogalināja policistu Utas robežpārejas punktā.
Pēc Vācijas atteikšanās atvērt ''Klaipēdas koridoru''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |title=hrono.ru |access-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |archivedate={{dat|2016|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; visi apgādes ceļi bija bloķēti.&lt;ref&gt;Мельтюхов Михаил Иванович [http://militera.lib.ru/research/meltyukhov/05.html «Упущенный шанс Сталина. Советский Союз и борьба за Европу 1939-1941»]. — Вече, Москва 2002. {{ISBN|5783811963}}&lt;/ref&gt; 

Arī Latvijas armija pavēli pretoties nesaņēma,&lt;ref&gt;Ēriks Jēkabsons [http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170309050034/http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums |date={{dat|2017|03|09||bez}} }} Ir — 14.03.2014.&lt;/ref&gt; tomēr Vācijas vēstnieka Latvijā U. fon Koces 21. jūnija ziņojumā bija teikts, ka 17. jūnija naktī Rīgā nogalināti aptuveni 50 cilvēku, bet apmēram 200 ievainoti. Arī citās Latvijas vietās varas pārņemšana nenoritēja mierīgi, tāpēc 18. jūnijā K. Ulmanis, atrodoties mājas arestā, pēc jaunās varas pieprasījuma izsludināja valstī ārkārtas stāvokli, kas aizliedza pulcēšanos, brīvu pārvietošanos u.c..

Igaunijas armijas sakaru bataljona štābs nepakļāvās ieroču nolikšanas pavēlei un 21. jūnija vakarā Tallinā, Raua ielā notika kauja, kurā tika nogalināti 10 sarkanarmieši un 2 igauņu karavīri, daudzi abās pusēs tika ievainoti.&lt;ref&gt;[https://collection.cooperhewitt.org/countries/23424805/ Estonia]&lt;/ref&gt;

Sarkanās armijas zaudējumi Baltijas valstu okupācijas rezultātā (pēc nepilnīgām ziņām) bija — 58 krituši un 158 ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |title=Прибалтийская операция 1940 г. |access-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php |archivedate={{dat|2016|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pie tiem būtu jāpieskaita vēl daži Masļenku robežincidentā uz Latvijas robežas ievainotie un nogalinātie uzbrucēji. Ziņas par to netika izplatītas slepenības un totālas masu informācijas līdzekļu cenzūras dēļ.

=== Baltijas valstu salīdzinājums ar Somiju ===

Baltijas valstu vadītāji uzskatīja, ka Somijas [[Ziemas karš]] ar PSRS bija kļūda, jo pēc tam Somijai tāpat nācās piekrist gandrīz tām pašām prasībām, ko PSRS izvirzīja pirms kara. Tomēr Somijai kara gadījumā bija ārējas apgādes iespējas, kādu nebija bloķētajai Baltijai. Arī Anglija un Francija gatavojās nosūtīt apvienotos spēkus palīgā Somijai...
Nav zināms, ko Baltijas valstu iedzīvotāji domāja par līgumiem ar PSRS, bāzu izvietošanu un padošanos 1940. gada jūnijā. Politiskās partijas bija aizliegtas, opozīcija apspiesta, presē ieviesta cenzūra, dominēja tikai režīma viedoklis. Autoritāro režīmu politiskā un militārā elite īstenoja politiku, kas veda uz neatkarības zaudēšanu, pakti un ultimāti tika pieņemti dažu dienu vai stundu laikā bez publiskas apspriešanas pat režīmu kontrolētajos Lietuvas un Igaunijas parlamentos. Baltijas valstu autoritāro režīmu būtība pilnībā izpaudās nedemokrātiskajā veidā, kā tās risināja attiecības ar PSRS.
Tikmēr Somijā pastāvēja demokrātija un preses brīvība, pie cenzūras nebija pieraduši žurnālisti, darbojās politiskās partijas, un sabiedrība aktīvi pauda savu viedokli.

[[Attēls:Raate road.jpg|thumb|250px|[[Ziemas karš|Ziemas kara]] [[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]] nogalinātie PSRS kareivji un iznīcinātā PSRS tehnika]]
Lai arī triju Baltijas valstu maksimāli iespējamais mobilizējamo skaits gandrīz divreiz pārsniedza Somijas iespējas, atšķirībā no Somijas, Baltijas valstīs aizsardzība bija tikai plānu līmenī. Nepastāvēja kopīga militāra sadarbība, nebija izbūvētas aizsardzības līnijas. Netika izsludināta mobilizācija, trūka militārā ekipējuma. Negatavoja arī iedzīvotāju evakuāciju no pilsētām. Kaujas darbība uzreiz būtu noritējusi nevis pierobežas purvos un tukšos mežos, bet mazo valstu centrālajos rajonos. Visi apgādes ceļi pat no jūras puses bija bloķēti. Valstīs izvietotajās padomju militārajās bāzēs jau bija izvietoti tikpat lieli iebrucēju spēki, cik atradās šo valstu regulārajās armijās.

== PSRS ultimāti Eiropas kara kontekstā ==
Līdzīgi Trešā Reiha 1938. un 1939. gadā veiktajam Austrijas [[anšluss|anšlusam]], [[Čehoslovākija]]s sadalīšanai un Bohēmijas un Morāvijas protektorāta izveidei, arī Padomju Savienības valdība 1939. un 1940. gadā centās starptautiski leģitimizēt Baltijas valstu pārvēršanu protektorātos ar sekojošu aneksiju. 1939. gada oktobrī noslēgtie bāzu līgumi paredzēja PSRS bāzu izvietošanu šajās valstīs uz desmit gadiem. Igaunijas un Latvijas autoritārie prezidenti pirmajās nedēļās pēc okupācijas palika savos amatos un akceptēja PSRS emisāru uzspiestās izmaiņas. Visās valstīs PSRS karaspēka klātbūtnē tika veiktas vēlēšanas, kurās atļāva piedalīties tikai okupācijas iestāžu izveidotiem vēlēšanu sarakstiem.

Pēc Francijas un Lielbritānijas sakāves vairs nepastāvēja draudi par Rietumu militāro palīdzību un PSRS bija jānodrošinās pret iespēju, ka ar Savstarpējās palīdzības līgumiem neapmierinātās Baltijas valstis varētu izlemt pāriet Vācijas pusē.

Vēl 1940. gada 8. jūnijā tika noslēgts padomju—igauņu līgums par padomju karaspēka uzturēšanās administratīvo regulējumu, kas paredzēja, ka padomju karaspēka kustība notiks, tikai iepriekš informējot igauņu militāros komandierus. Parakstītāji bija Igaunijas vēstnieks [[Augusts Reis]] un Ārlietu komisāra vietnieks [[Vladimirs Dekanozovs]]. Nekas netika minēts par iespējamo kontingenta palielināšanu vai kādām padomju pretenzijām. Iespējams, pat vēl šajā laikā nebija pieņemts gala lēmums par visu Baltijas valstu okupāciju. Taču PSRS neattīstīja dažādu pieeju Baltijas valstīm, visur tika izmantoti vienādi risinājumi.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot; /&gt;

Novērtējot šo periodu Baltijas vēsturē, jāņem vērā, ka Vācija sagrāva un okupēja Čehoslovākiju, neskatoties uz Francijas un PSRS sniegtajām garantijām. Baltijas valstis neatkarību zaudēja nevis savas neveiksmīgās politikas, bet gan Vācijas un PSRS agresijas dēļ.

=== Molotovs par Baltijas okupāciju ===
[[Vincs Krēve-Mickevičs]], PSRS okupācijas spēku izveidotās valdības vicepremjers, Ārlietu ministrs un vēlāk arī premjers, savās trimdā sarakstītajās atmiņās apraksta tikšanos ar Molotovu, kurā tas Baltijas okupāciju izskaidro PSRS starptautisko mērķu ietvarā.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/251484-1940_gada_iluzijas_lietuva „1940. gada ilūzijas Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051615/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/251484-1940_gada_iluzijas_lietuva |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} — tvnet.lv&lt;/ref&gt; Šī saruna sasaucas ar vēsturnieku teorijām par plānoto PSRS uzbrukumu Vācijai 1941. vai 1942. gadā.

Krēve-Mickevičs bija pieprasījis tikšanos ar Molotovu, lai sūdzētos par valstij uzspiesto pārmērīgo sovjetizāciju.

{{cquote|Jums skaidri jāskatās uz reālo situāciju un jāsaprot, ka nākotnē mazām valstīm būs jāpazūd. Jūsu Lietuvai kopā ar pārējam Baltijas valstīm, ieskaitot Somiju, būs jāpievienojas varenajai Padomju Savienības saimei. Tāpēc jums jau tagad jāsāk izglītot savus cilvēkus par padomju sistēmu, kas nākotnē valdīs visur, visā Eiropā, dažās vietās ātrāk, kā Baltijas valstīs, vēlāk arī citās. (…)

Tagad, vairāk nekā iepriekš, mēs esam stingri pārliecināti, ka mūsu dižais biedrs Ļeņins nekļūdījās, kad viņš mums teica, ka Otrais pasaules karš mums palīdzēs iegūt varu visā Eiropā, līdzīgi kā Pirmais palīdzēja mums iegūt varu Krievijā.

Šodien mēs atbalstām Vāciju, bet tikai pietiekoši, lai to nesakautu pirms apspiestās un badā esošās karojošo valstu masas zaudē ticību un saceļas pret saviem vadoņiem. Tad Vācijas buržuāzija panāks izlīgumu ar savu ienaidnieku, Sabiedroto valstu buržuāziju, lai ar kopīgiem spēkiem apspiestu proletariāta sacelšanos. Bet tajā brīdī mēs nāksim tam palīgā, mēs nāksim ar svaigiem spēkiem, labi sagatavoti; es domāju, ka Rietumeiropas teritorijā, kaut kur Reinas tuvumā notiks pēdējā kauja starp proletariātu un deģenerēto buržuāziju, kas izlems Eiropas likteni uz visiem laikiem. Mēs esam pārliecināti, ka mēs, nevis buržuāzija, uzvarēs tajā kaujā.

Šī iemesla dēļ mēs nevaram šodien nopietni apsvērt jūsu piedāvājumu. Mēs nevaram pieļaut mūsu aizmugurē palikt mazai salai ar valdības veidu, kādam būs jāpazūd visā Eiropā.&lt;ref&gt;[http://www.lituanus.org/1965/65_2_02_KreveMickevicius.html Conversations with Molotov]&lt;/ref&gt;|}}

== Iespējamās alternatīvas ==
Alternatīva katras valsts atsevišķām sarunām un klusai kapitulācijai būtu bijusi kopēja alianse un vēršanās pie palīdzības Tautu savienībā vai Rietumu sabiedrotajiem pēc politiskā un morālā atbalsta.

Kopīgi vai atsevišķi Baltijas valstis militāri būtu varējušas pretoties PSRS tikai pāris dienas. Taču svarīgāks būtu nevis pretošanās ilgums, bet pretestības fakts. Uzvara bija neiespējama, taču pretošanās nozīmētu sakāvi ar godu. Okupācija ne vienmēr nozīmē valstiskuma zaudēšanu vai aneksiju. Vācija un PSRS kara laikā okupēja daudzas valstis, mainīja to politiskās sistēmas un robežas, bet tikai dažas no Eiropas valstīm tika iznīcinātas vai anektētas pilnībā: Čehoslovākija 1938—1945., Polija 1939—1945., Baltijas valstis 1940—1990.

Nedz 1939. gada oktobrī, nedz 1940. gada jūnijā Rietumu sabiedrotajiem nebija iespēju atbalstīt Baltijas valstis, jo sarunas Maskavā notika ļoti ātri, slepeni un bez starptautiskām konsultācijām vai palīdzības pieprasīšanas. Neviena no Baltijas valstīm publiski nevērsās pēc palīdzības pie Rietumu lielvalstīm.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas okupācija (1940)]]
* [[Latvijas okupācija (1941—1945)]]
* [[Baltijas valstu okupācijas neatzīšana]] 

== Literatūra ==
* Alfrēds Bērziņš „1939. Lielo notikumu priekšvakarā”. — Grāmatu draugs, Brooklyn, N.Y. 1976.
* Henrihs Strods „Pakta zona. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 2003”. — Latvijas 50 Gadu Okupācijas Muzeja Fonds, Rīga 2004. {{ISBN|9984961311}}
* Agnis Balodis „Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā”. — Zvaigzne, Rīga 1980.
* Juris Ciganovs „Piegādes karam”. — Mājas Viesis 23.08.2002.

== Ārējās saites ==
* [https://veletajiem.wordpress.com/2014/03/14/latvijas-okupacija-1940-gada-dokumentos-lidzigi-krievija-2014-gada-rikojas-ukraina/ Latvijas okupācija 1940. gadā dokumentos]
* Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/riteniem.htm „Zem politisko lielvaru riteņiem”] — Latvijas Vēstnesis 10.03.-28.09.2005.
* Inesis Feldmanis [http://lpra.vip.lv/mol_feldmanis.htm Okupācijas patiesais sākums] — Latvijas Avīze 01.10.2004.
* [https://gulags.wordpress.com/2013/08/20/pavele-but-gataviem-iebrukt-latvija-1940-g-9-junijs/ Директива НКО СССР № 02622 от 9 июня 1940 года]
* [https://web.archive.org/web/20160226122740/http://www.hrono.ru/sobyt/1900war/1940prib.php Прибалтийская операция 1940 г.]

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Diplomātija]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>pbt5cthnwqq4tj0hw8v777l8qxqlt3z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242218</id>
    <revision>
      <id>4454953</id>
      <parentid>4236490</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:29:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454953</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27327" sha1="4gj7xar48pgr3lze29cybgipsej8gs8" xml:space="preserve">[[Attēls:Baltijas valstu paviljons 1937. gada Pasaules izstādē.jpg|thumb|350px|Baltijas valstu kopīgais paviljons [[Pasaules izstāde Parīzē (1937)|1937. gada Pasaules izstādē]].]]
[[Attēls:London-geographical-institute the-peoples-atlas 1920 poland-and-the-new-baltic-states.jpg|thumb|right|Neskaidrās jauno valstu robežas, 1920]]
'''Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā''' attiecas uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī [[Polijas Otrā republika|Polijas Otro republiku]] un [[Somija|Somiju]], kuras arī uzskatīja par [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]].

==Viļņas apgabala problēma==
Visām Baltijas valstīm bija divas iespējas izveidot aliansi vēl pirms [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] strīda sākšanās. 1920. gada 6. janvārī [[Valka|Valkā]] Baltijas armiju vadītāji vienojās par ciešu sadarbību, un 1920. gada 6. augustā sākās [[Bulduru konference]].&lt;ref name=&quot;Toward the Baltic Union, 1920-27&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1966/66_2_03Anderson.htm |title=Toward the Baltic Union, 1920-27 |access-date={{dat|2014|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140313213754/http://www.lituanus.org/1966/66_2_03Anderson.htm }}&lt;/ref&gt; Turpmākajos gados, līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam, dažādas Baltijas valstu konferences un ārlietu ministru tikšanās notika gandrīz katru gadu, taču jebkādu progresu vienmēr traucēja Viļņas apgabala konflikts un lielvalstu savstarpējā diplomātiskā cīņa par ietekmi Baltijas reģionā.

1920. gada oktobrī poļi okupēja Viļņas apgabalu, un cerības uz lielu Baltijas savienību sabruka. Turpmākās sarunas koncentrējās uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aliansi, kurā varētu piedalīties arī Somija. Igauņi nevēlējās bojāt attiecības ar poļiem, tāpēc bija gatavi aliansei tikai ar Latviju. Lietuvai lielā Baltijas alianse bija ļoti nepieciešama kā pretspēks Polijai. Attiecīgi, Polija darīja visu iespējamo, lai šāda Baltijas alianse neizveidotos. Turpmāko gadu laikā tika noslēgti dažādi sadarbības līgumi, kas reti tika izpildīti. Lietuva pieprasīja pārējo Baltijas valstu diplomātisko un pat militāro palīdzību Viļņas jautājuma risināšanā. Nedz Somijai, nedz Igaunijai nebija vēlēšanās iesaistīties šajā konfliktā.

Polija centās dominēt Baltijas reģionā gan savu vēsturisko lielvalsts ambīciju dēļ, gan tāpēc, ka tā ar Francijas atbalstu vēlējās radīt plašu pretpadomju aliansi. Latvijai reģiona valstu militārā alianse sniegtu drošību, un kaimiņvalstu militāro palīdzību, kas jau bija sevi pierādījusi brīvības cīņu laikā. Neatkarību ieguvušo valstu savienība arī nodrošinātu Latviju pret situāciju, kurā baltā vai sarkanā Krievija vēlētos atjaunot impērijas robežas. [[Latvijas-Polijas attiecības (1919-1939)|Latvijai ar Poliju]] sākotnēji bija salīdzinoši labas attiecības, ņemot vērā Polijas karaspēka palīdzību [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanā]] no lieliniekiem. Starp [[Trešais reihs|Trešais reihu]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] esošās Baltijas valstis nevēlējās Lietuvas dēļ sanaidoties ar reģiona lielvalsti Poliju. Tādēļ Somija aizvien noteiktāk attālinājās no Baltijas, un meklēja ciešākas sadarbības iespējas ar [[Skandināvija]]s valstīm.
 
== Alianses veidošanas neveiksmes (1921-1925) ==
Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas konferencē [[Tallina|Tallinā]], 1921. gada 24. februārī Latvijas Ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Meierovics]] izvirzīja trīs tēzes reģiona alianses izveidošanai:
*visām dalībvalstīm jābūt miera stāvoklī (Polija un Lietuva vēl atradās karastāvoklī)
*Bulduru konferencē noslēgtās vienošanas ir vai nu jālauž, vai arī visām valstīm tās jāratificē un jāīsteno
*visi esošie strīdi starp valstīm jāatrisina pirms tiek sasaukta nākamā konference.&lt;ref name=&quot;Toward the Baltic Union, 1920-27&quot;/&gt;

Tiekoties 1921. gada 2. un 3. jūlijā, Meierovics un Igaunijas ārlietu ministrs [[Antss Pīps]] vienojās par Igaunijas-Latvijas militāro aliansi. Polijai draudzīgā Igaunija uzstāja, ka Viļņas konflikta dēļ Lietuvu aliansē nevar iekļaut. 1921. gada 7. jūlijā Latvija un Igaunija parakstīja militārās savienības līgumu.

1921. gada 25.-30. jūlijā Helsinkos notika Polijas, Latvijas, Somijas, Igaunijas konference, kurā Polija nesekmīgi centās panākt militāras savienības izveidošanu. Igaunija un Latvija atteicās tādu noslēgt bez Lietuvas dalības. 1921. gada 16.-18. decembrī Tallinā notika Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas konference kurā apsprieda ekonomiskās un militārās sadarbības jautājumus. 1922. gada 13.-17. martā Varšavā notika šo valstu konference, kurā tās vienojās atzīt savus miera līgumus ar Padomju Krieviju, kā arī atbalstīt viena otru ārēja uzbrukuma gadījumā. Šo vienošanos par alianses izveidošanu negatīvi uztvēra ne tikai Padomju Krievija, bet arī Vācija, kas to uztvēra par franču mēģinājumu radīt otro fronti pret Vāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL214{{!}}page:100{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL214{{!}}page:100{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL214{{!}}page:100{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Latvijas, Igaunijas un Polijas parlaments Varšavas līgumu ratificēja, bet Somija atteicās to ratificēt, atliekot lēmuma pieņemšanu uz rudeni, kad jāsanāk jaunam parlamentam. Līgums tā arī nestājās spēkā nevienā valstī. 
 
1923. gada 14. martā Rietumu sabiedrotie atzina Polijas austrumu robežas un attiecīgi, arī Viļņas iekļaušanu Polijas sastāvā. Polija iesniedza prasību Rietumiem tai nodot arī sešus poļu apdzīvotus pagastus [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]], kas gan tika noraidīta.

Polijas, Latvijas, Igaunijas un Polijas konference Rīgā 1923. gada 9.-11. jūlijā beidzās bez rezultātiem. Latvija un Igaunija tad uzsāka sarunas par divpusēju savienību. No 1923. gada 25. oktobrim līdz 1. novembrim Tallinā notika Igaunijas — Latvijas konference, kuras laikā tika noslēgti seši līgumi — par [[Latvijas-Igaunijas robeža|galīgajām abu valstu robežām]]; savstarpējo prasību nokārtošanu par Neatkarības kara izmaksām; pagaidu vienošanos par ekonomiskajām attiecībām un muitas tarifiem; kuģošanas jautājumiem un ostu nodevām; un visbeidzot — līgums par abpusēju aizsardzības aliansi, kas tika ratificēts 1924. gada 1. februārī. Latvija atteicās no Roņu salas un apņēmās izmaksāt 30 miljonus igauņu kronu Ziemeļvidzemē karojošo igauņu kara invalīdu un kritušo ģimenēm. Lai arī Lietuva vēlējās pievienoties šim līgumam, Polijas ietekmē Igaunija to noraidīja. Arī turpmākajos gados Polija traucēja trīs mazo Baltijas valstu savienības mēģinājumiem, nevēlēdamās zaudēt savu ietekmi reģionā.

1924. gada 19. maijā [[Kauņa|Kauņā]] notika trīs Baltijas valstu konference, kurā Lietuvas ārlietu ministrs Galvanauskas norādīja, ka Baltijas valstīm ir tikai trīs izvēles: 1) Tās var pievienoties vienas vai vairāku lielvalstu blokam. Tas būtu izdevīgi, taču arī riskanti. 2) Ieviest absolūtu neitralitāti un izolēties no apkārtējās situācijas. Tas agrāk vai vēlāk novestu pie tā, ka lielās valstis sagrābtu mazās. 3) Tās var apvienoties un kopīgi strādāt pie savas neatkarības un drošības nodrošināšanas.

Pēc 1924. gada decembra komunistu sacelšanās Tallinā, reģiona valstis atkal pievērsa lielāku uzmanību kopējai sadarbībai drošības jautājumos, un iespējām saņemt militāru palīdzību no Lielbritānijas un Francijas. 1925. gada 16.-17. janvārī Helsinkos notika Baltijas valstu (bez Lietuvas) konference, kas nepanāca progresu militārās savienības jautājumā, bet vienojās par sadarbību cīņā pret komunistu pagrīdi.

Paralēli oficiālajām diplomātu konferencēm, regulāri notika vairāk vai mazāk slepenas reģiona valstu ģenerālštābu pārstāvju tikšanās, kas militārās alianses trūkumu aizvietoja ar tiešu sadarbību. 1925. gada 11. martā Rīgā notika Latvijas, Igaunijas un Polijas ģenerālštābu pārstāvju tikšanās. 31. marta-2. aprīļa ģenerālštābu konferencei pievienojās arī Rumānijas pārstāvji un Somijas novērotājs.

Lielbritānijas un Francijas atšķirīgās intereses neveicināja mieru reģionā. Abas lielvalstis izdarīja spiedienu uz Lietuvu, lai tā piekāptos Viļņas apgabala jautājumā. 1925. gada jūlijā Meierovics apmeklēja Parīzi un Londonu, kas uzsvēra nepieciešamību izveidot Baltijas un Polijas militāro savienību. To aktīvi aizstāvēja arī Igaunija, kamēr Somija aizvien noraidošāk izturējās pret šādiem plāniem. Francija atbalstīja Poliju līdz laikam, kad sāka uzlaboties franču-padomju attiecības, un Francija sāka interesēties par Lietuvu. Lielbritānijai nepatika Francijas un tā sabiedrotās Polijas dominance reģionā, tā priekšroku deva Skandināvijas un Baltijas savienībai, vai tikai Baltijas savienībai bez Polijas.

1925. gada 25. augustā [[Autoavārija|autoavārijā]] mira Meierovics. 6.-11. septembrī Ženēvā notika Baltijas valstu kārtējā konference, kurā Polija un Igaunija cerēja vienoties par militāro savienību. Šis mēģinājums atkal izgāzās, un Ženēvas konference bija pēdējā regulārā visu Baltijas valstu kopīgā konference.

===Austrumu Lokarno projekts===
1925. gada 16. oktobrī [[Lokarno konference]]s noslēgumā Rietumeiropas valstis noslēdza [[Lokarno līgumi|Lokarno līgumus]], ar kuriem Vācija garantēja savu rietumu kaimiņu robežu neaizskaramību. Vācija atteicās garantēt savas robežas ar Poliju, [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] un Lietuvu. Tā kā Austrumeiropas valstu robežas netika garantētas, radās idejas par &quot;Austrumu Lokarno&quot;. Lielbritānija ierosināja reģiona valstīm noslēgt Austrumu garantiju līgumu. Latvijas [[Hermanis Albats]] paredzēja, ka šādu līgumu vispirms varētu noslēgt Baltijas jaunās valstis, un pēc tam to robežas garantētu PSRS, Vācija un pēc Somijas ierosmes, arī Skandināvijas valstis. PSRS pret šādiem plāniem izturējās negatīvi, līdzīgi kā pret iepriekšējiem Baltijas militārās alianses noslēgšanas mēģinājumiem. Tā kā Lokarno līgumi negarantēja Vācijas-Polijas robežas, militāra savienība ar Poliju pārējām Baltijas valstīm radīja risku, ka tās varētu tikt ierautas karā ne tikai pret PSRS bet arī Vāciju. Šīs bažas pastiprināja Somijas atsvešināšanos no kopējiem Baltijas projektiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL411{{!}}page:152{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL411{{!}}page:152{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL411{{!}}page:152{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sarunas ar lielvalstīm (1925-1934) ==
Pēc Lokarno Rietumu interese par Austrumeiropu samazinājās, jo tiem svarīgo robežu jautājums bija atrisināts. Izskanēja dažādi priekšlikumi par Skandināvijas-Baltijas bloka veidošanu. Zviedrijai par to nebija intereses, Lielbritānija negribēja sniegt garantijas Baltijas valstīm, un PSRS jebkāda bloka veidošanu uzskatīja par sev naidīgu koalīciju. Lai mazinātu šādas alianses izveidošanās iespēju, 1925. gadā PSRS piedāvāja noslēgt divpusējus neuzbrukšanas līgumus ar Poliju, Somiju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Francijas mudināta, 1925. gada sākumā Polija sāka sarunas ar PSRS par neuzbrukšanas līguma noslēgšanu, taču Lielbritānija izmantoja savu ietekmi reģionā, lai šādu līgumu noslēgšanu nepieļautu. Polija un Igaunija centās sasaukt jaunu Baltijas valstu konferenci, taču Latvija un Somija ierosinājumam nepiekrita. Polija atsāka mēģinājumus noslēgt militāru savienību ar Latviju un Igauniju. Latvija aizstāvēja ideju par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas kopīgu neuzbrukšanas līgumu ar PSRS, tā izslēdzot Poliju. Šāda daudzpusēja līguma projektu valstis 1926. gada 5. maijā iesniedza PSRS. Padomju puse šo ierosinājumu nepieņēma, un maija otrajā pusē piedāvāja Latvijai un Igaunijai neuzbrukšanas līgumu projektus. Abas valstis nolēma sniegt atbildi pēc Somijas-PSRS sarunu beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL433{{!}}page:162{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL433{{!}}page:162{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL433{{!}}page:162{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1926. gada 13.-14. jūlijā Tallinā notika šo trīs valstu konference, kurā pieņēma lēmumu censties noslēgt kolektīvo neuzbrukšanas līgumu, bet PSRS atteikšanās gadījumā panākt, lai visu līgumu teksti ir identiski un tiek noslēgti vienlaikus. 25. augustā PSRS atbildēja, ka uzsāks individuālas sarunas ar katru valsti. 21. oktobrī Rīgā sākās sarunas ar PSRS delegāciju, taču ņemot vērā [[Alberinga Ministru kabinets|Alberinga valdības]] krīzi, 8. decembrī tās pārtrauca. 19. decembrī izveidojās kreisā spārna [[Skujenieka 1. Ministru kabinets|Skujenieka valdība]]. 1927. gada janvāra vidū ārlietu ministrs [[Fēlikss Cielēns]] atsāka sarunas ar PSRS. Kreisā valdība bija pārāk nestabila, lai strauji pabeigtu sarunas, kurām pretojās visa opozīcija. Cielēns arī uzturēja ciešu kontaktu ar Igauniju, kas šajā laikā nesteidzās noslēgt līgumu ar PSRS. Tomēr 9. martā Latvija un PSRS vienojās (parafēja) līguma tekstu, ko bija paredzēts noslēgt uz pieciem gadiem. Abas puses apņēmās neiesaistīties koalīcijās, kas būtu vērstas pret otru pusi. Taču abām pusēm saglabājās konflikti par citiem abpusējo attiecību jautājumiem, un līguma noslēgšana nenotika.

Tikmēr Lietuva, kas lielā mērā bija izslēgta no Baltijas konferencēm un baidījās no Polijas, uzreiz bija gatava noslēgt neitralitātes un neuzbrukšanas līgumu ar PSRS, ko parakstīja 1926. gada 28. septembrī.

Vācijas politiku pret Lietuvu raksturo 1927. gada 14. februāra dokuments. Vācija lieto Lietuvu kā līdzekli pret Poliju, taču neveido pārāk ciešas attiecības ar to. Lietuvai jābūt vājai, bet ne tik vājai, lai sabruktu. Lietuva jāattur no kara ar Poliju, jo tas novestu pie tās sagrāves un Vācija to vairs nevarētu izmantot savai diplomātijai. Lietuvas iekarošanas gadījumā Polijas nākamais mērķis varētu būt Austrumprūsija ([[Versaļas līgums|Versaļas miera līgums]] liedza Vācijai turēt lielu armiju).

Divdesmito gadu beigās Igaunija un Latvija sekojot Somijai centās tuvoties Skandināvijas valstīm, sevišķi Zviedrijai. 1929. gada 27. un 28. maijā Valsts Prezidents [[Gustavs Zemgals]] bija vizītē Zviedrijā. No 27. jūnija līdz 1. jūlijam Zviedrijas karalis [[Gustavs V]] apmeklēja Igauniju un Latviju. 1929. gada 5. decembrī Somija pirmo reizi piedalījās Ziemeļeiropas aizsardzības konferencē, uz kuru Latvija un Igaunija netika ielūgtas. Vēsturnieks Edgars Andersons raksta, ka: &quot;''Par spīti savai nepatikai un bailēm no Krievijas, Skandināvu valstis nevēlējās būt tieši iesaistītas Baltijas problēmās. Zviedrija jūtās glaimota par to, kā Baltijas valstis to aplido un uzskata par vēlamāko līderi Baltijas reģionā, bet viņa saprata savas ierobežotās iespējas un jutās droša savā pussalas izolācijā''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1967/67_1_01Anderson.html |title=Toward the Baltic Union, 1927-1934 |access-date={{dat|2014|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140313213752/http://www.lituanus.org/1967/67_1_01Anderson.html }}&lt;/ref&gt;

1930. gada rudenī Latvijas un Igaunijas Kara akadēmija vienojās par kopējiem vasaras manevriem, taču tādi notika tikai 1931. un 1932. gadā. 1930. un 1931. gadā notika Latvijas un Igaunijas flotes manevri, kuros piedalījās arī Somijas kara kuģi. Diemžēl turpmāk tie vairs nenotika. 1932. gada rudenī Latvija un Polija sarīkoja kopīgus manevrus padomju pierobežā.

1929. gada jūnijā Rīgā sāka darboties Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrība par kuras priekšsēdētāju ievēlēja [[Rainis|Raini]]. Biedrības piesegā PSRS attīstīja spiegošanas darbību.

Šajā laikā Latvijas vēstniecības darbiniekus Maskavā apsūdzēja diplomātiskā pasta izmantošanā, lai veiktu spekulatīvu preču tirdzniecību ar Latviju. Vēstnieku Ozolu apvainoja kaviāra tirgošanā. Gandrīz 20 vēstniecības darbiniekus aizturēja par spekulāciju un tiem nācās pamest PSRS. 1929. gada maijā Ozols atgriezās Latvijā un oktobrī par vēstnieku kļuva [[Jānis Seskis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL553{{!}}page:200{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL553{{!}}page:200{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL553{{!}}page:200{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Briāna-Keloga pakts|Briāna-Keloga pakta]] parakstīšana 1928. gadā atjaunoja PSRS mēģinājumus noslēgt neuzbrukšanas līgumus ar Eiropas robežvalstīm. PSRS piedāvāja vienoties par Briāna-Keloga pakta priekšlaicīgu stāšanos spēkā, tā kā citas pasaules valstis to vēl nebija ratificējušas. Tas atkal aizsāka reģionālo interešu un konfliktu ķēdi, valstīm vai nu aizstāvot kolektīvas vienošanās parakstīšanu, individuālus līgumus, vai vispār atsakoties parakstīt vienošanos ar PSRS. 1929. gada 9. februārī Maskavā Polija, Latvija, Igaunija un Rumānija parakstīja protokolu ar PSRS. Vēlāk tam pievienojās Turcija, Irāna un Lietuva. Oktobra beigās Saeima protokolu ratificēja.

1931. gada 10. augustā Francija un PSRS parafēja (saskaņoja) neuzbrukšanas līguma tekstu, kas nozīmēja, ka Francija atsakās no pēdējām idejām par boļševiku varas gāšanu militāras intervences ceļā. Francija attiecīgi uzskatīja, ka tās ciešajām sabiedrotajām Polijai un Rumānijai arī jāparaksta šādi līgumi. Franči arī Baltijas valstīm rosināja noslēgt šādus līgumus. Polija, līdzīgi kā 1927. gadā, uzstāja, ka šādi līgumi jānoslēdz vienlaikus visām reģiona valstīm. PSRS sarunas ar Somiju un Igauniju sākās 1931. gada decembrī. 16. decembrī Latvijas Ārlietu ministrija piekrita divpusēju sarunu sākšanai, apņemoties līguma tekstu iepriekš saskaņot ar Igauniju. No savas puses, igauņi 15. decembrī Latviju iepazīstināja ar Igaunijas-PSRS līguma tekstu, kas bija identisks Polijas-PSRS līguma tekstam. Arī Latvija savu līgumu balstīja uz poļu līguma bāzes, dažus punktus pārņemot no franču-padomju līguma. 29. decembrī Seskis informēja Ļitvinovu par gatavību noslēgt neuzbrukšanas līgumu. Pēc Latvijas lūguma sarunas 5. janvārī sākās Rīgā. No Latvijas puses galvenais sarunu vedējs bija [[Hermanis Albats]]. Padomju pusi neapmierināja Latvijas iesniegtais līguma projekts, un tā piedāvāja parakstīt 1927. gadā izstrādāto līguma tekstu, ko Latvija neuzskatīja par iespējamu, ņemot vērā reģiona valstu apņemšanos noslēgt līgumus ar jauniem tekstiem. 1932. gada 21. janvārī PSRS parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar Somiju (stājās spēkā 9. augustā) un 25. janvārī parafēja līgumu ar Poliju. 27. janvārī bija gatavs Latvijas līguma teksts, taču 28. janvārī Polija un Igaunija veica diplomātisku spiedienu uz ārlietu ministriju un Valsts prezidentu Kviesi, lai neļautu līguma parakstīšanu esošajā versijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL730{{!}}page:234{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL730{{!}}page:234{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL730{{!}}page:234{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc Saeimas komisijas iejaukšanās un Ministru prezidenta Skujenieka iesaistīšanās sarunās, 5. februārī izdevās parakstīt [[Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā|Latvijas un PSRS līgumu par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā]]. Līguma termiņš bija trīs gadi ar automātisku pagarinājumu uz diviem gadiem. Saeima līgumu ratificēja 21. jūnijā un 28. jūlijā notika līgumu apmaiņa Maskavā. Igaunija līgumu ar PSRS parakstīja 4. maijā un tas stājās spēkā 18. augustā. Pēc tam, kad izgāzās Rumānijas un PSRS sarunas, Polija līgumu parakstīja 25. jūlijā un 23. decembrī apmainījās ar ratifikācijas dokumentiem. Francija līgumu parakstīja 29. novembrī.

Lai iebiedētu PSRS, Vācija 1933. gada novembrī uzsāka sarunas ar Poliju par neuzbrukšanas līguma noslēgšanu. PSRS uz Vācijas ietekmes pieaugumu reaģēja ar pēkšņu piedāvājumu Polijai kopīgi garantēt Baltijas valstu drošību. PSRS Ārlietu Tautas komisārs [[Maksims Ļitvinovs]] Polijas vēstniecībai Maskavā 1933. gada 21. decembrī ieteica izplatīt kopēju deklarāciju iepriekš neinformējot Baltijas valstis. Ļitvinova piedāvātais teksts paredzēja, ka gandrīz jebkurš notikums Baltijas valstu iekšpolitikā būtu iemesls bruņotai intervencei. Polija principā bija ieinteresēta, taču nevēlējās piekrist modelim, kurā valstu drošība tiek garantēta bez to piekrišanas. Tāda uzvedība grautu Polijas prestižu un novestu pie Maskavas dominances. 23. decembri PSRS par savu plānu informēja Latviju, Igauniju un Somiju. Somija to noraidīja uzreiz. Latvijai un Igaunijā radās aizdomas par Polijas uzvedību, tās vēlējās saņemt garantijas arī no Vācijas un citām valstīm. Janvāra vidū abas valstis galīgi noraidīja šo piedāvājumu. 1934. gada 26. janvārī Vācija un Polija parakstīja neuzbrukšanas līgumu uz desmit gadiem.

1934. gada 20. martā PSRS piedāvāja pagarināt neuzbrukšanas līgumus uz vēl desmit gadiem. Pēc saskaņošanas ar Lietuvu un Igauniju, Latvija 28. martā atbildēja piekrītoši. Tā kā PSRS nebija Polijai izteikusi šādu piedāvājumu, poļu diplomāti centās atturēt Baltijas valstīs no līgumu pagarināšanas. Pēc veiksmīgām Polijas-PSRS sarunām, Baltijas valstis vienošanos par neuzbrukšanas līgumu pagarināšanu parakstīja Maskavā 1934. gada 4. aprīlī.

== Pēc Lietuvas pievienošanās Baltijas aliansei (1934-1940) ==

Igaunija un Latvija 1934. gada 17. februārī noslēdza vēl ciešāku militāro aliansi un aicināja tajā piedalīties arī Lietuvu. Alianse paredzēja kopīgu pozīciju starptautiskajās konferencēs, regulāras ārlietu ministru tikšanās, kā arī kopīgas komitejas izveidošanu, kas pārraudzītu likumdošanu, politiskos un ekonomiskos jautājumus. Alianses līgums tika veidots līdzīgs 1934. gada 9. februāra [[Balkānu pakts|Balkānu paktam]] un 1933. gada 16. februāra [[Mazā Antante|Mazās Anantes]] paktam.

Kamēr starp Poliju, Vāciju un PSRS pastāvēja saspīlētas attiecības, Lietuvai nebija jāuztraucas. Pēc Polijas-PSRS un Polijas-Vācijas neuzbrukšanas paktu noslēgšanas, kā arī nacistiem izrādot interese par [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] atgūšanu, Lietuva nonāca diplomātiskā izolācijā. 1934. gada 24. februārī un 25. aprīlī Lietuva izteica vēlēšanos izveidot ciešāku savienību ar Latviju un Igauniju.

1934. gada 28. martā Ļitvinovs piedāvāja Vācijas vēstniecībai, ka PSRS un Vācija kopīgi varētu sniegt garantijas Baltijas valstīm. 11. aprīlī Vācija atteicās no piedāvājuma, Baltijas valstis par šo piedāvājumu uzzināja tikai 23. aprīlī.

Ņemot vērā, ka Centrālās un Austrumeiropas kopējā drošības pakta ideja acīmredzot neīstenosies, 1934. gada 27. augustā PSRS vēstnieks Latvijā informēja, ka PSRS vairs nav iebildumu pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aliansi. 29. augustā notika Baltijas konference Rīgā un jau tās pašas dienas vakarā tika panākta vienošanās par Baltijas Antantes izveidošanu.

1934. gada 12. septembrī trīs Baltijas valstis Ženēvā parakstīja [[Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju|Saprašanās un Sadarbības līgumu]] ar kuru formāli tiek izveidota [[Baltijas Antante]]. 14. novembrī tas tika ratificēts Rīgā.

==Skatīt arī==
* [[Latvijas—Polijas attiecības (1919—1939)]]
* [[Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940)]]
* [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Baltijas valstis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Somijas vēsture]]</text>
      <sha1>4gj7xar48pgr3lze29cybgipsej8gs8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Franču grupa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>248214</id>
    <revision>
      <id>4455016</id>
      <parentid>4081183</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:38:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455016</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6377" sha1="0t0xgmg9lg6kod783dqumnqs8g2kh0c" xml:space="preserve">[[Attēls:Dzirnavu iela 70, Rīga.JPG|thumb|300px|Ēka Dzirnavu ielā 70, kuras 5. dzīvoklī pulcējās &quot;Franču grupa&quot;.]]
'''Franču grupa''' ir [[PSRS]] drošības iestāžu dots apzīmējums latviešu inteliģences [[disidents|disidentu]] grupai, ko 1950. un 1951. gadā [[Valsts drošības komiteja|Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta]] darbinieki apsūdzēja buržuāziskajā nacionālismā un dalībā pretpadomju sanāksmēs. Grupas dalībniekiem piesprieda 7-25 gadu ilgu ieslodzījumu un izsūtījumu uz [[PSRS]] nometinājuma vietām.   
Represiju mērķis bija izolēt režīmam nelojālus cilvēkus un iebaidīt Latvijas inteliģenci.&lt;ref&gt;[http://www.lma.lv/?parent=1505 Sods par sapni un Franču grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305002351/http://www.lma.lv/?parent=1505 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} lma.lv&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un Otrā pasaules kara beigām Rīgā izveidojās latviešu inteliģentu grupa, kas no 1946. gada regulāri pirmdienās pulcējās aktieru [[Irma Stubava|Irmas]] un [[Arnolds Stubavs|Arnolda Stubavu]] dzīvoklī [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]] 70. Apspriesta tika galvenokārt franču literatūra, katrs dalībnieks varēja ņemt līdzi arī savus domubiedrus. Mākslinieks [[Kurts Fridrihsons]] pulcēšanās reizēs ienesa franču salonu garu.
 
Liktenīga bija [[Andrē Žids|Andrē Žida]] [[Staļins|Staļina]] ideoloģiju atmaskojošā darba &quot;Atgriešanās no Padomju Savienības&quot; (''Retour de l' U.R.S.S'', 1936) pārspriešana, kurā, piemēram, bija šāds izteikums: ''Ik rītu &quot;Pravda&quot; viņus pamāca, ko pieklājas zināt, domāt, kam ticēt. Un atkāpties no tā nav labi! Tādējādi ikreiz, kad mēs sarunājamies ar kādu krievu, šķiet, ka mēs sarunātos ar visiem''.
Pēc kādas denunciācijas 1950. un 1951. gadā grupas dalībniekus apcietināja un apsūdzēja buržuāziskā nacionālismā un dalībā pretpadomju nacionālistiskās sanāksmēs. Notiesāja 13 cilvēkus. PSRS Valsts Drošības ministrijas Īpašā apspriede piesprieda viņiem no 7 līdz 25 gadiem ilgu ieslodzījumu soda nometnēs.

Francijas prezidents [[Fransuā Miterāns]] Latvijas valsts vizītes laikā 1992. gadā tikās ar grupas dalībniecēm Ievu Lasi un Mirdzu Ersu un ielūdza viņas uz oficiālo pieņemšanu Elizejas pilī Parīzē sakarā ar Francijas valsts nacionālajiem svētkiem 14. jūlijā.

Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] Latvijas valsts vizītes laikā 2020. gada 29. septembrī Rīgas pilī savā runā paziņojumā presei īpaši pieminēja arī Franču grupu un godināja tās dalībnieku piemiņu, nākamā dienā apmeklējot [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-latviju-oficiala-vizite-apmekle-francijas-prezidents-makrons.a376148/|title=VIDEO: Latviju oficiālā vizītē apmeklē Francijas prezidents Makrons|publisher=LSM.lv Ziņu redakcija|work=|access-date=2020. gada 30. septembrī.|date=laiks: 2020. gada 29. septembrī.|last=|first=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/mes-neesam-naivi-bet-mums-ir-jaatsak-dialogs-ar-krieviju-makrons-runa-rigas-pili|title=“Mēs neesam naivi, bet mums ir jāatsāk dialogs ar Krieviju!” Makrons runā Rīgas pilī|publisher=LETA|work=|access-date=Skatīts: 2020. gada 30. septembrī|date=laiks: 2020. gada 29. septembrī|last=|first=}}&lt;/ref&gt;

== Notiesātie grupas dalībnieki ==
# [[Maija Silmale]] (1924–1973), studente 
# [[Mirdza Ersa]], precējusies Lībiete (1924-2008), studente, aktrise
# [[Skaidrīte Sirsone]] (1920–1998), studente 
# [[Milda Grīnfelde]] (1909–2000), tulkotāja 
# [[Ieva Lase]] (1916–2002), tulkotāja 
# [[Elza Stērste]] (1885–1976), dzejniece un tulkotāja
# [[Eleonora Sausne]] (1910–1969), skolotāja
# [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922–1999), aktieris  
# [[Kurts Fridrihsons]] (1911–1991), mākslinieks 
# [[Arnolds Stubavs]] (1910–1958), aktieris 
# [[Irma Stubava]] (1908–1999), aktrise 
# [[Alfrēds Sausne]] (1900–1994), literāts 
# [[Gustavs Bērziņš]] (1910–1981), jurists

== Piemiņa ==
Par šiem notikumiem  režisors Andris Rozenbergs 1994. gadā uzņēma dokumentālo filmu &quot;Sods par sapni&quot;. 2005. gadā Francijas Kultūras centrs Rīgā un Latvijas Okupācijas muzejs sagatavoja izstādi «Franču grupa un mākslinieks Kurts Fridrihsons».&lt;ref&gt;[http://www.lvportals.lv/print.php?id=100807 Atklāj izstādi &quot;Sods: 7 līdz 25 gadi gulagā. Mākslinieks Kurts Fridrihsons un Franču grupa&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304232431/http://www.lvportals.lv/print.php?id=100807 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 03.02.2005.&lt;/ref&gt;
[[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeja]] pastāvīgajā ekspozīcijā ir ietvertas liecības par represijām šo disidentu grupu. Par grupas darbību rakstīts [[Lelde Stumbre|Leldes Stumbres]] grāmatā &quot;Maija, Cher Ami!&quot; un [[Gundega Repše|Gundegas Repšes]] darbā &quot;MALA. Tā rakstīja Fridrihsons&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/francu-grupa-vini-nekad-nerunaja-par-politiku-tikai-par-kulturu.a84166/|title=&quot;Franču grupa&quot;: Viņi nekad nerunāja par politiku, tikai par kultūru|last=|first=|website=lr1.lsm.lv|access-date=2019-02-22|date=2017-04-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/books/kurts-fridrihsons-gundega-repse-mala-ta-rakstija-fridrihsons.d?id=29574347|title=Kurts Fridrihsons, Gundega Repše 'MALA. Tā rakstīja Fridrihsons'|website=delfi.lv|access-date=2019-02-22|date=2010-01-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/francu-grupa-no-sibirijas-legera-lidz-miterana-rokasspiedienam-13946314 Franču grupa. No Sibīrijas lēģera līdz Miterāna rokasspiedienam]  Undīne Adamaite. ''[[Diena]]'' 2012. gada 11. maijā
* [http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/60422-francu-grupa-un-makslinieks-kurts-fridrihsons &quot;Franču grupa” un mākslinieks Kurts Fridrihsons]{{Novecojusi saite}} Gundega Repše, žurnāls &quot;Studija&quot; 2005. gada 3. janvārī

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas PSR]]
[[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]
[[Kategorija:Disidenti]]</text>
      <sha1>0t0xgmg9lg6kod783dqumnqs8g2kh0c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kolumbijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>254778</id>
    <revision>
      <id>4454834</id>
      <parentid>4414201</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:29:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4454834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4796" sha1="d56o7y4vo4dzjak7cy409inkvhw4sut" xml:space="preserve">Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Hosē Pekermans]]
{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Davids Ospina]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1988|8|31|df=y}}|caps=42|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kristjans Sapata]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1986|9|30|df=y}}|caps=21|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Mario Jepess]] ([[Kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1976|1|13|df=y}}|caps=96|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Santjago Arjass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1992|1|13|df=y}}|caps=5|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Elkin Soto|Elkins Soto]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1980|8|4|df=y}}|caps=25|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Karloss Sančess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1986|2|6|df=y}}|caps=44|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Pablo Armero]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1986|11|2|df=y}}|caps=51|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Avels Agilars]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1985|1|6|df=y}}|caps=48|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Teofilo Gutjerress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1985|5|28|df=y}}|caps=29|club=[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]|clubnat=Argentīna}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hamess Rodrigess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1991|7|12|df=y}}|caps=21|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Huans Kvadrado]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1988|5|26|df=y}}|caps=26|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Kamilo Vargass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1989|9|1|df=y}}|caps=0|club=[[Corporación Deportiva Santa Fe|Santa Fe]]|clubnat=Kolumbija}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Fredijs Gvarins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1986|6|30|df=y}}|caps=48|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Viktors Ivarvo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1990|5|19|df=y}}|caps=8|club=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Alexander Mejía|Aleksandrs Mehija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1988|9|7|df=y}}|caps=9|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=Kolumbija}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Éder Álvarez Balanta|Eders Alvaress Balanta]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1993|2|28|df=y}}|caps=2|club=[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]|clubnat=Argentīna}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Karloss Baka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1986|9|8|df=y}}|caps=10|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Huans Kamilo Sunjiga]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1985|12|14|df=y}}|caps=52|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Adrians Ramoss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1986|1|22|df=y}}|caps=24|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Huans Fernando Kintero]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1993|1|18|df=y}}|caps=4|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Džeksons Martiness]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1986|10|3|df=y}}|caps=27|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Farids Mondragons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1971|6|21|df=y}}|caps=55|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Kolumbija}}
{{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Carlos Valdés|Karloss Valdess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2014|6|12|1985|5|22|df=y}}|caps=13|club=[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]|clubnat=Argentīna}}
{{nat fs end}}&lt;noinclude&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{2014. gada FIFA Pasaules kausa izlases}}
[[Kategorija:Futbols Kolumbijā]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbola izlase]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>d56o7y4vo4dzjak7cy409inkvhw4sut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johans Hermanis Cigra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>259278</id>
    <revision>
      <id>4454980</id>
      <parentid>4196203</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:54:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454980</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2452" sha1="12lgw67k4isy0b2x5clnie793e3tnlw" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Johans Hermanis Cigra
|     vārds_orig = ''Johann Hermann Zigra''
|         attēls = Johann Hermann Zigra.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1775
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = [[Lībeka]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;({{GER}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1857
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 5
|        m_vieta = [[Rīga]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;({{LAT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = dārznieks, botāniķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Johans Hermanis Cigra''' ({{val|de|Johann Hermann Zigra}}, dzimis {{dat|1775|7|19}}, miris {{dat|1857|1|5}}) bija [[Lībeka|Lībekā]] dzimis dārznieks un botāniķis, dārzkopības pionieris [[Latvija|Latvijā]], [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārza]] aleju plānojuma autors (1817).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1775. gadā [[Lībeka|Lībekā]] tirgotāja ģimenē. Mācījās [[Hannovere]]s Karaliskajā botāniskajā dārzā ''&quot;Berggarten&quot;''. Ceļoja pa Vāciju un Nīderlandi, līdz  1795. gadā apmetās un līdz mūža beigām (vairāk nekā 60 gadu) nodzīvoja [[Rīga|Rīgā]].

Cigras nodibinātais dārzkopības uzņēmums kļuva par atzītu centru, no kura ieviesās daudzi jaunievedumi un pie kura devās mācīties daudzi dārzkopji.  1823. gadā izstrādāja [[Lielie kapi|Lielo kapu]] plānojumu, paredzot kapus pārvērst par skaistu dārzu ar zālieniem un puķu dobēm, kokiem un košumkrūmiem.

Johana Hermaņa Cigras vecākais brālis [[Johans Gothards Cigra]] bija aptiekārs [[Valka|Valkā]], vēlāk [[Jelgava|Jelgavā]].

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Johann Hermann Cigra|Johans Hermanis Cigra}}
* [https://web.archive.org/web/20160304204917/http://www.bbl-digital.de/eintrag/Zigra-Johann-Hermann-1775-1857/ Cigra Baltisches Biographisches Lexikon] {{vāciski}}


{{Latvija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Cigra, Johans}}
[[Kategorija:1775. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1857. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas biologi]]</text>
      <sha1>12lgw67k4isy0b2x5clnie793e3tnlw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hermanis Bergengrūens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>259340</id>
    <revision>
      <id>4454962</id>
      <parentid>4360763</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:43:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454962</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2130" sha1="3ybhn346derked0l12e2xgnq51h53ca" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Hermanis Bergengrūens
|     vārds_orig = ''Hermann Bergengruen''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1872
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 20
|       dz_vieta = [[Rīga]], [[Livonijas guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;({{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1919
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 22
|        m_vieta = [[Rīga]], [[LSPR]]&lt;br /&gt;({{LAT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mācītājs
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Hermanis Bergengrūens''' ({{val-de|Hermann Bergengruen}}, dzimis {{dat|1872|6|20}}, miris {{dat|1919|5|22}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s [[luterānisms|luterāņu]] mācītājs. 

Mācījies [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]]. Studējis [[teoloģija|teoloģiju]]. 1902. gadā ordinēts [[Svētā Pētera baznīca]]s draudzē. No 1902. gada darbojies [[Vēstures un senatnes pētītāju biedrība|Vēstures un senatnes pētītāju biedrībā]]. No 1907. gada - vācu draudzes mācītājs [[Cēsis|Cēsīs]]. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] 1915. gadā izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. 1918. gadā atgriezās Rīgā un kalpoja par Svētā Pētera baznīcas mācītāju. 1919. gadā komunistu arestēts, nošauts Centrālcietumā īsi pirms komunistu atkāpšanās no Rīgas.


{{Latvija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bergengrūens, Hermanis}}
[[Kategorija:1872. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]]
[[Kategorija:Nogalinātie luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:LSPR represiju upuri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>3ybhn346derked0l12e2xgnq51h53ca</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernsts Fromholds-Treijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>260559</id>
    <revision>
      <id>4455018</id>
      <parentid>4031030</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:39:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455018</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1976" sha1="1s9mnoo13fx5e0seah5h7g2n0h82y8n" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ernsts Fromholds-Treijs
|     vārds_orig = ''Ernst Fromhold-Treu''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1861
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = [[Opekalns (ciems)|Opekalns]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;([[Alūksnes novads]], {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1919
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 22
|        m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas SPR]]&lt;br /&gt;({{LAT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mācītājs, pedagogs
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Ernsts Fromholds-Treijs''' ({{val-de|Ernst Fromhold-Treu}}, dzimis {{dat|1861|2|3}}, miris {{dat|1919|5|22}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s [[luterānisms|luterāņu]] mācītājs un pedagogs. No 1907. līdz savai nāvei — Neredzīgo izglītības biedrības darba patversmes (mūsdienās [[VSAC &quot;Rīga&quot; filiāle &quot;Jugla&quot;]]) [[Strazdumuiža|Strazdumuižā]] vadītājs.

Mācītāja dēls. Studējis [[Tērbatas universitāte|Tērbatas Universitātē]]. Pirms stāšanās neredzīgo iestādes vadītāja amatā no 1904. līdz 1907. gadam bija mazgadīgo noziedznieku kolonijas [[Ropaži|Ropažos]] vadītājs.

[[Latvijas SPR]] laikā komunistu arestēts, nošauts Centrālcietumā īsi pirms komunistu atkāpšanās no Rīgas.


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Fromholds-Treijs, Ernsts}}
[[Kategorija:1861. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nogalinātie luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:LSPR represiju upuri]]</text>
      <sha1>1s9mnoo13fx5e0seah5h7g2n0h82y8n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eižens Bergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>260633</id>
    <revision>
      <id>4454963</id>
      <parentid>4411351</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:44:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454963</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2258" sha1="d3fqsaokft64fpcrmnxwzcggn38s7rx" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Eižens Bergs
|     vārds_orig = ''Eugen Berg''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1855
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = [[Liepupe (ciems)|Liepupe]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;([[Limbažu novads]], {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1919
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 14
|        m_vieta = [[Biķernieku mežs]], [[LSPR]]&lt;br /&gt;([[Rīga]], {{LAT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mācītājs
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Eižens Bergs''' ({{val-de|Eugen Berg}}, dzimis {{dat|1855|8|24}}, miris {{dat|1919|3|14}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s [[luterānisms|luterāņu]] mācītājs. 32 gadus kalpojis [[Palsmane]]s un [[Cirgaļi|Cirgaļu]] draudzē. 

Mācītāja dēls. Bija precējies ar [[Gaujiena]]s mācītāja [[Heinrihs Leonhards Adolfi|Heinriha Leonharda Adolfi]] māsu. Skolā gājis [[Valmiera|Valmierā]] un [[Bērzaune|Bērzaunē]]. No 1875. līdz 1883. gadam studēja teoloģiju [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātē]]. 

Strādājot par mācītāju, vairākkārt konfliktēja ar varas iestādēm, jo bez atļaujas laulāja luterticīgos ar pareizticīgajiem. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā mācītāja pienākumus Berga vietā veica [[Vecpiebalga]]s mācītājs Gailītis.

Komunistu arestēts, pasludināts nāves spriedums, nošauts [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]].

{{Latvija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bergs, Eižens}}
[[Kategorija:1855. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]]
[[Kategorija:Nogalinātie luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:LSPR represiju upuri]]</text>
      <sha1>d3fqsaokft64fpcrmnxwzcggn38s7rx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas harta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>266837</id>
    <revision>
      <id>4454945</id>
      <parentid>4398901</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:20:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454945</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13230" sha1="mpvq1u3s71go02kpwi59vexrds62ngm" xml:space="preserve">[[Attēls:Baltiešu memoranda latviskais tulkojums Gunāra Astras rokrakstā.jpg|thumb|200px|Baltiešu memoranda latviskais tulkojums Gunāra Astras rokrakstā.]]
'''Baltijas harta''' jeb '''Baltiešu memorands''' ({{val|et|Balti apell}}, {{val|lt|45 pabaltijiečių memorandumas}}, {{val|en|Baltic Appeal}}) bija [[1979]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Maskava|Maskavā]] izziņots 45 okupēto [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] cilvēktiesību aizstāvju aicinājums [[Molotova–Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] noslēgušo [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|nacistiskās Vācija]]s pēctečvalstu ([[Rietumvācija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]]), kā arī 1941. gada augustā [[Atlantijas harta|Atlantijas hartu]] parakstījušo valstu ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]) valdībām un [[ANO ģenerālsekretārs|ANO ģenerālsekretāram]] [[Kurts Valdheims|Kurtam Valdheimam]] anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova—Ribentropa paktu un novērst tā sekas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |title=Harta 77 — ierosme Baltijas hartai |access-date={{dat|2014|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305091604/http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Līdz ar to Baltijas hartas parakstītāji pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni un atjaunot zaudēto valstiskumu.

== Priekšvēsture ==
Drīz pēc 1975. gada [[Helsinku konference]]s noslēguma tika nodibināta &quot;Helsinku vienošanās izpildes PSRS atbalsta grupa&quot; jeb PSRS Helsinku grupa, ko organizēja [[Armēnijas PSR]] Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Jurijs Orlovs ar nolūku vākt faktus par to, kā PSRS nepilda 1975. gada Helsinku Drošības un sadarbības konferences noslēguma akta saistības cilvēktiesību jomā.
1976. gadā tika dibināta Lietuvas Helsinku grupa, kas prasīja Helsinku konferences noslēguma dokumenta prasību ievērošanu Lietuvā. 1978. gada 15. jūnijā tās dibinātāju grupa paziņoja savas darbības programmu: veicināt reliģisko, nacionālo un politisko apziņu un izvirzīt jautājumu par Lietuvas brīvību starptautiskos forumos.
1977. gada 1. janvārī vairāki simti [[Čehoslovākija]]s intelektuāļu parakstīja &quot;Hartu 77&quot;, kurā aicināja savai valdībai ievērot 1975. gada Helsinku konferences Noslēguma akta punktus par vārda brīvību. 1977. gadā latviešu disidenti [[Ints Cālītis]] un [[Viktors Kalniņš (disidents)|Viktors Kalniņš]] kopā ar lietuviešu disidentu Viktoru Petku un igauņu disidentu Martu Niklusu veidoja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nacionālās kustības galveno komiteju. 1977. gada 24.—25. augustā PSRS disidenta [[Pjotrs Grigorenko|Pjotra Grigorenko]] dzīvoklī Maskavā bija paredzēta baltiešu nacionālās kustības preses konference ārvalstu žurnālistiem, taču to izjauca [[VDK]] aģenti.

== Saturs ==
Baltijas hartas parakstītāji uzsvēra, ka PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta neuzbrukšanas līguma slepenais protokols — Molotova—Ribentropa pakts pārkāpa Baltijas valstu suverenitāti. Tas neatkarīgās Baltijas valstis faktiski likvidēja. Baltijas hartas parakstītāji atzīmēja, ka Molotova—Ribentropa pakts 1979. gadā juridiski joprojām bija spēkā. Disidenti uzsvēra, ka pasaules sabiedrības klusēšana atbalsta bijušos, esošos un topošos agresorus. Tādēļ Baltijas hartas parakstītāji vērsās pie PSRS valdības ar aicinājumu pilnībā publicēt PSRS ārlietu ministra Vjačeslava Molotova un Vācijas ārlietu ministra Joahima Ribentropa slepeno protokolu par Baltijas valstu iekļaušanu PSRS ietekmes sfērā un atzīt Molotova—Ribentropa paktu par spēkā neesošu kopš parakstīšanas brīža. Arī Vācijas Federatīvās un Vācijas Demokrātiskās republikas valdības Baltijas disidenti aicināja atzīt paktu par spēkā neesošu un palīdzēt Padomju Savienībai likvidēt pakta sekas — izvest [[Padomju armija|Padomju armiju]] no Baltijas. Atlantijas hartu parakstījušās valstis baltieši aicināja stingri nosodīt Molotova—Ribentropa paktu un tā sekas. Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru Baltijas hartas parakstītāji aicināja iekļaut Baltijas valstu jautājumu tuvākajā organizācijas sesijā, jo Baltijas tautas [[Baltijas valstu okupācija|okupācijas]] dēļ pašas nevar lemt par savu likteni.

== Parakstītāji ==
[[Attēls:Baltiešu memoranda lietuviešu varianta parakstītāji un atbalstītāji 1979.jpg|thumb|200px|Baltiešu memoranda lietuviešu tulkojuma parakstītāju un atbalstītāju saraksts.]]
Molotova—Ribentropa pakta 40. gadadienā 1979. gada 23. augustā memorandu, ko &quot;Hartas 77&quot; ietekmē nodēvēja par Baltijas hartu, parakstīja vairāk nekā 40 Baltijas disidentu. Baltijas hartas pieņemšanu organizēja disidenti no Lietuvas Brīvības līgas.
{{citāts|&quot;Parakstu vākšana bija ļoti zibenīgs process. Latvijā ieradās lietuvieši, apbraukāja parakstītājus un tūdaļ aizbrauca. Viss notika ātri un negaidīti. Tā bija tik strauja akcija, ka čeka laikam nepaspēja noreaģēt. Nebija nekādas vēstījuma apspriešanas ne pirms parakstu vākšanas, ne pēc tam. Lietuvieši ieradās ar sagatavotu tekstu. Viņi paši apbraukāja tos latviešus, par kuriem zināja – viņi parakstīs. Kopā ar lietuviešiem brauca Ivars Žukovskis. Viss notika dažās stundās. Piemēram, pie Gunāra Astras nebrauca, jo viņš jau iepriekš bija deklarējis, ka nekur nepiedalīsies, neko neparakstīs.&quot;|Inta Cālīša atmiņas&lt;ref&gt;[http://ltf.tukums.lv/?p=756 Tas ir brīnums, ko mēs paveicām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140318100440/http://ltf.tukums.lv/?p=756 |date={{dat|2014|03|18||bez}} }} [[LTF]] Tukuma nodaļa&lt;/ref&gt;}}

Baltijas hartu parakstīja 36 lietuvieši, 5 latvieši un 4 igauņi: Roms Andrijausks (''Romas Andrijauskas''), Stase Andrijauskiene (''Stasė Andrijauskienė''), Alfonss Andrjukaitis (''Alfonsas Andriukaitis''), Edmunds Bartuška (''Edmundas Bartuška''), Vītauts Bastis (''Vytautas Bastys''), Vlads Bobins (''Vladas Bobinas''), Vītauts Bogušis (''Vytautas Bogušis''), [[Ints Cālītis]], Petrs Cidziks (''Petras Cidzikas''), Arvīds Čekanavičus (''Arvydas Čekanavičius''), Jons Dambrausks (''Jonas Dambrauskas''), Jons Eišvids (''Jonas Eišvidas''), Virgilijus Jaugelis, Mečislovs Jurevičus (''Mečislovas Jurevičius''), Ļutaurs Kazakevičus (''Liutauras Kazakevičius''), Leons Laurinsks (''Leonas Laurinskas''), Valdis Larius, Rims Mažukna (''Rimas Mažukna''), Aļģirds Močus (''Algirdas Mocius''), Napoleons Narkūns (''Napoleonas Narkūnas''), Marts Nikluss (''Mart Niklus''), Felikss Nikmanis, [[Uldis Ofkants]], Angele Paškauskiene (''Angelė Paškauskienė''), Sigits Paulavičus (''Sigitas Paulavičius''), Jons Petkevičus (''Jonas Petkevičius''), Jadviga Petkevičiene (''Jadvyga Petkevičienė''), Ķēstutis Povilaitis (''Kęstutis Povilaitis''), Žīdre Povilaitīte (''Žydrė Povilaitytė''), Jons Protusevičus (''Jonas Protusevičius''), Sigits Randis (''Sigitas Randys''), Endels Ratass (''Endel Ratas''), Henriks Sambore (''Henrikas Sambore''), Juļus Sasnausks (''Julius Sasnauskas''), Leonora Sasnauskaite (''Leonora Sasnauskaitė''), Aļģis Statkevičus (''Algis Statkevičius''), Ķēstutis Subačus (''Kęstutis Subačius''), Vlads Šakalis (''Vladas Šakalys''), Jons Šerkšns (''Jonas Šerkšnas''), Zigms Širvinsks (''Zigmas Širvinskas''), Enns Tarto (''Enn Tarto''), Antans Terlecks (''Antanas Terleckas''), Eriks Udams (''Erik Udam''), Roms Vitkevičus (''Romas Vitkevičius''), Jons Volungevičus (''Jonas Volungevičius''), Alfreds Zaideks, [[Juris Ziemelis]], Rims Žukausks (''Rimas Žukauskas'') un [[Ivars Žukovskis]]. Latviski dokumentu pārtulkoja [[Gunārs Astra]], bet igauniski — Marts Nikluss, Endels Ratass, Enns Tarto un Eriks Udams.
Baltijas hartu atbalstīja arī 11 Maskavas Helsinku grupas dalībnieki: [[Jeļena Bonnere]], [[Andrejs Saharovs]], Malva Landa, Viktors Nekipelovs, Jurijs Belovs, Tatjana Osipova, Ivans Kovaļovs, Tatjana Veļikanova, Irina Žolkovska-Ginzburga, Leonīds Ternovskis, Aleksandrs Lavuts.

== Sekas ==
[[Attēls:Ziņojums Eiropas Parlamentam par situāciju Igaunija, Latvijā un Lietuvā 1982.jpg|thumb|200px|Ziņojums Eiropas Parlamentam par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 1982. gada 4. oktobrī.]]
[[Attēls:Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 1983.jpg|thumb|200px|Eiropas Parlamenta 1983. gada 13. janvāra rezolūcija par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.]]
Ar Rietumu radiostaciju palīdzību baltiešu valodās informāciju par hartas prasībām uzzināja arī Baltijas iedzīvotāji. Vēlāk Baltijas harta pasaulē ieguva apzīmējumu &quot;Baltijas memorands&quot;. Ziņa par 1979. gada 23. augusta Baltijas hartu drīz nokļuva nelegālajā disidentu samizdata &quot;Aktuālo notikumu hronikā&quot; Maskavā. Dokumentā bija norādīts, ka 48 baltieši 1979. gada 23. augustā pasaules valstīm prasījuši atcelt Molotova—Ribentropa paktu un novērst tā sekas. Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Pazīstamākais no viņiem bija akadēmiķis [[Andrejs Saharovs]], kas paziņoja, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem par neatkarību jālemj [[referendums|referendumā]].

[[Pasaules brīvo latviešu apvienība]] (PBLA) 1979. gada 8. oktobrī nosūtīja vēstuli VFR kancleram [[Helmuts Šmits|Helmutam Šmitam]], kurā viņu informēja par 45 baltiešu disidentu 1979. gada 23. augustā parakstīto Baltijas hartu.
1980. gada oktobrī [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|Eiropas Drošības un sadarbības apspriede]]s konferences laikā Madridē [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s (PBLA) izplatīja paziņojumu presei, kurā pasaules sabiedrību informēja par Baltijas hartas saturu un rīkoja demonstrācijas Latvijas neatkarības atjaunošanai. PBLA memorandā aicināja Eiropas Drošības un sadarbības konferences dalībniekus iekļaut konferences noslēguma aktā prasību PSRS atbrīvot ieslodzītos disidentus, t. sk. Baltijas hartas parakstītājus. Aktīvs baltiešu centienu atbalstītājs bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Oto fon Hābsburgs]], pēc kura ierosmes 1983. gada 13. janvārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tajā tika atgādināta 1979. gada 23. augusta Baltijas hartas parakstītāju prasība par Molotova—Ribentropa pakta anulēšanu un tā seku novēršanu.

Drīz pēc Baltijas hartas parakstīšanas Lietuvas PSR [[VDK]] uzsāka represijas un arestus. 1979. un 1980. gadā apcietināja &quot;Lietuvas Brīvības līgas&quot; dalībniekus Antanu Terlecki, Jūliju Sasnauski un Aļģirdu Statkeviču. Antanu Terlecki 1980. gada 19. septembrī notiesāja par pretpadomju darbību, arī par Baltijas hartas parakstīšanu.
1980. gada 29. aprīlī arī Martam Niklusam izvirzīja apsūdzību par sistemātisku &quot;padomju valsti un sabiedrisko iekārtu nomelnojošu melīgu izdomājumu izplatīšanu&quot;, t. sk. par Baltijas hartas parakstīšanu. Izmeklēšanas gaitā viņš liecības nedeva, uz jautājumiem neatbildēja un dokumentus neparakstīja. 1981. gadā M. Niklusu notiesāja uz 10 gadiem ieslodzījumā.

1983. gadā arestēja Gunāru Astru un gada beigās tiesāja par &quot;pretpadomju&quot; literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Hartas latviskais tulkojuma teksts kā lietiskais pierādījums vēlāk tika pievienots Gunāra Astras krimināllietai. Tiesa G. Astram piesprieda septiņu gadu ieslodzījumu sevišķa režīma kolonijā un piecus gadus nometinājumā.
1983. gadā arestēja arī citu Baltijas hartas parakstītāju — [[Ints Cālītis|Intu Cālīti]], ko notiesāja uz 6 gadiem ieslodzījumā.

1979. gada 23. augusta Baltijas harta un 1983. gada 13. janvāra Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ietekmēja nākamos soļus ceļā uz Baltijas neatkarības atjaunošanu. Lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību, ka Baltijas valstis ir okupētas un tām nepieciešama neatkarība, baltiešu trimda 1985. gadā organizēja Kopenhāgenas tribunālu un Baltijas miera un brīvības kuģa braucienu.

Drīz pēc [[pārkārtošanās]] politikas sākšanās Baltijas hartu parakstījušie disidenti piedalījās Helsinku komiteju veidošanā. 1986. gada jūnijā Liepājā Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa nodibināja [[Helsinki-86]] organizāciju, kas 1987. gada 14. jūnijā un 23. augustā organizēja protesta demonstrācijas Rīga pie Brīvības pieminekļa. 1987. gada 23. augustā arī A. Terlecks kopā ar citiem organizēja protesta mītiņu pret Molotova—Ribentropa paktu Viļņā pie dzejnieka [[Ādams Mickēvičs|Ādama Mickēviča]] pieminekļa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]
[[Kategorija:1979. gads]]</text>
      <sha1>mpvq1u3s71go02kpwi59vexrds62ngm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267030</id>
    <revision>
      <id>4455004</id>
      <parentid>4400729</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:31:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]; ± 2 categories, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455004</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14589" sha1="6ulk1b95rtcfrsouzlosfxoaoz48pc3" xml:space="preserve">[[Attēls:Vidzemes zemnieku nolikums 1819.jpg|thumb|250px|Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819).]]
'''Dzimtbūšanas atcelšana''' jeb '''zemnieku brīvlaišana''' ({{val|de|Freilassung des Bauern-Standes}}, {{val|ru|отмена крепостного права}}) Latvijas teritorijā notika 19. gadsimtā. 1817. gadā [[dzimtbūšana]] tika atcelta [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], 1819. gadā — [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], 1861. gadā — [[Latgale|Latgalē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/286634-latgales-kongresam-100-prieksvesture-2017|title=Latgales kongresam 100: priekšvēsture - LV portāls|access-date=2018-05-02|last=lvportals.lv|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[zemnieks|Zemnieki]] kļuva par personiski brīviem cilvēkiem, taču muižnieka īpašumā palika zeme kopā ar mājām. Zemnieks zemi varēja izmantot, ja ar muižnieku tika noslēgts nomas līgums. Zemniekiem tāpat tika atņemta daļa kustamās mantas, jo tika noteikts, ka [[klaušas|klaušu]] pildīšanai nepieciešamais minimums (darbarīki, rati u.c.) pieskaitāms pie mājām.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
Ar zemnieku brīvlaišanu tika ievadīti tā sauktie [[klaušu laiki]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Vēl pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] 48% no visas lauksaimnieciski izmantotās zemes piederēja apmēram 1300 privātām muižām, bet ap 40% zemniekiem.

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Jūliānas Eleonoras Bēras brīvlaišanas raksts Cīravas zemniekam Ansim Zonam 1760.jpg|thumb|250px|Jūliānas Eleonoras Bēras brīvlaišanas raksts Ansim Zonam (1760).]]
[[Livonijas Konfederācija]]s laikos pilsnovados dzīvojošie zemnieki saglabāja personisko brīvību un pašpārvaldi, bet bija spiesti pildīt militārās un civilās klaušas un maksāt nodokļus.&lt;ref&gt;Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, 1997.&lt;/ref&gt; Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] izraisītajiem postījumiem pieauga [[muiža|muižu]] īpašnieku politiskā ietekme un vara pār zemniekiem. Pēc Latvijas zemju nonākšanas [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pārvaldībā vairums zemnieku zaudēja savu personisko brīvību un kļuva par muižnieku &quot;kustamo&quot; īpašumu. Tomēr personisko brīvību saglabāja brīvzemnieki (Vidzemes leimaņi un [[kuršu ķoniņi]]), kā arī pilsētu iedzīvotāji.
Kuršu ķoniņi bija septiņu Kurzemes ciemu (Ķoniņu, Pliķu, Kalēju, Ziemeļu, Viesalgu, Sausgaļu un Dragūnu) iedzīvotāji, kuri no [[Livonijas ordeņa mestri]]em bija saņēmuši īpašas lēņu grāmatas. Tiesību ziņā ķoniņi neatšķīrās no muižniekiem, viņi nemaksāja regulāras nodevas un nepildīja klaušas un bija pilnīgi noteicēji par izlēņoto zemi, ko apstrādāja paši vai ar algota darbaspēka palīdzību. Tāpat kā muižniekiem, kuršu ķoniņiem bija zvejas, medību un dzirnavu tiesības, arī savi ģerboņi.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/latvijas-vestures-relikvijas-kursu-konini-un-bironu-dzimtas-porcelans.d?id=43513293&amp;page=1 Kuršu ķoniņu tiesību apliecinājums] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

[[Apgaismības laikmets|Apgaismība]]s ideju ietekmē daudzās Eiropas valstīs pieauga prasības atcelt zemnieku dzimtbūšanas iekārtu. 
Notika atsevišķu zemnieku legāla atbrīvošana no dzimtbūšanas, par ko liecina [[Cīravas muiža]]s īpašnieces Jūliānas Eleonoras [[Bēri|fon Bēras]] 1760. gadā parakstīts brīvlaišanas dokuments Anša Zona (''Hans Sonn'') ģimenei:
 ''Ar šo tiek visiem darīts zināms [..], ka es, Jūliana Eleonora, atraitne Bēra, dzimusi Bīlova, [..] atbrīvoju savu Cīravas dzimtcilvēku Ansi Zonu, viņa sievu un visus viņa bērnus, tostarp viņu pēcnācējus, pateicoties viņa daudzu gadu ilgajai kalpošanai un uzticības ļaudīm paziņoju, ka ne es, ne mani mantinieki un mantinieces nekad nevarēsim pieprasīt ne mazākās dzimtbūšanas tiesības pār Ansi Zonu, viņa sievu, bērniem un pēcnācējiem. Tādējādi, sniedzot palīdzību sev, maniem mantiniekiem un mantiniekiem, es dodu Ansim Zonam un visiem viņa likumīgajiem mantiniekiem iespēju, ņemot vērā viņa lojālos pakalpojumus, izmantot ''Loepen'' (Liepiņu mājas?), kas atrodas Cīravā, ar saistītajiem laukiem un siena laukiem un nepieciešamo ēku un malku, ko Cīravas muiža piešķirs pēc pieprasījuma, jo es šodien viņam nododu inventāru. […]''&lt;ref&gt;[https://www.herder-institut.de/blog/2015/10/09/befreiung-eines-bauern-vor-der-bauernbefreiung/ Befreiung eines Bauern – vor der „Bauernbefreiung“] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250822014119/https://www.herder-institut.de/blog/2015/10/09/befreiung-eines-bauern-vor-der-bauernbefreiung/ |date={{dat|2025|08|22||bez}} }} Herder-Institut für historische Ostmitteleuropaforschung (vāciski)&lt;/ref&gt;

1764. gadā Vidzemes landrāts [[Kārlis Frīdrihs Šulcs|Frīdrihs Karls Šulcs]] izdeva &quot;[[Zemnieku tiesa|Aizkraukles un Rīmaņu muižas Zemnieku tiesu]]&quot;,&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|40}}&lt;/ref&gt; kura paredzēja zemnieku tiesības uz kustamo īpašumu, zemes mantošanu, [[Klaušas|klaušu]] un nodevu apjoma noteikšanu [[Vaku grāmata|vaku grāmatā]] un ļāva sūdzēt muižnieku [[Zemes tiesa|Zemes tiesā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|1|103}}&lt;/ref&gt; 1765. gada vasarā līdzīgus noteikumus pieņēma muižnieki [[fon Vilkeni]] [[Vecbebru muiža|Vecbebros]] un [[Jaunbebri|Jaunbebros]], un [[Vidzemes landtāgs]] apstiprināja muižkungu un dzimtļaužu attiecības formā, kas maz atšķīrās no Šulca redakcijas.

1792. gadā [[Garlībs Merķelis]] aicināja Krievijas ķeizarieni [[Katrīna II|Katrīnu II]] atbrīvot Vidzemes zemniekus no dzimtbūšanas. 1797. gadā [[Leipciga|Leipcigā]] iznāca G. Merķeļa grāmata &quot;Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās&quot;.
1802. gada oktobrī [[Valmiera]]s apkārtnē notika plašie [[Kauguru nemieri]], kas tika apspiesti tikai ar karaspēka palīdzību. Pēc zemnieku sacelšanās cēloņu izmeklēšanas 1804. gadā tika izdoti jauni [[Vidzemes zemnieku likumi]], kas noteica to, ka zemnieki tika piesaistīti [[muiža]]s pagastam, nevis muižnieka personai. Likumi noteica zemnieku statusu, tika reformēta arī tiesu sistēma (pagasttiesa, zemes tiesa, galma tiesa). Bez tam 1809. gadā izdeva &quot;Papildus punktus zemnieku likumam&quot;.

== Zemnieku brīvlaišana Kurzemes guberņā ==
Pēc [[1812. gada karš|1812. gada Napoleona armijas iebrukuma Kurzemē]] 1814. gadā [[Krievijas Impērija]]s ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] deva rīkojumu Baltijas ģenerālgubernatoram [[Filips Pauluči|Filipam Pauluči]] izveidot komisiju Kurzemes zemnieku tiesiskā stāvokļa uzlabošanai.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/latvijas-vestures-relikvijas-kursu-konini-un-bironu-dzimtas-porcelans.d?id=43513293&amp;page=4 Zemnieku brīvlaišanas noslēgums Latvijas teritorijā] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Pēc garām debatēm 1817. gada aprīlī [[Kurzemes landtāgs]] pieņēma lēmumu par zemnieku brīvlaišanu, ko apstiprināja {{dat|1817|8|25||bez}} un izsludināja svinīgā ceremonijā ķeizara Aleksandra I klātbūtnē {{dat|1818|8|30||bez}} [[Jelgava|Jelgavā]]. Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likums formāli deva personīgo un pārvietošanās brīvību 300 000 personām. Kurzemē brīvlaišanu bija paredzēts īstenot pakāpeniski, pēc brīvlaišanas 3 gadus zemnieki nedrīkstēja atstāt sava [[draudzes novads|draudzes novada]] robežas, bet nākamos 3 — virspilskunga iecirkņa robežas, 1832. gada [[Jurģi|Jurģos]] zemnieki ieguva tiesības mainīt dzīves vietu guberņas robežās. 

1834. gada 29. oktobrī Kurzemes civilgubernators [[Kristofs Breverns]] izdeva patenti par uzvārdu ieviešanu. No 1848. gada zemnieki drīkstēja apmesties pilsētās. Lai gan bija norādīts, ka tas, kādu uzvārdu pieņemt, ir katra brīva izvēle, tiesības izvēlēties uzvārdu piešķīra dzimtas vecākajam vīrietim – tēvam vai vectēvam –, un tas bija jāpieņem viņu pēctečiem. Ja tēvs vai vectēvs bija jau miruši, brāļi varēja pieņemt katrs savu uzvārdu. 1834. gada 27. decembra pielikumā publicēja ieteicamo uzvārdu sarakstus („Padoms pie cilts – jeb pamilias – vārdu uzņemšanas”). Ieteikumi saturēja dažādu amatu, nodarbošanos, īpašību, augu, dzīvnieku, priekšmetu un citus nosaukumus. Par atbildīgo institūciju uzvārdu pieņemšanā un reģistrēšanā noteica pagasta tiesas, kam uzvārdu saraksti (ruļļi) līdz 1835. gada 1. jūlijam bija jāiesniedz apriņķa tiesām, kurām vajadzēja sarakstus caurlūkot, bet visai kampaņai bija jānoslēdzas tā paša gada 1. novembrī. Uzvārdu saraksti bija pievienojami 1834. gada 8. dvēseļu revīzijai kā pielikums.&lt;ref&gt;[https://uzvardi.lv/kurzeme-zemgale-selija/#martins-auns Muntis Auns. Ieskats uzvārdu došanas vēsturē Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā]&lt;/ref&gt;

== Zemnieku brīvlaišana Vidzemes guberņā ==
1814. gadā G. Merķelis [[Pēterburga]]s brīvās ekonomiskās sabiedrības izsludinātajam konkursam iesniedza ekonomisku apcerējumu par brīvo zemnieku nodarbināšanas izdevīgumam iepretī dzimtcilvēku darbam, kas pamatoja dzimtbūšanas atcelšanu Baltijas guberņās.&lt;ref&gt;Jānis Niedre. Priekšvārds G. Merķeļa grāmatas &quot;Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimta beigās&quot; latviešu izdevumam. Rīgā, 1953.; 13 lpp.&lt;/ref&gt;

{{dat|1819|3|26||bez}} [[Vidzemes landtāgs]] pieņēma zemnieku brīvlaišanas likumu, ko izsludināja {{dat|1820|1|6||bez}} [[Rīga|Rīgā]] un [[Sāmsala|Sāmsalā]].&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|2|347}}&lt;/ref&gt; Līdz ar zemnieku brīvlaišanu bija paredzēta arī zemākās administratīvās struktūras maiņa.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
Pēc zemnieku brīvlaišanas Merķelis 1820. gadā publicēja Aleksandram I veltītu sacerējumu &quot;Brīvie latvieši un igauņi&quot;. Par šo, kā arī citiem zemnieku brīvlaišanai veltītiem darbiem monarhs piešķīra autoram 300 sudraba rubļu lielu mūža pensiju.

Tomēr dzimtbūšanas atcelšana notika pamazām, pirmā grupa – puse saimnieku ar ģimenēm – ieguva brīvību 1823. gada Jurģos, otrā puse – nākamā gada Jurģos, bet kalpi ar muižas ļaudīm – 1825. un 1826. gada Jurģos.
1822. gada 21. augustā Vidzemes civilgubernators [[Žozefs Diamels]] (''Joseph du Hamel'') izdeva patenti Nr. 3877, kuras 3. punktā teikts, ka katrai zemnieku ģimenei un katram indivīdam jāiegūst [[latviešu personvārdi|uzvārds]], tādēļ muižu pārvaldēm Miķeļdienā, kad noteiktai saimnieku grupai tiks paziņots par brīvlaišanu, katram pie viena arī jānoprasa, kādu &quot;pievārdu&quot; (''Zunahme'') viņi sev un saviem bērniem vēlas pieņemt. Līdz 1823. gada 22. janvārim zemnieki ar šiem uzvārdiem bija jāreģistrē draudzes tiesas sarakstā, bet tiem saimniekiem un kalpiem, kas tika brīvlaisti vēlāk, uzvārdu vajadzēja izvēlēties viņu brīvlaišanas paziņošanas laikā, turklāt viņi varēja pieņemt vai nu tādu uzvārdu, kāds jau bija viņu agrāk brīvlaistiem vecākiem vai radiniekiem, vai arī kā neatkarīgi ļaudis – paši savu.&lt;ref&gt;[https://uzvardi.lv/vidzeme/#mezs Muntis Auns. No papildvārdiem līdz uzvārdiem Vidzemē]&lt;/ref&gt;

Pēc brīvlaišanas 3 gadus zemnieki nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus sava [[draudzes novads|draudzes novada]], bet Rīgas pilsētas tuvumā dzīvojošie – [[Rīgas patrimoniālais apgabals|pilsētas lauku apgabala jeb patrimoniālapgabala]]. Nākamos trīs gadus dzīvesvietu varēja mainīt jau bruģa jeb kārtības tiesas iecirkņa, pēc tam – guberņas robežās.

== Zemnieku brīvlaišana Latgalē ==
Jau 1819. gada novembrī notika [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] muižnieku sanāksme, kurā pieņēma lēmumu [[Vitebskas guberņa]]s zemnieku stāvokļa reformas komitejas radīšanu. Šo lēmumu parakstīja [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] maršals un [[Dagdas muiža]]s īpašnieks [[Kazimirs Buiņickis]], četri grāfi [[Plāteri-Zībergi]], [[Višķu muiža]]s īpašnieks [[Moli|Mols]] un citi. Kazimirs Buiņickis bija viens no zemnieku brīvlaišanas projekta autoriem. 1820. gada 7. martā dzimtbūšanas atcelšanas komisiju apstiprināja, taču komisijas darba gaitā sākās pretdarbība iecerētajām reformām, ko vadīja [[Eversmuiža]]s muižnieks [[Karņicki|M. Karņickis]], arī citi muižnieki mainīja savu nostāju. Tā Latgales apriņķi nepievienojās dzimbūšanas atcelšanai Baltijas guberņās.&lt;ref&gt;[http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/category/darbi-un-cilveki/article//kraslavas-svludvika-baznicas-250-gadu-vestures-notikumos-ieskatoties.html Krāslavas Sv. Ludvika baznīcas 250 gadu vēstures notikumos ieskatoties] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210602214403/http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/category/darbi-un-cilveki/article//kraslavas-svludvika-baznicas-250-gadu-vestures-notikumos-ieskatoties.html |date={{dat|2021|06|02||bez}} }} Janīna Gekiša, novadpētniece (2017)&lt;/ref&gt;

[[Vitebskas guberņa]]s teritorijā ietilpstošajā Latgalē dzimtbūšanas tika atcelta tikai {{dat|1861|2|19||bez}}, kad ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] parakstīja manifestu &quot;Par brīvo lauku iedzīvotāju statusa piešķiršanu dzimtcilvēkiem&quot; ({{val|ru|О Всемилостивейшем даровании крепостным людям прав состояния свободных сельских обывателей}}), ar ko visā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] tika atcelta dzimtbūšana. Ar atcelšanu [[zemnieks|zemnieki]] kļuva par personiski brīviem cilvēkiem, taču muižnieki saglabāja īpašumtiesības uz saviem muižu īpašumiem, zemnieki savā īpašumā ieguva to zemes gabalu, kas viņiem bija personīgā lietošanā līdz brīvlaišanai. 1861. gadā dzimtbūšanas iekārta tika atcelta privātmuižu zemniekiem, {{dat|1866|9|24||bez}} ar likumu tika atbrīvoti arī valsts muižu zemnieki.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1862. gadā Pēterburgā tika izdoti [[Gustavs Manteifelis|Gustava Manteifeļa]] latgaliski tulkotie brīvlaisto zemnieku likumi — ''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidareszonas'' (Nolikšanas ap zemniekiem izgājušiem no dzimtīgas piederēšanas).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://vesture.eu/index.php/Zemnieku_br%C4%ABvlai%C5%A1ana Zemnieku brīvlaišana]. Vēsture.eu

[[Kategorija:19. gadsimts Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Muižas Latvijā]]</text>
      <sha1>6ulk1b95rtcfrsouzlosfxoaoz48pc3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas federācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267363</id>
    <revision>
      <id>4454941</id>
      <parentid>4377061</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:18:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454941</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4998" sha1="ivagbedujvg2r3g141n3d8d212egds4" xml:space="preserve">'''Baltijas federācija''' bija [[Latvijas PSR]] [[VDK]] likvidēta [[latvieši|latviešu]] jauniešu nacionālās pretestības grupa, kurus apcietināja un notiesāja [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelše]]s organizēto &quot;tīrīšanu&quot; laikā 1962. gadā, apsūdzot grupas dalībniekus &quot;pretpadomju aģitācijā, grupas organizēšanā un [[Valsts nodevība|dzimtenes nodevībā]]&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/latvija-psrs-laikos-6738/re-537a5b59-3092-40c0-9ecf-e351d0fe1599 Okupācijas režīma stabilizācijas periods] no &quot;Vēsture 12. klasei&quot;&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pēc [[PSKP]] 20. kongresa 1956. gada februārī [[Ņikita Hruščovs]] aizsāka daļējas destaļinizācijas reformas. Tomēr jau 1959. gadā t. s. &quot;Atkusnis&quot; beidzās un uz Latviju nosūtīja PSKP CK brigādi, lai pārbaudītu LPSR vadības darbu. No [[1959]]. gada jūlija līdz novembrim notika LKP rindu tīrīšanas no [[nacionālkomunisti]]em. Ap 2000 cilvēku zaudēja amatus. Pēc A. Pelšes rīkojuma [[Latvijas PSR]] [[VDK]] 1960.- 1962. gadā apcietināja arī daudzus nacionālpatriotiski noskaņotus Latvijas iedzīvotājus. VDK darbinieki apcietinātos nodēvēja par &quot;Baltijas federācijas&quot; grupu, kuras dalībnieki bija [[Gunārs Rode]], [[Dailis Rijnieks]], [[Jānis Rijnieks]], [[Aina Zābaka]], [[Ziedonis Rozenbergs]], [[Viktors Kalniņš (disidents)|Viktors Kalniņš]] un [[Uldis Ofkants]]. Lietu [[Latvijas PSR]] Augstākā tiesa izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim.

Tiesnesis Raimonds Brīze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Zābakai — 12, U. Ofkantam un V. Kalniņam — 10 gadus, Z. Rozenbergam — sešus, Jānim Rijniekam — piecus gadus ieslodzījumā.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem Pārrunas uz desmit gadiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054901/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Māris Puķītis, žurnāls &quot;Nedēļa&quot; 2005. gada 13. decembrī.&lt;/ref&gt; Ieslodzījumu pavadīja stingra režīma nometnē [[Mordvija|Mordvijā]], kur iepazinās ar [[Gunārs Astra|Gunāru Astru]].&lt;ref&gt;[http://www.zagarins.net/jg/jg275/JG275_Ekmanis.htm Starptautiskie raidījumi latviešu valodā. 20. gs. otrā pusē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310114629/http://www.zagarins.net/jg/jg275/JG275_Ekmanis.htm |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} Rolfs Ekmanis. Jaunā Gaita nr. 275. ziema 2013.&lt;/ref&gt;

=== Latvijas PSR Augstākās tiesas izvirzītās apsūdzības (fragmenti) ===
* Dzīvodams Maskavā, Viktors Kalniņš (..) savā dzīvoklī klausījās pretpadomju satura ārzemju radio pārraides, pie kam vairākkārt pieļāva, lai šīs pārraides kopā ar viņu noklausās arī Knuts Skujenieks;
* Savās vēstulēs tēvam (..) līdz demobilizēšanai no [[Padomju armija]]s 1957. gadā Dailis Rijnieks apmeloja Padomju Savienības Komunistisko partiju, Padomju Savienības valsts iekārtu un politiku, sociālisma būtību Padomju Savienībā, izteica savas domas, ka &quot;jācīnās par īstu brīvību un ne tādu, kāda pastāv&quot;;
* Dailis Rijnieks un Gunārs Rode, savstarpēji apspriežoties, nolēma, ka viena no pagrīdes organizācijas cīņas metodēm par Baltijas republiku atdalīšanu no Padomju Savienības ir bruņota sacelšanās, pielietojot kā parastos, tā arī modernos kaujas ieročus, ieskaitot arī raķešu un bakterioloģiskos ieročus, kurus domāja izgatavot pašu spēkiem vai arī iegūt, sagrābjot Latvijas PSR teritorijā izvietotās Padomju Armijas raķešu bāzes;
* 1961. gada rudenī pēc Rodes ieteikuma Ofkants iegādājās sev grāmatu &quot;Šaušana ar automātiskām pistolēm&quot; nolūkā izmantot šo grāmatu kā mācību līdzekli, lai precīzāk varētu pielietot ieročus cīņā pret padomju varu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem |title=Pārrunas uz desmit gadiem |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307054901/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem }}&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
Pēc soda izciešanas vairākus &quot;Baltijas federācijas&quot; grupas dalībniekus izsūtīja uz ārzemēm, kur viņi piedalījās [[PBLA]] informācijas biroju radīšanā, izplatot informāciju par padomju represīvajām metodēm. Gunārs Rode uzstājās Kopenhāgenas tribunālā, liecinot par cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkrievošanu Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/PBLA/nodala5.htm |title=PBLA INFORMĀCIJAS BIROJI UN TO DARBĪBA |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200219181438/http://www.itl.rtu.lv/LVA/PBLA/nodala5.htm }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Disidenti]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>ivagbedujvg2r3g141n3d8d212egds4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniels no Bannerovas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>281659</id>
    <revision>
      <id>4454982</id>
      <parentid>4358451</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:57:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454982</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3623" sha1="0qlw30jzde9p6r62nekg0p5dbaxedu5" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Daniels no Bannerovas''' ({{val-de|Daniel von Bannerow, Daniel Bannerow}}, {{val-la|Danielus de Lenewarde}}) bija viens no Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] pirmajiem vasaļiem [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] sākumā. [[Lielvārde]]s kungs [[Daugavas Līvzeme|Daugavas Līvzemē]].

== Dzīvesgājums ==
Par Daniela izcelsmi trūkst tuvāku ziņu, ja neskaita kādu 16. gs. otrās puses [[Indriķa hronika]]s norakstu (t.s. Ūksenšernas kodeksu), kur viņš nosaukts par Danielu Bannerovu.&lt;ref&gt;August Hansen. ''Origines Livoniae sacrae et civilis. Heinrich’s des Letten älteste Chronik von Livland, aufs neue herausgegeben und mit einer Einleitung, einer deutschen Übersetzung, Anmerkungen, Urkunden und Registern versehen von Dr. Aug. Hansen''. Riga: 1857. - 74 lpp.&lt;/ref&gt; Iespējams, ka Daniels cēlies no Bannersdorfas Fēmarnas salā [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], starp [[Ķīle]]s un Lībekas līci, apmēram 100 km uz ziemeļiem no [[Lībeka]]s.&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/005_latv.htm Indriķa hronika. V. 1.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190427070231/http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/005_latv.htm |date={{dat|2019|04|27||bez}} }} Ā. Feldhūna tulkojums, Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. - 354. lpp.&lt;/ref&gt;

1201. gadā viņš minēts kā dižciltīgs vīrs, kas no bīskapa Alberta saņēma par lēni [[Lielvārdes pils|Lielvārdes pili]].&lt;ref&gt;[[Indriķa hronika]]s apraksts par 2001. gada vasaras notikumiem: ''Eo tempore episcopus Danielem virum nobilem et Conradum de Meyiendorpe ad se colligens duobus castris Lenewarde et Ykescola inbeneficiavit''. A. Feldhūna tulkojums: &quot;Šai laikā bīskaps paņēma pie sevis Daniēlu, dižciltīgu vīru, un Konrādu no Meiendorpas un piešķīra viņiem par lēni divas pilis - Lielvārdi un Ikšķili.&quot;&lt;/ref&gt;

Pēc zaudētās [[1206. gada kauja pie Salaspils|1206. gada kaujas pie Salaspils]] Lielvārdes līvi apsolīja kristīties katoļu ticībā un ik gadu maksāt Danielam kā nodevu pusbirkava rudzu no arkla, tomēr šo solījumu nepildīja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |title=Indriķa hronika X, 13. |access-date={{dat|2015|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190427070611/http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm }}&lt;/ref&gt;
Jau 1207. gada pavasarī Danielam radās nesaskaņas ar Kokneses ķēniņu [[Vetseke|Vetseki]], kas &quot;ne reizi vien bija sagādājis nepatikšanas Daniela ļaudīm un, lai arī vairākkārt brīdināts, nebija pārstājis tos šādā veidā traucēt&quot;. Kadā naktī viņš kopā ar savu karadraudzi uzbruka [[Kokneses viduslaiku pils|Kokneses pilij]] un to ieņēma. Tomēr bīskaps Alberts lika atdot ķēniņam viņa pili līdz ar visu īpašumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/011_latv.htm |title=Indriķa hronika XI, 8. |access-date={{dat|2015|04|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170329015931/http://www.old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/011_latv.htm |archivedate={{dat|2017|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēdējo reizi pieminēts 1224. gadā [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līguma]] parakstīšanā kā liecinieks bruņinieks Dāniels no Lielvārdes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Livonija]]</text>
      <sha1>0qlw30jzde9p6r62nekg0p5dbaxedu5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eglonas-Susējas kanāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282469</id>
    <revision>
      <id>4455007</id>
      <parentid>4245061</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:33:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Vēsturiskas celtnes un būves Latvijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455007</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6143" sha1="9fci8oxh7elalw47vhzkdqmffrkacs3" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Eglonas-Susējas kanāls
| attēls            = 
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = 
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = [[Eglona]]
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Vilkupe (Dobes pieteka)|Vilkupe]]
| sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=09| sāk_plat_s=43 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=55 | sāk_gar_s=26 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=08 | iet_plat_s=02 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=25 | iet_gar_m=51 | iet_gar_s=28 | iet_gar_EW=E  
| baseina_valstis   = 
| tek_caur          = {{LAT}}
| garums            = 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
  | vietaskarte       = Latvija
  | reljefs           = jā
}}
[[Attēls:Eglaines-Susēja kanāla projekts 1668.jpg|thumb|270px|Eglaines-Susēja kanāla projekts (1668. gada karte, ziemeļi ir uz apakšu).]]

'''Eglonas-Susējas kanāls''' (arī '''Hercoga Jēkaba kanāls''')&lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=124771 |title=Informācija par objektu: Hercoga Jēkaba kanāls |accessdate={{dat|2019|07|22||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; bija [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā 1667.—1668. gadā iesākts projekts jauna tirdzniecības kanāla izveidei, kas savienotu [[Daugava]]s un [[Lielupe]]s baseinus un ļautu pārvadāt preces no mūsdienu [[Baltkrievija]]s uz [[Kurzeme]]s piekrastes ostām. [[Zviedrija]]s politiskā spiediena dēļ kanāla rakšanas projekts netika pabeigts.

== Projekts ==
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s saimniecisko attīstību kavēja transporta ceļu trūkums no tās austrumu gala līdz daudz attīstītākajam Lielupes baseinam un Baltijas jūras ostām. Arī pie [[Buļļupe]]s ietekas Daugavā zviedru kontrolētajā [[Bolderāja|Bolderājā]] bija uzlikta augsta ūdensmuita un dažādi eksporta aizliegumi. Lai to apietu, hercogs Jēkabs izplānoja iekšzemes kanālu sistēmu, izrokot kanālu no jūras uz [[Kaņieris|Kaņiera ezeru]], un caur [[Slocene]]s upi to savienojot ar Lielupi pie [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]s. Tālāk Slocenes upi bija plānots savienot ar [[Abava]]s augšteci un saslēgt ar [[Venta]]s ūdensceļu. Savukārt Daugavas pieteku [[Eglona|Egloni]] (Eglaini) Augšzemē bija paredzēts savienot ar [[Dienvidsusēja|Susējas]] pieteku [[Vilkupe (Dobes pieteka)|Vilkupi]].

== Būvdarbi ==
Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēka uzbrukuma dēļ 1656. gadā zviedri ar akmeņiem piekrautām liellaivām nobloķēja satiksmi pa Daugavas ūdensceļu, hercogs Jēkabs sāka plānot jauna ūdensceļa izveidi no Daugavas gar Lietuvas robežu līdz Jelgavai. 
No 1658. līdz 1660. gadam hercogs atradās zviedru gūstā, zviedru iekarotāji pilnībā sagrāva viņa saimniecību, bet [[Kurzemes kolonijas]] pārņēma holandieši un angļi.

Pēc atbrīvošanas no gūsta hercogs ar lielu sparu sāka strādāt pie savas valsts saimniecības atjaunošanas. Pēc viņa rīkojuma aptuveni 400 racēju 1667. gada rudenī četras nedēļas raka lielu grāvi pa [[Dienvidsusēja]]s pietekas [[Vilkupe (Dobes pieteka)|Vilkupes]] gaitu, lai cauri purviem savienotu to ar Daugavas pieteku [[Eglona|Eglonu]]. Salam iestājoties, darbus pārtrauca. Hercoga Jēkaba radinieks, [[Biržu pils]] īpašnieks [[Radvili|Boguslavs Radvils]] solīja dot palīgā 2000 racēju. [[Rīgas rāte]]s uzdevumā tirgotāji Joahims Hārdelofs un Francis Murers pa ceļam uz [[Subate|Subati]] devās izlūkot kanāla būvdarbus. Viņi ziņoja, ka jaunais grāvis izrakts virzienā uz Eglaini līdz [[Budbergi-Benninghauzeni|Budberga]] krogam pie Vilkupes. 1668. gadā uz kanāla rakšanas vietu sūtīja inženieri J. Svenburgu, kas ziņoja, ka «jaunā grāvja» rakšanas darbi ir turpinājušies arī ziemā. Grāvis bija izrakts pusjūdzes garumā (vairāk nekā 3 km), 2—3 asu (ap 3—4,5 m) platumā un 2 pēdas (ap 50 cm) dziļumā. Pie pašas Eglaines gan bija tikai pēdu dziļa ūdens rene, jo rakšanas darbus bija apgrūtinājusi cietā grunts, kas atradās zem purvainā slāņa 3—5 pēdu dziļumā. Taču teiktais liecina, ka kanāla trase bija «noieta» visā garumā.&lt;ref&gt;[http://www.upes.lv/vidrupe/noverojumi/kanals_gravis/ Kanāli un grāvji pret Dabu]&lt;/ref&gt; 1668. gada aprīlī Rīgas pilsēta Zviedrijas ķēniņa vārdā pieprasīja kanāla rakšanas darbus pārtraukt un tie vairs neatsākās.

Pēc hercoga Jēkaba nāves 1682. gadā preču ražošanas un tirdzniecības apjomi hercogvalstī krasi samazinājās. Viņa dēlu [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihu Kazimiru]] vairāk interesēja dārgas balles un naudas tērēšana, un  kanāla izveides projekts vairs netika atsākts.

== Senas kartes ==
&lt;gallery&gt;
Lielupes baseina karte ap 1630.jpg|Lielupes baseina karte (ap 1630)
Lielupes savienojums ar jūru cauri Kaņierim 17. gadsimtā.png|Lielupes savienojums ar jūru cauri [[Kaņieris|Kaņierim]] 17. gadsimtā.
Slokas apgabala karte 1846.jpg|Slokas apgabala karte ar Lielupes–Slocenes savienojumu ar jūru (1846).
Eglaines - Vilkupes kanāls 20. gadsimta sākumā.jpg|Eglaines - Vilkupes kanāls (1926. gada karte).
&lt;/gallery&gt;

== Mūsdienu attēli ==
&lt;gallery&gt;
Eglaine pie Zasas - Dunavas ceļa.jpg|Eglona (Eglaine) pie Zasas - Dunavas ceļa mūsdienās.
Dienvidsusēja pie Gārsenes dzirnavām.jpg|Dienvidsusēja pie [[Gārsene]]s dzirnavām mūsdienās.
Laukmaļu iela 3, Bigauņciems, Lapmežciema pagasts, LV-3118, Latvia - panoramio.jpg|Skats uz plānoto savienojumu starp Lielupi un Rīgas līci pa [[Vecslocene]]s upi.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Jēkabpils novada upes]]
[[Kategorija:Asares pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas kanāli]]
[[Kategorija:Vēsturiskas celtnes un būves Latvijā]]</text>
      <sha1>9fci8oxh7elalw47vhzkdqmffrkacs3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jirgens fon Fārensbahs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284219</id>
    <revision>
      <id>4455012</id>
      <parentid>3227116</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:36:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Livonija]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455012</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3650" sha1="mezf9o6o4k954m6dbyzvo4oycaligw8" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Jirgens fon Fārensbahs
|     vārds_orig = ''Jürgen von Fahrensbach''
|         attēls = Jürgen von Fahrensbach.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1551
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena =
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1602
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 17
|        m_vieta = [[Vīlande]], [[Pārdaugavas hercogiste]]&lt;br&gt;({{EST}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis, karavīrs
|        dzimums = V
|         vecāki = tēvs - Volmārs fon Fārensbahs, māte - fon Kursela
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Sofija fon Firksa
|          bērni = [[Volmārs fon Fārensbahs]]
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Jirgens fon Fārensbahs''' ({{val-de|Jürgen von Fahrensbach}}, {{val-pl|Jerzy Farensbach}}, {{val-ru|Георг (Юрген) фон Фаренсбах, Юрий Францбек}}, {{val-sv|Jürgen von Farensbach}}; dzimis [[1551]]. gadā, miris {{dat|1602|5|17}}) bija [[Livonija]]s karavadonis dažādu valstu karadienestā. [[Cēsu vaivadija|Cēsu pirmais vaivads]] no 1598. gada līdz 1602. gadam, kad krita karā pret zviedriem aplencot [[Vīlandes viduslaiku pils|Vīlandes pili]]. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis kā viens no astoņiem dēliem Livonijas muižnieka Volmāra fon Fārensbaha ģimenē. Jaunībā kā algotnis karoja dažādu valstu armijās. 

1570. gadā atgriezās Livonijā un [[Livonijas karš|Livonijas kara]] gaitā nokļuva krievu gūstā. [[Ivans IV]] atbrīvoja Fārensbahu no ieslodzījuma un iekļāva Krievijas algotņu karaspēkā. Pavadīja Kurzemes un Sāmsalas bīskapu [[Magnuss (Livonijas karalis)|princi Magnusu]] viņa braucienā uz Maskavu. 1572. gadā piedalījās [[Molodu kauja|Molodu kaujā]] pret [[Krimas haniste]]s karaspēku. No 1572. līdz 1573. gadam karoja Livonijā krievu karaspēka sastāvā. Pameta krievu dienestu un iestājās [[Dānija]]s karaļa [[Frederiks II|Frederika II]] dienestā. 1577. gadā komandēja dāņu vienību, kas devās palīgā [[Gdaņska]]s pilsētai, kas bija sacēlusies pret Polijas karali [[Stefans Batorijs|Stefanu Batoriju]]. 1579. gadā tika iecelts par [[Sāmsala]]s dāņu vietvaldi.

Tajā pašā gadā pārgāja poļu dienestā. No 1579. līdz 1581. gadam piedalījās Stefana Batorija karagājienos uz Krieviju. Par to viņš saņēma Cēsu vaivada titulu un lielus zemes īpašumus, tai skaitā [[Karkuses pils|Karkuses]], [[Rūjienas pils|Rūjienas]] un [[Tarvastas pils|Tarvastu]] pilis. 1587. gadā [[Krakova|Krakovā]] komandēja vācu kājniekus pret austriešu [[Maksimiliāns III|Maksimiliāna III]] karaspēku. 1588. gadā kā jātnieku komandieris piedalījās cīņās pret austriešiem [[Silēzija|Silēzijā]].

1598. gadā piedalījās Polijas karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] karagājienā pret zviedriem. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|poļu-zviedru kara]] sākuma 1600. gadā vadīja cīņas pret zviedriem Livonijā. 1602. gadā krita [[Vīlandes pils]] aplenkumā. Tika uzskatīts par vienu izcilākajiem kavalērijas komandieriem 16. gadsimta beigās.

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Jürgen von Fahrensbach|Jirgens fon Fārensbahs}}

{{Latvija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fārensbahs, Jirgens}}
[[Kategorija:1551. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1602. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]
[[Kategorija:Livonija]]</text>
      <sha1>mezf9o6o4k954m6dbyzvo4oycaligw8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bauskas ebreji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284886</id>
    <revision>
      <id>4454958</id>
      <parentid>4420805</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:33:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+ 2 categories; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Holokausts Latvijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454958</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27710" sha1="lzn138nt66bln1tb8693f7swvi9fpsn" xml:space="preserve">[[Attēls:Bauskas aizsargu parāde 1925.jpg|thumb|400px|Bauskas sinagoga (centrā, daļēji aizsegta ar koku)]]
'''Bauskas ebreji''' ir [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] kopienas daļa, kas laikā no 18. gs beigām līdz 1941. gada augusta beigām veidoja ievērojamu [[Bauska]]s iedzīvotāju daļu un ietekmēja šīs pilsētas izaugsmi un dzīvi. Bauskas rabīni Eliasbergs un Kūks 19. gadsimta beigās bija vieni no galvenajiem jaunās Izraēla zemes atdzimšanas teorijas radītājiem, kas noveda pie reliģiskā cionisma rašanās.

== Vēsture ==

=== Līdz Pirmajam pasaules karam ===
Lai arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] [[ebreji]] dzīvoja jau iepriekš, oficiāli ebrejiem apmešanās pie Bauskas ar likumu atļauta 1799. gadā. No Lietuvas nākušajiem ebrejiem sākotnēji bija ļauts apmesties [[Mēmele]]s ziemeļu krastā pretī pilsētai. Šeit uzbūvēta sinagoga un izveidota ebreju kapsēta, kas līdz mūsdienām nav saglabājušās.&lt;ref&gt;[http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/judaica/ejud_0002_0003_0_02206.html Bauska, Latvia]&lt;/ref&gt;

Tā kā Bauskas ebreji sākotnēji nāca no Lietuvas un nevis no Kurzemes, viņi lielā mērā saglabāja savu ortodoksālo raksturu ar uzsvaru uz rūpīgu [[Tora]]s studēšanu; 1856. gadā izveidojās arī Ļubavičas [[hasīdisms|hasīdu]] draudze. Attiecības starp Kurzemes un Lietuvas ebrejiem nebija pārāk siltas, uz ko norāda fakts, ka pilsētā pastāvēja divas ebreju aizdevumu biedrības. Taču kopumā, pilsētā dominēja Lietuvas ortodoksālo ebreju strāvojums.

1820. gadā ebrejiem tika atļauts apmesties Bauskas pilsētā, kurā viņi daudzus gadus veidoja lielāko pilsētas iedzīvotāju daļu, veicināja pilsētas ekonomisko attīstību, un līdz pat [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] 1940. gadā, kontrolēja lielu daļu tirdzniecības ar lauksaimniecības un manufaktūras precēm.

Bauskā dzīvoja arī ievērojamās Jafes (''Jaffe'') ģimenes pārstāvji, no kuriem ievērojamākie ir Lazars Rozentāls, 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākumā Krievijas Impērijā slavens kantors (dziedātājs) un Jedidija Jafe (''Jedidiah Jaffe)'', kurai imperators [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] piešķīra medaļu par lielo darbu Kurzemes ebreju izglītošanā.&lt;ref name=&quot;Bausk&quot;&gt;[http://www.jewishencyclopedia.com/articles/2676-bausk Bausk]&lt;/ref&gt;

1840. gadā 82 Bauskas ebreju ģimenes (692 cilvēki) pārcēlās uz [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalu]], lai nodarbotos ar lauksaimniecību, ko atļāva 1835. gadā pieņemtais likums. Kopumā no Kurzemes un Zemgales šajā laikā izceļoja 344 ebreju ģimenes (2551 cilvēks).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_javr1915n101{{!}}article:DIVL141{{!}}query:Kurzemes |title=ebreji ebreji ebreju{{!}}issueType:P Kurzemes ebreji |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_javr1915n101{{!}}article:DIVL141{{!}}query:Kurzemes }}&lt;/ref&gt;
1844. gadā Bauskas pilsētā pie tirgus laukuma uzcēla sinagogu, kas nopostīta [[Holokausts|holokaustā]].

1915. gadā, tuvojoties Vācijas armijai, tika pavēlēts ebrejus izraidīt no [[Kurzemes guberņa]]s. Ne visi šo likumu pilda, taču ebreju skaits pilsētā ievērojami samazinājās. Kurzemes ebreji tika nosūtīti dzīvot uz Jaroslavļas, Mogiļevas, Čerņigovas, Poltavas un Taurijas guberņām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jlav1915n039{{!}}article:DIVL64{{!}}query:rabin |title=Bauska{{!}}issueType:P Ebreju izraidischana no Kurzemes |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jlav1915n039{{!}}article:DIVL64{{!}}query:rabin }}&lt;/ref&gt;

=== Pirmās neatkarības gados ===
1924. gada 5. aprīlī Jelgavas apgabaltiesa piereģistrēja Bauskas ebreju biedrību „Bikur-Holim”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n100{{!}}article:DIVL341{{!}}query:Bauskas |title=ebreju Bauskā{{!}}issueType:P Jelgavas apgabaltiesas reģistrācijas nodaļa |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n100{{!}}article:DIVL341{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt; Sākot ar 1920. gadu vidu pilsētā darbojās ebreju sporta biedrības „Hakoah” futbola komanda.

[[Bauskas plūdi (1928)|1928. gada Bauskas plūdos]] tika daļēji sagrauta hasīdu sinagoga Kalna ielā 2, tāpēc viņi sāka izmantot Bauskas sinagogu kopā ar pārējiem ebrejiem. Vēlāk hasīdi savu sinagogu sāka atjaunot, taču parādu dēļ zemesgabalu un nepabeigto ēku 1937. gada jūnijā tiesu izpildītājs nodeva izpārdošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1937n142{{!}}article:DIVL732{{!}}query:Bauskas |title=Bauskā Aizsargu ielā 2{{!}}issueType:P Valdības Vēstnesis, 1937. gada 30. jūnijā |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1937n142{{!}}article:DIVL732{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt;

1934. gada 18. novembrī Bauskas sinagogā notika svinīgais dievkalpojums par godu Latvijas neatkarībai, tajā piedalījās arī citu ticību pārstāvji apriņķa priekšnieka Vērpeļa vadībā. Pēc rabīna Štūla vadītās dievkalpojuma uzrunas latviešu valodā teica ebreju tautības atvaļināto karavīru biedrības pārstāvis Feldmans, bet kā ebreju draudzes pārstāvis runāja tirgotājs Feitelmans.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1934n48{{!}}article:DIVL220{{!}}query:Bauskas |title=Bauskas Bauskas{{!}}issueType:P 18. nowembris Bauskas ebreju sinagoga |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1934n48{{!}}article:DIVL220{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt; Dievkalpojumi par godu valsts svētkiem notika visās baznīcās un sinagogā, pēdējais no tiem 1940. gada 15. maijā, atzīmējot [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] gadadienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1940n20{{!}}article:DIVL65{{!}}query:rabins |title=Stūls{{!}}issueType:P Tautas Vienības svētku norise Bauskā un apriņķī |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1940n20{{!}}article:DIVL65{{!}}query:rabins }}&lt;/ref&gt;

1936. gadā tika pieņemts lēmums ietaupīt ap Ls 1000 gadā, ko pilsēta maksāja privātajiem namīpašniekiem par Bauskas pilsētas žīdu pamatskolas telpām, un 1937. gada vasarā pārbūvēt un skolas vajadzībām piemērot pilsētai piederošās nespējnieku patversmes telpas Biržu ielā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zeba1936n184{{!}}article:DIVL222{{!}}query:Bauskas |title=židu Bauskas žīdu{{!}}issueType:P Izbūvēs telpas Bauskas žīdu pamatskolas vajadzībām |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zeba1936n184{{!}}article:DIVL222{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt;

1936. gadā būvkomisija lēma par īpašnieku nolaistām ēkām, kam piemērota piespiedu nojaukšana. Citu starpā tika nolemts nojaukt arī Bauskas žīdu draudzei piederošo ēku Upes ielā 4.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zeba1936n264{{!}}article:DIVL318{{!}}query:Bauskas |title=žīdu{{!}}issueType:P Bauskas ziņas |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zeba1936n264{{!}}article:DIVL318{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt;

1938. gadā Iekšlietu ministrs [[Vilis Gulbis]] Bauskas ebreju draudzei uz trim gadiem par draudzes vecāko iecēla Mendeli Jākobsonu, par Toras skolotāju Leibu Haitu un par kasieri Ovseju Bertmani. Revīzijas komisijā iecelti B. Blūmbergs, M. Feldmanis un V. Berelovs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zeba1938n46{{!}}article:DIVL262{{!}}query:Bauskas |title=Bauskas ēbrēju{{!}}issueType:P Jauna pārvalde |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zeba1938n46{{!}}article:DIVL262{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt;

Ulmaņa režīma iekšpolitisko nostādņu dēļ notika pāreja no vārda „ebreju” uz „žīdu” lietošanu organizāciju nosaukumos. 1938. gada jūlijā Bauskas ebreju biedrība „Bikur-Holim” tiek pārreģistrēta par Bauskas trūcīgo slimo žīdu palīdzības biedrību „Bikur-Holim”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n157{{!}}article:DIVL257{{!}}query:Bauskas |title=ebreju Bauskas Bauskā{{!}}issueType:P Citu iestāžu sludinājumi |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n157{{!}}article:DIVL257{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt; 20. septembrī ar sabiedrisko lietu ministra [[Alfreds Jēkabs Bērziņš|Alfreda Bērziņa]] lēmumu Bauskas ebreju sieviešu biedrība tika pārreģistrēta par Bauskas žīdu sieviešu biedrību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n014{{!}}article:DIVL550{{!}}query:Bauskas |title=Bauskas žīdu Bauskā{{!}}issueType:P Preses un biedrību depart. biedrību nodaļa |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n014{{!}}article:DIVL550{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt; Ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 8. novembra lēmumu Bauskas ebreju apbedīšanas biedrība „Chevra Kadiša” pārreģistrēta par Bauskas žīdu apbedīšanas biedrību „Chevra Kadiša”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n259{{!}}article:DIVL363{{!}}query:Bauskā |title=Bauskas žīdu Bauskā{{!}}issueType:P Preses un biedrību depart. biedrību nodaļa |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n259{{!}}article:DIVL363{{!}}query:Bauskā }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940.-1941. gadā padomju vara nacionalizēja ebreju īpašumus un likvidēja sabiedriskās organizācijas. Ar Tautas Komisāru Padomes 3476. lēmumu 1940. gada 23. novembrī tika slēgtas Bauskas žīdu sieviešu biedrība un Bauskas trūcīgo slimo žīdu palīdzības biedrība „Bikur-Holim”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_vpvs1940n080{{!}}article:DIVL73{{!}}query:Bauskas |title=Bauskas žīdu Bauskas Bauskas žīdu Bauskas{{!}}issueType:P Valdības rīkojumi un pavēles |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_vpvs1940n080{{!}}article:DIVL73{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt; Ar 3543. lēmumu 1940. gada 12. decembrī tika likvidēta Bauskas žīdu apbedīšans biedrība „Chevra Kadiša”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_vpvs1940n094{{!}}article:DIVL35{{!}}query:žīdu |title=žīdu žīdu Bauskas žīdu{{!}}issueType:P 5343. Lēmums |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_vpvs1940n094{{!}}article:DIVL35{{!}}query:žīdu }}&lt;/ref&gt;

==== Tiesvedība par veco kapsētu un sinagogu ====
Sākot ar 1927. gadu Bauskas ebreji Jelgavas apgabaltiesā tiesājās ar Sarkanmuižas īpašnieku Ivanovski un vēlāk ar [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķi]] par savas vēsturiskās apmešanās vietas zemes atgūšanu, uz kuras atrodas vecie ebreju kapi un sinagoga. Tā kā pirms 1820. gada ebrejiem Bauskā nebija ļauts apmesties, viņi dzīvoja Bauskas tuvumā, vēlākajā Sarkanmuižas teritorijā, kur viņi uzcēla sinagogu un ierīkoja kapsētu. Arī 19. gadsimtā, kad ebreji jau dzīvoja Bauskā, viņi turpināja izmantot kapsētu un veco sinagogu.

1915. gadā, tuvojoties vācu armijai, Kurzemes ebreji tika izraidīti uz Krieviju un Ukrainu. Pēc atgriešanās neatkarīgajā Latvijā, ebreji atsāka lietot kapsētu un sinagogu. [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārreformas]] rezultātā Sarkanmuižas īpašniekam Ivanovskim tika atstāts tikai vacais muižas centrs, kurā ietilpa arī ebreju kapsēta un sinagoga. Ivanovskis kapsētā sāka ganīt lopus un vēlējās nojaukt veco sinagogu, lai to varētu izpārdot būvmateriālos vai kā malku. Bauskas ebreju draudze iesniedza sūdzību, kuras rezultātā zemes ierīkošanas komiteja kapsētas zemi piešķīra draudzei, taču tiesas Senāts šo lēmumu atcēla.
 
1930. gada oktobrī ebreju draudzes prasību apmierināja Jelgavas apgabaltiesa, taču pa šo laiku strīdīgo zemes gabalu Ivanovskis bija pārdevis Bauskas apriņķim, kas uzskatīja tiesas lēmumu par sev nesaistošu, kā procesā neiesaistītai pusei. Ebreju draudze iesniedza jaunu prasību, lai lēmumu atzītu par saistošu arī Bauskas apriņķim.
1933. gada 19. janvārī lietu izskata Tiesu palāta. Bauskas apriņķa advokāts tiesā norādīja, ka Bauskā nemaz nepastāv ebreju draudze, bet gan atšķirīgo ebreju sektu ''mišnagdim'' un ''hasidim'' draudzes, no kurām hasīdi procesā nemaz neesot iesaistīti. Ebreju draudzes pārstāvis paskaidroja, hasīdu sinagoga sagrauta Bauskas plūdos un tagad tie izmanto Bauskas sinagogu, tāpēc var uzskatīt, ka pilsētā pastāv viena ebreju draudze.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_baav1933n04{{!}}article:DIVL21{{!}}page:1{{!}}query:Bauskas |title=ebreju Bauskas ebreju Bauskas ebreju{{!}}issueType:P Ilggadīga teesaschanās wazās Bauskas sinagogas leetā |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_baav1933n04{{!}}article:DIVL21{{!}}page:1{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt;
1935. gada martā lietu izskatīja tiesas [[Latvijas Senāts|Senāts]] un ebreju draudzes lūgumu noraidīja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1935n183{{!}}article:DIVL685{{!}}page:8{{!}}query:Bauskas |title=ebreju Bauskas Bauskas{{!}}issueType:P Senāta Civilā kasācijas departamenta 1935. gads 1. pusgada spriedumi |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1935n183{{!}}article:DIVL685{{!}}page:8{{!}}query:Bauskas }}&lt;/ref&gt;

== Rabīni ==
[[Attēls:Mordechai Eliasberg.jpg|thumbnail|150px|right|[[Mordehajs Eliasbergs]]]]
[[Attēls:Abraham Isaac Kook 1924.jpg|thumbnail|150px|right|[[Ābrams Īzaks Kūks]]]]
Ebreju kopienu no 19. gadsimta vadīja turpmāk minētie rabīni.&lt;ref name=&quot;Bausk&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4675/20663-Aleksandrs_Feigmanis_2011.pdf?sequence=1 |title=Rabīnskā literatūra Latvijā līdz 1940. gadam: virzieni un personības |access-date={{dat|2015|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305042939/https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4675/20663-Aleksandrs_Feigmanis_2011.pdf?sequence=1 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Mordehajs ben Abrahams Rabbiners (1800—30). Dzimis 1758. gadā Slobodā, ārpus Bauskas. Miris 1830. gadā Bauskā. Vairāku reliģisku grāmatu autors.&lt;ref&gt;[http://www.studylight.org/encyclopedias/tje/view.cgi?n=12471 Rabbiner, Mordechai ben Abraham]&lt;/ref&gt; Viens viņa dēls Benjamins Zalkinds Rabiners bija [[ješiva]]s vadītājs Daugavpilī, bet vēlāk pārcēlās uz ASV, kur bija rabīns Ņujorkā. Otrs dēls, Cēmahs Rabiners mācījies Tērbatas un Berlīnes universitātēs, kur ieguvis filozofijas doktora grādu.
* Āharons bar Elhanāns Izraēlsons (1830—32). [[Valožina|Voložinas]] Haima skolnieks. Sākotnēji bijis rabīns Kuldīgā. Pēc 1832. gada pārceļas uz Rīgu, kur mirst 1851. gadā. Sarakstījis grāmatu ''Minhat Aron'' (Ārona upuris) kas saistīta ar pareizu [[Kašruts|kašruta]] noteikumu ievērošanu.
* Jākovs Bendetmans (1833—61). Nācis no ievērojama Lietuvas rabīnu dzimtas. Miris 1861. gadā Bauskā. 1874. gadā viņa mazdēls Viļņā izdod rabīna Bendetmana grāmatu &quot;Ziharon Jakov&quot; (Jēkaba piemiņai) ar lēmumiem par [[halaha]]s un [[Talmūds|Talmūda]] jautājumiem.
* [[Mordehajs Eliasbergs]] (1861—1889). Dzimis 1817. gada februārī [[Kauņa]]s guberņā, miris 1889. gada 11. decembrī Bauskā. Studējis [[Voložinas ješiva|Voložinas ješivā]]. Jaunībā bija graudu un garšvielu tirgotājs. Kā viens no pirmajiem reliģiskā [[Cionisms|cionisma]] vadoņiem atbalstīja ebreju atgriešanos Izraēla zemē. Aktīvi darbojies ebreju organizācijā ''Hovevei Cion''. Bija reliģiski ētiskās kustības ''Musar'' pretinieks. No 1853. gada rabīns Žiežmarē (Lietuvā). No 1862. gada Bauskas rabīns, un šajā amatā paliek līdz savai nāvei, lai arī 1876. gadā viņam tiek piedāvāts kļūt par [[Suvalki|Suvalku]] rabīnu.&lt;ref&gt;[http://www.yivoencyclopedia.org/article.aspx/Eliasberg_Mordekhai Eliasberg, Mordekhai]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.jewishencyclopedia.com/articles/5596-eliasberg-mordecai-b-joseph Eliasberg, Mordecai B. Joseph]&lt;/ref&gt; 1879. gadā publicēja rakstus, kuros atbalstīja ebreju pārcelšanos uz lauksaimniecības zemēm Dienvidrievijā un Izraēla zemē. Vairāk nekā 20 darbu autors, no kuriem tikai viens publicēts viņa dzīves laikā (1874.).
* Ezekiels ben Hillels Lifšics (1889—95). Dzimis [[Raseiņos|Raseiņi]], Lietuvā. Bijis [[Jurbarka]]s rabīns. Pēc Bauskas viņš kalpo par rabīnu [[Plocka|Plockā]] un [[Kališa|Kališā]].
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1895—1904). Viens no slavenākajiem [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[rabīns|rabīniem]]. Pasaulē plaši pazīstams kā pirmais Lielbritānijas mandāta teritorijas [[Palestīna|Palestīnā]] virsrabīns, ebreju domātājs, Talmūda, [[Tora]]s un [[Kabala]]s skolotājs. Bauskā sarakstījis vairākas grāmatas.
* Haims Īzaks Blohs (1905-15 un 1920-22). Dzimis 1865 gada 14. septembrī Lietuvā, miris 1948. gada 17. februārī ASV. Lai arī 1914. gadā ievēlēts par [[Antverpene]]s ebreju kopienas rabīnu,&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=cgMCSrDxKGAC&amp;pg=PA31&amp;dq=rabbi+of+bausk&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=8uljVdH_H6aiyAON7YGQCg&amp;ved=0CB4Q6AEwAA#v=onepage&amp;q=bausk&amp;f=false Orthodox Judaism in America: A Biographical Dictionary and Sourcebook]&lt;/ref&gt; kara dēļ palika Krievijā, un kopā ar pārējiem ebrejiem evakuējas no Bauskas, 1920. gadā atgriezās pilsētā, taču 1922. gadā pārcēlās uz Džērsiju, ASV.&lt;ref&gt;[http://self.gutenberg.org/articles/Chaim_Yitzchak_Bloch_Hacohen#Rabbi_of_Bausk Chaim Yitzchak Bloch]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1932. gadā ievēlēts par ASV un Kanādas ortodoksālo rabīnu savienības goda prezidentu.
* Moše Šoloms Štuls, Bauskas rabīns no 1924. gada. Dzimis 1863. gadā [[Viļņas guberņa|Viļņas guberņā]]. Pēc reliģisko studiju pabeigšanas Kauņā un Viļņā, no 1907. gada bija [[Saldus]] rabīns. Par rabīna Štula palīgu no 1934. gada kalpoja viņa dēls Dāvids Štuls.

== Holokausts ==
Konkrētās ebreju kopienas iznīcināšanas detaļas [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas laikā]] ir neskaidras, un pastāv vairākas versijas par to kas tieši bija atbildīgi par ebreju nošaušanu. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka šo noziegumu īstenoja nacistiskās Vācijas okupācijas spēki ar vietējiem izpalīgiem, kas līdz 1941. gada augusta beigām nogalināja gandrīz visus Bauskas un tuvākās apkārtnes ebrejus. Karu pārdzīvoja tikai divi Bauskas ebreji.

1941. gada 1. jūlijā pilsētas vērmahta okupācijas spēku militārais komandants izdeva pirmo pavēli, kurā noteica komandantstundu no 10 vakarā līdz 5 rītā. Īpaši ebrejiem [[komandantstunda]] tika noteikta no 6 vakarā līdz 7 rītā. Ar 4. jūlija komandanta pavēli bija jāreģistrē visi pilsētas ebreji 18-50 gadu vecumā, kā arī jākonfiscē ebrejiem piederošie radio aparāti.&lt;ref&gt;[http://www.haolusa.org/en/index.php?./main-020-neighborsdidntkilljews.ssi  “Neighbors” Didn’t Kill Jews]&lt;/ref&gt;

Vēstures maģistrs un Latvijas Vēsturnieku komisijas biedrs Aigars Urtāns uzskata, ka kopumā nogalināti 500-700 pilsētā palikušie ebreji un 150-200 Bauskas apriņķī dzīvojošie ebreji.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/kas-1941-gada-vasara-notika-bauska-11853569 Kas 1941. gada vasarā notika Bauskā?]&lt;/ref&gt;
Jau 2. jūlijā pie Mēmeles tilta vācu kareivji nošāva 5 ebrejus, 5 komunistus un 10 sarkanarmiešus par to, ka esot apgānīti pilsētas ieņemšanas laikā kritušie vācu kareivju līķi.
Nepatīkamākā [[Holokausts|holokausta]] epizode notika jūlija vidū, kad klīnikā Rīgas ielā 51 tika kastrēti 56 ebreji, tai skaitā zēni. Šī nozieguma organizēšanā un īstenošanā piedalījies ārsts Šteinharts, viņa palīgs Pļavnieks, policijas priekšnieks Druveskalns un vācu vērmahta vienību komandieris Nepils (dzimis Vīnē).&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=NOvWYblJMSUC&amp;pg=PA47&amp;lpg=PA47&amp;dq=jews+of+bauska&amp;source=bl&amp;ots=XQ0ZV1hIHS&amp;sig=mtQxpEkkNZnrxnC3U6R4PgyqsZY&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=c3NgVfniN4nOygOOkoDgDA&amp;ved=0CEoQ6AEwCDgK#v=onepage&amp;q=jews%20of%20bauska&amp;f=false The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945]&lt;/ref&gt; Gandrīz visus viņus jau pēc pāris nedēļām nošāva Vecsaules pagasta Likvertenu mežā. Vēsturnieks Urtāns raksta, ka nav skaidrs, kas veica šo nošaušanu — vietējie latviešu policisti, kas šādu akciju varēja veikt vienīgi pēc vācu militārās pārvaldes tiešas pavēles, vai arī to īstenoja vācu zaldāti.
Palikušo ebreju likvidācija sākās 9. augusta naktī. No sākuma Likvertenu mežā nošāva Bauskas ebrejus, otrā dienā pārējos pagasta ebrejus. Šo 700-800 cilvēku nošaušanas akciju īstenoja apmēram 30 šāvēji no [[Arāja komanda]]s, taču tik liela skaita cilvēku transportēšanā un apsargāšanā neapšaubāmi piedalījās arī vietējie latviešu policisti.

1941. gada 18. augustā Vienības ielā notiek &quot;žīdu atstāto mantu&quot; publiska izpārdošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1940n7{{!}}article:DIVL125{{!}}query:ūtrupes |title=sludinājums Nr 1{{!}}issueType:P Ūtrupes sludinājums Nr.1 |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1940n7{{!}}article:DIVL125{{!}}query:ūtrupes }}&lt;/ref&gt; 1942. gada janvārī „žīdu atstātās kažoklietas” tika nodotas ziemas salam nesagatavotā vērmahta vajadzībām. Seši sieviešu kažoki izpārdoti vairāksolīšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1942n1{{!}}article:DIVL78{{!}}query:Bauska |title=Policija{{!}}issueType:P Ortskomandatūra Bauskā |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1942n1{{!}}article:DIVL78{{!}}query:Bauska }}&lt;/ref&gt;

== Apskates objekti ==
* Sinagoga, Rīgas iela 35, iznīcināta holokaustā. Pēc tam, kad ebrejiem atļauta apmešanās pilsētas robežās, pēc 1820. gada šeit uzcelta koka sinagoga, kurai blakus 1844. gadā uzcelta mūra sinagoga. Ēkas iznīcinātas Otrā pasaules kara laikā. Bijušās sinagogas vietā Bauskā dzimušo ebreju pēcnācēji 2017. gada 15. oktobrī izveidojuši piemiņas monumentu „Sinagogas dārzs”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://bauskamemorial.com/ |title=Bauska Memorial |access-date={{dat|2015|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151227075635/http://bauskamemorial.com/ |archivedate={{dat|2015|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Kašruts|Košera]] lopkautuve un gaļas veikals, Rīgas iela 37. Ēkas celtas 19. gs otrajā pusē. Saglabājušās līdz mūsdienām, restaurētas.
* [[Hasīdisms|Hasīdu]] lūgšanu nams, Kalna iela 2. Uzcelts 1937. gadā, parādu dēļ pārdots 1938. gadā.
* Ebreju reliģiskā skola, Kalna iela 20, šeit atradās ebreju reliģiskā skola, kā arī rabīna un skolotāju dzīvokļi.
* Mikve, Upes iela 3, ebreju rituālās apmazgāšanās vieta, pēc kara pārveidota par dzīvojamo ēku.
* Klīnika, Rīgas iela 51. Pēc pilsētas okupācijas, 1941. gada jūlija vidū šeit tiek kastrēti 56 ebreju vīrieši, no kuriem desmit ir zēni zem 15 gadiem. Visi nošauti dažas nedēļas vēlāk.
* Nahmana Jankeloviča tipogrāfija, Rūpniecības iela 5. No 1893. līdz 1915. gadam šajā ēkā tika izdota pirmais Bauskas laikraksts „Bauskas Sludinājumi”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jews.lv/lv/content/ebreju-latvija |title=Bauska |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150203044608/http://www.jews.lv/lv/content/ebreju-latvija |archivedate={{dat|2015|02|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bauska]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Holokausts Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]]</text>
      <sha1>lzn138nt66bln1tb8693f7swvi9fpsn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4454937</id>
      <parentid>4454683</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T02:10:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4454937</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6256" sha1="t9vwgj57tscmsoc4wggytgt7lxrc09d" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>t9vwgj57tscmsoc4wggytgt7lxrc09d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Magnuss Gustavs fon Esens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286948</id>
    <revision>
      <id>4455010</id>
      <parentid>4271277</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:35:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455010</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3462" sha1="3uu6n6279eafgsiv0wz6uf9xqdhrpok" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Magnuss Gustavs fon Esens
|     vārds_orig = ''Johann Magnus Gustav von Essen''
|         attēls = Essen Ivan N.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1759
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = Kalvi, [[Igaunijas guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(Aseru pagasts, [[Austrumviru apriņķis]], {{EST}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1813
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 23
|        m_vieta = [[Baldone]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;([[Baldones novads]], {{LAT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis, karavīrs
|        dzimums = V
|         vecāki = Klauss Gustavs fon Esens, Magdalēna Elizabete, dzimusi [[Štakelbergi|Štakelberga]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Johans Magnuss Gustavs fon Esens''' ({{val|de|Johann Magnus Gustav von Essen}}, {{val-ru|Иван Николаевич Эссен}}); dzimis {{dat|1759|9|30}}, saskaņā ar citiem avotiem — {{dat|1758|9|19}};&lt;ref&gt;{{BBLD}}&lt;/ref&gt; miris {{dat|1813|8|23}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālleitnants]], [[Rīgas militārais gubernators]] [[1812. gada karš|1812. gada kara]] sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas [[Rīga]]s priekšpilsētas.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[fon Eseni|fon Esenu]] dzimtas militārpersonas ģimenē. No 1783. līdz 1785. gadam karoja [[Polija|Polijā]], kur ievainots. Piedalījās [[Krievu-zviedru karš|Krievu-zviedru karā]] (1788—1790), kā arī Polijas kampaņās 1792. un 1794. gadā. Par izcilību kaujā pie Macejovices, kurā tika sagūstīts [[Tadeušs Kostjuško]], saņēmis Svētā Jura ordeni. 1799. gadā karoja pret frančiem Nīderlandē. 1802. gadā tika iecelts par [[Smoļenska]]s militāro gubernatoru. 1807. gadā karoja pret [[Napoleons|Napoleonu]], tika kontuzēts [[Frīdlandes kauja|Frīdlandes kaujā]] 1807. gada 14. jūnijā.

Iesākoties [[1812. gada karš|1812. gada karam]], tika iecelts par [[Rīgas militārais gubernators|Rīgas militāro gubernatoru]]. 1812. gada 19. (7.) jūlijā, ciešot sakāvi pret frančiem [[Iecavas kauja|Iecavas kaujā]], un domādams, ka franči tuvojas Rīgai, deva pavēli par Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanu 24. (12.) jūlijā. Stiprā vēja rezultātā tika zaudēta konrole pār uguni, un daudzi Rīgas iedzīvotāji zaudēja mājvietas. 1812. gada oktobrī par Rīgas militāro gubernatoru iecēla [[Filips Pauluči|Filipu Pauluči]]. 1813. gadā fon Esens noslīka, peldoties sērūdeņražu avotā [[Baldones kūrorts|Baldones kūrortā]]. Pēc dažām ziņām tā esot bijusi pašnāvība, nespējot pārdzīvot vainas apziņu par Rīgas nodedzināšanu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{BBLD}}


{{Latvija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Esens, Magnuss Gustavs fon}}
[[Kategorija:1759. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1813. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Rietumviru apriņķī dzimušie]]</text>
      <sha1>3uu6n6279eafgsiv0wz6uf9xqdhrpok</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiro ieviešana Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>304916</id>
    <revision>
      <id>4455008</id>
      <parentid>4236922</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:34:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455008</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3382" sha1="be0u3v3r0bmvioa0hgfs7p2z68a13f3" xml:space="preserve">'''Eiro ieviešana Latvijā''' notika {{dat|2014|1|1}}. [[lats|Latvijas latu]] apmainīja pret [[eiro]] pēc kursa 1 EUR = 0,702804 LVL.

== Priekšvēsture ==
1991. gada 27. augustā [[Eiropas Ekonomikas kopiena]] un tās dalībvalstis atzina Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Tam sekoja ārpolitisku un iekšpolitisku lēmumu kopums, kas sekmēja Latvijas virzīšanos pretī ES, bet kā pēdējais un arī noteicošais solis bija 2003. gada 20. septembra [[referendums]] par pievienošanos ES.&lt;ref&gt;[http://www.esia.gov.lv/ka-strada-valdiba/Vesture-1999-2009/vesture-1999-2004/referendums Tautas nobalsošana par dalību Eiropas Savienībā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111109110148/http://www.esia.gov.lv/ka-strada-valdiba/Vesture-1999-2009/vesture-1999-2004/referendums |date={{dat|2011|11|09||bez}} }}, esia.gov.lv&lt;/ref&gt;

2004. gada iestāšanās līgums ES Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredzēja eiro ieviešanu, tiklīdz ir izpildīti visi ekonomiskie nosacījumi ([[Māstrihtas kritēriji]]). 2005. gada 1. janvārī [[Latvijas Banka]] piesaistīja [[lats|latu]] [[eiro]] pēc kursa: 1 EUR = 0,702804 LVL.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/lat/print/?40860 |title=Latvijas Bankas informācijas arhīvs - Latvijas Banka |access-date={{dat|2016|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070926224615/http://www.bank.lv/lat/print/?40860 |archivedate={{dat|2007|09|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; 
Kaut gan sākotnēji bija paredzēts līdz 2008. gada 1. janvārim pāriet uz Eiropas vienoto valūtu eiro, taču sakarā ar neatbilstību Māstrihtas kritērijiem un sekojošo [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzi (2008—2010)]], Latvijas pāreja uz eiro tika atlikta.

== Pārejas sagatavošana ==
2013. gada 5. martā Latvijas valdība iesniedza Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lūgumu novērtēt Latvijas Republikas ekonomisko un tiesisko konverģenci, lai kļūtu par [[Eirozona]]s sastāvdaļu. 2013. gada 5. jūnijā ECB publicēja Konverģences ziņojumu, kurā konstatēts, ka atsauces periodā (2012. gada maijā — 2013. gada aprīlī) Latvijas 12 mēnešu vidējā inﬂācija bija 1,3%, valdības budžeta deficīts bija 1,2% no [[IKP]], valdības bruto parāda attiecība pret IKP bija 40,7%, ilgtermiņa procentu likmes bija vidēji 3,8% un divu gadu atsauces periodā (2011. gada 17. maijā — 2013. gada 16. maijā) lata kurss atradās tuvu noteiktajam centrālajam apmaiņas kursam pret eiro. ECB secināja, ka kopumā Latvijas sniegums atbilst konverģences kritēriju atsauces vērtībām, tomēr ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas un jāpanāk progress iestāžu kvalitātes un pārvaldības rādītāju uzlabošanā.&lt;ref&gt;[http://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/esuneiro/cr201306lv.pdf ECB 2013. gada jūnija Konverģences ziņojums]&lt;/ref&gt; ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN), kurā darbojas ES valstu finanšu ministri, 2013. gada 9. jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā.&lt;ref&gt;[http://www.eiro.lv/lat/aktualitates/28490 ES oficiālajā vēstnesī publicēts lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā] apollo.lv, 18.07.2013.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas eiro monētas]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>be0u3v3r0bmvioa0hgfs7p2z68a13f3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vēlēšanas Serbijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>311283</id>
    <revision>
      <id>4454887</id>
      <parentid>4261021</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T18:24:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454887</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7677" sha1="hll8tcu16ysjp4r4jvr05s9hofwmj6s" xml:space="preserve">[[Likumdevējs|Likumdevēja]] un [[Valsts]] [[prezidents|prezidenta]] '''vēlēšanas Serbijā''' notiek nacionālā līmenī. [[Serbijas Republika]]s [[Serbijas Republikas Tautas sapulce|Tautas sapulce]] (''Narodna skupština Republike Srbije'') sastāvā ievēl 250 tautas pārstāvjus uz četriem gadiem. Valsts prezidentu ievēl uz pieciem gadiem. Serbijā ir [[daudzpartiju sistēma]], vēlēšanās piedalās ievērojams skaits [[politiskā partija|partiju]], visbiežāk viena partija neiegūst pietiekamu balsu skaitu, lai kļūtu par valdošo lēmēju, kā rezultātā partijām jāsadarbojas un jāveido [[koalīcija|koalīciju]] [[valdība]]s. Ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiek, ja parlaments ir atlaidis [[valdība|valdību]] un nav spējis vienoties par jaunas valdības apstiprināšanu.

== Parlamenta vēlēšanas ==
Serbijas parlamenta vēlēšanas izsludina Valsts prezidents 90 dienas pirms esošo Tautas sapulces deputātu mandāta termiņa beigām. Vēlēšanām jānotiek turpmāko 60 dienu laikā.&lt;ref&gt;[http://www.rik.parlament.gov.rs/latinica/izbori-za-narodne-poslanike.php Serbijas Republikas Vēlešanu komisija-parlamenta vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312193246/http://www.rik.parlament.gov.rs/latinica/izbori-za-narodne-poslanike.php |date={{dat|2016|03|12||bez}} }}, rik.parlament.gov.rs&lt;/ref&gt;    
Visa valsts ir viens vēlēšanu reģions, vēlēšanas ir tiešas, aizklātas un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālas]]. Tiek vēlēts par kandidātu sarakstiem, parlamentā iekļūst kandidāti no sarakstiem, kas ieguvuši visvairāk balsu. Vēlēšanas organizē Valsts vēlēšanu komisija un vēlēšanu komitejas. Visiem Serbijas republikas [[pilsonis|pilsoņiem]], kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem.
Vēlēšanu sarakstos var iekļaut līdz 250 kandidātu vārdus. Sastādot kandidātu sarakstus jāievēro [[dzimumu līdztiesība]], sarakstā jābūt ne mazāk kā 33% mazāk pārstāvētā dzimuma kandidātu.
Kandidātu sarakstu iesniedz Valsts vēlēšanu komisijā kopā ar vismaz 10 000 notariāli apstiprinātiem atbalstošo pilsoņu parakstiem.

Vēlēšanu dienā vēlētājam jāizvēlas viens no kandidātu sarakstiem.
Lai iekļūtu parlamentā, kandidātu sarakstam jāpārsniedz 5 % barjera, nacionālo minoritāšu politiskās partijas ir izņēmums, un var iekļūt parlamentā, bez šī ierobežojuma.

Uz valsts vēlēšanu komisijas vēlēšanas rezultātu ziņojuma pamata, parlamenta deputātu mandāti tiek apstiprināti pirmajā Tautas sapulces sesijā, ko vada iepriekšējā parlamenta vadītājs/ja. Pirmā parlamenta sesija jānotur ne vēlāk kā 30 dienas no oficiālo vēlēšanu rezultātu paziņošanas.
2014. gada parlamenta vēlēšanās piedalījās 19 politisko spēku saraksti

== Prezidenta vēlēšanas ==
Serbijas Valsts prezidentu ievēl tiešās, aizklātās vēlēšanās, kas notiek reizi piecos gados &lt;ref&gt;[http://www.rik.parlament.gov.rs/latinica/izbori-za-predsednika-republike.php Serbijas Republikas Vēlešanu komisija - Prezidenta vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312193251/http://www.rik.parlament.gov.rs/latinica/izbori-za-predsednika-republike.php |date={{dat|2016|03|12||bez}} }}, rik.parlament.gov.rs&lt;/ref&gt; tās izsludina parlamenta priekšsēdētājs/-a 90 dienas pirms prezidenta termiņa beigām, lai vēlēšanas varētu notikt tuvāko 60 dienu laikā. Vēlēšanu dienu nosaka [[Sestdiena|sestdienā]] vai [[Svētdiena|svētdienā]].
Visiem lemtspējīgiem, pilngadīgiem Serbijas pilsoņiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem par Serbijas valsts prezidentu.
Valsts prezidenta kandidātus var izvirzīt prezidenta vēlēšanu izziņošanas brīdī oficiāli reģistrētas politiskās partijas, politisko partiju koalīcijas un pilsoņu grupas. Nominācijas jāiesniedz Valsts vēlēšanu komisijā, ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu dienas. Katra kandidāta reģistrēšanai nepieciešamai 10 000 notariāli apstiprināti atbalstītāju paraksti.
Par prezidentu ievēl to kandidātu, kurš savācis vairākumu balsis no vēlēšanās piedalījušos skaita. Ja balsu vairākumu nav ieguvis neviens no kandidātiem, tad 15 dienu laikā tiek sarīkotas atkārtotas vēlēšanas. Otrajā kārtā piedalās divi kandidāti, kuri pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk vēlētāju balsu. Vēlēšanu rezultātus paziņo 96 stundu laikā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un publicē oficiālajā valsts laikrakstā.

== Pašvaldību vēlēšanas ==
Pašvaldību vēlēšanas Serbijā notiek ik pēc 4 gadiem, tās rīko ne vēlāk kā 30 dienas pirms pašvaldības pārstāvju mandāta termiņa beigām. Pašvaldību vēlēšanas izsludina valsts parlamenta priekšsēdētājs/-ja. Vēlētāji [[Balsošanas sistēma|balso]] tiešās, aizklātās vēlēšanās par politisko partiju vai apvienību sarakstiem. Vēlēšanās piedalīties un balsot var pilngadīgi un lemtspējīgi valsts [[Pilsonība|pilsoņi]]. [[Deputāts|Deputātu]] mandātu skaits tiek sadalīts pretendentu partijām, proporcionāli vēlēšanās iegūto balsu skaitam. Pašvaldības deputātu skaits ir noteikts municipalitātes statūtos, bet tas nevar būt mazāk par 19 un vairāk par 75.&lt;ref&gt;[http://www.legislationline.org/documents/action/popup/id/4327 Likums par Serbijas pašvaldībām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200126121330/http://www.legislationline.org/documents/action/popup/id/4327 |date={{dat|2020|01|26||bez}} }},legislationline.org&lt;/ref&gt;

Arī pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstos jāievēro [[Dzimumu līdztiesība|dzimuma līdztiesības]] princips un vismaz 30 % kandidātu jābūt no mazāk pārstāvētā dzimuma &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.legislationline.org/documents/action/popup/id/4326 |title=Serbijas Pašvaldību vēlēšanu likums 20 pants |access-date={{dat|2016|03|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200126122826/http://www.legislationline.org/documents/action/popup/id/4326 }}&lt;/ref&gt; un kandidātu sarakstiem jāpārvar 5% balsošanas barjera. Balsošanas barjera neattiecas uz mazākumtautību politiskajām apvienībām. Vēlēšanu komisijai jāpaziņo balsu skaitīšanas rezultāti 24 stundu laikā pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas.

 
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=150 | height=100 | lines=3
|align=center
|perrow=5
|Attēls:Miodrag Stojkovic.jpg|2012. gada valsts prezidenta vēlēšanu kampaņa
|Attēls:Izbori 2012 - štand JS (1).JPG| 2012. gada parlamenta vēlēšanu kampaņa
|Attēls: Raspodela mandata 2014.png| 2014. gada parlamenta vēlēšanu mandātu sadalījums
|Attēls:Srbija glas.png
}}

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.parlament.gov.rs/national-assembly/role-and-mode-of-operation/elections-and-electoral-system.502.html Serbijas parlamenta mājas lapa]
* [http://www.electionguide.org/countries/id/242/ Election Guide mājas lapa]
* [https://web.archive.org/web/20160312193251/http://www.rik.parlament.gov.rs/latinica/izbori-za-predsednika-republike.php Serbijas republikas Valsts vēlēšanu komisijas mājas lapa]
* [http://www.legislationline.org/documents/action/popup/id/4326 Serbijas pašvaldību vēlēšanu likums 2007. gads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200126122826/http://www.legislationline.org/documents/action/popup/id/4326 |date={{dat|2020|01|26||bez}} }}
* [https://en.wikisource.org/wiki/Constitution_of_Serbia#Article_114 Serbijas konstiūcija 114 pants]

[[Kategorija:Serbijas politika]]</text>
      <sha1>hll8tcu16ysjp4r4jvr05s9hofwmj6s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pauls Jonass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>314511</id>
    <revision>
      <id>4454851</id>
      <parentid>4449966</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:44:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* MXGP rezultāti */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4454851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7998" sha1="apj9kvmp5o6euuuhcv9cki7ct7cnytf" xml:space="preserve">{{Sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Pauls Jonass
 |       vārds_oriģ = 
 |           attēls = Pauls Jonass Cto Mundo.jpg 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Jonass 2022. gadā Spānijas posmā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Aizpute}}&lt;ref name=&quot;redbull&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.redbull.com/lv/lv/motorsports/athletes/1331607490951/pauls-jonass|title=Pauls Jonass|publisher=Red Bull|accessdate={{dat|2016|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |             taut = {{LAT}}
 |           garums = {{mērvienība|cm=177}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=74}}
 |             alga = 
 |          iesauka = Bonis&lt;ref&gt;[https://paulsjonass.com/about/?lang=lv Pauls Jonass. Biogrāfija]&lt;/ref&gt; 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 2014
 |         kar_beig = 
 |            klubs = 
 |          komanda = ''MXGP Kawasaki Racing Team''
 |           numurs = 41 
 |           veids0 = 
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = [[Pasaules čempionāts motokrosā|Pasaules čempionāta motokrosā]]
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = 2014—pašlaik
 |        sacīkstes = 
 |           tituli = 
 |          uzvaras = 11 (MX2)&lt;br /&gt;1 (MXGP)&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/motoru_sports/moto/pauls_jonass/05052024-jonass_izcina_karjeras_pirmo_posma_uzvaru&lt;/ref&gt;
 |       pjedestāli = 
 |       p_sacīkste = 
 |         p_uzvara = 
 |     pēd_sacīkste = 
 |       pēd_uzvara = Portugāles ''Grand Prix'' posms (2024)
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = *2017 — MX2 Pasaules čempions
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
}}
'''Pauls Jonass''' (dzimis {{dat|1997|1|13}} [[Aizpute|Aizputē]])&lt;ref name=&quot;ktm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ktm.com/racing/mx/riders/pauls-jonass/|title=Pauls Jonass|publisher=KTM|accessdate={{dat|2016|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170508031245/http://www.ktm.com/racing/mx/riders/pauls-jonass/|archivedate={{dat|2017|05|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir latviešu [[Motosports|motosportists]]. Pirmais [[latvieši|latviešu]] motosportists, kurš ir kļuvis par [[Pasaules čempionāts motokrosā|pasaules čempionu motokrosā]] MX2 klasē (2017).

Vairākkārtējs Baltijas čempions, divkārtējs pasaules junioru čempions 85 un 125 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; klasē un 2013. gada Eiropas čempions 125 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; klasē.

Astoņpadsmit gadu vecumā Pauls Jonass uz pieciem gadiem noslēdza līgumu ar ''[[KTM]]'' rūpnīcas komandu, startējot MX2 pasaules čempionātā. 2015. gada [[Pasaules čempionāts motokrosā|Pasaules čempionāta]] kopvērtējumā MX2 klasē izcīnīja 2. vietu un daļu sezonas bija arī sacensību līderis. 2016. gada sezonā Pauls smadzeņu satricinājuma dēl izlaida vairākus pēdējos posmus un kopvērtējumā palika 5. vietā. Savukārt 2017. gada Pasaules čempionātā viņš šajā klasē izcīnīja pirmo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/auto/motorusports/jonass-triumfe-pasaules-cempionata-un-parraksta-latvijas-motokrosa-vesturi.d?id=49248199|title=Jonass triumfē pasaules čempionātā un pārraksta Latvijas motokrosa vēsturi|date={{dat|2017|8|17||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gada oktobrī Jonass noslēdza līgumu ar ''[[Kawasaki Motors|Kawasaki]]'' rūpnīcas komandu ''MXGP Kawasaki Racing Team''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/moto/11102024-oficiali_jonass_pievienojas_kawasaki_mxgp |title=Oficiāli: Jonass pievienojas &quot;Kawasaki&quot; MXGP rūpnīcas komandai |accessdate=2024-10-11 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== MXGP rezultāti ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%; text-align:center&quot;
|- valign=&quot;top&quot;
!valign=&quot;middle&quot;| Gads
! Posms&lt;br /&gt;1
! Posms&lt;br /&gt;2
! Posms&lt;br /&gt;3
! Posms&lt;br /&gt;4
! Posms&lt;br /&gt;5
! Posms&lt;br /&gt;6
! Posms&lt;br /&gt;7
! Posms&lt;br /&gt;8
! Posms&lt;br /&gt;9
! Posms&lt;br /&gt;10
! Posms&lt;br /&gt;11
! Posms&lt;br /&gt;12
! Posms&lt;br /&gt;13
! Posms&lt;br /&gt;14
! Posms&lt;br /&gt;15
! Posms&lt;br /&gt;16
! Posms&lt;br /&gt;17
! Posms&lt;br /&gt;18
! Posms&lt;br /&gt;19
! Posms&lt;br /&gt;20
!valign=&quot;middle&quot;| Finiša&lt;br /&gt;vidējais
!valign=&quot;middle&quot;| Pjedestāla&lt;br /&gt;procents
!valign=&quot;middle&quot;| Vieta
|-
! 2015 MX2
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 6
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 11
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 14
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 7
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 13
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 7
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 11
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 6
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| -
| -
! 6.06
! 33%
! style=&quot;background: silver;&quot;| 2. vieta
|-
! 2017 MX2
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 21
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 7
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| -
! 3.36
! 79%
!  style=&quot;background: gold;&quot;| 1. vieta
|-
! 2018 MX2
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 6
| OUT
! 2.94
! 63%
! style=&quot;background: silver;&quot;| 2. vieta
|-
! 2024 MXGP
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 7
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 13
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
! 6.50
! 13%
! style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 14. vieta
|-
! 2025 MXGP
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 7
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 11
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| OUT
| OUT
| OUT
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 14
| DNF
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 10
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 8
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 10
! 8.82
! -
! style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 15. vieta
|-
! 2026 MXGP
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 10
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 16
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 16
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 14
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| -
!
!
!

|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Latvijas sportists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Jonass, Pauls}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Aizputē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas motosportisti]]</text>
      <sha1>apj9kvmp5o6euuuhcv9cki7ct7cnytf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T</title>
    <ns>10</ns>
    <id>314723</id>
    <revision>
      <id>4455044</id>
      <parentid>4331447</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T09:10:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4455044</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1136" sha1="9lhjw0o8vr4f17wi5s18dgqxn89q866" xml:space="preserve">{{Navbox
|name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T
|title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu T
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

|above  = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}}

|group1 =  T
|list1  =
* [[Talsu iela (Liepāja)|Talsu iela]]
* [[Tāšu iela (Liepāja)|Tāšu iela]]
* [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra iela]]
* [[Tebras iela (Liepāja)|Tebras iela]]
* [[Teodora Breikša iela]]
* [[Teodora iela]]
* [[Tērauda iela (Liepāja)|Tērauda iela]]
* [[Tērvetes iela (Liepāja)|Tērvetes iela]]
* [[Tiesu iela]]
* [[Tīklu iela (Liepāja)|Tīklu iela]]
* [[Tirgoņu iela (Liepāja)|Tirgoņu iela]]
* [[Tirgus iela (Liepāja)|Tirgus iela]]
* [[Tobago iela (Liepāja)|Tobago iela]]
* [[Toma iela (Liepāja)|Toma iela]]
* [[Tosmares iela]]
* [[Trimpus iela (Liepāja)|Trimpus iela]]
* [[Trīs skursteņu iela]]
* [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]]
* [[Turaidas iela (Liepāja)|Turaidas iela]]
* [[Tvaikoņa &quot;Saratova&quot; iela]]
* [[Tvaiku iela]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9lhjw0o8vr4f17wi5s18dgqxn89q866</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toma iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>314747</id>
    <revision>
      <id>4455026</id>
      <parentid>4212217</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T06:22:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>typo</comment>
      <origin>4455026</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2608" sha1="g23m7u1byhn9nttm6s6thhpshxc013g" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Toma iela|Toma iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Toma iela
|attēls           = Toma iela (Liepāja) 3693.JPG
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Liepāja}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Vecliepāja]]
|ielas garums     = 1,1 km
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = [[Liepājas 12. vidusskola]], [[Liepājas Centra sākumskola]]
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}
'''Toma iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Toma iela sākas krustojumā ar [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Virsnieku iela|Virsnieku ielu]]. Aptuvenais ielas garums ir 1,1 kilometrs. No krustojuma ar Kūrmājas prospektu līdz krustojumam ar [[Republikas iela|Republikas ielu]] un no krustojuma ar [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielu]] līdz krustojumam ar [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona ielu]] to sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Pārējo ielas daļu sedz akmens bruģis. Toma ielā kustība norit pa divām joslām.

Ielā ir atrodamas pirms kara mūra ēkas, no kurām vairākas ir iekļautas pilsētas aizsargājamo ēku sarakstā. Lielu daļu no ielas apbūves veido koka ēkas. Toma ielas un Peldu ielas krustojumā atrodas [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] projektēta ēka, kas tiek uzskatīta par vienu no labākajām viņa projektētajām ēkām.&lt;ref&gt;http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/vide/arpus-liepajas-vasarnicu-kvartala-peldu-iela-44/&lt;/ref&gt; Toma ielā 19 atrodas [[Liepājas 12. vidusskola]] un [[Liepājas Centra pamatskola]].

== Ielu savienojumi ==
[[Attēls:Peldu iela 44 - Toma iela 37 (Liepāja).jpg|250px|thumb|left|Nams Toma un Peldu ielas krustojumā]]
Toma iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kūrmājas prospekts]]
* [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa iela]]
* [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu iela]]
* [[Republikas iela]]
* [[Indriķa iela (Liepāja)|Indriķa iela]]
* [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa iela]]
* [[Šaurā iela (Liepāja)|Šaurā iela]]
* [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]]
* [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona iela]]
* [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu iela]]
* [[Leona Paegles iela (Liepāja)|Leona Paegles iela]]
* [[Jēkaba Janševska iela]]
* [[Virsnieku iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]</text>
      <sha1>g23m7u1byhn9nttm6s6thhpshxc013g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455031</id>
      <parentid>4455026</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T06:53:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4455031</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2686" sha1="298keeh7u09jqqx7j3sgnyf5pjhgquy" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Toma iela|Toma iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Toma iela
|attēls           = Toma iela (Liepāja) 3693.JPG
|attēla paraksts  = 
|pilsēta          = {{Liepāja}}
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Vecliepāja]]
|karte            = 
| mapframe-zoom    = 14
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 240
|ielas garums     = 1,1 km
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = [[Liepājas 12. vidusskola]],&lt;br&gt; [[Liepājas Centra sākumskola]]
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}
'''Toma iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Toma iela sākas krustojumā ar [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Virsnieku iela|Virsnieku ielu]]. Aptuvenais ielas garums ir 1,1 kilometrs. No krustojuma ar Kūrmājas prospektu līdz krustojumam ar [[Republikas iela|Republikas ielu]] un no krustojuma ar [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielu]] līdz krustojumam ar [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona ielu]] to sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Pārējo ielas daļu sedz akmens bruģis. Toma ielā kustība norit pa divām joslām.

Ielā ir atrodamas pirms kara mūra ēkas, no kurām vairākas ir iekļautas pilsētas aizsargājamo ēku sarakstā. Lielu daļu no ielas apbūves veido koka ēkas. Toma ielas un Peldu ielas krustojumā atrodas [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] projektēta ēka, kas tiek uzskatīta par vienu no labākajām viņa projektētajām ēkām.&lt;ref&gt;http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/vide/arpus-liepajas-vasarnicu-kvartala-peldu-iela-44/&lt;/ref&gt; Toma ielā 19 atrodas [[Liepājas 12. vidusskola]] un [[Liepājas Centra pamatskola]].

== Ielu savienojumi ==
[[Attēls:Peldu iela 44 - Toma iela 37 (Liepāja).jpg|250px|thumb|left|Nams Toma un Peldu ielas krustojumā]]
Toma iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kūrmājas prospekts]]
* [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa iela]]
* [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu iela]]
* [[Republikas iela]]
* [[Indriķa iela (Liepāja)|Indriķa iela]]
* [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa iela]]
* [[Šaurā iela (Liepāja)|Šaurā iela]]
* [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]]
* [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona iela]]
* [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu iela]]
* [[Leona Paegles iela (Liepāja)|Leona Paegles iela]]
* [[Jēkaba Janševska iela]]
* [[Virsnieku iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]</text>
      <sha1>298keeh7u09jqqx7j3sgnyf5pjhgquy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R</title>
    <ns>10</ns>
    <id>314924</id>
    <revision>
      <id>4454767</id>
      <parentid>4206470</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T12:05:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4454767</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1253" sha1="cw68w3ueqidrezxehqwo9at63t921cg" xml:space="preserve">{{Navbox
|name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R
|title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu R
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

|above  = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}}

|group1 =  R
|list1  =
* [[Radio iela (Liepāja)|Radio iela]]
* [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]]
* [[Rakstvežu iela]]
* [[Rasas iela (Liepāja)|Rasas iela]]
* [[Rāvas iela (Liepāja)|Rāvas iela]]
* [[Reiņu meža iela]]
* [[Rendas iela (Liepāja)|Rendas iela]]
* [[Republikas iela]]
* [[Riekstu iela (Liepāja)|Riekstu iela]]
* [[Riepu iela (Liepāja)|Riepu iela]]
* [[Rietumkrasta iela]]
* [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]]
* [[Riņķu iela]]
* [[Robežu iela (Liepāja)|Robežu iela]]
* [[Rojas iela (Liepāja)|Rojas iela]]
* [[Roņu iela (Liepāja)|Roņu iela]]
* [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu iela]]
* [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]]
* [[Rubeņu iela (Liepāja)|Rubeņu iela]]
* [[Rucavas iela (Liepāja)|Rucavas iela]]
* [[Rudbāržu iela (Liepāja)|Rudbāržu iela]]
* [[Rudzu iela (Liepāja)|Rudzu iela]]
* [[Rūpniecības iela (Liepāja)|Rūpniecības iela]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>cw68w3ueqidrezxehqwo9at63t921cg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Švarcheide</title>
    <ns>0</ns>
    <id>315748</id>
    <revision>
      <id>4455045</id>
      <parentid>3476883</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T09:23:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Nordat</username>
        <id>98605</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>DEU Schwarzheide COA.svg</comment>
      <origin>4455045</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2108" sha1="qbgdfda34h7fncx9c23k4h197y49lh4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Švarcheide
| image_skyline = Schwarzheide Wasserturm.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Švarcheides ūdenstornis
| image_flag = 
| image_shield = DEU Schwarzheide COA.svg
| pushpin_map = Vācija
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{DEU}}
| subdivision_type1 = [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]]
| subdivision_name1 = [[Brandenburga]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķis]]
| established_title3 = 
| established_date3 = 
| area_total_km2 = 33.44
| population_as_of = 2014
| population_total = 5772
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 51
| latm = 28
| lats = 38
| latNS = N 
| longd = 13 
| longm = 51 
| longs = 22
| longEW = E
| elevation_m = 99
| website = {{URL|http://www.stadt-schwarzheide.de/}}
}}

'''Švarcheide''' ({{val|de|Schwarzheide}}, {{val|dsb|Carny Gózd}}) ir pilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Brandenburga|Brandenburgā]], [[Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķis|Oberšprēvaldes-Lauzicas apriņķī]], 40 kilometrus uz ziemeļiem no [[Berlīne]]s pie [[Švarce Elstere]]s upes.

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta izveidota 1936. gadā un attīstījusies kā rūpniecības centrs [[brūnogles|brūnogļu]] ieguves rajonā. 1937. gada šeit tika uzbūvēta rūpnīca, kas no brūnoglēm ieguva degvielu. Pēc Otrā pasaules kara Švarcheide ietilpa [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]. Pilsētas tiesības no 1967. gada.

== Ekonomika ==
Pilsētā atrodas kompānijas [[BASF]] ķīmiskā rūpnīca, kas ražo [[poliuretāns|poliuretānu]].

&lt;!--== Cilvēki ==
== Skatīt arī ==--&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.basf-schwarzheide.de/ BASF Schwarzheide GmbH]{{Novecojusi saite}} {{de ikona}}
{{Vācija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brandenburgas pilsētas]]</text>
      <sha1>qbgdfda34h7fncx9c23k4h197y49lh4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Malajas laterningvers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>320952</id>
    <revision>
      <id>4454910</id>
      <parentid>3971725</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T20:06:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Túrelio</username>
        <id>9670</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:Starr 030807 0085 phaeomeria magnifica.jpg]] → [[File:Starr 030807-0085 Phaeomeria magnifica.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Starr 030807-0085 Phaeomeria magnifica.jpg]]</comment>
      <origin>4454910</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3875" sha1="ep42qa8unmxk9yimy03ged4azp8w4ov" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls         = Starr 030807-0078 Phaeomeria magnifica.jpg
| att_nosaukums  =
| valsts         = Plantae
| valsts_lv      = Augi
| nodalījums     = Magnoliophyta
| nodalījums_lv  = Segsēkļi
| kārta          = Zingiberales
| kārta_lv       = Ingveraugu rinda
| dzimta         = Zingiberaceae
| dzimta_lv      = Ingveru dzimta
| ģints          = Etlingera
| ģints_lv       = Laterningveri
| suga           = Etlingera elatior
| suga_lv        = Malajas laterningvers
| binomial       = Etlingera elatior, &lt;small&gt;((Jack) R.M.Sm., 1986)&lt;/small&gt;
| sinonīmi       =
* ''Alpinia elatior'' ''(Jack, 1822)''
* ''Nicolaia elatior'' ''((Jack) Horan. 1852)''
* ''Geanthus speciosus'' ''(Reinw. ex Blume, 1823)''
* ''Diracodes javanica'' ''(Blume, 1827)''
* ''Elettaria speciosa'' ''(Blume, 1827)''
* ''Alpinia magnifica'' ''(Roscoe, 1828)''
* ''Phaemoria imperialis'' ''(Lindl. 1836)''
* ''Bojeria magnifica)'' ''((Roscoe) Raf. 1838)''
* ''Alpinia javanica'' ''((Blume) D.Dietr. 1839)''
* ''Alpinia speciosa'' ''((Blume) Horan. 1862)''
* ''Cardamomum magnificum'' ''((Roscoe) Kuntze, 1891)''
* ''Cardamomum speciosum'' ''((Blume) Kuntze, 1891)''
* ''Cardamomum tridntatum'' ''(Kuntze, 1891)''
* ''Amomum magnificum'' ''((Roscoe) Benth. &amp; Hook.f ex B.D.Jacks. 1893)''
* ''Amomum tridentatum'' ''((Kuntze) K.Schum. 1899)''
* ''Hornstedtia imperialis'' ''((Lindl.) Ridl. 1899)''
* ''Nicolaia magnifica'' ''((Roscoe) K.Schum. ex Valeton, 1904)
* ''Phaeomeria magnifica'' ''((Roscoe) K.Schum. in H.G.A.Engler (1904)''
* ''Phaeomeria speciosa'' ''((Blume) Koord. 1911)''
* ''Nicolaia intermedia'' ''(Valeton, 1921)''
* ''Alpina diracodes'' ''Loes. in H.G.A.Engler, 1930)''
| kategorijas = nē
}}
'''Malajas laterningvers''' (''Etlingera elatior'') ir [[ingveru dzimta]]s [[suga]],&lt;ref&gt;[http://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=502458 Integrated Taxonomic Information System: Etlingera elatior (Jack) R.M. Sm.]&lt;/ref&gt; kas sastopama dienvidaustrumu [[Āzija]]s [[tropi|tropos]].

== Nosaukums ==
[[Ģints (bioloģija)|Ģints]] nosaukums izveidots par godu vācu botāniķim Andreasam Ernstam Etlingeram, grāmatas ''&quot;Commentatio Botanico-Medica de Salvia&quot;'' (1777) autoram. Sugas nosaukums &quot;elatior&quot; (augstākais) atvasināts no [[latīņu valoda|latīņu]] &quot;elatus&quot;.&lt;ref name=mazza/&gt;

== Apraksts ==
Malajas laterningveram ir masīvs, lapains [[stublājs]], kas var pārsniegt 5 m un ir krasi nodalīts no [[ziedkopa]]s. Ziedkopa izaug no sakneņa ap 1 m garā savrupā ziednesī. [[Zieds|Ziedi]] sarkani, retāk arī sārti vai balti.

[[Lapas ]]garenas, to platums 18—20 cm, garums līdz 85 cm.&lt;ref name=ntbg&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ntbg.org/plants/plant_details.php?plantid=4977 |title=National Tropical Botanical Garden: Etlingera elatior (Zingiberaceae) |access-date={{dat|2016|06|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130512154539/http://www.ntbg.org/plants/plant_details.php?plantid=4977 |archivedate={{dat|2013|05|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
Sastopams [[Borneo]], [[Java (sala)|Javas]], [[Sulavesi]], [[Sumatra]]s, [[Taizeme]]s [[lietus meži|lietus mežos]], kā arī [[Filipīnas|Filipīnās]], kur, iespējams, tika introducēts. Mūsdienās tiek kultivēts daudzviet tropu apgabalos.&lt;ref name=mazza&gt;[http://www.photomazza.com/Etlingera-elatior Dr. Giuseppe Mazza. Journalist — Scientific photografer: Etlingera elatior]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=ntbg/&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Starr 030807-0081 Phaeomeria magnifica.jpg
Attēls:Etlingera elatior-0001 08.jpg
Attēls:Starr 030807-0085 Phaeomeria magnifica.jpg
Attēls:Etlingera elatior-0001 06.jpg
Attēls:Etlingera elatior2.jpg
Attēls:Colpfl07a.jpg
Attēls:Etlingera elatior (Scott Zona) 001.jpg
Attēls:Etlingera elatior-0001 01.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Laterningveri]]</text>
      <sha1>ep42qa8unmxk9yimy03ged4azp8w4ov</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rožu iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321217</id>
    <revision>
      <id>4454826</id>
      <parentid>4212282</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:20:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4454826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1988" sha1="rczjwe93m2jyy8g0zfa1bjfo5i66c2a" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Rožu iela|Rožu iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Rožu iela
| attēls = Rožu iela 26 (Liepāja).jpg
| attēla paraksts = Nams Rožu ielā 26 
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| priekšpilsēta = 
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| karte = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
| ielas garums = ap 600 metriem
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = [[asfaltbetons]], akmens [[bruģis]]
| ievēr celtnes = [[Liepājas dome]], [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]]
| autobuss = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Rožu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Rožu iela sākas krustojumā ar [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielu]]. Aptuvenais ielas garums ir 600 metri. No krustojuma ar Kuršu ielu līdz krustojumam ar [[Uliha iela|Uliha ielu]] to sedz [[asfaltbetons]], bet pārējo ielas daļu sedz jaukts asfaltbetona un akmens [[bruģis|bruģa]] segums. Rožu ielā kustība norit pa divām joslām.

Ielas apbūve galvenokārt sastāv no pirms kara laika apbūves. Rožu ielā 6 atrodas [[Liepājas dome]], bet Rožu ielā 10 atrodas [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]]s sākumskolas ēka. Rožu ielā atrodas arī [[Latvija]]s valsts pirmajam prezidentam [[Jānis Čakste|Jānim Čakstem]] veltīts [[Jāņa Čakstes laukums|laukums]].

== Ielu savienojumi ==
Rožu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu iela]] (T veida krustojums)
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]]
* [[Toma iela (Liepāja)|Toma iela]]
* [[Uliha iela]]
* [[Dzintaru ielu (Liepāja)|Dzintaru iela]]
* [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu iela]] (T veida krustojums)


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}}

[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]</text>
      <sha1>rczjwe93m2jyy8g0zfa1bjfo5i66c2a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>329106</id>
    <revision>
      <id>4454774</id>
      <parentid>4212210</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T12:37:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noform., precīz.</comment>
      <origin>4454774</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2801" sha1="nker3p8x3x67chzm40mobbbziuzaqdf" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Rīgas iela|Rīgas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Rīgas iela
|attēls           = Straßenbahn Liepaja CroTram.jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|pilsēta          = {{Liepāja}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Jaunliepāja]]
|ielas garums     = ap 1300 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|karte            = 
| mapframe-zoom    = 14
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 260
|joslu skaits     =
|ielas segums     = akmens [[bruģis]]
|ievēr celtnes    = 
|tramvajs         = [[1. tramvaju maršruts (Liepāja)|1.]]
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}
[[Attēls:LDZ - panoramio.jpg|thumb|250px|Tramvajs pie [[Liepāja (stacija)|stacijas]] Rīgas ielā.]]

'''Rīgas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Jaunliepāja]]s apkaimē. Rīgas iela sākas [[Tramvaja tilts (Liepāja)|Tramvaja tilta]] vidū, savienojumā ar [[Lielā iela (Liepāja)|Lielo ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Dzelzceļnieku iela (Liepāja)|Dzelzceļnieku ielu]]. Aptuvenais ielas garums ir 1300 metri un to visā garumā sedz akmens bruģis. Kustība pa Rīgas ielu norit gan pa vienu joslu, gan divām. No krustojuma ar [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielu]] līdz krustojumam ar [[1905. gada iela (Liepāja)|1905. gada ielu]] satiksme notiek vienā virzienā, bet pārējos ielas posmos satiksme notiek divos virzienos. Pa Rīgas ielu kursē tramvajs.

Ielas apbūve galvenokārt sastāv no koka un mūra ēkām, kas celtas laikā pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Rīgas ielā 50 atrodas [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]], Rīgas ielā 54a atrodas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja depo]], bet Rīgas ielā 71 atrodas [[Liepāja (stacija)|Liepājas stacija]].

Iela izveidota pie 1871. gadā atklātās dzelzceļa stacijas. Sākotnējais ielas nosaukums bija Vakzāles jeb Bānūža iela ({{val|de|Bahnhof Strasse}}). 1932. gadā ielu nosauca par Krišjāņa Barona ielu, bet 1940. gadā pārdēvēja par Rīgas ielu.

== Ielu savienojumi ==
Rīgas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]]
* [[Kārļa Zāles laukums]]
* [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]]
* [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]]
* [[Jaunā ostmala]]
* [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]]
* [[Esperanto iela]]
* [[Kroņu iela (Liepāja)|Kroņu iela]]
* [[Tirgus iela (Liepāja)|Tirgus iela]]
* [[Jelgavas iela (Liepāja)|Jelgavas iela]]
* [[1905. gada iela (Liepāja)|1905. gada iela]]
* [[Baseina iela (Liepāja)|Baseina iela]]
* [[Dzelzceļnieku iela (Liepāja)|Dzelzceļnieku iela]]


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}}

[[Kategorija:Ielas Jaunliepājā]]</text>
      <sha1>nker3p8x3x67chzm40mobbbziuzaqdf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielā iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>329115</id>
    <revision>
      <id>4454769</id>
      <parentid>4454194</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T12:29:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4454769</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3300" sha1="5vtycl7mtmtmup9p308lmcw6pf5owru" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Lielā iela|Lielā iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Lielā iela
| attēls = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG
| attēla paraksts = Skats uz Lielo ielu
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| pilsēta = {{Liepāja}}
| priekšpilsēta = 
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| karte = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 330
| ielas garums = ap 750 metriem
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 
| ielas segums = [[asfaltbetons]], [[bruģis]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Lielā iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Lielā iela sākas [[Tramvaja tilts (Liepāja)|Tramvaja tilta]] vidū, savienojumā ar [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielu]] un [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielu]]. Aptuvenais ielas garums ir 750 metri, un to pilnā garumā sedz [[asfaltbetons]]. Kustība ielā norit gan vienā, gan divos virzienos. No krustojuma ar Katoļu ielu līdz krustojumam ar [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķu ielu]] kustība norit vienā virzienā, bet pārējā ielas posmā kustība norit divos virzienos. Pa Lielo ielu kursē [[Tramvaju satiksme Liepājā|tramvajs]], un iet lielākā daļa [[Autobusu satiksme Liepājā|Liepājas sabiedriskā transporta maršrutu]].

Ielas apbūve sastāv no jaukta tipa apbūves, kur ir sastopamas gan senās mūra ēkas, gan [[Latvijas PSR]] laikos celtas ēkas. Lielā ielā 9 atrodas [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]], Lielā ielā 13 — [[Rožu laukums]], bet Lielā ielā 14 — [[Liepājas Universitāte]].

== Vēsture ==
Lielā iela un tai pieguļošās ielas smagi cieta 1941. gada [[Kauja par Liepāju|kaujā par Liepāju]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.
&lt;gallery&gt;
Lielā iela Liepājā ap 1875.JPG|Lielā iela Liepājā (ap 1875)
Attēls:Viesnīca Sanktpēterburga Lielajā ielā Liepājā 1903.jpg|Viesnīca Sanktpēterburga pie Sv. Trīsvienības baznīcas Lielajā ielā Liepājā (1903)
Attēls:Liepājas Rožu laukums un Graudu ielas stūris 1917.jpg|Liepājas Rožu laukums un Graudu ielas stūris (1917) 
Pagaidu valdības nams Lielajā ielā 6 Liepājā.jpg|[[Latvijas Pagaidu valdība]]s nams Lielajā ielā 6 
&lt;/gallery&gt;

== Ielu savienojumi ==
Lielā iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] (ielas turpinājums)
* [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]]
* [[Kārļa Zāles laukums]]
* [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa iela]]
* [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta iela]]
* [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra iela]]
* [[Radio iela (Liepāja)|Radio iela]]
* [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas iela]]
* [[Zivju iela (Liepāja)|Zivju iela]]
* [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]]
* [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielu]]
* [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]]
* [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa iela]]
* [[Katoļu iela (Liepāja)|Katoļu iela]]
* [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]]
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]]


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}}

[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]</text>
      <sha1>5vtycl7mtmtmup9p308lmcw6pf5owru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S</title>
    <ns>10</ns>
    <id>329447</id>
    <revision>
      <id>4454876</id>
      <parentid>4198123</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:54:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4454876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1919" sha1="n1z9l6wd4rmx5ubcfcw86dxm9aiid5b" xml:space="preserve">{{Navbox
|name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S
|title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu S
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

|above  = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}}

|group1 =  S
|list1  =
* [[Sabiles iela (Liepāja)|Sabiles iela]]
* [[Sakas iela (Liepāja)|Sakas iela]]
* [[Sakņu iela (Liepāja)|Sakņu iela]]
* [[Saldus iela (Liepāja)|Saldus iela]]
* [[Salmu iela]]
* [[Saraiķu iela]]
* [[Sarkanā iela (Liepāja)|Sarkanā iela]]
* [[Satiksmes iela (Liepāja)|Satiksmes iela]]
* [[Saules iela (Liepāja)|Saules iela]]
* [[Saullēkta iela]]
* [[Saulrietu iela (Liepāja)|Saulrietu iela]]
* [[Siena iela (Liepāja)|Siena iela]]
* [[Siguldas iela (Liepāja)|Siguldas iela]]
* [[Sila iela (Liepāja)|Sila iela]]
* [[Siļķu iela]]
* [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas iela]]
* [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas iela]]
* [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]]
* [[Slapjā iela]]
* [[Sliežu iela (Liepāja)|Sliežu iela]]
* [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas iela]]
* [[Smilgu iela (Liepāja)|Smilgu iela]]
* [[Smilšu iela (Liepāja)|Smilšu iela]]
* [[Spīdolas iela (Liepāja)|Spīdolas iela]]
* [[Spīķeru iela (Liepāja)|Spīķeru iela]]
* [[Sporta iela (Liepāja)|Sporta iela]]
* [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]]
* [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera iela]]
* [[Strautu iela (Liepāja)|Strautu iela]]
* [[Strazdu iela (Liepāja)|Strazdu iela]]
* [[Studentu rotas iela]]
* [[Stūrmaņu iela (Liepāja)|Stūrmaņu iela]]
* [[Sudrabu Edžus iela (Liepāja)|Sudrabu Edžus iela]]
* [[Suitu iela (Liepāja)|Suitu iela]]
* [[Sūkņu iela]]
* [[Sūnu iela (Liepāja)|Sūnu iela]]
* [[Svētes iela (Liepāja)|Svētes iela]]

|group2 = Š
|list2  = 
* [[Šaurā iela (Liepāja)|Šaurā iela]]
* [[Šķēdes iela]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>n1z9l6wd4rmx5ubcfcw86dxm9aiid5b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnkalnes vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339108</id>
    <revision>
      <id>4454885</id>
      <parentid>4286987</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T18:06:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Neatkarīgā Melnkalne */</comment>
      <origin>4454885</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7639" sha1="b4xjd7bwa4n5gputgrvnvf2wm2vjut0" xml:space="preserve">[[Attēls:Montenegro territory expanded (1830-1944).png|thumb|300px|Melnkalnes teritorijas izmaiņas (1830—1944)]]
'''Melnkalnes vēsture''' ir [[Eiropas vēsture]]s daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu [[Melnkalne]]s teritorijā.

== Senie laiki ==
[[Attēls:Ancient balkans 4thcentury.png|thumb|200px|[[Austrumromas impērija]]s province [[Prevalitana]] 4. gadsimtā]]
[[Senie laiki|Senajos laikos]] (4.—2. gadsimtā p.m.ē.) Melnkalne atradās [[Ilīrija]]s valsts sastāvā. 168. gadā pirms mūsu ēras [[Senā Roma|romieši]] sagūstīja pēdējo Ilīrijas valdnieku Gentiju (''Gentius'') un izveidoja Ilīrijas (''Illyricum'') provinci Romas, pēc tam [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] sastāvā. Ap 284—600 m.ē. pastāvēja [[Austrumromas impērija]]s province [[Prevalitana]], kuras galvaspilsēta [[Škodra]] mūsdienās atrodas [[Albānija]]s teritorijā.

== Viduslaiku valstis ==
[[Viduslaiki|Viduslaikos]] Melnkalnē izveidojās slāvu valsts Diokletija jeb [[Dukļa]] (854—1252), bet vēlāk [[Zeta]]s valsts (1356—1496). Pēc Nemanju dinastijas pārvaldītās Serbijas valsts bojāejas 14. gadsimtā Zetā pie varas nāca Balšiču (''Balšić'') dzimta, bet vēlāk — Crnojeviču (''Črnojević'') dzimta. Ivans Crnojevičs 1482. gadā pārcēlās uz Cetiņi, kas kļuva par Melnkalnes galvaspilsētu. Šeit Ivans uzbūvēja baznīcu un galma ēku, kas gan līdz mūsdienām nav saglabājušās. Ivana vecākais dēls Džuradžs Crnojevičs kļuva par valdnieku pēc Ivana nāves 1490. gadā. Džuradžs veicināja mākslas un kultūras attīstību, liekot uzbūvēt drukas iekārtu, ar kuru 1493. vai 1494. gadā tika iespiestas pirmās grāmatas serbu valodā.

== Osmaņu vasaļvalsts ==
[[Attēls:Venetian seaside properties in Montenegro 1448.png|thumb|200px|[[Venēcijas Republika]]i pakļautā Melnkalnes piekraste (1448)]]
Melnkalnes nosaukums (''Crna Gora'') pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā. Lai gan jau sākot ar 1481. gadu Crnojeviču valdītā Melnkalne uzskatāma par [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vasaļvalsti, pilnā Osmaņu pārvaldībā tā nonāca tikai pašās 15. gadsimta beigās.&lt;ref&gt;Roberts, Elizabeth. 2007. Realm of the Black Mountain: a history of Montenegro. Ithaca, New York: Cornell University Press., 104. lpp.&lt;/ref&gt; Piekraste bija [[Venēcija]]s valsts sastāvā (1392—1797). Turpmākajā laikā līdz pat 1852. gadam Melnkalni formāli pārvaldīja pareizticīgie bīskapi (''vladika''), cīnoties par savu neatkarību.
Bīskapi tika ievēlēti visas Melnkalnes sapulcē (''opštecrnogorski zbor'') uz mūžu. Sākot ar 1696. gadu, kad tika ievēlēts Danilo I Petrovičs-Ņegošs Melnkalnē valdīja Petroviču-Ņegošu dinastija. Melnkalnes bīskapi nedrīkstēja precēties un tāpēc tiem nebija oficiālu pēcnācēju. Sākot ar Danilo I (1670—1735), prinči bīskapi sāka ieteikt kā pēcnācējus savus brāļadēlus. Neskatoties uz šo ieteikumu, topošos bīskapus ievēlēja kopsapulcē un varas mantošana nebija automātiska. Tāpēc par dinastiju var runāt vien nosacīti.

== Neatkarīgā Melnkalne ==
[[Attēls:Montenegro1913.png|thumb|200px|Melnkalnes Karaliste 1913. gadā]]
1852. gadā pēdējais ievēlētais bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par laicīgu kņazu un izveidoja laicīgu valsti — Melnkalnes kņazisti, kļūstot pats par kņazu Danilo I. 1860. gada 13. augustā Danilo mira no atentātā gūtajām traumām, paspējot tomēr novēlēt savu titulu brāļadēlam Nikolam, kurš kļuva par kņazu Nikolu I. Saskaņā ar 1878. gada noslēgto Sanstefano līgumu Melnkalne gandrīz trīskāršoja savu teritoriju, bet tajā pašā gadā noslēgtais Berlīnes līgums, līdz tam ''de facto'' pastāvējušo neatkarīgo teritoriju atzina starptautiski kā neatkarīgu valsti. Berlīnes līgums gan atkal samazināja Melnkalnes teritoriju, bet, salīdzinot ar laiku pirms 1878. gada tā tik un tā bija dubultojusies.&lt;ref&gt;Roberts, Elizabeth. 2007. Realm of the Black Mountain: a history of Montenegro. Ithaca, New York: Cornell University Press., 252. lpp.&lt;/ref&gt; Nikola I 1905. gadā pieņēma pirmo Melnkalnes konstitūciju, saskaņā ar kuru tika izveidots vēlēts parlaments (''Skupština''). 1910. gadā Nikola saskaņā ar parlamenta petīciju pieņēma karaļa titulu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Nikolas vadītā armija [[Melnkalnes kampaņa|Melnkalnes kampaņā]] cieta sakāvi un 1916. gadā Melnkalni okupēja [[Austroungārija]]s spēki. Nikola aizbēga uz Itāliju, kur viņa pēcnācēji dzīvo vēl šobrīd. 1918. gada novembra sākumā [[Antante|sabiedroto]] spēki atbrīvoja Melnkalni.

== Dienvidslāvijas sastāvā ==
{{Pamatraksts|Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Serbija un Melnkalne}}
1918. gada 1. decembrī Podgoricas Asamblejas laikā melnkalnieši nolēma neļaut atgriezties Nikolam, bet veidot kopēju valsti ar Serbijas Karalisti. Neatkarības atbalstītāji uzsāka bruņotu sacelšanos, kura tika apspiesta. Tādējādi Melnkalne pievienojās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu karaļvalstij]]. 1922. gadā Melnkalne kļuva par Zetas teritorijas Cetiņes apgabalu. Šim apgabalam tika pievienotas arī albāņu apdzīvotās piekrastes, kas nekad līdz tam nebija ietilpušas Melnkalnē. Tādējādi aptuveni 150 gadu laikā Melnkalnes teritorija bija vairākas reizes palielinājusies (18. gadsimtā tā bija aptuveni 30x50 km liela teritorija ap Cetiņi).&lt;ref&gt;Roberts, Elizabeth. 2007. Realm of the Black Mountain: a history of Montenegro. Ithaca, New York: Cornell University Press., 106. lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Melnkalne kļuva par vienu no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]]s republikām. Sākotnēji tās nosaukums bija [[Melnkalnes Tautas Republika]], bet 1963. gadā tā tika pārdēvēta par [[Melnkalnes Sociālistiskā Republika|Melnkalnes Sociālistisko Republiku]] (''Socijalistička Respublika Crna Gora'').

Pēc DSFR izjukšanas 1992. gadā Melnkalnes Republika kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]] (''Federativna Respublika Jugoslavija''), kas 2003. gadā, pakļaujoties intensīvām Melnkalnes neatkarības vēlmēm, tika reorganizēta par [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes valstu savienību]] (''Državna Zajednica Srbija i Crna Gora'').

&lt;gallery&gt;
Scs kingdom provinces 1920 1922 en.png|Melkalne Serbu, horvātu un slovēņu karalistes sastāvā (1920-1922)
Axis occupation of Yugoslavia 1941-43.png|Otrā pasaules kara laikā okupētā Melnkalne (1941-1944)
SocialistYugoslavia en.svg|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sastāvā (1945-1992)
Scg01.png|Dienvidslāvijas Federatīvā Republika (1992-2003)
Scg02.png|Serbijas un Melnkalnes valstu savienība (2003-2006)
&lt;/gallery&gt;

== Neatkarības atjaunošana ==
2006. gada 21. maijā notika referendums par Melnkalnes kā neatkarīgas valsts izveidošanu, t.i., izstāšanos no Serbijas un Melnkalnes savienības. 31. maijā tika nosaukti rezultāti — 55,5% iedzīvotāju bija nobalsojuši &quot;par&quot; un 3. jūnijā Melnkalne un 5. jūnijā Serbija tika pasludinātas par neatkarīgām valstīm. Serbija un Melnkalne bija pēdējās no bijušās Dienvidslāvijas republikām, kas atdalījās viena no otras.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas vēsture}}
[[Kategorija:Melnkalnes vēsture| ]]</text>
      <sha1>b4xjd7bwa4n5gputgrvnvf2wm2vjut0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavpils ieņemšana (1941)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>344920</id>
    <revision>
      <id>4454986</id>
      <parentid>4411122</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:00:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454986</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8039" sha1="c43fldnrrk016jqcublo0np2bls2z9o" xml:space="preserve">[[Attēls:Messerschmitt Bf 109 ieņemtajā Daugavpils lidlaukā 1941. gada jūnija beigās.jpg|thumb|Vācu lidmašīna blakus padomju lidmašīnai, Daugavpils lidlauks]]
[[Attēls:Khalkhin Gol Soviet tanks 1939.jpg|thumb|Padomju BT tanki]]
[[Attēls:Dünaburg Juli 1941.jpg|thumb|Daugavpils pēc ugunsgrēka]]
'''Daugavpils ieņemšana (1941)''' bija [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Vērmahta]] uzbrukuma operācija [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|1941. gada Latvijas vācu okupācijas]] pirmajā nedēļā, kas vainagojās ar [[Daugavpils]] ieņemšanu.

== Norise ==
Par Vācijas uzbrukumu pilsētā uzzināja no publiski pārraidītās [[Molotovs|Molotova]] radio uzrunas plkst. 12.00 dienā. Ap 15.00 sākas ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' uzlidojumi Aizdaugavas lidlaukam un [[Aglonas stacija|Rušonu stacijai]]. Lidošanas spējas saglabājušās padomju lidmašīnas 23. jūnijā pārbāzēja uz [[Polocka|Polocku]], un [[Sarkanā armija]] Latgalē faktiski zaudēja aviācijas atbalstu.

Latgales pilsētās tika sasaukti [[Komjaunatne|komjauniešu]] mītiņi, kuru dalībnieki izteica vēlmi saņemt ieročus un iestāties Sarkanajā armijā. Uzreiz pēc 1940. gada [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] radītā [[Strādnieku gvarde]] bija likvidēta mēnesi pirms kara sākuma, un padomju varas piekritējiem vairs nebija ieroču. Strādnieku gvardi atjaunoja 25. jūnijā un bijušajiem gvardistiem atkal izdalīja ieročus. Līdz ar kara pirmo dienu pastiprinājās [[Sarkanais terors]]. Iekšlietu tautas komisariāta darbinieki un gvardu patruļas sāka arestēt pilsētas iedzīvotājus. 23. jūnija vakarā [[Vidusāzija]]s izcelsmes kareivji (dēvēti par ”kalmikiem”) arestēja piecpadsmitgadīgu zēnu par atrašanos uz ielas gaisa trauksmes laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |title=Juris Pavlovičs, Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā Latgalē, 215 lpp |access-date={{dat|2017|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305014846/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Iedzīvotājiem sāka konfiscēt radio aparātus, laukos notika zirgu rekvizīcijas.

23. un 24. jūnijā pilsētu sasniedza no [[Lietuva]]s bēgošie Sarkanās armijas kareivji un civiliedzīvotāji. 25. jūnijā pilsētas iedzīvotāji sāka bēgt no Daugavpils. No bankas trīs kravas auto izveda 15 miljonus rubļu, taču transporta trūkuma dēļ nācās pamest vēl 9,6 miljonus rubļu. 26. jūnija rītā pilsētu pameta pēdējie bēgļi. Sarkanā armija bija atstājusi pilsētu gandrīz neaizsargātu. Ierakumos gar [[Vienības tilts|Vienības tiltu]] izvietojās nelielas apbruņotu kareivju un Strādnieku gvardu grupas, kopskaitā ne vairāk par tūkstoti.
 
26. jūnija 8.00 no rīta sarkanarmiešu formastērpos pārģērbta vācu vienība pārsteiguma uzbrukumā šķērsoja Vienības tiltu un novērsa tā uzspridzināšanu.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/notikums/821 Kauja par Daugavpili]&lt;/ref&gt; Neskartu izdevās sagrābt arī dzelzceļa tiltu un vācu armijai bija nodrošināts tālākais ceļš uz [[Pleskava|Pleskavu]]. Ap 10.00 no rīta tiltu sāka šķērsot vācu tanki, bet Sarkanās armijas kareivji atkāpās [[Stropu mežs|Stropu meža]] virzienā. Pilsētā vēl palikušās kareivju grupiņas veica haotisku atšaudīšanos pret vāciešiem. Daugavpils elektrostacijas darbinieki apturēja stacijas darbību, atstājot pilsētu bez elektrības. Ap 18.00 vakarā vācieši ieņēma [[Jaunbūve (Daugavpils) |Jaunbūves]] un [[Gajoks|Gajoka]] rajonus. Pēcpusdienā un naktī padomju aviācijas 54. bumbvedēju pulks mēģināja neveiksmīgi sabombardēt Daugavas tiltus. Vakarpusē pilsētā izcēlās vairāki lieli ugunsgrēki, kuru iemesls bija apšaudes, kā arī iespējamā bēgošo padomju kareivju diversija. Pēdējie sarkanarmiešu un padomju iestāžu darbinieku mēģinājumi izbēgt no pilsētas turpinājās līdz 27. jūnija vakaram. Arī pārējā Latgalē sākās padomju varasiestāžu bēgšana uz Krievijas robežu, kur joprojām pastāvēja robežkontroles punkti un ne visi tika pāri robežai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |title=Juris Pavlovičs, Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā Latgalē, 222 lpp |access-date={{dat|2017|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305014846/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

26. jūnija vakarā vācu kareivji vispirms Jaunbūves, bet 27. jūnijā arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem pavēlēja pamest karadarbības un ugunsgrēka rajonus un pārvietoties uz [[Grīva (Daugavpils)|Grīvu]]. Kauju un ugunsgrēku dēļ 20 000 daugavpiliešu zaudēja mājas. 28. jūnijā, līdz ar ugunsgrēku norimšanu, iedzīvotāji atgriezās pilsētā. Sākās veikalu un noliktavu izlaupīšana.
 
25. jūnijā Daugavpils virzienā Daugavas līnijas aizsardzībai tika nosūtīts pulkveža I. Bezugalova 5. gaisa desanta korpuss, ģenerālmajora D. Leļušenko 21. mehanizētais korpuss un citas karaspēka daļas. 26. jūnija vakarā 5. gaisa korpusa desantnieki no Stropu meža puses mēģināja ieiet pilsētā, taču tika atsisti un haotiski pameta kaujas lauku. Pilsētā ieradusies Vērmahta 3. motorizētā divīzija līdz 27. jūnija vakaram ieņēma visu Daugavpils apkārtni.

27. jūnijā no [[Krāslava]]s puses Daugavpilij apmēram 30 km attālumā pietuvojās Leļušenko komandētais 21. mehanizētais tanku korpuss, no kura 175 tankiem kaujai gatavi bija vismaz 98 tanki, daudzi no kuriem bija [[BT-7]] modelis. 28. jūnija rītā tanku korpuss iebruka [[Maļinova|Maļinovkas]] ciemā 12 km no Daugavpils, kur sastapās ar vērmahtu un kauju gaitā ciemats tika pilnībā iznīcināts. Līdz vakaram korpuss bija sakauts un atkāpās [[Aglona]]s un [[Dagda]]s virzienā.

== Okupācijas pārvaldes izveide ==
Vācu okupācijas militārās pārvaldes pārstāvji Daugavpilī ieradās 29. jūnija rītā. Pilsētā tika izveidota 822. lauka komandantūra (''Fieldkommandantur''), kas bija atbildīga par visu Latgali un 536. pilsētas komandantūra (''Ortskommandantur''), kas bija atbildīga par Daugavpili un tās apkārtni. Par pilsētas civilo prefektu 29. jūnijā iecēla [[Roberts Blūzmanis|Robertu Blūzmani]], par pilsētas valdes vecāko 1. jūlijā apstiprināja E. Petersonu. Pilsētā tika veikta infrastruktūras sakārtošana, lai no tās varētu atbalstīt tālāko uzbrukumu [[Ļeņingrada]]i. Strādnieki jau 29. jūnijā sāka atgriezties darbā. 2. jūlijā sāka darboties no brīvprātīgajiem saformētais policijas palīgdienests, kas nodrošināja kārtību pilsētā. Pēc kaujām un ugunsgrēka gandrīz puse pilsētas bija nopostīta un liela iedzīvotāju daļa bija bez pajumtes. Vērmahts uzsāka ūdensvada un elektrostacijas darbības atjaunošanas darbus. Daugavpilī problēmas radīja ūdensapgādes sistēma un atkritumu izvešana, kas rudenī izraisīja tīfa epidēmijas uzliesmojumu.

Visiem ebreju vīriešiem tika pavēlēts 30. jūnijā sapulcēties pilsētas laukumā, pēc kā tos ieslodzīja pilsētas cietumā un turpmāk izmantoja gruvešu novākšanas darbos. Pilsētas ebrejiem tika atņemti dzīvokļi, kuros izmitināja ugunsgrēkā bez pajumtes palikušos iedzīvotājus. 9. jūlijā tika izveidots [[Daugavpils geto]], kura apsargāšanu sākotnēji veica vācieši, bet pēc 19. jūlija — vietējo iedzīvotāju sargu vienība.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
* 
[[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Latgales vēsture]]
[[Kategorija:Daugavpils vēsture|I]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>c43fldnrrk016jqcublo0np2bls2z9o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eirovīzijas dziesmu konkursu vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>353368</id>
    <revision>
      <id>4455063</id>
      <parentid>4280602</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:59:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vadītāji */</comment>
      <origin>4455063</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10426" sha1="4k5wow5sy45cx73dov38hnfrgvoi4px" xml:space="preserve">[[Attēls:Yardena Arazi.jpg|200px|right|thumb|[[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada konkursa]] vadītāja [[Jardēna Arāzī]]]]
[[Attēls:Lill Lindfors 2013-05-06.jpg|200px|right|thumb|[[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada konkursa]] vadītāja [[Lilla Lindorfsa]]]]
[[Attēls:Maria Menounos LF.JPG|thumb|200px|[[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursa]] vadītāja [[Marija Menounusa]]]]
[[Attēls:ESC 2007 hosts.jpg|thumb|200px|[[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] vadītāji [[Lāna Pelkonena]] un [[Miko Lepilampi]]]]
[[Attēls:ESC 2008 - Presenters at the 1st semifinal.jpg|thumb|200px|2008. gada konkursa vadītāji [[Jovana Janković|Jovana Jankoviča]] un [[Željko Joksimović|Željko Joksimovičš]]]]
[[Attēls:Pht-Vugar Ibadov eurovision (26).jpg|thumb|200px|2012. gada konkursa vadītāji [[Leyla Aliyeva (presenter)|Leila Aļijeva]], [[Eldars Gasimovs]] un [[Nargiz Birk-Petersen|Nardžiza Birka-Pītersena]]]]

[[Attēls:ESC2014 hosts 01 (crop).jpg|thumb|200px|2014. gada konkursa vadītāji [[Nikolaj Koppel|Nikolajs Koppels]], [[Lise Rønne|Līse Renne]] un [[Johan Philip Asbæk|Johans Filips Asbeks]]]]
[[Attēls:Miroshnychenko Skichko Ostapchuk Red Carpet Kyiv 2017.jpg|thumb|200px|2017. gada konkursa vadītāji [[Oleksandrs Skičķo]], [[Volodomirs Ostapčuks]] un [[Timurs Mirošnučenko]].]]
Šis saraksts ir '''Eirovīzijas dziesmu konkursu vadītāju uzskaitījums'''.
== Vadītāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; 
! Gads
! Vadītājs(i)
! ''Green-room'' vadītājs(i)
|- 
|{{flaga|Switzerland}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|Luīns Filipello
|''nav''
|- 
| {{flaga|Germany}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
|Aneida Iplikšķiena
|''nav''
|-
| {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1958|1958]]
|Hannija Lipsa
|''nav''
|- 
| {{flaga|France}} [[Eurovision Song Contest 1959|1959]]
|Žaklīna Žubēra
|''nav''
|- 
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1960|1960]]
|Keitija Boila
|''nav''
|-
| {{flaga|France}} [[Eurovision Song Contest 1961|1961]]
|Žaklīna Žubēra
|''nav''
|- 
| {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1962|1962]]
|Mirelle Delanija
|''nav''
|-  
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1963|1963]]
|Keitija Boila
|''nav''
|-   
|{{flaga|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|Lote Vjēvere
|''nav''
|- 
| {{flaga|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|Renāta Mauro
|''nav''
|-
| {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]]
|Jozaīne Šena
|''nav''
|- 
| {{flaga|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]]
|Ērika Vāla
|''nav''
|- 
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]]
|Keitija Boila
|''nav''
|-
| {{flaga|Spain}} [[Eurovision Song Contest 1969|1969]]
|Laurita Valencuēla
|''nav''
|- 
| {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1970|1970]]
|Villija Dobe
|''nav''
|-  
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]]
|Bernadete O'Ghoira
|''nav''
|-   
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]]
|Moira Šīra
|''nav''
|-   
| {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]]
|Elga Gitone
|''nav''
|-
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]]
|Keitija Boila
|''nav''
|- 
| {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]]
|Korina Folka
|''nav''
|-
| {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]]
|[[Korija Brokena]]
|Hanss Van Vīlenburgs
|-
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]]
|Andžela Ripone
|''nav''
|-
| {{flaga|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]]
|Dunīse Fabre un Leons Zitrons
|''nav''
|-
| {{flaga|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]]
|Jardēna Arāzī un Daniels Perss
|''nav''
|-
| {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]]
|Mariusa Flaicma
|Hanss Van Vīlenburgs
|-   
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]]
|Doirena O'Braina
|''nav''
|-
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]]
|Džana Līminga
|''nav''
|-
| {{flaga|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]]
|Marlīna Šarelle
|''nav''
|-  
| {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]]
|Dizere Noživuša
|''nav''
|-
| {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]]
|Lilla Lindforsa
|''nav''
|-  
| {{flaga|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]]
|Ose Klovlande
|''nav''
|- 
| {{flaga|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]]
|Viktora Lazlū
|''nav''
|-
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]]
|Mišele Rosa un Pets Kenijs
|''nav''
|-
| {{flaga|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]]
|Lulita Murena un Žaks Dišunuls
|''nav''
|-    
| {{flaga|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]]
|Helga Vlahoviča un Olivers Mlakars
|''nav''
|-  
| {{flaga|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]]
|Džiļola Činkveti un [[Toto Kutunjo]]
|''nav''
|- 
| {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]]
|Lidija Kapulikijo un Horalds Troutigers
|''nav''
|- 
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]]
|Fainula Svīnija
|''nav''
|-
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]]
|Sintija O'Murčū un Gerijs Rajens
|''nav''
|-
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]]
|Marija Kenedija
|''nav''
|- 
| {{flaga|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1996|1996]]
|Ingvilda Brina un Mortens Harkets
|''nav''
|- 
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]]
|Kerija Krovleja un Ronans Keatings
|''nav''
|-
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]]
|Ulrika Jonsone un Terījs Vogans
|''nav''
|- 
| {{flaga|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]]
|Dafna Dekela, Jigals Ravids un Sigala Šamona
|''nav''
|-
| {{flaga|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|Katisa Alstrema un Anderss Lundins
|''nav''
|-
| {{flaga|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
|Natasja Krone Baka un Serens Pīlmārks
|''nav''
|-
| {{flaga|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|Annelija Pēbo un Marko Matvere
|Tīna Kimele un Kirke Erta
|-
| {{flaga|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|[[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]
|[[Ilze Jaunalksne]] un Dīvs Reiznieks
|- 
| {{flaga|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|Meltema Džumbula un Korhans Abejs
|[[Sertaba Erenere]] (fināls)
|- 
| {{flaga|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|Marija Jefrosinina un Pavlo Šilko
|[[Ruslana|Ruslana Ližičko]] un [[Vladimirs Kļičko]] (fināls)
|- 
| {{flaga|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|Marija Menunosa un [[Sakis Ruvs]]
|''nav''
|- 
| {{flaga|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|Jāna Pelkonena un Miko Lepilampi
|Krise Salminena (fināls)
|-
| {{flaga|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|Jovana Jankoviča un Željko Joksimovičs
|Kristina Radenkoviča un Branislavs Katičš
|-
| {{flaga|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|Natālija Vodianova un Andrejs Malahovs (pusfināli)&lt;br /&gt;[[Alsu Abramova]] un Ivans Urgants (fināls)
|Dmitrijs Šepeļevs
|- 
| {{flaga|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|Eriks Solbakens, Haedija Jatou Ndži un Nadja Hasnaouia
|''nav''
|- 
| {{flaga|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs
|''nav''
|-
| {{flaga|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
|Leila Aļijeva, Nardžiza Birka-Pītersene un [[Eldars Gasimovs]]
|''nav''
|-
| {{flaga|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|Petra Mede
|[[Ēriks Saāde]] (fināls)
|- 
| {{flaga|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|Līse Renne, Nikolajs Kopels un Johans Filips Asbeks
|''nav''
|- 
| {{flaga|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|Mirjama Veičselbrauna, Alise Tumlera un Arabella Kiesbauera
|[[Končita Vursta]]
|-
| {{flaga|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|Petra Mede un [[Monss Selmerlēvs]]
|''nav''
|- 
| {{flaga|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|Oleksandrs Skičķo, Volodomirs Ostapčuks un Timurs Mirošnučenko
|Timurs Mirošnučenko (arī kā vadītājs)
|-
| {{flaga|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|Katarina Furtado, Daniela Rua un Silvija Alberto
|Filomena Kautela
|-
| {{flaga|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|Erezs Tals, Bara Refaeli, Asī Azārs un Lūsija Ajūba
|
|-
| {{flaga|Netherlands}} [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] (atcelts)
|Šantala Janzena, Edsīlija Romblija un Jans Smits
|''NikkieTutorials''
|-
| {{flaga|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|Šantala Janzena, Edsīlija Romblija, Jans Smits un ''NikkieTutorials''
|
|-
| {{flaga|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|Alesandro Ketelans, [[Laura Pauzīni]], [[Mika]]
|
|-
| {{flaga|UK}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| Aleksa Diksona, Hanna Vadingema, [[Jūlija Saņina]], Greiems Nortons
| 
|-
| {{flaga|Sweden}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| Petra Mede, Malīna Ākermane
|-
| {{flaga|Switzerland}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| Hezela Brugere, Sandra Studere, Mišela Hanzikere (finālā)
|-
| {{flaga|Austria}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| Viktorija Svarovska, Mihaels Ostrovskis
| Emīlija Busvina
|}

=== Eiropas dziesmas (25 gadi Eirovīzijai) ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Vieta
!Vadītāji
|-
|{{vieta|Norvēģija|Misene}}
|Rolfs Kirkvogs un Tittens Taijs
|}

=== Kvalifikācija Milstrītai (''Kvalifikacija za Millstreet'') ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Vieta
!Vadītājs
|-
|{{vieta|Slovēnija|Ļubļana}}
|Taida Lekše
|}

=== Congratulations - 50 gadu Eirovīzijas jubilejas koncerts ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Vieta
!Vadītāji
|-
|{{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
|Katrīna Leskaniča un [[Renārs Kaupers]]
|}

=== Eirovīzijas dziesmu konkursa lielākie hīti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Vieta
!Vadītāji
|-
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|Petra Mede un Grahams Nortons
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.eurovision.tv/}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</text>
      <sha1>4k5wow5sy45cx73dov38hnfrgvoi4px</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455068</id>
      <parentid>4455063</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:10:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vadītāji */</comment>
      <origin>4455068</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10495" sha1="7akx3h03shmhco69dm2kwa041u420zn" xml:space="preserve">[[Attēls:Yardena Arazi.jpg|200px|right|thumb|[[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada konkursa]] vadītāja [[Jardēna Arāzī]]]]
[[Attēls:Lill Lindfors 2013-05-06.jpg|200px|right|thumb|[[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada konkursa]] vadītāja [[Lilla Lindorfsa]]]]
[[Attēls:Maria Menounos LF.JPG|thumb|200px|[[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursa]] vadītāja [[Marija Menounusa]]]]
[[Attēls:ESC 2007 hosts.jpg|thumb|200px|[[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] vadītāji [[Lāna Pelkonena]] un [[Miko Lepilampi]]]]
[[Attēls:ESC 2008 - Presenters at the 1st semifinal.jpg|thumb|200px|2008. gada konkursa vadītāji [[Jovana Janković|Jovana Jankoviča]] un [[Željko Joksimović|Željko Joksimovičš]]]]
[[Attēls:Pht-Vugar Ibadov eurovision (26).jpg|thumb|200px|2012. gada konkursa vadītāji [[Leyla Aliyeva (presenter)|Leila Aļijeva]], [[Eldars Gasimovs]] un [[Nargiz Birk-Petersen|Nardžiza Birka-Pītersena]]]]

[[Attēls:ESC2014 hosts 01 (crop).jpg|thumb|200px|2014. gada konkursa vadītāji [[Nikolaj Koppel|Nikolajs Koppels]], [[Lise Rønne|Līse Renne]] un [[Johan Philip Asbæk|Johans Filips Asbeks]]]]
[[Attēls:Miroshnychenko Skichko Ostapchuk Red Carpet Kyiv 2017.jpg|thumb|200px|2017. gada konkursa vadītāji [[Oleksandrs Skičķo]], [[Volodomirs Ostapčuks]] un [[Timurs Mirošnučenko]].]]
Šis saraksts ir '''Eirovīzijas dziesmu konkursu vadītāju uzskaitījums'''.
== Vadītāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; 
! Gads
! Vadītājs(i)
! ''Green-room'' vadītājs(i)
|- 
|{{flaga|Switzerland}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|Luīns Filipello
|''nav''
|- 
| {{flaga|Germany}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
|Aneida Iplikšķiena
|''nav''
|-
| {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1958|1958]]
|Hannija Lipsa
|''nav''
|- 
| {{flaga|France}} [[Eurovision Song Contest 1959|1959]]
|Žaklīna Žubēra
|''nav''
|- 
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1960|1960]]
|Keitija Boila
|''nav''
|-
| {{flaga|France}} [[Eurovision Song Contest 1961|1961]]
|Žaklīna Žubēra
|''nav''
|- 
| {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1962|1962]]
|Mirelle Delanija
|''nav''
|-  
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1963|1963]]
|Keitija Boila
|''nav''
|-   
|{{flaga|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|Lote Vjēvere
|''nav''
|- 
| {{flaga|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|Renāta Mauro
|''nav''
|-
| {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]]
|Jozaīne Šena
|''nav''
|- 
| {{flaga|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]]
|Ērika Vāla
|''nav''
|- 
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]]
|Keitija Boila
|''nav''
|-
| {{flaga|Spain}} [[Eurovision Song Contest 1969|1969]]
|Laurita Valencuēla
|''nav''
|- 
| {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1970|1970]]
|Villija Dobe
|''nav''
|-  
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]]
|Bernadete O'Ghoira
|''nav''
|-   
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]]
|Moira Šīra
|''nav''
|-   
| {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]]
|Elga Gitone
|''nav''
|-
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]]
|Keitija Boila
|''nav''
|- 
| {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]]
|Korina Folka
|''nav''
|-
| {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]]
|[[Korija Brokena]]
|Hanss Van Vīlenburgs
|-
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]]
|Andžela Ripone
|''nav''
|-
| {{flaga|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]]
|Dunīse Fabre un Leons Zitrons
|''nav''
|-
| {{flaga|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]]
|Jardēna Arāzī un Daniels Perss
|''nav''
|-
| {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]]
|Mariusa Flaicma
|Hanss Van Vīlenburgs
|-   
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]]
|Doirena O'Braina
|''nav''
|-
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]]
|Džana Līminga
|''nav''
|-
| {{flaga|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]]
|Marlīna Šarelle
|''nav''
|-  
| {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]]
|Dizere Noživuša
|''nav''
|-
| {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]]
|Lilla Lindforsa
|''nav''
|-  
| {{flaga|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]]
|Ose Klovlande
|''nav''
|- 
| {{flaga|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]]
|Viktora Lazlū
|''nav''
|-
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]]
|Mišele Rosa un Pets Kenijs
|''nav''
|-
| {{flaga|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]]
|Lulita Murena un Žaks Dišunuls
|''nav''
|-    
| {{flaga|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]]
|Helga Vlahoviča un Olivers Mlakars
|''nav''
|-  
| {{flaga|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]]
|Džiļola Činkveti un [[Toto Kutunjo]]
|''nav''
|- 
| {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]]
|Lidija Kapulikijo un Horalds Troutigers
|''nav''
|- 
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]]
|Fainula Svīnija
|''nav''
|-
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]]
|Sintija O'Murčū un Gerijs Rajens
|''nav''
|-
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]]
|Marija Kenedija
|''nav''
|- 
| {{flaga|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1996|1996]]
|Ingvilda Brina un Mortens Harkets
|''nav''
|- 
| {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]]
|Kerija Krovleja un Ronans Keatings
|''nav''
|-
| {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]]
|Ulrika Jonsone un Terījs Vogans
|''nav''
|- 
| {{flaga|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]]
|Dafna Dekela, Jigals Ravids un Sigala Šamona
|''nav''
|-
| {{flaga|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|Katisa Alstrema un Anderss Lundins
|''nav''
|-
| {{flaga|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
|Natasja Krone Baka un Serens Pīlmārks
|''nav''
|-
| {{flaga|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|Annelija Pēbo un Marko Matvere
|Tīna Kimele un Kirke Erta
|-
| {{flaga|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|[[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]
|[[Ilze Jaunalksne]] un Dīvs Reiznieks
|- 
| {{flaga|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|Meltema Džumbula un Korhans Abejs
|[[Sertaba Erenere]] (fināls)
|- 
| {{flaga|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|Marija Jefrosinina un Pavlo Šilko
|[[Ruslana|Ruslana Ližičko]] un [[Vladimirs Kļičko]] (fināls)
|- 
| {{flaga|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|Marija Menunosa un [[Sakis Ruvs]]
|''nav''
|- 
| {{flaga|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|Jāna Pelkonena un Miko Lepilampi
|Krise Salminena (fināls)
|-
| {{flaga|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|Jovana Jankoviča un Željko Joksimovičs
|Kristina Radenkoviča un Branislavs Katičš
|-
| {{flaga|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|Natālija Vodianova un Andrejs Malahovs (pusfināli)&lt;br /&gt;[[Alsu Abramova]] un Ivans Urgants (fināls)
|Dmitrijs Šepeļevs
|- 
| {{flaga|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|Eriks Solbakens, Haedija Jatou Ndži un Nadja Hasnaouia
|''nav''
|- 
| {{flaga|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs
|''nav''
|-
| {{flaga|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
|Leila Aļijeva, Nardžiza Birka-Pītersene un [[Eldars Gasimovs]]
|''nav''
|-
| {{flaga|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|Petra Mede
|[[Ēriks Saāde]] (fināls)
|- 
| {{flaga|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|Līse Renne, Nikolajs Kopels un Johans Filips Asbeks
|''nav''
|- 
| {{flaga|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|Mirjama Veičselbrauna, Alise Tumlera un Arabella Kiesbauera
|[[Končita Vursta]]
|-
| {{flaga|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|Petra Mede un [[Monss Selmerlēvs]]
|''nav''
|- 
| {{flaga|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|Oleksandrs Skičķo, Volodomirs Ostapčuks un Timurs Mirošnučenko
|Timurs Mirošnučenko (arī kā vadītājs)
|-
| {{flaga|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|Katarina Furtado, Daniela Rua un Silvija Alberto
|Filomena Kautela
|-
| {{flaga|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|Erezs Tals, Bara Refaeli, Asī Azārs un Lūsija Ajūba
|
|-
| {{flaga|Netherlands}} [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] (atcelts)
|Šantala Janzena, Edsīlija Romblija un Jans Smits
|''NikkieTutorials''
|-
| {{flaga|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|Šantala Janzena, Edsīlija Romblija, Jans Smits un ''NikkieTutorials''
|
|-
| {{flaga|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|Alesandro Ketelans, [[Laura Pauzīni]], [[Mika]]
|
|-
| {{flaga|UK}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| Aleksa Diksona, Hanna Vadingema, [[Jūlija Saņina]], Greiems Nortons
| 
|-
| {{flaga|Sweden}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| Petra Mede, Malīna Ākermane
|-
| {{flaga|Switzerland}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| Hezela Brugere, Sandra Studere, Mišela Hanzikere (finālā)
|-
| {{flaga|Austria}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| Viktorija Svarovska, Mihaels Ostrovskis
| Emīlija Busvina
|}

=== Speciālie raidījumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Konkurss
!Vieta
!Vadītāji
|-
|1981.
|[[Eiropas dziesmas (25 gadi Eirovīzijai)]]
|{{vieta|Norvēģija|Misene}}
|Rolfs Kirkvogs un Tittens Taijs
|-
|1993.
|[[Kvalifikācija Milstrītai]] (''Kvalifikacija za Millstreet'') 
|{{vieta|Slovēnija|Ļubļana}}
|Taida Lekše
|-
|2005.
|[[Congratulations - 50 gadu Eirovīzijas jubilejas koncerts]]
|{{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
|Katrīna Leskaniča un [[Renārs Kaupers]]
|-
|2015.
|[[Eirovīzijas dziesmu konkursa lielākie hīti]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|Petra Mede un Grahams Nortons
|-
|2020.
|''[[Eurovision: Europe Shine a Light]]''
|{{vieta|Nīderlande|Hilversuma}}
|Šantala Janzena, Edsīlija Romblija un Jans Smits
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.eurovision.tv/}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</text>
      <sha1>7akx3h03shmhco69dm2kwa041u420zn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>354991</id>
    <revision>
      <id>4454777</id>
      <parentid>4290101</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T13:11:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4454777</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2602" sha1="2zg3h80n2z9fhv947dd4cg5ex2nvzmw" xml:space="preserve">[[Attēls:Babītes novads COA.svg|150px|thumb|Babītes novada ģerbonis]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Babītes novads|Babītes novada]] pašvaldības vadītāji'''. Babītes novads tika izveidots {{dat|2009|7|1||bez}}, apvienojot [[Babītes pagasts|Babītes]] un [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas]] pagastus.&lt;ref&gt;[http://www.babite.lv/lv/pasvaldiba/zinas-par-iestadi/pasvaldibas-vesture/ Babītes novada vēsture]&lt;/ref&gt; 2021. gada 1. jūlijā Babītes novadu pievienoja [[Mārupes novads|Mārupes novadam]].

== Uzskaitījums ==
{{colbegin|3}}
{{legend| skyblue| [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| blue| [[Reģionu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #1f355e| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| '''Novada domes priekšsēdētājs (2009—2021)'''
|-
| style=&quot;background: skyblue| || rowspan=&quot;3&quot;| '''1.''' || rowspan=&quot;3&quot;| [[Attēls:Andrejs Ence.jpg|80px]] || rowspan=&quot;3&quot;| '''[[Andrejs Ence]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1957)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;3&quot;| {{dat|2009|7|1|n|bez}} — {{dat|2020|4|29|n|bez}} || [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] || [[2009. gada Babītes novada domes vēlēšanas|2009]] ||  rowspan=&quot;3&quot;|No 1991. gada līdz 2005. gadam bijis Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs
|-
| style=&quot;background: blue| || [[Reģionu alianse]] || [[2013. gada Babītes novada domes vēlēšanas|2013]]
|-
| style=&quot;background: #1f355e| || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || [[2017. gada Babītes novada domes vēlēšanas|2017]]
|-
| style=&quot;background: #1f355e| || '''2.''' ||  [[Attēls:Aivars Osītis.jpg|80px]] ||  '''[[Aivars Osītis]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1974)&lt;/small&gt; || {{dat|2020|4|30|n|bez}} — {{dat|2021|7|1|n|bez}}&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/no-amata-gazts-ilggadejais-babites-domes-priekssedetajs-ence.d?id=52100577&lt;/ref&gt;|| [[Latvijas Reģionu apvienība]] ||  — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; |'''Amats apvienots ar [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Mārupes novada pašvaldības vadītāja]] amatu'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.babite.lv/lv/ Babītes novads]

{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Babītes novads|Pašvaldība]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Babītes novads]]</text>
      <sha1>2zg3h80n2z9fhv947dd4cg5ex2nvzmw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balsošana Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>357403</id>
    <revision>
      <id>4455073</id>
      <parentid>4207638</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:24:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Balsošanas sistēmas */</comment>
      <origin>4455073</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25547" sha1="dw1wg0yhne38vlpcnvtscb1c3qashz1" xml:space="preserve">Konkursa gaitā vairākkārt ir mainījusies '''Eirovīzijas dziesmu konkursa balsošana'''s kārtība. [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājs]] tiek izvēlēts pēc tā brīža balsošanas sistēmas. Katras valsts profesionālā žūrija un skatītāji atsevišķi dod 12, 10 un 8-1 punktus.&lt;ref name=&quot;Lielākās izmaiņas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=biggest_change_to_eurovision_song_contest_voting_since_1975|title=Biggest change to Eurovision Song Contest voting since 1975|publisher=eurovision.tv|accessdate=18 February 2016|date=18 February 2016}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā balsošanas sistēma ieviesta [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].

== Balsošanas sistēmas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30&quot; | Gads(i)
! width=&quot;60&quot; | Punkti
! width=&quot;150&quot; | Balsošanas sistēma
|-
|[[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|2
|Katras valsts žūrija 2 cilvēku sastāvā piešķir 2 punktus viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]–[[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
|10–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
|3–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 3–1 punktus 3 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|5–1
|Katras valsts žūrija 20 cilvēku sastāvā piešķir 5–1 punktus 5 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]–[[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|5, 3, 1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 5, 3, 1 punktus 3 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]–[[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
| rowspan=&quot;2&quot; |10–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|Tāda pati balsošanas sistēma kā no 1967–1969. gada konkursam, bet bija un vēl joprojām pieejams vienādu rezultātu noteikums.
|-
|[[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]–[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|10–2
|Katras valsts žūrija 2 cilvēku sastāvā (viens – 16–25 gadus vecs, otrs – 25–55 gadus vecs) vērtēja dziesmas no 1 punkta līdz 5 punktiem.
|-
|[[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|10–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]–[[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
| rowspan=&quot;8&quot; |12, 10, 8–1
|Visām valstīm bija vismaz 11 žūrijas locekļi (vēlāk – 16) piešķir 12, 10, 8–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|20 valstis izmantoja žūrijas, bet 5 valstis izmantoja skatītāju balsojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=312|publisher=Eurovision.tv|title=Eurovision 1997|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]–[[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|Visas valstis izmantoja skatītāju balsojuma rezultātus, tomēr dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=313|title=Eurovision history|publisher=Eurovision.tv|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc1999.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 1999|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2000.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2000|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]–[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|Katras valsts pārraidītājs varēja izvēlēties no 100% skatītāju telebalsošanu vai arī 50/50 žūrijas un telebalsošanas variantu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2001.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2001|publisher=myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2002.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2002|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|Visas valstis izmantoja telebalsošanu/SMS balsošanu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2003.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2003|publisher=myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]–[[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|Visas valstis izmantoja telebalsošanu/SMS balsošanu.
|-
|[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]–[[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
|Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā.
|-
|[[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]–[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija vai skatītāju balsojums. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā. Atšķirībā no līdz 2012. gada konkursam izmantotās balsošanas sistēmas žūrija vērtēja citādāk.&lt;ref&gt;https://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2013/Public_version_ESC_2013_Rules_ENG_FINAL.pdf&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sofabet.com/2013/03/11/eurovision-2013-how-will-birds-fly-for-the-netherlands/|title=Eurovision 2013: How will 'Birds' fly for the Netherlands?|date=2013. gada 11. marts|website=Sofabet.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]–[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| rowspan=&quot;2&quot; |(12, 10, 8–1) x 2
|Kopš 2016. gada konkursa skatītāju balsojums un žūrijas balsojums netiek saskaitīts kopā, līdz konkursa vadītāji nav paziņojuši skatītāju balsojumu. Pēc šīs balsošanas sistēmas ieviešanas maksimālais punktu skaits, ja konkursā piedalās 43 valstis ir 1008 punkti.&lt;ref name=&quot;Lielākās izmaiņas&quot;/&gt;
|-
|[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]—[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|Tas pats, kas 2016.–2017. gadā, taču valsts žūrijas punkti tagad tiek aprēķināti, izmantojot eksponenciālu svara modeli, kas piešķir lielāku nozīmi augstāk novērtētajām dziesmām un mazina ietekmi, ja viens žūrijas dalībnieks dziesmu ierindo daudz zemāk.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/subtle-significant-ebu-changes-weight-individual-jury-rankings|title=Subtle but significant: EBU changes weight of individual jury rankings|date=April 27, 2018|website=eurovision.tv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]—[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
|12, 10, 8—1 (pusfinālos)&lt;br /&gt;(12, 10, 8—1) x 2
|Pusfinālā tiks ņemts vērā tikai skatītāju balsojums. Žūrija, šajā gadījumā, iesaistās tikai tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ nav nostrādājis skatītāju balsojums. Finālā žūrijas un skatītāju balsojumi tiek atsevišķi saskaitīti. Balsot ir iespējams arī to valstu skatītājiem kā &quot;Pārējā pasaule&quot;, kuru valstis nepiedalās konkursā, izmantojot tiešsaistes balsojumu.
|-
|[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]—
|(12, 10, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1) × 2
|Tas pats, kas 2018.–2022. gadā, klāt pievienojot &quot;Pārējās pasaules&quot; skatītāju balsojumu. Žūrijas sastāvā būs septiņi, iepriekšējo piecu vietā.
|}

== Visvairāk iegūto punktu ==
[[Poļina Gagarina|Poļinas Gagarinas]] no [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] ''[[A Million Voices]]'' [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 300 punktiem, neuzvarot tajā. [[Damī Ima]]s no [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālijas]] ''[[Sound of Scilence]]''[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 500 punktiem, neuzvarot tajā. [[Kristiāns Kostovs|Kristiāna Kostova]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] ''[[Beautiful Mess]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 600 punktiem, neuzvarot tajā. Šajā pašā gadā [[Salvadors Sobrals]] no [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāles]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'' kļuva par pirmo dziesmu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture|Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē]], kura ir ieguvusi vairāk par 750 punktiem.

=== TOP 5 uzvarētāji pēc visu punktu procentuālās daļas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
!Punkti
!Visu punktu procentuālā daļa
!Procentuālā daļa no visiem iespējamajiem punktiem
|-
|[[1964. gads|1964]]
|{{ESC|Itālija}}
|[[Džiļola Činkveti]]
|''[[Non ho l'età]]''
|49
|34,03%
|65,33%
|-
|[[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
|{{ESC|Nīderlande}}
|[[Korija Brokena]]
|''[[Net als toen]]''
|31
|31,00%
|34,44%
|-
|[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Sendija Šova]]
|''[[Puppet on a String]]''
|47
|27,65%
|29,38%
|-
|[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Francija}}
|[[Izabella Obrē]]
|''[[Un premier amour]]''
|26
|27,08%
|57,78%
|-
|[[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
|[[Andrē Klavo]]
|''[[Dors, mon amour]]''
|27
|27,00%
|30,00%
|}

=== TOP 5 uzvarētāji pēc procentuālās daļas no visiem iespējamajiem punktiem ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
!Punkti
!Visu punktu procentuālā daļa
!Procentuālā daļa no visiem iespējamajiem punktiem
|-
|[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|{{ESC|Luksemburga}}
|[[Anna Marija Davida]]
|''[[Tu te reconnaîtras]]''
|129
|8,66%
|80,62%
|-
|[[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|''[[Brotherhood of Man]]''
|''[[Save Your Kisses for Me]]''
|164
|15,71%
|80,39%
|-
|[[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|{{ESC|Vācija}}
|[[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]]
|[[Ein bißchen Frieden|''Ein Bißchen Frieden'']]
|161
|15,42%
|78,92%
|-
|[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|''[[Katrina and the Waves]]''
|''[[Love Shine a Light]]''
|227
|15,66%
|78,82%
|-
|[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|{{ESC|Norvēģija}}
|[[Aleksandrs Ribaks]]
|''[[Fairytale]]''
|387
|15,89%
|78,66%
|}

=== TOP 10 dalībnieki ar visaugstāko punktu skaitu ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
!Punkti
!Visu punktu procentuālā daļa
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Salvadors Sobrals]]
|''[[Amar pelos dois]]''
|758
|15,56%
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Ukraina}}
|[[Kalush Orchestra]]
|[[&quot;Stefania (Стефанія)&quot;]]
|631
|13,6%
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Bulgārija}}
|[[Kristiāns Kostovs]]
|''[[Beautiful Mess]]''
|615
|12,62%
|-
|[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Ukraina}}
|''[[Nemo]]''
|''[[The Code]]''
|591
|13,59%
|-
|[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Zviedrija}}
|[[Lorīna]]
|[[''Tattoo'']]
|583
|13,40%
|-
|[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Horvātija}}
|''[[Baby Lasagna]]''
|''[[Rim Tim Tagi Dim]]''
|547
|12,57%
|-
|[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|{{ESC|Ukraina}}
|[[Džamala]]
|[[1944 (dziesma)|''1944'']]
|534
|10,96%
|-
|[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|{{ESC|Izraēla}}
|[[Neta Barzila|''Netta'']]
|''[[Toy]]''
|529
|10,85%
|-
|[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Somija}}
|''[[Käärijä]]''
|''[[Cha Cha Cha]]''
|526
|12,09%
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Itālija}}
|[[Måneskin]]
|''[[Zitti e buoni]]''
|524
|11,58%
|}

== Vienādu rezultātu noteikums ==
Vienādu rezultātu noteikumu Eirovīzijas dziesmu konkursā ieviesa pēc [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursa]], kad uzvarēja 4 dalībvalstis – [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Bez vienādu rezultātu noteikuma visas četras valstu pārstāves ieguva Eirovīzijas uzvarētāja statusu. 1969. gada rezultātu dēļ sekojošā – [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970. gada konkursu]] boikotēja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]], [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]], [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Ja jau 1969. gada konkursā būtu ieviests vienādu rezultātu noteikums, uzvarētu Francija.

== 0 punktu ieguvēji ==
[[Attēls:Eurovision_nul_points_map.svg|alt=Colour-coded map|right|thumb|400x400px|Valstis, kas ir ieguvušas 0 punktus]]
Parasti katra Eirovīzijas dziesmu konkurs dalībvalsts saņem punktus, taču dažās situācijās kāda dalībvalsts balsošanas beigās nesaņem nevienu punktu.

Pirmā reize, kad kāda dalībvalsts nesaņem punktus, jeb iegūst 0 punktus bija [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962. gada konkursā]], kad četras valstis ieguva zemāko punktu skaitu, kas iespējams. Pēdējā reize, kad kāda valsts ieguva 0 punktus balsošanas beigās bija [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]].

=== 1956–1974 ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Eleonora Švarca]]
|''[[Nur in der Wiener Luft]]''
|-
|{{ESC|Beļģija}}
|[[Fuds Leclercs]]
|''[[Ton nom]]''
|-
|{{ESC|Nīderlande}}
|''[[De Spelbrekers]]''
|''[[Katinka]]''
|-
|{{ESC|Spānija}}
|[[Viktors Balaguers]]
|''[[Llámame]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|{{ESC|Nīderlande}}
|[[Annija Palmena]]
|''[[Een speeldoos]]''
|-
|{{ESC|Norvēģija}}
|[[Anita Taulauga]]
|''[[Solhverv]]''
|-
|{{ESC|Somija}}
|[[Laila Halme]]
|''[[Muistojeni laulu]]''
|-
|{{ESC|Zviedrija}}
|[[Monika Zeterlunda]]
|''[[En gång i Stockholm]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|{{ESC|Dienvidslāvija}}
|[[Sabahudins Kurts]]
|''[[Život je sklopio krug]]''
|-
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Antonijo Kalvarijo]]
|''[[Oração]]''
|-
|{{ESC|Šveice}}
|[[Anita Travesī]]
|''[[I miei pensieri]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Nora Nova]]
|''[[Man gewöhnt sich so schnell an das Schöne]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|{{ESC|Beļģija}}
|[[Lize Marke]]
|''[[Als het weer lente is]]''
|-
|{{ESC|Somija}}
|[[Viktors Klimenko]]
|''[[Aurinko laskee länteen]]''
|-
|{{ESC|Spānija}}
|[[Končita Bautista]]
|''[[¡Qué bueno, qué bueno!]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Ulla Viesnere]]
|''[[Paradies, wo bist du?]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|{{ESC|Itālija}}
|[[Domeniko Madugno]]
|''[[Dio, come ti amo]]''
|-
|{{ESC|Monako}}
|[[Terēza Kesovija]]
|''[[Bien plus fort]]''
|-
|[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|{{ESC|Šveice}}
|[[Želardīne Guljē]]
|''[[Quel cœur vas-tu briser?]]''
|-
|[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|{{ESC|Luksemburga}}
|[[Deivids Aleksandrs Vintrē]]
|''[[Je suis tombé du ciel]]''
|}

=== 1975–2015 ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Norvēģija}}
|[[Jans Teigens]]
|''[[Mil etter mil]]''
|-
|[[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|[[Fins Kolviks]]
|''[[Aldri i livet]]''
|-
|[[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|{{ESC|Somija}}
|[[Timo Kojo|Kojo]]
|''[[Nuku pommiin]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|{{ESC|Spānija}}
|[[Remendioss Amaija]]
|''[[¿Quién maneja mi barca?]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Turcija}}
|[[Četins Alps]] un ''[[The Short Wawes]]''
|[[Opera (dziesma)|''Opera'']]
|-
|[[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|[[Seijala Tanešra]] un ''[[Lokomotif]]''
|''[[Şarkım Sevgi Üstüne]]''
|-
|[[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Vilfrīds Šoics]]
|''[[Lisa Mona Lisa]]''
|-
|[[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|{{ESC|Islande}}
|[[Daniels Augusts Haralsons]]
|''[[Það sem enginn sér]]''
|-
|[[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Tomass Forstners]]
|''[[Venedig im Regen]]''
|-
|[[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|{{ESC|Lietuva}}
|[[Ovidijus Višniauskis]]
|''[[Lopšinė mylimai]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|{{ESC|Norvēģija}}
|[[Tūrs Endersens]]
|''[[San Francisco]]''
|-
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Selija Lavsone]]
|''[[Antes do adeus]]''
|-
|[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
|{{ESC|Šveice}}
|[[Gurvors Guniksbergs]]
|''[[Lass ihn]]''
|-
|[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|''[[Jemini]]''
|''[[Cry Baby]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|{{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
|''[[The Makemakes]]''
|''[[I Am Yours]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Anna Sofija]]
|''[[Black Smoke]]''
|}

==== Pusfināli ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|{{ESC|Šveice}}
|[[Pjēro Esterjore]] un ''[[The MusicStars]]''
|''[[Celebrate]]''
|-
|[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|{{ESC|Čehija}}
|''[[Gipsy.cz]]''
|''[[Aven Romale]]''
|}

=== 2016–pašlaik ===
Kopš [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursa]], kad ieviesta jaunā balsošanas sistēma, iespēja iegūt 0 punktus konkursā ir daudz zemāka nekā iepriekš.

==== Fināls ====
===== 0 žūrijas punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Spānija}}
|[[Manels Navarro]]
|''[[Do it for Your Lover]]''
|-
|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|{{ESC|Izraēla}}
|[[Kobi Marimi]]
|''[[Home (dziemsa)|Home]]''
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Džeimss Ņūmens]]
|''[[Embers]]''
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Vācija}}
|[[Maliks Heriss]]
|''[[Rockstars]]''
|}

===== 0 skatītāju punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|{{ESC|Čehija}}
|[[Gabriela Gunčīkova]]
|''[[I Stand]]''
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Natans Trents]]
|''[[Running on Air]]''
|-
|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|{{ESC|Vācija}}
|''[[S!sters]]''
|''[[Sister]]''
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Džeimss Ņūmens]]
|''[[Embers]]''
|-
|{{ESC|Nīderlande}} (rīkotāji)
|[[Žangu Makrojs]]
|''[[Birth of a New Age]]''
|-
|{{ESC|Spānija}}
|[[Blass Kanto]]
|''[[Voy a quedarme]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Jendriks]]
|''[[I Don't Feel Hate]]''
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Šveice}}
|''[[Marius Bear]]''
|''[[Boys Do Cry]]''
|-
|[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Olijs Aleksandrs]]
|''[[Dizzy]]''
|}

===== 0 kopējie punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Džeimss Ņūmens]]
|''[[Embers]]''
|}

==== Pusfināli ====
===== 0 žūrijas punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Sanmarīno}}
|[[Valentīna Moneta]] &amp; [[Džimijs Vilsons]]
|''[[Spirit of the Night]]''
|}

===== 0 skatītāju punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Malta}}
|[[Klaudija Faniello]]
|''[[Breathlessly]]''
|-
|[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|{{ESC|Islande}}
|[[Āri Oulafsons]]
|''[[Our Choice]]''
|-
|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|{{ESC|Austrija}}
|''[[Paenda]]''
|''[[Limits]]''
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Čehija}}
|[[Benni Kristo]]
|''[[Omaga]]''
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|[[Nadirs Rūstemli]]
|''[[Fade to Black]]''
|-
|rowspan=&quot;2&quot; |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Rumānija}}
|[[Teodors Andrejs]]
|''[[D.G.T. (Off and On)]]''
|-
|{{ESC|Sanmarīno}}
|''[[Piqued Jacks]]''
|''[[Like an Animal]]''
|}

== Reģionālā balsošana ==
Lai arī 2001. – 2005. gada konkursu rezultātu statistiskā analīze pierāda reģionālās balsošanas esamību Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir diskutējams jautājums vai tas notiek politisku apvienību labad, vai kulturāli cieši saistītu valstu dēļ. Vairākas konkursa dalībvalstis var iedalīt dažādās reģionālās balsošanas kategorijās:

* [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]] un [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]
* [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]]
* [[Nāciju Sadraudzība]]s valstis: [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]] un [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]]
* [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] 
* [[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Beļģija]] un [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]
* [[Andora Eirovīzijas dziesmu konkursā|Andora]], [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]
* [[Ziemeļvalstis]]: [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]], [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]], [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]] + [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]]
* [[Baltijas valstis]]: [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]], [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] un [[Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lietuva]]
* [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] un [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]]
* [[Balkānu valstis]]:
** [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānija]] un [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]
** Bijušās [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvijas]] valstis: [[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātija]], [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]], [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]
* Bijušās [[Padomju Savienība]]s valstis: [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]], [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]], [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]], [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]], [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]
* [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]].

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]]
* [[Eirovīzijas dziesmu konkursu vadītāju uzskaitījums|Eirovīzijas dziesmu konkursa vadītāju uzskaitījums]]
* [[Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstis]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</text>
      <sha1>dw1wg0yhne38vlpcnvtscb1c3qashz1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455074</id>
      <parentid>4455073</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:24:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4455074</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25547" sha1="r79u91oj6c1kir9h6b3xds9vvxf8nah" xml:space="preserve">Konkursa gaitā vairākkārt ir mainījusies '''Eirovīzijas dziesmu konkursa balsošana'''s kārtība. [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājs]] tiek izvēlēts pēc tā brīža balsošanas sistēmas. Katras valsts profesionālā žūrija un skatītāji atsevišķi dod 12, 10 un 8-1 punktus.&lt;ref name=&quot;Lielākās izmaiņas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=biggest_change_to_eurovision_song_contest_voting_since_1975|title=Biggest change to Eurovision Song Contest voting since 1975|publisher=eurovision.tv|accessdate=18 February 2016|date=18 February 2016}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā balsošanas sistēma ieviesta [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].

== Balsošanas sistēmas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30&quot; | Gads(i)
! width=&quot;60&quot; | Punkti
! width=&quot;150&quot; | Balsošanas sistēma
|-
|[[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|2
|Katras valsts žūrija 2 cilvēku sastāvā piešķir 2 punktus viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]–[[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
|10–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
|3–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 3–1 punktus 3 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|5–1
|Katras valsts žūrija 20 cilvēku sastāvā piešķir 5–1 punktus 5 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]–[[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|5, 3, 1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 5, 3, 1 punktus 3 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]–[[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
| rowspan=&quot;2&quot; |10–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|Tāda pati balsošanas sistēma kā no 1967–1969. gada konkursam, bet bija un vēl joprojām pieejams vienādu rezultātu noteikums.
|-
|[[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]–[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|10–2
|Katras valsts žūrija 2 cilvēku sastāvā (viens – 16–25 gadus vecs, otrs – 25–55 gadus vecs) vērtēja dziesmas no 1 punkta līdz 5 punktiem.
|-
|[[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|10–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]–[[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
| rowspan=&quot;8&quot; |12, 10, 8–1
|Visām valstīm bija vismaz 11 žūrijas locekļi (vēlāk – 16) piešķir 12, 10, 8–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|20 valstis izmantoja žūrijas, bet 5 valstis izmantoja skatītāju balsojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=312|publisher=Eurovision.tv|title=Eurovision 1997|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]–[[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|Visas valstis izmantoja skatītāju balsojuma rezultātus, tomēr dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=313|title=Eurovision history|publisher=Eurovision.tv|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc1999.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 1999|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2000.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2000|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]–[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|Katras valsts pārraidītājs varēja izvēlēties no 100% skatītāju telebalsošanu vai arī 50/50 žūrijas un telebalsošanas variantu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2001.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2001|publisher=myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2002.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2002|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|Visas valstis izmantoja telebalsošanu/SMS balsošanu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2003.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2003|publisher=myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]–[[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|Visas valstis izmantoja telebalsošanu/SMS balsošanu.
|-
|[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]–[[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
|Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā.
|-
|[[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]–[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija vai skatītāju balsojums. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā. Atšķirībā no līdz 2012. gada konkursam izmantotās balsošanas sistēmas žūrija vērtēja citādāk.&lt;ref&gt;https://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2013/Public_version_ESC_2013_Rules_ENG_FINAL.pdf&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sofabet.com/2013/03/11/eurovision-2013-how-will-birds-fly-for-the-netherlands/|title=Eurovision 2013: How will 'Birds' fly for the Netherlands?|date=2013. gada 11. marts|website=Sofabet.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]–[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| rowspan=&quot;2&quot; |(12, 10, 8–1) x 2
|Kopš 2016. gada konkursa skatītāju balsojums un žūrijas balsojums netiek saskaitīts kopā, līdz konkursa vadītāji nav paziņojuši skatītāju balsojumu. Pēc šīs balsošanas sistēmas ieviešanas maksimālais punktu skaits, ja konkursā piedalās 43 valstis ir 1008 punkti.&lt;ref name=&quot;Lielākās izmaiņas&quot;/&gt;
|-
|[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]—[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|Tas pats, kas 2016.–2017. gadā, taču valsts žūrijas punkti tagad tiek aprēķināti, izmantojot eksponenciālu svara modeli, kas piešķir lielāku nozīmi augstāk novērtētajām dziesmām un mazina ietekmi, ja viens žūrijas dalībnieks dziesmu ierindo daudz zemāk.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/subtle-significant-ebu-changes-weight-individual-jury-rankings|title=Subtle but significant: EBU changes weight of individual jury rankings|date=April 27, 2018|website=eurovision.tv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]—[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
|12, 10, 8—1 (pusfinālos)&lt;br /&gt;(12, 10, 8—1) x 2
|Pusfinālā tiks ņemts vērā tikai skatītāju balsojums. Žūrija, šajā gadījumā, iesaistās tikai tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ nav nostrādājis skatītāju balsojums. Finālā žūrijas un skatītāju balsojumi tiek atsevišķi saskaitīti. Balsot ir iespējams arī to valstu skatītājiem kā &quot;Pārējā pasaule&quot;, kuru valstis nepiedalās konkursā, izmantojot tiešsaistes balsojumu.
|-
|[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]—
|(12, 10, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1) × 2
|Tas pats, kas 2018.–2022. gadā, klāt pievienojot &quot;Pārējās pasaules&quot; skatītāju balsojumu. Žūrijas sastāvā būs septiņi, iepriekšējo piecu vietā.
|}

== Visvairāk iegūto punktu ==
[[Poļina Gagarina|Poļinas Gagarinas]] no [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] ''[[A Million Voices]]'' [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 300 punktiem, neuzvarot tajā. [[Damī Ima]]s no [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālijas]] ''[[Sound of Scilence]]''[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 500 punktiem, neuzvarot tajā. [[Kristiāns Kostovs|Kristiāna Kostova]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] ''[[Beautiful Mess]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 600 punktiem, neuzvarot tajā. Šajā pašā gadā [[Salvadors Sobrals]] no [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāles]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'' kļuva par pirmo dziesmu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture|Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē]], kura ir ieguvusi vairāk par 750 punktiem.

=== TOP 5 uzvarētāji pēc visu punktu procentuālās daļas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
!Punkti
!Visu punktu procentuālā daļa
!Procentuālā daļa no visiem iespējamajiem punktiem
|-
|[[1964. gads|1964]]
|{{ESC|Itālija}}
|[[Džiļola Činkveti]]
|''[[Non ho l'età]]''
|49
|34,03%
|65,33%
|-
|[[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
|{{ESC|Nīderlande}}
|[[Korija Brokena]]
|''[[Net als toen]]''
|31
|31,00%
|34,44%
|-
|[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Sendija Šova]]
|''[[Puppet on a String]]''
|47
|27,65%
|29,38%
|-
|[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Francija}}
|[[Izabella Obrē]]
|''[[Un premier amour]]''
|26
|27,08%
|57,78%
|-
|[[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
|[[Andrē Klavo]]
|''[[Dors, mon amour]]''
|27
|27,00%
|30,00%
|}

=== TOP 5 uzvarētāji pēc procentuālās daļas no visiem iespējamajiem punktiem ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
!Punkti
!Visu punktu procentuālā daļa
!Procentuālā daļa no visiem iespējamajiem punktiem
|-
|[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|{{ESC|Luksemburga}}
|[[Anna Marija Davida]]
|''[[Tu te reconnaîtras]]''
|129
|8,66%
|80,62%
|-
|[[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|''[[Brotherhood of Man]]''
|''[[Save Your Kisses for Me]]''
|164
|15,71%
|80,39%
|-
|[[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|{{ESC|Vācija}}
|[[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]]
|[[Ein bißchen Frieden|''Ein Bißchen Frieden'']]
|161
|15,42%
|78,92%
|-
|[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|''[[Katrina and the Waves]]''
|''[[Love Shine a Light]]''
|227
|15,66%
|78,82%
|-
|[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|{{ESC|Norvēģija}}
|[[Aleksandrs Ribaks]]
|''[[Fairytale]]''
|387
|15,89%
|78,66%
|}

=== TOP 10 dalībnieki ar visaugstāko punktu skaitu ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
!Punkti
!Visu punktu procentuālā daļa
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Salvadors Sobrals]]
|''[[Amar pelos dois]]''
|758
|15,56%
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Ukraina}}
|[[Kalush Orchestra]]
|[[&quot;Stefania (Стефанія)&quot;]]
|631
|13,6%
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Bulgārija}}
|[[Kristiāns Kostovs]]
|''[[Beautiful Mess]]''
|615
|12,62%
|-
|[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Ukraina}}
|''[[Nemo]]''
|''[[The Code]]''
|591
|13,59%
|-
|[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Zviedrija}}
|[[Lorīna]]
|[[''Tattoo'']]
|583
|13,40%
|-
|[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Horvātija}}
|''[[Baby Lasagna]]''
|''[[Rim Tim Tagi Dim]]''
|547
|12,57%
|-
|[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|{{ESC|Ukraina}}
|[[Džamala]]
|[[1944 (dziesma)|''1944'']]
|534
|10,96%
|-
|[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|{{ESC|Izraēla}}
|[[Neta Barzila|''Netta'']]
|''[[Toy]]''
|529
|10,85%
|-
|[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Somija}}
|''[[Käärijä]]''
|''[[Cha Cha Cha]]''
|526
|12,09%
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Itālija}}
|[[Måneskin]]
|''[[Zitti e buoni]]''
|524
|11,58%
|}

== Vienādu rezultātu noteikums ==
Vienādu rezultātu noteikumu Eirovīzijas dziesmu konkursā ieviesa pēc [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursa]], kad uzvarēja 4 dalībvalstis – [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Bez vienādu rezultātu noteikuma visas četras valstu pārstāves ieguva Eirovīzijas uzvarētāja statusu. 1969. gada rezultātu dēļ sekojošā – [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970. gada konkursu]] boikotēja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]], [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]], [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Ja jau 1969. gada konkursā būtu ieviests vienādu rezultātu noteikums, uzvarētu Francija.

== 0 punktu ieguvēji ==
[[Attēls:Eurovision_nul_points_map.svg|alt=Colour-coded map|right|thumb|400x400px|Valstis, kas ir ieguvušas 0 punktus]]
Parasti katra Eirovīzijas dziesmu konkurs dalībvalsts saņem punktus, taču dažās situācijās kāda dalībvalsts balsošanas beigās nesaņem nevienu punktu.

Pirmā reize, kad kāda dalībvalsts nesaņem punktus, jeb iegūst 0 punktus bija [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962. gada konkursā]], kad četras valstis ieguva zemāko punktu skaitu, kas iespējams. Pēdējā reize, kad kāda valsts ieguva 0 punktus balsošanas beigās bija [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]].

=== 1956–1974 ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Eleonora Švarca]]
|''[[Nur in der Wiener Luft]]''
|-
|{{ESC|Beļģija}}
|[[Fuds Leclercs]]
|''[[Ton nom]]''
|-
|{{ESC|Nīderlande}}
|''[[De Spelbrekers]]''
|''[[Katinka]]''
|-
|{{ESC|Spānija}}
|[[Viktors Balaguers]]
|''[[Llámame]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|{{ESC|Nīderlande}}
|[[Annija Palmena]]
|''[[Een speeldoos]]''
|-
|{{ESC|Norvēģija}}
|[[Anita Taulauga]]
|''[[Solhverv]]''
|-
|{{ESC|Somija}}
|[[Laila Halme]]
|''[[Muistojeni laulu]]''
|-
|{{ESC|Zviedrija}}
|[[Monika Zeterlunda]]
|''[[En gång i Stockholm]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|{{ESC|Dienvidslāvija}}
|[[Sabahudins Kurts]]
|''[[Život je sklopio krug]]''
|-
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Antonijo Kalvarijo]]
|''[[Oração]]''
|-
|{{ESC|Šveice}}
|[[Anita Travesī]]
|''[[I miei pensieri]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Nora Nova]]
|''[[Man gewöhnt sich so schnell an das Schöne]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|{{ESC|Beļģija}}
|[[Lize Marke]]
|''[[Als het weer lente is]]''
|-
|{{ESC|Somija}}
|[[Viktors Klimenko]]
|''[[Aurinko laskee länteen]]''
|-
|{{ESC|Spānija}}
|[[Končita Bautista]]
|''[[¡Qué bueno, qué bueno!]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Ulla Viesnere]]
|''[[Paradies, wo bist du?]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|{{ESC|Itālija}}
|[[Domeniko Madugno]]
|''[[Dio, come ti amo]]''
|-
|{{ESC|Monako}}
|[[Terēza Kesovija]]
|''[[Bien plus fort]]''
|-
|[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|{{ESC|Šveice}}
|[[Želardīne Guljē]]
|''[[Quel cœur vas-tu briser?]]''
|-
|[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|{{ESC|Luksemburga}}
|[[Deivids Aleksandrs Vintrē]]
|''[[Je suis tombé du ciel]]''
|}

=== 1975–2015 ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Norvēģija}}
|[[Jans Teigens]]
|''[[Mil etter mil]]''
|-
|[[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|[[Fins Kolviks]]
|''[[Aldri i livet]]''
|-
|[[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|{{ESC|Somija}}
|[[Timo Kojo|Kojo]]
|''[[Nuku pommiin]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|{{ESC|Spānija}}
|[[Remendioss Amaija]]
|''[[¿Quién maneja mi barca?]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Turcija}}
|[[Četins Alps]] un ''[[The Short Wawes]]''
|[[Opera (dziesma)|''Opera'']]
|-
|[[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|[[Seijala Tanešra]] un ''[[Lokomotif]]''
|''[[Şarkım Sevgi Üstüne]]''
|-
|[[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Vilfrīds Šoics]]
|''[[Lisa Mona Lisa]]''
|-
|[[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|{{ESC|Islande}}
|[[Daniels Augusts Haralsons]]
|''[[Það sem enginn sér]]''
|-
|[[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Tomass Forstners]]
|''[[Venedig im Regen]]''
|-
|[[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|{{ESC|Lietuva}}
|[[Ovidijus Višniauskis]]
|''[[Lopšinė mylimai]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|{{ESC|Norvēģija}}
|[[Tūrs Endersens]]
|''[[San Francisco]]''
|-
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Selija Lavsone]]
|''[[Antes do adeus]]''
|-
|[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
|{{ESC|Šveice}}
|[[Gurvors Guniksbergs]]
|''[[Lass ihn]]''
|-
|[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|''[[Jemini]]''
|''[[Cry Baby]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|{{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
|''[[The Makemakes]]''
|''[[I Am Yours]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Anna Sofija]]
|''[[Black Smoke]]''
|}

==== Pusfināli ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|{{ESC|Šveice}}
|[[Pjēro Esterjore]] un ''[[The MusicStars]]''
|''[[Celebrate]]''
|-
|[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|{{ESC|Čehija}}
|''[[Gipsy.cz]]''
|''[[Aven Romale]]''
|}

=== 2016–pašlaik ===
Kopš [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursa]], kad ieviesta jaunā balsošanas sistēma, iespēja iegūt 0 punktus konkursā ir daudz zemāka nekā iepriekš.

==== Fināls ====
===== 0 žūrijas punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Spānija}}
|[[Manels Navarro]]
|''[[Do it for Your Lover]]''
|-
|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|{{ESC|Izraēla}}
|[[Kobi Marimi]]
|''[[Home (dziemsa)|Home]]''
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Džeimss Ņūmens]]
|''[[Embers]]''
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Vācija}}
|[[Maliks Heriss]]
|''[[Rockstars]]''
|}

===== 0 skatītāju punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|{{ESC|Čehija}}
|[[Gabriela Gunčīkova]]
|''[[I Stand]]''
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Natans Trents]]
|''[[Running on Air]]''
|-
|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|{{ESC|Vācija}}
|''[[S!sters]]''
|''[[Sister]]''
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Džeimss Ņūmens]]
|''[[Embers]]''
|-
|{{ESC|Nīderlande}} (rīkotāji)
|[[Žangu Makrojs]]
|''[[Birth of a New Age]]''
|-
|{{ESC|Spānija}}
|[[Blass Kanto]]
|''[[Voy a quedarme]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Jendriks]]
|''[[I Don't Feel Hate]]''
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Šveice}}
|''[[Marius Bear]]''
|''[[Boys Do Cry]]''
|-
|[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Olijs Aleksandrs]]
|''[[Dizzy]]''
|}

===== 0 kopējie punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Džeimss Ņūmens]]
|''[[Embers]]''
|}

==== Pusfināli ====
===== 0 žūrijas punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Sanmarīno}}
|[[Valentīna Moneta]] &amp; [[Džimijs Vilsons]]
|''[[Spirit of the Night]]''
|}

===== 0 skatītāju punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Malta}}
|[[Klaudija Faniello]]
|''[[Breathlessly]]''
|-
|[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|{{ESC|Islande}}
|[[Āri Oulafsons]]
|''[[Our Choice]]''
|-
|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|{{ESC|Austrija}}
|''[[Paenda]]''
|''[[Limits]]''
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Čehija}}
|[[Benni Kristo]]
|''[[Omaga]]''
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|[[Nadirs Rūstemli]]
|''[[Fade to Black]]''
|-
|rowspan=&quot;2&quot; |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Rumānija}}
|[[Teodors Andrejs]]
|''[[D.G.T. (Off and On)]]''
|-
|{{ESC|Sanmarīno}}
|''[[Piqued Jacks]]''
|''[[Like an Animal]]''
|}

== Reģionālā balsošana ==
Lai arī 2001. – 2005. gada konkursu rezultātu statistiskā analīze pierāda reģionālās balsošanas esamību Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir diskutējams jautājums vai tas notiek politisku apvienību labad, vai kulturāli cieši saistītu valstu dēļ. Vairākas konkursa dalībvalstis var iedalīt dažādās reģionālās balsošanas kategorijās:

* [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]] un [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]
* [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]]
* [[Nāciju Sadraudzība]]s valstis: [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]] un [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]]
* [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] 
* [[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Beļģija]] un [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]
* [[Andora Eirovīzijas dziesmu konkursā|Andora]], [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]
* [[Ziemeļvalstis]]: [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]], [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]], [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]] + [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]]
* [[Baltijas valstis]]: [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]], [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] un [[Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lietuva]]
* [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] un [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]]
* [[Balkānu valstis]]:
** [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānija]] un [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]
** Bijušās [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvijas]] valstis: [[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātija]], [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]], [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]
* Bijušās [[Padomju Savienība]]s valstis: [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]], [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]], [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]], [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]], [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]
* [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]].

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]]
* [[Eirovīzijas dziesmu konkursu vadītāju uzskaitījums|Eirovīzijas dziesmu konkursa vadītāju uzskaitījums]]
* [[Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstis]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</text>
      <sha1>r79u91oj6c1kir9h6b3xds9vvxf8nah</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455077</id>
      <parentid>4455074</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:33:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2016–pašlaik */</comment>
      <origin>4455077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25984" sha1="m0eixmrhbjgz1i7oe1gpppzonv3ii6b" xml:space="preserve">Konkursa gaitā vairākkārt ir mainījusies '''Eirovīzijas dziesmu konkursa balsošana'''s kārtība. [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājs]] tiek izvēlēts pēc tā brīža balsošanas sistēmas. Katras valsts profesionālā žūrija un skatītāji atsevišķi dod 12, 10 un 8-1 punktus.&lt;ref name=&quot;Lielākās izmaiņas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=biggest_change_to_eurovision_song_contest_voting_since_1975|title=Biggest change to Eurovision Song Contest voting since 1975|publisher=eurovision.tv|accessdate=18 February 2016|date=18 February 2016}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā balsošanas sistēma ieviesta [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].

== Balsošanas sistēmas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30&quot; | Gads(i)
! width=&quot;60&quot; | Punkti
! width=&quot;150&quot; | Balsošanas sistēma
|-
|[[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|2
|Katras valsts žūrija 2 cilvēku sastāvā piešķir 2 punktus viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]–[[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
|10–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
|3–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 3–1 punktus 3 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|5–1
|Katras valsts žūrija 20 cilvēku sastāvā piešķir 5–1 punktus 5 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]–[[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|5, 3, 1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 5, 3, 1 punktus 3 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]–[[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
| rowspan=&quot;2&quot; |10–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|Tāda pati balsošanas sistēma kā no 1967–1969. gada konkursam, bet bija un vēl joprojām pieejams vienādu rezultātu noteikums.
|-
|[[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]–[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|10–2
|Katras valsts žūrija 2 cilvēku sastāvā (viens – 16–25 gadus vecs, otrs – 25–55 gadus vecs) vērtēja dziesmas no 1 punkta līdz 5 punktiem.
|-
|[[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|10–1
|Katras valsts žūrija 10 cilvēku sastāvā piešķir 10–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]–[[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
| rowspan=&quot;8&quot; |12, 10, 8–1
|Visām valstīm bija vismaz 11 žūrijas locekļi (vēlāk – 16) piešķir 12, 10, 8–1 punktus 10 viņuprāt labākajiem priekšnesumiem.
|-
|[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|20 valstis izmantoja žūrijas, bet 5 valstis izmantoja skatītāju balsojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=312|publisher=Eurovision.tv|title=Eurovision 1997|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]–[[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|Visas valstis izmantoja skatītāju balsojuma rezultātus, tomēr dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=313|title=Eurovision history|publisher=Eurovision.tv|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc1999.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 1999|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2000.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2000|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]–[[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|Katras valsts pārraidītājs varēja izvēlēties no 100% skatītāju telebalsošanu vai arī 50/50 žūrijas un telebalsošanas variantu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2001.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2001|publisher=myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2002.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2002|publisher=Myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|Visas valstis izmantoja telebalsošanu/SMS balsošanu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myledbury.co.uk/eurovision/pdf/esc2003.pdf|title=Rules of Eurovision Song Contest 2003|publisher=myledbury|date=|accessdate=11 November 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]–[[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|Visas valstis izmantoja telebalsošanu/SMS balsošanu.
|-
|[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]–[[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
|Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā.
|-
|[[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]–[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija vai skatītāju balsojums. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā. Atšķirībā no līdz 2012. gada konkursam izmantotās balsošanas sistēmas žūrija vērtēja citādāk.&lt;ref&gt;https://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2013/Public_version_ESC_2013_Rules_ENG_FINAL.pdf&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sofabet.com/2013/03/11/eurovision-2013-how-will-birds-fly-for-the-netherlands/|title=Eurovision 2013: How will 'Birds' fly for the Netherlands?|date=2013. gada 11. marts|website=Sofabet.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]–[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| rowspan=&quot;2&quot; |(12, 10, 8–1) x 2
|Kopš 2016. gada konkursa skatītāju balsojums un žūrijas balsojums netiek saskaitīts kopā, līdz konkursa vadītāji nav paziņojuši skatītāju balsojumu. Pēc šīs balsošanas sistēmas ieviešanas maksimālais punktu skaits, ja konkursā piedalās 43 valstis ir 1008 punkti.&lt;ref name=&quot;Lielākās izmaiņas&quot;/&gt;
|-
|[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]—[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|Tas pats, kas 2016.–2017. gadā, taču valsts žūrijas punkti tagad tiek aprēķināti, izmantojot eksponenciālu svara modeli, kas piešķir lielāku nozīmi augstāk novērtētajām dziesmām un mazina ietekmi, ja viens žūrijas dalībnieks dziesmu ierindo daudz zemāk.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/subtle-significant-ebu-changes-weight-individual-jury-rankings|title=Subtle but significant: EBU changes weight of individual jury rankings|date=April 27, 2018|website=eurovision.tv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]—[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
|12, 10, 8—1 (pusfinālos)&lt;br /&gt;(12, 10, 8—1) x 2
|Pusfinālā tiks ņemts vērā tikai skatītāju balsojums. Žūrija, šajā gadījumā, iesaistās tikai tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ nav nostrādājis skatītāju balsojums. Finālā žūrijas un skatītāju balsojumi tiek atsevišķi saskaitīti. Balsot ir iespējams arī to valstu skatītājiem kā &quot;Pārējā pasaule&quot;, kuru valstis nepiedalās konkursā, izmantojot tiešsaistes balsojumu.
|-
|[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]—
|(12, 10, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1) × 2
|Tas pats, kas 2018.–2022. gadā, klāt pievienojot &quot;Pārējās pasaules&quot; skatītāju balsojumu. Žūrijas sastāvā būs septiņi, iepriekšējo piecu vietā.
|}

== Visvairāk iegūto punktu ==
[[Poļina Gagarina|Poļinas Gagarinas]] no [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] ''[[A Million Voices]]'' [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 300 punktiem, neuzvarot tajā. [[Damī Ima]]s no [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālijas]] ''[[Sound of Scilence]]''[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 500 punktiem, neuzvarot tajā. [[Kristiāns Kostovs|Kristiāna Kostova]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] ''[[Beautiful Mess]]'' [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]] bija pirmā konkursa dziesma, kura ieguva vairāk par 600 punktiem, neuzvarot tajā. Šajā pašā gadā [[Salvadors Sobrals]] no [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāles]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'' kļuva par pirmo dziesmu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture|Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē]], kura ir ieguvusi vairāk par 750 punktiem.

=== TOP 5 uzvarētāji pēc visu punktu procentuālās daļas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
!Punkti
!Visu punktu procentuālā daļa
!Procentuālā daļa no visiem iespējamajiem punktiem
|-
|[[1964. gads|1964]]
|{{ESC|Itālija}}
|[[Džiļola Činkveti]]
|''[[Non ho l'età]]''
|49
|34,03%
|65,33%
|-
|[[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
|{{ESC|Nīderlande}}
|[[Korija Brokena]]
|''[[Net als toen]]''
|31
|31,00%
|34,44%
|-
|[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Sendija Šova]]
|''[[Puppet on a String]]''
|47
|27,65%
|29,38%
|-
|[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Francija}}
|[[Izabella Obrē]]
|''[[Un premier amour]]''
|26
|27,08%
|57,78%
|-
|[[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
|[[Andrē Klavo]]
|''[[Dors, mon amour]]''
|27
|27,00%
|30,00%
|}

=== TOP 5 uzvarētāji pēc procentuālās daļas no visiem iespējamajiem punktiem ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
!Punkti
!Visu punktu procentuālā daļa
!Procentuālā daļa no visiem iespējamajiem punktiem
|-
|[[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|{{ESC|Luksemburga}}
|[[Anna Marija Davida]]
|''[[Tu te reconnaîtras]]''
|129
|8,66%
|80,62%
|-
|[[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|''[[Brotherhood of Man]]''
|''[[Save Your Kisses for Me]]''
|164
|15,71%
|80,39%
|-
|[[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|{{ESC|Vācija}}
|[[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]]
|[[Ein bißchen Frieden|''Ein Bißchen Frieden'']]
|161
|15,42%
|78,92%
|-
|[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|''[[Katrina and the Waves]]''
|''[[Love Shine a Light]]''
|227
|15,66%
|78,82%
|-
|[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|{{ESC|Norvēģija}}
|[[Aleksandrs Ribaks]]
|''[[Fairytale]]''
|387
|15,89%
|78,66%
|}

=== TOP 10 dalībnieki ar visaugstāko punktu skaitu ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
!Punkti
!Visu punktu procentuālā daļa
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Salvadors Sobrals]]
|''[[Amar pelos dois]]''
|758
|15,56%
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Ukraina}}
|[[Kalush Orchestra]]
|[[&quot;Stefania (Стефанія)&quot;]]
|631
|13,6%
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Bulgārija}}
|[[Kristiāns Kostovs]]
|''[[Beautiful Mess]]''
|615
|12,62%
|-
|[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Ukraina}}
|''[[Nemo]]''
|''[[The Code]]''
|591
|13,59%
|-
|[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Zviedrija}}
|[[Lorīna]]
|[[''Tattoo'']]
|583
|13,40%
|-
|[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Horvātija}}
|''[[Baby Lasagna]]''
|''[[Rim Tim Tagi Dim]]''
|547
|12,57%
|-
|[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|{{ESC|Ukraina}}
|[[Džamala]]
|[[1944 (dziesma)|''1944'']]
|534
|10,96%
|-
|[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|{{ESC|Izraēla}}
|[[Neta Barzila|''Netta'']]
|''[[Toy]]''
|529
|10,85%
|-
|[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Somija}}
|''[[Käärijä]]''
|''[[Cha Cha Cha]]''
|526
|12,09%
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Itālija}}
|[[Måneskin]]
|''[[Zitti e buoni]]''
|524
|11,58%
|}

== Vienādu rezultātu noteikums ==
Vienādu rezultātu noteikumu Eirovīzijas dziesmu konkursā ieviesa pēc [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursa]], kad uzvarēja 4 dalībvalstis – [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Bez vienādu rezultātu noteikuma visas četras valstu pārstāves ieguva Eirovīzijas uzvarētāja statusu. 1969. gada rezultātu dēļ sekojošā – [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970. gada konkursu]] boikotēja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]], [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]], [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Ja jau 1969. gada konkursā būtu ieviests vienādu rezultātu noteikums, uzvarētu Francija.

== 0 punktu ieguvēji ==
[[Attēls:Eurovision_nul_points_map.svg|alt=Colour-coded map|right|thumb|400x400px|Valstis, kas ir ieguvušas 0 punktus]]
Parasti katra Eirovīzijas dziesmu konkurs dalībvalsts saņem punktus, taču dažās situācijās kāda dalībvalsts balsošanas beigās nesaņem nevienu punktu.

Pirmā reize, kad kāda dalībvalsts nesaņem punktus, jeb iegūst 0 punktus bija [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962. gada konkursā]], kad četras valstis ieguva zemāko punktu skaitu, kas iespējams. Pēdējā reize, kad kāda valsts ieguva 0 punktus balsošanas beigās bija [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]].

=== 1956–1974 ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Eleonora Švarca]]
|''[[Nur in der Wiener Luft]]''
|-
|{{ESC|Beļģija}}
|[[Fuds Leclercs]]
|''[[Ton nom]]''
|-
|{{ESC|Nīderlande}}
|''[[De Spelbrekers]]''
|''[[Katinka]]''
|-
|{{ESC|Spānija}}
|[[Viktors Balaguers]]
|''[[Llámame]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|{{ESC|Nīderlande}}
|[[Annija Palmena]]
|''[[Een speeldoos]]''
|-
|{{ESC|Norvēģija}}
|[[Anita Taulauga]]
|''[[Solhverv]]''
|-
|{{ESC|Somija}}
|[[Laila Halme]]
|''[[Muistojeni laulu]]''
|-
|{{ESC|Zviedrija}}
|[[Monika Zeterlunda]]
|''[[En gång i Stockholm]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|{{ESC|Dienvidslāvija}}
|[[Sabahudins Kurts]]
|''[[Život je sklopio krug]]''
|-
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Antonijo Kalvarijo]]
|''[[Oração]]''
|-
|{{ESC|Šveice}}
|[[Anita Travesī]]
|''[[I miei pensieri]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Nora Nova]]
|''[[Man gewöhnt sich so schnell an das Schöne]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |[[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|{{ESC|Beļģija}}
|[[Lize Marke]]
|''[[Als het weer lente is]]''
|-
|{{ESC|Somija}}
|[[Viktors Klimenko]]
|''[[Aurinko laskee länteen]]''
|-
|{{ESC|Spānija}}
|[[Končita Bautista]]
|''[[¡Qué bueno, qué bueno!]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Ulla Viesnere]]
|''[[Paradies, wo bist du?]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|{{ESC|Itālija}}
|[[Domeniko Madugno]]
|''[[Dio, come ti amo]]''
|-
|{{ESC|Monako}}
|[[Terēza Kesovija]]
|''[[Bien plus fort]]''
|-
|[[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|{{ESC|Šveice}}
|[[Želardīne Guljē]]
|''[[Quel cœur vas-tu briser?]]''
|-
|[[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|{{ESC|Luksemburga}}
|[[Deivids Aleksandrs Vintrē]]
|''[[Je suis tombé du ciel]]''
|}

=== 1975–2015 ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Norvēģija}}
|[[Jans Teigens]]
|''[[Mil etter mil]]''
|-
|[[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|[[Fins Kolviks]]
|''[[Aldri i livet]]''
|-
|[[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|{{ESC|Somija}}
|[[Timo Kojo|Kojo]]
|''[[Nuku pommiin]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|{{ESC|Spānija}}
|[[Remendioss Amaija]]
|''[[¿Quién maneja mi barca?]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{ESC|Turcija}}
|[[Četins Alps]] un ''[[The Short Wawes]]''
|[[Opera (dziesma)|''Opera'']]
|-
|[[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|[[Seijala Tanešra]] un ''[[Lokomotif]]''
|''[[Şarkım Sevgi Üstüne]]''
|-
|[[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Vilfrīds Šoics]]
|''[[Lisa Mona Lisa]]''
|-
|[[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|{{ESC|Islande}}
|[[Daniels Augusts Haralsons]]
|''[[Það sem enginn sér]]''
|-
|[[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Tomass Forstners]]
|''[[Venedig im Regen]]''
|-
|[[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|{{ESC|Lietuva}}
|[[Ovidijus Višniauskis]]
|''[[Lopšinė mylimai]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|{{ESC|Norvēģija}}
|[[Tūrs Endersens]]
|''[[San Francisco]]''
|-
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Selija Lavsone]]
|''[[Antes do adeus]]''
|-
|[[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
|{{ESC|Šveice}}
|[[Gurvors Guniksbergs]]
|''[[Lass ihn]]''
|-
|[[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|''[[Jemini]]''
|''[[Cry Baby]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|{{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
|''[[The Makemakes]]''
|''[[I Am Yours]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Anna Sofija]]
|''[[Black Smoke]]''
|}

==== Pusfināli ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|{{ESC|Šveice}}
|[[Pjēro Esterjore]] un ''[[The MusicStars]]''
|''[[Celebrate]]''
|-
|[[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|{{ESC|Čehija}}
|''[[Gipsy.cz]]''
|''[[Aven Romale]]''
|}

=== 2016–pašlaik ===
Kopš [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursa]], kad ieviesta jaunā balsošanas sistēma, iespēja iegūt 0 punktus konkursā ir daudz zemāka nekā iepriekš.

==== Fināls ====
===== 0 žūrijas punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Spānija}}
|[[Manels Navarro]]
|''[[Do it for Your Lover]]''
|-
|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|{{ESC|Izraēla}}
|[[Kobi Marimi]]
|''[[Home (dziemsa)|Home]]''
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Džeimss Ņūmens]]
|''[[Embers]]''
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Vācija}}
|[[Maliks Heriss]]
|''[[Rockstars]]''
|-
|[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
|{{ESC|Islande}}
|''[[Væb]]''
|''[[Róa]]''
|}

===== 0 skatītāju punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|{{ESC|Čehija}}
|[[Gabriela Gunčīkova]]
|''[[I Stand]]''
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Austrija}}
|[[Natans Trents]]
|''[[Running on Air]]''
|-
|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|{{ESC|Vācija}}
|''[[S!sters]]''
|''[[Sister]]''
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Džeimss Ņūmens]]
|''[[Embers]]''
|-
|{{ESC|Nīderlande}} (rīkotāji)
|[[Žangu Makrojs]]
|''[[Birth of a New Age]]''
|-
|{{ESC|Spānija}}
|[[Blass Kanto]]
|''[[Voy a quedarme]]''
|-
|{{ESC|Vācija}}
|[[Jendriks]]
|''[[I Don't Feel Hate]]''
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Šveice}}
|''[[Marius Bear]]''
|''[[Boys Do Cry]]''
|-
|[[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Olijs Aleksandrs]]
|''[[Dizzy]]''
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|''[[Remember Monday]]''
|''[[What the Hell Just Happened?]]''
|-
|{{ESC|Šveice}} (rīkotāji)
|''[[Zoë Më]]''
|''[[Voyage]]''
|}

===== 0 kopējie punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Džeimss Ņūmens]]
|''[[Embers]]''
|}

==== Pusfināli ====
===== 0 žūrijas punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Sanmarīno}}
|[[Valentīna Moneta]] &amp; [[Džimijs Vilsons]]
|''[[Spirit of the Night]]''
|}

===== 0 skatītāju punkti =====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Dalībvalsts
!Izpildītājs
!Dziesma
|-
|[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|{{ESC|Malta}}
|[[Klaudija Faniello]]
|''[[Breathlessly]]''
|-
|[[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|{{ESC|Islande}}
|[[Āri Oulafsons]]
|''[[Our Choice]]''
|-
|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|{{ESC|Austrija}}
|''[[Paenda]]''
|''[[Limits]]''
|-
|[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|{{ESC|Čehija}}
|[[Benni Kristo]]
|''[[Omaga]]''
|-
|[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|[[Nadirs Rūstemli]]
|''[[Fade to Black]]''
|-
|rowspan=&quot;2&quot; |[[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|{{ESC|Rumānija}}
|[[Teodors Andrejs]]
|''[[D.G.T. (Off and On)]]''
|-
|{{ESC|Sanmarīno}}
|''[[Piqued Jacks]]''
|''[[Like an Animal]]''
|-
|[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|''[[Mamagama]]''
|''[[Run with U]]''
|}

== Reģionālā balsošana ==
Lai arī 2001. – 2005. gada konkursu rezultātu statistiskā analīze pierāda reģionālās balsošanas esamību Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir diskutējams jautājums vai tas notiek politisku apvienību labad, vai kulturāli cieši saistītu valstu dēļ. Vairākas konkursa dalībvalstis var iedalīt dažādās reģionālās balsošanas kategorijās:

* [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]] un [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]
* [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]]
* [[Nāciju Sadraudzība]]s valstis: [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]] un [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]]
* [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] 
* [[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Beļģija]] un [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]
* [[Andora Eirovīzijas dziesmu konkursā|Andora]], [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]
* [[Ziemeļvalstis]]: [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]], [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]], [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]] + [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]]
* [[Baltijas valstis]]: [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igaunija]], [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] un [[Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lietuva]]
* [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] un [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]]
* [[Balkānu valstis]]:
** [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānija]] un [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]
** Bijušās [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvijas]] valstis: [[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Horvātija]], [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]], [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]
* Bijušās [[Padomju Savienība]]s valstis: [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]], [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]], [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]], [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]], [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]
* [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]].

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]]
* [[Eirovīzijas dziesmu konkursu vadītāju uzskaitījums|Eirovīzijas dziesmu konkursa vadītāju uzskaitījums]]
* [[Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstis]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</text>
      <sha1>m0eixmrhbjgz1i7oe1gpppzonv3ii6b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mačado</title>
    <ns>0</ns>
    <id>363238</id>
    <revision>
      <id>4454842</id>
      <parentid>4403337</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:32:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4454842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="473" sha1="a402t47lnk2udjmret0pveci0qzc19n" xml:space="preserve">'''Mačado''' ({{val|es|Machado}}) var būt:

* [[Antonio Mačado]] (''Antonio Machado''; 1875—1939) — spāņu dzejnieks un esejists;
* [[Deivers Mačado]] (''Deiver Machado''; 1993) — kolumbiešu futbolists;
* [[Marija Korina Mačado]] (''María Corina Machado''; 1967) — Venecuēlas politiķe, rūpniecības inženiere, sabiedriskā aktīviste, Nobela miera prēmijas laureāte.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Portugāļu uzvārdi]]
[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>a402t47lnk2udjmret0pveci0qzc19n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berlīnes papildvienošanās (1918)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378151</id>
    <revision>
      <id>4454966</id>
      <parentid>4342867</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:45:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454966</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13895" sha1="e1tcp714a2pu7mi9jos308k1pyizind" xml:space="preserve">[[Attēls:Russian civil war in the west.svg|thumb|300px|Padomju Krievijas un tās kaimiņvalstu teritorija Berlīnes papildvienošanās noslēgšanas laikā 1918. gada vasarā. 1917. gada 2. decembrī [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|deklarētā autonomā Latvijas valsts]] kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''.]]

'''1918. gada 27. augusta Berlīnes papildvienošanās''' ({{val|de|Zusatzvereinbarung zum Friedensvertrag von Brest-Litowsk}}, {{val|ru|Добавочный протокол к Брест-Литовскому трактату}}) bija [[Padomju Krievija]]s un [[Vācijas Impērija]]s [[Berlīne|Berlīnē]] noslēgts līgums, kas papildināja [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]].

== Priekšvēsture ==
[[1918]]. gada [[3. marts|3. martā]] [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovskā]] [[Centrālās lielvalstis]] parakstīja miera līgumu ar [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]]. Krievijas valdība atteicās no tiesībām uz [[Somijas lielhercogiste]]s, [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]]&lt;ref&gt;Līguma parakstīšanas laikā Latvija bija sadalīta divās daļās. Gandrīz visa [[Kurzemes guberņa]]s teritorija un [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] lielākā daļa atradās [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldē. Pārējā sadalītās Vidzemes guberņas latviešu daļa atradās [[Iskolats|Iskolata]] kontrolē, 1917. gada 14. decembrī [[Vidzemes guberņa]]i bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi&lt;/ref&gt; un agrākās [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s ([[Lietuvas Karaliste (1918)|Lietuvas]], [[Polijas Karaliste (1916—1918)|Polija]]s un [[Ukrainas Valsts]]) teritorijām.&lt;ref&gt;[http://www.hrono.ru/dokum/brest1918.html Līguma teksts] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Neilgi pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada 7. martā Berlīnē tika noslēgts miera līgums starp [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogisti]] un Vācijas Impēriju. Baidoties no Vācijas iesaistīšanās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]], 8. martā Lielbritānija [[Murmanska|Murmanskā]] izsēdināja bruņotās vienības. 15. martā Vācijas ķeizars [[Vilhelms II]] atzina [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] par brīvu un patstāvīgu valsti, bet 23. martā atzina arī [[Lietuvas Karaliste (1918)|Lietuvas Karalistes]] neatkarību. 25. martā [[Baltkrievijas Tautas Padome]] pasludināja [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s neatkarību, ko gan neatzina citas valstis.

12. aprīlī [[Baltijas jūras divīzija]] [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigera fon der Golca]] vadībā no ziemeļrietumiem sāka uzbrukumu [[Helsinki]]em. Pilsētu jau bija pametusi Sarkano vadība un Padomju Krievijas jūras flotes kuģi, bet bija palikušas daudzas Sarkanās gvardes vienības. 7. maijā [[Rumānijas Karaliste]] parakstīja miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm.

Pēc tam, kad Vācijas un [[Austroungārija]]s karaspēki okupēja [[Ukrainas Tautas Republika]]s teritoriju, 1918. gada 29. aprīlī Visukrainas zemturu kongresā par visas Ukrainas [[Hetmanis|hetmani]] ievēlēja ģenerāli [[Pavlo Skoropadskis|Skoropadski]]. Viņš veica valsts apvērsumu, atlaida Ukrainas radu un pasludināja [[Ukrainas Valsts]] nodibināšanu. [[Vilhelms II]] ar Vācijas sūtņa [[Vilhelms fon Mirbahs|Vilhelma fon Mirbaha]] starpniecību pieprasīja arī gāztā Krievijas ķeizara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] parakstu zem Brestļitovskas miera līguma.{{fact}} Tādēļ 1918. gada 9. maijā [[Jakovs Sverdlovs]] nosūtīja [[Jakovs Jurovskis|Jakovu Jurovski]] uz Nikolaja II ģimenes [[Toboļska]]s izsūtījuma vietu ar pavēli viņus nogādāt Maskavā. Pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] piekrišanas saņemšanas, 1918. gada jūnijā Vācijas valdība nosūtīja uz Maskavu 43 miljonus reihsmarku (ap 100 miljoniem eiro mūsdienu cenās). Savukārt [[Antante]]s valstis sāka slepeni finansēt [[Sociālistu revolucionāru partija|Sociālistu revolucionāru partiju]].{{fact}}

Kad 1918. gada 16. maijā ģenerālis [[Pjotrs Krasnovs]] tika ievēlēts par [[Donas kazaki|Donas kazaku]] atamanu, arī Donas baseinu okupēja Vācijas Impērijas armija. 1918. gada 26. maijā sadalījās [[Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā Republika]], kuras teritorijā izveidojās [[Gruzijas Demokrātiskā Republika]], [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] un [[Armēnijas Pirmā republika]], kuru pārstāvji 1918. gada 4. jūnijā bija spiesti noslēgt [[Batumi miera līgums|Batumi miera līgumu]] ar Osmaņu impēriju. Gruzija lūdza militāro palīdzību Vācijai, kas nosūtīja [[Vācijas Kaukāza ekspedīcija|Vācijas Kaukāza ekspedīciju]]. 25.—27. maijā [[Čehoslovāku korpuss]] atteicās nodot ieročus boļševikiem un pārņēma savā kontrolē [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļu]]. 28. jūnijā Sarkanā armija iesaistījās kaujās pret britu un amerikāņu karavīriem Murmanskā.

Lai atjaunotu karadarbību ar Vāciju, 1918. gada 6. jūlijā Sociālistu revolucionāru partijas biedrs un [[čeka]]s spiegs [[Jakovs Bļumkins]] nošāva Vācijas sūtni Maskavā [[Vilhelms fon Mirbahs|Vilhelmu fon Mirbahu]], bet plānoto sacelšanos pret Ļeņina valdību 7. jūlijā apspieda [[latviešu strēlnieki]] [[Jukums Vācietis|Jukuma Vācieša]] vadībā. Par Lietuvas karali 11. jūlijā ievēlēja vācu firstu [[Vilhelms fon Urahs|Vilhelmu fon Urahu]]. 16. jūlijā Jekaterinburgā nošāva Nikolaju II ar ģimeni. 2. augustā ASV, Lielbritānijas un Francijas karaspēks ieradās [[Arhangeļska]]s ostā, bet 15. augustā [[Vladivostoka]]s ostā ieradās ASV karaspēks.

== Līguma saturs ==
[[Attēls:Die Deutsch-Russischen Zusatzverträge 1918.jpg|thumb|250px|Vācu-krievu trīs papildvienošanos protokolu apkopojuma titullapa (1918).]]
1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas papildu vienošanās par Krievijas robežu demarkāciju un trasporta koridoru izveidi starp abām valstīm. Vācija apņēmās neatbalstīt Padomju Krievijai naidīgos spēkus. Vēl tika parakstīta Vācijas—Krievijas finanšu vienošanās un privāttiesību vienošanās. No Padomju Krievijas puses līgumu parakstīja [[Ādolfs Jofe]], no Vācijas Impērijas puses ārlietu ministrs admirālis [[Pauls fon Hince]] (''Paul von Hintze'') un Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Johans Krīge (''Johannes Kriege'').

=== Līguma nodaļas un punkti&lt;ref&gt;[https://mk.christogenea.org/references/memorandum-appendix-xx-supplementary-russian-german-treaty-august-27-1918 Memorandum Appendix XX. Supplementary Russian-German Treaty, August 27, 1918.] (angliskais tulkojums)&lt;/ref&gt; ===
{{citāts|
* '''I. nodaļa. Robežu demarkācija un komisijas.'''
  
1. Visās frontēs, kur saskaras vācu un krievu karaspēki, nekavējoši tiks izveidotas krievu-vācu robežu demarkācijas komisijas. Detaļās to izlems atbilstošo armiju komandieri. Starp frontēm izveidojamas neitrālās zonas, izveidojot transporta koridorus.

2. Atbilstoši Brestļitovskas miera līgumam, krievu-vācu robežu demarkācijas komisijai precīzāk jānosaka Igaunijas un [[Livonija]]s&lt;ref&gt;Livonijas jēdzienā šajā kontekstā ietverta gan [[Vidzeme]], gan arī [[Latgale]] jeb [[Poļu Livonija]]&lt;/ref&gt; austrumu robeža. Tikai pēc šīs robežas fiksēšanas Vācija nekavējoties atbrīvos uz austrumiem no šīs robežas esošo teritoriju.

3. Vācija evakuēs savu karaspēku no uz austrumiem no [[Berezina]]s esošās teritorijas pat pirms vispārējā miera noslēgšanas,&lt;ref&gt;t.i. Pasaules kara beigām&lt;/ref&gt; ja Krievija samaksās šajā līgumā noteikto naudas summu. Uz rietumiem no Berezinas esošo teritoriju Vācijas karaspēks atstās tad, ja Krievija izpildīs visas finansu saistības. 
* '''II. nodaļa. Separātistu kustība Krievijas valstī.'''  
4. Ja tas nav paredzēts Brestļitovskas miera līgumā vai šajā papildus līgumā, Vācija nekādā veidā neiejauksies attiecībās starp Krievijas Valsti un tās teritorijas daļām, un tādējādi ne radīs, ne arī atbalstīs neatkarīgu valstu veidošanos šajās teritorijās.   
* '''III. nodaļa. Ziemeļkrievijas teritorija.''' 
5. Krievija darīs visu iespējamo, lai padzītu Sabiedroto karaspēku no Ziemeļkrievijas teritorijas, saglabājot savu neitralitāti. Vācija garantē, ka šo operāciju laikā nenotiks nekāds Somijas karaspēka iebrukums Krievijas teritorijā, sevišķi uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]].

6. Kad Sabiedroto karaspēks tiks padzīts no Ziemeļkrievijas teritorijas, tiks noteikta trīs jūdžu kuģošanas zona gar ziemeļu piekrasti, bet zvejas kuģiem būs atļauts kuģot 30 jūdžu zonā.
* '''IV. nodaļa. Igaunija, Livonija, Kurzeme un Lietuva.''' 
7. Krievija, ņemot vērā tagadējos apstākļus Igaunijā un Livonijā, atsakās no suverēna tiesībām pār šiem reģioniem, kā arī no jebkādas iejaukšanās to iekšējās lietās. To tālāko likteni noteiks to iedzīvotāji. Igaunijai un Livonijai nav nekādu pienākumu pret Krieviju, kas izrietētu no to agrākās savienības ar Krieviju.

8. Lai veicinātu Krievijas tirdzniecību caur Igauniju, Livoniju, Kurzemi un Lietuvu, tiek nolemts, ka:
Nr.1. Igaunijā, Livonijā, Kurzemē un Lietuvā preču transportam no un uz Krieviju jābūt absolūti brīvam, bez jebkādām transporta nodevām.
Nr.2. Dzelzceļa tarifiem no Krievijas uz [[Tallina]]s, [[Rīga]]s un [[Ventspils]] stacijām jābūt minimāliem. [..] 
Nr.3. Kuģošanai pa [[Daugava]]s upi no Krievijas līdz atklātajai jūrai, kā arī starp visām Livonijas-Kurzemes Daugavas ostām un Krievijas Daugavas ostām jābūt brīvai, bez diskrimācijas pret kādas no pušu kuģiem vai subjektiem. [..] Tas attiecas arī uz koka plostiem.
Nr.4. [[Tallina]]s, [[Rīga]]s un [[Ventspils]] ostās iekārtojamas Krievijas brīvostas zonas, kurās notiek Krievijas importa vai eksporta preču glabāšana un pakošana, preču muitošanu var veikt Krievijas ierēdņi. 
Nr.5. Kara vai sanitāro apstākļu dēļ iepriekšējos punktus var mainīt pēc speciālas vienošanās.

9. [[Peipuss|Peipusa]] ezera ūdens līmenis nedrīkst tikt mākslīgi mainīts. Narvas hidroelektrostacijas ražotajai elektrībai jābūt pieejamai [[Petrogradas guberņa]]i saskaņā ar īpašu līgumu.

10. Līgumos starp Igauniju, Livoniju, Kurzemi un Lietuvu no vienas puses un Krieviju no otras puses paredzami šādi punkti:
Nr.1. Par visu nacionalitāšu pārstāvju tiesībām izvēlēties un aizbraukt;
Nr.2. Par šo teritoriju pilsoņu un sabiedrisko organizāciju mantas atgriešanu no Krievijas, kā arī šajās teritorijās esošo Krievijas pilsoņu mantu atgriešanu uz Krieviju; 
Nr.3. Par komunālo biedrību īpašumiem, kas atrodas abpus jaunajām robežām; 
Nr.4. Par arhīviem, tiesiskiem un administratīviem dokumentiem, dzimšanas, precību, miršanas u.c. reģistiem;
Nr.5. Par jauno robežu regulāciju;
Nr.6. Par teritoriālo izmaiņu ietekmi uz starpvalstu līgumiem.

* '''V. nodaļa. Krievijas Melnās jūras teritorija, izņemot Kaukāzu.'''
11. Pēc Krievijas un Ukrainas miera līguma ratifikācijas Vācija izvedīs karaspēku no Krievijas Melnās jūras teritorijas, izņemot Kaukāzu.

12. Vācijai jāizved karaspēks no teritorijām, kas nav minētas 1917. gada 7. novembra 3. Visukrainas kongresa lēmumā līdz vispārējā miera noslēgšanai. No teritorijas, kas atrodas uz austrumiem no [[Rostova]]s-[[Voroņeža]]s dzelzceļa un Rostovas pilsētas Vācija izvedīs savu karaspēku pēc Krievijas pieprasījuma saņemšanas. Vācija piegādās Krievijai ogles no okupētā [[Donbass|Doņecas baseina]] apmaiņā pret naftu no [[Baku]] reģiona.

* '''VI. nodaļa. Kaukāzs.'''
13. Krievija piekrīt Vācijas lēmumam atzīt [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|Gruziju]] kā neatkarīgu valsti.

14. Vācija neatbalstīs trešās puses valstu militārās operācijas Kaukāzā ārpus Gruzijas. [..]

* '''VII. nodaļa. Apiešanās ar Krievijas karakuģiem un noliktavām, ko Vācijas karaspēks konfiscējis pēc miera noslēgšanas.'''

15. Vācija atzīst Ukrainā un Somijā konfiscētos [[Krievijas Impērija]]s karakuģus par Krievijas īpašumu, kas paliks Vācijas pārraudzībā līdz vispārējā miera noslēgšanai.

16. Vācija atzīst Krievijas prasības saņemt kompensāciju par ārpus Ukrainas un Somijas konfiscētajām Krievijas noliktavām.

* '''VIII. nodaļa. Noslēgums.'''
17. Šo papildvienošanos ir jāratificē un parakstītie dokumenti jāapmaina Berlīnē ne vēlāk kā līdz 1918. gada 6. septembrim. Vienošanās stājas spēkā pēc ratifikācijas dokumentu apmaiņas. 
}}

== Sekas ==
Pāris dienu pēc papildvienošanās parakstīšanas 1918. gada 30. augustā [[eseri|esere]] [[Fanija Kaplāne]] atentātā ievainoja Ļeņinu.
1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina [[Baltijas hercogiste]]s suverenitāti.

1918. gada 23. oktobrī [[Lielbritānija]]s ārlietu ministrs [[Artūrs Balfūrs]] [[LPNP]] pārstāvim [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīdam Anna Meierovicam]] paziņoja, ka Lielbritānijas valdība ir nolēmusi provizoriski atzīt [[Latviešu nacionālā padome|Latviešu nacionālo padomi]] par [[Latvija]]s valdību, līdz miera konference galīgi izšķirs Latvijas statusu. LPNP [[Balfūra nota|Balfūra paziņojumu]] uztvēra kā Latvijas ''[[de facto]]'' atzīšanu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Brestļitovskas miera līgums]]
* [[Molotova-Rībentropa pakts]]

{{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]]
[[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Gruzijas vēsture]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>e1tcp714a2pu7mi9jos308k1pyizind</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vargass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379396</id>
    <revision>
      <id>4454806</id>
      <parentid>3998269</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T15:42:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4454806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="528" sha1="hwsqaxxl92ji96unznz1pc5ak2st6o3" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada jūlijs}}
'''Vargass''' ({{val|es|Vargas}}) ir [[spāņu valoda|spāņu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Edvardo Vargass]] (''Eduardo Vargas''; 1989) — Čīles futbolists;
* [[Kamilo Vargass]] (''Camilo Vargas''; 1989) — Kolumbijas futbolists;
* [[Rubens Vargass]] (''Ruben Vargas''; 1998) — Šveices futbolists;
* [[Žetuliu Vargass]] — Brazīlijas prezidents no 1930. līdz 1945. gadam un no 1951. līdz 1954. gadam.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>hwsqaxxl92ji96unznz1pc5ak2st6o3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Baltijas hercogiste</title>
    <ns>14</ns>
    <id>381170</id>
    <revision>
      <id>4454949</id>
      <parentid>2828343</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:24:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4454949</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="282" sha1="jdjbpjill95hvb3k5dwuoo950bh0pdk" xml:space="preserve">[[Kategorija:Baltijas valstis Eiropā]]
[[Kategorija:Bijušās monarhijas]]
[[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>jdjbpjill95hvb3k5dwuoo950bh0pdk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454950</id>
      <parentid>4454949</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:25:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4454950</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="315" sha1="cffyloghnymlnvaxbxdmmxriervh1f9" xml:space="preserve">[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]
[[Kategorija:Bijušās monarhijas]]
[[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>cffyloghnymlnvaxbxdmmxriervh1f9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398126</id>
    <revision>
      <id>4455021</id>
      <parentid>4452609</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T05:55:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izloze */</comment>
      <origin>4455021</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="72513" sha1="edyi5puzvum4yrs5tb6oah84bi2mekb" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,&lt;ref name=&quot;48teams&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US &amp; Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači.

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]
![[Dalasa]]
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
![[Monterreja]]
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA=
|win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI=
|win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW=
|win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP=
|win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA=&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3
|name_GrB=&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3
|name_GrC=&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3
|name_GrD=&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3
|name_GrE=&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3
|name_GrF=&lt;!--{{fb|}}--&gt;F3
|name_GrG=&lt;!--{{fb|}}--&gt;G3
|name_GrH=&lt;!--{{fb|}}--&gt;H3
|name_GrI=&lt;!--{{fb|}}--&gt;I3
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>edyi5puzvum4yrs5tb6oah84bi2mekb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455022</id>
      <parentid>4455021</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T06:05:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Stadioni */ precīzāk par stadionu atrašanās vietām</comment>
      <origin>4455022</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="72823" sha1="k8ekth92hrtsys0nfk57jezd00rz0f9" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,&lt;ref name=&quot;48teams&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US &amp; Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači.

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA=
|win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI=
|win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW=
|win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP=
|win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA=&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3
|name_GrB=&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3
|name_GrC=&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3
|name_GrD=&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3
|name_GrE=&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3
|name_GrF=&lt;!--{{fb|}}--&gt;F3
|name_GrG=&lt;!--{{fb|}}--&gt;G3
|name_GrH=&lt;!--{{fb|}}--&gt;H3
|name_GrI=&lt;!--{{fb|}}--&gt;I3
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>k8ekth92hrtsys0nfk57jezd00rz0f9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mahathirs bin Mohamads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>404660</id>
    <revision>
      <id>4454990</id>
      <parentid>4446696</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:16:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23287-36</username>
        <id>144155</id>
      </contributor>
      <origin>4454990</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13200" sha1="1f7j7c0kb3detml08edrgik728i2rcn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Mahathirs bin Mohamads
 |       vārds_orģ = {{ara|محاضير بن محمد}}
 |          attēls = Mahathir Mohamad 13112018 (cropped).jpg
 |         att_izm = 200px
 |        apraksts = Mahathirs bin Mohameds 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Malaizija]]s premjerministrs
 |     term_sākums = {{dat|1981|7|16|N}}
 |     term_beigas = {{dat|2003|10|31|N}}
 |     priekštecis = [[Huseins Onns]]
 |        pēctecis = [[Abdulla Ahmads Badavi]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = &lt;!--- atkārtoti kļuva par Malaizijas premjerministru ---&gt;
 |    term_sākums2 = {{dat|2018|5|18|N}}
 |    term_beigas2 = {{dat|2020|2|24|N}}
 |    priekštecis2 = [[Nadžibs Razaks]]
 |       pēctecis2 = [[Muhyiddin Yassin|Muhjidins Jasins]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = 
 |    term_sākums3 = 
 |    term_beigas3 = 
 | viceprezidents3 = 
 |   vicepremjers3 = 
 |      vietnieks3 = 
 |     prezidents3 = 
 |       premjers3 = 
 |    priekštecis3 = 
 |       pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{ddv|1925|7|10}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Britu impērija|Nefederālās malaju valstis|Alorsetara|td=Malaizija}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = 
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = [[ārsts]], [[politiķis]], [[rakstnieks]]
 |      alma_mater = {{ubl|[[Malajas Universitāte]]|[[Singapūras Nacionālā universitāte]]}}
 |        reliģija = [[sunnītu islāms]]
 |        paraksts =
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Mahathirs bin Mohamads''' ({{val|ms|محاضير بن محمد}}, ''Mahathir bin Mohamad''; dzimis {{dat|1925|7|10}}) ir [[Malaizija]]s politiķis, ārsts un rakstnieks. [[Malaizijas politika|Malaizijas politikā]] un valsts lietās bija iesaistīts sešas desmitgades. Mahathirs bin Mohameds divus termiņus bija [[Malaizijas premjerministrs]]. Premjerministra krēslā pavadīja 24 gadus, kas ir visilgākais laika periods no visiem Malaizijas premjerministriem. Pirmo reizi viņš premjerministra krēslā bija no {{dat|1981|7|16|Ģ|bez}} līdz {{dat|2003|10|31|D|bez}}, savukārt otro reizi premjerministra amatā bija no {{dat|2018|5|10|Ģ|bez}} līdz {{dat|2020|2|24|D|bez}}. 

Mahathira vadībā Malaizija kļuva par vienu no visstraujāk augošajām reģiona valstīm, tomēr viņš tika arī kritizēts par [[autoritārisms|autoritāru]] pārvaldību un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] ierobežošanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.themalaysianinsider.com/index.php/opinion/breaking-views/41494--operation-lalang--p-ramakrishnan|title=Operation Lalang — P. Ramakrishnan|website=www.themalaysianinsider.com|access-date=2026-02-20|language=en-gb|archive-date=2009-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20091028020925/http://www.themalaysianinsider.com/index.php/opinion/breaking-views/41494--operation-lalang--p-ramakrishnan}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Mahathirs bin Mohamads dzimis {{dat|1925|7|10||bez}} [[Alorsetara|Alorsetarā]], kas tajā laikā bija [[Britu impērija]]s pilsēta [[Nefederālās malaju valstis|Nefederālajās malaju valstīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malaysiakini.com/news/533775|title=Mahathir turns 95 today|website=Malaysiakini|access-date=|date=2020-07-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sāka mācīties Karaļa Čārlza VII Medicīnas koledžā, kas vēlāk kļuva par [[Malajas Universitāte]]s medicīnas fakultāti, pēc tam studēja arī [[Singapūras Universitāte|Singapūras Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.nus.edu.sg/malaysias-pm-receives-top-honour-from-nus/|title=Malaysia's PM receives top honour from NUS|last=Chye|first=-NUS President Prof Tan Eng|website=Nus News|access-date=|date=2018-11-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.freemalaysiatoday.com/category/nation/2018/11/13/mahathir-siti-hasmah-stroll-down-memory-lane-at-alma-mater/|title=Mahathir, Siti Hasmah stroll down memory lane at alma mater|last=Bernama|website=Free Malaysia Today|access-date=|date=2018-11-13|language=en}}&lt;/ref&gt; 1957. gadā atgriezās dzimtajā [[Alorsetara|Alorsetarā]], kur uzsāka ārsta praksi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malaysianow.com/news/2021/01/02/the-man-who-succeeded-mahathir|title=The man who succeeded Mahathir|website=MalaysiaNow|access-date=|date=2021-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jau studiju gados Mahathirs bin Mohamads pievērsās politikai un 1946. gadā kļuva par partijas [[UNMO]] biedru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestar.com.my/news/nation/2008/05/20/tun-dr-mahathir-mohamads-journey-in-umno|title=Tun Dr Mahathir Mohamad's journey in Umno|website=The Star|access-date=|date=2008-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Uzsākot ārsta praksi dzimtajā pilsētā Mahathirs bin Mohamads kļuva par partijas priekšsēdētāju [[Kedaha|Kedahā]]. Neskatoties uz ievērojamo lomu partijā, viņš netika ievēlēts pirmajās Malaizijas vispārīgajās vēlēšanās, kas norisinājās 1959. gadā. 1964. gada vēlēšanās Mahathirs bin Mohamads tika ievēlēts.&lt;ref name=&quot;biography&quot;/&gt; No 1974. līdz 1978. gadam viņš bija [[Malaizijas izglītības ministrs]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cilisos.my/what-were-tun-mahathirs-contributions-when-he-was-the-education-minister-in-the-70s/|title=What were Tun Mahathir’s contributions when he was Education Minister in the 70s?|last=Noor|first=Sabrina|access-date=|date=2020-01-20|language=en}}&lt;/ref&gt; no 1976. līdz 1981. gadam bija deputātu premjerministrs,&lt;ref name=&quot;biography&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biography.com/political-figure/mahathir-mohamad|title=Mahathir Mohamad - Age, Politics &amp; Facts|website=Biography|access-date=|date=2014-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt; no 1978. līdz 1981. gadam bija [[Malaizijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://asiasociety.org/new-york/events/malaysia-prime-minister-mahathir-mohamad|title=Malaysia: Prime Minister Mahathir Mohamad|website=Asia Society|date=2018-09-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{dat|1981|7|16||bez}} Mahathirs bin Mohamads kļuva par [[Malaizijas premjerministrs|Malaizijas premjerministru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nst.com.my/news/nation/2018/07/391402/same-date-37-years-apart-dr-m-makes-history-yet-again|title=Same date, 37 years apart, Dr M makes history yet again|last=Babulal|first=Veena|website=NST Online|access-date=|date=2018-07-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nst.com.my/lifestyle/sunday-vibes/2018/06/380669/tun-m-father-modern-malaysia|title=Tun M, Father of Modern Malaysia|last=Seng|first=Alan Teh Leam|website=NST Online|access-date=|date=2018-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Premjerministra amatā bija līdz {{dat|2003|10|31|D|bez}}. Būdams premjerministrs, Mahathirs bin Mohamads no 1981. līdz 1986. gadam bija [[Malaizijas aizsardzības ministrs]], no 1986. līdz 1999. gadam — [[Malaizijas iekšlietu ministrs]], no 1998. līdz 1999. gadam un no 2001. līdz 2003. gadam — [[Malaizijas finanšu ministrs]].

Pēc 2003. gada Mahathirs bin Mohamads joprojām iesaistījās Malaizijas politikas jautājumos, viņš izdeva grāmatas un izteica viedokļus par politiskajiem procesiem valstī.

{{dat|2018|5|10||bez}} (92 gadu un 304 dienu vecumā) Mahathirs bin Mohamads otro reizi kļuva par Malaizijas premjerministru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.straitstimes.com/asia/se-asia/mahathir-sworn-in-as-malaysias-7th-prime-minister|title=Mahathir sworn in as Malaysia's 7th Prime Minister|work=The Straits Times|access-date=2|date=2018-05-11|last=Chief|first=Shannon Teoh Malaysia Bureau|issn=0585-3923|language=en}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā Malaizijā sākās politiska krīze, kā rezultātā Mahathirs bin Mohamads {{dat|2020|2|24||bez}} tika atstādināts no Malaizijas premjerministra amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2020/02/24/malaysias-prime-minister-mahathir-mohamad-submits-resignation.html|title=Malaysia's Prime Minister Mahathir Mohamad submits resignation to the king|last=Lee|first=Yen Nee|website=CNBC|access-date=|date=2020-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Darbība (1981—2003) ==
Viņš pārveidoja Malaiziju no valsts ar vāji attīstītu agrāro ekonomiku par vienu no &quot;Āzijas tīģeriem&quot;. Propagandēja &quot;Āzijas vērtības&quot; pretstatā Rietumu un vadīja [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās kustību]]. Viņa uzskatu kopumu (viņš tika uzskatīts par [[Nacionālisms|nacionālistu]]) Malaizijā sauca par &quot;mahathirismu&quot;.

Mahathirs 1992. gadā izmantoja kāda incidenta radīto iespēju atcelt štatu sultānu konstitucionālo imunitāti no civilprasībām un krimināllietām, bet 1994. gadā sultānu tiesības tika vēl vairāk mazinātas.

Viņš ir programmas &quot;Vīzija 2020&quot; autors, kuras mērķis bija līdz 2020. gadam pārvērst Malaiziju par industrializētu valsti ar vidējo [[IKP]] pieaugumu 7% gadā un pastāvīgu valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos (1995. gadā nabadzīgo iedzīvotāju skaits jau bija samazinājies līdz 9%). Pirms 1998. gada krīzes IKP pieaugums bija vidēji 9%. Mahathirs ātri pārvarēja 1998. gada finanšu krīzi, paļaujoties uz vietējiem resursiem un palielinot valdības izdevumus pretēji [[Starptautiskais Valūtas fonds|SVF]] ieteikumiem. Kā preventīvu pasākumu pret līdzīgiem ekonomiskiem satricinājumiem nākotnē viņš ierosināja &quot;[[Islāma zelta dinārs|zelta dināra projektu]]&quot;, kas paredzēja izveidot starptautisku valūtu, kas būtu nodrošināta ar [[Zelts|zeltu]].

Valsts un starptautiskā līmenī Mahathirs aizstāvēja [[Islamizācija|islamizāciju]], kas 2001. gadā pēc viņa paziņojuma, ka viņš pats ir fundamentālists un Malaizija jau kļuvusi par fundamentālā islāma valsti, radīja spriedzi valstī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malaysiakini.com/news/11804|title=Malaysia a fundamentalist Islamic country, says PM|last=Tan|first=Kevin|website=Malaysiakini|access-date=2024-05-12|date=2002-06-17}}&lt;/ref&gt; un noveda viņu pie demisijas pēc pusotriem gadiem.

== Darbība (no 2018) ==
Mahathiram bija ciešas saites ar [[Krievija|Krieviju]], un abu valstu vadītāji kopīgi izrādīja skepsi pret tiesvedību, kas apsūdzēju Krieviju [[Malaysia Airlines reiss 17|Malaizijas lainera notriekšanā]] virs Donbasa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://asiatimes.com/2019/09/the-ties-that-bind-mahathir-to-moscow/|title=The ties that bind Mahathir to Moscow|last=Bowie|first=Nile|website=Asia Times|access-date=2026-02-20|date=2019-09-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

2020. gada augustā pēc amata atstāšanas viņš izveidoja nacionālistisku Dzimtenes cīnītāju partiju (''Pejuang''). Tomēr 2022. gada vēlēšanās šī partija neieguva nevienu vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/19/mahathir-mohamad-ex-malaysia-pm-loses-seat-in-first-poll-defeat|title=Ex-Malaysia PM Mahathir Mohamad suffers shock defeat in polls|website=Al Jazeera|access-date=2026-02-20|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā viņš to pameta un pievienojās citai partijai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2022. gadā (97 gadu vecumā) viņš paziņoja, ka Malaizijai jāpieprasa sev [[Singapūra]] un [[Indonēzija|Indonēzijas]] [[Riau arhipelāgs|Riau salas]], jo tās kādreiz piederējušas Malajai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.straitstimes.com/asia/se-asia/ex-pm-mahathir-says-malaysia-should-claim-singapore-and-riau-islands|title=Ex-PM Mahathir says Malaysia should claim Singapore and Riau Islands|work=The Straits Times|access-date=2026-02-20|date=2022-06-20|issn=0585-3923|language=en}}&lt;/ref&gt; Citi viņa paziņojumi par malajiešu kopību izsauca apsūdzības izvirzīšanu tiesā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.straitstimes.com/asia/se-asia/former-malaysian-pm-mahathir-questioned-by-police-over-malay-proclamation-campaign-says-lawyer|title=Mahathir questioned by police over Malay Proclamation campaign, says lawyer|work=The Straits Times|access-date=2026-02-20|date=2023-06-02|issn=0585-3923|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā štatu vēlēšanās viņš atbalstīja koalīciju, kas viņu gāza no amata 2020. gadā, un tika iecelts par tās &quot;neoficiālo padomnieku&quot; četrās tās kontrolētajās štatu valdībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malaymail.com/news/malaysia/2023/09/15/perikatan-names-dr-mahathir-as-unofficial-adviser-to-four-states-under-its-control/90981|title=Perikatan names Dr Mahathir as unofficial adviser to four states under its control|last=Chan|first=Julia|website=Malay Mail|access-date=2026-02-20|date=2023-09-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1925. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Malaizijas politiķi]]
[[Kategorija:Malaizijas premjerministri]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>1f7j7c0kb3detml08edrgik728i2rcn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455020</id>
      <parentid>4454990</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T05:55:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-23287-36|~2026-23287-36]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4446696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14525" sha1="6ynzarvlyt6mcmxbumvbdv0hujphun7" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Mahathirs bin Mohamads
 |       vārds_orģ = {{ara|محاضير بن محمد}}
 |          attēls = Mahathir Mohamad 13112018 (cropped).jpg
 |         att_izm = 200px
 |        apraksts = Mahathirs bin Mohameds 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Malaizija]]s premjerministrs
 |     term_sākums = {{dat|1981|7|16|N}}
 |     term_beigas = {{dat|2003|10|31|N}}
 |     priekštecis = [[Huseins Onns]]
 |        pēctecis = [[Abdulla Ahmads Badavi]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = &lt;!--- atkārtoti kļuva par Malaizijas premjerministru ---&gt;
 |    term_sākums2 = {{dat|2018|5|18|N}}
 |    term_beigas2 = {{dat|2020|2|24|N}}
 |    priekštecis2 = [[Nadžibs Razaks]]
 |       pēctecis2 = [[Muhyiddin Yassin|Muhjidins Jasins]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = 
 |    term_sākums3 = 
 |    term_beigas3 = 
 | viceprezidents3 = 
 |   vicepremjers3 = 
 |      vietnieks3 = 
 |     prezidents3 = 
 |       premjers3 = 
 |    priekštecis3 = 
 |       pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{ddv|1925|7|10}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Britu impērija|Nefederālās malaju valstis|Alorsetara|td=Malaizija}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = 
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = [[ārsts]], [[politiķis]], [[rakstnieks]]
 |      alma_mater = {{ubl|[[Malajas Universitāte]]|[[Singapūras Nacionālā universitāte]]}}
 |        reliģija = [[sunnītu islāms]]
 |        paraksts =
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Mahathirs bin Mohamads''' ({{val|ms|محاضير بن محمد}}, ''Mahathir bin Mohamad''; dzimis {{dat|1925|7|10}}) ir [[Malaizija]]s politiķis, ārsts un rakstnieks. [[Malaizijas politika|Malaizijas politikā]] un valsts lietās bija iesaistīts sešas desmitgades. Mahathirs bin Mohameds divus termiņus bija [[Malaizijas premjerministrs]]. Premjerministra krēslā pavadīja 24 gadus, kas ir visilgākais laika periods no visiem Malaizijas premjerministriem. Pirmo reizi viņš premjerministra krēslā bija no {{dat|1981|7|16|Ģ|bez}} līdz {{dat|2003|10|31|D|bez}}, savukārt otro reizi premjerministra amatā bija no {{dat|2018|5|10|Ģ|bez}} līdz {{dat|2020|2|24|D|bez}}. 

Mahathira vadībā Malaizija kļuva par vienu no visstraujāk augošajām reģiona valstīm, tomēr viņš tika arī kritizēts par [[autoritārisms|autoritāru]] pārvaldību un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] ierobežošanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.themalaysianinsider.com/index.php/opinion/breaking-views/41494--operation-lalang--p-ramakrishnan|title=Operation Lalang — P. Ramakrishnan|website=www.themalaysianinsider.com|access-date=2026-02-20|language=en-gb|archive-date=2009-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20091028020925/http://www.themalaysianinsider.com/index.php/opinion/breaking-views/41494--operation-lalang--p-ramakrishnan}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Mahathirs bin Mohamads dzimis {{dat|1925|7|10||bez}} [[Alorsetara|Alorsetarā]], kas tajā laikā bija [[Britu impērija]]s pilsēta [[Nefederālās malaju valstis|Nefederālajās malaju valstīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malaysiakini.com/news/533775|title=Mahathir turns 95 today|website=Malaysiakini|access-date=|date=2020-07-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sāka mācīties Karaļa Čārlza VII Medicīnas koledžā, kas vēlāk kļuva par [[Malajas Universitāte]]s medicīnas fakultāti, pēc tam studēja arī [[Singapūras Universitāte|Singapūras Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.nus.edu.sg/malaysias-pm-receives-top-honour-from-nus/|title=Malaysia's PM receives top honour from NUS|last=Chye|first=-NUS President Prof Tan Eng|website=Nus News|access-date=|date=2018-11-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.freemalaysiatoday.com/category/nation/2018/11/13/mahathir-siti-hasmah-stroll-down-memory-lane-at-alma-mater/|title=Mahathir, Siti Hasmah stroll down memory lane at alma mater|last=Bernama|website=Free Malaysia Today|access-date=|date=2018-11-13|language=en}}&lt;/ref&gt; 1957. gadā atgriezās dzimtajā [[Alorsetara|Alorsetarā]], kur uzsāka ārsta praksi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malaysianow.com/news/2021/01/02/the-man-who-succeeded-mahathir|title=The man who succeeded Mahathir|website=MalaysiaNow|access-date=|date=2021-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jau studiju gados Mahathirs bin Mohamads pievērsās politikai un 1946. gadā kļuva par partijas [[UNMO]] biedru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestar.com.my/news/nation/2008/05/20/tun-dr-mahathir-mohamads-journey-in-umno|title=Tun Dr Mahathir Mohamad's journey in Umno|website=The Star|access-date=|date=2008-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Uzsākot ārsta praksi dzimtajā pilsētā Mahathirs bin Mohamads kļuva par partijas priekšsēdētāju [[Kedaha|Kedahā]]. Neskatoties uz ievērojamo lomu partijā, viņš netika ievēlēts pirmajās Malaizijas vispārīgajās vēlēšanās, kas norisinājās 1959. gadā. 1964. gada vēlēšanās Mahathirs bin Mohamads tika ievēlēts.&lt;ref name=&quot;biography&quot;/&gt; No 1974. līdz 1978. gadam viņš bija [[Malaizijas izglītības ministrs]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cilisos.my/what-were-tun-mahathirs-contributions-when-he-was-the-education-minister-in-the-70s/|title=What were Tun Mahathir’s contributions when he was Education Minister in the 70s?|last=Noor|first=Sabrina|access-date=|date=2020-01-20|language=en}}&lt;/ref&gt; no 1976. līdz 1981. gadam bija deputātu premjerministrs,&lt;ref name=&quot;biography&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biography.com/political-figure/mahathir-mohamad|title=Mahathir Mohamad - Age, Politics &amp; Facts|website=Biography|access-date=|date=2014-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt; no 1978. līdz 1981. gadam bija [[Malaizijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://asiasociety.org/new-york/events/malaysia-prime-minister-mahathir-mohamad|title=Malaysia: Prime Minister Mahathir Mohamad|website=Asia Society|date=2018-09-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{dat|1981|7|16||bez}} Mahathirs bin Mohamads kļuva par [[Malaizijas premjerministrs|Malaizijas premjerministru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nst.com.my/news/nation/2018/07/391402/same-date-37-years-apart-dr-m-makes-history-yet-again|title=Same date, 37 years apart, Dr M makes history yet again|last=Babulal|first=Veena|website=NST Online|access-date=|date=2018-07-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nst.com.my/lifestyle/sunday-vibes/2018/06/380669/tun-m-father-modern-malaysia|title=Tun M, Father of Modern Malaysia|last=Seng|first=Alan Teh Leam|website=NST Online|access-date=|date=2018-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Premjerministra amatā bija līdz {{dat|2003|10|31|D|bez}}. Būdams premjerministrs, Mahathirs bin Mohamads no 1981. līdz 1986. gadam bija [[Malaizijas aizsardzības ministrs]], no 1986. līdz 1999. gadam — [[Malaizijas iekšlietu ministrs]], no 1998. līdz 1999. gadam un no 2001. līdz 2003. gadam — [[Malaizijas finanšu ministrs]].

Pēc 2003. gada Mahathirs bin Mohamads joprojām iesaistījās Malaizijas politikas jautājumos, viņš izdeva grāmatas un izteica viedokļus par politiskajiem procesiem valstī.

{{dat|2018|5|10||bez}} (92 gadu un 304 dienu vecumā) Mahathirs bin Mohamads otro reizi kļuva par Malaizijas premjerministru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.straitstimes.com/asia/se-asia/mahathir-sworn-in-as-malaysias-7th-prime-minister|title=Mahathir sworn in as Malaysia's 7th Prime Minister|work=The Straits Times|access-date=2|date=2018-05-11|last=Chief|first=Shannon Teoh Malaysia Bureau|issn=0585-3923|language=en}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā Malaizijā sākās politiska krīze, kā rezultātā Mahathirs bin Mohamads {{dat|2020|2|24||bez}} tika atstādināts no Malaizijas premjerministra amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2020/02/24/malaysias-prime-minister-mahathir-mohamad-submits-resignation.html|title=Malaysia's Prime Minister Mahathir Mohamad submits resignation to the king|last=Lee|first=Yen Nee|website=CNBC|access-date=|date=2020-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Darbība (1981—2003) ==
Viņš pārveidoja Malaiziju no valsts ar vāji attīstītu agrāro ekonomiku par vienu no &quot;Āzijas tīģeriem&quot;. Propagandēja &quot;Āzijas vērtības&quot; pretstatā Rietumu un vadīja [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās kustību]]. Viņa uzskatu kopumu (viņš tika uzskatīts par [[Nacionālisms|nacionālistu]]) Malaizijā sauca par &quot;mahathirismu&quot;.

Viņa valdības laikā 1987. gadā, kad viņš bija premjerministrs, tieslietu ministrs un iekšlietu ministrs,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; viņa partijas jaunatnes organizācija etniskās spriedzes apstākļos sarīkoja mītiņu, kurā daži plakāti aicināja uz valstī mītošo ķīniešu slepkavošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limkitsiang.com/archive/2005/sep05/lks3643.htm|title=Hisham � gonna say sorry for UMNO Youth keris episodes?|website=www.limkitsiang.com|access-date=2026-02-20}}&lt;/ref&gt; Tā vietā, lai vērstos pret vainīgajiem, policija arestēja opozīcijas deputātus un slēdza vairākus laikrakstus. Vienlaikus šīs darbības bija domātas, lai apmierinātu šķeltniekus paša Mahathira partijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theedgemarkets.com/node/654864|title=Mahathir, 12 others leave Pejuang|work=The Edge Markets|access-date=2026-02-20|date=2023-02-11|archive-date=2023-03-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230319203927/https://www.theedgemarkets.com/node/654864}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Kuala Lumpur and Putrajaya: Negotiating Urban Space in Malaysia|url=https://books.google.lv/books?id=qd0SXNUbgwcC&amp;pg=PA98&amp;redir_esc=y|publisher=Asian Studies Association of Australia|date=2008-12-01|isbn=978-9971-69-415-9|first=Ross|last=King|pages=98}}&lt;/ref&gt;

Mahathirs 1992. gadā izmantoja kāda incidenta radīto iespēju atcelt štatu sultānu konstitucionālo imunitāti no civilprasībām un krimināllietām, bet 1994. gadā sultānu tiesības tika vēl vairāk mazinātas.

Viņš ir programmas &quot;Vīzija 2020&quot; autors, kuras mērķis bija līdz 2020. gadam pārvērst Malaiziju par industrializētu valsti ar vidējo [[IKP]] pieaugumu 7% gadā un pastāvīgu valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos (1995. gadā nabadzīgo iedzīvotāju skaits jau bija samazinājies līdz 9%). Pirms 1998. gada krīzes IKP pieaugums bija vidēji 9%. Mahathirs ātri pārvarēja 1998. gada finanšu krīzi, paļaujoties uz vietējiem resursiem un palielinot valdības izdevumus pretēji [[Starptautiskais Valūtas fonds|SVF]] ieteikumiem. Kā preventīvu pasākumu pret līdzīgiem ekonomiskiem satricinājumiem nākotnē viņš ierosināja &quot;[[Islāma zelta dinārs|zelta dināra projektu]]&quot;, kas paredzēja izveidot starptautisku valūtu, kas būtu nodrošināta ar [[Zelts|zeltu]].

Valsts un starptautiskā līmenī Mahathirs aizstāvēja [[Islamizācija|islamizāciju]], kas 2001. gadā pēc viņa paziņojuma, ka viņš pats ir fundamentālists un Malaizija jau kļuvusi par fundamentālā islāma valsti, radīja spriedzi valstī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malaysiakini.com/news/11804|title=Malaysia a fundamentalist Islamic country, says PM|last=Tan|first=Kevin|website=Malaysiakini|access-date=2024-05-12|date=2002-06-17}}&lt;/ref&gt; un noveda viņu pie demisijas pēc pusotriem gadiem.

== Darbība (no 2018) ==
Mahathiram bija ciešas saites ar [[Krievija|Krieviju]], un abu valstu vadītāji kopīgi izrādīja skepsi pret tiesvedību, kas apsūdzēju Krieviju [[Malaysia Airlines reiss 17|Malaizijas lainera notriekšanā]] virs Donbasa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://asiatimes.com/2019/09/the-ties-that-bind-mahathir-to-moscow/|title=The ties that bind Mahathir to Moscow|last=Bowie|first=Nile|website=Asia Times|access-date=2026-02-20|date=2019-09-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

2020. gada augustā pēc amata atstāšanas viņš izveidoja nacionālistisku Dzimtenes cīnītāju partiju (''Pejuang''). Tomēr 2022. gada vēlēšanās šī partija neieguva nevienu vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/19/mahathir-mohamad-ex-malaysia-pm-loses-seat-in-first-poll-defeat|title=Ex-Malaysia PM Mahathir Mohamad suffers shock defeat in polls|website=Al Jazeera|access-date=2026-02-20|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā viņš to pameta un pievienojās citai partijai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2022. gadā (97 gadu vecumā) viņš paziņoja, ka Malaizijai jāpieprasa sev [[Singapūra]] un [[Indonēzija|Indonēzijas]] [[Riau arhipelāgs|Riau salas]], jo tās kādreiz piederējušas Malajai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.straitstimes.com/asia/se-asia/ex-pm-mahathir-says-malaysia-should-claim-singapore-and-riau-islands|title=Ex-PM Mahathir says Malaysia should claim Singapore and Riau Islands|work=The Straits Times|access-date=2026-02-20|date=2022-06-20|issn=0585-3923|language=en}}&lt;/ref&gt; Citi viņa paziņojumi par malajiešu kopību izsauca apsūdzības izvirzīšanu tiesā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.straitstimes.com/asia/se-asia/former-malaysian-pm-mahathir-questioned-by-police-over-malay-proclamation-campaign-says-lawyer|title=Mahathir questioned by police over Malay Proclamation campaign, says lawyer|work=The Straits Times|access-date=2026-02-20|date=2023-06-02|issn=0585-3923|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā štatu vēlēšanās viņš atbalstīja koalīciju, kas viņu gāza no amata 2020. gadā, un tika iecelts par tās &quot;neoficiālo padomnieku&quot; četrās tās kontrolētajās štatu valdībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malaymail.com/news/malaysia/2023/09/15/perikatan-names-dr-mahathir-as-unofficial-adviser-to-four-states-under-its-control/90981|title=Perikatan names Dr Mahathir as unofficial adviser to four states under its control|last=Chan|first=Julia|website=Malay Mail|access-date=2026-02-20|date=2023-09-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1925. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Malaizijas politiķi]]
[[Kategorija:Malaizijas premjerministri]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>6ynzarvlyt6mcmxbumvbdv0hujphun7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4454881</id>
      <parentid>4454620</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T18:01:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4454881</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="698" sha1="n2hbh82xyeshyjzurexji40eqfefy5y" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-04-15 18:01:18{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Iļja Borisovičs Remeslo|t|h|d}} || 2026-03-20 12:49:27 || 26 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Palielināju ilgumu, ja nu kādu nozīmību izpelnīsies pa šīm 30 dienām. Ja mēs te katru Krievijas sīkstukaču aprakstīsim, tad būs jautājums par to, kas mēs esam paši...&lt;/nowiki&gt; || Nozīmība nav redzama || 30 (19.04.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>n2hbh82xyeshyjzurexji40eqfefy5y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4454880</id>
      <parentid>4454619</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T18:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4454880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16738" sha1="nbfi198hw28pkfcyxq84wi6k8hthf0y" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|15||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199355}}]
| {{formatnum:1340}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13690}}]
| 2009-02-13
| 2026-04-15
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171434}}]
| {{formatnum:10933}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7949}}]
| 2007-12-03
| 2026-04-13
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122921}}]
| {{formatnum:955}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}]
| 2004-11-07
| 2026-03-01
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113001}}]
| {{formatnum:10455}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9624}}]
| 2007-11-24
| 2026-04-15
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111132}}]
| {{formatnum:9720}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1859}}]
| 2009-10-02
| 2026-04-15
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86104}}]
| {{formatnum:7475}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6585}}]
| 2005-10-30
| 2026-04-15
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69092}}]
| {{formatnum:11267}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2131}}]
| 2009-05-24
| 2026-04-15
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68236}}]
| {{formatnum:1546}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}]
| 2005-07-26
| 2026-04-15
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58798}}]
| {{formatnum:1235}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-04-12
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50272}}]
| {{formatnum:7990}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6190}}]
| 2018-06-22
| 2026-04-15
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48726}}]
| {{formatnum:1612}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3509}}]
| 2006-05-03
| 2026-04-13
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47606}}]
| {{formatnum:4657}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:382}}]
| 2007-01-07
| 2026-04-15
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}]
| 2007-04-26
| 2026-02-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42873}}]
| {{formatnum:4418}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1469}}]
| 2015-03-11
| 2026-04-14
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}]
| {{formatnum:2031}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-02-25
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:37841}}]
| {{formatnum:5008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:749}}]
| 2013-03-30
| 2026-04-15
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30679}}]
| {{formatnum:3703}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:588}}]
| 2020-05-10
| 2026-04-14
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 22.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27423}}]
| {{formatnum:9091}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4021}}]
| 2023-01-18
| 2026-04-12
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:28}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-03-16
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25606}}]
| {{formatnum:4595}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:874}}]
| 2015-08-30
| 2026-04-15
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-04-06
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19348}}]
| {{formatnum:2804}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-04-12
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2025-03-13
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15457}}]
| {{formatnum:1282}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-04-14
|-
| 31.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14455}}]
| {{formatnum:2050}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1914}}]
| 2005-07-30
| 2026-04-15
|-
| 32.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14342}}]
| {{formatnum:534}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2326}}]
| 2011-08-03
| 2026-04-13
|-
| 33.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14284}}]
| {{formatnum:3320}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1309}}]
| 2014-07-27
| 2026-04-15
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14049}}]
| {{formatnum:756}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:225}}]
| 2013-06-21
| 2026-04-12
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13113}}]
| {{formatnum:978}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-04-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10550}}]
| {{formatnum:2195}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:383}}]
| 2021-07-27
| 2026-04-15
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10511}}]
| {{formatnum:233}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-04-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10081}}]
| {{formatnum:268}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}]
| 2012-05-17
| 2026-04-13
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}]
| {{formatnum:277}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-04-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}]
| {{formatnum:16}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-01-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:217}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}]
| {{formatnum:163}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-03-31
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:45}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6498}}]
| {{formatnum:889}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:117}}]
| 2017-05-11
| 2026-04-12
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5571}}]
| {{formatnum:103}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-03-18
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5178}}]
| {{formatnum:93}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:379}}]
| 2020-12-20
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>nbfi198hw28pkfcyxq84wi6k8hthf0y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SMS Emden</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424428</id>
    <revision>
      <id>4454866</id>
      <parentid>4385403</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:28:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1838" sha1="r3jsiycbb960di2uw9n4c9tb7vbshrb" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:''SMS Emden''}}
[[File:Bundesarchiv_DVM_10_Bild-23-61-13,_Kleiner_Kreuzer_&quot;SMS_Emden_I&quot;.jpg|thumb|upright=1.5|''SMS Emden'' 1910. gadā]]

'''SMS Emden''' ({{val|de|Seiner Majestät Schiff Emden}}) bija [[Vācijas Ķeizariskā kara flote]]s (''Kaiserliche Marine'') 1908. gadā [[Danciga|Dancigā]] uzbūvētais [[vieglais kreiseris]], kas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā darbojās [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]].

Pirms Pirmā pasaules kara ''Emden'' atradās [[Austrumāzijas eskadra]]s sastāvā, kas bāzējās [[Cjindao]] (mūsdienu [[Ķīna|Ķīnā]]) pilsētā. Sākoties karam, ''Emden'' tika dots uzdevums doties uz Indijas okeānu, lai traucētu kuģu kustībai starp  [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Ķīna|Ķīnu]]. No 1914. gada 1. augusta līdz 9. novembrim ''Emden'' sagrāba 23 tirdzniecības kuģus. ''Emden'' stingri ievēroja jūras kara likumus, starp tirdzniecības kuģa apkalpes locekļiem vai pasažieriem nebija neviena bojāgājušā. 1914. gada 28. oktobrī ''Emden'' pēkšņi uzbruka [[Pinanga]]s ostai (mūsdienu [[Malaizija|Malaizijā]]) nogremdējot krievu kreiseri &quot;Žemčug&quot; un franču mīnu kuģi ''Mousquet''. 1914. gada 9. novembrī ''Emden'' piebrauca pie [[Kokosu (Kīlinga) Salas|Kokosu Salām]], lai veiktu uzbrukumu telegrāfa stacijai. Stacija paguva nosūtīt ziņojumu, pēc pāris stundām pie salām piesteidzās austrāliešu kreiseris ''Sydney''. Abu kuģu divkaujā ''Emden'' guva būtiskus bojājumus. Lai tas nenogrimtu, kuģa kapteinis pieņēma lēmumu uzsēdināt kuģi uz krasta sēkļiem. Pēc kaujas izdzīvojusī kuģa apkalpe tika saņemta gūstā.

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Vācijas karakuģi]]
[[Kategorija:Kokosu (Kīlinga) Salas]]</text>
      <sha1>r3jsiycbb960di2uw9n4c9tb7vbshrb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fēlikss Zemdegs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>427037</id>
    <revision>
      <id>4454850</id>
      <parentid>4172534</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:41:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>1234qwer1234qwer4</username>
        <id>45479</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ upd</comment>
      <origin>4454850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2815" sha1="md35f4x8bxmmzt39sud7r21v9npg5d5" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Fēlikss Zemdegs
 |              attēls = Feliks Zemdegs at Swisscubing Cup Final 2018.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Fēlikss Zemdegs 2018. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{ddv|1995|12|20}}
 |             dz_viet = {{vieta|Austrālija|Melburna}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |                 PR1 = 4,16 s
 |               PR1_d = 3x3x3 kuba salikšana
 |                 PR2 = 
 |               PR2_d = 
 |                 PR3 = 
 |               PR3_d = 
 |                 PR4 = 
 |               PR4_d = 
 |                 PR5 = 
 |               PR5_d = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Fēlikss Aleksanders Zemdegs''' (dzimis {{dat|1995|12|20}}) ir [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latviešu izcelsmes austrālietis Zemdegs kļūst par divkārtējo pasaules čempionu Rubika kuba salikšanā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/latviesu-izcelsmes-australietis-zemdegs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu-rubika-kuba-saliksana.a138623/ |website=www.lsm.lv |accessdate={{dat|2019|4|19||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Rubika kubs|Rubika kuba]] licējs. Pasaules čempionātos Rubika kuba salikšanā ir kopumā izcīnījis 14 zelta, 7 sudraba un 4 bronzas medaļas dažādās disciplīnās (dažāda izmēra kubu likšanā, kuba likšanā ar vienu roku).

Ar Rubika kuba likšanu sāka nodarboties 2008. gadā pēc ''[[YouTube]]'' pamācību skatīšanās. Savu pirmo 3x3x3 kuba salikšanas pasaules rekordu uzstādīja 2010. gadā — 9,21 sekundes. Pēc tam vairākas reizes šo rekordu laboja. Viņa pašreizējais personiskais rekords ir kuba salikšana 4,16 sekundēs (pašreizējais pasaules rekords ir 2,76 sekundes).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*{{YouTube|u=fazrulz1}}


{{cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Zemdegs, Fēlikss}}

[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas cilvēki]]
[[Kategorija:Austrālijas latvieši]]
[[Kategorija:Melburnā dzimušie]]</text>
      <sha1>md35f4x8bxmmzt39sud7r21v9npg5d5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Delta Latvija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>428905</id>
    <revision>
      <id>4454991</id>
      <parentid>4391570</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:25:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454991</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2870" sha1="e4un402wmsafyeite1oo28t6vt2nzfu" xml:space="preserve">'''«Delta Latvija»''' jeb '''Latvijas PSR VDK pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas automatizētā sistēma'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/49000/ |title=Jarinovska, Kristīne. «Ieskats sadarbības ar VDK pārbaudes lietās», ''Publiskās atmiņas centrs.'' 2019, 30. marts |access-date={{dat|2019|05|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190427131008/https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/49000/ }}&lt;/ref&gt; ir [[Latvijas PSR VDK]] elektronisku ierakstu sistēma, kas 1991. gada augustā nonāca [[Latvijas Republika]]s rīcībā.

Šajā datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Atšķirībā no kartotēkas, kuru dēvē par &quot;[[čekas maisi]]em&quot;, &quot;Delta Latvija&quot; nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.&lt;ref name=&quot;maisi vaļā&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/pilnie-raidijumi/maisi-vala-dainis-lemesonoks-atbild-ka-kluva-par-vdk-agentu-namejs-un-vai-naktis-gul-mierigi.d?id=52466863 'Maisi vaļā': Dainis Lemešonoks atbild, kā kļuva par VDK aģentu 'Namejs' un vai naktīs guļ mierīgi ] delfi.lv 15.09.2020&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
«Delta Latvija» sākotnēji konstruēta uz firmas «[[Siemens]]» elektroniskajām skaitļojamajām mašīnām [[Pērses iela (Rīga)|Pērses ielā]] 2, [[Rīga|Rīgā]], kur atradās slepeni, pagrabā, [[Latvijas PSR Valsts Plāna komiteja]]s telpās. Dati bija izdzēsti, datus atjaunoja no izdzēstām [[magnētiskā lente|magnētiskajām lentēm]].

2018. gada vidū [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB), balstoties uz likumu &quot;Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu&quot;, to nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām. 2018. gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredzēja, ka LPSR VDK dokumenti vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. &quot;Delta Latvija&quot; nerediģētā versija kļuva pieejama no 2019. gada maija sākuma.&lt;ref name=&quot;maisi vaļā&quot;/&gt;

«Delta Latvija» atradās SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā līdz 2019. gada 24. aprīlim un līdz 2019. gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju.
Šobrīd tā atrodas [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālā arhīva]] Kinofotofonodokumentu arhīvā.

== Saturs ==

&quot;Delta&quot; ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.&lt;ref name=&quot;maisi vaļā&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>e4un402wmsafyeite1oo28t6vt2nzfu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas Reģentu padome</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435636</id>
    <revision>
      <id>4454951</id>
      <parentid>3720229</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:27:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454951</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6148" sha1="m03de559veaibwsj72o4pp4gz7qpkkk" xml:space="preserve">
[[Attēls:Baltijas hercogistes Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols.jpg|thumb|270px|Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols: ņemot vērā Igaunijas un Latvijas Republiku proklamēšanu, padome uzskata, ka to atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses.]]
'''Baltijas Reģentu padome''' ({{val-de|Baltischer Regentsschaftsrat}}) jeb '''Baltijas zemju pavaldonība''' bija [[Baltijas hercogiste]]s augstākais pārstāvniecības orgāns, ko [[1918]]. gada [[7. novembris|7. novembrī]] izveidoja [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome]]. Vienlaikus ar Reģentu padomi izveidoja [[Baltijas Zemes komiteja|Baltijas Zemes komiteju]] (''Baltisches Landesausschuß''). 

== Sastāvs ==
Reģentu padomē ietilpa
* 10 pastāvīgie locekļi: [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs|Ā. Pilars fon Pilhavs]],  [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks|V. fon Bulmerinks]], [[Arveds fon Hāns|A. fon Hāns]], E. Hepners, [[Andrejs Krastkalns|A. Krastkalns]], J. Blaus, [[Jānis Bisenieks|J. Bisenieks]], G. Jīrmanis, L. Sār-Kērs un P. Taraska;
* Trīs vietnieki kā minoritāšu pārstāvji: [[Jānis Purgalis|J. Purgalis]] (latvietis), G. Nurms (igaunis), [[Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna|F. Samsons fon Himmelšerna]] (lietuvietis). 

Zemes komitejā ietilpa 60 locekļi [[Eduards fon Delingshauzens|Eduarda fon Delingshauzena]] vadībā, arī 10 Reģentu padomes locekļi. Latviešu pārstāvji bija [[Kārlis Morics Lejiņš|K. M. Lejiņš]], [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēns]], [[Eižens Laube|E. Laube]], [[Alfrēds Ģīmis|A. Ģīmis]], ģenerālmajors [[Jēkabs Plūme|J. Plūme]], draudzes vecākais Pēteris Treija un citi.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1777&amp;Itemid=243 Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija?] [[Jānis Stradiņš]], Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Dibināšanas lēmums ==
Apvienotās zemes padomes sēdē 7. novembrī Rīgā nolēma: 
{{Citāts|
1) Kopīgi ar [[Kurzemes Zemes padome|Kurzemes zemes padomi]] izvēlēt: 
a) Baltijas zemju pavaldonību;
b) no visu nāciju un visu iedzīvotāju grupu priekšstāvjiem Baltijas zemes komisiju. 
2) Baltijas pavaldonībai tiek uzdots būt par Baltijas valsts aizstāvi uz ārieni un par zemes pārvaldītāju ar tiesību izdot pagaidu noteikumus, kam piešķirams likumīgs spēks. 
3) Baltijas zemes komisijas uzdevums ir: 
a) priekš dibināmās Baltijas valsts, kas pastāvētu no Kurzemes, Vidzemes, Igaunijas un tuvējām salām un Rīgas, izstrādāt satversmes projektu un tanī pašā laikā uzmest noteikumus, kādā kārtā šis projekts no tautas priekšstāvjiem, kas ievēlēti uz plašiem pamatiem, būtu pieņemams; 
b) būt par padoma devēju pavaldonībai pie noteikumu izdošanas. 
4) Prezidija tiesības zemes komisijā nododamas zemes pavaldonībai. 
5) No apvienotām Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmu salas zemes padomēm vēlami Baltijas pavaldonībā 8 pastāvīgi locekļi un 3 vietnieki, bet Baltijas
zemes komisijā 26 locekļi. Kurzemes zemes padome uzaicina ievēlēt Baltijas pavaldonībā un zemes komisijā samērā ar iedzīvotāju skaitu noteicamu locekļu skaitu. 
6) Zemes komisijas sastāvu, ieskaitot pavaldonības locekļus, var pavairot līdz 60 locekļiem ar to noteikumu, ka vācu, igauņu un latviešu tautībām būtu komisijā līdzīgs aizstāvju
skaits. Jaunu locekļu uzaicināšana notiek no zemes pavaldonības puses. 
7) Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmu salas zemju padomes prezidija ir pilnvarota izpildīt šai zemes padomes sapulcē pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz Baltijas valsts organizēšanu kopēji ar Kurzemes zemes padomes priekšstāvjiem. 

8) Zīmējoties uz Latgales un Pečoru apgabalu priekšstāvju iesniegumu, nolemj: 
a) zemes padome griezīsies pienācīgā vietā ar lūgumu, lai vācu valsts šiem apgabaliem arī turpmāk atvēlētu militāru apsardzību, kamēr turienes iedzīvotāju dzīvība un īpašumi būtu nodrošināti; 
b) zemes padome no savas puses piekrīt šo apgabalu priekšstāvju izteiktam lūgumam pievienoties Baltijas valstij un uzdod zemes pavaldonībai šo izskaidrojumu pienācīgā vietā celt priekšā; 
c) gadījumā, ja Latgales un Pečoru apgabalu pievienošanās pie Baltijas valsts dabūtu pienācīgo valsts tiesisko sankciju, tad Baltijas zemes priekšstāvniecībai kopēji ar Latgales un Pečoru apgabalu priekšstāvjiem jāizstrādā noteikumi, kādā kārtā šī pievienošana izvedama dzīvē.&lt;ref&gt; Laikraksts &quot;Baltijas Ziņas&quot;. Nr. 159, 160. 1918. gada 7., 8. novembrī — no [http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0308025971|article:DIVL441|page:53|issueType:undefined periodika.lv]&lt;/ref&gt;
}}

Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Frīdrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Baltijas Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja [[Vidzeme]]s landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Reģentu padome [[8. novembris|8. novembrī]] vienojās par Satversmi un kā valsts pamatprincipus deklarēja: 
* indivīda politiskā un ticības brīvība (ja tā nevēršas pret valsti un līdzpilsoņu reliģiju), 
* pārvietošanās brīvība, 
* personas un organizāciju īpašumu neaizskaramība, 
* nacionālo īpatnību neaizskaramība un 
* visu tautību vienlīdzība.&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1920. Daugava: Stokholma, 1967. - 291. lpp.&lt;/ref&gt;

== Attieksme pret Igaunijas un Latvijas valstīm ==
Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Baltijas hercogistes Reģentu padome 18. novembrī pasludināja, ka Igaunijas un Latvijas valstu atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Baltijas hercogiste]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>m03de559veaibwsj72o4pp4gz7qpkkk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Operācija &quot;Albiona&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>443680</id>
    <revision>
      <id>4454867</id>
      <parentid>4385394</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:28:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2994" sha1="l2li0y40oywahjon18w248dqe22jvux" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Operācija &quot;Albiona&quot;
| width       = 
| partof      = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontes]]
| image       = Operation_Albion_Map.jpg
| caption     = 
| date        = {{dat|1917|10|12}} - {{dat|1917|10|20}}
| place       = [[Monzunda arhipelāgs]], [[Krievijas Republika]]&lt;br/&gt;({{EST}})
| map_type    = Igaunija#Eiropa
| map_relief  = jā
| latitude    = 58.5
| longitude   = 23
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = vāciešu uzvara, tie ieņem [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]]
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{flagicon|German Empire}} [[Vācijas Impērija]]
| combatant2  = {{flagicon|Russia}} [[Krievijas Republika]]&lt;br/&gt;{{flagicon|UK}} [[Lielbritānija]]
| combatant3  = 
| commander1  = [[Oskars fon Hutjē]]&lt;br&gt;[[Ludvigs fon Estorfs]]
| commander2  = [[Mihails Bahirevs]]
| commander3  = 
| units1      = 
| units2      = 
| units3      = 
| strength1   = 300 kuģi, 6 dirižabļi, 102 lidmašīnas, desanta korpuss (24 000 karavīru, 40 lielgabalu, 220 ložmetēju) 
| strength2   = 116 kuģi, 24 lidmašīnas, 15 bataljoni, 5 eskadroni, 140 ložmetēji, 60 lauku un 108 krasta lielgabali
| strength3   = 
| casualties1 = Nogremdēti: 4 eskadriļas mīnukuģi, 1 mīnu traleris, 4 patruļkuģi&lt;br/&gt;Bojāti: 5 līnijkuģi, 1 kreiseris, 6 eskadriļas mīnukuģi&lt;br/&gt;Zaudējumi: 386 kritušie, 5 lidmašīnas
| casualties2 = Nogremdēti: 1 bruņukuģis, 1 eskadriļas mīnukuģis&lt;br/&gt;Vairāki kuģi bojāti&lt;br/&gt;Saņemti gūstā 20 130 karavīru &lt;br/&gt;Sagrābti 141 lielgabals, 140 ložmetēji, 40 lidmašīnas
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Operācija &quot;Albiona&quot;''' vai '''Monzunda kauja''' ({{val|de|Unternehmen Albion}}, {{val|ru|Моонзундское сражение}}, {{val|et|Operatsioon Albion}}) bija Vācijas armijas un [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|flotes]] kopēja operācija 1917. gada oktobrī, lai ieņemtu [[Krievijas Republika]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]]. Zaudējot vairākus kuģus, Vācijai tas izdevās, saņemot gūstā ievērojamu skaitu karavīru. Operācija &quot;Albiona&quot; bija pēdējā lielā Pirmā pasaules kara kauja ar Krievijas piedalīšanos.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*[http://www.gwpda.org/naval/albion.htm Operation Albion: The Attack On The Baltic Islands] {{en ikona}}
*[http://army.lv/ru/Moonzundskoe-srazhenie-(1917g.)/1946/3765 Моонзундское сражение (1917г.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016135439/http://army.lv/ru/Moonzundskoe-srazhenie-(1917g.)/1946/3765 |date={{dat|2019|10|16||bez}} }} {{ru ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kaujas Igaunijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:20. gadsimta kaujas]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]]</text>
      <sha1>l2li0y40oywahjon18w248dqe22jvux</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inga Pizāne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>447467</id>
    <revision>
      <id>4454854</id>
      <parentid>4362596</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:48:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23227-44</username>
        <id>144143</id>
      </contributor>
      <comment>pievienoju saiti uz Pizānes video un foto darbiem</comment>
      <origin>4454854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7872" sha1="8lvhyqs3m5svl03y0xbhi2s841eogr6" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Inga Pizāne
| attēls = Inga Pizāne.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1986
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 12
| dz_vieta = [[Krāslava]], [[Latvijas PSR]]
| dzīves_vieta = [[Rīga]]
| nodarbošanās = dzejniece
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = [[2003]]—pašlaik
| žanri = dzeja, proza
| apbalvojumi = [[Ojāra Vācieša prēmija]] 2020
| kategorijas = nē
| dzimums = S
}}
'''Inga Pizāne''' (dzimusi [[1986. gads|1986]]. gada [[12. decembris|12. decembrī]]) ir latviešu [[Dzejnieks|dzejniece]].

== Radošā biogrāfija ==
Inga Pizāne dzimusi 1986. gadā [[Krāslava|Krāslavā]]. 2005. gadā pabeigusi [[Krāslavas ģimnāzija|Krāslavas ģimnāziju]]. Studējusi angļu valodas pedagoģiju Rīgā ([[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]) un [[Erebrū]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] (''Örebro University''). Dzīvo Rīgā. Raksta dzeju un prozu, aizraujas ar fotogrāfiju, meditāciju un kino. Publicējusies latviešu un ārzemju literāros izdevumos.

2008. gadā apmeklējusi Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcu, ko vadīja [[Jānis Rokpelnis]].

2009. gadā piedalījusies 62. Jauno un iesācēju autoru seminārā.

2010. gadā apmeklējusi Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcu, ko vadīja [[Ronalds Briedis]].

2012. gadā '''—''' pirmā publikācija — dzejoļi [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] portālā un vasaras avīzē nr. 1.

2013. gadā: Dramaturģijas īsais kurss pie režisoriem/dramaturgiem [[Lauris Gundars|Laura Gundara]] un [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jāņa Baloža]].

2016. gada februārī iznāca pirmais dzejoļu krājums &quot;Tu neesi sniegs&quot;.

2017. gadā: dalība Starptautiskajā Atdzejas darbnīcā (organizētājs — ''Latvian Literature'').

2018'''.''' gada pavasarī amerikāņu izdevniecība ''A Midsummer Night's Press'' izdeva autores grāmatu angļu valodā &quot;''Having Never Met''&quot; [[Džeids Vills|Džeida Vila]] (''Jayde Will'') atdzejojumā. Tai pašā gadā recenzija par grāmatu &quot;''Having Never Met''&quot; publicēta prestižajā žurnālā &quot;''Modern Poetry in Translation''&quot;, ko 1965. gadā dibinājuši Teds Hjūzs un Daniels Veisborts. Recenzijas &quot;''The First Snow on Twitter''&quot; autore ir izcilā britu dzejniece ''Helen Mort'', kura raksturo Ingas Pizānes dzeju kā ilgu pilnu un intīmu un viņas vērošanas spējas kā gandrīz prustiskas. 2019. gadā portālā &quot;''European Literature Network''&quot; grāmatu recenzēja dzejniece un mākslas vēsturniece ''Anna Blasiak'', sakot, ka Ingas Pizānes dzeja ir rotaļīga un ka viņa ar aizrautību un prieku pamana un fiksē mirkļus, kam citi paiet garām.

2018. gada rudenī piedalījās Amerikas Dzejas festivālā &quot;''The Americas Festival of New York''&quot; Ņujorkā.

2019. gadā piedalījās Eiropas Dzejas festivāla pasākumos Lielbritānijā, Slovākijā, Lietuvā u.c.

2019. gadā piedalījusies festivālā &quot;''CulturaFest''&quot; Helsinkos un 2020. gadā — šajā pašā festivālā, kas bija pārcēlies uz tiešsaistes platformu.

2019. gada decembrī iznāca autores dzejas grāmata &quot;Siena, ko nosiltināt&quot;.

2020. gada novembrī Inga Pizāne saņēma [[Ojāra Vācieša prēmija|Ojāra Vācieša prēmiju]] par dzejas grāmatu &quot;Siena, ko nosiltināt&quot;.

2020. gadā sāka veidot audiovizuālas dzejas sadarbības ar zviedru izcelsmes Anglijā dzīvojošu dzejnieku ''Charles Putschkin'' (pseidonīms), to vidū dzejoļi &quot;''You Get Used to Everything''&quot;, &quot;''Some Nights''&quot;, &quot;''If Fits So Well''&quot; u.c.

2022. gada janvārī aizsāka foto sēriju &quot;ir laiks tev piezvanīt&quot;.

2022. gadā, reaģējot uz karu Ukrainā, aizsāka dzejoļu sēriju &quot;mieram&quot;. Viens no dzejoļiem ukraiņu atdzejojumā publicēts ukraiņu literārajā portālā ''Читомо'' līdzās 11 ārzemju dzejnieku dzejoļiem, kas veltīti karam Ukrainā.

2022. gada jūnijā publikācija austriešu literārajā žurnālā ''Salz'', žurnāla tēma: ''Über Grenzen'' (Pāri robežām). Publicēts dzejolis &quot;es nepazīstu kaimiņus&quot;.

2022. gadā iznāca dzejas grāmata &quot;Tas pats izmisums, tikai ar puķēm&quot; 

2023. gadā LTV raidījumā &quot;Lielās patiesības&quot; nofilmēti Ingas Pizānes senču stāsti jeb dzejoļu sērija &quot;Ko es zinu par&quot;.

2023. gadā publikācijas Prāgas literārajā žurnālā ''Body'', Polijas literārajā izdevumā ''Fabularie'', Vācijas literatūras žurnālā ''Wortschau'' u.c.

2023. gadā grāmata &quot;Tas pats izmisums, tikai ar puķēm&quot; nominēta &quot;Kilograma kultūras 2022&quot; ziemas balsojumam.

2023. gada oktobrī iznāk mūsdienu latviešu autoru dzejas antoloģija Vācijā ar nosaukumu &quot;''Mir war, als ob es klopfte''&quot;, ko izdeva ''Parasitenpresse'' un kurā, līdzās citiem latviešu autoriem, ir arī vairāki Ingas Pizānes dzejoļi.

2023. gada novembrī iznāca Ingas Pizānes pašas sastādīta izlase &quot;Dzeja&quot; ar dzejoļiem no 3 iepriekšējiem krājumiem, kā arī 10 jauniem un iepriekš nepublicētiem dzejoļiem. Izdeva [[Jānis Roze (uzņēmums)|Jānis Roze]].

2024. gadā Pizāne saņēma Ziemeļu Ministru padomes finansēto projekta &quot;''Artist residencies''&quot; stipendiju un rezidenci Nidā, Lietuvā, kā arī kopā ar Tomu Treibergu, Ligiju Purinašu un Māri Salēju pārstāvēja Latviju Leipcigas Grāmatu tirgus pasākumā un Berlīnes kultūrtelpas ''Haus fur Poesie'' dzejas vakarā.

2025. gadā iekļuva Prozas lasījumu konkursa &quot;kā tev iet&quot; finālā un sākusi strādāt pie pirmā stāstu krājuma.

== Bibliogrāfija ==
* ''Tu neesi sniegs'' [dzeja]. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2016
* ''Having Never Met'' [dzeja]. Ņujorka: A Midsummer Night's Press, 2018
* ''Siena, ko nosiltināt'' [dzeja]. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2019
* ''Tas pats izmisums, tikai ar puķēm'' [dzeja]. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022
* Izlase ''Dzeja''. Rīga. Jāņa Rozes apgāds, 2023

== Intervijas un raksti ==
* Dzejas [https://www.la.lv/rekins-par-ilgam publikācija un īsa saruna] ar Jūliju Dibovsku &quot;Kultūrzīmēs&quot;, 2022
* Intervija Ingum Ulmanim raidījumā &quot;[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/par-ieklausisanos-uzmanibu-un-filmam-bez-pauzem-saruna-ar-dzejni.a169132/ Monopols]&quot;, 2022
* Mēs spējam atcerēties gandrīz visu, ja vien esam klātesoši - Ingas Pizānes [https://www.santa.lv/raksts/ieva/dzejniece-inga-pizane-mes-spejam-atcereties-gandriz-visu-ja-vien-esam-klatesosi-42621/ raksts] no žurnāla Annas Psiholoģija, 2021
* Inga Pizāne Andas Buševicas [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/dzejniece-inga-pizane-vardu-burve-ar-savu-valodas-telu-pieredzes.a125800/ raidījumā] &quot;Augstāk par zemi&quot;, 2020
*Inga Pizāne [[Aiga Veckalne|Aigas Veckalnes]] raidierakstā &quot;[https://www.youtube.com/watch?v=IBhmaoEnTcM Pieturzīmes]&quot;, 2021
*Inga Pizāne Aijas Bremšmites podkāstā &quot;[https://open.spotify.com/episode/5dN4bx9b7UG050UTVGi7A0 Piedzīvot]&quot;, 2021

== Video dzejoļi un foto ==
* Dzejolis &quot;[https://www.youtube.com/watch?v=LaDwrdkDLbw Es esmu sieviete]&quot;, 2025.
* Dzejas pusnakts pasākuma video &quot;[https://www.youtube.com/watch?v=cGo15V942W0 Tā pati brīvība, tikai ar izmisumu]&quot;, 2025.
* Foto sērija &quot;[https://fotokvartals.lv/2023/06/29/visintimaka-vieta-cilveka-ir-vina-vientuliba/ Visintīmākā vieta cilvēkā ir viņa vientulība]&quot;, publicēta FK, 2023.
* Ingas Pizānes foto sērija &quot;Ja esmu brīvs, tad kāpēc jūtos ieslodzīts&quot;, kas iekļuva FK Balvas finālā, 2022;
* [https://www.youtube.com/watch?v=Q55Ag7C1Jqs Es arī nezinu], 2022.
* [https://www.youtube.com/watch?v=sAj0Uuha2FA You Get Used To Everything], 2020.
* Ingu Pizāni fotografē [https://aigaredmane.com/inga-pizane/ Aiga Rēdmane].


{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pizāne, Inga}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]</text>
      <sha1>8lvhyqs3m5svl03y0xbhi2s841eogr6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454919</id>
      <parentid>4454854</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T23:03:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-23227-44|~2026-23227-44]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4362596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7364" sha1="n4wraf53bhig7w9v4e7w88esr1jcsd0" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Inga Pizāne
| attēls = Inga Pizāne.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1986
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 12
| dz_vieta = [[Krāslava]], [[Latvijas PSR]]
| dzīves_vieta = [[Rīga]]
| nodarbošanās = dzejniece
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = [[2003]]—pašlaik
| žanri = dzeja, proza
| apbalvojumi = [[Ojāra Vācieša prēmija]] 2020
| kategorijas = nē
| dzimums = S
}}
'''Inga Pizāne''' (dzimusi [[1986. gads|1986]]. gada [[12. decembris|12. decembrī]]) ir latviešu [[Dzejnieks|dzejniece]].

== Radošā biogrāfija ==
Inga Pizāne dzimusi 1986. gadā [[Krāslava|Krāslavā]]. 2005. gadā pabeigusi [[Krāslavas ģimnāzija|Krāslavas ģimnāziju]]. Studējusi angļu valodas pedagoģiju Rīgā ([[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]) un [[Erebrū]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] (''Örebro University''). Dzīvo Rīgā. Raksta dzeju un prozu, aizraujas ar fotogrāfiju, meditāciju un kino. Publicējusies latviešu un ārzemju literāros izdevumos.

2008. gadā apmeklējusi Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcu, ko vadīja [[Jānis Rokpelnis]].

2009. gadā piedalījusies 62. Jauno un iesācēju autoru seminārā.

2010. gadā apmeklējusi Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcu, ko vadīja [[Ronalds Briedis]].

2012. gadā '''—''' pirmā publikācija — dzejoļi [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] portālā un vasaras avīzē nr. 1.

2013. gadā: Dramaturģijas īsais kurss pie režisoriem/dramaturgiem [[Lauris Gundars|Laura Gundara]] un [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jāņa Baloža]].

2016. gada februārī iznāca pirmais dzejoļu krājums &quot;Tu neesi sniegs&quot;.

2017. gadā: dalība Starptautiskajā Atdzejas darbnīcā (organizētājs — ''Latvian Literature'').

2018'''.''' gada pavasarī amerikāņu izdevniecība ''A Midsummer Night's Press'' izdeva autores grāmatu angļu valodā &quot;''Having Never Met''&quot; [[Džeids Vills|Džeida Vila]] (''Jayde Will'') atdzejojumā. Tai pašā gadā recenzija par grāmatu &quot;''Having Never Met''&quot; publicēta prestižajā žurnālā &quot;''Modern Poetry in Translation''&quot;, ko 1965. gadā dibinājuši Teds Hjūzs un Daniels Veisborts. Recenzijas &quot;''The First Snow on Twitter''&quot; autore ir izcilā britu dzejniece ''Helen Mort'', kura raksturo Ingas Pizānes dzeju kā ilgu pilnu un intīmu un viņas vērošanas spējas kā gandrīz prustiskas. 2019. gadā portālā &quot;''European Literature Network''&quot; grāmatu recenzēja dzejniece un mākslas vēsturniece ''Anna Blasiak'', sakot, ka Ingas Pizānes dzeja ir rotaļīga un ka viņa ar aizrautību un prieku pamana un fiksē mirkļus, kam citi paiet garām.

2018. gada rudenī piedalījās Amerikas Dzejas festivālā &quot;''The Americas Festival of New York''&quot; Ņujorkā.

2019. gadā piedalījās Eiropas Dzejas festivāla pasākumos Lielbritānijā, Slovākijā, Lietuvā u.c.

2019. gadā piedalījusies festivālā &quot;''CulturaFest''&quot; Helsinkos un 2020. gadā — šajā pašā festivālā, kas bija pārcēlies uz tiešsaistes platformu.

2019. gada decembrī iznāca autores dzejas grāmata &quot;Siena, ko nosiltināt&quot;.

2020. gada novembrī Inga Pizāne saņēma [[Ojāra Vācieša prēmija|Ojāra Vācieša prēmiju]] par dzejas grāmatu &quot;Siena, ko nosiltināt&quot;.

2020. gadā sāka veidot audiovizuālas dzejas sadarbības ar zviedru izcelsmes Anglijā dzīvojošu dzejnieku ''Charles Putschkin'' (pseidonīms), to vidū dzejoļi &quot;''You Get Used to Everything''&quot;, &quot;''Some Nights''&quot;, &quot;''If Fits So Well''&quot; u.c.

2022. gada janvārī aizsāka foto sēriju &quot;ir laiks tev piezvanīt&quot;.

2022. gadā, reaģējot uz karu Ukrainā, aizsāka dzejoļu sēriju &quot;mieram&quot;. Viens no dzejoļiem ukraiņu atdzejojumā publicēts ukraiņu literārajā portālā ''Читомо'' līdzās 11 ārzemju dzejnieku dzejoļiem, kas veltīti karam Ukrainā.

2022. gada jūnijā publikācija austriešu literārajā žurnālā ''Salz'', žurnāla tēma: ''Über Grenzen'' (Pāri robežām). Publicēts dzejolis &quot;es nepazīstu kaimiņus&quot;.

2022. gadā iznāca dzejas grāmata &quot;Tas pats izmisums, tikai ar puķēm&quot; 

2023. gadā LTV raidījumā &quot;Lielās patiesības&quot; nofilmēti Ingas Pizānes senču stāsti jeb dzejoļu sērija &quot;Ko es zinu par&quot;.

2023. gadā publikācijas Prāgas literārajā žurnālā ''Body'', Polijas literārajā izdevumā ''Fabularie'', Vācijas literatūras žurnālā ''Wortschau'' u.c.

2023. gadā grāmata &quot;Tas pats izmisums, tikai ar puķēm&quot; nominēta &quot;Kilograma kultūras 2022&quot; ziemas balsojumam.

2023. gada oktobrī iznāk mūsdienu latviešu autoru dzejas antoloģija Vācijā ar nosaukumu &quot;''Mir war, als ob es klopfte''&quot;, ko izdeva ''Parasitenpresse'' un kurā, līdzās citiem latviešu autoriem, ir arī vairāki Ingas Pizānes dzejoļi.

2023. gada novembrī iznāca Ingas Pizānes pašas sastādīta izlase &quot;Dzeja&quot; ar dzejoļiem no 3 iepriekšējiem krājumiem, kā arī 10 jauniem un iepriekš nepublicētiem dzejoļiem. Izdeva [[Jānis Roze (uzņēmums)|Jānis Roze]].

2024. gadā Pizāne saņēma Ziemeļu Ministru padomes finansēto projekta &quot;''Artist residencies''&quot; stipendiju un rezidenci Nidā, Lietuvā, kā arī kopā ar Tomu Treibergu, Ligiju Purinašu un Māri Salēju pārstāvēja Latviju Leipcigas Grāmatu tirgus pasākumā un Berlīnes kultūrtelpas ''Haus fur Poesie'' dzejas vakarā.

2025. gadā iekļuva Prozas lasījumu konkursa &quot;kā tev iet&quot; finālā un sākusi strādāt pie pirmā stāstu krājuma.

== Bibliogrāfija ==
* ''Tu neesi sniegs'' [dzeja]. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2016
* ''Having Never Met'' [dzeja]. Ņujorka: A Midsummer Night's Press, 2018
* ''Siena, ko nosiltināt'' [dzeja]. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2019
* ''Tas pats izmisums, tikai ar puķēm'' [dzeja]. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022
* Izlase ''Dzeja''. Rīga. Jāņa Rozes apgāds, 2023

== Intervijas un raksti ==
* Dzejas publikācija un īsa saruna ar Jūliju Dibovsku &quot;Kultūrzīmēs&quot;, 2022
* Intervija Ingum Ulmanim raidījumā &quot;Monopols&quot;, 2022
* Mēs spējam atcerēties gandrīz visu, ja vien esam klātesoši - Ingas Pizānes raksts no žurnāla Annas Psiholoģija, 2021
* Inga Pizāne Andas Buševicas raidījumā &quot;Augstāk par zemi&quot;, 2020
* Inga Pizāne stāsta Rakstniecības un mūzikas muzejam par savu Radīšanas mirkli.
* Saruna ar Baibu Kušķi par grāmatas &quot;Siena, ko nosiltināt&quot; iznākšanu, 2019
*Inga Pizāne [[Aiga Veckalne|Aigas Veckalnes]] podkāstā &quot;Pieturzīmes&quot;, 2021
*Inga Pizāne Aijas Bremšmites podkāstā &quot;Piedzīvot&quot;, 2021

== Video dzejoļi un foto ==
* Dzejolis &quot;Es esmu sieviete&quot;, 2025.
* Dzejas pusnakts pasākuma video &quot;Tā pati brīvība, tikai ar izmisumu&quot;, 2025.
* Foto sērija &quot;Visintīmākā vieta cilvēkā ir viņa vientulība&quot;, publicēta FK, 2023.
* Ingas Pizānes foto sērija &quot;Ja esmu brīvs, tad kāpēc jūtos ieslodzīts&quot;, kas iekļuva FK Balvas finālā, 2022;
* Es arī nezinu, 2022,
* Divi metri latviešu versija, 2020;
* Divi metri angļu versija, 2020;
* Skumji nebūs vienmēr, 2020;
* Intīmās vietas, 2021;
* You Get Used To Everything, 2020.
* Ingu Pizāni fotografē Aiga Rēdmane.


{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pizāne, Inga}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]</text>
      <sha1>n4wraf53bhig7w9v4e7w88esr1jcsd0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas operācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>457630</id>
    <revision>
      <id>4454946</id>
      <parentid>4207645</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:21:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454946</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2513" sha1="0d5oiotsofmju5dl13gtu856lltke3n" xml:space="preserve">{{Kauja
| kauja = Baltijas operācija &lt;br /&gt;daļa no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā]]
| attēls = [[Attēls:Eastern Front 1943-08 to 1944-12.png|250px]]
| paraksts = 
| konfl = [[Otrais pasaules karš]]&lt;br /&gt;daļa no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā]]
| laiks = [[1944]]. gada [[14. septembris]]–[[24. novembris]]
| vieta = [[Baltija]]
| iznāk = [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzvara
| puse1 = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]: 
* [[Karaspēka grupa &quot;Ziemeļi&quot; (Vērmahts)|Karaspēka grupa &quot;Ziemeļi&quot;]]
| puse2 = {{flaga|Soviet Union|1923}} [[PSRS]]:
*1. Baltijas fronte
*2. Baltijas fronte
* 3. Baltijas fronte
| karavad1 = * [[Ferdinands Šērners]]
| karavad2 = * [[Aleksandrs Vasiļevskis]]
* [[Leonīds Govorovs]]
| spēki1 = 
| spēki2 = 
| zaud1 = 200 000
| zaud2 = 224 470
}}

'''Baltijas operācija''' ({{val|ru|Прибалтийская операция}}) bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukums [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] no 1944. gada 14. septembra līdz 24. novembrim. Operācijas mērķis bija atkarot [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] teritoriju no [[Vērmahts|Vērmahta]]. Tā ietvēra četras mazāku uzbrukumu operācijas: [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas]], [[Tallinas operācija|Tallinas]], [[Monzunda operācija|Monzunda]] un [[Mēmeles operācija|Mēmeles]].

== Norise ==
Operācija ilga 41 dienu, frontes platums sasniedza 1000 kilometrus, bet dziļums — 400 km.

Baltijas operācijā Sarkanā armija okupēja Igauniju, Lietuvu un daļu no Latvijas, izņemot [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksni]]). [[Karaspēka grupa &quot;Ziemeļi&quot; (Vērmahts)|Karaspēka grupa &quot;Ziemeļi&quot;]] zaudēja trīs divīzijas. Vērmahts zaudēja vairāk nekā 200 000 karavīru, no kuriem 33,5 tūkstoši krita gūstā.

== Apbalvojumi ==
112 [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kareivjiem par dalību kaujās piešķīra [[Padomju Savienības Varonis|PSRS Varoņa]] nosaukumu. 

== Skatīt arī ==
* [[Tartu operācija]]
* [[Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija]]
* [[Madonas operācija]]
* [[Kurzemes cietoksnis]]
{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]]
[[Kategorija:1944. gads]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>0d5oiotsofmju5dl13gtu856lltke3n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moija Brenana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459968</id>
    <revision>
      <id>4455078</id>
      <parentid>3899399</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:35:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Labvelis</username>
        <id>35633</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4455078</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2018" sha1="93ii1825z9epw0kjqs8mydgaja7i9si" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Moija Brenana
|          Attēls = Moya Brennan - backstage at Glastonbury 2011.JPG
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Moija Brenana 2011. gadā
|        Dz_vārds = Maire Nī Vrīnāna&lt;br /&gt;''Maire Ní Bhraonáin''
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1952|08|4}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Īrija|Gvīdora}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = ''[[New Age mūzika|New Age]]'', [[ķeltu mūzika]], [[pasaules mūzika]]
|    Nodarbošanās = [[dziedātāja]], [[arfiste]], [[komponiste]], [[ierakstu producente|producente]]
|     Instrumenti = [[dziedātājs|vokāls]], [[klavieres]], [[arfa]]
|            Gadi = 1970—mūsdienas
|Izdevējkompānija = ''Universal''
|   Darbojies_arī = ''[[Clannad]], [[Enya]], [[Brídín Brennan]]''
|           Mlapa = [http://www.moyabrennan.com www.moyabrennan.com]
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
|         Dzimums = S
}}

'''Maire Nī Vrīnāna''' ({{val|ga|Máire Ni Bhraonain}}, izrunā {{IPA|[[IPA|/mˠaːrʲə nʲiː vɾˠiːn̪ˠaːn/]]}}, dzimusi {{dat|1952|8|4}}, mirusi [[2026. gads|2026.]] gada 13. aprīlī), plašāk pazīstama ar pseidonīmu '''Moija Brenana''' (''Moya Brennan''), bija [[īri|īru]] [[Dziedātājs|dziedātāja]], [[Mūziķis|mūziķe]] un [[Komponists|komponiste]], mūzikas grupas &quot;[[Clannad]]&quot; soliste.

Karjeras laikā piedalījusies vairāk nekā 30 albumu tapšanā gan &quot;Clannad&quot; sastāvā, gan kā solo māksliniece. Aktīvi koncertējusi, uzstājusies arī [[Latvija|Latvijā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{īrija-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Brenana, Moija}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dublinā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas mūziķi]]
[[Kategorija:Īru dziedātāji]]
[[Kategorija:Komponisti]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>93ii1825z9epw0kjqs8mydgaja7i9si</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tukuma iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>460913</id>
    <revision>
      <id>4455080</id>
      <parentid>4212126</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:47:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <origin>4455080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1779" sha1="qbjxdqjfb5xpxnjub3vrtablm2ttoz0" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Tukuma iela|Tukuma iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Tukuma iela
| attēls = Tukuma iela - Steam Street - panoramio.jpg
| vēst nosaukumi = 
| atklāta = 
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| priekšpilsēta = 
| apkaime = [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]], [[Vecliepāja]]
| karte = 
| mapframe-zoom    = 14
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
| ielas garums = ap 675 m
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| ievēr celtnes = 
| tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Liepāja)|1.]]
| autobuss = 
| trolejbuss = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Tukuma iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajonā]] un [[Vecliepāja]]s apkaimē. Tukuma iela sākas krustojumā ar [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]]. Ielas turpinājums ir [[Eduarda Tisē iela]].

Tukuma ielas garums ir ap 675 m un to pilnībā klāj [[asfaltbetons]]. Kustība norit abos virzienos un caur to kursē [[1. tramvaju maršruts (Liepāja)|1. tramvajs]]. Ielas apbūve sastāv no savrupmājām.

== Ielu savienojumi ==
Tukuma iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] (T veida krustojums)
* [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]]
* [[Pļavu iela (Liepāja)|Pļavu iela]]
* [[Papes iela (Liepāja)|Papes iela]] (T veida krustojums)
* [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]]
* [[Eduarda Tisē iela]] (ielas turpinājums)


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Dienvidrietumu rajonā (Liepāja)]]
[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]</text>
      <sha1>qbjxdqjfb5xpxnjub3vrtablm2ttoz0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Robežu iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461266</id>
    <revision>
      <id>4454798</id>
      <parentid>4212280</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T14:43:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4454798</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1368" sha1="t4tkjznz3abl4qk7ohjumaw2158rpzu" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Robežu iela|Robežu iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Robežu iela
| vēst nosaukumi = 
| atklāta = 
| attēls = 
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| priekšpilsēta = 
| karte = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
| ielas garums = ap 465 m
| ievēr celtnes = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Robežu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Robežu iela sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielu]], bet beidzas strupceļā kāpās, netālu no [[pludmale]]s. Ielas garums ir ap 465 metriem un to pilnībā sedz asfalts. Kustība Robežu ielā norit abos virzienos. Ielas apbūve sastāv no savrupmājām.

== Ielu savienojumi ==
Robežu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (T veida krustojums)
* [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] (T veida krustojums)
* [[Uliha iela (Liepāja)|Uliha iela]]
* [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru iela]]


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}}

[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]</text>
      <sha1>t4tkjznz3abl4qk7ohjumaw2158rpzu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stendera iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461346</id>
    <revision>
      <id>4454875</id>
      <parentid>4212213</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:46:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4454875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1819" sha1="r2wmuxhvubac6phaupth7lwp5mszkys" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Stendera iela|Stendera iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Stendera iela
| vēst nosaukumi = 
| atklāta = 
| attēls = Liepaja - panoramio - ---=XEON=--- (18).jpg
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| priekšpilsēta = 
| karte = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
| ielas garums = ap 330 m
| ievēr celtnes = 
| ielas segums = [[bruģis]]
| joslu skaits = 1-2
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Stendera iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielu]]. Ielas garums ir ap 330 metriem un to pilnībā sedz [[bruģis]]. Posmā no ielas sākuma līdz [[Andreja Pumpura iela (Liepāja)|Andreja Pumpura ielai]] kustība notiek abos virzienos, bet tālāk līdz ielas beigām kustība norit vienā virzienā. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra un koka mājām.

Iela nosaukta par godu birģermeistaram Hermanim Heinriham Stenderam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/vide/atdzimst-birgermeistara-hermana-heinriha-stendera-/|title=Atdzimst birģermeistara Hermaņa Heinriha Stendera nami|website=irliepaja.lv|access-date=2021-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

== Ielu savienojumi ==
Stendera iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas iela]] (T veida krustojums)
* [[Andreja Pumpura iela (Liepāja)|Andreja Pumpura iela]]
* [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]</text>
      <sha1>r2wmuxhvubac6phaupth7lwp5mszkys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teātra iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461350</id>
    <revision>
      <id>4455023</id>
      <parentid>4212214</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T06:08:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4455023</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1617" sha1="ctkugoiswbgja5uso79k7lvraa1le7k" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Teātra iela|Teātra iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Teātra iela
| vēst nosaukumi = 
| atklāta = 
| attēls = Teātra iela 2 (Liepāja).jpg
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| priekšpilsēta = 
| karte = 
| mapframe-zoom    = 16
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
| ielas garums = ap 128 m
| ievēr celtnes = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Teātra iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Liepāja)|Lielo ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas ielu]]. Ielas garums ir ap 128 metriem un to pilnībā sedz [[asfaltbetons]]. Kustība Teātra ielā norit abos virzienos. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra ēkām. Iela sākotnēji bija nosaukta tirgotāja un Liepājas krājkases dibinātāja Frīdriha Hagedorna vārdā.&lt;ref&gt;[https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/0098/05/21/?p=9 BEZVĀRDU IELAS LIEPĀJĀ]{{Novecojusi saite}} &quot;Kurzemes Vārds&quot; 1998. gada 21. maijā&lt;/ref&gt;

Teātra ielā 4 atrodas [[Liepājas teātris]].

== Ielu savienojumi ==
Teātra iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] (T veida krustojums)
* [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]</text>
      <sha1>ctkugoiswbgja5uso79k7lvraa1le7k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roņu iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461396</id>
    <revision>
      <id>4454819</id>
      <parentid>4212281</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:15:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4454819</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1303" sha1="jstctjm0dp2qqy8xkgm7y6njaqu5m0n" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Roņu iela|Roņu iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Roņu iela
| vēst nosaukumi = 
| atklāta = 
| attēls = Roņu iela 4 (Liepāja).jpg
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| karte = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
| ielas garums = 1010 m
| ievēr celtnes = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Roņu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Roņu iela sākas krustojumā ar [[Muitas iela (Liepāja)|Muitas ielu]] un [[Uliha iela (Liepāja)|Uliha ielu]], bet beidzas strupceļā netālu no Liepājas Dienvidu mola. Ielas garums ir ap 1010 metriem un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Kustība Roņu ielā norit abos virzienos. Ielas apbūve sastāv no daudzdzīvokļu ēkām, noliktavām un fabrikām.

== Ielu savienojumi ==
Roņu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Muitas iela (Liepāja)|Muitas iela]]
* [[Uliha iela (Liepāja)|Uliha iela]]
* [[Zvejnieku aleja]] (T veida krustojums)


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}}

[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]</text>
      <sha1>jstctjm0dp2qqy8xkgm7y6njaqu5m0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tirgus iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461553</id>
    <revision>
      <id>4455024</id>
      <parentid>4331955</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T06:18:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4455024</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2006" sha1="bt8dyahiaxhtuv3oa0oeys45m0qipq2" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Tirgus iela|Tirgus iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Tirgus iela
| vēst nosaukumi = 
| atklāta = 
| attēls = Tirgus iela (Liepāja).jpg
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Jaunliepāja]]
| priekšpilsēta = 
| karte = 
| mapframe-zoom    = 14
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
| ielas garums = 1105 m
| ievēr celtnes = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]]
| joslu skaits = 2
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = 
| mikroautobuss = [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|22.]]
| cits = 
}}
'''Tirgus iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Jaunliepāja]]s apkaimē. Tirgus iela sākas krustojumā ar [[Parka iela (Liepāja)|Parka ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Baseina iela (Liepāja)|Baseina ielu]]. Tirgus ielas garums ir ap 1105 metriem un to sedz gan [[asfaltbetons|asfalts]], gan [[bruģis]]. Kustība Tirgus ielā norit abos virzienos. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām.

== Ielu savienojumi ==
Tirgus iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Parka iela (Liepāja)|Parka iela]] (T veida krustojums)
* [[Plānotā iela]] (T veida krustojums)
* [[Zemnieku iela (Liepāja)|Zemnieku iela]]
* [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]]
* [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]]
* [[Pīlādžu iela (Liepāja)|Pīlādžu iela]] (T veida krustojums)
* [[Jelgavas iela (Liepāja)|Jelgavas iela]]
* [[Teodora Breikša iela]]
* [[Lāčplēša iela (Liepāja)|Lāčplēša iela]]
* [[Matīsa Gūtmaņa iela]] (T veida krustojums)
* [[1905. gada iela (Liepāja)|1905. gada iela]]
* [[Puķu iela (Liepāja)|Puķu iela]] (T veida krustojums)
* [[Baseina iela (Liepāja)|Baseina iela]] (T veida krustojums)
[[Attēls:Ķieģeļu ēka Jaunliepājā.jpg|thumb|272px|Ēka Tirgus ielas un Teodora Breikša ielas krustojumā]]


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Jaunliepājā]]</text>
      <sha1>bt8dyahiaxhtuv3oa0oeys45m0qipq2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobeles atbrīvošanas piemineklis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484913</id>
    <revision>
      <id>4454995</id>
      <parentid>4103601</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:26:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Vēsturiskas celtnes un būves Latvijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454995</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2620" sha1="s6ushj67mdjiqhafexafxy4rwq81a1t" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Dobeles atbrīvošanas piemineklis
|native_name   = 
|image         = Dobeles atbrīvošanas piemineklis 2.jpg
|caption       = 
|map_image     = Latvija
|map_text      = 
|latd  = 56|latm  = 37|lats  = 24|latNS  = N
|longd = 23|longm = 16|longs = 17|longEW = E
|location      = Brīvības iela 1, [[Dobele]]
|designer      = 
|type          = 
|material      = granīts
|length        = 
|width         = 
|height        = 4,4 m
|begin         = 
|complete      = 1940 (1996)
|open          = 
|dedicated_to  =  Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem
|extra         = 
}}
'''Dobeles atbrīvošanas piemineklis''' ir piemineklis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] 1919.&amp;nbsp;— 1920. gadā kritušajiem karavīriem. Tas atrodas netālu no [[Dobeles pils]] [[Dobele|Dobelē]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Dobeles atbrīvošanas piemineklis 1940.png|thumb|left|Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atklāšana, Dobeles pilsētas galvam [[Jānis Jirgens|Jānim Jirgenam]] klātesot]]
Pieminekļa celšanu ierosināja 1924. gadā, 1934. gadā [[Kārlis Zemdega]] uzsāka pieminekļa izkalšanu no 44 tonnu smaga [[Somija]]s [[Granīts|granīta]] bluķa. Dobeles atbrīvošanas pieminekli atklāja 1940. gada 9. jūnijā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pie pieminekļa ierīkoja kritušo [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīru kapus, bet 1950. gadā to uzspridzināja. No saspridzinātā pieminekļa bija saglabājusies vienīgi karavīra galva.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dobeles-atbrivosanas-piemineklim--80.a375131/ Dobeles Atbrīvošanas piemineklim&amp;nbsp;— 80] 2020. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;

[[Atmodas kustība]]s laikā izveidoja pieminekļa atjaunošanas fondu, kurā ieskaitītie uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu ziedojumus izlietoja pieminekļa atjaunošanai un uzstādīšanai laukumā iepretim Dobeles pilsdrupām. Tēlnieces Intas Bergas un akmeņkaļa Libērija Peļņas atjaunoto pieminekli otrreiz atklāja 1996. gadā.&lt;ref&gt;[https://memorialservices.lv/lv/dobeles-atbrivosanas-piemineklis Portāls Memorial Services]&lt;/ref&gt;

Uz pieminekļa pamatnes ir izkalti dzejnieka [[Leonīds Breikšs|Leonīda Breikša]] vārdi:
{{Rquote||&lt;poem&gt;
No zemes šīs mēs izauguši esam,
Par zemi šo mums galvas jānoliek.
&lt;/poem&gt;}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu pieminekļi]]
[[Kategorija:Pieminekļi Dobelē]]
[[Kategorija:Vēsturiskas celtnes un būves Latvijā]]</text>
      <sha1>s6ushj67mdjiqhafexafxy4rwq81a1t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Martinoscag</title>
    <ns>3</ns>
    <id>500015</id>
    <revision>
      <id>4454911</id>
      <parentid>4346609</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T20:18:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Civvì</username>
        <id>65051</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Civvì pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Martino714]] uz [[Dalībnieka diskusija:Martinoscag]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Martino714|Martino714]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Martinoscag|Martinoscag]]&quot;</comment>
      <origin>3528394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="14x2gbdbfasuvtd8m12eepjek3bkfk9" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Marty5550}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 28. decembris, plkst. 13.46 (EET)</text>
      <sha1>14x2gbdbfasuvtd8m12eepjek3bkfk9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vašingtonas &quot;Commanders&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506244</id>
    <revision>
      <id>4454873</id>
      <parentid>4128950</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:43:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dissident93</username>
        <id>36054</id>
      </contributor>
      <origin>4454873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2506" sha1="2r5ji5b43fhf2us1ecq88r2dil5ql38" xml:space="preserve">{{Sporta kluba infokaste|text_color=#FFB612|dates3=&lt;!------ čempiontituli -------&gt;|mediji=|sadarbojas=|pašr_sezona=|sport=&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;|name1=|dates1=|name2=|dates2=|name3=|līga1=[[Superkauss|NFL]]|kapteinis=|uzvaras1=3 (1982, 1987, 1991)|līga2=|uzvaras2=|līga3=|uzvaras3=|līga4=|uzvaras4=|līga5=|uzvaras5=|konferences tituli=5|kapteiņa palīgi=|galvenais_treneris=Dan Quinn|bg_color=#5A1414|divīzija=Austrumu divīzija|klubs=Washington Commanders|logo=Washington Commanders logo.svg|logo_izm=|klubs nos pilnais=|klubs nos lv=Vašingtonas &quot;''Commanders''&quot;|sporta veids=[[Amerikāņu futbols]]|pilsēta={{Vieta|ASV|Mērilenda|Lendovera}}|līga=[[Nacionālā Futbola līga]]|konference=Nacionālā futbola konference|dibināts=1932|menedžeris=Adam Peters|beidza_pastāvēt=|darbojās=|stadions=''FedExField''|laukums=|halle=|arēna=|ietilpība=82 000|krāsas=Bordo, dzeltens, balts&lt;br /&gt;{{color box|#5A1414}} {{color box|#FFB612}} {{color box|#FFFFFF}}|īpašnieks=Josh Harris|prezidents=Mark Clouse|divīzijas tituli=15}}'''Vašingtonas &quot;Commanders&quot;''' ({{Val|en|Washington Commanders}}) ir profesionāls [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Lendovera|Lendoverā]], [[Mērilenda]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tas ir dibināts 1932. gadā kā '''Bostonas &quot;Braves&quot;'''. &quot;Commanders&quot; spēlē [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) Nacionālās futbola konferences Austrumu divīzijā. Klubs savas mājas spēles aizvada ''FedExField'' stadionā. Klubs savā pastāvēšanas vēsturē ir uzvarējis trijās [[Superkauss|Superkausa]] izcīņās.

1933. gadā komanda savu nosaukumu mainīja uz '''Bostonas &quot;Redskins&quot;'''. 1937. gadā klubs tika pārvietots uz [[Vašingtona|Vašingtonu]] un kļuva par '''Vašingtonas &quot;Redskins&quot;'''. Dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu. 2020. gadā vairāku NFL un komandu sponsoru spiediens noveda pie tā, ka klubs tika pārsaukts. Divas sezonas komanda tika saukta par '''Vašingtonas futbola komandu''', bet 2022. gadā klubs ieguva '''Vašingtonas &quot;Commanders&quot;''' nosaukumu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.commanders.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://www.nfl.com/teams/washington-commanders/ Kluba NFL profils] {{en ikona}}
{{Sports-aizmetnis}}
{{NFL}}

[[Kategorija:NFL klubi]]
[[Kategorija:Vašingtona]]</text>
      <sha1>2r5ji5b43fhf2us1ecq88r2dil5ql38</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454874</id>
      <parentid>4454873</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:44:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dissident93</username>
        <id>36054</id>
      </contributor>
      <origin>4454874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2513" sha1="b57mds7t0ftm7hjhcareiedcept6bqx" xml:space="preserve">{{Sporta kluba infokaste|text_color=#FFB612|dates3=&lt;!------ čempiontituli -------&gt;|mediji=|sadarbojas=|pašr_sezona=|sport=&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;|name1=|dates1=|name2=|dates2=|name3=|līga1=[[Superkauss|NFL]]|kapteinis=|uzvaras1=3 (1982, 1987, 1991)|līga2=|uzvaras2=|līga3=|uzvaras3=|līga4=|uzvaras4=|līga5=|uzvaras5=|konferences tituli=5|kapteiņa palīgi=|galvenais_treneris=Dan Quinn|bg_color=#5A1414|divīzija=Austrumu divīzija|klubs=Washington Commanders|logo=Washington Commanders logo.svg|logo_izm=|klubs nos pilnais=|klubs nos lv=Vašingtonas &quot;''Commanders''&quot;|sporta veids=[[Amerikāņu futbols]]|pilsēta={{Vieta|ASV|Mērilenda|Lendovera}}|līga=[[Nacionālā Futbola līga]]|konference=Nacionālā futbola konference|dibināts=1932|menedžeris=Adam Peters|beidza_pastāvēt=|darbojās=|stadions=''Northwest Stadium''|laukums=|halle=|arēna=|ietilpība=64 000|krāsas=Bordo, dzeltens, balts&lt;br /&gt;{{color box|#5A1414}} {{color box|#FFB612}} {{color box|#FFFFFF}}|īpašnieks=Josh Harris|prezidents=Mark Clouse|divīzijas tituli=15}}'''Vašingtonas &quot;Commanders&quot;''' ({{Val|en|Washington Commanders}}) ir profesionāls [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Lendovera|Lendoverā]], [[Mērilenda]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tas ir dibināts 1932. gadā kā '''Bostonas &quot;Braves&quot;'''. &quot;Commanders&quot; spēlē [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) Nacionālās futbola konferences Austrumu divīzijā. Klubs savas mājas spēles aizvada ''FedExField'' stadionā. Klubs savā pastāvēšanas vēsturē ir uzvarējis trijās [[Superkauss|Superkausa]] izcīņās.

1933. gadā komanda savu nosaukumu mainīja uz '''Bostonas &quot;Redskins&quot;'''. 1937. gadā klubs tika pārvietots uz [[Vašingtona|Vašingtonu]] un kļuva par '''Vašingtonas &quot;Redskins&quot;'''. Dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu. 2020. gadā vairāku NFL un komandu sponsoru spiediens noveda pie tā, ka klubs tika pārsaukts. Divas sezonas komanda tika saukta par '''Vašingtonas futbola komandu''', bet 2022. gadā klubs ieguva '''Vašingtonas &quot;Commanders&quot;''' nosaukumu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.commanders.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://www.nfl.com/teams/washington-commanders/ Kluba NFL profils] {{en ikona}}
{{Sports-aizmetnis}}
{{NFL}}

[[Kategorija:NFL klubi]]
[[Kategorija:Vašingtona]]</text>
      <sha1>b57mds7t0ftm7hjhcareiedcept6bqx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>511754</id>
    <revision>
      <id>4455058</id>
      <parentid>4454551</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:46:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pusfināls */</comment>
      <origin>4455058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91941" sha1="58r10eg91jgzmzcgaehdx6qdfi0xq19" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = &quot;United by Music&quot; (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2024 logo.jpg
| att_izm                = 
| fināls                 = 2024. gada 11. maijā
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = 2024. gada 7. maijā
| otrais pusfināls       = 2024. gada 9. maijā
| vadītājs (i)           = [[Pētra Mēde]]&lt;br /&gt;[[Malīna Ākermane]]
| koordinators           = [[Martins Esterdāls]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = ''Sveriges Television'' (SVT)
| vieta                  = {{vieta|Zviedrija|Malme|Malmes arēna}}
| uzvarētājs             = {{ESC|Šveice}} ''[[Nemo]]'' — ''[[The Code]]''
| balsošanas sistēma     =  No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 37
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Luksemburga}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Rumānija}}
| diskvalificētās valstis= {{ESC|Nīderlande}}
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2024 Map 2.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 = Fināla dalībvalstis
| col2 = #22b14c | tag2 = Valsts, kas kvalificējās no pusfināla, bet tika diskvalificēta pirms fināla
| col3 = #951313 | tag3 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis
| col4 = #a2a397 | tag4 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2023]]
| nākamais               = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025 ►]]
}}
'''2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2024}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2024}}) bija 68. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika [[Zviedrija]]s pilsētā [[Malme|Malmē]] pēc [[Lorīna]]s uzvaras [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Tattoo]]''.&lt;ref name=&quot;sweden&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2023-05-14 |title=Eurovision 2023 Winner’s Press Conference with Loreen |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2023-winners-press-conference-loreen |access-date=2023-05-14 |website=Eurovision.tv |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pusfināli notika 7. un 9. maijā, bet fināls 11. maijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2023-07-07 |title=Malmö will host the 68th Eurovision Song Contest in May 2024 |url=https://eurovision.tv/story/malmo-will-host-68th-eurovision-song-contest-may-2024 |access-date=2023-07-07 |website=Eurovision.tv |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) |language=en}}&lt;/ref&gt;

Šī bija septītā reize, kad konkursu rīkoja [[Zviedrija]] (iepriekš {{escyr|1975}}., {{escyr|1985}}., {{escyr|1992}}., {{escyr|2000}}., {{escyr|2013}}. un {{escyr|2016}}. gadā)

Konkursā uzvarēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveices]] dziedātājs ''[[Nemo]]'' ar dziesmu ''[[The Code]]''.

== Norises vieta ==
[[Attēls:Malmö_Arena,_augusti_2014-2.jpg|left|thumb|200x200px|[[Malmes arēna]], 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta.]]
2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Zviedrijas pilsētā [[Malme|Malmē]] pēc [[Lorīna]]s uzvaras 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu ''[[Tattoo]]''. Šī bija 7 reize, kad Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Zviedrijā (iepriekš {{escyr|1975}}., {{escyr|1985}}., {{escyr|1992}}., {{escyr|2000}}., {{escyr|2013}}. un {{escyr|2016}}. gadā). [[Malmes arēna]] ar ietilpību 15 500 ir multifunkcionāla arēna, kas rīko [[rokasbumba|handbola]], [[florbols|florbola]] spēles, koncertus un citus pasākumus, tai skaitā 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last=Månsson |first=Annie |last2=Ek |first2=Torbjörn |date=2023-07-07 |title=Malmö får Eurovision 2024 |language=sv |trans-title=Malmö gets Eurovision 2024 |work=[[Aftonbladet]] |url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/melodifestivalen/a/pQOkGW/goteborg-och-ornskoldsvik-far-inte-eurovision |access-date=2023-07-07}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Zviedrija|width=225px|float=right|caption=Rīkotājpilsēta Malme (zilā krāsā), īsā saraksta pilsēta (zaļā krāsā), citas pilsētas, kas izteica interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā) un pilsētas, kas izteica interesi rīkot konkursu, bet vēlāk dalību atsauce (pelēkā krāsā)|places=
|label1=&lt;u&gt;'''[[Malme]]'''&lt;/u&gt;|lat1=55.605833|long1=13.035833|postition1=right|mark1=Blue pog.svg
|label2={{small|[[Stokholma]]}}|lat2=59.329444|long2=18.068611|position2=right|mark2=Green pog.svg
|label3={{small|[[Partille]]}}|lat3=57.7395|long3=12.10642|position3=top|mark3=Black pog x.svg
|label4={{small|[[Gēteborga]]}}|lat4=57.7|long4=11.966667|position4=bottom|mark4=Red pog.svg
|label5={{small|[[Ērnšeldsvīka]]}}|lat5=63.290833|long5=18.715556|position5=left|mark5=Red pog.svg
|label6={{small|[[Eskilstuna]]}}|coordinates6={{coord|59|22|15|N|16|30|35|E}}|position6=left|mark6=Black pog x.svg
|label7={{small|[[Jönköping]]}}|coordinates7={{coord|57|46|58|N|14|09|38|E}}|position7=right|mark7=Black pog x.svg
|label8={{small|[[Sandvikena]]}}|lat8=60.6467|long8=16.7667|position8=left|mark8=Black pog x.svg
|label9={{small|[[Eskilstūna]]}}|lat9=59.366389|long9=16.508333|position9=left|mark9=Black pog x.svg
|label10={{small|[[Jenšēpinga]]}}|lat10=57.782778|long10=14.160556|position10=right|mark10=Black pog x.svg
}}
Uzreiz pēc Zviedrijas uzvaras 2023. gada konkursā interesi rīkot konkursu izteica pirmās pilsētas   — [[Stokholma]], [[Malme]] un [[Gēteborga]], kas jau kādreiz bija rīkojušas Eirovīzijas dziesmu konkursu. Nākamajās dienās interesi rīkot konkursu izteica arī citas Zviedrijas pilsētas — [[Eskilstūna]], [[Ērnšeldsvīka]], [[Jenšēpinga]], [[Partille]] un [[Sandvikena]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Kurris |first=Dennis |date=2023-06-12 |title=Eurovision 2024: Last day for Swedish cities to submit hosting bids |url=https://www.esc-plus.com/eurovision-2024-last-day-to-submit-hosting-bids-for-swedish-cities/ |access-date=2023-06-15 |website=ESCplus |language=en}}&lt;/ref&gt;

Zviedrijas nacionālā raidorganizācija SVT noteica 2023. gada 12. jūniju kā termiņu, lai iesniegtu pieteikumus uz konkursa rīkošanu.&lt;ref name=&quot;Gothenburg&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Andersson |first=Rafaell |date=2023-06-10 |title=Eurovision 2024: Gothenburg Prepares Bid To Host |url=https://eurovoix.com/2023/06/10/eurovision-2024-gothenburg-prepares-bid-to-host/ |access-date=2023-06-10 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; Stokholma un Gēteborga savu pieteikumu iesniedza 7. un 10. jūnijā.&lt;ref name=&quot;Gothenburg&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2023-06-07 |title=Stockholm vill ha Eurovision Song Contest |trans-title=Stockholm wants the Eurovision Song Contest|url=https://www.expressen.se/noje/stockholm-vill-ha-eurovision/ |access-date=2023-06-08 |website=[[Expressen]] |language=sv}}&lt;/ref&gt; 13. jūnijā pieteikumus iesniedza Malme un Jēnšēpinga.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Ahlinder |first=Stina |date=2023-06-13 |url=https://www.svt.se/nyheter/lokalt/vasternorrland/ornskoldsvik-kommun-har-ansokt-om-att-fa-arrangera-eurovision |title=Örnsköldsvik kommun ansöker om att arrangera Eurovision 2024 |language=sv |trans-title=Örnsköldsvik Municipality applies to organize Eurovision 2024 |work=[[SVT Nyheter]] |access-date=2023-06-13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2023-06-13 |title=Eurovision 2024: Malmö Enters the Race to Host Eurovision for a Third Time |url=https://eurovoix.com/2023/06/13/eurovision-2024-malmo-bid/ |access-date=2023-06-21 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt; Neilgi pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām pieteikumus iesniedza vēl četras pilsētas.&lt;ref name=&quot;Alverland&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2023-06-12 |last=Alverland |first=Fredrik |title=Flera i kampen att få vara värdstad för Eurovision – &quot;Kort om tid&quot; |trans-title=Several cities in the running to be the host city for Eurovision – &quot;Little time left&quot; |url=https://sverigesradio.se/artikel/flera-i-kampen-att-fa-vara-vardstad-for-eurovision-kort-om-tid |access-date=2023-06-12 |work=[[Sveriges Radio]] |language=sv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.svt.se/kultur/fyra-stader-som-slass-om-eurovision-song-contest-2024|date=2023-06-21|title=Fyra städer som slåss om Eurovision Song Contest 2024|trans-title=Four cities fighting for the Eurovision Song Contest 2024|language=sv|work=SVT Nyheter|access-date=2023-06-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|first1=Karin|last1=Avenäs|first2=Jakob|last2=Eidenskog|url=https://www.svt.se/nyheter/lokalt/vast/politisk-majoritet-i-goteborg-vill-arrangera-eurovision-song-contest|date=2023-06-28|title=Politisk majoritet i Göteborg vill arrangera Eurovision Song Contest|trans-title=The political majority in Gothenburg wants to organise the Eurovision Song Contest|language=sv|work=SVT Nyheter|access-date=2023-06-28}}&lt;/ref&gt; Neilgi pirms rīkotājpilsētas paziņošanas tapa zināms, ka Sandvikena un Jenšēpinga ir atteikušās no konkursa rīkošanas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2023-06-08 |title=Eurovision 2024: Sandviken Will Not Progress With Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2023/06/08/eurovision-2024-sandviken-bid-to-host/ |access-date=2023-06-08 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2023-06-13 |last=Isaksson |first=Simon |title=Problemet som satte stopp för Eurovision i Jönköping |trans-title=The problem which put an end to Eurovision in Jönköping |url=https://sverigesradio.se/artikel/problemet-som-satte-stopp-for-eurovision-i-jonkoping |access-date=2023-06-13 |work=Sveriges Radio |language=sv}}&lt;/ref&gt; 7. jūlijā tika paziņots, ka Gēteborga un Ērnšeldsvīka ir izkritušas no tālākas dalības par rīkotājpilsētas statusu.&lt;ref name=&quot;Shortlist&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Månsson |first=Annie |last2=Ek |first2=Torbjörn |date=2023-07-07 |title=Varken Göteborg eller Örnsköldsvik får Eurovision song contest 2024 |trans-title=Neither Gothenburg nor Örnsköldsvik will host the Eurovision Song Contest in 2024 |url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/melodifestivalen/a/pQOkGW/goteborg-och-ornskoldsvik-far-inte-eurovision |access-date=2023-07-07 |language=SV |website=Aftonbladet}}&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā EBU un SVT paziņoja, ka 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss norisināsies Malmē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Lindstedt |first=Moa |last2=Lindgren |first2=Hannah |date=2023-07-07 |title=Klart: Eurovision Song Contest 2024 arrangeras i Malmö |trans-title=Clear: Eurovision Song Contest 2024 will be arranged in Malmö |url=https://www.svt.se/kultur/klart-var-eurovision-song-contest-2024-arrangeras |access-date=2023-07-07 |website=SVT Nyheter |language=sv}}&lt;/ref&gt;

Zemāk attēlotas pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu.

'''Apzīmējumi:'''&lt;br /&gt;
{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta
{{Color box|#D0F0C0|*|border=darkgray}} Īsais saraksts
{{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;1&quot; | [[Eskilstūna]]
| [[Stiga Sporta arēna]]
| Rīkojusi 2020. gada Zviedrijas nacionālās Eirovīzijas atlases ''[[Melodifestivalen]]''. Neatbilda EBU prasībai par ietilpību.
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=17 May 2023 |access-date=18 May 2023 |title=När Stockholm sviker – Eskilstuna välkomnar Eurovision |trans-title=If Stockholm fails, Eskilstuna welcomes Eurovision |url=https://ekuriren.se/bli-prenumerant/artikel/r4047voj/ek-2m2kr_s_22 |work=[[Eskilstuna-Kuriren]] |language=sv}}&lt;/ref&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Ērnšeldsvīka]]^
| ''[[Hägglunds arēna]]''
| Rīkojusi vairākas Zviedrijas nacionālās Eirovīzijas atlases ''[[Melodifestivalen]]''.
|&lt;ref name=&quot;Shortlist&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dagenssamhalle.se/offentlig-ekonomi/kommunal-ekonomi/norrlandskommunen-vill-ha-eurovision---skulle-ge-en-annan-bild-av-sverige/|title=Norrlandskommunen vill ha Eurovision - 'Skulle ge en annan bild av Sverige'|language=Swedish|work=[[Dagens Samhälle]]|last=Åsgård|first=Samuel|date=16 May 2023}}&lt;/ref&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Gēteborga]]^
| ''[[Scandinavium]]''
| Rīkojusi [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Bija nepieciešama papildu iekārtu uzstādīšana uz jumta. Paredzēts nojaukt, lai uzsāktu jaunā sporta centra būvniecību.
|&lt;ref name=&quot;Gothenburg&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Shortlist&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2023-05-15 |last=Andersson |first=Hasse |title=Toppolitikern öppnar famnen för Eurovision 2024 – men inte plånboken |trans-title=Top politician opens his arms for Eurovision 2024 – but not his wallet |url=https://sverigesradio.se/artikel/toppolitikern-oppnar-famnen-for-eurovision-2024-men-inte-planboken |access-date=2023-05-16 |work=Sveriges Radio |language=sv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2023-05-15 |last=Hansson |first=Lovisa |title=Got Event satsar för att anordna Eurovision: &quot;Vill välkomna Europa&quot; |trans-title=Got Event invests in organizing Eurovision: &quot;Want to welcome Europe&quot; |url=https://sverigesradio.se/artikel/got-event-satsar-for-att-anordna-eurovision-vill-valkomna-europa |access-date=2023-05-16 |work=Sveriges Radio |language=sv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |date=16 May 2023 |last=Karlsson |first=Samuel |title=Här vill politikerna bygga nya Scandinavium |trans-title=Here is where politicians want to build the new Scandinavium |url=https://www.byggvarlden.se/har-uppfors-nya-scandinavium/ |work=Byggvärlden |language=sv |access-date=21 May 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The World of Hans Zimmer – A new dimension på Scandinavium |trans-title=The World of Hans Zimmer – A new dimension at Scandinavium |url=https://gotevent.se/evenemang/the-world-of-hans-zimmer/ |work=[[Got Event]] |language=sv |access-date=2 July 2023 |archive-date={{dat|2023|06|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230627123855/https://gotevent.se/evenemang/the-world-of-hans-zimmer/ }}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Jenšēpinga]]
| ''[[Husqvarna Gardenn]]''
| Rīkojusi atlases kārtas 2007. gada Zviedrijas nacionālajai Eirovīzijas atlasei ''Melodifestivalen''. Neatbilda EBU prasībai par ietilpību.
|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ahlqvist |first1=Carin |last2=Carlwe |first2=Ida |date=2023-05-15 |title=Hon vill att Eurovision arrangeras i Jönköping: &quot;Stora event är vi ju vana vid&quot; |trans-title=She wants Eurovision to be staged in Jönköping: &quot;We're used to big events&quot; |url=https://sverigesradio.se/artikel/hon-vill-att-eurovision-arrangeras-i-jonkoping-stora-event-ar-vi-ju-vana-vid |access-date=2023-05-20 |work=Sveriges Radio |language=sv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Hermansson |first=Sanna |date=2023-05-24 |title=Jönköping med i striden om Eurovision: &quot;Viktigt att vi vågar sticka ut&quot; |trans-title=Jönköping in the battle for Eurovision: &quot;It's important that we dare to stand out&quot; |url=https://sverigesradio.se/artikel/jonkoping-med-i-striden-om-eurovision-viktigt-att-vi-vagar-sticka-ut |access-date=2023-05-26 |work=Sveriges Radio |language=sv}}&lt;/ref&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Malme]]'''†
| [[Malmes arēna]]
| Rīkojusi [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]].
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sydsvenskan.se/2023-05-15/malmo-invantar-svt-om-esc-finalen-vi-vill-alltid-ha-stora-evenemang|title=Malmö inväntar SVT om ESC-finalen: 'Vi vill alltid ha stora evenemang'|language=Swedish|work=[[Sydsvenskan]]|last=Gillberg|first=Jonas|date=15 May 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2023-05-15 |title=🇸🇪 Eurovision 2024: Malmö Prepared to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2023/05/15/malmo-prepared-to-bid-to-host-eurovision-2024/ |access-date=2023-05-16 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Partille]]
| [[Partilles arēna]]
| Rīkojusi [[2019. gada Eirovīzijas koris]]. Neatbilda EBU prasībai par ietilpību.
|&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |date= |title=Partille öppnar för Eurovision Song Contest 2024: Vi kan arrangera finalen |language=sv |trans-title=Partille opens to the Eurovision Song Contest 2024: We can organise the final |work=Partille Tidning |url=https://www.partilletidning.se/nyheter/partille-oppnar-for-eurovision-song-contest-2024-vi-kan-arrangera-finalen.a7fcd2b1-c4ad-418f-b401-6ec56ccc80d7 |url-access=subscription |access-date=20 May 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sandvikena]]
| [[Gērensona arēna]]
| Rīkojusi atlases kārtas 2010. gada Zviedrijas nacionālajai Eirovīzijas atlasei ''Melodifestivalen''. Plānā tika iekļauta sadarbība ar citām [[Jēvleborjas lēne]]s pašvaldībām.
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=van Waarden |first=Franciska |date=2023-05-22 |title=Eurovision 2024: Sandviken City Council to Examine a Potential Hosting Bid |url=https://eurovoix.com/2023/05/22/eurovision-2024-sandviken-potential-hosting-bid/ |access-date=2023-05-22 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Jansson |first=Arvid |date=2023-05-21 |url=https://www.svt.se/nyheter/lokalt/gavleborg/sandvikens-kommun-vill-ta-eurovision-song-contest-till-goransson-arena |title=Sandvikens kommun vill ta Eurovision Song Contest till Göransson Arena |language=sv |trans-title=Sandviken Municipality wants to take the Eurovision Song Contest to the Göransson Arena |work=SVT Nyheter |access-date=2023-05-23}}&lt;/ref&gt;
|-style=&quot;background:#D0F0C0&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;rowgroup&quot; style=&quot;background:#D0F0C0&quot; | [[Stokholma]]*
| ''[[Friends Arena]]''
| Rīkojusi visas Zviedrijas nacionālās Eirovīzijas atlases ''[[Melodifestivalen]]'', izņemot vienu, kopš 2013. gada. Vietu atbalstija Stokholmas pašvaldība.
| rowspan=&quot;3&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Washak |first=James |date=2023-05-16 |title=Eurovision 2024: Stockholm's Aim is for the Friends Arena to Host the Contest |url=https://eurovoix.com/2023/05/16/eurovision-2024-stockholm-friends-arena-venue/ |access-date=2023-05-16 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2023/06/20/may-18th-ruled-possible-grand-final/|title=May 18th ruled out as possible Grand Final date in Stockholms Friends Arena|last=Rössing|first=Dominik|website=ESCXTRA|date=20 June 2023|access-date=20 June 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/a/rlOxbe/taylor-swift-gor-en-extra-konsert-i-stockholm|title=Taylor Swift gör en extra konsert i Stockholm|trans-title=Taylor Swift to hold an extra concert in Stockholm|work=Aftonbladet|language=sv|date=29 June 2023|access-date=29 June 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Silva|first=Emanuel|date=2023-06-20|url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/a/dwaJLJ/uppgifter-stockholm-vill-bygga-ny-arena-for-eurovision|title=Uppgifter: Stockholm vill bygga ny arena för Eurovision|trans-title=Details: Stockholm wants to build a new arena for Eurovision|work=Aftonbladet|language=sv|access-date=2023-06-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2023-06-21 |title= Eurovision 2024: Stockholm's Bid Based On New Temporary Arena |url=https://eurovoix.com/2023/06/21/eurovision-2024-stockholms-bid-temporary-arena/ |access-date=2023-06-21 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Haimi |first1=Elina |last2=Saveland |first2=Amanda |date=2023-06-20 |title=Stockholm vill bygga ny arena för Eurovision nästa år |trans-title=Stockholm wants to build a new arena for Eurovision next year |url=https://www.dn.se/kultur/stockholm-vill-bygga-ny-arena-for-eurovision-nasta-ar/ |access-date=2023-06-21 |website=[[Dagens Nyheter]] |language=sv}}&lt;/ref&gt;
|-style=&quot;background:#D0F0C0&quot;
| ''[[Tele2 Arena]]''
| —
|-style=&quot;background:#D0F0C0&quot;
| Pagaidu arēna
| Priekšlikums par pagaidu arēnu Frīhamnenā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2023-07-27|title=Stockholms frihamn|url=https://sv.wikipedia.org/w/index.php?title=Stockholms_frihamn&amp;oldid=53739028|journal=Wikipedia|language=sv}}&lt;/ref&gt; tika izvirzīts, jo bija grūtības atrast norises vietu, kas būtu brīva uz konkursa laiku.
|}

== Dalībvalstis ==
Valstis savu dalību konkursā varēja apstiprināt līdz 2023. gada 15. septembrim, bet paziņot par nepiedalīšanos varēja līdz 11. oktobrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|url=https://esctoday.com/191769/monaco-tvmonaco-launches-in-september-will-the-country-return-to-eurovision/|title=Monaco: TVMONACO launches in September: will the country return to Eurovision?|work=ESCToday|date=2023-08-17|access-date=2023-08-17}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 5. decembrī EBU paziņoja 37 valstis, kas piedalīsies 2024. gada konkursā. Pirmo reizi kopš {{escyr|1993}}. gada konkursā piedalītos arī [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]]. Savukārt [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]], kas piedalījās arī 2023. gada konkursā, sākotnēji paziņoja, ka konkursā nepiedalīsies&lt;ref name=&quot;Participants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2024-37-broadcasters-head-malmo|title=Eurovision 2024: 37 broadcasters head to Malmö|date=5 December 2023|access-date=5 December 2023|website=Eurovision.tv|publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|url=https://eurovoix.com/2024/01/03/romania-eurovision-2024-participation-still-being-discussed/|title=Romania: TVR Confirms Eurovision 2024 Participation Still Being Discussed|date=3 January 2024|access-date=3 January 2024|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;, taču līdz 2024. gada 25. janvārim notika sarunas starp EBU un Rumānijas raidorganizāciju [[Rumānijas Televīzija|TVR]].&lt;ref name=&quot;romdead1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Suta |first=Dan |date=17 January 2024 |title=Bomba momentului! Șeful TVR spune dacă România mai ajunge la Eurovision 2024 |trans-title=The bomb of the moment!  The head of TVR says whether Romania will still make it to Eurovision 2024 |language=ro |url=https://www.fanatik.ro/bomba-momentului-seful-tvr-spune-daca-romania-mai-ajunge-la-eurovision-2024-20581615 |access-date=17 January 2024 |work=Fanatik}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;romdead2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Stephenson |first=James |date=17 January 2024 |title=Romania: TVR's Board to Vote on Eurovision Participation on January 25 |url=https://eurovoix.com/2024/01/17/romania-tvrs-board-to-vote-on-eurovision-participation-on-january-25/ |access-date=17 January 2024 |work=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; 2024. gada 25. janvārī Rumānija paziņoja, ka 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā nepiedalīsies.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=25 January 2024 |title=Romania: TVR confirms non participation at Eurovision 2024 |url=https://esctoday.com/191659/romania-tvr-confirms-non-participation-at-eurovision-2024/ |access-date=25 January 2024 |work=ESCToday}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
[[Attēls:ESC 2024 Semi-Finals.svg|thumb|{{Legend|#D40000|Pirmā pusfināla dalībvalstis}}{{Legend|#ffaaaa|Valstis, kas automātiski kvalificējušās finālam, bet balsos pirmajā pusfinālā}}{{Legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis}}{{Legend|#99CCFF|Valstis, kas automātiski kvalificējušās finālam, bet balsos otrajā pusfinālā}}]]

==== Pirmais pusfināls ====
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls norisinājās [[7. maijs|7. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;calendar&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=13 March 2019 |title=Eurovision Calendar 2024 |url=https://eurovision.tv/calendar |access-date=30 January 2024 |website=Eurovision.tv |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) }}&lt;/ref&gt; Pusfinālā piedalījās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis plus [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalījās šajā pusfinālā vai konkursā, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2024-01-30 |title=Eurovision 2024: Semi-Final Draw results |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2024-semi-final-draw-results |access-date=2024-01-30 |website=Eurovision.tv |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt; Pusfinālā uzstājās arī Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas pārstāvji — Lielbritānija uzstājās starp Īriju un Ukrainu, Vācija uzstājās starp Islandi un Slovēniju un Zviedrija uzstājās starp Moldovu un Azerbaidžānu.&lt;ref name=&quot;AQinSF&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eurovision.tv/story/big-five-sweden-perform-semi-finals |title=Major changes for Malmö: Big Five &amp; Sweden perform LIVE in Semi-Finals and you can vote for longer |access-date=2024-03-11 |work=Eurovision.tv |date=11 March 2024 |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;semiorder&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision 2024: Semi-Final Running Orders revealed! |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2024-semi-final-running-orders-revealed |website=Eurovision.tv |publisher=EBU |access-date=26 March 2024 |date=26 March 2024}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| [[Sīlija Kapsis]]
| ''Liar''
| &quot;Melis&quot;
| Angļu
| 6.
| 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 02
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Teya Dora]]''
| ''Ramonda''
| —
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| 10.
| 47
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| [[Silvesters Belts]]
| ''Luktelk''
| &quot;Pagaidi&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]]
| 4.
| 119
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Īrija}}
| [[Īrijas Radio &amp; Televīzija|RTÉ]]
| ''[[Bambie Thug]]''
| ''Doomsday Blue''
| &quot;Pastardienas zilais&quot;
| Angļu
| 3.
| 124
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 05
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Ukrainas Publiskā raidorganizācijas kompānija|UA:PBC]]
| [[Aļona Aļona]] &amp; [[Džerija Heila]]
| ''Teresa &amp; Maria''
| &quot;Terēza un Marija&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| 2.
| 173
|-
| 06
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Luna (dziedātāja)|Luna]]
| ''The Tower''
| &quot;Tornis&quot;
| Angļu
| 12.
| 35
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 07
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu Radio un Televīzija|HRT]]
| ''[[Baby Lasagna]]''
| ''Rim Tim Tagi Dim''
| —
| Angļu
| 1.
| 177
|-
| 08
| {{ESC|Islande}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RÚV]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Scared of Heights''
| &quot;Nobijies no augstuma&quot;
| Angļu
| 15.
| 3
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēnijas Radio un Televīzija|RTVSLO]]
| ''[[Raiven]]''
| ''Veronika''
| —
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| 9.
| 51
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| ''[[Windows95man]]''
| ''No Rules!''
| &quot;Bez noteikumiem!&quot;
| Angļu
| 7.
| 59
|-
| 11
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| [[Natālija Barbu]]
| ''In the Middle''
| &quot;Vidū&quot;
| Angļu
| 13.
| 20
|-
| 12
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Fahree]]'' pied. [[Ilkins Dovlatovs]]
| ''Özünlə apar''
| &quot;Ņem to līdzi&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
| 14.
| 11
|-
| 13
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| ''[[Electric Fields]]''
| ''One Milkali (One Blood)''
| &quot;Vienas asinis&quot;
| Angļu{{efn|name=Austrālija|Sastāv no dažiem vārdiem Jankunitjatdžaras dialektā.}}
| 11.
| 41
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Iolanda]]''
| ''Grito''
| &quot;Kliedziens&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 8.
| 58
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Tali Golerganta|Tali]]
| ''Fighter''
| &quot;Cīnītājs&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]&lt;br /&gt;Angļu
| 5.
| 117
|}

==== Otrais pusfināls ====
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls norisinājās [[9. maijs|9. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;calendar&quot;/&gt; Pusfinālā piedalījās 16 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis plus [[Francijas Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalījās šajā pusfinālā vai konkursā, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.&lt;ref name=&quot;:8&quot;/&gt; Pusfinālā uzstājās arī Francijas, Spānijas un Itālijas pārstāvji — Francija uzstājās starp Čehiju un Austriju, Spānija uzstājās starp Latviju un Sanmarīno un Itālija uzstājās starp Igauniju un Izraēlu.&lt;ref name=&quot;AQinSF&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;semiorder&quot;/&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| [[Sāra Boniči]]
| ''Loop''
| &quot;Cilpa&quot;
| Angļu
| 16.
| 13
|-
| 02
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Besa Kokedhima]]
| ''Titan''
| &quot;Titāns&quot;
| Angļu
| 15.
| 14
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu raidorganizācijas korporācija|ERT]]
| [[Marina Sati]]
| ''Zari (Ζάρι)''
| &quot;Mirt&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 5.
| 86
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| ''[[Nemo]]''
| ''[[The Code]]''
| &quot;Kods&quot;
| Angļu
| 4.
| 132
|-
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| ''[[Aiko]]''
| ''Pedestal''
| &quot;Pjedestāls&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 11.
| 38
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 06
| {{ESC|Austrija}}
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Kaleen]]''
| ''We Will Rave''
| &quot;Mēs trakosim&quot;
| Angļu
| 9.
| 46
|-
| 07
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| ''[[Saba (dziedātāja)|Saba]]''
| ''Sand''
| &quot;Smiltis&quot;
| Angļu
| 12.
| 36
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 08
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Ladaniva]]''
| ''Jako (Ժակո)''
| —
| [[Armēņu valoda|Armēņu]]
| 3.
| 137
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Televīzija|LTV]]
| [[Dons]]
| ''[[Hollow]]''
| &quot;Tukšums&quot;
| Angļu
| 7.
| 72
|-
| 10
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| ''[[Megara (mūzikas grupa)|Megara]]''
| ''11:11''
| —
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]&lt;br /&gt;[[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 14.
| 16
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| [[Notsa Buzaladze]]
| ''Fire Fighter''
| &quot;Ugunsdzēsējs&quot;
| Angļu
| 8.
| 54
|-
| 12
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Mustii]]''
| ''Before the Party's Over''
| &quot;Pirms ballīte ir beigusies&quot;
| Angļu
| 13.
| 18
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[5miinust]]'' un ''[[Puuluup]]''
| ''(Nendest) narkootikumidest ei tea me (küll) midagi''
| &quot;Mēs (tiešām) neko nezinām par (šīm) narkotikām&quot;
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| 6.
| 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Edena Golana]]
| ''Hurricane''
| &quot;Orkāns&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Ivrits]]
| 1.
| 194
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| ''[[Gåte]]''
| ''Ulveham''
| &quot;Vilka āda&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 10.
| 43
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 16
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[AVROTROS]]
| [[Josts Kleins]]
| ''Europapa''
| —
| [[Holandiešu valoda|Holandiešu]]
| 2.
| 182
|}

=== Fināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
{{Legend|#FE8080 |text={{double-dagger}}|Diskvalficēts}}
Finālā piedalījās 26 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais piecinieks&quot; un Zviedrija, kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsoja visas 37 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalījās, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Tas norisinājās [[11. maijs|11. maijā]].
Neskatoties uz to, ka Nīderlande kvalificējās finālam, tās pārstāvis [[Josts Kleins]] tika diskvalificēts par konfliktu ar kādu no konkursa producentiem.&lt;ref name=&quot;DQ&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2024-05-11 |title=Statement on Dutch participation in the Eurovision Song Contest |url=https://eurovision.tv/mediacentre/release/statement-dutch-participation-eurovision-song-contest |access-date=2024-05-11 |website=Eurovision.tv |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt; Taču Nīderlande saglabāja savas tiesības balsot finālā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2024-05-11 |title=Joost Klein gediskwalificeerd voor finale • AVROTROS 'geschokt door beslissing' |url=https://nos.nl/collectie/13971/liveblog/2520041-joost-klein-gediskwalificeerd-voor-finale-avrotros-geschokt-door-beslissing |access-date=2024-05-11 |website=nos.nl |language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2024-05-11 |title=Joost Klein from the Netherlands disqualified from Eurovision 2024 |url=https://eurovisionworld.com/esc/joost-klein-from-the-netherlands-disqualified-from-eurovision-2024 |access-date=2024-05-11 |website=Eurovisionworld |language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji)
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Markuss &amp; Martinus]]
| ''Unforgettable''
| &quot;Neaizmirstamais&quot;
| Angļu
| 9.
| 174
|-
| 02
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Ukrainas Publiskā raidorganizācijas kompānija|UA:PBC]]
| [[Aļona Aļona]] &amp; [[Džerija Heila]]
| ''Teresa &amp; Maria''
| &quot;Terēza un Marija&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| 3.
| 453
|-
| 03
| {{ESC|Vācija}}
| [[Ziemeļvācijas Raidorganizācija|NDR]]{{efn|name=NDR|Vācijas sabiedriskās televīzijas ARD vārdā.}}
| [[Īzaks (dziedātājs)|Īzaks]]
| ''Always on the Run''
| &quot;Vienmēr skrējienā&quot;
| Angļu
| 12.
| 117
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Tali Golerganta|Tali]]
| ''Fighter''
| &quot;Cīnītājs&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]&lt;br /&gt;Angļu
| 13.
| 103
|-bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| &lt;s&gt;05&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;[[AVROTROS]]&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;[[Josts Kleins]]&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;''Europapa''&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;—&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;[[Holandiešu valoda|Holandiešu]]&lt;/s&gt;
|
|
|-
| 06
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Edena Golana]]
| ''Hurricane''
| &quot;Orkāns&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Ivrits]]
| 5.
| 375
|-
| 07
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| [[Silvesters Belts]]
| ''Luktelk''
| &quot;Pagaidi&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]]
| 14.
| 90
|-
| 08
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spānijas Radio un Televīzijas Kooperācija|RTVE]]
| ''[[Nebulossa]]''
| ''Zorra''
| &quot;Parāds&quot;
| Spāņu
| 22.
| 30
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[5miinust]]'' un ''[[Puuluup]]''
| ''(Nendest) narkootikumidest ei tea me (küll) midagi''
| &quot;Mēs (tiešām) neko nezinām par (šīm) narkotikām&quot;
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| 20.
| 37
|-
| 10
| {{ESC|Īrija}}
| [[Īrijas Radio &amp; Televīzija|RTÉ]]
| ''[[Bambie Thug]]''
| ''Doomsday Blue''
| &quot;Pastardienas zilais&quot;
| Angļu
| 6.
| 278
|-
| 11
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Televīzija|LTV]]
| [[Dons]]
| ''[[Hollow]]''
| &quot;Tukšums&quot;
| Angļu
| 16.
| 64
|-
| 12
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu raidorganizācijas korporācija|ERT]]
| [[Marina Sati]]
| ''Zari (Ζάρι)''
| &quot;Mirt&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 11.
| 126
|-
| 13
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| [[Olijs Aleksandrs]]
| ''Dizzy''
| &quot;Reibonis&quot;
| Angļu
| 18.
| 46
|-
| 14
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| ''[[Gåte]]''
| ''Ulveham''
| &quot;Vilka āda&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 25.
| 16
|-
| 15
| {{ESC|Itālija}}
| [[RAI-Itālija Radio-Televīzija|RAI]]
| [[Angelina Mango]]
| ''La noia''
| &quot;Garlaicība&quot;
| Itāļu
| 7.
| 268
|-
| 16
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Teya Dora]]''
| ''Ramonda''
| —
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| 17.
| 54
|-
| 17
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| ''[[Windows95man]]''
| ''No Rules!''
| &quot;Bez noteikumiem!&quot;
| Angļu
| 19.
| 38
|-
| 18
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Iolanda]]''
| ''Grito''
| &quot;Kliedziens&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 10.
| 152
|-
| 19
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Ladaniva]]''
| ''Jako (Ժակո)''
| —
| [[Armēņu valoda|Armēņu]]
| 8.
| 183
|-
| 20
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| [[Sīlija Kapsis]]
| ''Liar''
| &quot;Melis&quot;
| Angļu
| 15.
| 78
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 21
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| ''[[Nemo]]''
| ''The Code''
| &quot;Kods&quot;
| Angļu
| 1.
| 591
|-
| 22
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēnijas Radio un Televīzija|RTVSLO]]
| ''[[Raiven]]''
| ''Veronika''
| —
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| 23.
| 27
|-
| 23
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu Radio un Televīzija|HRT]]
| ''[[Baby Lasagna]]''
| ''Rim Tim Tagi Dim''
| —
| Angļu
| 2.
| 547
|-
| 24
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| [[Notsa Buzaladze]]
| ''Fire Fighter''
| &quot;Ugunsdzēsējs&quot;
| Angļu
| 21.
| 34
|-
| 25
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Slimane]]''
| ''Mon Amour''
| &quot;Mana mīlestība&quot;
| Franču
| 4.
| 445
|-
| 26
| {{ESC|Austrija}}
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Kaleen]]''
| ''We Will Rave''
| &quot;Mēs trakosim&quot;
| Angļu
| 24.
| 24
|}

== Balsojums ==
=== Pirmais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|+ Pirmā pusfināla balsojums&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2024/first-semi-final |title=Malmö 2024 – First Semi-Final – Scoreboard |publisher=Eurovision Song Contest |access-date=28 March 2024 |archive-date=30 January 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240130185817/https://eurovision.tv/event/malmo-2024/first-semi-final }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: left; background: #F2F2F2;&quot; | 
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Iceland}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lielbritānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Pārējā pasaule}}
|-
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;15&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 67
| style=&quot;background: #aaa;&quot; |  || 4 || || 1 ||  ||  || 4 || 4 || 7 || 2 || '''12''' || '''12''' || 7 || 8 || 4 ||  || 1 || 1 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 47
|  5|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  '''12'''|| || 10 || ||  ||  5|| ||  1||  5||  5|| ||  || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 119
|  10|| 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  '''12'''||  10||  7|| 3 || 7 ||  6||  7|| 2 || 3 || 6 ||  4|| 10 || 8 ||  5|| '''12'''|| 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 124
|  6||  7|| 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 || 8 ||  6||  3||  4|| 8 ||  5|| 6 || 10 || 7 || 6 || 6 || 6 ||  10|| 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 173
| '''12'''|| 6 || '''12'''||  8|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12'''|| 8 || 10 || 8 || 10 || 10 ||  10|| 8 || '''12'''|| 8 || 10 || 10 || 7 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 35
| || ||  4|| 7 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 8 ||  1|| ||  ||  ||  1|| ||  ||  2||  3||  6||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 177
| 7 ||  '''12'''|| 10 || 10 ||  '''12'''|| 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12'''|| '''12'''|| '''12'''|| 8 ||  7|| '''12'''|| 6 || 7 ||  '''12'''|| '''12'''|| 8 || 8
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 3
| 1 || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || || 2 || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 51
| 2 || 10 || 3 || || || 4 || 10 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 4 || 1 || 3 || 3 || 1 || || || || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 59
| || || 6 || 5 || 6 || 5 || 5 || 6 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || 5 || || 2 || 3 || 8 || 4 || 1
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
| 3 || 3 || || 2 || 4 || || 1 || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || || 5 || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 11
|  ||  1||  1|| ||  1||  1|| || || ||  1||  6|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#f2f2f2;&quot; | Austrālija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 41
| || || 2 || 4 || 5|| 2 || || 2 || || 5 || 1 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || 3 || 4 || 4 || 5 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 58
| 4 ||  5||  5||  3|| 2 ||  3||  2||  1||  2|| 4 || 3 || 4 ||  2|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  '''12'''||  1|| ||  2|| 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 117
| 8 || 8 || 7 || 6 || 7 || 6 || 7 || 5 || 5 || 6 || 7 || 8 || 4 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; |  || 7 || 7 || 3 || 6
|}

==== 12 punkti ====

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; |8
|{{ESC|Horvātija}}
|{{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; |5
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Kipra}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, [[Attēls:Flag of the Rest of the World (Eurovision).svg|20px]] Pārējā pasaule
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;rowgroup&quot; |2
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lielbritānija}}
|-
|{{ESC|Kipra}}
|{{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;rowgroup&quot; |1
|{{ESC|Portugāle}}
|{{ESC|Luksemburga}}
|-
|{{ESC|Serbija}}
|{{ESC|Horvātija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|+ Otrā pusfināla balsojums&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2024/second-semi-final |title=Malmö 2024 – Second Semi-Final – Scoreboard |publisher=Eurovision Song Contest |access-date=12 February 2025 }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: left; background: #F2F2F2;&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Pārējā pasaule}}
|-
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;16&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 13
| style=&quot;background: #aaa;&quot; |  ||  ||  3|| ||  ||  || ||  5|| ||  4|| ||  ||  ||  ||  ||  ||  1|| ||  || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 14
|  || style=&quot;background: #aaa;&quot; |  || 5 || 3 || || || || || || 2 || || || || || ||  || || 4 || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 86
|  6||  8|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  8||  4||  2||  2||  '''12'''|| ||  ||  6||  8|| ||  3||  1||  6||  4||  6||  5|| 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 132
| 8 || 5 || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 || 8 || 6 || 7 || 7 || '''12'''|| 5 || 7 || 7 || 4 || 7 || 8 || 8 || 8 || 4 || 6
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Čehija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 38
| 2 || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 || 1 || 1 || 3 || 6 || 4 || || 2 || 5 || 3 || 1 || || 2 || 2 || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 46
| 3 || 4 || 4 || 4 || 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 4 || 2 || || 1 || 1 || 3 || 8 || 2 || 2 || || || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 36
| 1 || ||  || 2 || ||  3|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  3||  4|| 7 || || || 5 || 1 || 10 || || ||  || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 137
|  5|| 6 ||  8||  6||  7|| 6 ||  5|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  5||  8||  '''12'''||  6||  4||  '''12'''||  5||  10||  10||  7||  7|| 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 72
| 7 || || || 7 || 5 || 4 || 7 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 7 || 5 || '''12'''|| || 6 ||  3|| || || 6 ||
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 16
| || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || || || || || || || 1 || 10 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 54
|  4|| 7 || 6 || ||  1||  1|| || 10 || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; |  || 2 ||  1||  6|| || ||  6|| 5 ||  1|| 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 18
|  ||  2||  1|| ||  ||  ||  ||  ||  1|| ||  2|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  2|| ||  5||  5|| ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 79
| || 3 || 2 || 5 || 6 || 7 || 4 || 2 || '''12'''|| 1 || || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 10 || 4 || 7 || 2 || 3 || || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 194
| 10 || '''12'''|| 10 ||  '''12'''|| '''12'''|| 10 || '''12'''|| 6 || 10 || ||  10||  10|| 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  '''12'''|| '''12'''|| '''12'''||  '''12'''|| '''12'''|| '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 43
| ||  1|| || 1 || 3 || || 8 || || 6 || 5 || || 3 || 6 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 4 || 3 || || || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 182
| '''12'''|| 10 || '''12'''|| 10 || 10 || '''12'''|| 10 || 8 || 8 || 10 || 8 || '''12'''|| 10 || 7 || 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; |  || 7 || 10 || 8 || 10
|}

==== 12 punkti ====

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; | 10
| {{ESC|Izraēla}}
| {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, [[Attēls:Flag of the Rest of the World (Eurovision).svg|20px]] Pārējā pasaule
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;1&quot; | 4
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Malta}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;1&quot; | 2
| {{ESC|Armēnija}}
| {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Šveice}}
| {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Latvija}}
| {{ESC|Igaunija}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Latvija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{{Legend|#FFE6E6|Diskvalificēts}}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px&quot;
|-
! colspan=&quot;7&quot; |Sadalītais rezultāts
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopējais rezultāts
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 1
| bgcolor=gold|{{ESC|Šveice}} 
| bgcolor=gold|591
| bgcolor=gold|{{ESC|Šveice}}
| bgcolor=gold|365
| {{ESC|Horvātija}}
| 337
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 2
| {{ESC|Horvātija}}
| 547
| {{ESC|Francija}}
| 218
| {{ESC|Izraēla}}
| 323
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 3
| {{ESC|Ukraina}}
| 453
| {{ESC|Horvātija}}
| 210
| {{ESC|Ukraina}}
| 307
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 4
| {{ESC|Francija}}
| 445
| {{ESC|Itālija}}
| 164
| {{ESC|Francija}}
| 227
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 5
| {{ESC|Izraēla}}
| 375
| {{ESC|Ukraina}}
| 146
| bgcolor=gold|{{ESC|Šveice}}
| bgcolor=gold|226
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 6
| {{ESC|Īrija}}
| 278
| {{ESC|Īrija}}
| 142
| {{ESC|Īrija}}
| 136
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 7
| {{ESC|Itālija}}
| 268
| {{ESC|Portugāle}}
| 139
| {{ESC|Itālija}}
| 104
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 8
| {{ESC|Armēnija}}
| 183
| {{ESC|Zviedrija}}
| 125
| {{ESC|Grieķija}}
| 85
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 9
| {{ESC|Zviedrija}}
| 174
| {{ESC|Armēnija}}
| 101
| {{ESC|Armēnija}}
| 82
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 10
| {{ESC|Portugāle}}
| 152
| {{ESC|Vācija}}
| 99
| {{ESC|Lietuva}}
| 58
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 11
| {{ESC|Grieķija}}
| 126
| {{ESC|Luksemburga}}
| 83
| {{ESC|Zviedrija}}
| 49
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 12
| {{ESC|Vācija}}
| 117
| {{ESC|Izraēla}}
| 52
| {{ESC|Kipra}}
| 44
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 13
| {{ESC|Luksemburga}}
| 103
| {{ESC|Lielbritānija}}
| 46
| {{ESC|Igaunija}}
| 33
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 14
| {{ESC|Lietuva}}
| 90
| {{ESC|Grieķija}}
| 41
| {{SRB}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 15
| {{ESC|Kipra}}
| 78
| {{ESC|Latvija}}
| 36
| {{ESC|Somija}}
| 31
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 16
| {{ESC|Latvija}}
| 64
| {{ESC|Kipra}}
| 34
| {{ESC|Latvija}}
| 28
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 17
| {{ESC|Serbija}}
| 54
| {{ESC|Lietuva}}
| 32
| {{ESC|Luksemburga}}
| 20
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 18
| {{ESC|Lielbritānija}}
| 46
| {{ESC|Serbija}}
| 22
| {{ESC|Gruzija}}
| 19
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 19
| {{ESC|Somija}}
| 38
| {{ESC|Spānija}}
| 19
| {{ESC|Vācija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 20
| {{ESC|Igaunija}}
| 37
| {{ESC|Austrija}}
| 19
| {{ESC|Portugāle}}
| 13
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 21
| {{ESC|Gruzija}}
| 34
| {{ESC|Gruzija}}
| 15
| {{ESC|Slovēnija}}
| 12
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| 30
| {{ESC|Slovēnija}}
| 15
| {{ESC|Spānija}}
| 11
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 23
| {{ESC|Slovēnija}}
| 27
| {{ESC|Norvēģija}}
| 12
| {{ESC|Austrija}}
| 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 24
| {{ESC|Austrija}}
| 24
| {{ESC|Somija}}
| 7
| {{ESC|Norvēģija}}
| 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 25
| {{ESC|Norvēģija}}
| 16
| {{ESC|Igaunija}}
| 4
| {{ESC|Lielbritānija}}
| 0
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | —
| bgcolor=#FFE6E6 |{{ESC|Nīderlande}}
| bgcolor=#FFE6E6 |—
| bgcolor=#FFE6E6 |{{ESC|Nīderlande}}
| bgcolor=#FFE6E6 |—
| bgcolor=#FFE6E6 |{{ESC|Nīderlande}}
| bgcolor=#FFE6E6 |—
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; font-size: 85%;&quot;
|+ Fināla balsojuma rezultāts (žūrijas balsojums)&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2024 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/tmalmo-20249/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=16 December 2024 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #F2F2F2;&quot; | 
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}}
|-
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lielbritānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Zviedrija}}
|-
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 174
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 125
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 49
| 8 || 6 || 1 || 5 || 2 ||  || 2 ||  || 8 ||  || 5 || 5 || 8 || 3 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 1 || 1 || 6 ||  ||  ||  || 6 || 7 || 3 || 3 || 1 || 5 || 10 || 5 || 2 || 5 || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; |
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 453
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 146
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 307
| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 5 || 1 ||  ||  || 7 ||  || '''12''' || 8 || 1 || 6 ||  || 4 || 4 ||  ||  || 5 || 2 || '''12''' || 2 || 10 || 2 || 6 || 10 ||  || 8 || 6 || 1 || 3 || 8 || 2 || 10 || 1 || 6 || 1 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 117
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 99
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 18
| 7 || 2 || 4 ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 10 ||  ||  || 5 || 6 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 ||  || 2 ||  ||  || 5 || 4 || 5 ||  || 8 || 4 || 3 || 2 || 8 || 2 || 4 || 6 || 4 ||  || 1 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 103
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 83
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
| 1 || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 ||  || 4 || 5 || 4 ||  || '''12''' || 2 || 1 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  ||  || 2 || 3 ||  ||  ||  || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || 4 ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 375
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 52
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 323
|  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || 3 ||  || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  ||  || 8 || 4 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 90
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 32
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 58
| 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 || 4 ||  || 1 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 30
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 11
|  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 7 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 37
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 4
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 33
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 2 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 278
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 142
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 136
| 10 || 7 ||  || 10 || 7 || 7 || 8 ||  || 7 ||  || '''12''' || 7 || 10 ||  ||  ||  || 1 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 10 || 6 || 10 || 4 || 7 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 ||  || 3 || 2 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 64
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 36
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 28
|  || 3 || 8 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 4 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  || 1 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 126
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 41
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 85
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 4 || 2 ||  || '''12''' ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 3 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lielbritānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 46
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 46
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 0
|  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 6 || 8 || 3 || 4 ||  ||  ||  || 4 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 16
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 4
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 268
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 164
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 104
| 2 || 5 ||  || 6 || 10 || 8 || 6 || 10 ||  || 6 || 7 ||  || 1 || 5 || 2 || 8 || 3 || 7 || 6 || 10 || 8 || 3 || 6 || 10 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 5 || 7 ||  ||  ||  || 7 || 3 ||  || 6 || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 54
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 22
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 32
|  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || 1 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 38
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 7
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 31
|  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 152
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 139
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 13
| 3 || '''12''' || 3 ||  || 5 || 1 || '''12''' || 5 || 3 || 3 ||  ||  || 3 ||  ||  || 10 || 8 || 4 || 7 || 4 || 6 ||  || 8 ||  || '''12''' ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || 4 || 1 || 5 || 6 ||  || 8 ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 183
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 101
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 82
|  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  || 8 || 6 ||  ||  || 3 ||  || 7 || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || 6 || 4 ||  || 4 ||  || 3 || 7 || 6 || 3 ||  || 8 ||  || 5 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 78
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 34
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 44
|  || 1 || 7 || 2 || 3 ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  || 2
|- style=&quot;background-color: gold;&quot;|
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: gold;&quot; | '''Šveice'''
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 591
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 365
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 226
| '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' ||  || '''12''' || 10 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || 7 || 10 || '''12''' || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 6 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 6 || '''12''' || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 27
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 15
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
|  ||  ||  || 3 ||  ||  || 10 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 547
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 210
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 337
| 4 || 8 || 6 || 4 ||  || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 2 || 4 || 8 || 8 ||  ||  || 6 || 6 || 6 || 1 || 8 || 8 ||  || 8 || 7 || 8 || 2 || 8 || 10 ||  ||  || 10 || 6 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 34
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 15
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
|  ||  ||  || 7 ||  || 2 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 445
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 218
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 227
| 6 ||  || 10 ||  ||  || 6 || 4 ||  || 4 || 1 ||  || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || 10 || 5 || 6 || 7 || 7 || 10 || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 || 5 ||  || '''12''' || '''12''' || 10 || 3 || 3 || 10 || 7 || 8 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 24
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 5
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; font-size: 85%;&quot;
|+ Fināla balsojuma rezultāts (skatītāju balsojums)&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #F2F2F2;&quot; | 
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}}
|-
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lielbritānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Pārējā pasaule}}
|-
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 174
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 125
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 49
|  ||  ||  ||  ||  || 1 || 2 ||  || 3 ||  ||  || 6 ||  || 10 ||  ||  || 1 ||  ||  || 8 || 1 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 2 || 1 || 1 || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 453
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 146
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 307
| style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 7 || 8 || 10 || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || 10 || 6 || 10 || 10 || 8 || 8 || 3 || 8 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || 8 || 7 || 8 || 10 || 6 || 10 || 7 || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || '''12''' ||  || 8 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 117
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 99
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 18
|  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 103
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 83
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
|  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 375
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 52
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 323
|  || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || 5 ||  || 10 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12''' || 8 || '''12''' || 5 || '''12''' || 1 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 7 || 6 || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 5 || 10 || 3 || 3 || '''12''' || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 90
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 32
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 58
| 7 || 8 || 4 ||  || 1 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 1 || 3 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 8 || 7 || 3 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 3 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 30
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 11
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 1 || 3 || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 37
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 4
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 33
| 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 278
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 142
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 136
| 8 || 10 ||  || 4 || 2 || 4 || 5 ||  || 6 ||  || 8 || 3 || 7 || 4 || 1 || 2 || 2 || 4 ||  || 2 || 2 || 2 || 6 || 2 ||  || 3 || 5 || 5 || 2 || 3 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 2 || 5 || 7 || 4 || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 64
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 36
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 28
| 5 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 ||  ||  || 4 ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 126
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 41
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 85
|  || 1 || 5 || 1 || 7 || 2 ||  || 4 || 2 ||  || 3 ||  || 2 ||  || 5 || 10 ||  || 2 || 4 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lielbritānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 46
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 46
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 0
|  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 16
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 4
| 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 268
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 164
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 104
|  ||  || 3 || 3 || 3 || 8 || 7 || 8 ||  || 7 ||  ||  || 4 ||  || 3 || 6 || 3 || 3 || 8 || 4 || 4 ||  || 2 || 1 || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 4 || 3 ||  ||  || 1 || 4 || 3 || 2 || 4 || 1 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 54
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 22
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 32
|  ||  ||  ||  ||  || 3 || '''12''' || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 38
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 7
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 31
| 2 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  || 1 || 1 || 3 || 1 ||  ||  ||  || 5 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 152
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 139
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 13
|  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 183
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 101
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 82
| 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || 1 || 5 || 6 || 1 ||  || 3 ||  || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 10 || 1 || 1 || 5 ||  || 3 || 3 || 10 || 4 ||  || 2 || 5 ||  || 2 ||  ||  || 4 ||  || 1 || 2 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 78
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 34
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 44
|  ||  ||  || 6 || 4 ||  ||  || 5 ||  || 1 || 5 ||  ||  ||  ||  || 4 || 6 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background-color: gold;&quot;|
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: gold;&quot; | '''Šveice'''
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 591
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 365
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 226
| '''12''' || 5 || 2 || 10 || 5 || 6 || 1 || 3 || 7 ||  || 7 || 5 || 6 || 6 || 7 || 8 || 4 || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 7 || 8 || 6 || 6 || 6 || 4 || 6 || 8 || 6 || 8 || 6 || 7 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 27
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 15
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
|  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 547
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 210
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 337
| 10 || 7 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12''' || 8 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || 7 || '''12''' || 5 || 10 || 7 || 6 || 10 || 10 || '''12''' || 7 || 8 || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 5 || '''12''' || 10 || 5 || 10 || '''12''' || 10 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 34
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 15
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
|  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 445
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 218
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 227
| 6 || 2 || 8 || 2 || 6 || 7 || 6 || 6 || 4 || 2 || 2 || 7 || 5 || 7 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 7 || 6 || 10 || 5 || 5 || 6 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 4 || 8 || 10 || 10 || 6 || 4 || 7 || 7 || 7 || 10 || 6 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 24
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 5
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+ Žūrija piešķirtie 12 punkti
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; | 22
| {{ESC|Šveice}}
| {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Luksemburga}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;1&quot; | 4
| {{ESC|Francija}}
| {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;1&quot; | 3
| {{ESC|Portugāle}}
| {{ESC|Francija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Lielbritānija}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Horvātija}}
| {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Grieķija}}
| {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Īrija}}
| {{ESC|Austrālija}}
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Vācija}}
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+ Skatītāju piešķirtie 12 punkti
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
! scope=&quot;row&quot; | 15
| {{ESC|Izraēla}}
| {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Lielbritānija}}, {{ESC|Luksemburga}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 9
| {{ESC|Horvātija}}
| {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Polija}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Kipra}}
| {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Latvija}}
|-
| {{ESC|Francija}}
| {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Serbija}}
| {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Šveice}}
| {{ESC|Ukraina}}
|}

== Formāts ==

=== Balsošanas sistēma ===
Pēc tam, kad 2023. gada konkursa iznākums, kurā Zviedrija uzvarēja, neskatoties uz Somijas pārsvaru telebalsošanā, izraisīja domstarpības klausītāju vidū, Norvēģijas raidorganizācija [[NRK]] sāka sarunas ar EBU par iespējamu žūrijas balsošanas procedūras pārskatīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv2.no/underholdning/avslorer-nar-fremtiden-til-juryordningen-blir-avgjort/15818164/|title=Avslører når fremtiden til juryordningen blir avgjort|last=AS|first=TV 2|website=TV 2|access-date=2023-08-04|date=2023-06-14|language=no}}&lt;/ref&gt; Norvēģijas delegācijas vadītājs Stigs Karlsens intervijā ierosināja samazināt žūrijas svaru galīgajā vērtējumā no pašreizējiem 49,4% līdz 40% vai 30%.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Eurovíziós Podcast - Mi a norvég siker titka, mit tanácsol nekünk Stig Karlsen delegációvezető?|url=https://www.youtube.com/watch?v=89i6_tSBC3c|accessdate=2023-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2023/07/19/eurovision-2024-norway-plans-to-propose-new-voting-system/|title=🇸🇪 Eurovision 2024: Norway Plans to Propose New Voting System|last=Stephenson|first=James|website=Eurovoix|access-date=2023-08-04|date=2023-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Raidīšanas laiks ===
2023. gadā jūnijā zviedru medijs [[Aftonbladet]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se|title=aftonbladet.se|access-date=04.08.2023.}}&lt;/ref&gt; ziņoja, ka raidorganizācija [[SVT]] izvērtē iespējamās formāta izmaiņas, lai par aptuveni stundu samazinātu fināla norises laiku, kas ir ievērojami palielinājies atklāšanas karogu parādes (ieviests 2013. gadā) un žūrijas/telebalsošanas sistēmas (ieviests 2016. gadā) dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bloggar.aftonbladet.se/schlagerbloggen/2023/06/svts-plan-avslojad-i-hemliga-dokumentet-vill-kapa-eurovision-sandningen-med-en-timme/|title=SVT:s plan avslöjad i hemliga dokumentet: Vill kapa Eurovision-sändningen med en timme|website=Schlagerbloggen|access-date=2023-08-04|date=2023-06-16|language=sv-SE}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2023/06/16/eurovision-2024-svt-aim-shorten-the-grand-final-one-hour/|title=🇸🇪 Eurovision 2024: SVT Aim to Shorten the Grand Final by One Hour|last=Stephenson|first=James|website=Eurovoix|access-date=2023-08-04|date=2023-06-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Pārraides ==
Visas iesaistītās raidorganizācijas var izvēlēties raidīt uz vietas vai ar attāliem komentētājiem, kas sniedz ieskatu un balsošanas informāciju savai vietējai auditorijai. Lai gan viņiem ir jāpārraida vismaz pusfināls, kurā viņi balso, un fināls — lielākā daļa raidorganizāciju pārraida visus trīs šovus ar atšķirīgiem programmu plāniem. Turklāt dažas neiesaistītās raidorganizācijas var pārraidīt konkursu. Eirovīzijas dziesmu konkursa ''[[YouTube]]'' kanāls nodrošina visu šovu starptautiskas tiešraides.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+'''Raidorganizācijas un komentētāji iesaistītajās valstīs'''
!Valsts
!Raidorganizācija
!Kanāls
!Šovi
|-
|{{ESC|Vācija}}
|ARD/NDR
|''[[Das Erste]]''
|Fināls
|-
|{{ESC|Itālija}}
|[[RAI]]
|[[:en:Rai 1|Rai 1]]
|Fināls
|-
|{{ESC|Luksemburga}}
|[[RTL Group|RTL]]
|[[:en:RTL Télé Lëtzebuerg|RTL Télé Lëtzebuerg]]
|Visi šovi
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]

== Ārējās saistes ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

== Atsauces un piezīmes ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces|colwidth=30em}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2024. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>58r10eg91jgzmzcgaehdx6qdfi0xq19</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455059</id>
      <parentid>4455058</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:46:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4455059</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91945" sha1="avj8rwl643u6w6259cgtiy2cop6q1k9" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = &quot;United by Music&quot; (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2024 logo.jpg
| att_izm                = 
| fināls                 = 2024. gada 11. maijā
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = 2024. gada 7. maijā
| otrais pusfināls       = 2024. gada 9. maijā
| vadītājs (i)           = [[Pētra Mēde]]&lt;br /&gt;[[Malīna Ākermane]]
| koordinators           = [[Martins Esterdāls]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = ''Sveriges Television'' (SVT)
| vieta                  = {{vieta|Zviedrija|Malme|Malmes arēna}}
| uzvarētājs             = {{ESC|Šveice}} ''[[Nemo]]'' — ''[[The Code]]''
| balsošanas sistēma     =  No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 37
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Luksemburga}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Rumānija}}
| diskvalificētās valstis= {{ESC|Nīderlande}}
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2024 Map 2.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 = Fināla dalībvalstis
| col2 = #22b14c | tag2 = Valsts, kas kvalificējās no pusfināla, bet tika diskvalificēta pirms fināla
| col3 = #951313 | tag3 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis
| col4 = #a2a397 | tag4 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2023]]
| nākamais               = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025 ►]]
}}
'''2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2024}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2024}}) bija 68. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika [[Zviedrija]]s pilsētā [[Malme|Malmē]] pēc [[Lorīna]]s uzvaras [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Tattoo]]''.&lt;ref name=&quot;sweden&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2023-05-14 |title=Eurovision 2023 Winner’s Press Conference with Loreen |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2023-winners-press-conference-loreen |access-date=2023-05-14 |website=Eurovision.tv |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pusfināli notika 7. un 9. maijā, bet fināls 11. maijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2023-07-07 |title=Malmö will host the 68th Eurovision Song Contest in May 2024 |url=https://eurovision.tv/story/malmo-will-host-68th-eurovision-song-contest-may-2024 |access-date=2023-07-07 |website=Eurovision.tv |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) |language=en}}&lt;/ref&gt;

Šī bija septītā reize, kad konkursu rīkoja [[Zviedrija]] (iepriekš {{escyr|1975}}., {{escyr|1985}}., {{escyr|1992}}., {{escyr|2000}}., {{escyr|2013}}. un {{escyr|2016}}. gadā)

Konkursā uzvarēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveices]] dziedātājs ''[[Nemo]]'' ar dziesmu ''[[The Code]]''.

== Norises vieta ==
[[Attēls:Malmö_Arena,_augusti_2014-2.jpg|left|thumb|200x200px|[[Malmes arēna]], 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta.]]
2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Zviedrijas pilsētā [[Malme|Malmē]] pēc [[Lorīna]]s uzvaras 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu ''[[Tattoo]]''. Šī bija 7 reize, kad Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Zviedrijā (iepriekš {{escyr|1975}}., {{escyr|1985}}., {{escyr|1992}}., {{escyr|2000}}., {{escyr|2013}}. un {{escyr|2016}}. gadā). [[Malmes arēna]] ar ietilpību 15 500 ir multifunkcionāla arēna, kas rīko [[rokasbumba|handbola]], [[florbols|florbola]] spēles, koncertus un citus pasākumus, tai skaitā 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last=Månsson |first=Annie |last2=Ek |first2=Torbjörn |date=2023-07-07 |title=Malmö får Eurovision 2024 |language=sv |trans-title=Malmö gets Eurovision 2024 |work=[[Aftonbladet]] |url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/melodifestivalen/a/pQOkGW/goteborg-och-ornskoldsvik-far-inte-eurovision |access-date=2023-07-07}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Zviedrija|width=225px|float=right|caption=Rīkotājpilsēta Malme (zilā krāsā), īsā saraksta pilsēta (zaļā krāsā), citas pilsētas, kas izteica interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā) un pilsētas, kas izteica interesi rīkot konkursu, bet vēlāk dalību atsauce (pelēkā krāsā)|places=
|label1=&lt;u&gt;'''[[Malme]]'''&lt;/u&gt;|lat1=55.605833|long1=13.035833|postition1=right|mark1=Blue pog.svg
|label2={{small|[[Stokholma]]}}|lat2=59.329444|long2=18.068611|position2=right|mark2=Green pog.svg
|label3={{small|[[Partille]]}}|lat3=57.7395|long3=12.10642|position3=top|mark3=Black pog x.svg
|label4={{small|[[Gēteborga]]}}|lat4=57.7|long4=11.966667|position4=bottom|mark4=Red pog.svg
|label5={{small|[[Ērnšeldsvīka]]}}|lat5=63.290833|long5=18.715556|position5=left|mark5=Red pog.svg
|label6={{small|[[Eskilstuna]]}}|coordinates6={{coord|59|22|15|N|16|30|35|E}}|position6=left|mark6=Black pog x.svg
|label7={{small|[[Jönköping]]}}|coordinates7={{coord|57|46|58|N|14|09|38|E}}|position7=right|mark7=Black pog x.svg
|label8={{small|[[Sandvikena]]}}|lat8=60.6467|long8=16.7667|position8=left|mark8=Black pog x.svg
|label9={{small|[[Eskilstūna]]}}|lat9=59.366389|long9=16.508333|position9=left|mark9=Black pog x.svg
|label10={{small|[[Jenšēpinga]]}}|lat10=57.782778|long10=14.160556|position10=right|mark10=Black pog x.svg
}}
Uzreiz pēc Zviedrijas uzvaras 2023. gada konkursā interesi rīkot konkursu izteica pirmās pilsētas   — [[Stokholma]], [[Malme]] un [[Gēteborga]], kas jau kādreiz bija rīkojušas Eirovīzijas dziesmu konkursu. Nākamajās dienās interesi rīkot konkursu izteica arī citas Zviedrijas pilsētas — [[Eskilstūna]], [[Ērnšeldsvīka]], [[Jenšēpinga]], [[Partille]] un [[Sandvikena]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Kurris |first=Dennis |date=2023-06-12 |title=Eurovision 2024: Last day for Swedish cities to submit hosting bids |url=https://www.esc-plus.com/eurovision-2024-last-day-to-submit-hosting-bids-for-swedish-cities/ |access-date=2023-06-15 |website=ESCplus |language=en}}&lt;/ref&gt;

Zviedrijas nacionālā raidorganizācija SVT noteica 2023. gada 12. jūniju kā termiņu, lai iesniegtu pieteikumus uz konkursa rīkošanu.&lt;ref name=&quot;Gothenburg&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Andersson |first=Rafaell |date=2023-06-10 |title=Eurovision 2024: Gothenburg Prepares Bid To Host |url=https://eurovoix.com/2023/06/10/eurovision-2024-gothenburg-prepares-bid-to-host/ |access-date=2023-06-10 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; Stokholma un Gēteborga savu pieteikumu iesniedza 7. un 10. jūnijā.&lt;ref name=&quot;Gothenburg&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2023-06-07 |title=Stockholm vill ha Eurovision Song Contest |trans-title=Stockholm wants the Eurovision Song Contest|url=https://www.expressen.se/noje/stockholm-vill-ha-eurovision/ |access-date=2023-06-08 |website=[[Expressen]] |language=sv}}&lt;/ref&gt; 13. jūnijā pieteikumus iesniedza Malme un Jēnšēpinga.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Ahlinder |first=Stina |date=2023-06-13 |url=https://www.svt.se/nyheter/lokalt/vasternorrland/ornskoldsvik-kommun-har-ansokt-om-att-fa-arrangera-eurovision |title=Örnsköldsvik kommun ansöker om att arrangera Eurovision 2024 |language=sv |trans-title=Örnsköldsvik Municipality applies to organize Eurovision 2024 |work=[[SVT Nyheter]] |access-date=2023-06-13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2023-06-13 |title=Eurovision 2024: Malmö Enters the Race to Host Eurovision for a Third Time |url=https://eurovoix.com/2023/06/13/eurovision-2024-malmo-bid/ |access-date=2023-06-21 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt; Neilgi pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām pieteikumus iesniedza vēl četras pilsētas.&lt;ref name=&quot;Alverland&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2023-06-12 |last=Alverland |first=Fredrik |title=Flera i kampen att få vara värdstad för Eurovision – &quot;Kort om tid&quot; |trans-title=Several cities in the running to be the host city for Eurovision – &quot;Little time left&quot; |url=https://sverigesradio.se/artikel/flera-i-kampen-att-fa-vara-vardstad-for-eurovision-kort-om-tid |access-date=2023-06-12 |work=[[Sveriges Radio]] |language=sv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.svt.se/kultur/fyra-stader-som-slass-om-eurovision-song-contest-2024|date=2023-06-21|title=Fyra städer som slåss om Eurovision Song Contest 2024|trans-title=Four cities fighting for the Eurovision Song Contest 2024|language=sv|work=SVT Nyheter|access-date=2023-06-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|first1=Karin|last1=Avenäs|first2=Jakob|last2=Eidenskog|url=https://www.svt.se/nyheter/lokalt/vast/politisk-majoritet-i-goteborg-vill-arrangera-eurovision-song-contest|date=2023-06-28|title=Politisk majoritet i Göteborg vill arrangera Eurovision Song Contest|trans-title=The political majority in Gothenburg wants to organise the Eurovision Song Contest|language=sv|work=SVT Nyheter|access-date=2023-06-28}}&lt;/ref&gt; Neilgi pirms rīkotājpilsētas paziņošanas tapa zināms, ka Sandvikena un Jenšēpinga ir atteikušās no konkursa rīkošanas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2023-06-08 |title=Eurovision 2024: Sandviken Will Not Progress With Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2023/06/08/eurovision-2024-sandviken-bid-to-host/ |access-date=2023-06-08 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2023-06-13 |last=Isaksson |first=Simon |title=Problemet som satte stopp för Eurovision i Jönköping |trans-title=The problem which put an end to Eurovision in Jönköping |url=https://sverigesradio.se/artikel/problemet-som-satte-stopp-for-eurovision-i-jonkoping |access-date=2023-06-13 |work=Sveriges Radio |language=sv}}&lt;/ref&gt; 7. jūlijā tika paziņots, ka Gēteborga un Ērnšeldsvīka ir izkritušas no tālākas dalības par rīkotājpilsētas statusu.&lt;ref name=&quot;Shortlist&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Månsson |first=Annie |last2=Ek |first2=Torbjörn |date=2023-07-07 |title=Varken Göteborg eller Örnsköldsvik får Eurovision song contest 2024 |trans-title=Neither Gothenburg nor Örnsköldsvik will host the Eurovision Song Contest in 2024 |url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/melodifestivalen/a/pQOkGW/goteborg-och-ornskoldsvik-far-inte-eurovision |access-date=2023-07-07 |language=SV |website=Aftonbladet}}&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā EBU un SVT paziņoja, ka 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss norisināsies Malmē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Lindstedt |first=Moa |last2=Lindgren |first2=Hannah |date=2023-07-07 |title=Klart: Eurovision Song Contest 2024 arrangeras i Malmö |trans-title=Clear: Eurovision Song Contest 2024 will be arranged in Malmö |url=https://www.svt.se/kultur/klart-var-eurovision-song-contest-2024-arrangeras |access-date=2023-07-07 |website=SVT Nyheter |language=sv}}&lt;/ref&gt;

Zemāk attēlotas pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu.

'''Apzīmējumi:'''&lt;br /&gt;
{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta
{{Color box|#D0F0C0|*|border=darkgray}} Īsais saraksts
{{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;1&quot; | [[Eskilstūna]]
| [[Stiga Sporta arēna]]
| Rīkojusi 2020. gada Zviedrijas nacionālās Eirovīzijas atlases ''[[Melodifestivalen]]''. Neatbilda EBU prasībai par ietilpību.
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=17 May 2023 |access-date=18 May 2023 |title=När Stockholm sviker – Eskilstuna välkomnar Eurovision |trans-title=If Stockholm fails, Eskilstuna welcomes Eurovision |url=https://ekuriren.se/bli-prenumerant/artikel/r4047voj/ek-2m2kr_s_22 |work=[[Eskilstuna-Kuriren]] |language=sv}}&lt;/ref&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Ērnšeldsvīka]]^
| ''[[Hägglunds arēna]]''
| Rīkojusi vairākas Zviedrijas nacionālās Eirovīzijas atlases ''[[Melodifestivalen]]''.
|&lt;ref name=&quot;Shortlist&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dagenssamhalle.se/offentlig-ekonomi/kommunal-ekonomi/norrlandskommunen-vill-ha-eurovision---skulle-ge-en-annan-bild-av-sverige/|title=Norrlandskommunen vill ha Eurovision - 'Skulle ge en annan bild av Sverige'|language=Swedish|work=[[Dagens Samhälle]]|last=Åsgård|first=Samuel|date=16 May 2023}}&lt;/ref&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Gēteborga]]^
| ''[[Scandinavium]]''
| Rīkojusi [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Bija nepieciešama papildu iekārtu uzstādīšana uz jumta. Paredzēts nojaukt, lai uzsāktu jaunā sporta centra būvniecību.
|&lt;ref name=&quot;Gothenburg&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Shortlist&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2023-05-15 |last=Andersson |first=Hasse |title=Toppolitikern öppnar famnen för Eurovision 2024 – men inte plånboken |trans-title=Top politician opens his arms for Eurovision 2024 – but not his wallet |url=https://sverigesradio.se/artikel/toppolitikern-oppnar-famnen-for-eurovision-2024-men-inte-planboken |access-date=2023-05-16 |work=Sveriges Radio |language=sv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2023-05-15 |last=Hansson |first=Lovisa |title=Got Event satsar för att anordna Eurovision: &quot;Vill välkomna Europa&quot; |trans-title=Got Event invests in organizing Eurovision: &quot;Want to welcome Europe&quot; |url=https://sverigesradio.se/artikel/got-event-satsar-for-att-anordna-eurovision-vill-valkomna-europa |access-date=2023-05-16 |work=Sveriges Radio |language=sv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |date=16 May 2023 |last=Karlsson |first=Samuel |title=Här vill politikerna bygga nya Scandinavium |trans-title=Here is where politicians want to build the new Scandinavium |url=https://www.byggvarlden.se/har-uppfors-nya-scandinavium/ |work=Byggvärlden |language=sv |access-date=21 May 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The World of Hans Zimmer – A new dimension på Scandinavium |trans-title=The World of Hans Zimmer – A new dimension at Scandinavium |url=https://gotevent.se/evenemang/the-world-of-hans-zimmer/ |work=[[Got Event]] |language=sv |access-date=2 July 2023 |archive-date={{dat|2023|06|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230627123855/https://gotevent.se/evenemang/the-world-of-hans-zimmer/ }}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Jenšēpinga]]
| ''[[Husqvarna Gardenn]]''
| Rīkojusi atlases kārtas 2007. gada Zviedrijas nacionālajai Eirovīzijas atlasei ''Melodifestivalen''. Neatbilda EBU prasībai par ietilpību.
|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ahlqvist |first1=Carin |last2=Carlwe |first2=Ida |date=2023-05-15 |title=Hon vill att Eurovision arrangeras i Jönköping: &quot;Stora event är vi ju vana vid&quot; |trans-title=She wants Eurovision to be staged in Jönköping: &quot;We're used to big events&quot; |url=https://sverigesradio.se/artikel/hon-vill-att-eurovision-arrangeras-i-jonkoping-stora-event-ar-vi-ju-vana-vid |access-date=2023-05-20 |work=Sveriges Radio |language=sv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Hermansson |first=Sanna |date=2023-05-24 |title=Jönköping med i striden om Eurovision: &quot;Viktigt att vi vågar sticka ut&quot; |trans-title=Jönköping in the battle for Eurovision: &quot;It's important that we dare to stand out&quot; |url=https://sverigesradio.se/artikel/jonkoping-med-i-striden-om-eurovision-viktigt-att-vi-vagar-sticka-ut |access-date=2023-05-26 |work=Sveriges Radio |language=sv}}&lt;/ref&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Malme]]'''†
| [[Malmes arēna]]
| Rīkojusi [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]].
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sydsvenskan.se/2023-05-15/malmo-invantar-svt-om-esc-finalen-vi-vill-alltid-ha-stora-evenemang|title=Malmö inväntar SVT om ESC-finalen: 'Vi vill alltid ha stora evenemang'|language=Swedish|work=[[Sydsvenskan]]|last=Gillberg|first=Jonas|date=15 May 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2023-05-15 |title=🇸🇪 Eurovision 2024: Malmö Prepared to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2023/05/15/malmo-prepared-to-bid-to-host-eurovision-2024/ |access-date=2023-05-16 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Partille]]
| [[Partilles arēna]]
| Rīkojusi [[2019. gada Eirovīzijas koris]]. Neatbilda EBU prasībai par ietilpību.
|&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |date= |title=Partille öppnar för Eurovision Song Contest 2024: Vi kan arrangera finalen |language=sv |trans-title=Partille opens to the Eurovision Song Contest 2024: We can organise the final |work=Partille Tidning |url=https://www.partilletidning.se/nyheter/partille-oppnar-for-eurovision-song-contest-2024-vi-kan-arrangera-finalen.a7fcd2b1-c4ad-418f-b401-6ec56ccc80d7 |url-access=subscription |access-date=20 May 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sandvikena]]
| [[Gērensona arēna]]
| Rīkojusi atlases kārtas 2010. gada Zviedrijas nacionālajai Eirovīzijas atlasei ''Melodifestivalen''. Plānā tika iekļauta sadarbība ar citām [[Jēvleborjas lēne]]s pašvaldībām.
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=van Waarden |first=Franciska |date=2023-05-22 |title=Eurovision 2024: Sandviken City Council to Examine a Potential Hosting Bid |url=https://eurovoix.com/2023/05/22/eurovision-2024-sandviken-potential-hosting-bid/ |access-date=2023-05-22 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Jansson |first=Arvid |date=2023-05-21 |url=https://www.svt.se/nyheter/lokalt/gavleborg/sandvikens-kommun-vill-ta-eurovision-song-contest-till-goransson-arena |title=Sandvikens kommun vill ta Eurovision Song Contest till Göransson Arena |language=sv |trans-title=Sandviken Municipality wants to take the Eurovision Song Contest to the Göransson Arena |work=SVT Nyheter |access-date=2023-05-23}}&lt;/ref&gt;
|-style=&quot;background:#D0F0C0&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; scope=&quot;rowgroup&quot; style=&quot;background:#D0F0C0&quot; | [[Stokholma]]*
| ''[[Friends Arena]]''
| Rīkojusi visas Zviedrijas nacionālās Eirovīzijas atlases ''[[Melodifestivalen]]'', izņemot vienu, kopš 2013. gada. Vietu atbalstija Stokholmas pašvaldība.
| rowspan=&quot;3&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Washak |first=James |date=2023-05-16 |title=Eurovision 2024: Stockholm's Aim is for the Friends Arena to Host the Contest |url=https://eurovoix.com/2023/05/16/eurovision-2024-stockholm-friends-arena-venue/ |access-date=2023-05-16 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2023/06/20/may-18th-ruled-possible-grand-final/|title=May 18th ruled out as possible Grand Final date in Stockholms Friends Arena|last=Rössing|first=Dominik|website=ESCXTRA|date=20 June 2023|access-date=20 June 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/a/rlOxbe/taylor-swift-gor-en-extra-konsert-i-stockholm|title=Taylor Swift gör en extra konsert i Stockholm|trans-title=Taylor Swift to hold an extra concert in Stockholm|work=Aftonbladet|language=sv|date=29 June 2023|access-date=29 June 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Silva|first=Emanuel|date=2023-06-20|url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/a/dwaJLJ/uppgifter-stockholm-vill-bygga-ny-arena-for-eurovision|title=Uppgifter: Stockholm vill bygga ny arena för Eurovision|trans-title=Details: Stockholm wants to build a new arena for Eurovision|work=Aftonbladet|language=sv|access-date=2023-06-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2023-06-21 |title= Eurovision 2024: Stockholm's Bid Based On New Temporary Arena |url=https://eurovoix.com/2023/06/21/eurovision-2024-stockholms-bid-temporary-arena/ |access-date=2023-06-21 |website=Eurovoix |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Haimi |first1=Elina |last2=Saveland |first2=Amanda |date=2023-06-20 |title=Stockholm vill bygga ny arena för Eurovision nästa år |trans-title=Stockholm wants to build a new arena for Eurovision next year |url=https://www.dn.se/kultur/stockholm-vill-bygga-ny-arena-for-eurovision-nasta-ar/ |access-date=2023-06-21 |website=[[Dagens Nyheter]] |language=sv}}&lt;/ref&gt;
|-style=&quot;background:#D0F0C0&quot;
| ''[[Tele2 Arena]]''
| —
|-style=&quot;background:#D0F0C0&quot;
| Pagaidu arēna
| Priekšlikums par pagaidu arēnu Frīhamnenā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2023-07-27|title=Stockholms frihamn|url=https://sv.wikipedia.org/w/index.php?title=Stockholms_frihamn&amp;oldid=53739028|journal=Wikipedia|language=sv}}&lt;/ref&gt; tika izvirzīts, jo bija grūtības atrast norises vietu, kas būtu brīva uz konkursa laiku.
|}

== Dalībvalstis ==
Valstis savu dalību konkursā varēja apstiprināt līdz 2023. gada 15. septembrim, bet paziņot par nepiedalīšanos varēja līdz 11. oktobrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|url=https://esctoday.com/191769/monaco-tvmonaco-launches-in-september-will-the-country-return-to-eurovision/|title=Monaco: TVMONACO launches in September: will the country return to Eurovision?|work=ESCToday|date=2023-08-17|access-date=2023-08-17}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 5. decembrī EBU paziņoja 37 valstis, kas piedalīsies 2024. gada konkursā. Pirmo reizi kopš {{escyr|1993}}. gada konkursā piedalītos arī [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]]. Savukārt [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]], kas piedalījās arī 2023. gada konkursā, sākotnēji paziņoja, ka konkursā nepiedalīsies&lt;ref name=&quot;Participants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2024-37-broadcasters-head-malmo|title=Eurovision 2024: 37 broadcasters head to Malmö|date=5 December 2023|access-date=5 December 2023|website=Eurovision.tv|publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|url=https://eurovoix.com/2024/01/03/romania-eurovision-2024-participation-still-being-discussed/|title=Romania: TVR Confirms Eurovision 2024 Participation Still Being Discussed|date=3 January 2024|access-date=3 January 2024|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;, taču līdz 2024. gada 25. janvārim notika sarunas starp EBU un Rumānijas raidorganizāciju [[Rumānijas Televīzija|TVR]].&lt;ref name=&quot;romdead1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Suta |first=Dan |date=17 January 2024 |title=Bomba momentului! Șeful TVR spune dacă România mai ajunge la Eurovision 2024 |trans-title=The bomb of the moment!  The head of TVR says whether Romania will still make it to Eurovision 2024 |language=ro |url=https://www.fanatik.ro/bomba-momentului-seful-tvr-spune-daca-romania-mai-ajunge-la-eurovision-2024-20581615 |access-date=17 January 2024 |work=Fanatik}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;romdead2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Stephenson |first=James |date=17 January 2024 |title=Romania: TVR's Board to Vote on Eurovision Participation on January 25 |url=https://eurovoix.com/2024/01/17/romania-tvrs-board-to-vote-on-eurovision-participation-on-january-25/ |access-date=17 January 2024 |work=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; 2024. gada 25. janvārī Rumānija paziņoja, ka 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā nepiedalīsies.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=25 January 2024 |title=Romania: TVR confirms non participation at Eurovision 2024 |url=https://esctoday.com/191659/romania-tvr-confirms-non-participation-at-eurovision-2024/ |access-date=25 January 2024 |work=ESCToday}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
[[Attēls:ESC 2024 Semi-Finals.svg|thumb|{{Legend|#D40000|Pirmā pusfināla dalībvalstis}}{{Legend|#ffaaaa|Valstis, kas automātiski kvalificējušās finālam, bet balsos pirmajā pusfinālā}}{{Legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis}}{{Legend|#99CCFF|Valstis, kas automātiski kvalificējušās finālam, bet balsos otrajā pusfinālā}}]]

==== Pirmais pusfināls ====
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls norisinājās [[7. maijs|7. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;calendar&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=13 March 2019 |title=Eurovision Calendar 2024 |url=https://eurovision.tv/calendar |access-date=30 January 2024 |website=Eurovision.tv |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) }}&lt;/ref&gt; Pusfinālā piedalījās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis plus [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalījās šajā pusfinālā vai konkursā, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2024-01-30 |title=Eurovision 2024: Semi-Final Draw results |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2024-semi-final-draw-results |access-date=2024-01-30 |website=Eurovision.tv |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt; Pusfinālā uzstājās arī Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas pārstāvji — Lielbritānija uzstājās starp Īriju un Ukrainu, Vācija uzstājās starp Islandi un Slovēniju un Zviedrija uzstājās starp Moldovu un Azerbaidžānu.&lt;ref name=&quot;AQinSF&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eurovision.tv/story/big-five-sweden-perform-semi-finals |title=Major changes for Malmö: Big Five &amp; Sweden perform LIVE in Semi-Finals and you can vote for longer |access-date=2024-03-11 |work=Eurovision.tv |date=11 March 2024 |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;semiorder&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision 2024: Semi-Final Running Orders revealed! |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2024-semi-final-running-orders-revealed |website=Eurovision.tv |publisher=EBU |access-date=26 March 2024 |date=26 March 2024}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| [[Sīlija Kapsis]]
| ''Liar''
| &quot;Melis&quot;
| Angļu
| 6.
| 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 02
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Teya Dora]]''
| ''Ramonda''
| —
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| 10.
| 47
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| [[Silvesters Belts]]
| ''Luktelk''
| &quot;Pagaidi&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]]
| 4.
| 119
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Īrija}}
| [[Īrijas Radio &amp; Televīzija|RTÉ]]
| ''[[Bambie Thug]]''
| ''Doomsday Blue''
| &quot;Pastardienas zilais&quot;
| Angļu
| 3.
| 124
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 05
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Ukrainas Publiskā raidorganizācijas kompānija|UA:PBC]]
| [[Aļona Aļona]] &amp; [[Džerija Heila]]
| ''Teresa &amp; Maria''
| &quot;Terēza un Marija&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| 2.
| 173
|-
| 06
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Luna (dziedātāja)|Luna]]
| ''The Tower''
| &quot;Tornis&quot;
| Angļu
| 12.
| 35
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 07
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu Radio un Televīzija|HRT]]
| ''[[Baby Lasagna]]''
| ''Rim Tim Tagi Dim''
| —
| Angļu
| 1.
| 177
|-
| 08
| {{ESC|Islande}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RÚV]]
| [[Hēra Bjerka]]
| ''Scared of Heights''
| &quot;Nobijies no augstuma&quot;
| Angļu
| 15.
| 3
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēnijas Radio un Televīzija|RTVSLO]]
| ''[[Raiven]]''
| ''Veronika''
| —
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| 9.
| 51
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| ''[[Windows95man]]''
| ''No Rules!''
| &quot;Bez noteikumiem!&quot;
| Angļu
| 7.
| 59
|-
| 11
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| [[Natālija Barbu]]
| ''In the Middle''
| &quot;Vidū&quot;
| Angļu
| 13.
| 20
|-
| 12
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Fahree]]'' pied. [[Ilkins Dovlatovs]]
| ''Özünlə apar''
| &quot;Ņem to līdzi&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
| 14.
| 11
|-
| 13
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| ''[[Electric Fields]]''
| ''One Milkali (One Blood)''
| &quot;Vienas asinis&quot;
| Angļu{{efn|name=Austrālija|Sastāv no dažiem vārdiem Jankunitjatdžaras dialektā.}}
| 11.
| 41
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Iolanda]]''
| ''Grito''
| &quot;Kliedziens&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 8.
| 58
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Tali Golerganta|Tali]]
| ''Fighter''
| &quot;Cīnītājs&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]&lt;br /&gt;Angļu
| 5.
| 117
|}

==== Otrais pusfināls ====
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls norisinājās [[9. maijs|9. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;calendar&quot;/&gt; Pusfinālā piedalījās 16 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis plus [[Francijas Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalījās šajā pusfinālā vai konkursā, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.&lt;ref name=&quot;:8&quot;/&gt; Pusfinālā uzstājās arī Francijas, Spānijas un Itālijas pārstāvji — Francija uzstājās starp Čehiju un Austriju, Spānija uzstājās starp Latviju un Sanmarīno un Itālija uzstājās starp Igauniju un Izraēlu.&lt;ref name=&quot;AQinSF&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;semiorder&quot;/&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| [[Sāra Boniči]]
| ''Loop''
| &quot;Cilpa&quot;
| Angļu
| 16.
| 13
|-
| 02
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Besa Kokedhima]]
| ''Titan''
| &quot;Titāns&quot;
| Angļu
| 15.
| 14
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu raidorganizācijas korporācija|ERT]]
| [[Marina Sati]]
| ''Zari (Ζάρι)''
| &quot;Mirt&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 5.
| 86
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| ''[[Nemo]]''
| ''[[The Code]]''
| &quot;Kods&quot;
| Angļu
| 4.
| 132
|-
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| ''[[Aiko]]''
| ''Pedestal''
| &quot;Pjedestāls&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 11.
| 38
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 06
| {{ESC|Austrija}}
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Kaleen]]''
| ''We Will Rave''
| &quot;Mēs trakosim&quot;
| Angļu
| 9.
| 46
|-
| 07
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| ''[[Saba (dziedātāja)|Saba]]''
| ''Sand''
| &quot;Smiltis&quot;
| Angļu
| 12.
| 36
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 08
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Ladaniva]]''
| ''Jako (Ժակո)''
| —
| [[Armēņu valoda|Armēņu]]
| 3.
| 137
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Televīzija|LTV]]
| [[Dons]]
| ''[[Hollow]]''
| &quot;Tukšums&quot;
| Angļu
| 7.
| 72
|-
| 10
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| ''[[Megara (mūzikas grupa)|Megara]]''
| ''11:11''
| —
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]&lt;br /&gt;[[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 14.
| 16
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| [[Notsa Buzaladze]]
| ''Fire Fighter''
| &quot;Ugunsdzēsējs&quot;
| Angļu
| 8.
| 54
|-
| 12
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Mustii]]''
| ''Before the Party's Over''
| &quot;Pirms ballīte ir beigusies&quot;
| Angļu
| 13.
| 18
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[5miinust]]'' un ''[[Puuluup]]''
| ''(Nendest) narkootikumidest ei tea me (küll) midagi''
| &quot;Mēs (tiešām) neko nezinām par (šīm) narkotikām&quot;
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| 6.
| 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Edena Golana]]
| ''Hurricane''
| &quot;Orkāns&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Ivrits]]
| 1.
| 194
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| ''[[Gåte]]''
| ''Ulveham''
| &quot;Vilka āda&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 10.
| 43
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 16
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[AVROTROS]]
| [[Josts Kleins]]
| ''Europapa''
| —
| [[Holandiešu valoda|Holandiešu]]
| 2.
| 182
|}

=== Fināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
{{Legend|#FE8080 |text={{double-dagger}}|Diskvalficēts}}
Finālā piedalījās 26 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais piecinieks&quot; un Zviedrija, kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsoja visas 37 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalījās, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Tas norisinājās [[11. maijs|11. maijā]].
Neskatoties uz to, ka Nīderlande kvalificējās finālam, tās pārstāvis [[Josts Kleins]] tika diskvalificēts par konfliktu ar kādu no konkursa producentiem.&lt;ref name=&quot;DQ&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2024-05-11 |title=Statement on Dutch participation in the Eurovision Song Contest |url=https://eurovision.tv/mediacentre/release/statement-dutch-participation-eurovision-song-contest |access-date=2024-05-11 |website=Eurovision.tv |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt; Taču Nīderlande saglabāja savas tiesības balsot finālā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2024-05-11 |title=Joost Klein gediskwalificeerd voor finale • AVROTROS 'geschokt door beslissing' |url=https://nos.nl/collectie/13971/liveblog/2520041-joost-klein-gediskwalificeerd-voor-finale-avrotros-geschokt-door-beslissing |access-date=2024-05-11 |website=nos.nl |language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2024-05-11 |title=Joost Klein from the Netherlands disqualified from Eurovision 2024 |url=https://eurovisionworld.com/esc/joost-klein-from-the-netherlands-disqualified-from-eurovision-2024 |access-date=2024-05-11 |website=Eurovisionworld |language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji)
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Markuss &amp; Martinus]]
| ''Unforgettable''
| &quot;Neaizmirstamais&quot;
| Angļu
| 9.
| 174
|-
| 02
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Ukrainas Publiskā raidorganizācijas kompānija|UA:PBC]]
| [[Aļona Aļona]] &amp; [[Džerija Heila]]
| ''Teresa &amp; Maria''
| &quot;Terēza un Marija&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| 3.
| 453
|-
| 03
| {{ESC|Vācija}}
| [[Ziemeļvācijas Raidorganizācija|NDR]]{{efn|name=NDR|Vācijas sabiedriskās televīzijas ARD vārdā.}}
| [[Īzaks (dziedātājs)|Īzaks]]
| ''Always on the Run''
| &quot;Vienmēr skrējienā&quot;
| Angļu
| 12.
| 117
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Tali Golerganta|Tali]]
| ''Fighter''
| &quot;Cīnītājs&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]&lt;br /&gt;Angļu
| 13.
| 103
|-bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| &lt;s&gt;05&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;[[AVROTROS]]&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;[[Josts Kleins]]&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;''Europapa''&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;—&lt;/s&gt;
| &lt;s&gt;[[Holandiešu valoda|Holandiešu]]&lt;/s&gt;
|
|
|-
| 06
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Edena Golana]]
| ''Hurricane''
| &quot;Orkāns&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Ivrits]]
| 5.
| 375
|-
| 07
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| [[Silvesters Belts]]
| ''Luktelk''
| &quot;Pagaidi&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]]
| 14.
| 90
|-
| 08
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spānijas Radio un Televīzijas Kooperācija|RTVE]]
| ''[[Nebulossa]]''
| ''Zorra''
| &quot;Parāds&quot;
| Spāņu
| 22.
| 30
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[5miinust]]'' un ''[[Puuluup]]''
| ''(Nendest) narkootikumidest ei tea me (küll) midagi''
| &quot;Mēs (tiešām) neko nezinām par (šīm) narkotikām&quot;
| [[Igauņu valoda|Igauņu]]
| 20.
| 37
|-
| 10
| {{ESC|Īrija}}
| [[Īrijas Radio &amp; Televīzija|RTÉ]]
| ''[[Bambie Thug]]''
| ''Doomsday Blue''
| &quot;Pastardienas zilais&quot;
| Angļu
| 6.
| 278
|-
| 11
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Televīzija|LTV]]
| [[Dons]]
| ''[[Hollow]]''
| &quot;Tukšums&quot;
| Angļu
| 16.
| 64
|-
| 12
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Grieķu raidorganizācijas korporācija|ERT]]
| [[Marina Sati]]
| ''Zari (Ζάρι)''
| &quot;Mirt&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 11.
| 126
|-
| 13
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| [[Olijs Aleksandrs]]
| ''Dizzy''
| &quot;Reibonis&quot;
| Angļu
| 18.
| 46
|-
| 14
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| ''[[Gåte]]''
| ''Ulveham''
| &quot;Vilka āda&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 25.
| 16
|-
| 15
| {{ESC|Itālija}}
| [[RAI-Itālija Radio-Televīzija|RAI]]
| [[Angelina Mango]]
| ''La noia''
| &quot;Garlaicība&quot;
| Itāļu
| 7.
| 268
|-
| 16
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Teya Dora]]''
| ''Ramonda''
| —
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| 17.
| 54
|-
| 17
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| ''[[Windows95man]]''
| ''No Rules!''
| &quot;Bez noteikumiem!&quot;
| Angļu
| 19.
| 38
|-
| 18
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Iolanda]]''
| ''Grito''
| &quot;Kliedziens&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 10.
| 152
|-
| 19
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Ladaniva]]''
| ''Jako (Ժակո)''
| —
| [[Armēņu valoda|Armēņu]]
| 8.
| 183
|-
| 20
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| [[Sīlija Kapsis]]
| ''Liar''
| &quot;Melis&quot;
| Angļu
| 15.
| 78
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 21
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| ''[[Nemo]]''
| ''[[The Code]]''
| &quot;Kods&quot;
| Angļu
| 1.
| 591
|-
| 22
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēnijas Radio un Televīzija|RTVSLO]]
| ''[[Raiven]]''
| ''Veronika''
| —
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| 23.
| 27
|-
| 23
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu Radio un Televīzija|HRT]]
| ''[[Baby Lasagna]]''
| ''Rim Tim Tagi Dim''
| —
| Angļu
| 2.
| 547
|-
| 24
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| [[Notsa Buzaladze]]
| ''Fire Fighter''
| &quot;Ugunsdzēsējs&quot;
| Angļu
| 21.
| 34
|-
| 25
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Slimane]]''
| ''Mon Amour''
| &quot;Mana mīlestība&quot;
| Franču
| 4.
| 445
|-
| 26
| {{ESC|Austrija}}
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Kaleen]]''
| ''We Will Rave''
| &quot;Mēs trakosim&quot;
| Angļu
| 24.
| 24
|}

== Balsojums ==
=== Pirmais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|+ Pirmā pusfināla balsojums&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2024/first-semi-final |title=Malmö 2024 – First Semi-Final – Scoreboard |publisher=Eurovision Song Contest |access-date=28 March 2024 |archive-date=30 January 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240130185817/https://eurovision.tv/event/malmo-2024/first-semi-final }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: left; background: #F2F2F2;&quot; | 
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Iceland}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lielbritānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Pārējā pasaule}}
|-
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;15&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 67
| style=&quot;background: #aaa;&quot; |  || 4 || || 1 ||  ||  || 4 || 4 || 7 || 2 || '''12''' || '''12''' || 7 || 8 || 4 ||  || 1 || 1 || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 47
|  5|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  '''12'''|| || 10 || ||  ||  5|| ||  1||  5||  5|| ||  || 4
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 119
|  10|| 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  '''12'''||  10||  7|| 3 || 7 ||  6||  7|| 2 || 3 || 6 ||  4|| 10 || 8 ||  5|| '''12'''|| 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 124
|  6||  7|| 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 || 8 ||  6||  3||  4|| 8 ||  5|| 6 || 10 || 7 || 6 || 6 || 6 ||  10|| 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 173
| '''12'''|| 6 || '''12'''||  8|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12'''|| 8 || 10 || 8 || 10 || 10 ||  10|| 8 || '''12'''|| 8 || 10 || 10 || 7 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Polija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 35
| || ||  4|| 7 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 8 ||  1|| ||  ||  ||  1|| ||  ||  2||  3||  6||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 177
| 7 ||  '''12'''|| 10 || 10 ||  '''12'''|| 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12'''|| '''12'''|| '''12'''|| 8 ||  7|| '''12'''|| 6 || 7 ||  '''12'''|| '''12'''|| 8 || 8
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 3
| 1 || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || || || || || || || 2 || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 51
| 2 || 10 || 3 || || || 4 || 10 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 4 || 1 || 3 || 3 || 1 || || || || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 59
| || || 6 || 5 || 6 || 5 || 5 || 6 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || || || 5 || || 2 || 3 || 8 || 4 || 1
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
| 3 || 3 || || 2 || 4 || || 1 || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || || 5 || || || || ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 11
|  ||  1||  1|| ||  1||  1|| || || ||  1||  6|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#f2f2f2;&quot; | Austrālija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 41
| || || 2 || 4 || 5|| 2 || || 2 || || 5 || 1 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || 3 || 4 || 4 || 5 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 58
| 4 ||  5||  5||  3|| 2 ||  3||  2||  1||  2|| 4 || 3 || 4 ||  2|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  '''12'''||  1|| ||  2|| 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 117
| 8 || 8 || 7 || 6 || 7 || 6 || 7 || 5 || 5 || 6 || 7 || 8 || 4 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; |  || 7 || 7 || 3 || 6
|}

==== 12 punkti ====

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; |8
|{{ESC|Horvātija}}
|{{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; |5
|{{ESC|Ukraina}}
|{{ESC|Kipra}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, [[Attēls:Flag of the Rest of the World (Eurovision).svg|20px]] Pārējā pasaule
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;rowgroup&quot; |2
|{{ESC|Lietuva}}
|{{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lielbritānija}}
|-
|{{ESC|Kipra}}
|{{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;rowgroup&quot; |1
|{{ESC|Portugāle}}
|{{ESC|Luksemburga}}
|-
|{{ESC|Serbija}}
|{{ESC|Horvātija}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|+ Otrā pusfināla balsojums&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eurovision.tv/event/malmo-2024/second-semi-final |title=Malmö 2024 – Second Semi-Final – Scoreboard |publisher=Eurovision Song Contest |access-date=12 February 2025 }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: left; background: #F2F2F2;&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Pārējā pasaule}}
|-
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;16&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 13
| style=&quot;background: #aaa;&quot; |  ||  ||  3|| ||  ||  || ||  5|| ||  4|| ||  ||  ||  ||  ||  ||  1|| ||  || 
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 14
|  || style=&quot;background: #aaa;&quot; |  || 5 || 3 || || || || || || 2 || || || || || ||  || || 4 || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 86
|  6||  8|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  8||  4||  2||  2||  '''12'''|| ||  ||  6||  8|| ||  3||  1||  6||  4||  6||  5|| 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 132
| 8 || 5 || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 || 8 || 6 || 7 || 7 || '''12'''|| 5 || 7 || 7 || 4 || 7 || 8 || 8 || 8 || 4 || 6
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Čehija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 38
| 2 || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 || 1 || 1 || 3 || 6 || 4 || || 2 || 5 || 3 || 1 || || 2 || 2 || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 46
| 3 || 4 || 4 || 4 || 2 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 4 || 2 || || 1 || 1 || 3 || 8 || 2 || 2 || || || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 36
| 1 || ||  || 2 || ||  3|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  3||  4|| 7 || || || 5 || 1 || 10 || || ||  || ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 137
|  5|| 6 ||  8||  6||  7|| 6 ||  5|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  5||  8||  '''12'''||  6||  4||  '''12'''||  5||  10||  10||  7||  7|| 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 72
| 7 || || || 7 || 5 || 4 || 7 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 7 || 5 || '''12'''|| || 6 ||  3|| || || 6 ||
|- 
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 16
| || || || || || || || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || || || || || || || 1 || 10 || 2
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 54
|  4|| 7 || 6 || ||  1||  1|| || 10 || || || style=&quot;background: #aaa;&quot; |  || 2 ||  1||  6|| || ||  6|| 5 ||  1|| 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 18
|  ||  2||  1|| ||  ||  ||  ||  ||  1|| ||  2|| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  2|| ||  5||  5|| ||  || 
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#ffdead&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 79
| || 3 || 2 || 5 || 6 || 7 || 4 || 2 || '''12'''|| 1 || || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 10 || 4 || 7 || 2 || 3 || || 7
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 194
| 10 || '''12'''|| 10 ||  '''12'''|| '''12'''|| 10 || '''12'''|| 6 || 10 || ||  10||  10|| 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  '''12'''|| '''12'''|| '''12'''||  '''12'''|| '''12'''|| '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 43
| ||  1|| || 1 || 3 || || 8 || || 6 || 5 || || 3 || 6 || || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 4 || 3 || || || 3
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #ffdead;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align: right;&quot; | 182
| '''12'''|| 10 || '''12'''|| 10 || 10 || '''12'''|| 10 || 8 || 8 || 10 || 8 || '''12'''|| 10 || 7 || 8 || style=&quot;background: #aaa;&quot; |  || 7 || 10 || 8 || 10
|}

==== 12 punkti ====

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; | 10
| {{ESC|Izraēla}}
| {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, [[Attēls:Flag of the Rest of the World (Eurovision).svg|20px]] Pārējā pasaule
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;1&quot; | 4
| {{ESC|Nīderlande}}
| {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Malta}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;1&quot; | 2
| {{ESC|Armēnija}}
| {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Šveice}}
| {{ESC|Sanmarīno}}
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Latvija}}
| {{ESC|Igaunija}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Latvija}}
|}

=== Fināls ===
{{Legend|gold|Uzvarētāji}}
{{Legend|#FFE6E6|Diskvalificēts}}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed plainrowheaders&quot; style=&quot;float:right; margin:10px&quot;
|-
! colspan=&quot;7&quot; |Sadalītais rezultāts
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Kopējais rezultāts
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Žūrija
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Skatītāji
|-
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
! scope=&quot;col&quot; | Valsts
! scope=&quot;col&quot; | Punkti
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 1
| bgcolor=gold|{{ESC|Šveice}} 
| bgcolor=gold|591
| bgcolor=gold|{{ESC|Šveice}}
| bgcolor=gold|365
| {{ESC|Horvātija}}
| 337
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 2
| {{ESC|Horvātija}}
| 547
| {{ESC|Francija}}
| 218
| {{ESC|Izraēla}}
| 323
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 3
| {{ESC|Ukraina}}
| 453
| {{ESC|Horvātija}}
| 210
| {{ESC|Ukraina}}
| 307
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 4
| {{ESC|Francija}}
| 445
| {{ESC|Itālija}}
| 164
| {{ESC|Francija}}
| 227
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 5
| {{ESC|Izraēla}}
| 375
| {{ESC|Ukraina}}
| 146
| bgcolor=gold|{{ESC|Šveice}}
| bgcolor=gold|226
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 6
| {{ESC|Īrija}}
| 278
| {{ESC|Īrija}}
| 142
| {{ESC|Īrija}}
| 136
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 7
| {{ESC|Itālija}}
| 268
| {{ESC|Portugāle}}
| 139
| {{ESC|Itālija}}
| 104
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 8
| {{ESC|Armēnija}}
| 183
| {{ESC|Zviedrija}}
| 125
| {{ESC|Grieķija}}
| 85
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 9
| {{ESC|Zviedrija}}
| 174
| {{ESC|Armēnija}}
| 101
| {{ESC|Armēnija}}
| 82
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 10
| {{ESC|Portugāle}}
| 152
| {{ESC|Vācija}}
| 99
| {{ESC|Lietuva}}
| 58
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 11
| {{ESC|Grieķija}}
| 126
| {{ESC|Luksemburga}}
| 83
| {{ESC|Zviedrija}}
| 49
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 12
| {{ESC|Vācija}}
| 117
| {{ESC|Izraēla}}
| 52
| {{ESC|Kipra}}
| 44
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 13
| {{ESC|Luksemburga}}
| 103
| {{ESC|Lielbritānija}}
| 46
| {{ESC|Igaunija}}
| 33
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 14
| {{ESC|Lietuva}}
| 90
| {{ESC|Grieķija}}
| 41
| {{SRB}}
| 32
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 15
| {{ESC|Kipra}}
| 78
| {{ESC|Latvija}}
| 36
| {{ESC|Somija}}
| 31
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 16
| {{ESC|Latvija}}
| 64
| {{ESC|Kipra}}
| 34
| {{ESC|Latvija}}
| 28
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 17
| {{ESC|Serbija}}
| 54
| {{ESC|Lietuva}}
| 32
| {{ESC|Luksemburga}}
| 20
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 18
| {{ESC|Lielbritānija}}
| 46
| {{ESC|Serbija}}
| 22
| {{ESC|Gruzija}}
| 19
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 19
| {{ESC|Somija}}
| 38
| {{ESC|Spānija}}
| 19
| {{ESC|Vācija}}
| 18
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 20
| {{ESC|Igaunija}}
| 37
| {{ESC|Austrija}}
| 19
| {{ESC|Portugāle}}
| 13
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 21
| {{ESC|Gruzija}}
| 34
| {{ESC|Gruzija}}
| 15
| {{ESC|Slovēnija}}
| 12
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| 30
| {{ESC|Slovēnija}}
| 15
| {{ESC|Spānija}}
| 11
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 23
| {{ESC|Slovēnija}}
| 27
| {{ESC|Norvēģija}}
| 12
| {{ESC|Austrija}}
| 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 24
| {{ESC|Austrija}}
| 24
| {{ESC|Somija}}
| 7
| {{ESC|Norvēģija}}
| 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | 25
| {{ESC|Norvēģija}}
| 16
| {{ESC|Igaunija}}
| 4
| {{ESC|Lielbritānija}}
| 0
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; | —
| bgcolor=#FFE6E6 |{{ESC|Nīderlande}}
| bgcolor=#FFE6E6 |—
| bgcolor=#FFE6E6 |{{ESC|Nīderlande}}
| bgcolor=#FFE6E6 |—
| bgcolor=#FFE6E6 |{{ESC|Nīderlande}}
| bgcolor=#FFE6E6 |—
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; font-size: 85%;&quot;
|+ Fināla balsojuma rezultāts (žūrijas balsojums)&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Malmö 2024 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/tmalmo-20249/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=16 December 2024 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #F2F2F2;&quot; | 
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}}
|-
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lielbritānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Zviedrija}}
|-
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 174
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 125
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 49
| 8 || 6 || 1 || 5 || 2 ||  || 2 ||  || 8 ||  || 5 || 5 || 8 || 3 || '''12''' ||  ||  ||  ||  || 1 || 1 || 6 ||  ||  ||  || 6 || 7 || 3 || 3 || 1 || 5 || 10 || 5 || 2 || 5 || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; |
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 453
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 146
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 307
| style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 5 || 1 ||  ||  || 7 ||  || '''12''' || 8 || 1 || 6 ||  || 4 || 4 ||  ||  || 5 || 2 || '''12''' || 2 || 10 || 2 || 6 || 10 ||  || 8 || 6 || 1 || 3 || 8 || 2 || 10 || 1 || 6 || 1 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 117
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 99
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 18
| 7 || 2 || 4 ||  || 1 ||  ||  ||  || 5 || 10 ||  ||  || 5 || 6 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 ||  || 2 ||  ||  || 5 || 4 || 5 ||  || 8 || 4 || 3 || 2 || 8 || 2 || 4 || 6 || 4 ||  || 1 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 103
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 83
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
| 1 || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 8 ||  || 4 || 5 || 4 ||  || '''12''' || 2 || 1 ||  ||  || 3 ||  || 5 ||  ||  || 2 || 3 ||  ||  ||  || 7 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || 4 ||  ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 375
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 52
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 323
|  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 8 || 8 ||  ||  || 3 ||  || 3 ||  || 5 ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 ||  ||  || 8 || 4 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 90
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 32
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 58
| 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 2 || 4 ||  || 1 ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 30
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 11
|  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 7 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 37
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 4
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 33
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 2 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 278
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 142
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 136
| 10 || 7 ||  || 10 || 7 || 7 || 8 ||  || 7 ||  || '''12''' || 7 || 10 ||  ||  ||  || 1 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 10 || 6 || 10 || 4 || 7 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 ||  || 3 || 2 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 64
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 36
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 28
|  || 3 || 8 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 4 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  || 1 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 126
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 41
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 85
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 4 || 2 ||  || '''12''' ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  || 3 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lielbritānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 46
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 46
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 0
|  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 6 || 8 || 3 || 4 ||  ||  ||  || 4 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 16
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 4
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 6 || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 268
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 164
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 104
| 2 || 5 ||  || 6 || 10 || 8 || 6 || 10 ||  || 6 || 7 ||  || 1 || 5 || 2 || 8 || 3 || 7 || 6 || 10 || 8 || 3 || 6 || 10 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 5 || 7 ||  ||  ||  || 7 || 3 ||  || 6 || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 54
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 22
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 32
|  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || 1 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || 5 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 38
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 7
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 31
|  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 152
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 139
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 13
| 3 || '''12''' || 3 ||  || 5 || 1 || '''12''' || 5 || 3 || 3 ||  ||  || 3 ||  ||  || 10 || 8 || 4 || 7 || 4 || 6 ||  || 8 ||  || '''12''' ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 2 || 4 || 1 || 5 || 6 ||  || 8 ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 183
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 101
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 82
|  ||  || 2 ||  || 8 ||  ||  || 8 || 6 ||  ||  || 3 ||  || 7 || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || 6 || 4 ||  || 4 ||  || 3 || 7 || 6 || 3 ||  || 8 ||  || 5 || 7 ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 78
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 34
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 44
|  || 1 || 7 || 2 || 3 ||  || 1 ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  || 2
|- style=&quot;background-color: gold;&quot;|
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: gold;&quot; | '''Šveice'''
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 591
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 365
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 226
| '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' ||  || '''12''' || 10 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || 7 || 10 || '''12''' || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 6 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 6 || '''12''' || 10 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 27
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 15
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
|  ||  ||  || 3 ||  ||  || 10 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 547
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 210
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 337
| 4 || 8 || 6 || 4 ||  || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 3 || 2 || 4 || 8 || 8 ||  ||  || 6 || 6 || 6 || 1 || 8 || 8 ||  || 8 || 7 || 8 || 2 || 8 || 10 ||  ||  || 10 || 6 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 34
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 15
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
|  ||  ||  || 7 ||  || 2 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  || 3 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 445
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 218
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 227
| 6 ||  || 10 ||  ||  || 6 || 4 ||  || 4 || 1 ||  || 10 || 7 || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || 10 || 5 || 6 || 7 || 7 || 10 || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 1 || 5 ||  || '''12''' || '''12''' || 10 || 3 || 3 || 10 || 7 || 8 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 24
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 5
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; font-size: 85%;&quot;
|+ Fināla balsojuma rezultāts (skatītāju balsojums)&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #F2F2F2;&quot; | 
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;3&quot; {{vert header|nb=y|Punktu summa}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}}
! scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}}
|-
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lielbritānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=y|Pārējā pasaule}}
|-
| style=&quot;background: #A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background: #EFA4A9;&quot; |
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;26&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 174
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 125
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 49
|  ||  ||  ||  ||  || 1 || 2 ||  || 3 ||  ||  || 6 ||  || 10 ||  ||  || 1 ||  ||  || 8 || 1 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  || 2 || 1 || 1 || 5 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 453
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 146
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 307
| style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 7 || 8 || 10 || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || 10 || 6 || 10 || 10 || 8 || 8 || 3 || 8 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || 8 || 7 || 8 || 10 || 6 || 10 || 7 || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || '''12''' ||  || 8 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 117
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 99
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 18
|  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 103
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 83
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 20
|  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 375
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 52
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 323
|  || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || 5 ||  || 10 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12''' || 8 || '''12''' || 5 || '''12''' || 1 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 7 || 6 || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 5 || 10 || 3 || 3 || '''12''' || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 90
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 32
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 58
| 7 || 8 || 4 ||  || 1 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  || 1 || 1 || 3 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 8 || 7 || 3 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 3 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 30
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 11
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 || 1 || 3 || 3 ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 37
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 4
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 33
| 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 6 ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 278
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 142
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 136
| 8 || 10 ||  || 4 || 2 || 4 || 5 ||  || 6 ||  || 8 || 3 || 7 || 4 || 1 || 2 || 2 || 4 ||  || 2 || 2 || 2 || 6 || 2 ||  || 3 || 5 || 5 || 2 || 3 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 2 || 5 || 7 || 4 || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 64
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 36
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 28
| 5 || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 2 ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 ||  ||  || 4 ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 126
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 41
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 85
|  || 1 || 5 || 1 || 7 || 2 ||  || 4 || 2 ||  || 3 ||  || 2 ||  || 5 || 10 ||  || 2 || 4 || 3 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 8 ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Lielbritānija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 46
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 46
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 0
|  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 16
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 4
| 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 268
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 164
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 104
|  ||  || 3 || 3 || 3 || 8 || 7 || 8 ||  || 7 ||  ||  || 4 ||  || 3 || 6 || 3 || 3 || 8 || 4 || 4 ||  || 2 || 1 || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 4 || 3 ||  ||  || 1 || 4 || 3 || 2 || 4 || 1 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Serbija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 54
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 22
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 32
|  ||  ||  ||  ||  || 3 || '''12''' || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 38
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 7
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 31
| 2 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || 2 ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  || 1 || 1 || 3 || 1 ||  ||  ||  || 5 || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 152
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 139
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 13
|  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 183
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 101
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 82
| 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || 1 || 5 || 6 || 1 ||  || 3 ||  || 4 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  || 10 || 1 || 1 || 5 ||  || 3 || 3 || 10 || 4 ||  || 2 || 5 ||  || 2 ||  ||  || 4 ||  || 1 || 2 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 78
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 34
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 44
|  ||  ||  || 6 || 4 ||  ||  || 5 ||  || 1 || 5 ||  ||  ||  ||  || 4 || 6 ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 
|- style=&quot;background-color: gold;&quot;|
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: gold;&quot; | '''Šveice'''
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 591
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 365
| style=&quot;text-align: right; background: gold;&quot; | 226
| '''12''' || 5 || 2 || 10 || 5 || 6 || 1 || 3 || 7 ||  || 7 || 5 || 6 || 6 || 7 || 8 || 4 || 7 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 5 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 7 || 8 || 6 || 6 || 6 || 4 || 6 || 8 || 6 || 8 || 6 || 7 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 27
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 15
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 12
|  ||  ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 547
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 210
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 337
| 10 || 7 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || '''12''' || 8 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || 7 || '''12''' || 5 || 10 || 7 || 6 || 10 || 10 || '''12''' || 7 || 8 || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 5 || '''12''' || 10 || 5 || 10 || '''12''' || 10 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 34
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 15
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
|  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 445
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 218
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 227
| 6 || 2 || 8 || 2 || 6 || 7 || 6 || 6 || 4 || 2 || 2 || 7 || 5 || 7 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 7 || 6 || 10 || 5 || 5 || 6 || style=&quot;background: #aaa;&quot; | || 6 || 4 || 8 || 10 || 10 || 6 || 4 || 7 || 7 || 7 || 10 || 6 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background: #f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 24
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 19
| style=&quot;text-align: right; background: #f2f2f2;&quot; | 5
|  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;background: #aaa;&quot; | ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+ Žūrija piešķirtie 12 punkti
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; | 22
| {{ESC|Šveice}}
| {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Luksemburga}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;1&quot; | 4
| {{ESC|Francija}}
| {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;1&quot; | 3
| {{ESC|Portugāle}}
| {{ESC|Francija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Lielbritānija}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Horvātija}}
| {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Moldova}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Grieķija}}
| {{ESC|Šveice}}
|-
| {{ESC|Īrija}}
| {{ESC|Austrālija}}
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| {{ESC|Vācija}}
|}

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+ Skatītāju piešķirtie 12 punkti
|-
! scope=&quot;col&quot; | Skaits
! scope=&quot;col&quot; | Kam
! scope=&quot;col&quot; | Valstis, kuras iedeva 12 punktus
|-
! scope=&quot;row&quot; | 15
| {{ESC|Izraēla}}
| {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Lielbritānija}}, {{ESC|Luksemburga}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 9
| {{ESC|Horvātija}}
| {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 7
| {{ESC|Ukraina}}
| {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Polija}}
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Kipra}}
| {{ESC|Grieķija}}
|-
| {{ESC|Igaunija}}
| {{ESC|Latvija}}
|-
| {{ESC|Francija}}
| {{ESC|Armēnija}}
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| {{ESC|Kipra}}
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Serbija}}
| {{ESC|Horvātija}}
|-
| {{ESC|Šveice}}
| {{ESC|Ukraina}}
|}

== Formāts ==

=== Balsošanas sistēma ===
Pēc tam, kad 2023. gada konkursa iznākums, kurā Zviedrija uzvarēja, neskatoties uz Somijas pārsvaru telebalsošanā, izraisīja domstarpības klausītāju vidū, Norvēģijas raidorganizācija [[NRK]] sāka sarunas ar EBU par iespējamu žūrijas balsošanas procedūras pārskatīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv2.no/underholdning/avslorer-nar-fremtiden-til-juryordningen-blir-avgjort/15818164/|title=Avslører når fremtiden til juryordningen blir avgjort|last=AS|first=TV 2|website=TV 2|access-date=2023-08-04|date=2023-06-14|language=no}}&lt;/ref&gt; Norvēģijas delegācijas vadītājs Stigs Karlsens intervijā ierosināja samazināt žūrijas svaru galīgajā vērtējumā no pašreizējiem 49,4% līdz 40% vai 30%.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Eurovíziós Podcast - Mi a norvég siker titka, mit tanácsol nekünk Stig Karlsen delegációvezető?|url=https://www.youtube.com/watch?v=89i6_tSBC3c|accessdate=2023-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2023/07/19/eurovision-2024-norway-plans-to-propose-new-voting-system/|title=🇸🇪 Eurovision 2024: Norway Plans to Propose New Voting System|last=Stephenson|first=James|website=Eurovoix|access-date=2023-08-04|date=2023-07-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Raidīšanas laiks ===
2023. gadā jūnijā zviedru medijs [[Aftonbladet]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se|title=aftonbladet.se|access-date=04.08.2023.}}&lt;/ref&gt; ziņoja, ka raidorganizācija [[SVT]] izvērtē iespējamās formāta izmaiņas, lai par aptuveni stundu samazinātu fināla norises laiku, kas ir ievērojami palielinājies atklāšanas karogu parādes (ieviests 2013. gadā) un žūrijas/telebalsošanas sistēmas (ieviests 2016. gadā) dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bloggar.aftonbladet.se/schlagerbloggen/2023/06/svts-plan-avslojad-i-hemliga-dokumentet-vill-kapa-eurovision-sandningen-med-en-timme/|title=SVT:s plan avslöjad i hemliga dokumentet: Vill kapa Eurovision-sändningen med en timme|website=Schlagerbloggen|access-date=2023-08-04|date=2023-06-16|language=sv-SE}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2023/06/16/eurovision-2024-svt-aim-shorten-the-grand-final-one-hour/|title=🇸🇪 Eurovision 2024: SVT Aim to Shorten the Grand Final by One Hour|last=Stephenson|first=James|website=Eurovoix|access-date=2023-08-04|date=2023-06-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Pārraides ==
Visas iesaistītās raidorganizācijas var izvēlēties raidīt uz vietas vai ar attāliem komentētājiem, kas sniedz ieskatu un balsošanas informāciju savai vietējai auditorijai. Lai gan viņiem ir jāpārraida vismaz pusfināls, kurā viņi balso, un fināls — lielākā daļa raidorganizāciju pārraida visus trīs šovus ar atšķirīgiem programmu plāniem. Turklāt dažas neiesaistītās raidorganizācijas var pārraidīt konkursu. Eirovīzijas dziesmu konkursa ''[[YouTube]]'' kanāls nodrošina visu šovu starptautiskas tiešraides.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+'''Raidorganizācijas un komentētāji iesaistītajās valstīs'''
!Valsts
!Raidorganizācija
!Kanāls
!Šovi
|-
|{{ESC|Vācija}}
|ARD/NDR
|''[[Das Erste]]''
|Fināls
|-
|{{ESC|Itālija}}
|[[RAI]]
|[[:en:Rai 1|Rai 1]]
|Fināls
|-
|{{ESC|Luksemburga}}
|[[RTL Group|RTL]]
|[[:en:RTL Télé Lëtzebuerg|RTL Télé Lëtzebuerg]]
|Visi šovi
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]

== Ārējās saistes ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

== Atsauces un piezīmes ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces|colwidth=30em}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2024. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>avj8rwl643u6w6259cgtiy2cop6q1k9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augusts Ekhardts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514460</id>
    <revision>
      <id>4455009</id>
      <parentid>4360765</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:34:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455009</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1990" sha1="b86v0cg52s3jsbdqow1txhjf3jwxt9v" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Augusts Ekhardts
| vārds_orig = ''August Ottomar Eckhardt''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1868
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 20
| dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1919
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 22
| m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas SPR]] (tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = mācītājs
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}

'''Augusts Ekhardts''' ({{val|de|August Ottomar Eckhardt}}, dzimis {{dat|1868|4|20}}, miris {{dat|1919|5|22}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s [[luterānisms|luterāņu]] mācītājs.

Dzimis 1868. gadā [[Vidzemes guberņa]]s Statistikas komitejas sekretāra Roberta Ekhardta ģimenē. Mācījās [[Rīgas guberņas ģimnāzija|Rīgas guberņas ģimnāzijā]] (1880—1885). Studēja [[teoloģija|teoloģiju]] [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātē]] (1886—1891).

1892. gada 13. decembrī ordinēts par mācītāju-adjunktu [[Suntažu draudze]]s baznīcā. No 1893. gada kalpoja kā mācītājs [[Rīga]]s [[Doma baznīca]]s draudzē, strādāja par [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas reālskola]]s reliģijas skolotāju.
 
[[LSPR]] laikā komunistu arestēts, nošauts Centrālcietumā īsi pirms komunistu atkāpšanās no Rīgas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ekhardt, Augusts}}
[[Kategorija:1868. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Nogalinātie luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:LSPR represiju upuri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>b86v0cg52s3jsbdqow1txhjf3jwxt9v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnkalnes Karaliste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516483</id>
    <revision>
      <id>4454882</id>
      <parentid>4358638</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T18:04:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454882</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2226" sha1="8vzejhho242ebray1j7xaqe0dcrpby4" xml:space="preserve">[[Attēls:Proclamation of the Kingdom of Montenegro.jpg|thumb|250px|Karalis [[Nikola I Petrovičs]] ar karalieni Milenu Melnkalnes Karalistes proklamēšanas dienā 1910. gada 28. augustā]]
'''Melnkalnes Karaliste''' ({{val|sr|Краљевина Црна Гора}}) bija [[Balkānu valsts]], kas pastāvēja daļā no mūsdienu [[Melnkalne]]s teritorijas no 1910. līdz 1918. gadam. Piedalījās [[Balkānu kari|Balkānu karos]]. Tās galvaspilsēta bija [[Cetiņe]], naudas vienība [[perpers]].

== Vēsture ==
1910. gada 28. augustā [[Melnkalnes kņazs]] [[Nikola I Petrovičs]] pasludināja Melnkalnes Karalistes izveidi un 1912. gada 8. oktobrī pieteica karu [[Osmaņu impērija]]i, aizsākot [[Pirmais Balkānu karš|Pirmo Balkānu karu]], kura laikā Melnkalnes armija ilgstoši aplenca [[Škodra]]s cietoksni. [[Otrais Balkānu karš|Otrajā Balkānu karā]] Melnkalnes Karaliste karoja pret [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijas Karalisti]].

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā 1916. gadā Melnkalnes Karalisti ieņēma [[Austroungārija]]s karaspēks. Karalis Nikola devās trimdā uz [[Itālija|Itāliju]], vēlāk [[Francija|Franciju]]. Pēc Pirmā pasaules kara, nodibinoties [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistei]], Melnkalne 1918. gada 28. novembrī tika iekļauta Serbijā.

&lt;gallery&gt;
Cetinje palace.jpg|Melnkalnes karaļa pils Cetiņē
Kingdom of Montenegro Flag.png|Melnkalnes Karalistes karogs
Balkan 1912.svg|Melnkalnes Karaliste (sarkanā krāsā) pirms Pirmā Balkānu kara
Černohorské království v roce 1914.jpg|Melnkalnes Karaliste pirms Pirmā pasaules kara. Ar svītrojumu iezīmētas tās teritoriālās pretenzijas (1914)
Montenegro campaign.png|Melnkalnes Karalistes okupācija 1916. gadā 
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==

* [http://www.terra.es/personal7/jqvaraderey/193818BK.GIF Kingdom of Montenegro in 1918] {{Webarchive|url=https://archive.today/20121205002244/www.terra.es/personal7/jqvaraderey/193818BK.GIF |date=2012-12-05 }}
* [http://www.worldstatesmen.org/Montenegro.html Montenegro] – World Statesmen

{{Melnkalne-aizmetnis}}

[[Kategorija:Melnkalnes vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās monarhijas]]</text>
      <sha1>8vzejhho242ebray1j7xaqe0dcrpby4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šķēdes iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517312</id>
    <revision>
      <id>4454883</id>
      <parentid>4212179</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T18:04:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4454883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1569" sha1="o18ha6g689bdd6tajf990w78ndxkhox" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Šķēdes iela
| vēst nosaukumi = 
| atklāta = 
| attēls = Skedes iela (Liepaja).jpg
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
| priekšpilsēta = 
| karte = 
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 220
| ielas garums = 690 m
| ievēr celtnes = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 1
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Šķēdes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 690 metru un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Kustība Šķēdes ielā notiek vienā virzienā, no Oskara Kalpaka ielas uz Krūmu ielu. Ielas apbūve sastāv no daudzdzīvokļu mājām.

== Ielu savienojumi ==
Šķēdes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]] (T veida krustojums)
* [[Piltenes iela (Liepāja)|Piltenes iela]] (T veida krustojums)
* [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]]</text>
      <sha1>o18ha6g689bdd6tajf990w78ndxkhox</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Munjoss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522315</id>
    <revision>
      <id>4454844</id>
      <parentid>3693535</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>uzvārds......</comment>
      <origin>4454844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="401" sha1="qcnpc0y4t31lej0fmwdgnrotbbhxk6h" xml:space="preserve">'''Munjoss''' ({{val|es|Muñoz}}) ir [[spāņu valoda|spāņu]] [[uzvārds]], kas cēlies no [[basku valoda]]s vārda ''muinoa'' (‘[[kalns]]’). Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Daniels Munjoss]] (''Daniel Muñoz''; 1996) — kolumbiešu futbolists;
* [[Migels Munjoss]] (''Miguel Muñoz''; 1922—1990) — Spānijas futbolists un futbola treneris.

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>qcnpc0y4t31lej0fmwdgnrotbbhxk6h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bulduru pilskalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>526358</id>
    <revision>
      <id>4454973</id>
      <parentid>4295309</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:49:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Latvijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6872" sha1="7us1iipsbojon21nietvp822xcp1r5a" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste|name=Bulduru pilskalns|alternate_name=Ķīšezera pilskalns|image=Bulduru pilskalns pie Ķīšezera, Rīga.jpg|image_size=250px|caption=|map=Latvija|relief=jā|latd=57.007955|latNS=N|longd=24.215956|longEW=E|location={{vieta|Latvija|Rīga|Suži (Rīga)}}|type=pilskalns|part_of=[[Jaunciems (dabas liegums)|Jaunciema dabas liegums]]|length=40|width=15|area=|height=5|builder=|material=|built=pirms 13. gadsimta|abandoned=|cultures=|excavations=1986, 2021|archaeologists=Mārcis Kalniņš, Vanda Visocka|condition=|ownership=|management=|public_access=jā|website=|notes=|embedded={{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Bulduru pilskalns (Ķīšezera pilskalns)
|      numurs = 2071
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}}
}}}}

'''Bulduru pilskalns''', arī '''Ķīšezera pilskalns''' un '''Neijermīles pilskalns''',&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/67057/|title=Notiek arheoloģiskie izrakumi Ķīšezera (Bulduru) pilskalnā|website=www.lu.lv|access-date=2022-11-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; ir pilskalns [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā [[Liepusalas pussala]]s dienvidu galā uz neliela pacēluma (Sudrabsala jeb Buldursala pēc agrāko Bulduru māju nosaukuma),&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/15-legendu-apviti-pilskalni-ko-apmeklet-par-godu-latvijai.d?id=49994469&amp;page=12|title=Sudrabsalas Bulduru pilskalns|last=Briekmane|first=Andra|website=delfi.lv|access-date=2022-11-20|date=2018-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuru no pārējās pussalas daļas atdala staigna pļava. Pati Liepusalas pussala sasniedz līdz 14 metru augstumu virs jūras līmeņa, taču pilskalna augstums ir līdz 5 metriem. Ietilpst [[Jaunciems (dabas liegums)|Jaunciema dabas liegumā]], austrumos no tā ir Ķīšezera [[Buldurpunga]]s līcis, dienvidos [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas]] ietekas sēkļi, rietumos Ķīšezers. Administratīvi ietilpst [[Rīga]]s [[Suži (Rīga)|Sužu apkaimē]], tuvākā apdzīvotā vieta — [[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalni]]. Mūsdienās pilskalns apaudzis ar mežu, izņemot uzarto virsotni. Izmēri dažos avotos nosaukti salīdzinoši lieli — 85x40 metru,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; taču faktiskais virsotnes plakums (plakanā virsotnes daļa) ir 40x15 metru, izvietots dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijas-pilskalni.lv/tag/bulduru-pilskalns/|title=Bulduru pilskalns {{!}} Latvijas pilskalni / Latvian hillforts|access-date=2022-11-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ķīšezera vēja izraisīto plūdmaiņu rezultātā, kas ezerā var sasniegt vairākus metrus, pilskalna dienvidrietumu nogāze izskalota.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pilskalna plakuma rietumu malā aug Buldursalas dižozols ar apkārtmēru 6,41 m (2010, vēlāki dati nosauc 6,9 m),&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=919&amp;vt=8|title=Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv|website=www.dziedava.lv|access-date=2022-11-20}}&lt;/ref&gt; kurš tiek uzskatīts par vienu no kuplākajiem kokiem Latvijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Nogāzēs aug arī kuplas liepas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Vēsture ==

Pirmās liecības par cilvēku klātbūtni pilskalnā zināmas no vēlā [[Dzelzs laikmets Latvijā|dzelzs laikmeta]] (9.—13. gadsimts), kad šo teritoriju apdzīvoja [[lībieši]]. Atrastās atliekas liecina par apdzīvotību, tomēr par tā nocietinājumiem pašlaik spriežams tikai pēc 0,5 m augsta vaļņa ziemeļrietumu malā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc pārtraukšanas pilskalnu lietot kā nocietinātu vietu, tas ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kas varētu būt mainījis tā reljefu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pilskalna rietumu pusē redzamas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tranšejas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1924. gadā to iekļāva Aizsargu mežu, dabas pieminekļu un parku sarakstā kā dabas pieminekli un dabas krāšņumu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1998. gadā pilskalnu iekļāva vietējas nozīmes aizsargājamo objektu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/2071|title=2071. Ķīšezera (Bulduru) pilskalns {{!}} Mantojums|website=is.mantojums.lv|access-date=2022-11-20|archive-date=2022-11-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221120171042/https://is.mantojums.lv/2071}}&lt;/ref&gt;

=== Izpēte ===
Pilskalns maz pētīts un par tā vēsturi līdz 2021. gada izrakumiem tika spriests no nepārbaudītām [[Hipotēze|hipotēzēm]], kuras varēja vadīties tikai no tā, ka pilskalns atradās seno lībiešu teritorijā. Eksotiskākās no tām pieļāva, ka pilskalns agrāk bijis [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] pirātu bāze, citas pieņēma, ka tas varētu būt bijis vēlā dzelzs laikmeta lībiešu pilskalns, Livonijas laiku Neijermīles nocietinājums kā [[Bukultu pils]] priekšpostenis, viduslaiku un/vai jauno laiku Rīgas aizsardzības būve.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tautas nostāsti pieminēja arī [[Zviedrijas valdnieku uzskaitījums|zviedru karaļa]] vasarnīcu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Plakuma daudzgadīgā aršana bija postījusi kultūrslāni.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1941. gadā tika veikta vietas apskate, kas atklāja sena tilta atliekas uz pilskalna pacēlumu pāri staignajai pļavai.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1980. gadā arheologs [[Juris Urtāns]] ziņojis, ka pilskalnā atrasts graudberzis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/jaunumi/notiek-arheologiskie-izrakumi-kisezera-bulduru-pilskalna|title=Notiek arheoloģiskie izrakumi Ķīšezera (Bulduru) pilskalnā|website=Historia|access-date=2022-11-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1986. gadā tika veikti nelieli izrakumi, kas nedeva pietiekamus rezultātus. 2021. gadā sākās nopietnāki izrakumi, kuru atradumi — keramikas lauskas, krāsns podiņu fragmenti, apstrādāti krama gabali, monētas u.c. — norādīja uz cilvēku klātbūtni pilskalnā gan vēlā dzelzs laikmeta beigās un [[Agrie viduslaiki|agro viduslaiku]] sākumā, gan aktīvu teritorijas izmantošanu kopš 17. gadsimta.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bulduru hillfort from north.jpg|Pilskalnu no pārējās pussalas nodala slapja pļava
Attēls:Bulduru hillfort from SE.jpg|Skats no dienvidaustrumiem
Attēls:Dižozols Bulduru pilskalnā pie Ķīšezera 02.jpg|Buldursalas dižozols pilskalnā
Attēls:Bulduru hillfort, erosion at south-west side.jpg|Erozija dienvidrietumu nogāzē
Attēls:Bulduru hillfort, upside.jpg|Pilskalna virsotne ir diezgan līdzena
Attēls:Bulduru pilskalns.jpg|Pilskalna 3D modelis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

* [https://www.latvijas-pilskalni.lv/bulduru-pilskalns/ Pilskalna apraksts]

{{Latvijas pilskalni}}

[[Kategorija:Pilskalni Vidzemē]]
[[Kategorija:Lībieši]]</text>
      <sha1>7us1iipsbojon21nietvp822xcp1r5a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530594</id>
    <revision>
      <id>4454988</id>
      <parentid>3796565</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:02:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ± 2 categories, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454988</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4603" sha1="kz8u8ka54b9jtdzaobj1r4cdp01x8ty" xml:space="preserve">'''1944. gada deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu''' bija [[deklarācija]], kuru [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā neilgi pirms [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vērmahta atkāpšanās no Rīgas]] 1944. gada 8. septembrī parakstīja [[4. Saeima]]s priekšsēdētājs un [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) loceklis [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], kurš tolaik bija likumīgs [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] vietas izpildītājs.

== Vēsture ==
1943. gada 13. augustā slepeni nodibinātās Latvijas Centrālās padomes mērķis bija apvienot visas lielākās Latvijas politiskās partijas cīņā par neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas atjaunošanu, noraidot katra veida diktatūru.&lt;ref&gt;Ieva Kvāle [http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2013/08/20-01.aspx#lastcomment Latvijas Centrālā padome — cīnītāji par brīvu, demokrātisku Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924094330/http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2013/08/20-01.aspx#lastcomment |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Pēc LCP ierosmes 1944. gada martā [[Fēlikss Cielēns]] izstrādāja [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memorandu]] par nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību, kuru parakstīja 188(+2) plaši pazīstami Latvijas sabiedrības pārstāvji (vēlāk parakstītājiem pievienojās vēl divas personas).&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga LSP memorands ar parakstiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160414113601/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga |date={{dat|2016|04|14||bez}} }} 1944. gada 17. marts&lt;/ref&gt; Memorands bija domāts iesniegšanai Rietumvalstu valdībām, taču, lai nodrošinātu iespēju parakstu vākšanai okupācijas apstākļos, tas formāli bija adresēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] ģenerālinspektoram ģenerālim [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfam Bangerskim]].
1944. gada 29. aprīlī [[Gestapo]] apcietināja pirmo LCP priekšsēdētāju [[Konstantīns Čakste|Konstantīnu Čaksti]] un ģenerālsekretāru [[Ludvigs Sēja|Ludvigu Sēju]].

Pirms LCP vadības pārcelšanās uz Zviedriju tā 1944. gada 8. septembrī organizēja savu pēdējo sanāksmi Rīgā, kurā piedalījās tās otrais priekšsēdētājs [[Verners Tepfers]], viņa palīgs [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]], [[Mintauts Čakste]], Pauls Kalniņš, bīskaps [[Jāzeps Rancāns]] u.c. Sapulces dalībnieki plānoja pārņemt varu un deklarēt Latvijas neatkarības atjaunošanu [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Vācijas karaspēka atkāpšanās brīdī]]. Iespējamās valdības vadītāja vārds šajā dokumentā nebija ierakstīts, taču sēdes atsevišķā protokolā norādīts, ka par Ministru prezidentu aicināms profesors Konstantīns Čakste, bet gadījumā, ja viņš nebūtu Latvijā, senators Mintauts Čakste.

Deklarācijā par Latvijas valsts atjaunošanu bija paziņots, ka:

{{citāts|Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52. pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. Kā Latvijas Republikas Valsts Prezidenta vietas izpildītājs uz Satversmes man piešķirtās varas pamata (56.pants) esmu uzdevis N.N. sastādīt Ministru kabinetu…}}

Tomēr Rīgas atstāšanas laikā 1944. gada septembrī un oktobrī LCP nespēja izmantot [[Kureļa grupa|latviešu militāro vienību]] potenciālu un publiskot deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Savukārt [[Alfrēds Rozenbergs]] 1944. gada 30. novembrī parakstīja atzinumu par [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālās komitejas]] (LNK) izveidošanas lietderību, kas gan tika sasaukta tikai 1945. gada 20. februārī [[Potsdama|Potsdamā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>kz8u8ka54b9jtdzaobj1r4cdp01x8ty</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Odesas Militārā akadēmija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>539132</id>
    <revision>
      <id>4454905</id>
      <parentid>4404883</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:56:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <origin>4454905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3142" sha1="5z88ufalfq5yvbpz4p4rn9b1ye3lvw1" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
|native_name=Військова академія (м. Одеса)
|name=Odesas Militārā akadēmija
|image=Kadetskiy-korpus-126.jpg
|caption=Akadēmijas galvenā ēka
|motto=[[ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Гартуємо майбутнє''
|mottolv=
|established={{dat|1865}} kā Odesas kājnieku skola&lt;br /&gt;{{dat|2011}} kā Militārā akadēmija
|logo=Військо́ва_акаде́мія_Одеса.png
|website=https://www.vaodesa.mil.gov.ua/
|location={{vieta|Ukraina|Odesa}}
|students=
|logo_size=180
}}
'''Odesas Militārā akadēmija''' ({{val|uk|Військова академія (м. Одеса)}}) ir augstākās militārās izglītības iestāde [[Odesa|Odesā]], [[Ukraina|Ukrainā]].

Militārā akadēmija sagatavo militāros speciālistus [[bakalaurs (grāds)|bakalaura]] un [[maģistrs (grāds)|maģistra]] kvalifikācijas līmeņos [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajiem spēkiem]] un citiem militārajiem formējumiem. Akadēmija veic Ukrainas Bruņoto spēku [[Karavīrs|karavīru]] un darbinieku valodu apmācību, karavīru un zinātniski pedagoģisko darbinieku tālākizglītību, studentu apmācību saskaņā ar rezerves virsnieku apmācības programmu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Odessa_Cadet_Corps.jpg|thumb|Kadetu korpuss (1910)]]
Militārās akadēmijas kā valsts militārās izglītības sistēmas daļas vēsture aizsākās 1865. gadā dibinātajā Odesas kājnieku skolā. Skolas celtniecība pēc arhitekta [[Vasilijs Maass|Vasilija Maasa]] projekta sākās 1865. gada beigās un tika pabeigta nākamajā gadā.

Otrais Militārās akadēmijas priekštecis bija Kadetu korpuss, kas tika izveidots 1899. gada 16. aprīlī.
[[Attēls:25 річниці незалежності Молдови 09.jpg|thumb|Militārā parāde par godu [[Moldova]]s neatkarības 25. gadadienai (2016)]]
Tikai pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas 1993. gadā tika izveidots Odesas Sauszemes spēku institūts. Institūta izveidi vadīja ģenerālmajors Nikolajs Cibuļenko. Viņš bija arī pirmais Odesas Sauszemes spēku institūta vadītājs. Tomēr tikai 2011. gada 30. jūnijā tika izveidota tagadējā Militārā akadēmija.

== Akadēmijas vadītāji ==
1992–1994 — [[ģenerālmajors]] [[Mikola Cibuļenko]]

2012–2021 — ģenerālmajors [[Oļegs Huļaks]]

2022–pašlaik — brigādes ģenerālis [[Oleksijs Ševčenko]]

== Ievērojami absolventi ==

* [[Valerijs Zalužnijs]] — [[Ukraina]]s [[ģenerālis]] un [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] virspavēlnieks
* [[Serhijs Šaptala]] — [[Ukraiņi|ukraiņu]] virsnieks, [[Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas Ģenerālštāba]] priekšnieks, [[ģenerālleitnants]] 
* [[Oleksijs Arestovičs]] — [[blogeris]], aktieris, politiskais un militārais komentētājs
* [[Kirilo Budanovs]] —  [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes]] vadītājs, ģenerālmajors

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Odesa]]
[[Kategorija:Universitātes Ukrainā]]</text>
      <sha1>5z88ufalfq5yvbpz4p4rn9b1ye3lvw1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deklarācija par valsts varu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543871</id>
    <revision>
      <id>4454989</id>
      <parentid>4272399</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:03:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>−[[Kategorija:Dokumenti]]; +[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]; ± 2 categories, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454989</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8533" sha1="47tzzyswntxjnwnlj8e4wmh1dj6ypkw" xml:space="preserve">[[Attēls:Tautas Saeimas deputāti pie Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada jūlijā.jpg|thumb|300px|&quot;Latvijas Darba Tautas Saeimas&quot; deputāti pie tobrīd vēl ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogiem]] rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā.]]
[[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|thumb|300px|Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai [[Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā]] (&quot;Valdības Vēstnesis&quot; 1940. gada 26. jūlijā).]]
'''Deklarācija par valsts varu''' bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūlijā [[Tautas Saeimas vēlēšanas|nelikumīgi ievēlētās]] [[Tautas Saeima|Saeimas]] [[deklarācija]] par [[Latvijas PSR]] dibināšanu okupētās [[Latvija]]s teritorijā.

== Deklarācijas pieņemšana ==
Deklarāciju par valsts varu pasludināja 1940. gada 21. jūlijā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā 1918. gada 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]. 
Pēc [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] ziņojuma par valdības darbību  [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas]] sekretārs [[Žanis Spure]] savā ziņojumā vispirms nolīdzināja ar zemi neatkarīgās Latvijas laikā padarīto, tad nepaguris slavināja [[PSRS]] panākumus un pasludināja &quot;padomju varas nodibināšanu uz visas Latvijas teritorijas&quot;. 
Debatēs uzstājās iekšlietu ministra biedrs [[Vikentijs Latkovskis]] un [[Fricis Deglavs]], kam sekoja atklāta balsošana, paceļot deputātu mandātu kartītes.
Tūlīt pēc deklarācijas pieņemšanas ārzemju diplomāti demonstratīvi piecēlās un atstāja zāli, palika vienīgi padomju diplomāti.

Pēc tam Iekšlietu ministrs [[Vilis Lācis]] nolasīja deklarāciju «[[Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā]]», pēc kuras debates nesekoja un notika atklāta balsošana, paceļot deputātu mandātu kartītes.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/8917 Par Latvijas okupāciju 1940. gadā] [[Rihards Treijs]], &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 12.07.2000., Nr. 257/258&lt;/ref&gt;

== Preambula ==
 ''Ilgus gadus Latvijas tauta cieta zem reakcionārā režīma smagā sloga, kas noveda zemi strupceļā tiklab iekšējās, kā arī ārējās politikas laukā. Bezdarbs, trūkums un bads bija Latvijas pilsētas un lauku darbaļaužu liktenis. Latvijas darba tautas likumīgās intereses un vajadzības tika upurētas par labu saujiņai ekspluatatoru - kapitālistu un lielgruntnieku, kuri valdīja Latvijā. Maskējoties ar mānīgiem un liekulīgiem vārdiem par visu pilsoņu vienlīdzību, par taisnību un brīvību, valdošā kliķe turēja tautu patvaļas spaidos. Latvijas valsts bija tautas cietums. Latvijā valdīja šovinisms un nacionālā nevienlīdzība. Darbaļaužu masām bija noliegtas viņu politiskās, arodnieciskās un kulturālās organizācijas. Brīvo vārdu un brīvo domu nesaudzīgi apspieda. Vecās valdības ārējā politika bija bīstama un naidīga Latvijas tautai. Tajā laikā, kad Latvijas tautas brīvības intereses prasīja draudzību un ciešu apvienību ar Padomju Savienību, valdošā kliķe, pretēji tautas interesēm, piekopa naidīgu politiku pret Padomju Savienību, cenšoties pārvērst mūsu zemes teritoriju par placdarmu uzbrukumiem Padomju Savienībai. Kara provokatori, kuru rokās atradās valsts vara, tirgojās ar mūsu brīvību un neatkarību un tieši apdraudēja Latvijas drošību, mieru un neaizskaramību. Latvijas tauta padzina ienīsto valdību un nodibināja jaunu valdību, kas atbilst darba tautas interesēm. 14. un 15. jūlijā notikušās Saeimas vēlēšanas bija strādnieku šķiras, zemniecības un darba inteliģences apvienības triumfs. Latvijas Darba tautas bloka platforma apvienoja pārliecinošo Latvijas tautas vairākumu, visus mūsu dzimtenes godīgos patriotus. Latvijas Darba tautas bloka uzvara vēlēšanās ir vēsturisks pavērsiens Latvijas dzīvē, kas nozīmē, ka Latvijas tauta izsacījusi savu gribu darīt galu uz visiem laikiem ekspluatatoru politiskai kundzībai, ņemt tautas likteņus savās rokās un nodibināt patiesu tautas varu. Jaunā Saeima, kas ir vienīgā pilntiesīgā Latvijas tautas gribas izteicēja, likumdošanas kārtībā nostiprina darba tautas uzvaru un uzskata par savu pirmo pienākumu atrisināt jautājumu par valsts varas raksturu Latvijā. Atrisinot jautājumu par valsts varas raksturu, mēs vēršam savus skatus uz mums draudzīgo Padomju Savienības tautu vēsturisko pieredzi un lielo priekšzīmi. Padomju Savienības tautu lielā vēsturiskā pieredze māca, ka vienīgi padomju vara ir patiesa darbaļaužu interešu izteicēja un sargātāja, ir patiesa tautas vara, kad zemē valda pati tauta, bez lielgruntniekiem un kapitālistiem. Kā to rāda kapitālistisko valstu pieredze, tajā starpā arī mūsu dzīves rūgtā pieredze pilsoniskā Latvijā, katra cita vara ir vai nu pilnīgi atklāta, vai tautas krāpšanas nolūkā ar brīvības un vienlīdzības lozungiem maskēta saujiņas ekspluatatoru kundzība un neierobežota patvaļa pār tautas lielo vairākumu. Padomju Savienībā ir uz visiem laikiem izbeigta cilvēka ekspluatācija no cilvēka. Katram PSRS darba cilvēkam ir nodrošināta tiesība uz darbu, tiesība uz atpūtu, tiesība uz materiālu nodrošinājumu vecuma dienās. Tikai padomju vara ir pati demokrātiskākā valsts vara, kas nodrošina darba tautai patiesu [[Politiskā līdzdalība|līdzdalību valsts vadībā]], savas brīvas un laimīgas dzīves veidošanā. Tikai padomju vara rada apstākļus tautas talantu uzplaukšanai, apstākļus, kad iespējams izvirzīt no tautas vidus valsts, saimnieciskās un sabiedriskās dzīves dažādo nozaru vadītājus un organizatorus. Padomju Savienībā uz visiem laikiem iznicināta nacionālā apspiestība un nacionālā nevienlīdzība. Visas PSRS tautas ir sakusušas vienotā, draudzīgā saimē. Padomju Savienībā ar neredzētu spēku uzplaukst visu tautu nacionālā kultūra. Padomju Savienības piemērs rāda, ka tikai padomju vara var nodrošināt mieru, darbu, maizi un brīvību Latvijas pilsētu un lauku darbaļaudīm, atbrīvot tautu no ekspluatācijas, trūkuma un beztiesības. Tikai padomju vara nodrošina mums politisku, saimniecisku un kultūras uzplaukumu. Tikai padomju vara var nodrošināt un patiesi pilnīgi nodrošina Latvijas brīvu nacionālu attīstību, nacionālās kultūras varenu pieaugumu un uzplaukumu, brīvu un varenu visu Latvijas tautas radošo spēku attīstību.''

== Lemjošā daļa ==
Izpaužot visas brīvās Latvijas darba tautas gribu, Saeima svinīgi pasludina padomju varas nodibināšanu uz visas Latvijas teritorijas. Latvija ar šīs deklarācijas pieņemšanu Saeimā tiek pasludināta par [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistisko Republiku]]. Šis Saeimas lēmums stājās spēkā nekavējoši.

No šīs dienas visa vara [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskā Republikā]] pieder pilsētu un lauku darbaļaudīm, kurus reprezentēs darbaļaužu deputātu padomes.

Saeima stingri pārliecināta, ka visi Latvijas iedzīvotāji sakļausies ap padomju varu lietas pilnīgai uzvarai, Latvijas, tās saimniecības un kultūras uzplaukumam, mūsu tautas brīvībai un laimei.

Lai dzīvo Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika! Lai dzīvo darbaļaužu deputātu padomes! Lai dzīvo [[Padomju Savienība]] - visas pasaules darbaļaužu tēvija!&lt;ref&gt;[https://www.historia.lv/dokumenti/ta-sauktas-latvijas-tautas-saeimas-deklaracija-par-valsts-varu-latvija-2171940 Tā sauktās Latvijas Tautas saeimas deklarācija par valsts varu Latvijā (21.7.1940.)] no Padomju varas atjaunošana Latvijā un Latvijas PSRS iestāšanās PSRS sastāvā: Dokumenti un materiāli. Rīga: Zinātne, 1987. 207 lpp.&gt;Nr.112, 177.-179.lpp.&lt;/ref&gt;

== Anulēšana ==
[[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] periodā 1990. gada 4. maijā Latvijas parlaments pieņēma deklarāciju [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]], kurā pasludināja 1940. gada 17. jūnija [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] par starptautisku noziegumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>47tzzyswntxjnwnlj8e4wmh1dj6ypkw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agris Lungevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548402</id>
    <revision>
      <id>4455048</id>
      <parentid>4281954</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T09:52:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23288-11</username>
        <id>144171</id>
      </contributor>
      <comment>sieva un mieta</comment>
      <origin>4455048</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2523" sha1="hsc0hp3jkrgpsrl7l88hfk586zxdu43" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Agris Lungevičs
| attēls              = Agris Lungevičs.jpg
| apraksts            = 
| amats               = [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Madonas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = {{dat|2017|06|16|N}}
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers            = 
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| vietnieks           = 
| priekštecis         = [[Andrejs Ceļapīters]]
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1984|06|1}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Madonas novads}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Zemnieku savienība]] 
| dzīvesb             = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Vidzemes augstskola]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Agris Lungevičs''' (dzimis {{dat|1984|6|1}}) ir [[Madonas novads|Madonas novada]] domes priekšsēdētājs, šo amatu viņš ieņem kopš {{dat|2017|06|16|Ģ}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edruva.lv/madonas-novada-dome-jauns-priekssedetajs-agris-lungevics/ |title=Madonas novada domē jauns priekšsēdētājs – Agris Lungevičs |date={{dat|2017|06|16||bez}} |access-date={{dat|2023|08|15||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230815205212/http://edruva.lv/madonas-novada-dome-jauns-priekssedetajs-agris-lungevics/ }}&lt;/ref&gt; Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]].

Pirms tam bijis Madonas novada domes priekšsēdētāja [[Andrejs Ceļapīters|Andreja Ceļapītera]] vietnieks. Viņam ir siva un mieta

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = ''[[Andrejs Ceļapīters]]''
| virsraksts = [[Madonas novads|Madonas novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2017|06|16|N}} — ''pašlaik''
| pēc        = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Lungevičs, Agris}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonas novada pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Vidzemes Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]</text>
      <sha1>hsc0hp3jkrgpsrl7l88hfk586zxdu43</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455049</id>
      <parentid>4455048</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T09:53:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23288-11</username>
        <id>144171</id>
      </contributor>
      <comment>dih</comment>
      <origin>4455049</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2550" sha1="j4y38ihwn21nil4hrgnap6oxdvzrjsb" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Agris Lungevičs
| attēls              = Agris Lungevičs.jpg
| apraksts            = 
| amats               = [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Madonas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = {{dat|2017|06|16|N}}
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers            = 
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| vietnieks           = 
| priekštecis         = [[Andrejs Ceļapīters]]
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1984|06|1}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Madonas novads}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Zemnieku savienība]] 
| dzīvesb             = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Vidzemes augstskola]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Agris Lungevičs''' (dzimis {{dat|1984|6|1}}) ir [[Madonas novads|Madonas novada]] domes priekšsēdētājs, šo amatu viņš ieņem kopš {{dat|2017|06|16|Ģ}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edruva.lv/madonas-novada-dome-jauns-priekssedetajs-agris-lungevics/ |title=Madonas novada domē jauns priekšsēdētājs – Agris Lungevičs |date={{dat|2017|06|16||bez}} |access-date={{dat|2023|08|15||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230815205212/http://edruva.lv/madonas-novada-dome-jauns-priekssedetajs-agris-lungevics/ }}&lt;/ref&gt; Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]].

Pirms tam bijis Madonas novada domes priekšsēdētāja [[Andrejs Ceļapīters|Andreja Ceļapītera]] vietnieks. Viņam ir siva un mieta.viņam ir liels dingalings

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = ''[[Andrejs Ceļapīters]]''
| virsraksts = [[Madonas novads|Madonas novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2017|06|16|N}} — ''pašlaik''
| pēc        = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Lungevičs, Agris}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonas novada pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Vidzemes Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]</text>
      <sha1>j4y38ihwn21nil4hrgnap6oxdvzrjsb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455057</id>
      <parentid>4455049</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:42:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-23288-11|~2026-23288-11]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Vitaly P</comment>
      <origin>4281954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2499" sha1="q549gr8yym0odt2hkm69c5mrhle254o" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Agris Lungevičs
| attēls              = Agris Lungevičs.jpg
| apraksts            = 
| amats               = [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Madonas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = {{dat|2017|06|16|N}}
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers            = 
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| vietnieks           = 
| priekštecis         = [[Andrejs Ceļapīters]]
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1984|06|1}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Madonas novads}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Zemnieku savienība]] 
| dzīvesb             = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Vidzemes augstskola]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Agris Lungevičs''' (dzimis {{dat|1984|6|1}}) ir [[Madonas novads|Madonas novada]] domes priekšsēdētājs, šo amatu viņš ieņem kopš {{dat|2017|06|16|Ģ}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edruva.lv/madonas-novada-dome-jauns-priekssedetajs-agris-lungevics/ |title=Madonas novada domē jauns priekšsēdētājs – Agris Lungevičs |date={{dat|2017|06|16||bez}} |access-date={{dat|2023|08|15||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230815205212/http://edruva.lv/madonas-novada-dome-jauns-priekssedetajs-agris-lungevics/ }}&lt;/ref&gt; Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]].

Pirms tam bijis Madonas novada domes priekšsēdētāja [[Andrejs Ceļapīters|Andreja Ceļapītera]] vietnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = ''[[Andrejs Ceļapīters]]''
| virsraksts = [[Madonas novads|Madonas novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2017|06|16|N}} — ''pašlaik''
| pēc        = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Lungevičs, Agris}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonas novada pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Vidzemes Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]</text>
      <sha1>q549gr8yym0odt2hkm69c5mrhle254o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569729</id>
    <revision>
      <id>4455070</id>
      <parentid>4305115</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:13:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4455070</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18021" sha1="aouv8rfg9gtadg5gzwz44oh1a6djyj3" xml:space="preserve">{|  class=&quot;infobox&quot;  cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;width:30%; border-collapse:collapse; text-align:center;&quot;
 |-
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|'''&lt;span style=&quot;font-size:115%&quot;&gt;Esošā pasaules čempione&lt;/span&gt;'''
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|'''&lt;span style=&quot;font-size:115%&quot;&gt;Pretendente&lt;/span&gt;'''
 |-
 | width=50% | [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|center|120px]]
 | width=50% | [[Attēls:TanZhongyi23.jpg|center|152px]]
 |-
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|{{flagathlete|[[Dzjui Veņdzjuņa]]|CHN}}
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|{{flagathlete|[[Taņa Džunji]]|CHN}}
 |-
 | style=&quot;text-align:center&quot;|Dzimusi 1991. gada 31. janvārī&lt;br /&gt;33 gadus veca&lt;!-- ages reported here are FROM THE TIME OF THE EVENT --&gt;
 | style=&quot;text-align:center&quot;|Dzimusi 1991. gada 29. maijā&lt;br /&gt;32 gadus veca
 |- style=&quot;font-size:200%;&quot;
 |style=&quot;text-align: center;&quot;|  '''6½''' 
 |style=&quot;text-align: center;&quot;|  '''2½'''
 |-
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|[[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2023. gada Pasaules čempionāta šahā sievietēm uzvarētāja]]
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|2024. gada Pasaules čempionāta šahā pretendenšu turnīra uzvarētāja
 |-
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|[[Elo reitings|Reitings]]: 2561&lt;br /&gt;(Nr. 2 sievietēm)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ratings.fide.com/top.phtml?list=women|title=FIDE Online. Standard Top 100 Women April 2024|website=ratings.fide.com}}&lt;/ref&gt;
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|[[Elo reitings|Reitings]]: 2555&lt;br /&gt;(Nr. 4 sievietēm)
 |-
 |style=&quot;text-align:left&quot;| ← [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2023]]
 |style=&quot;text-align:right&quot;| →
|}

'''2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm''' bija šaha mačs par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu. Tajā sacentās divas [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] ([[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2023. gada Pasaules čempionāta šahā sievietēm uzvarētāja]]) un pretendente [[Taņa Džunji]] (2024. gada pretendenšu turnīra uzvarētāja). Abas šahistes jau bija spēlējušas maču par Pasaules šaha čempiones titulu [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada Pasaules čempionātā]], kad pretendente Dzjui uzvarēja toreizējo Pasaules čempioni Taņu ar rezultātu 5½:4½ un kļuva par čempioni. Arī šajā mačā Dzjui Veņdzjuņa bija pārāka ar 6½:2½ (+5, =3, -1).&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/ju-wenjun-wins-5th-womens-world-chess-championship GM Ju Wenjun has beaten GM Tan Zhongyi 6.5-2.5 to win the 2025 FIDE Women]&lt;/ref&gt;

== Pretendenšu turnīrs ==
Sieviešu pretendenšu turnīrs tika izspēlēts no 3. līdz 22. aprīlim [[Kanāda]]s pilsētā [[Toronto]] vienlaicīgi ar tādu pašu vīriešu pretendentu turnīru. Par turnīra uzvarētāju kļuva Ķīnas šahiste [[Taņa Džunji]], kas ieguva līderes poziciju jau no pirmās kārtas un finišā tuvākās konkurentes apsteidza par 1½ punktu. Visas Krieviju pārstāvošās šahistes spelēja zem FIDE karoga.&lt;ref name=&quot;Sagar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |author=Carlos Alberto Colodro |title=Taņa Džunji convincingly wins Women’s Candidates in Toronto |url=https://en.chessbase.com/post/candidates-tournament-2024-women-14 |access-date=April 22, 2024 |work=ChessBase |date=April 22, 2024}}&lt;/ref&gt;

=== Turnīra tabula ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; white-space: nowrap;&quot;
 ! №
 ! Dalībniece
 ! [[Elo reitings|Reitings]]
 ! colspan=&quot;2&quot;|1
 ! colspan=&quot;2&quot;|2
 ! colspan=&quot;2&quot;|3
 ! colspan=&quot;2&quot;|4
 ! colspan=&quot;2&quot;|5
 ! colspan=&quot;2&quot;|6
 ! colspan=&quot;2&quot;|7
 ! colspan=&quot;2&quot;|8
 ! 
 ! width=&quot;18px&quot; | +
 ! width=&quot;18px&quot; | =
 ! width=&quot;18px&quot; | −
 ! Punkti
 ! Vieta
 |-
 |1
 |style=&quot;text-align: left&quot;|[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Aleksandra Gorjačkina]]
 |2553
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|2
 |style=&quot;color: green;&quot;|10
 |style=&quot;color: blue;&quot;|2
 |7
 |5
 |-
 |2
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|UKR}} [[Anna Muzičuka]]
 |2520
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|0
 |style=&quot;color: green;&quot;|11
 |style=&quot;color: blue;&quot;|3
 |5½
 |8
 |-
 |3
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|CHN}} [[Lei Tindzje]]
 |2550
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|4
 |style=&quot;color: green;&quot;|7
 |style=&quot;color: blue;&quot;|3
 |7½
 |[[Attēls:Bronze medal icon.svg|Bronze]]
 |-
 |4
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|IND}} [[Vaišali Ramešbābu]]
 |2475
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|6
 |style=&quot;color: green;&quot;|3
 |style=&quot;color: blue;&quot;|5
 |7½
 |4
 |-
 |5
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|IND}} [[Humpi Koneru]]
 |2546
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|3
 |style=&quot;color: green;&quot;|9
 |style=&quot;color: blue;&quot;|2
 |7½
 |[[Attēls:Silver medal icon.svg|Silver]]
 |-
 |6
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|CHN}} '''[[Taņa Džunji]]'''
 |2521
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|5
 |style=&quot;color: green;&quot;|8
 |style=&quot;color: blue;&quot;|1
 |'''9'''
 |[[Attēls:Gold medal icon.svg|Gold]]
 |-
 |7
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|BUL}} [[Nurgjula Salimova]]
 |2432
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|1
 |style=&quot;color: green;&quot;|9
 |style=&quot;color: blue;&quot;|4
 |5½
 |7
 |-
 |8
 |style=&quot;text-align: left&quot;|[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Katerina Lagno]]
 |2542
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|1
 |style=&quot;color: green;&quot;|11
 |style=&quot;color: blue;&quot;|2
 |6½
 |6
|}
&lt;small&gt;
'''''Piezīme:''' tabulā kvadrāta krāsa nozīmē figūru krāsu konkrētā partijā:''
&lt;span style=&quot;background: #FFF; border: 1px solid #A2A9B1;&quot;&gt;    &lt;/span&gt; — ''baltie,''
&lt;span style=&quot;background: #DDD; border: 1px solid #A2A9B1;&quot;&gt;    &lt;/span&gt; — ''melnie''.
&lt;/small&gt;

=== Virzība pa kārtām ===
[[Attēls:Aleksandra Goryachkina - Tan Zhongyi, Women's Candidates Tournament 2024 02.jpg|200px|left|thumb|Taņa Džunji un Aleksandra Gorjačkina pretendenšu turnīrā Toronto 2024. gadā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; white-space: nowrap;&quot;
|-
! width=&quot;650px&quot; colspan=&quot;16&quot; | Dalībnieču virzība pa kārtām
|-
! rowspan=2 | Vieta !! rowspan=2 | Dalībniece !! colspan=14 | Kārtas
|-
! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14
|-
| [[Attēls:Gold medal icon.svg|Gold]] || align=left|{{flagicon|CHN}} '''[[Taņa Džunji]]'''
|bgcolor=#DFD| +1 ||bgcolor=#DFD| +2 ||bgcolor=#DFD| +2 ||bgcolor=#DFD| +2 ||bgcolor=#DFD| +2 ||bgcolor=#DFD| +3 ||bgcolor=#DFD| +3 ||bgcolor=#DFD| +2 ||bgcolor=#DFD| +3 ||bgcolor=#DFD| +3 ||bgcolor=#DFD| +4 ||bgcolor=#DFD| +4 ||bgcolor=#DFD| +4 ||bgcolor=#DFD| +4
|-
| [[Attēls:Silver medal icon.svg|Silver]] || align=left|{{flagicon|IND}} [[Humpi Koneru]]
| =0 || =0 || =0 || −1 || −1 || −2 || −2 || −1 || −1 || −1 || =0 || =0 ||bgcolor=#FDD| =0 ||bgcolor=#FDD| +1
|-
| [[Attēls:Bronze medal icon.svg|Bronze]] || align=left|{{flagicon|CHN}} [[Lei Tindzje]]
| −1 || −1 || −1 || −1 || −1 || =0 || +1 ||bgcolor=#DFD| +2 || +2 ||bgcolor=#DFD| +3 || +3 || +3 || +2 ||bgcolor=#FDD| +1
|-
| 4 || align=left|{{flagicon|IND}} [[Vaišali Ramešbābu]]
| =0 || −1 || =0 || =0 || =0 || −1 || −2 || −3 || −4 || −3 || −2 ||bgcolor=#FDD| −1 ||bgcolor=#FDD| =0 ||bgcolor=#FDD| +1
|-
| 5 || align=left|[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Aleksandra Gorjačkina]]
| =0 || +1 || +1 || +1 || +1 || +2 || +2 ||bgcolor=#DFD| +2 || +2 || +1 || =0 || =0 ||bgcolor=#FDD| =0 ||bgcolor=#FDD| =0
|-
| 6 || align=left|[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Katerina Lagno]]
| =0 || =0 || =0 || =0 || =0 || +1 || +1 || +1 || +1 || +1 || =0 || =0 ||bgcolor=#FDD| =0 ||bgcolor=#FDD| −1
|-
| 7 || align=left|{{flagicon|BUL}} [[Nurgjula Salimova]]
| =0 || =0 || −1 || =0 || =0 || −1 || −1 || −1 || −1 || −2 ||bgcolor=#FDD| −3 ||bgcolor=#FDD| −3 ||bgcolor=#FDD| −3 ||bgcolor=#FDD| −3
|-
| 8 || align=left|{{flagicon|UKR}} [[Anna Muzičuka]]
| =0 || −1 || −1 || −1 || −1 || −2 || −2 || −2 || −2 || −2 || −2 ||bgcolor=#FDD| −3 ||bgcolor=#FDD| −3 ||bgcolor=#FDD| −3
|-
! width=&quot;650px&quot; colspan=&quot;16&quot; |
&lt;small&gt;
&lt;span style=&quot;background: #DFD; border: 1px solid #A2A9B1;&quot;&gt;    &lt;/span&gt; — līderes konkrētā kārtā, 
&lt;span style=&quot;background: #FDD; border: 1px solid #A2A9B1;&quot;&gt;    &lt;/span&gt; — pazaudējušas iespēju uzvarēt turnīrā.
&lt;/small&gt;
|}

== Mačs par čempiones titulu ==
Mačs notika no 2025. gada 3. līdz 16. aprīlim. Tāpat kā 2023. gadā tas tika izspēlēts divos atsevišķos posmos, katram spēlētājam dodot iespēju spēlēt savā mājas pilsētā. Pirmais posms notika [[Šanhaja|Šanhajā]], bet otrais — [[Čuncjina|Čuncjinā]]. Mača par čempiones titulu formāts tāpat kā iepriekšējos gados bija 12 partiju mačs. Neizšķirta gadījumā bija paredzētas 4 papildus ātrā šaha partijas, bet, ja arī pēc tām rezultāts ir neizšķirts, tad visu vajadzēja izšķirt šaha ātrspēles papildu partijām. Mača balvu fonds bija 500 tūkstoši eiro. Uzvarētāja saņēma 60% no šīs summas, ja uzvarēja partijās ar klasisko laika kontroli, un būtu saņēmusi 55%, ja būtu uzvarējusi papildu partijās.

=== Mača grafiks ===
* 2. aprīlis: Atklāšanas ceremonija (Šanhaja)
* 3. un 4. aprīlis: 1. un 2. partija
* 6. un 7. aprīlis: 3. un 4. partija
* 9. un 10. aprīlis: 5. un 6. partija
* 11. aprīlis: Pārbrauciens uz Čuncjinu
* 13. un 14. aprīlis: 7. un 8. partija
* 16 un 17. aprīlis: 9. un 10. partija
* 19. un 20. aprīlis: 11. un 12. partija
* 21. aprīlis: papildu partijas (ja vajadzēs)
* 22. aprīlis: Noslēguma ceremonija

=== Mača gaita ===
Atklāšanas ceremonijā Dzjui Veņdzjuņa izlozēja pirmajā partijā balto figūru krāsu, pēc tam katrā nākamajā partijā pretinieču figūru krāsa mainījās. Uzvarot 2. partijā, Taņa Džunji izvirzījās vadībā, taču mača 3. partijā Dzjui Veņdzjuņa izlīdzināja rezultātu. No 5. līdz 8. partijai ar četrām uzvarām Dzjui Veņdzjuņa pārliecinoši nodemonstrēja savu pārsvaru, un pēdējā, 9. partijā viņai pietika ar neizšķirtu, lai nosargātu Pasaules šaha čempiones titulu.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; background:white&quot;
|+2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Spēlētāja !! rowspan=&quot;2&quot;|Reitings !! colspan=&quot;9&quot;|Klasiskā laika kontrole !! rowspan=&quot;2&quot;|Punkti
|-
! width=20|1 !! width=20|2 !! width=20|3 !! width=20|4 !! width=20|5 !! width=20|6 !! width=20|7 !! width=20|8 !! width=20|9
|-
| align=left | {{flagathlete|[[Dzjui Veņdzjuņa]]|Ķīna}} || 2561
|style=&quot;background:white; color:black&quot;| ½ || 0
|style=&quot;background:white; color:black&quot;| 1 || ½
|style=&quot;background:white; color:black&quot;| 1 || 1
|style=&quot;background:white; color:black&quot;| 1 || 1
|style=&quot;background:white; color:black&quot;| ½ || '''6½'''
|-
| align=left | {{flagathlete|[[Taņa Džunji]]|Ķīna}} || 2555
| ½ ||style=&quot;background:white; color:black&quot;| 1
| 0 ||style=&quot;background:white; color:black&quot;| ½
| 0 ||style=&quot;background:white; color:black&quot;| 0
| 0 ||style=&quot;background:white; color:black&quot;| 0
| ½ || '''2½'''
|-
!colspan=&quot;2&quot;| Atsauces uz partijām
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2866468 Wenjun Ju vs Zhongyi Tan, Rd 1]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2868242 Zhongyi Tan vs Wenjun Ju, Rd 2]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2869417 Wenjun Ju vs Zhongyi Tan, Rd 3]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2869605 Zhongyi Tan vs Wenjun Ju, Rd 4]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2870788 Wenjun Ju vs Zhongyi Tan, Rd 5]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2871335 Zhongyi Tan vs Wenjun Ju, Rd 6]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2873764 Wenjun Ju vs Zhongyi Tan, Rd 7]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2874211 Zhongyi Tan vs Wenjun Ju, Rd 8]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2874920 Wenjun Ju vs Zhongyi Tan, Rd 9]&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [https://womenworldchampionship.fide.com/live Oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240419110556/http://womenworldchampionship.fide.com/live |date={{dat|2024|04|19||bez}} }}

{{Pasaules šaha čempionāts sievietēm}}

[[Kategorija:Šahs Ķīnā]]
[[Kategorija:Šahs Kanādā]]
[[Kategorija:2025. gads sportā|Pasaules čempionāts šahā sievietēm]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts šahā sievietēm]]</text>
      <sha1>aouv8rfg9gtadg5gzwz44oh1a6djyj3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455081</id>
      <parentid>4455070</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:58:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4455081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18081" sha1="8lce0ur67btvkt4un48egdye1ui5s88" xml:space="preserve">{|  class=&quot;infobox&quot;  cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;width:30%; border-collapse:collapse; text-align:center;&quot;
 |-
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|'''&lt;span style=&quot;font-size:115%&quot;&gt;Esošā pasaules čempione&lt;/span&gt;'''
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|'''&lt;span style=&quot;font-size:115%&quot;&gt;Pretendente&lt;/span&gt;'''
 |-
 | width=50% | [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|center|120px]]
 | width=50% | [[Attēls:TanZhongyi23.jpg|center|152px]]
 |-
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|{{flagathlete|[[Dzjui Veņdzjuņa]]|CHN}}
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|{{flagathlete|[[Taņa Džunji]]|CHN}}
 |-
 | style=&quot;text-align:center&quot;|Dzimusi 1991. gada 31. janvārī&lt;br /&gt;33 gadus veca&lt;!-- ages reported here are FROM THE TIME OF THE EVENT --&gt;
 | style=&quot;text-align:center&quot;|Dzimusi 1991. gada 29. maijā&lt;br /&gt;32 gadus veca
 |- style=&quot;font-size:200%;&quot;
 |style=&quot;text-align: center;&quot;|  '''6½''' 
 |style=&quot;text-align: center;&quot;|  '''2½'''
 |-
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|[[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2023. gada Pasaules čempionāta šahā sievietēm uzvarētāja]]
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|2024. gada Pasaules čempionāta šahā pretendenšu turnīra uzvarētāja
 |-
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|[[Elo reitings|Reitings]]: 2561&lt;br /&gt;(Nr. 2 sievietēm)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ratings.fide.com/top.phtml?list=women|title=FIDE Online. Standard Top 100 Women April 2024|website=ratings.fide.com}}&lt;/ref&gt;
 | style=&quot;text-align: center;&quot;|[[Elo reitings|Reitings]]: 2555&lt;br /&gt;(Nr. 4 sievietēm)
 |-
 |style=&quot;text-align:left&quot;| ← [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2023]]
 |style=&quot;text-align:right&quot;| → [[2026. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2026]]
|}

'''2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm''' bija šaha mačs par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu. Tajā sacentās divas [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] ([[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2023. gada Pasaules čempionāta šahā sievietēm uzvarētāja]]) un pretendente [[Taņa Džunji]] (2024. gada pretendenšu turnīra uzvarētāja). Abas šahistes jau bija spēlējušas maču par Pasaules šaha čempiones titulu [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada Pasaules čempionātā]], kad pretendente Dzjui uzvarēja toreizējo Pasaules čempioni Taņu ar rezultātu 5½:4½ un kļuva par čempioni. Arī šajā mačā Dzjui Veņdzjuņa bija pārāka ar 6½:2½ (+5, =3, -1).&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/ju-wenjun-wins-5th-womens-world-chess-championship GM Ju Wenjun has beaten GM Tan Zhongyi 6.5-2.5 to win the 2025 FIDE Women]&lt;/ref&gt;

== Pretendenšu turnīrs ==
Sieviešu pretendenšu turnīrs tika izspēlēts no 3. līdz 22. aprīlim [[Kanāda]]s pilsētā [[Toronto]] vienlaicīgi ar tādu pašu vīriešu pretendentu turnīru. Par turnīra uzvarētāju kļuva Ķīnas šahiste [[Taņa Džunji]], kas ieguva līderes poziciju jau no pirmās kārtas un finišā tuvākās konkurentes apsteidza par 1½ punktu. Visas Krieviju pārstāvošās šahistes spelēja zem FIDE karoga.&lt;ref name=&quot;Sagar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |author=Carlos Alberto Colodro |title=Taņa Džunji convincingly wins Women’s Candidates in Toronto |url=https://en.chessbase.com/post/candidates-tournament-2024-women-14 |access-date=April 22, 2024 |work=ChessBase |date=April 22, 2024}}&lt;/ref&gt;

=== Turnīra tabula ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; white-space: nowrap;&quot;
 ! №
 ! Dalībniece
 ! [[Elo reitings|Reitings]]
 ! colspan=&quot;2&quot;|1
 ! colspan=&quot;2&quot;|2
 ! colspan=&quot;2&quot;|3
 ! colspan=&quot;2&quot;|4
 ! colspan=&quot;2&quot;|5
 ! colspan=&quot;2&quot;|6
 ! colspan=&quot;2&quot;|7
 ! colspan=&quot;2&quot;|8
 ! 
 ! width=&quot;18px&quot; | +
 ! width=&quot;18px&quot; | =
 ! width=&quot;18px&quot; | −
 ! Punkti
 ! Vieta
 |-
 |1
 |style=&quot;text-align: left&quot;|[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Aleksandra Gorjačkina]]
 |2553
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|2
 |style=&quot;color: green;&quot;|10
 |style=&quot;color: blue;&quot;|2
 |7
 |5
 |-
 |2
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|UKR}} [[Anna Muzičuka]]
 |2520
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|0
 |style=&quot;color: green;&quot;|11
 |style=&quot;color: blue;&quot;|3
 |5½
 |8
 |-
 |3
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|CHN}} [[Lei Tindzje]]
 |2550
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|4
 |style=&quot;color: green;&quot;|7
 |style=&quot;color: blue;&quot;|3
 |7½
 |[[Attēls:Bronze medal icon.svg|Bronze]]
 |-
 |4
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|IND}} [[Vaišali Ramešbābu]]
 |2475
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|6
 |style=&quot;color: green;&quot;|3
 |style=&quot;color: blue;&quot;|5
 |7½
 |4
 |-
 |5
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|IND}} [[Humpi Koneru]]
 |2546
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|3
 |style=&quot;color: green;&quot;|9
 |style=&quot;color: blue;&quot;|2
 |7½
 |[[Attēls:Silver medal icon.svg|Silver]]
 |-
 |6
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|CHN}} '''[[Taņa Džunji]]'''
 |2521
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|5
 |style=&quot;color: green;&quot;|8
 |style=&quot;color: blue;&quot;|1
 |'''9'''
 |[[Attēls:Gold medal icon.svg|Gold]]
 |-
 |7
 |style=&quot;text-align: left&quot;|{{flagicon|BUL}} [[Nurgjula Salimova]]
 |2432
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|1
 |style=&quot;color: green;&quot;|9
 |style=&quot;color: blue;&quot;|4
 |5½
 |7
 |-
 |8
 |style=&quot;text-align: left&quot;|[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Katerina Lagno]]
 |2542
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: red;&quot;|1
 |style=&quot;background: #FFF; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: blue;&quot;|0
 |style=&quot;background: #FFF; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;background: #DDD; color: green;&quot;|½
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 |style=&quot;padding:0&quot;|[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]]
 !
 |style=&quot;color: red;&quot;|1
 |style=&quot;color: green;&quot;|11
 |style=&quot;color: blue;&quot;|2
 |6½
 |6
|}
&lt;small&gt;
'''''Piezīme:''' tabulā kvadrāta krāsa nozīmē figūru krāsu konkrētā partijā:''
&lt;span style=&quot;background: #FFF; border: 1px solid #A2A9B1;&quot;&gt;    &lt;/span&gt; — ''baltie,''
&lt;span style=&quot;background: #DDD; border: 1px solid #A2A9B1;&quot;&gt;    &lt;/span&gt; — ''melnie''.
&lt;/small&gt;

=== Virzība pa kārtām ===
[[Attēls:Aleksandra Goryachkina - Tan Zhongyi, Women's Candidates Tournament 2024 02.jpg|200px|left|thumb|Taņa Džunji un Aleksandra Gorjačkina pretendenšu turnīrā Toronto 2024. gadā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; white-space: nowrap;&quot;
|-
! width=&quot;650px&quot; colspan=&quot;16&quot; | Dalībnieču virzība pa kārtām
|-
! rowspan=2 | Vieta !! rowspan=2 | Dalībniece !! colspan=14 | Kārtas
|-
! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14
|-
| [[Attēls:Gold medal icon.svg|Gold]] || align=left|{{flagicon|CHN}} '''[[Taņa Džunji]]'''
|bgcolor=#DFD| +1 ||bgcolor=#DFD| +2 ||bgcolor=#DFD| +2 ||bgcolor=#DFD| +2 ||bgcolor=#DFD| +2 ||bgcolor=#DFD| +3 ||bgcolor=#DFD| +3 ||bgcolor=#DFD| +2 ||bgcolor=#DFD| +3 ||bgcolor=#DFD| +3 ||bgcolor=#DFD| +4 ||bgcolor=#DFD| +4 ||bgcolor=#DFD| +4 ||bgcolor=#DFD| +4
|-
| [[Attēls:Silver medal icon.svg|Silver]] || align=left|{{flagicon|IND}} [[Humpi Koneru]]
| =0 || =0 || =0 || −1 || −1 || −2 || −2 || −1 || −1 || −1 || =0 || =0 ||bgcolor=#FDD| =0 ||bgcolor=#FDD| +1
|-
| [[Attēls:Bronze medal icon.svg|Bronze]] || align=left|{{flagicon|CHN}} [[Lei Tindzje]]
| −1 || −1 || −1 || −1 || −1 || =0 || +1 ||bgcolor=#DFD| +2 || +2 ||bgcolor=#DFD| +3 || +3 || +3 || +2 ||bgcolor=#FDD| +1
|-
| 4 || align=left|{{flagicon|IND}} [[Vaišali Ramešbābu]]
| =0 || −1 || =0 || =0 || =0 || −1 || −2 || −3 || −4 || −3 || −2 ||bgcolor=#FDD| −1 ||bgcolor=#FDD| =0 ||bgcolor=#FDD| +1
|-
| 5 || align=left|[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Aleksandra Gorjačkina]]
| =0 || +1 || +1 || +1 || +1 || +2 || +2 ||bgcolor=#DFD| +2 || +2 || +1 || =0 || =0 ||bgcolor=#FDD| =0 ||bgcolor=#FDD| =0
|-
| 6 || align=left|[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Katerina Lagno]]
| =0 || =0 || =0 || =0 || =0 || +1 || +1 || +1 || +1 || +1 || =0 || =0 ||bgcolor=#FDD| =0 ||bgcolor=#FDD| −1
|-
| 7 || align=left|{{flagicon|BUL}} [[Nurgjula Salimova]]
| =0 || =0 || −1 || =0 || =0 || −1 || −1 || −1 || −1 || −2 ||bgcolor=#FDD| −3 ||bgcolor=#FDD| −3 ||bgcolor=#FDD| −3 ||bgcolor=#FDD| −3
|-
| 8 || align=left|{{flagicon|UKR}} [[Anna Muzičuka]]
| =0 || −1 || −1 || −1 || −1 || −2 || −2 || −2 || −2 || −2 || −2 ||bgcolor=#FDD| −3 ||bgcolor=#FDD| −3 ||bgcolor=#FDD| −3
|-
! width=&quot;650px&quot; colspan=&quot;16&quot; |
&lt;small&gt;
&lt;span style=&quot;background: #DFD; border: 1px solid #A2A9B1;&quot;&gt;    &lt;/span&gt; — līderes konkrētā kārtā, 
&lt;span style=&quot;background: #FDD; border: 1px solid #A2A9B1;&quot;&gt;    &lt;/span&gt; — pazaudējušas iespēju uzvarēt turnīrā.
&lt;/small&gt;
|}

== Mačs par čempiones titulu ==
Mačs notika no 2025. gada 3. līdz 16. aprīlim. Tāpat kā 2023. gadā tas tika izspēlēts divos atsevišķos posmos, katram spēlētājam dodot iespēju spēlēt savā mājas pilsētā. Pirmais posms notika [[Šanhaja|Šanhajā]], bet otrais — [[Čuncjina|Čuncjinā]]. Mača par čempiones titulu formāts tāpat kā iepriekšējos gados bija 12 partiju mačs. Neizšķirta gadījumā bija paredzētas 4 papildus ātrā šaha partijas, bet, ja arī pēc tām rezultāts ir neizšķirts, tad visu vajadzēja izšķirt šaha ātrspēles papildu partijām. Mača balvu fonds bija 500 tūkstoši eiro. Uzvarētāja saņēma 60% no šīs summas, ja uzvarēja partijās ar klasisko laika kontroli, un būtu saņēmusi 55%, ja būtu uzvarējusi papildu partijās.

=== Mača grafiks ===
* 2. aprīlis: Atklāšanas ceremonija (Šanhaja)
* 3. un 4. aprīlis: 1. un 2. partija
* 6. un 7. aprīlis: 3. un 4. partija
* 9. un 10. aprīlis: 5. un 6. partija
* 11. aprīlis: Pārbrauciens uz Čuncjinu
* 13. un 14. aprīlis: 7. un 8. partija
* 16 un 17. aprīlis: 9. un 10. partija
* 19. un 20. aprīlis: 11. un 12. partija
* 21. aprīlis: papildu partijas (ja vajadzēs)
* 22. aprīlis: Noslēguma ceremonija

=== Mača gaita ===
Atklāšanas ceremonijā Dzjui Veņdzjuņa izlozēja pirmajā partijā balto figūru krāsu, pēc tam katrā nākamajā partijā pretinieču figūru krāsa mainījās. Uzvarot 2. partijā, Taņa Džunji izvirzījās vadībā, taču mača 3. partijā Dzjui Veņdzjuņa izlīdzināja rezultātu. No 5. līdz 8. partijai ar četrām uzvarām Dzjui Veņdzjuņa pārliecinoši nodemonstrēja savu pārsvaru, un pēdējā, 9. partijā viņai pietika ar neizšķirtu, lai nosargātu Pasaules šaha čempiones titulu.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; background:white&quot;
|+2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Spēlētāja !! rowspan=&quot;2&quot;|Reitings !! colspan=&quot;9&quot;|Klasiskā laika kontrole !! rowspan=&quot;2&quot;|Punkti
|-
! width=20|1 !! width=20|2 !! width=20|3 !! width=20|4 !! width=20|5 !! width=20|6 !! width=20|7 !! width=20|8 !! width=20|9
|-
| align=left | {{flagathlete|[[Dzjui Veņdzjuņa]]|Ķīna}} || 2561
|style=&quot;background:white; color:black&quot;| ½ || 0
|style=&quot;background:white; color:black&quot;| 1 || ½
|style=&quot;background:white; color:black&quot;| 1 || 1
|style=&quot;background:white; color:black&quot;| 1 || 1
|style=&quot;background:white; color:black&quot;| ½ || '''6½'''
|-
| align=left | {{flagathlete|[[Taņa Džunji]]|Ķīna}} || 2555
| ½ ||style=&quot;background:white; color:black&quot;| 1
| 0 ||style=&quot;background:white; color:black&quot;| ½
| 0 ||style=&quot;background:white; color:black&quot;| 0
| 0 ||style=&quot;background:white; color:black&quot;| 0
| ½ || '''2½'''
|-
!colspan=&quot;2&quot;| Atsauces uz partijām
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2866468 Wenjun Ju vs Zhongyi Tan, Rd 1]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2868242 Zhongyi Tan vs Wenjun Ju, Rd 2]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2869417 Wenjun Ju vs Zhongyi Tan, Rd 3]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2869605 Zhongyi Tan vs Wenjun Ju, Rd 4]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2870788 Wenjun Ju vs Zhongyi Tan, Rd 5]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2871335 Zhongyi Tan vs Wenjun Ju, Rd 6]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2873764 Wenjun Ju vs Zhongyi Tan, Rd 7]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2874211 Zhongyi Tan vs Wenjun Ju, Rd 8]&lt;/ref&gt;
|&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=2874920 Wenjun Ju vs Zhongyi Tan, Rd 9]&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [https://womenworldchampionship.fide.com/live Oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240419110556/http://womenworldchampionship.fide.com/live |date={{dat|2024|04|19||bez}} }}

{{Pasaules šaha čempionāts sievietēm}}

[[Kategorija:Šahs Ķīnā]]
[[Kategorija:Šahs Kanādā]]
[[Kategorija:2025. gads sportā|Pasaules čempionāts šahā sievietēm]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts šahā sievietēm]]</text>
      <sha1>8lce0ur67btvkt4un48egdye1ui5s88</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571128</id>
    <revision>
      <id>4455062</id>
      <parentid>4454560</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:59:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4455062</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30287" sha1="j8mc6e1f9dzibbame23n6zan6yuu4kj" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2026 logo.png
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2026|5|16|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2026|5|12|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2026|5|14|N}}
| vadītājs (i)           = [[Viktorija Svarovska]]&lt;br /&gt;[[Mihaels Ostrovskis]]&lt;br /&gt;[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja)
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = [[Maikls Krēns]] 
| pārraidītājs           = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF)
| vieta                  = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]''
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 35
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Moldova}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Slovēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Spānija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2026 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]]
| nākamais               = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]]
}}
'''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) būs 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''.

Šī būs trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā).

== Norises vieta ==
[[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]]

2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}&lt;/ref&gt;

Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī &quot;Tirkīzzilo paklāju&quot; un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}&lt;/ref&gt; Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Austria
| width   = 320px
| float   = right
| caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā)
| label1  = [[Grāca]]
| lat1    = 47.076
| long1   = 15.421
| position1 = bottom
| mark1   = Gray pog.svg
| label2  = [[Insbruka]]
| lat2    = 47.268
| long2   = 11.393
| position2 = right
| mark2   = Red pog.svg
| label3  = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] &amp; [[Linca]]
| lat3    = 48.239
| long3   = 14.192
| position3 = left
| mark3   = Gray pog.svg
| label4  = [[Obervarta]]
| lat4    = 47.283
| long4   = 16.200
| position4 = left
| mark4   = Gray pog.svg
| label5  = [[Sanktpeltene|Sankt-&lt;br/&gt;peltene]]
| lat5    = 48.200
| long5   = 15.616
| position5 = top-left
| mark5   = Gray pog.svg
| label6  = &lt;u&gt;'''[[Vīne]]'''&lt;/u&gt;
| lat6    = 48.208
| long6   = 16.372
| position6 = top
| mark6   = Blue pog.svg
| label7  = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}}
| lat7    = 47.967
| long7   = 16.400
| position7 = bottom
| mark7   = Gray pog.svg
}}

Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}&lt;/ref&gt;

Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work &amp; Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.&lt;ref name=&quot;Klaus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt; Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}&lt;/ref&gt; [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.&lt;ref name=&quot;StPolten&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.&lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}&lt;/ref&gt;

ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Ebreihsdorfa]]
| Pagaidu arēna
| Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot; /&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | [[Grāca]]
| ''Stadthalle Graz''
| rowspan=&quot;2&quot;| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}.
| rowspan=&quot;2&quot;| &lt;ref name=&quot;KL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| ''Schwarzl Freizeit Zentrum''
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Insbruka]] ^
|''Olympiahalle''
|Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Obervarta]]
| ''Messe Oberwart''
| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sanktpeltene]]
| ''VAZ St. Pölten''
| Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās.
| &lt;ref name=&quot;StPolten&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Vīne]]''' †
|'''''[[Wiener Stadthalle]]'''''
|Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}}
|''Messe Wels''
|Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;
|}

== Formāts ==
=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]]
Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu &quot;blokvalstu balsojumus&quot; un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra &quot;lielā četrinieka&quot; dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 1. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 2. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 3. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 4. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Luksemburga}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}

== Dalībvalstis ==
Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem.

2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
==== Pirmais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Pirmais pusfināls norisināsies [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis.  Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstāsies starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstāsies starp Izraēlu un Beļģiju.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-
| 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-
| 03
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Lai notiek&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 05
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Bandidos do Cante]]''
| ''Rosa''
| —
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|-
| 06
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| ''[[Bzikebi]]''
| ''On Replay''
| &quot;Atkārtot&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 08
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| [[Tamara Živkoviča]]
| ''Nova zora (&lt;small&gt;Нова зора&lt;/small&gt;)''
| &quot;Jauna rītausma&quot;
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| ''Too Epic to Be True''
| &quot;Pārāk labi, lai būtu patiesība&quot;
| Angļu
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-
| 11
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| [[Senita]]
| ''Superstar''
| &quot;Superzvaigzne&quot;
| Angļu
|-
| 14
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-
| 15
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|}

==== Otrais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 02
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| &quot;Vienkārši ej&quot;
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
|-
| 03
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| &quot;Māte daba&quot;
| Angļu
|-
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| —
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| &quot;Alise&quot;
| Angļu
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| [[Atvara]]
| &quot;[[Ēnā]]&quot;
| —
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
|-
| 10
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-
| 11
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-
| 13
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-
| 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|}

=== Fināls ===
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --&gt;
Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais četrinieks&quot; un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| 25
| {{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Cosmó]]''
| ''[[Tanzschein]]''
| &quot;Dejas atļauja&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | TBA
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]''
| ''Regarde!''
| &quot;Skaties!&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| ''[[Sal Da Vinci]]''
| ''Per sempre sì''
| &quot;Mūžīgi jā&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]&lt;br /&gt;[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| &quot;Viens, divi, trīs&quot;
| Angļu
|-
| {{ESC|Vācija}}
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| [[Sāra Engelsa]]
| ''Fire''
| &quot;Uguns&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>j8mc6e1f9dzibbame23n6zan6yuu4kj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455076</id>
      <parentid>4455062</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:25:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4455076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30312" sha1="91qewa0586da0ugvp9zoquio5z13qhl" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2026 logo.png
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2026|5|16|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2026|5|12|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2026|5|14|N}}
| vadītājs (i)           = [[Viktorija Svarovska]]&lt;br /&gt;[[Mihaels Ostrovskis]]&lt;br /&gt;[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja)
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = [[Maikls Krēns]] 
| pārraidītājs           = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF)
| vieta                  = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]''
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 35
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Moldova}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Slovēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Spānija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2026 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]]
| nākamais               = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]]
}}
'''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) būs 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''.

Šī būs trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā).

== Norises vieta ==
[[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]]

2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}&lt;/ref&gt;

Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī &quot;Tirkīzzilo paklāju&quot; un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}&lt;/ref&gt; Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Austria
| width   = 320px
| float   = right
| caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā)
| label1  = [[Grāca]]
| lat1    = 47.076
| long1   = 15.421
| position1 = bottom
| mark1   = Gray pog.svg
| label2  = [[Insbruka]]
| lat2    = 47.268
| long2   = 11.393
| position2 = right
| mark2   = Red pog.svg
| label3  = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] &amp; [[Linca]]
| lat3    = 48.239
| long3   = 14.192
| position3 = left
| mark3   = Gray pog.svg
| label4  = [[Obervarta]]
| lat4    = 47.283
| long4   = 16.200
| position4 = left
| mark4   = Gray pog.svg
| label5  = [[Sanktpeltene|Sankt-&lt;br/&gt;peltene]]
| lat5    = 48.200
| long5   = 15.616
| position5 = top-left
| mark5   = Gray pog.svg
| label6  = &lt;u&gt;'''[[Vīne]]'''&lt;/u&gt;
| lat6    = 48.208
| long6   = 16.372
| position6 = top
| mark6   = Blue pog.svg
| label7  = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}}
| lat7    = 47.967
| long7   = 16.400
| position7 = bottom
| mark7   = Gray pog.svg
}}

Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}&lt;/ref&gt;

Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work &amp; Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.&lt;ref name=&quot;Klaus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt; Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}&lt;/ref&gt; [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.&lt;ref name=&quot;StPolten&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.&lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}&lt;/ref&gt;

ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Ebreihsdorfa]]
| Pagaidu arēna
| Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot; /&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | [[Grāca]]
| ''Stadthalle Graz''
| rowspan=&quot;2&quot;| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}.
| rowspan=&quot;2&quot;| &lt;ref name=&quot;KL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| ''Schwarzl Freizeit Zentrum''
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Insbruka]] ^
|''Olympiahalle''
|Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Obervarta]]
| ''Messe Oberwart''
| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sanktpeltene]]
| ''VAZ St. Pölten''
| Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās.
| &lt;ref name=&quot;StPolten&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Vīne]]''' †
|'''''[[Wiener Stadthalle]]'''''
|Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}}
|''Messe Wels''
|Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;
|}

== Formāts ==
=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]]
Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu &quot;blokvalstu balsojumus&quot; un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra &quot;lielā četrinieka&quot; dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 1. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 2. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 3. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 4. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Luksemburga}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}

== Dalībvalstis ==
Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem.

2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
==== Pirmais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Pirmais pusfināls norisināsies [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis.  Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstāsies starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstāsies starp Izraēlu un Beļģiju.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-
| 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-
| 03
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Lai notiek&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 05
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Bandidos do Cante]]''
| ''Rosa''
| —
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|-
| 06
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| ''[[Bzikebi]]''
| ''On Replay''
| &quot;Atkārtot&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 08
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| [[Tamara Živkoviča]]
| ''Nova zora (&lt;small&gt;Нова зора&lt;/small&gt;)''
| &quot;Jauna rītausma&quot;
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| ''Too Epic to Be True''
| &quot;Pārāk labi, lai būtu patiesība&quot;
| Angļu
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-
| 11
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| [[Senita]]
| ''Superstar''
| &quot;Superzvaigzne&quot;
| Angļu
|-
| 14
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-
| 15
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|}

==== Otrais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 02
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| &quot;Vienkārši ej&quot;
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
|-
| 03
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| &quot;Māte daba&quot;
| Angļu
|-
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| —
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| &quot;Alise&quot;
| Angļu
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| [[Atvara]]
| &quot;[[Ēnā]]&quot;
| —
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
|-
| 10
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-
| 11
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-
| 13
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-
| 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|}

=== Fināls ===
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --&gt;
Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais četrinieks&quot; un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| 25
| {{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Cosmó]]''
| ''[[Tanzschein]]''
| &quot;Dejas atļauja&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | TBA
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]''
| ''Regarde!''
| &quot;Skaties!&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| ''[[Sal Da Vinci]]''
| ''Per sempre sì''
| &quot;Mūžīgi jā&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]&lt;br /&gt;[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| &quot;Viens, divi, trīs&quot;
| Angļu
|-
| {{ESC|Vācija}}
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| [[Sāra Engelsa]]
| ''Fire''
| &quot;Uguns&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>91qewa0586da0ugvp9zoquio5z13qhl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571133</id>
    <revision>
      <id>4455060</id>
      <parentid>4056116</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:55:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4455060</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18193" sha1="cb8k2lq1z0i5vu1qhbd3vkf2lvl5wm8" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Šveice]]
|        karogs = Flag of Switzerland.svg
|  parraiditajs = [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 63 (53 fināli)
|   pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]], [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]], [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]], [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]], [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]], [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|     majaslapa = https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/mehr-zur-sendung
|      EBU lapa = 
}}
'''[[Šveice]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 63 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]], kā viena no Eirovīzijas dziesmu konkursa dibinātājvalstīm. Šveicē arī notika pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Līdz šim Šveice ir uzvarējusi trīs reizes — [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956.]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988.]] un [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]].

== Šveices pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| rowspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | [[Līza Asija]]
|''Das alte Karussell''
|[[Vācu valoda|vācu]]
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;40&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
|''[[Refrain]]''
|[[Franču valoda|franču]]
| align=&quot;center&quot; |1.
| data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| Līza Asija
|''L'Enfant que j'étais''
|franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |5
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
| Līza Asija
|''Giorgio''
|vācu,&lt;br /&gt;[[Itāļu valoda|Itāļu]]
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]]
| [[Krista Viljamsa]]
|''Irgendwoher''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |14
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Anita Traversi]]
|''Cielo e terra''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |5
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| [[Franka di Rienco]]
|''Nous aurons demain''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |16
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| [[Žans Filips]]
|''Le Retour''
|franču
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |2
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|[[Estere Ofraima]]
|''	T'en va pas ''
|franču
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |40
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|Anita Traversi
|''I miei pensieri''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|[[Jovanna]]
|''Non, à jamais sans toi''
|franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|[[Madeleine Paskāla]]
|''Ne vois-tu pas?''
|franču
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |12
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|[[Želardīne Guljē]]
|''Quel cœur vas-tu briser?''
|franču
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
|[[Džanni Maskolo]]
|''Guardando il sole''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |2
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
|[[Paola del Mediko|Paola]]
|''Bonjour, bonjour''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |13
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|[[Anrī Dess]]
|''Retour''
|franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
|[[Pēteris, Sjū un Marks]]
|''Les Illusions de nos vingt ans''
|franču
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |78
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
|[[Veronika Millere]]
|''C'est la chanson de mon amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |88
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|[[Patriks Džuvets]]
|''Je vais me marier, Marie''
|franču
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |79
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|[[Pjēra Martela]]
|''Mein Ruf nach dir''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |3
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
|[[Simona Dreksela]]
|''Mikado''
|franču
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |77
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|Pēteris, Sjū un Marks
|''Djambo Djambo''
|[[Angļu valoda|angļu]]
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |91
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
|[[Pepe Lienhards|Pepes Lienharda grupa]]
|''Swiss Lady''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |71
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
|[[Karola Vinči]]
|''Vivre''
|franču
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |65
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]
|Pēteris, Sjū un Marks &amp; [[Pfuri, Gorps un Kniri]]
|''Trödler und Co.''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |60
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
|Paola
|''Cinéma''
|franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |104
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|Pēteris, Sjū un Marks
|''Io senza te''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |121
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|[[Arleta Zola]]
|''Amour on t'aime''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |97
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|[[Mariella Farrē]]
|''Io così non ci sto''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |28
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
|''[[Rainy Day]]''
|''Welche Farbe hat der Sonnenschein?''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |30
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]
|Mariella Farrē un [[Pino Gasparini]]
|''Piano, piano''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |39
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
|[[Daniela Simons]]
|''Pas pour moi''
|franču
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |140
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|[[Kerola Riča]]
|''Moitié moitié''
|franču
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |26
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|[[Selīna Diona]]
|''[[Ne partez pas sans moi]]''
|franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |137
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|''[[Furbaz]]''
|''Viver senza tei''
|[[Retoromāņu valoda|retoromāņu]]
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |47
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
|[[Egons Egemans]]
|''Musik klingt in die Welt hinaus''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |51
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|[[Sandra Stūdere|Sandra Simo]]
|''Canzone per te''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |118
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
|''[[Daisy Auvray]]''
|''Mister Music Man''
|franču
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |32
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
|[[Annija Kotone]]
|''Moi, tout simplement''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |148
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|''[[Duilio]]''
|''Sto pregando''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |15
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
|[[Ketija Leandere]]
|''Mon cœur l'aime''
|franču
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |22
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |67
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|[[Barbara Berta]]
|''Dentro di me''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |5
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
|[[Gunvors Gugisbergs|Gunvors]]
|''Lass ihn''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |0
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|[[Džeina Bogārta]]
|''La Vita Cos'e''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |14
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|[[Fransīna Žordi]]
|''Dans le jardin de mon âme''
|franču
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |15
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada]] konkursā}} 
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|[[Pjero Esteriore|Pjero un mūzikas zvaigznes]]
|''Celebrate''
|angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|''[[Vanilla Ninja]]''
|''Cool Vibes''
|angļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |128
| align=&quot;center&quot; |8. 
| align=&quot;center&quot; |114
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|''[[six4one]]''
|''If We All Give A Little''
|angļu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |30
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|''[[DJ BoBo]]''
|''Vampires Are Alive''
|angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 40
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|[[Paolo Meneguzzi]]
|''Era stupendo''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|''[[Lovebugs]]''
|''The Highest Heights''
|angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 15
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|[[Mihaels fon der Heide]]
|''Il pleut de l'or''
|franču
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | [[Anna Rosinelli]]
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | ''In Love for a While''
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | angļu
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| ''[[Sinplus]]''
| ''Unbreakable''
| angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 45
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|''[[Takasa]]''&lt;small&gt;{{efn|name=Takasa|Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''.}}&lt;/small&gt;
|''You and Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|''[[Sebalters]]''
|''Hunter of Stars''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 64
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 92
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|[[Melānija Renē]]
|''Time to Shine''
|Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 4
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|''[[Rykka]]''
|''The Last of Our Kind''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 28
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|''[[Timebelle]]''
|''Apollo''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 97
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[ZiBBZ]]''
|''Stones''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 86
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|[[Luka Henni]]
|''	She Got Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 364
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 232
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| ''[[Gjon's Tears]]''
| ''Répondez-moi''
| Franču
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Gjon's Tears''
| ''Tout l’Univers''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 432
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | 291
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Marius Bear]]''
| ''Boys Do Cry''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 78
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 118
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Remo Forers]]
| ''Watergun''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 92
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 97
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Nemo]]''
| ''[[The Code]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 591
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 132
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Zoë Më]]''
| ''Voyage''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 214
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Šveicē ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| [[Lugāno]]
| ''[[Teatro Kursaal]]''
| [[Luīns Filipello]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
| [[Lozanna]]
| ''[[Palais de Beaulieu]]''
| [[Lulita Murena]] un [[Žaks Dišunuls]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Bāzele]]
| ''[[St. Jakobshalle]]''
| [[Hezela Brugere]], [[Sandra Studere]], [[Mišela Hanzikere]]
|}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>cb8k2lq1z0i5vu1qhbd3vkf2lvl5wm8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455061</id>
      <parentid>4455060</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:57:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4455061</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18193" sha1="1fv7zlp4sfbz93a0va4kkrfwlajhhcm" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Šveice]]
|        karogs = Flag of Switzerland.svg
|  parraiditajs = [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 65 (54 fināli)
|   pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]], [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]], [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]], [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]], [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]], [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|     majaslapa = https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/mehr-zur-sendung
|      EBU lapa = 
}}
'''[[Šveice]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 65 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]], kā viena no Eirovīzijas dziesmu konkursa dibinātājvalstīm. Šveicē arī notika pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Līdz šim Šveice ir uzvarējusi trīs reizes — [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956.]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988.]] un [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]].

== Šveices pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| rowspan=&quot;2&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | [[Līza Asija]]
|''Das alte Karussell''
|[[Vācu valoda|vācu]]
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;40&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
|''[[Refrain]]''
|[[Franču valoda|franču]]
| align=&quot;center&quot; |1.
| data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| Līza Asija
|''L'Enfant que j'étais''
|franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |5
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]
| Līza Asija
|''Giorgio''
|vācu,&lt;br /&gt;[[Itāļu valoda|Itāļu]]
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]]
| [[Krista Viljamsa]]
|''Irgendwoher''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |14
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Anita Traversi]]
|''Cielo e terra''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |5
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| [[Franka di Rienco]]
|''Nous aurons demain''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |16
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| [[Žans Filips]]
|''Le Retour''
|franču
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |2
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|[[Estere Ofraima]]
|''	T'en va pas ''
|franču
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |40
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|Anita Traversi
|''I miei pensieri''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|[[Jovanna]]
|''Non, à jamais sans toi''
|franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|[[Madeleine Paskāla]]
|''Ne vois-tu pas?''
|franču
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |12
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|[[Želardīne Guljē]]
|''Quel cœur vas-tu briser?''
|franču
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
|[[Džanni Maskolo]]
|''Guardando il sole''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |2
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
|[[Paola del Mediko|Paola]]
|''Bonjour, bonjour''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |13
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|[[Anrī Dess]]
|''Retour''
|franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |8
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
|[[Pēteris, Sjū un Marks]]
|''Les Illusions de nos vingt ans''
|franču
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |78
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
|[[Veronika Millere]]
|''C'est la chanson de mon amour''
|Franču
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |88
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|[[Patriks Džuvets]]
|''Je vais me marier, Marie''
|franču
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |79
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|[[Pjēra Martela]]
|''Mein Ruf nach dir''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |3
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
|[[Simona Dreksela]]
|''Mikado''
|franču
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |77
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|Pēteris, Sjū un Marks
|''Djambo Djambo''
|[[Angļu valoda|angļu]]
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |91
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
|[[Pepe Lienhards|Pepes Lienharda grupa]]
|''Swiss Lady''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |71
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
|[[Karola Vinči]]
|''Vivre''
|franču
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |65
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]
|Pēteris, Sjū un Marks &amp; [[Pfuri, Gorps un Kniri]]
|''Trödler und Co.''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |60
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
|Paola
|''Cinéma''
|franču
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |104
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|Pēteris, Sjū un Marks
|''Io senza te''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |121
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|[[Arleta Zola]]
|''Amour on t'aime''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |97
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|[[Mariella Farrē]]
|''Io così non ci sto''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |28
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
|''[[Rainy Day]]''
|''Welche Farbe hat der Sonnenschein?''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |30
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]
|Mariella Farrē un [[Pino Gasparini]]
|''Piano, piano''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |39
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
|[[Daniela Simons]]
|''Pas pour moi''
|franču
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |140
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|[[Kerola Riča]]
|''Moitié moitié''
|franču
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |26
|-bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|[[Selīna Diona]]
|''[[Ne partez pas sans moi]]''
|franču
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |137
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|''[[Furbaz]]''
|''Viver senza tei''
|[[Retoromāņu valoda|retoromāņu]]
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |47
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
|[[Egons Egemans]]
|''Musik klingt in die Welt hinaus''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |51
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|[[Sandra Stūdere|Sandra Simo]]
|''Canzone per te''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |118
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
|''[[Daisy Auvray]]''
|''Mister Music Man''
|franču
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |32
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
|[[Annija Kotone]]
|''Moi, tout simplement''
|franču
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |148
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|''[[Duilio]]''
|''Sto pregando''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |15
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
|[[Ketija Leandere]]
|''Mon cœur l'aime''
|franču
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |22
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |67
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|[[Barbara Berta]]
|''Dentro di me''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |5
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
|[[Gunvors Gugisbergs|Gunvors]]
|''Lass ihn''
|vācu
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |0
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|[[Džeina Bogārta]]
|''La Vita Cos'e''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |14
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada]] konkursā}} 
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|[[Fransīna Žordi]]
|''Dans le jardin de mon âme''
|franču
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |15
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada]] konkursā}} 
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|[[Pjero Esteriore|Pjero un mūzikas zvaigznes]]
|''Celebrate''
|angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|''[[Vanilla Ninja]]''
|''Cool Vibes''
|angļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |128
| align=&quot;center&quot; |8. 
| align=&quot;center&quot; |114
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|''[[six4one]]''
|''If We All Give A Little''
|angļu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |30
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|''[[DJ BoBo]]''
|''Vampires Are Alive''
|angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 40
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|[[Paolo Meneguzzi]]
|''Era stupendo''
|itāļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|''[[Lovebugs]]''
|''The Highest Heights''
|angļu
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 15
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|[[Mihaels fon der Heide]]
|''Il pleut de l'or''
|franču
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | [[Anna Rosinelli]]
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | ''In Love for a While''
| bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | angļu
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| ''[[Sinplus]]''
| ''Unbreakable''
| angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 45
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|''[[Takasa]]''&lt;small&gt;{{efn|name=Takasa|Saskaņā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] politiskā un reliģiskā satura aizliegumu, ''Heilsarmee'' (vācu — [[Pestīšanas armija]]) uz konkursa laiku grupas nosaukumu nomainīja uz ''Takasa''.}}&lt;/small&gt;
|''You and Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 41
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|''[[Sebalters]]''
|''Hunter of Stars''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 64
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 92
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|[[Melānija Renē]]
|''Time to Shine''
|Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 4
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|''[[Rykka]]''
|''The Last of Our Kind''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FE8080&quot; | 28
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|''[[Timebelle]]''
|''Apollo''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 97
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[ZiBBZ]]''
|''Stones''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 86
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|[[Luka Henni]]
|''	She Got Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 364
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 232
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| ''[[Gjon's Tears]]''
| ''Répondez-moi''
| Franču
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| ''Gjon's Tears''
| ''Tout l’Univers''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 432
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; | 291
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| ''[[Marius Bear]]''
| ''Boys Do Cry''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 78
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 118
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Remo Forers]]
| ''Watergun''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 92
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 97
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| ''[[Nemo]]''
| ''[[The Code]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 591
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 132
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Zoë Më]]''
| ''Voyage''
| Franču
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 214
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

== Konkursi Šveicē ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]
| [[Lugāno]]
| ''[[Teatro Kursaal]]''
| [[Luīns Filipello]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
| [[Lozanna]]
| ''[[Palais de Beaulieu]]''
| [[Lulita Murena]] un [[Žaks Dišunuls]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| [[Bāzele]]
| ''[[St. Jakobshalle]]''
| [[Hezela Brugere]], [[Sandra Studere]], [[Mišela Hanzikere]]
|}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>1fv7zlp4sfbz93a0va4kkrfwlajhhcm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>18. novembra savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575368</id>
    <revision>
      <id>4455071</id>
      <parentid>4334738</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:15:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4455071</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1320" sha1="jwny7aej5m7j13gbyiq5jtu820pvztw" xml:space="preserve">'''18. novembra savienība''' bija [[Nacionālkonservatīvisms|nacionālkonservatīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru 1991. gada 22. decembrī izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem [[Jānis Straume|Jāņa Straumes]] vadībā. 1992. gada novembrī partijas Rīcības komitejas loceklis [[Aigars Jirgens]] laikrakstam &quot;[[Latvija Amerikā]]&quot; pauda, ka partijā bija ap 200 biedru un teritoriālās organizācijas Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Ludzā un citur.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=7742567&amp;isArticle=true&amp;query=18%20Novembra%20savien%C4%ABbas%20|title=18. novembŗa savienība|work=[[Latvija Amerikā]]|date=1992-28-11|last=Jirgens|first=Aivars|issue=48|page=7}}&lt;/ref&gt;

Pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] 1993. gadā tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;.

Partiju likvidēja 1995. gada 3. februārī.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Literatūra ==
* Maurītis J. Pilsoņu Kongress un tā darbība. / Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. 5. sēj., Militārās literatūras apgādes fonds, Rīga, 2004.

{{aizmetnis}}

[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>jwny7aej5m7j13gbyiq5jtu820pvztw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455072</id>
      <parentid>4455071</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:18:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4455072</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1389" sha1="h7yj9ix77xyqe316dhmbriyd6auokai" xml:space="preserve">'''18. novembra savienība''' bija [[Nacionālkonservatīvisms|nacionālkonservatīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru 1991. gada 22. decembrī izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem [[Jānis Straume|Jāņa Straumes]] vadībā. Oficiāli partija gan tika reģistrēta tikai 1993. gada 1. martā. 1992. gada novembrī partijas Rīcības komitejas loceklis [[Aigars Jirgens]] laikrakstam &quot;[[Latvija Amerikā]]&quot; pauda, ka partijā bija ap 200 biedru un teritoriālās organizācijas Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Ludzā un citur.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=7742567&amp;isArticle=true&amp;query=18%20Novembra%20savien%C4%ABbas%20|title=18. novembŗa savienība|work=[[Latvija Amerikā]]|date=1992-28-11|last=Jirgens|first=Aivars|issue=48|page=7}}&lt;/ref&gt; 

Pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] 1993. gadā tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;.

Partiju likvidēja 1995. gada 3. februārī.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Literatūra ==
* Maurītis J. Pilsoņu Kongress un tā darbība. / Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. 5. sēj., Militārās literatūras apgādes fonds, Rīga, 2004.

{{aizmetnis}}

[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>h7yj9ix77xyqe316dhmbriyd6auokai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577773</id>
    <revision>
      <id>4454787</id>
      <parentid>4453363</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T13:48:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4454787</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15001" sha1="t8uta0ug416pq0ld0qysk55vrib9nno" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].


== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>t8uta0ug416pq0ld0qysk55vrib9nno</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reinhards Šērs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581525</id>
    <revision>
      <id>4454868</id>
      <parentid>4385405</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:37:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454868</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4218" sha1="m5tkpckcagfw9o5kbsxlzzq416kpp8g" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Reinhards Šērs
|          vārds_orig = ''Reinhard Scheer''
|              attēls = Almirante Reinhard Scheer.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Admirālis Reinhards Šērs
|             dz_gads = 1863
|          dz_mēnesis = 9
|            dz_diena = 30
|            dz_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Hesenes Kūrfirstiste|Oberkirhene}} (tagad {{DEU}})
|              m_gads = 1928
|           m_mēnesis = 11
|             m_diena = 26
|             m_vieta = [[Attēls:Flag_of_Germany_(3-2).svg|22px]] [[Marktredvica]], [[Bavārija]], [[Veimāras Republika]] (tagad {{DEU}})
|           pilsonība = {{GER}}
|             tautība = [[vācietis]]
|            paraksts = 
|              pakāpe = [[admirālis]]
|      dienesta_laiks = 1879—1918
|              valsts = {{vieta|Vācijas Impērija}}
|           struktūra = [[Attēls:War Ensign of Germany (1903–1919).svg|22px]] [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Ķeizariskā kara flote]]
|             vienība = 
|        nodarbošanās = militārpersona, jūrnieks
|           komandēja = [[Vācijas Impērijas Admiralitātes štābs|Admiralitātes štāba priekšnieks]]&lt;br /&gt;[[Atklātās jūras flote]]
|              kaujas = {{Tree list}}
* [[Pirmais pasaules karš]]
** [[Jarmutas un Loustoftas bombardēšana|Loustoftas reids]]
** [[Jitlandes kauja]]
{{Tree list/end}}
|         apbalvojumi = 
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
}}

'''Reinhards Šērs''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Carl Friedrich Heinrich Reinhard Scheer''; 1863—1928) bija [[Vācijas Impērija]]s [[Vācijas ķeizariskā kara flote|flotes]] [[admirālis]]. Kļuva slavens, vadot vācu flotes spēkus [[Jitlandes kauja|Jitlandes kaujā]] (''Skagerrakschlacht''), kas notika 1916. gada 31. maijā līdz 1. jūnijam un bija lielākā jūras kauja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā.

== Dzīvesgājums ==
Šērs dzimis 1863. gada 30. septembrī. [[Obernberga]]s pilsētā, [[Hesenes Kūrfirstiste|Hesenes Kūrfirstistē]]. 1879. gadā viņš iestājās dienestā [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Ķeizariskajā kara flote]].

1916. gadā Šērs tika iecelts par ''Hochseeflotte '' (&quot;Augstā jūras flote&quot;) komandieri, kas bija Vācijas flotes pamatspēks. Šī flote sastāvēja no lieliem kaujas kuģiem un bija paredzēta cīņai pret [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] Karalisko floti. Viņa vadošais darbs Jitlandes kaujā bija izšķirošs, lai gan kauja beidzās bez izteikta uzvarētāja, tā stiprināja Šēra reputāciju kā agresīvam un pārliecinātam komandierim. Viņš spēja izvairīties no pilnīgas sakāves, neskatoties uz to, ka viņa spēki bija ievērojami mazāki nekā britu flote. Tomēr Lielbritānijas Karaliskā flote saglabāja jūras pārsvaru, un vācu flote lielākoties palika ostā līdz kara beigām. Pēc Jitlandes kaujas Šērs ierosināja vairāk izmantot [[zemūdene]]s karā pret Lielbritāniju, kas kļuva par svarīgu elementu Vācijas stratēģijā.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām Šērs aizgāja pensijā un uzrakstīja vairākas grāmatas par jūras kara stratēģijām un Vācijas flotes vēsturi, publicējot grāmatu &quot;Vācu augstā jūras flote Pirmajā pasaules karā&quot; (&quot;''Deutschlands Hochseeflotte im Weltkrieg''&quot;), kurā aprakstīja vācu flotes darbību un stratēģiju.

Miris 1928. gada 26. novembrī [[Marktredvica|Marktredvicā]], [[Bavārija|Bavārijā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{succession box|
before= [[Hugo fon Pols]] |
title=[[Atklātās jūras flote|Atklātās jūras flotes komandieris]] |
years=1916. gada 23. janvāris—1918. gada augusts|
after=[[Francis fon Hipers]]
}}
{{succession box|
before= [[Henings fon Holcendorfs]] |
title=[[Vācijas Impērijas Admiralitātes štābs| Admiralitātes štāba priekšnieks]] |
years=1918. gada 11. augusts-1918. gada 14. novembris|
after=''amats likvidēts''
}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šērs, Reinhards}}
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Vācijas virsnieki]]</text>
      <sha1>m5tkpckcagfw9o5kbsxlzzq416kpp8g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454872</id>
      <parentid>4454868</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:43:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4218" sha1="0zv5a6r913cfbj9605tolqp7ha37xc2" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Reinhards Šērs
|          vārds_orig = ''Reinhard Scheer''
|              attēls = Almirante Reinhard Scheer.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Admirālis Reinhards Šērs
|             dz_gads = 1863
|          dz_mēnesis = 9
|            dz_diena = 30
|            dz_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Hesenes Kūrfirstiste|Oberkirhene}} (tagad {{DEU}})
|              m_gads = 1928
|           m_mēnesis = 11
|             m_diena = 26
|             m_vieta = [[Attēls:Flag_of_Germany_(3-2).svg|22px]] [[Marktredvica]], [[Bavārija]], [[Veimāras Republika]] (tagad {{DEU}})
|           pilsonība = {{GER}}
|             tautība = [[vācietis]]
|            paraksts = 
|              pakāpe = [[admirālis]]
|      dienesta_laiks = 1879—1918
|              valsts = {{vieta|Vācijas Impērija}}
|           struktūra = [[Attēls:War Ensign of Germany (1903–1919).svg|22px]] [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Ķeizariskā kara flote]]
|             vienība = 
|        nodarbošanās = militārpersona, jūrnieks
|           komandēja = [[Vācijas Impērijas Admiralitātes štābs|Admiralitātes štāba priekšnieks]]&lt;br /&gt;[[Atklātās jūras flote]]
|              kaujas = {{Tree list}}
* [[Pirmais pasaules karš]]
** [[Jarmutas un Loustoftas bombardēšana|Loustoftas reids]]
** [[Jitlandes kauja]]
{{Tree list/end}}
|         apbalvojumi = 
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
}}

'''Reinhards Šērs''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Carl Friedrich Heinrich Reinhard Scheer''; 1863—1928) bija [[Vācijas Impērija]]s [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|flotes]] [[admirālis]]. Kļuva slavens, vadot vācu flotes spēkus [[Jitlandes kauja|Jitlandes kaujā]] (''Skagerrakschlacht''), kas notika 1916. gada 31. maijā līdz 1. jūnijam un bija lielākā jūras kauja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā.

== Dzīvesgājums ==
Šērs dzimis 1863. gada 30. septembrī. [[Obernberga]]s pilsētā, [[Hesenes Kūrfirstiste|Hesenes Kūrfirstistē]]. 1879. gadā viņš iestājās dienestā [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Ķeizariskajā kara flote]].

1916. gadā Šērs tika iecelts par ''Hochseeflotte '' (&quot;Augstā jūras flote&quot;) komandieri, kas bija Vācijas flotes pamatspēks. Šī flote sastāvēja no lieliem kaujas kuģiem un bija paredzēta cīņai pret [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] Karalisko floti. Viņa vadošais darbs Jitlandes kaujā bija izšķirošs, lai gan kauja beidzās bez izteikta uzvarētāja, tā stiprināja Šēra reputāciju kā agresīvam un pārliecinātam komandierim. Viņš spēja izvairīties no pilnīgas sakāves, neskatoties uz to, ka viņa spēki bija ievērojami mazāki nekā britu flote. Tomēr Lielbritānijas Karaliskā flote saglabāja jūras pārsvaru, un vācu flote lielākoties palika ostā līdz kara beigām. Pēc Jitlandes kaujas Šērs ierosināja vairāk izmantot [[zemūdene]]s karā pret Lielbritāniju, kas kļuva par svarīgu elementu Vācijas stratēģijā.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām Šērs aizgāja pensijā un uzrakstīja vairākas grāmatas par jūras kara stratēģijām un Vācijas flotes vēsturi, publicējot grāmatu &quot;Vācu augstā jūras flote Pirmajā pasaules karā&quot; (&quot;''Deutschlands Hochseeflotte im Weltkrieg''&quot;), kurā aprakstīja vācu flotes darbību un stratēģiju.

Miris 1928. gada 26. novembrī [[Marktredvica|Marktredvicā]], [[Bavārija|Bavārijā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{succession box|
before= [[Hugo fon Pols]] |
title=[[Atklātās jūras flote|Atklātās jūras flotes komandieris]] |
years=1916. gada 23. janvāris—1918. gada augusts|
after=[[Francis fon Hipers]]
}}
{{succession box|
before= [[Henings fon Holcendorfs]] |
title=[[Vācijas Impērijas Admiralitātes štābs| Admiralitātes štāba priekšnieks]] |
years=1918. gada 11. augusts-1918. gada 14. novembris|
after=''amats likvidēts''
}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šērs, Reinhards}}
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Vācijas virsnieki]]</text>
      <sha1>0zv5a6r913cfbj9605tolqp7ha37xc2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pašvaldību vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582462</id>
    <revision>
      <id>4454773</id>
      <parentid>4176628</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T12:37:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tiv kurss</username>
        <id>42370</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454773</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="859" sha1="eeicr4jl2ajuguf1bfqtucdm7wkuuie" xml:space="preserve">'''Pašvaldību vēlēšanas''' ir [[Demokrātija|demokrātisks]] process, kurā iedzīvotāji balso par vietējās [[pašvaldība]]s pārstāvjiem, piemēram, pilsētu domes vai pagasta pārvaldes [[Deputāts|deputātiem]]. Šīs vēlēšanas parasti notiek reizi vairākos gados, un to mērķis ir nodrošināt vietējās varas pārstāvniecību un pārvaldību, kas atbildīga par vietējiem jautājumiem, piemēram, [[Infrastruktūra|infrastruktūru]], [[Izglītība|izglītību]], [[Veselības aprūpe|veselības aprūpi]] un sabiedrisko pakalpojumu organizēšanu.

[[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijā pašvaldību vēlēšanas]] notiek reizi četros gados, un tajās tiek ievēlēti vietējie deputāti, kas pēc tam izvēlas mērus vai citus pašvaldības vadītājus.

== Ārējās saites ==

{{Politika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Politika]]</text>
      <sha1>eeicr4jl2ajuguf1bfqtucdm7wkuuie</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalve Coffee</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582767</id>
    <revision>
      <id>4454776</id>
      <parentid>4315037</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T12:52:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edis</username>
        <id>27633</id>
      </contributor>
      <origin>4454776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3816" sha1="sdtql25ld8llxa7tljv3ohifl28mjdb" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = AS &quot;Kalve Coffee&quot;
| native_name = 
| logo = Kalve_logo.png
| logo_size = 200px
| logo_caption = 
| image = 
| image_size = 
| image_caption = 
| type = [[akciju sabiedrība]]
| traded_as = 
| genre = 
| fate = 
| predecessor = 
| successor = 
| foundation = 2017. gads
| founder = 
| defunct = 
| location_city = [[Jaunmārupe]], [[Mārupes novads]]
| location_country = {{LAT}}
| location = 
| locations = 
| area_served = 
| key_people = 
| industry = [[pārtikas rūpniecība]]
| products = [[kafija]]
| services = 
| revenue = 
| operating_income = 
| net_income = 
| aum = 
| assets = 
| equity = 
| owner = 
| num_employees = 
| parent = 
| divisions = 
| subsid = 
| homepage = [https://kalvecoffee.com kalvecoffee.com]
| footnotes = 
| intl = 
}}
'''[[akciju sabiedrība|AS]] &quot;Kalve Coffee&quot;''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[kafija]]s grauzdēšanu. Tas ir dibināts 2017. gadā. Uzņēmuma birojs un ražotne ir [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]].

Uzņēmums veic augstākās kvalitātes [[specializētā kafija|specializētās]] (''speciality'') kafijas grauzdēšanu un tirdzniecību. Tas piedāvā arī kafijas gatavošanas aprīkojumu.
Uzņēmumam ir &quot;Kalve&quot; zīmola kafejnīcas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Francijā.

AS &quot;Kalve Coffee&quot; akcijas tiek kotētas ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā (kods ''KALVE''). Uzņēmuma patiesais labuma guvējs (2024. gada oktobrī) ir Gatis Zēmanis.&lt;ref name=&quot;delfi 2024.10.18&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Uzņēmums SIA &quot;Kalve Coffee&quot; dibināts 2017. gada 24. janvārī.&lt;ref name=&quot;lursoft&quot; /&gt; Aktīvu darbību tas sāka 2019. gadā.

2024. gada jūlijā &quot;Kalve Coffee&quot; paziņoja, ka gada otrajā pusē plāno veikt [[sākotnējais publiskais akciju piedāvājums|sākotnējo publisko akciju piedāvājumu]]. 2024. gada 20. septembrī uzņēmumu pārreģistrēja par akciju sabiedrību.&lt;ref name=&quot;lursoft&quot; /&gt; Sākotnējā publiskajā piedāvājumā no 13. līdz 29. novembrim uzņēmums piesaistīja 1,16 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/kalve-coffee-ipo-piesaista-116-miljonus-eiro-519141|title=Kalve Coffee IPO piesaista 1,16 miljonus eiro|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā laikā un arī pirms tam uzņēmuma akcijas {{sk|250000}} eiro vērtībā iegādājās arī basketbolists [[Dāvis Bertāns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/bertanu-gimene-klust-par-kalve-coffee-akcionariem-518586|title=Bertānu ģimene kļūst par Kalve Coffee akcionāriem|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; 6. decembrī AS &quot;Kalve Coffee&quot; akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā.

2025. gada maijā Igaunijas galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] tika atvērtas pirmās &quot;Kalve&quot; kafejnīcas. 2025. gada jūlijā Lietuvas galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]] &quot;Kalve Coffee&quot; atvēra kafejnīcu.&lt;ref name=&quot;delfi 2025.07.30&quot; /&gt;
2026. gadā &quot;Kalve&quot; atvēra divas kafejnīcas Francijas galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un plānot atvērt Portugāles galvaspilsētā [[Lisabona|Lisabonā]].

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;delfi 2024.10.18&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37293360/bankas_un_finanses/120046805/kalve-coffee-maina-uznemuma-juridisko-formu &quot;Kalve Coffee&quot; maina uzņēmuma juridisko formu] delfi.lv, 18.10.2024&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lursoft&quot;&gt;[https://company.lursoft.lv/kalve-coffee/40203045645 Kalve Coffee, AS] Lursoft&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2025.07.30&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120081715/foto-kalve-coffee-atverusi-kafejnicu-vilna Foto: &quot;Kalve Coffee&quot; atvērusi kafejnīcu Viļņā ] delfi.lv, 30.07.2025&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://kalvecoffee.com ''Kalve Coffee'' vietne]


{{NASDAQ OMX Riga}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>sdtql25ld8llxa7tljv3ohifl28mjdb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Moscxuito</title>
    <ns>3</ns>
    <id>596712</id>
    <revision>
      <id>4454917</id>
      <parentid>4258148</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T22:37:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Adagh Poosay]] uz [[Dalībnieka diskusija:Moscxuito]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Adagh Poosay|Adagh Poosay]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Moscxuito|Moscxuito]]&quot;</comment>
      <origin>4258148</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="ol11cog8z3cw62wb4xqbygyr8d7icpo" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Adagh Poosay}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.46 (EEST)</text>
      <sha1>ol11cog8z3cw62wb4xqbygyr8d7icpo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rietumkrasta iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601912</id>
    <revision>
      <id>4454766</id>
      <parentid>4331976</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T12:03:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4454766</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1180" sha1="gt7uy86c0uq44skkoj4jvo5bjbf2w0l" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Rietumkrasta iela
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| pilsēta = {{Liepāja}}
| apkaime = [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]]
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
| ielas garums = 272 m
| joslu skaits = 1
| ielas segums = [[bruģis]]
}}
'''Rietumkrasta iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajonā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Vaiņodes iela (Liepāja)|Vaiņodes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Vētru iela (Liepāja)|Vētru ielu]]. Iela ir aptuveni 272 metrus gara un tā ir klāta ar [[Bruģis|bruģi]]. Rietumkrasta iela ir apbūvēta ar modernām savrupmājām.

Nosaukums jaunizveidotajai Rietumkrasta ielai piešķirts 2004. gada 8. novembrī.&lt;ref&gt;{{Ielas dati no data.gov.lv}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Rietumkrasta iela ir savienota ar šādām ielām:

* [[Vaiņodes iela (Liepāja)|Vaiņodes iela]]
* [[Vētru iela (Liepāja)|Vētru iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}}

[[Kategorija:Ielas Dienvidrietumu rajonā (Liepāja)]]</text>
      <sha1>gt7uy86c0uq44skkoj4jvo5bjbf2w0l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Florbola klubs Ķekavas Bulldogs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606149</id>
    <redirect title="Ķekavas &quot;Bulldogs&quot;" />
    <revision>
      <id>4454925</id>
      <parentid>4313769</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T00:07:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Ķekavas Bulldogs]] to [[Ķekavas &quot;Bulldogs&quot;]]</comment>
      <origin>4454925</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="grjjpe86dtnjq5zjkobr12ocmoqb208" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ķekavas &quot;Bulldogs&quot;]]</text>
      <sha1>grjjpe86dtnjq5zjkobr12ocmoqb208</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igo Ekitike</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608234</id>
    <revision>
      <id>4454889</id>
      <parentid>4325510</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T18:41:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-23402-45</username>
        <id>144144</id>
      </contributor>
      <origin>4454889</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2702" sha1="fxejz3dx37hec3tzr3cvzn0sjoaeg8y" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|6|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 15
| caps2 = 26
| caps3 = 11
| clubnumber = 22
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] II
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Dānija}} [[Vejle Boldklub]]
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Reimsa}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| goals1 = 6
| goals2 = 10
| goals3 = 3
| height = 190
| image = Hugo Ekitike (PSG 2023) (cropped2).jpg
| caption = Igo Ekitike 2023. gadā
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U21
| nationalyears2 = 2024—2025
| nationalyears1 = 2021—2022
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2025|08|21|sk|bez}}
| ntupdate = 
| name = 
| playername = Igo Ekitike
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2020—2023
| years3 = 2021
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 25
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| goals4 = 3
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 1
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
| years6 = 2024
| caps6 = 14
| goals6 = 4
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
| years7 = 2024—2025
| caps7 = 33
| goals7 = 15
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| years8 = 2025—
| caps8 = 28
| goals8 = 11
}}
'''Igo Ekitike''' ({{Val|fr|Hugo Ekitike}}, dzimis {{Dat|2002|6|20}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Ekitike spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''.

Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas ''[[Stade de Reims|Reims]]'' un [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]], Dānijas komandu ''[[Vejle Boldklub]]'' un Vācijas komandu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''Paris Saint-Germain'''

* [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]]

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Ekitike, Igo}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Marnā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:Vejle Boldklub spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Frankfurtes &quot;Eintracht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>fxejz3dx37hec3tzr3cvzn0sjoaeg8y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trīs skursteņu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609136</id>
    <revision>
      <id>4455043</id>
      <parentid>4331785</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T09:08:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4455043</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2680" sha1="5sr7pqjq9fl4uqeps58rpaiw8wxgjpq" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Trīs skursteņu iela
|attēls           = Liepajas Metalurgs, Liepaja, Latvija.jpg
|attēla paraksts  = Trīs skursteņi [[Liepājas Metalurgs|rūpnīcas]] ainavā, 2013. gads
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|karte            = 
| mapframe-zoom    = 16
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 250
|pilsēta          = {{Liepāja}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]]
|ielas garums     = 300 m
|atklāta          = 2025. gadā
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Trīs skursteņu iela''' ir jaunizveidota iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunās pasaules]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu ielu]] un ved ziemeļaustrumu virzienā līdz [[Martena iela]]i.

Iela izveidota bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā Liepājas industriālajā parkā. Tās nosaukumu, tāpat kā citu jaunizveidotu ielu nosaukumus, liepājnieki izvēlējās balsojumā 2025. gada jūlijā,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Balsojums par jaunizveidoto ielu nosaukumiem bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā – topošajā Liepājas industriālajā parkā |url=https://epakalpojumi.liepaja.lv/lv/projects/preview/486/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; un Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome to apstiprināja 21. augustā. Ielas nosaukums atspoguļo bijušā uzņēmuma atpazīstamo izskatu: trīs augstie skursteņi ir rūpnīcas simbols, un tie tiks saglabāti kā sava veida piemineklis.

Trīs skursteņu ielas garums ir aptuveni 300 metri, visā garumā tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Agrāk šī iela bija pievedceļš rūpnīcas korpusiem. 2025. gadā uzsākta ielas labiekārtošana.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Trīs skursteņu, Dzelzsgriezēja un Čuguna: Liepājnieki tiek pie astoņām jaunām ielām |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}} |date={{dat|2025|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Trīs skursteņu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu iela]] (L veida krustojums)
* [[Martena iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Jaunajā pasaulē (Liepāja)]]</text>
      <sha1>5sr7pqjq9fl4uqeps58rpaiw8wxgjpq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dziedāšanas biedrība &quot;Eifonija&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611289</id>
    <revision>
      <id>4455003</id>
      <parentid>4351511</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T04:30:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>+[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]; ±[[Kategorija:Latvijas vēsture]]→[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455003</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4131" sha1="cf3mc77u0nxvgdnc78556wczzgm5q7d" xml:space="preserve">'''Dziedāšanas biedrība &quot;Eifonija&quot;''' ({{val|de|Die Gesellschaft Euphonie}} — biedrība &quot;Saskaņa&quot;) bija slēgtā saviesīgā [[biedrība]], kuru 1797. gada 18. decembrī (pēc citiem datiem 1798. gada 7. janvārī) nodibināja [[Rīgas loža &quot;Mazā pasaule&quot;|brīvmūrnieku ložas &quot;Mazā pasaule&quot;]] brāļi, lai turpinātu 1795. gadā slēgtās [[loža]]s darbību ar citu nosaukumu.&lt;ref&gt;[https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/f72648e2-3830-43f5-9987-ce43696a04b4/content Zur Geschichte der Euphoniegesellschaft, 1798 ff. S. 4—7.] ''[[Rigaische Stadtblätter]]'' für das Jahr 1846. Herausgegeben von der literarisch - praktischen Bürger-Verbindung.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Biedrību ''die Euphonie'' nodibināja 59 likvidētās ložas brāļi, sākumā tajā darbojās 120 biedri. Pirmie vadītāji bija [[Georgs Ludvigs Kolinss|mācītājs Kolinss]], direktors Šarpentjē (''Charpentier''), aptiekārs Kīke (''Küke''), tirgotājs Šilings (''Schilling''), grāmatvedis Volframs (''Wolfram'') un aptiekārs Pretorijs (''Prätorius''). 1800. gada 15. decembrī pēc Krievijas Impērijas ķeizara [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] rīkojuma slēdza visas slēgtās biedrības, arī Rīgas biedrību ''die Euphonie'', ēku pārdeva Nikolaja nabagmājai (''Nikolai-Armenhaus''). Kad [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] 1801. gada jūnijā atļāva turpināt biedrības darbību, tajā bija 200 biedru. Agrākais ložas vadītājs Georgs Ludvigs Kolinss 1798. un atkārtoti 1806. gadā izdeva &quot;Dziesmas Eifonijai&quot;,&lt;ref&gt;Lieder für die Euphonie, Riga: 1806, 1814&lt;/ref&gt; vēl 1814. gadā izdeva trešo papildināto Eifonijas dziesmu grāmatas (''Gesänge für die Euphonie'') izdevumu.&lt;ref&gt;http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=en&amp;do=tekst&amp;tid=1434{{Novecojusi saite}} Georg Collins. Gesänge für die Euphonie. Dritte vermehrte Auflage. Riga, gedruckt bei W. F. Häcker. 1814.&lt;/ref&gt;

1809. gadā Eifonijas sanāksmju namam piebūvēja lielu zāli, kurā biedrība rīkoja ziemas balles. Rīgas priekšpilsētu dedzināšanas laikā 1812. gada 12. jūlijā biedrības nams nenodega. 
Biedrības dibināšanas 25. gadadienā Eifonija izdeva grāmatu &quot;Rīgas Eifonijas Mazā hronika&quot;&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books/about/Kleine_Chronik_der_Euphonie_in_Riga_von.html?id=fWdItwAACAAJ&amp;redir_esc=y Kleine Chronik der Euphonie Riga, von deren Entstehung bis zur fünfunzwanzigjährigen Stiftungsfeyer, den 2. July 1822]. Gesellschaft &quot;Euphonie&quot;. Riga: W.F. Häcker, 1822 — 59 lpp.&lt;/ref&gt;
Eifonijas biedrības sanāksmju nama dēļ Lazaretes ielu pārdēvēja par Eifonijas ielu. 1858. gadā Eifonijas ielu pārdēvēja par Nikolaja bulvāri (''Nikolaiboulevard''), 1923. gadā par [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]]. Biedrību slēdza 1914. gadā, kad sākās [[Pirmais pasaules karš]].

=== Vēstures apcerējums 1797-1810 === 
1822. gada 11. jūlijā [[Kārlis Gotlobs Zontāgs|Kārļa Gotloba Zontāga]] izdotais laikraksts [[Rigaische Stadtblätter]] publicēja izvilkumu no biedrības īsās hronikas (''Zur Geschichte der Gesellschaft „Euphonie&quot;, 1797—1810''). S. 257—59. 

&lt;gallery&gt;
Eifonijas vēsture no 1797 līdz 1810 1. lpp.JPG
Eifonijas vēsture no 1797 līdz 1810 2. lpp.JPG
Eifonijas vēsture no 1797 līdz 1810 3. lpp.JPG
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.europeana.eu/lv/item/368/item_SODJUWL2DFUEHTKN7CXAFEWYEXUWT4UC Die Gesellschaft der Musse in Riga 1787 - 1887; eine Festschrift zum hundertjährigen Jubiläum den 7. Januar 1887] R. Büngner. Riga: 1886
* [https://www.difmoe.eu/view/uuid:572220e8-1eae-4ea8-8c86-8f3e4bc0b0d5?page=uuid:b3bbeabb-069d-407a-9553-e78091c148b3 Die Gesellschaft der Musse in Riga. Eine Festschrift zum 125-jährigen Jubiläum, den 7. Januar 1912] Alfred von Hedenstroem. Riga: Druck von W.F. Häcker, 1912
* [https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/521b34e2-3544-46dc-a387-1b420e019fb6/content Statuten der Gesellschaft der Musse in Riga] (1864)

[[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]]
[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>cf3mc77u0nxvgdnc78556wczzgm5q7d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Marty5550</title>
    <ns>3</ns>
    <id>611527</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Martinoscag" />
    <revision>
      <id>4454924</id>
      <parentid>4346610</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T00:07:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:Martino714]] to [[Dalībnieka diskusija:Martinoscag]]</comment>
      <origin>4454924</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47" sha1="nmeb0ls850dfk2z6ng493cxgw3e07fq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Martinoscag]]</text>
      <sha1>nmeb0ls850dfk2z6ng493cxgw3e07fq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada WRC sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616706</id>
    <revision>
      <id>4454855</id>
      <parentid>4449973</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:48:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sezonas kopsavilkums */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4454855</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32567" sha1="ef8elmditi3updv4lwx14n9qj6ae90f" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| image_gap =
| caption_align = center
| align = right
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg
| alt1 =
| caption1 = Pašreizējais čempionāta pilotu līderis [[Elfins Evanss]].
| image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg
| alt2 = 
| caption2 = Pašreizējais čempionāta stūrmaņu līderis [[Skots Mārtins]].
| image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg
| alt3 = 
| caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') pašreizējie čempionāta līderi ražotāju klasē.
}}
'''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos.

Pēc trešā posma [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] attiecīgi ir čempionāta līderi pilotu un stūrmaņu klasēs, kuri ar astoņu punktu pārsvaru, apsteidz [[Olivers Sūlbergs|Oliveru Sūlbergu]] un [[Eliots Edmondsons|Eliotu Edmondsonu]]. [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]] ieņem trešo vietu, atpaliekot vēl par trim punktiem. Ražotāju čempionātā pašreizējie čempioni ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' ir vadībā ar 41 punkta pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''.

== Kalendārs ==
{{VietasKarte+|World|width=600|float=up
|caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem.
|alt=
|places=
&lt;!-- Montekarlo --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Zviedrija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Kenija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Horvātija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Spānija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Portugāle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Japāna --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Grieķija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Igaunija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Somija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Paragvaja --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Čīle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.828194|lon_deg=-73.051369|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --&gt;
&lt;!-- Saūda Arābija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}}
}}
2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sākums
!Noslēgums
!Rallijs
!Rallija galvenā mītne
!Segums
!Posmi
!Distance
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|22. janvāris
|25. janvāris
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija
|align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}}
|align=center|17
|align=center|339,15 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Monte-Carlo Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|12. februāris
|15. februāris
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija
|align=center|sniegs
|align=center|18
|align=center|300,66 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Sweden Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|12. marts
|15. marts
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|350,52 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Kenya Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|9. aprīlis
|12. aprīlis
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|[[Rijeka]], Horvātija
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|300,28 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Croatia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|23. aprīlis
|26. aprīlis
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija
|align=center|asfalts
|align=center|18
|align=center|322,04 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Spain Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|7. maijs
|10. maijs
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle
|align=center|grants
|align=center|23
|align=center|345,14 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Portugal Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|28. maijs
|31. maijs
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna
|align=center|asfalts
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|&lt;ref name=&quot;Greece Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|25. jūnijs
|28. jūnijs
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|329,13 km
|align=center|
|-
!9
|16. jūlijs
|19. jūlijs
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|[[Tartu]], Igaunija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!10
|30. jūlijs
|2. augusts
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|316,60 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Finland Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|27. augusts
|30. augusts
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!12
|10. septembris
|13. septembris
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|[[Konsepsjona]], [[Biobio reģions]], Čīle
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!13
|1. oktobris
|4. oktobris
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!14
|11. novembris
|14. novembris
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
|colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Kalendārās izmaiņas ===
[[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]]
* [[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=[[Motorsport Network]]|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}&lt;/ref&gt;
* Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}&lt;/ref&gt;

== Rūpnīcu komandas ==
Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt; Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
&lt;!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --&gt;
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|55
|{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]]
|{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|{{tableTBA}}
|{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]]
|{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|4
|{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]]
|{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]]
|align=&quot;center&quot;|2—3
|-
|align=&quot;center&quot;|6
|{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]]
|align=&quot;center&quot;|5
|-
|align=&quot;center&quot;|11
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|16
|{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Formo]]
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|20
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]]
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]]
|align=&quot;center&quot;|1, 4
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|1
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5
|-
|align=&quot;center&quot;|18
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|2, 4
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|99
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]''
|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|5
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
|+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}}
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|13
|{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]]
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|22
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]
|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|18
|nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5
|-
|align=&quot;center&quot;|37
|nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
|{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;/&gt;
|}

=== Izskaidrojums ===
''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}&lt;/ref&gt;

{{vairāki attēli
| image1            = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg
| image2            = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG
| image3            = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg
| total_width       = 400
| footer            = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās 
| align             = left
}}
''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Formo]] un [[Aleksandrs Korija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's &quot;unheard of&quot; WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]]
''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}&lt;/ref&gt; Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumu izmaiņas ==
Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sezonas kopsavilkums ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Rallijs
!Uzvarētājs pilots
!Uzvarētājs stūrmanis
!Uzvarētāja komanda
!Uzvarētāja laiks
!Atskaite
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|4:24:59.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:35:53.1
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:16:05.6
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta
|{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:51:15.8
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!6
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!7
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!8
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!9
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!10
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!11
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!12
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!13
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!14
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|}

=== Punktu skaitīšanas sistēma ===
Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt; Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Pozīcija
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|'''1.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''2.'''
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|'''3.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''4.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''5.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''6.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''7.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''8.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''9.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''10.'''
|-
!Kopvērtējms
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|25
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|17
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|15
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|12
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|10
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|8
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|6
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|-
!Svētdiena
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|-
!''Power Stage''
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com''

{{WRC sezonas}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:WRC sezonas]]</text>
      <sha1>ef8elmditi3updv4lwx14n9qj6ae90f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454856</id>
      <parentid>4454855</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:51:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Kalendārās izmaiņas */ :</comment>
      <origin>4454856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32564" sha1="ev7icbv2fmismy0nsc2kx1m4q284ld3" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| image_gap =
| caption_align = center
| align = right
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg
| alt1 =
| caption1 = Pašreizējais čempionāta pilotu līderis [[Elfins Evanss]].
| image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg
| alt2 = 
| caption2 = Pašreizējais čempionāta stūrmaņu līderis [[Skots Mārtins]].
| image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg
| alt3 = 
| caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') pašreizējie čempionāta līderi ražotāju klasē.
}}
'''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos.

Pēc trešā posma [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] attiecīgi ir čempionāta līderi pilotu un stūrmaņu klasēs, kuri ar astoņu punktu pārsvaru, apsteidz [[Olivers Sūlbergs|Oliveru Sūlbergu]] un [[Eliots Edmondsons|Eliotu Edmondsonu]]. [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]] ieņem trešo vietu, atpaliekot vēl par trim punktiem. Ražotāju čempionātā pašreizējie čempioni ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' ir vadībā ar 41 punkta pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''.

== Kalendārs ==
{{VietasKarte+|World|width=600|float=up
|caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem.
|alt=
|places=
&lt;!-- Montekarlo --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Zviedrija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Kenija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Horvātija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Spānija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Portugāle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Japāna --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Grieķija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Igaunija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Somija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Paragvaja --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Čīle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.828194|lon_deg=-73.051369|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --&gt;
&lt;!-- Saūda Arābija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}}
}}
2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sākums
!Noslēgums
!Rallijs
!Rallija galvenā mītne
!Segums
!Posmi
!Distance
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|22. janvāris
|25. janvāris
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija
|align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}}
|align=center|17
|align=center|339,15 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Monte-Carlo Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|12. februāris
|15. februāris
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija
|align=center|sniegs
|align=center|18
|align=center|300,66 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Sweden Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|12. marts
|15. marts
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|350,52 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Kenya Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|9. aprīlis
|12. aprīlis
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|[[Rijeka]], Horvātija
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|300,28 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Croatia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|23. aprīlis
|26. aprīlis
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija
|align=center|asfalts
|align=center|18
|align=center|322,04 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Spain Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|7. maijs
|10. maijs
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle
|align=center|grants
|align=center|23
|align=center|345,14 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Portugal Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|28. maijs
|31. maijs
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna
|align=center|asfalts
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|&lt;ref name=&quot;Greece Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|25. jūnijs
|28. jūnijs
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|329,13 km
|align=center|
|-
!9
|16. jūlijs
|19. jūlijs
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|[[Tartu]], Igaunija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!10
|30. jūlijs
|2. augusts
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|316,60 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Finland Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|27. augusts
|30. augusts
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!12
|10. septembris
|13. septembris
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|[[Konsepsjona]], [[Biobio reģions]], Čīle
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!13
|1. oktobris
|4. oktobris
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!14
|11. novembris
|14. novembris
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
|colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Kalendārās izmaiņas ===
[[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]]
* [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=[[Motorsport Network]]|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}&lt;/ref&gt;
* Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}&lt;/ref&gt;

== Rūpnīcu komandas ==
Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt; Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
&lt;!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --&gt;
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|55
|{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]]
|{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|{{tableTBA}}
|{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]]
|{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|4
|{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]]
|{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]]
|align=&quot;center&quot;|2—3
|-
|align=&quot;center&quot;|6
|{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]]
|align=&quot;center&quot;|5
|-
|align=&quot;center&quot;|11
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|16
|{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Formo]]
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|20
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]]
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]]
|align=&quot;center&quot;|1, 4
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|1
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5
|-
|align=&quot;center&quot;|18
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|2, 4
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|99
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]''
|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|5
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
|+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}}
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|13
|{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]]
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|22
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]
|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|18
|nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5
|-
|align=&quot;center&quot;|37
|nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
|{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;/&gt;
|}

=== Izskaidrojums ===
''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}&lt;/ref&gt;

{{vairāki attēli
| image1            = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg
| image2            = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG
| image3            = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg
| total_width       = 400
| footer            = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās 
| align             = left
}}
''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Formo]] un [[Aleksandrs Korija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's &quot;unheard of&quot; WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]]
''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}&lt;/ref&gt; Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumu izmaiņas ==
Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sezonas kopsavilkums ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Rallijs
!Uzvarētājs pilots
!Uzvarētājs stūrmanis
!Uzvarētāja komanda
!Uzvarētāja laiks
!Atskaite
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|4:24:59.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:35:53.1
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:16:05.6
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta
|{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:51:15.8
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!6
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!7
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!8
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!9
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!10
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!11
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!12
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!13
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!14
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|}

=== Punktu skaitīšanas sistēma ===
Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt; Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Pozīcija
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|'''1.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''2.'''
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|'''3.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''4.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''5.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''6.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''7.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''8.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''9.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''10.'''
|-
!Kopvērtējms
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|25
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|17
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|15
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|12
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|10
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|8
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|6
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|-
!Svētdiena
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|-
!''Power Stage''
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com''

{{WRC sezonas}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:WRC sezonas]]</text>
      <sha1>ev7icbv2fmismy0nsc2kx1m4q284ld3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454858</id>
      <parentid>4454856</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:01:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4454858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32693" sha1="lu5yuqdmv89ras8wd18cg2pltkebe7t" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| image_gap = 
| caption_align = center
| align = right
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2023 Central European Rally - Katsuta 01.jpg
| caption1 = Pašreizējais čempionāta pilotu līderis [[Takamoto Katsuta]]
| image2 = 
| caption2 = 
| image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg
| caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') pašreizējie čempionāta līderi ražotāju klasē.
}}
'''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos.

[[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vensāns Landē]] ir pašreizējie čempioni pilotu un stūrmaņu konkurencē, nodrošinot sev 2025. gada čempiontitulu 2025. gada [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijā]]. ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' ir pašreizējie ražotāju čempioni.

Pēc ceturtās kārtas čempionāta līderi pilotu un stūrmaņu konkurencē ir [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]], ar septiņu punktu pārsvaru apsteidzot [[Elfins Evanss|Elfinu Evansu]] un [[Skots Mārtins|Skotu Martinu]]. [[Olivers Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons]] ieņem trešo vietu, atpaliekot vēl par astoņiem punktiem. Ražotāju čempionātā pašreizējie čempioni ir ''Toyota Gazoo Racing WRT'' ar 65 punktu pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''.

== Kalendārs ==
{{VietasKarte+|World|width=600|float=up
|caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem.
|alt=
|places=
&lt;!-- Montekarlo --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Zviedrija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Kenija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Horvātija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Spānija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Portugāle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Japāna --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Grieķija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Igaunija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Somija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Paragvaja --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Čīle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.828194|lon_deg=-73.051369|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --&gt;
&lt;!-- Saūda Arābija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}}
}}
2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sākums
!Noslēgums
!Rallijs
!Rallija galvenā mītne
!Segums
!Posmi
!Distance
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|22. janvāris
|25. janvāris
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija
|align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}}
|align=center|17
|align=center|339,15 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Monte-Carlo Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|12. februāris
|15. februāris
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija
|align=center|sniegs
|align=center|18
|align=center|300,66 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Sweden Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|12. marts
|15. marts
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|350,52 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Kenya Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|9. aprīlis
|12. aprīlis
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|[[Rijeka]], Horvātija
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|300,28 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Croatia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|23. aprīlis
|26. aprīlis
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija
|align=center|asfalts
|align=center|18
|align=center|322,04 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Spain Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|7. maijs
|10. maijs
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle
|align=center|grants
|align=center|23
|align=center|345,14 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Portugal Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|28. maijs
|31. maijs
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna
|align=center|asfalts
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|&lt;ref name=&quot;Greece Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|25. jūnijs
|28. jūnijs
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|329,13 km
|align=center|
|-
!9
|16. jūlijs
|19. jūlijs
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|[[Tartu]], Igaunija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!10
|30. jūlijs
|2. augusts
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|316,60 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Finland Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|27. augusts
|30. augusts
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!12
|10. septembris
|13. septembris
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|[[Konsepsjona]], [[Biobio reģions]], Čīle
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!13
|1. oktobris
|4. oktobris
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!14
|11. novembris
|14. novembris
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
|colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Kalendārās izmaiņas ===
[[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]]
* [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=[[Motorsport Network]]|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}&lt;/ref&gt;
* Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}&lt;/ref&gt;

== Rūpnīcu komandas ==
Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt; Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
&lt;!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --&gt;
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|55
|{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]]
|{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|{{tableTBA}}
|{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]]
|{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|4
|{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]]
|{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]]
|align=&quot;center&quot;|2—3
|-
|align=&quot;center&quot;|6
|{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]]
|align=&quot;center&quot;|5
|-
|align=&quot;center&quot;|11
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|16
|{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Formo]]
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|20
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]]
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]]
|align=&quot;center&quot;|1, 4
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|1
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5
|-
|align=&quot;center&quot;|18
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|2, 4
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|align=&quot;center&quot;|99
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]''
|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|5
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|align=&quot;center&quot;|1—5
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
|+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}}
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|13
|{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]]
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|22
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]
|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|18
|nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5
|-
|align=&quot;center&quot;|37
|nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
|{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;/&gt;
|}

=== Izskaidrojums ===
''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}&lt;/ref&gt;

{{vairāki attēli
| image1            = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg
| image2            = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG
| image3            = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg
| total_width       = 400
| footer            = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās 
| align             = left
}}
''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Formo]] un [[Aleksandrs Korija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's &quot;unheard of&quot; WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]]
''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}&lt;/ref&gt; Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumu izmaiņas ==
Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sezonas kopsavilkums ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Rallijs
!Uzvarētājs pilots
!Uzvarētājs stūrmanis
!Uzvarētāja komanda
!Uzvarētāja laiks
!Atskaite
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|4:24:59.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:35:53.1
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:16:05.6
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta
|{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:51:15.8
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!6
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!7
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!8
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!9
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!10
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!11
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!12
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!13
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!14
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|}

=== Punktu skaitīšanas sistēma ===
Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt; Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Pozīcija
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|'''1.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''2.'''
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|'''3.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''4.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''5.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''6.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''7.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''8.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''9.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''10.'''
|-
!Kopvērtējms
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|25
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|17
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|15
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|12
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|10
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|8
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|6
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|-
!Svētdiena
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|-
!''Power Stage''
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com''

{{WRC sezonas}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:WRC sezonas]]</text>
      <sha1>lu5yuqdmv89ras8wd18cg2pltkebe7t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SMS Prinz Adalbert (1901)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618054</id>
    <revision>
      <id>4454869</id>
      <parentid>4385401</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:38:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7369" sha1="tiox9f621s2snr8g2jil090ta4gk3qy" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada decembris}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Kuģa infokaste
|              vārds = ''SMS Prinz Adalbert''
|             attēls = Prinzadalbert.jpg
|    attēla paraksts = 
|          kuģa tips = [[Prinz Adalbert klases kreiseris]]
|          īpašnieks = [[Attēls:War Ensign of Germany (1903-1918) (Flaggenbuch).svg|22px]] [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Ķeizariskā kara flote]]
|     pieraksta osta = 
|             līnija = 
|           ražotājs = [[Ķīles ķeizariskā kuģubūvētava]]
|  pirmais brauciens = {{dat|1901|6|22}}
| pēdējais brauciens = {{dat|1915|10|23}}
|            statuss = torpedēts un nogrimis
|         kuģa klase = ''Prinz Adalbert''
|            tonnāža = {{sk|9875}}
|             mezgli = 20,4&lt;ref&gt;Gröner, Erich. Die deutschen Kriegsschiffe 1815—1945. Band 1: Panzerschiffe, Linienschiffe, Schlachschiffe, Flugzeugträger, Kreuzer, Kanonenboote (нем.). — Bernard &amp; Graefe Verlag, 1982. — 180 p. — ISBN 978-3763748006.&lt;/ref&gt;
|             garums = 126,5 m
|            iegrime = 7,8 m
|          pasažieri = 
|      gultas vietas =
|            kajītes =
|         līnijmetri =
|            dzinējs = 3 trīskāršās izplešanās tvaika dzinēji, 14 tvaika katli
|             ātrums =
|            apkalpe = 586
}}
'''''SMS Prinz Adalbert''''' ('Viņa Majestātes kuģis Princis Adalberts') bija bruņotais [[kreiseris]], kas uzbūvēts 20. gadsimta sākumā Vācijas [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Ķeizariskajai kara flotei]]. Tas nosaukts par godu agrākajai [[tvaika fregate|korvetei]] ''Prinz Adalbert'' un bija savas klases vadošais kuģis.

''Prinz Adalbert'' uzbūvēts [[Ķīle]]s ķeizariskajā dokā. Tā [[Kuģa ķīlis|ķīlis]] ielikts 1900. gada aprīlī, un ūdenī nolaists 1901. gada jūnijā. Kuģa pabeigšana 1904. gada janvārī bija aizkavējusies pārmērīga kuģu būvniecības projektu skaita dēļ Ķīles dokā. Tā bruņojumu veidoja galvenā baterija, kas sastāvēja no četriem {{nobr|21 cm}} (8,3 collu) lielgabaliem, kas bija ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo bruņoto kreiseri ''Prinz Heinrich'', kuram bija tikai divi {{nobr|24 cm}} (9,4 collu) lielgabali. Kuģis spēja sasniegt maksimālo ātrumu 20 mezgli ({{nobr|37 km/h}}; 23 jūdzes stundā).

Pēc nodošanas ekspluatācijā ''Prinz Adalbert'' kalpoja kā artilērijas apmācības kuģis, un šo lomu tas ieņēma lielāko daļu savas karjeras. 20. gadsimta sākumā tas trenējās Mājas flotē, kuru vēlāk pārdēvēja par Atklātās jūras floti, un vairākkārt apmeklēja arī ārvalstis. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma 1914. gada jūlijā kuģi norīkoja uz izlūkošanas spēkiem [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], un tā uzdevums bija aizsargāt [[Vācijas Impērija|Vācijas]] piekrasti no Krievijas flotes uzbrukumiem. Pēc tam, kad tā māsas kuģi nogremdēja 1914. gada novembrī, tas kļuva par kreiseru [[eskadra]]s flagmani Baltijā. Tas veica operācijas pret Krievijas spēkiem, tostarp bombardēja [[Liepāja]]s ostu, atbalstot Vācijas armiju. 1915. gada jūlijā to torpedēja britu [[zemūdene]], bet tas varēja atgriezties ostā un tika salabots. Otro reizi kuģi torpedēja 1915. gada 23. oktobrī; tad [[torpēda]] detonēja tās munīcijas nodalījumos, šoreiz ātri nogremdējot kuģi. No 675 cilvēku lielās apkalpes izglāba tikai trīs vīrus, kas bija lielākais Vācijas jūras spēku zaudējums Baltijas jūrā kara laikā.&lt;ref&gt;Halpern, Paul G. (1995). A Naval History of World War I. Annapolis: Naval Institute Press. ISBN 978-1-55750-352-7.&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:North and Baltic Seas, 1911.png|thumb|Ziemeļu un Baltijas jūras karte 1911. gadā]]
[[Attēls:SMS Prinz Adalbert linedrawing.png|thumb|''Prinz Adalbert'' klases bruņotie kreiseri. Bruņu shēma.|left]]
Kreiseru [[Korpuss (kuģa)|korpusus]] sadalīja 14 galvenajos nodalījumos ar ūdensnecaurlaidīgām starpsienām. Dubultdibens stiepās 60% no kuģa garuma. Kuģu korpusus būvēja, izmantojot jauktu rāmju sistēmu.

=== Bruņojums ===
Bieži sastopams trūkums daudziem tā laika kuģiem: centrālā kazemāta apakšējā pakāpe atradās pārāk zemu, kā rezultātā mērenos jūras apstākļos tās lielgabali applūda.

== Kuģa bojāeja ==
[[Attēls:Schleswig-Holstein, Kiel, Nordfriedhof NIK 1172.jpg|thumb|Piemineklis Ķīles ziemeļu kapsētā]]
1915. gada jūlijā britu zemūdene ''[[E9]]'', kuru komandēja 3. ranga kapteinis Makss Hortons, torpedēja bruņotu vācu kreiseri. Par to [[Krievijas Impērija]]s cars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] apbalvoja zemūdenes kapteini ar [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura krusta]] 4. šķiru.

1915. gada oktobrī cita britu zemūdene ''E8'' (komandieris-leitnants Frensiss Gudharts) ieņēma pozīciju pie [[Liepāja]]s ostas un 23. oktobrī Gudharts pamanīja tikko saremontētu bruņotu vācu kreiseri, ko pavadīja divi iznīcinātāji, kuģojot gar Liepājas [[bāka|bākām]] starp divām vācu mīnu lauku joslām. Pēc tam, palaidis garām iznīcinātājus Gudharts no 5 [[Kabeļtauva|Kabeļtauvu]] attāluma izšāva vienu torpēdu, kas trāpīja kuģa priekšgala artilērijas nodalījumā. Sekojošais sprādziens bija tik spēcīgs, ka pati ''E8'' zemūdene, zaudējusi kontroli, tika izmesta jūras virspusē. Tajā brīdī visi jūrnieki uz iznīcinātājiem pēkšņi pagriezās uz vietu, kur kreiseris tikko bija atradies, tādējādi britu zemūdenei izvairoties no atklāšanas. Sprādziena rezultātā tikai trīs kreisera apkalpes locekļus izglāba un bojā gāja pārējie 672 jūrnieki. Kopš Pirmā pasaules kara sākuma vācu flote nebija cietusi tādus zaudējumus Baltijā. Par šo uzbrukumu leitnants Gudhards saņēma 4. šķiras Svētā Jura ordeni.

== Kuģa kapteiņi ==
* Kapteinis Hermanis Jakobsens: 1904. gada janvāris — 1905. gada septembris
* Kapteinis Erhards Šmits: 1905. gada septembris — 1907. gada septembris
* Fregatkapteinis Makss Vičels: 1907. gada septembris — 1910. gada septembris
* Fregatkapteinis Valdemārs Paipers: 1910. gada septembris — 1911. gada septembris
* Kapteinis Ferdinands Bertrams: 1912. gada novembris — 1914. gada augusts
* Kapteinis Andreas Mišelsens: 1914. gada augusts — 1915. gada augusts
* Fregatkapteinis Vilhelms Banemanis: 1915. gada augusts — 1915. gada oktobris (kuģa nogrimšana)

== Kuģa vraks ==
Kuģa vraku 2007. gada jūnijā atklāja zviedru nirēji no uzņēmuma ''Deep Sea Productions'' {{nobr|80 m}} dziļumā jūras sektorā 56° 33′ N, 20° 18′ E (koordinātas: 56° 33′ 0″ N, 20° 18′ 0″ E | OSM |).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* [[Erich Gröner]], Dieter Jung und Martin Maass: ''Die deutschen Kriegsschiffe 1815—1945 Band 1.'' Bernard &amp; Graefe Verlag, München 1982, ISBN 3-7637-4800-8.
* John Roberts, H. C. Timewell, Roger Chesneau (Hrsg.), Eugene M. Kolesnik (Hrsg.): ''Kriegsschiffe der Welt 1860 bis 1905.'' Band 1: ''Großbritannien/Deutschland.'' Bernard &amp; Graefe Verlag, Koblenz 1983, ISBN 3-7637-5402-4.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.navypedia.org/ships/germany/ger_cr_prinz_adalbert.htm/ Navypedia.org]

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Vācijas karakuģi]]
[[Kategorija:Baltijas jūra]]</text>
      <sha1>tiox9f621s2snr8g2jil090ta4gk3qy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cepelīns LZ 54</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618416</id>
    <revision>
      <id>4454870</id>
      <parentid>4388158</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:39:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454870</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15057" sha1="er9l45aq47zomxons7et7d925ynlgfh" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada decembris}}
{{Lidmašīnas infokaste
| nosaukums            = Cepelīns LZ 54
| logo                 = 
| logo_izm             = 
| logo_paraksts        = 
| attēls               = Naval Zeppelin L19.JPG
| att_izm              = 300px
| paraksts             = Cepelīns LZ 54 lidojumā
| apakšveidne          = 
| tips                 = [[cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīns]]
| valsts               = {{vieta|Vācijas Impērija}}
| ražotājs             = {{vieta|Vācijas Impērija}}
| dizaineris           = 
| pirmais lidojums     = 
| komerc_lid           = 
| noņemts              = 
| status               = nogrimis Ziemeļjūrā
| primārais            = [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Ķeizariskā kara flote]]
| ražošanā             = 
| skaits               = 1
| izmaksas             = 
| attīstīts no         = 
| modifikācijas        = 
}}
'''Cepelīns LZ 54''' ({{val|en|Zeppelin LZ 54}}), kam piešķirts militārais taktiskais apzīmējums '''L 19''', bija [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Impērijas flotes]] [[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīns]]. Atgriežoties no pirmā bombardēšanas uzbrukuma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] 1916. gada sākumā, tas nogrima [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. Cepelīna apkalpe izdzīvoja avārijā, bet noslīka pēc tam, kad britu zvejas [[traleris|tralera]] ''King Stephen'' apkalpe atteicās viņus glābt, baidoties, ka vācieši viņus pārspēs un sagrābs kuģi. Incidents guva plašu publicitāti visā pasaulē un sašķēla Lielbritānijas sabiedrisko domu, kā arī tika izmantots vācu [[propoganda|propagandā]].
== Pēdējais reids ==
[[Attēls:Kapitänleutnant Odo Loewe circa 1915.jpg|thumb|Kapteiņleitnants Odo Lēve ap 1915|left]]
Kapteiņleitnanta Odo Lēves vadībā L 19 atstāja savu [[Dānija]]s bāzi Tondernā 1916. gada 31. janvāra pusdienlaikā, būdams viens no deviņiem jūras spēku cepelīniem, kas tajā naktī veica reidu Anglijā. Tā bija daļa no jaunas, agresīvākas stratēģijas, kas tika ieviesta Vācijas Jūras spēkos līdz ar [[Reinhards Šērs|Reinharda Šēra]] neseno iecelšanu par to virspavēlnieku. Vācijas jūras spēku dirižabļu vadītājs, fregatkapteinis Pēters Štrasers, atradās uz cepelīna L 11 klāja un personīgi vadīja uzbrukumu. Viņam bija pavēlēts bombardēt izdevīgus mērķus Anglijas centrālajā un dienvidu daļā, ja iespējams, sasniedzot [[Liverpūle|Liverpūli]].
[[Attēls:Crashed Zeppelin L19.png|thumb|Mākslinieka ilustrācija ar avarējušo kuģi L 19 un ''King Stephen''; publicēta žurnālā ''Flight'', 1916. gada 10. februārī]]
Cepelīni Ziemeļjūrā saskārās ar biezu miglu, kam sekoja lietus mākoņi un sniegs pie Anglijas krastiem, un uzbrūkošie vācu spēki tika izklīdināti; deviņi dirižabļi šķērsoja Anglijas krastu laikā no plkst. 17:50 līdz 19:20. L 19 bija pats pēdējais, šķērsojot krastu netālu no Šeringhemas. Plkst. 22:45 tas sasniedza [[Bērtona pie Trentas|Bērtonu pie Trentas]], kļūstot par trešo reideri, kas uzbruka pilsētai tajā naktī. Pēc tam tas devās uz dienvidiem, nometot atlikušo bumbu kravu uz vairākām pilsētām [[Birmingema]]s nomalē. ​​Plkst. 00:20 Tiptonā tika iznīcināts krogs; ēkas tika bojātas arī netālu esošajās [[Volsola|Volsalā]] un Bērčilsā.

Tas nenodarīja lielus upurus, izņemot dažus lauksaimniecības dzīvniekus, lai gan trīs stundas iepriekš tā māsas kuģa LZ 61 nomestās bumbas nogalināja 35 cilvēkus šajā apgabalā, tostarp Volsalas mēra sievu;&lt;ref name=&quot;expressandstar&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.expressandstar.com/millennium/1900/1900-1924/1916.html |title=Walsall Mayor dies in night of Zeppelin terror |author=Mick Powis |work=Our Century |publisher=[[Express &amp; Star]] |access-date=11 March 2010 |archive-date=6 January 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140106032211/http://www.expressandstar.com/millennium/1900/1900-1924/1916.html |dead-url= }}&lt;/ref&gt; kopumā tika ziņots, ka reidā gāja bojā 61 cilvēks un 101 tika ievainots.&lt;ref name=&quot;times05021916&quot;&gt;{{ziņu atsauce | title=Damage in the Raid | work=The Times | date=5 Feb 1916|page=7}}&lt;/ref&gt; Tā kā naktī virs tumšas ainavas bija ārkārtīgi grūti orientēties ar primitīvu aprīkojumu, L 21 kapteinis uzskatīja, ka ir bombardējis Liverpūli, patiesībā tie atradās aptuveni 110 km attālumā no pilsētas.

L 19 veica lēnu un neregulāru atgriešanās ceļojumu, vairākas reizes apgriežoties atpakaļ; tas gandrīz noteikti bija saistīts ar dzinēja problēmām. Cepelīnu spēki bija nesen aprīkoti ar Maybach HSLu dzinējiem. Lai gan tie bija vieglāki un jaudīgāki par nomainītajiem, jaunie dzinēji izrādījās neuzticami – pieciem no deviņiem dirižabļiem reida laikā bija bojāti dzinēji. L 19 nosūtīja vairākus signālus, lūdzot noteikt atrašanās vietu, izmantojot radio triangulāciju, un ziņojot par bombardēšanas rezultātiem. Pēdējais signāls no tās tika dzirdēts plkst. 16:00 nākamajā dienā pēc reida, kad tas atradās 40 km uz ziemeļiem no Nīderlandes salas [[Amelande]]s. Tas ziņoja, ka trīs no četriem dzinējiem bija sabojājušies un tā Telefunken radioiekārtas nedarbojās pareizi.

Apmēram stundu vēlāk Cepelīns zemu dreifēja virs salas, un Nīderlandes vienības uz zemes atklāja uz to uguni. [[Nīderlande]] bija neitrāla valsts, un Nīderlandes spēkiem bija pastāvīga pavēle ​​apšaudīt pārlidojošas ārvalstu lidmašīnas. Dienvidu vējš aizpūta L 19 no krasta, un kādā brīdī naktī no 1. uz 2. februāri tas nogāzās Ziemeļjūrā. Lēve jūrā iemeta pudeli ar ziņojumu par savu situāciju un vēstulēm ģimenei; dažas nedēļas vēlāk to atrada jahta netālu no [[Gēteborga]]s, Zviedrijā.&lt;ref name=&quot;nyt25Feb1916&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Notes Tell Airship's Fate. Bottle Picked Up Contains Last Messages from the Zeppelin L-19. |newspaper=[[The New York Times]] |date=25 February 1916 |url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1916/02/25/100193090.pdf}}&lt;/ref&gt; Vācijas Jūras spēki tajā naktī devās jūrā, lai meklētu pazudušo L 19, taču viņi atrada tikai vienu no tās degvielas tvertnēm, kurā joprojām bija degviela. Visticamāk, tas tika nomests kā izmisīgs pasākums, lai ietaupītu svaru un paliktu gaisā.

== King Stephen incidents ==
Nākamajā rītā dirižabļa peldošo vraku atklāja britu tvaika zvejas traleris ''King Stephen'' ar 162 tonnu kravnesību, kuru komandēja kapteinis Viljams Martins. Kuģis naktī bija pamanījis briesmu signālus un vairākas stundas bija peldējis to virzienā. Pie vraka turējās [[dirižablis|dirižabļa]] 16 cilvēku apkalpe. Parasti P klases cepelīna apkalpes sastāvs bija 18 vai 19 cilvēki, bet cepelīni, kas piedalījās gaisa uzlidojumos, bieži vien lidoja ar nepietiekamu personālu, atstājot divus vai trīs vismazāk nepieciešamos apkalpes locekļus, lai samazinātu gaisa kuģa svaru.

Zvejas kuģis tuvojās, un kapteiņleitnants Lēve, kurš labi runāja angliski, lūdza uzsākt glābšanu, bet kapteinis Martins atteicās. Vēlākā intervijā laikrakstam viņš norādīja, ka deviņi kuģa &quot;King Stephen&quot; apkalpes locekļi bija neapbruņoti un skaitliski mazākumā, un viņiem būtu bijušas mazas izredzes pretoties vācu lidotājiem, ja pēc glābšanas tie būtu nolaupījuši viņa kuģi, lai to nogādātu Vācijā. Tas atbilst zināmajiem faktiem, taču alternatīvu skaidrojumu viņa rīcībai piedāvāja 2005. gada [[BBC]] dokumentālā filma par šo incidentu. Tas bija tāds, ka &quot;King Stephen&quot; atradās zonā, kurā Lielbritānijas varas iestādes ir aizliegušas zveju, un ka Martins baidījās, ka, ja viņš atgrieztos Lielbritānijas ostā ar lielu skaitu vācu gūstekņu, uzmanība varētu tikt pievērsta tam un viņam tiktu aizliegts zvejot. Ignorējot vāciešu lūgumus pēc palīdzības, neticot viņu solījumiem par labu uzvedību un atsakoties no viņu naudas piedāvājumiem, Martins aizbrauca. Vēlāk viņš teica, ka plāno meklēt Karaliskās flotes kuģi, lai ziņotu par savu atklājumu. Tomēr viņš nevienu nesatika. Par sastapšanos ar L 19 tika ziņots Lielbritānijas varas iestādēm pēc viņa atgriešanās dzimtajā ostā [[Grimsbi]]. Nav reģistrētas nekādas oficiālas darbības saistībā ar iespējamo nelegālo zveju, tomēr kuģis vairs nezvejoja un vēlāk kļuva par kuģi-lamatām.

Laikapstākļi pasliktinājās, kad angļu kuģis devās prom, un cepelīna vraks palika virs ūdens vairs tikai dažas stundas. Šajā laikā L 19 apkalpe iemeta jūrā pudeli ar ziņojumiem. Pudeli sešus mēnešus vēlāk Marstrandā atklāja zviedru zvejnieki, un tajā bija lidotāju personīgie pēdējie ziņojumi viņu ģimenēm un pēdējais ziņojums no Lēves.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |url=http://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/1916/1916%20-%200709.html |title=Last Messages from 'L&amp;nbsp;19' |magazine=[[Flight International|Flight]] |page=707 |date=17 August 1916 |archive-url=https://web.archive.org/web/20141104104317/https://www.flightglobal.com/pdfarchive/view/1916/1916%20-%200709.html |archive-date=4 November 2014 |access-date=18 May 2019 |dead-url=}}&lt;/ref&gt;

&lt;blockquote&gt;Ar piecpadsmit vīriem uz L 19 augšējās platformas un mugurkaula sijas, kas peldēja bez gondolām aptuveni 3 grādos austrumu garuma, es mēģinu nosūtīt pēdējo ziņojumu. Dzinēja problēmas atkārtojās trīs reizes, neliels vējš atpakaļceļā aizkavēja mūsu atgriešanos un miglā mūs aiznesa pāri Holandei, kur mani sagaidīja spēcīga šauteņu uguns; kuģis kļuva smags, un vienlaikus sabojājās trīs dzinēji. 1916. gada 2. februāris ap pulksten vieniem acīmredzot būs mūsu pēdējā stunda.&lt;/blockquote&gt;

— Odo Lēve

Karaliskā flotes kuģi pārmeklēja šo apgabalu, bet neatrada ne cepelīna, ne tā apkalpes pēdas.&lt;ref name=&quot;nyt05Feb1916&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=untitled short datelined London, Feb. 4 |newspaper=The New York Times |date=5 February 1916 |page=2 |url=https://www.nytimes.com/1916/02/05/archives/article-3-no-title.html}}&lt;/ref&gt; Viena vāciešu līķis tika izskalots krastā četrus mēnešus vēlāk Lēkenā, Dānijā. 1964. gadā žurnālists, kas pētīja incidentu, pārbaudīja Admiralitātes arhīvus un intervēja divus izdzīvojušos angļu kuģa apkalpes locekļus. Tas atklāja, ka Martins patiešām bija zvejojis aizliegtajā zonā un sākotnēji bija sniedzis jūras spēku iestādēm nepatiesu cepelīna atrašanās vietu, lai to slēptu, padarot Karaliskās flotes dirižabļa meklēšanu veltīgu.

Incidents guva plašu publicitāti visā pasaulē un sašķēla Lielbritānijas sabiedrisko domu. Daudzi nosodīja Martinu par to, ka viņš atstāja vācu lidotājus nāvē. Citi, tostarp [[Londona]]s bīskaps Artūrs Viningtons-Ingrams, slavēja Martinu par to, ka viņš savas apkalpes drošību izvirzīja pirmajā vietā un neuzticējās vāciešu solījumiem. Daži sabiedroto preses pārstāvji uzskatīja vāciešu nāvi tikai &quot;atriebību&quot; par civiliedzīvotāju bombardēšanu. Vācu dirižabļu apkalpes, kuras civiliedzīvotāju bombardēšanas dēļ dažreiz dēvēja par &quot;zīdaiņu slepkavām&quot; vai &quot;[[pirāti]]em&quot;, bija intensīvas sabiedroto propagandas un sabiedrības naida objekts.

Vācu prese nomelnoja Martinu, tāpat kā Viningtonu-Ingramu par viņa atbalstīšanu. L 19 un angļu tikšanās tika atspoguļota arī vācu propagandā. Šī aina tika atjaunota vācu propagandas filmai un ilustrēta ar antibritu medaļu, ko veidoja Karls Gēcs, kurš arī veidoja labi zināmo Lusitānijas medaļu. Šis incidents joprojām tika pieminēts 25 gadus vēlāk, kad tas tika izmantots nacistu laikmeta antibritu propagandā.
[[Attēls:13-02-24-aeronauticum-by-RalfR-110.jpg|thumb|cepelīna LZ 54 avārijas modelis]]
''King Stephen'' vairs nekad nekuģoja kā zvejas kuģis. Pēc atgriešanās to pārņēma Karaliskā flote, lai to izmantotu kā kuģi-lamatas leitnanta Toma Filipsa vadībā. Tas tika nogremdēts 12 nedēļas vēlāk, 1916. gada 25. aprīlī. Oficiālā Vācijas paziņojumā, par ko ziņoja laikraksts [[The New York Times]], bija teikts, ka to nogremdējis viens no vācu kuģiem, kas piedalījās Jarmutas un Loustoftas bombardēšanā. Kuģis &quot;King Stephen&quot;, kas tagad bija aprīkots ar 3 mārciņu Hotchkiss lielgabalu, bija apšaudījis un vajājis uzpeldējušu vācu zemūdeni, bet pēc tam netīšām ietriecās tieši atgriezušās vācu flotes ceļā. To nogremdēja torpēdkuteris SMS G41, un tā apkalpe tika sagūstīta.

''King Stephen'' vārds vāciešiem bija kļuvis bēdīgi slavens, un leitnants Filipss, sasniedzot Vāciju, tika apsūdzēts kara noziegumos. Tomēr apsūdzības tika atceltas, un pret viņu un viņa apkalpi izturējās kā pret parastiem [[karagūstekņi]]em pēc tam, kad britu laikrakstā tika publicēta Viljama Mārtina fotogrāfija un vācieši saprata, ka viņu gūstā ir cits jūrnieks. Pats Viljams Mārtins nomira no sirds mazspējas Grimsbi 1917. gada 24. februārī, nedaudz vairāk kā gadu pēc sadursmes ar cepelīnu L 19. Viņš bija saņēmis lielu skaitu vēstuļu, tostarp gan atbalsta vēstules, gan, kā ziņots, naida vēstules un pat nāves draudus.

1939. gada jūlijā netālu no Kiderminsteras tilta renovācijas darbu laikā tika atklāta nesprāgusi munīcija, kas preses ziņojumā tika raksturota kā lidmašīnas torpēda. Tobrīd tika uzskatīts, ka to nometa cepelīns L 19.
== Specifikācijas ==
=== Vispārīgas īpašības ===
* Apkalpe: 18
* Garums: 163,5 m 
* Diametrs: 18,7 m 
* Tilpums: 31 900 m3 
* Tukšsvars: 21 704 kg 
* Pilnsvars: 37 066 kg 
* Spēka agregāts: 4 × Maybach C-X (vēlāk Maybach HSLu), 157 kW (240 ZS) katrs
=== Veiktspēja ===
* Maksimālais ātrums: 97,2 km/h (60,4 jūdzes stundā, 52,5 mezgli)
* Diapazons: 4300 km (2670 jūdzes, 2320 [[jūras jūdze]]s)
* Lidojuma augstums: 2800 m 
=== Bruņojums ===
* 1600 kilogrami bumbu
* MG 08 ložmetēji

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* ''Die letzte Botschaft von „L 19“.'' In: ''[[Nachrichten für Stadt und Land]].'' Oldenburg, 4. August 1916, S. 297 ([https://digital.lb-oldenburg.de/lbolrz/periodical/pageview/1606752?query=%22L%2019%22 digital.lb-oldenburg.de]).
* [[Otto Groos]]: ''Der Krieg in der Nordsee.'' Band V: ''Von Januar bis Juni 1916.'' Berlin 1925 (Schriftenreihe: [[Marinearchiv]] (Hrsg.): ''Der Krieg zur See 1914–1918''.)
* o.&amp;nbsp;V.: ''Der Erste Weltkrieg. Chronik 1914–1918.'' Otus Verlag AG, St. Gallen 2004, ISBN 3-907194-55-1, S. 59.
* Tony Bridgland: ''Outrage at sea. Naval atrocities of the First World War.'' Leo Cooper, Barnsley 2002, ISBN 0-85052-877-1.
== Ārējās saites ==
* [https://wrecksite.eu/wreck.aspx?189368/ Wrecksite.eu]
* [https://digital.lb-oldenburg.de/lbolrz/periodical/pageview/1606752?query=%22L%2019%22/ Digital.lb-oldenburg.de]

{{aviācija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Lidaparāti]]
[[Kategorija:Ziemeļjūra]]</text>
      <sha1>er9l45aq47zomxons7et7d925ynlgfh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas Ķeizariskā kara flote</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618596</id>
    <revision>
      <id>4454860</id>
      <parentid>4390679</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:24:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9397" sha1="4auo4d86qrbrzutnb49aaedwogrv73u" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums                = Vācijas Ķeizariskā kara flote&lt;br /&gt;Kaiserliche Marine
| attēls                   = [[Attēls:War Ensign of Germany (1903–1919).svg|250px|War Ensign of Germany (1903–1919)]]
| virsraksts               = Ķeizariskās flotes karogs (1903—1919)
| karogs                   = 
| valsts                   = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|25px]] [[Vācijas Impērija]]
| pastāvēšana              = 1871―1918
| pakļautība               = 
| daļa no                  = 
| karaspēka veids          = [[kara flote|jūras spēki]]
| krāsas                   = melns, balts un sarkans
| karavīru skaits          = 
| jubileja                 = 
| devīze                   = 
| militārās operācijas     = * [[Nauru pilsoņu karš]]
*[[Pirmais Samoa pilsoņu karš]]
*[[Krētas sacelšanās (1897―1898)]]
* [[Bokseru sacelšanās]]
* [[Venecuēlas krīze (1902―1903)]]
* [[Sokehu sacelšanās]]
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Ķīles dumpis]] (1918)
* [[Somijas pilsoņu karš]]
| pašreizējais komandieris = 
| komandieri               = *[[Vācijas ķeizars]]:
** [[Vilhelms I]] (1871―1888)
** [[Frīdrihs III Hoencollerns|Frīdrihs III]] (1888)
**[[Vilhelms II]] (1888―1918)
* [[Reihsprezidents]]:
**[[Frīdrihs Eberts]] (1918―1919)
}}
'''Vācijas Ķeizariskā kara flote''' ({{val|de|Kaiserliche Marine}}) bija [[Vācijas Impērija]]s [[kara flote|flote]], kas pastāvēja no 1871. līdz 1919. gadam. Tā izauga no nelielās Prūsijas flotes (no 1867. gada Ziemeļvācijas Federālā flote), kas galvenokārt bija paredzēta piekrastes aizsardzībai. Vēlāk ķeizars [[Vilhelms II]] ievērojami paplašināja floti. Ievērojamākais flotes komandieris bija admirālis [[Alfreds fon Tirpics]], kurš ievērojami palielināja flotes lielumu un kvalitāti, vienlaikus pārņemot amerikāņu stratēģa [[Alfrēds Mahens|Alfreda Teijera Mahena]] izstrādātās jūras spēku teorijas. Tā rezultātā notika jūras spēku bruņošanās sacensība ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], jo Vācijas flote kļuva par vienu no lielākajiem jūras spēkiem pasaulē, atrodoties otrajā vietā aiz Karaliskās flotes.

Vācijas flote [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā izrādījās neefektīva; tās vienīgā lielā sadursme, Jitlandes kauja, beidzās neizšķirti, taču vācieši lielākoties noturēja floti ostās līdz kara beigām.&lt;ref&gt;Bennett, Geoffrey (1960). &quot;The Battle of Jutland&quot;. History Today. 10 (6). London, UK: History Today Ltd: 395–405. ISSN 0018-2753. Retrieved 25 September 2018.&lt;/ref&gt; Zemūdeņu flote tika ievērojami paplašināta kara laikā un apdraudēja Lielbritānijas apgādes sistēmu zemūdeņu kampaņas laikā. Kara beigās [[Kompjeņas pamiers (1918)|pamiera]] ietvaros, vāciešiem tika pavēlēts nodot Imperiālās flotes galvenos kuģus [[Antante|sabiedrotajiem]], taču tos nogremdēja pašu apkalpes. Visiem Imperiālās flotes kuģiem bija prefikss ''SMS'', kas apzīmēja ({{val|de|Seiner Majestät Schiff}}) (Viņa Majestātes kuģis).

== Flotes sastāvs ==
* Atklātās jūras flote
* Vācijas Austrumāzijas kreiseru eskadra
* Vācijas Baltijas jūras spēki
* Vidusjūras eskadra

== Jūras kājnieki ==
[[Jūras kājnieki|Jūras kājniekus]] vācu valodā sauca par ''Seebataillone'' (jūras bataljoniem). Viņi dienēja gan Prūsijas Jūras spēkos, Ziemeļvācijas Federālajā Jūras spēkos, Vācijas Ķeizariskajā kara flotē un mūsdienu Vācijas Jūras spēkos.

== Pirmais pasaules karš ==
Zaudējot Lielbritānijas Jūras spēkiem (kara sākumā 34 drednauts un kaujas kreiseris) pēc flotes lieluma, Vācijas Jūras spēki (24 drednauts un kaujas kreiseris)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.worldwar1atsea.net/WW1NavalDreadnoughts.htm |title=Dreadnought battleships 1914 |language=en|access-date=2008-12-04 |archive-date=2016-03-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306053136/http://www.worldwar1atsea.net/WW1NavalDreadnoughts.htm |dead-url= }}&lt;/ref&gt;  centās vājināt Vācijas blokādi un pārtraukt Lielbritānijas piegādes, vienlaikus veicot aktīvu kampaņu [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] pret Krievijas Baltijas floti.
Lielākās vācu flotes sadursmes kara laikā parādītas zemāk:

* Atlantijas kauja (1914―1918)
** Helgolandes līča kauja — 1914. gada augusts, Vācijas flotes sakāve.
** [[1914. gada 22. septembra kauja|Kreiseru Aboukir, Hog un Cressy nogremdēšana]] — 1914. gada 22. septembris, Vācijas flotes pilnīga uzvara.
** Reids Jarmūtā — 1914. gada 3. novembris, iznākums nav skaidrs.
* Reids Hārtlpūlā, Skarboro un Vitbijā — 1914. gada 16. decembris, iznākums nav skaidrs.
** Doggersēkļa kauja — 1915. gada 24. janvāris, Vācijas flotes sakāve.
** Jitlandes kauja — 1916. gada 31. maijs―1. jūnijs, taktiska vāciešu uzvara, stratēģiska britu uzvara.
** Otrā Helgolandes līča kauja — 1917. gada 17. novembris, iznākums neskaidrs.
* Baltijas jūra:
** Gotlandes kauja — 1915. gada 19. jūnijs, vācu flotes sakāve.
** [[Kauja par Rīgas līci (1915)]] — 1915. gada 8.―19. augusts, vācu flotes sakāve.
** [[Operācija &quot;Albiona&quot;|Monzunda kauja]] — 1917. gada 12.―20. oktobris, vācu flotes uzvara.
* Klusais okeāns:
** Papeetes bombardēšana — 1914. gada 22. septembris, vācu flotes uzvara.
** Koronela kauja — 1914. gada 1. novembris, pilnīga vācu flotes uzvara.
** Folklenda kauja — 1914. gada 8. decembris, graujoša vācu flotes sakāve.
* Indijas okeāns:
** Zanzibāras kauja — 1914. gada 20. septembris, Vācijas flotes uzvara.
** Madrasas bombardēšana — 1914. gada 22. septembris, Vācijas flotes uzvara.
** Penangas kauja — 1914. gada 28. oktobris, Vācijas flotes uzvara.
** Kokosu salu kauja — 1914. gada 9. novembris, Vācijas flotes sakāve.
** Rufidži kauja — 1914. gada oktobris — 1915. gada 1. jūlijs, Vācijas jūras spēku sakāve. 
* Melnā jūra (vācu kuģi ar vācu apkalpēm tika pievienoti Turcijas flotei):
** Saričas raga kauja — 1914. gada 18. novembris, Vācijas flotes sakāve.
** Bosfora kauja — 1915. gada 10. maijs, Vācijas flotes sakāve.
** Atklātās jūras flotes nogremdēšana (1919. gada 21. jūnijs). Rezultāts: briti nogremdēja 52 kuģus, 22 kuģi uzskrēja uz sēkļa.

== Kara noziegumi ==
Vācijas Impērijas flote bija iesaistīta vairākos [[Kara noziegumi|kara noziegumos]], kas tika pastrādāti Pirmā pasaules kara laikā, no kuriem ievērojamākie ir:

* 1914. gada reids Skarboro, Hārtlpūlā un Vitbijā, kurā tika bombardētas vairākas Lielbritānijas ostas, izraisot 112 civiliedzīvotāju nāvi.
* Zemūdeņu kampaņa. jūras balvas noteikumi, kas paredzēja, ka tirdzniecības reideri brīdina savus mērķus un dod laiku apkalpei iekāpt glābšanas laivās, tika ignorēti, un tirdzniecības kuģi tika nogremdēti neatkarīgi no to apkalpes tautības, kravas vai galamērķa. Pēc RMS Lusitania nogremdēšanas 1915. gadā šī prakse tika pārtraukta, bet pēc tam atsākta 1917. gada februārī. Tas radīja sašutumu ASV sabiedrībā, un pamudinot ASV iesaistīties karā sabiedroto pusē.[59]
* Civilās flotes kapteiņa brita Čārlza Frajata nāvessods, kurš, komandējot pasažieru kuģi SS Brussels, mēģināja taranēt vācu zemūdeni U-33.&lt;ref&gt;Ben-Yehuda, Nachman (2013). Atrocity, Deviance, and Submarine Warfare: Norms and Practices During the World Wars (pdf). Ann Arbor, MI: University of Michigan Press. p. 82. ISBN 978-0-472-11889-2. LCCN 2013015603. OCLC 1345485104. Retrieved 26 April 2022.&lt;/ref&gt;
* Hospitāļu kuģu HMHS Llandovery Castle, HS Koningin Regentes un HMHS Dover Castle nogremdēšana.&lt;ref&gt;van der Heyden, Ulrich (2020). &quot;Unatoned War Crime of the First World War: The Sinking of a Hospital Ship by U-86&quot;. International Journal of Naval History. 15 (2). The Naval Historical Foundation: 5. ISSN 1932-6556. Retrieved 30 December 2020.&lt;/ref&gt;

== Kuģu karogi ==
[[Attēls:Deutsches Reich Flaggen.jpg|right|mini|350px]]
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
War Ensign of Germany (1892-1903).svg|Kaujas kuģu karogs&lt;br /&gt;1892—1903
War Ensign of Germany 1903-1918.svg|Kaujas kuģu karogs&lt;br /&gt;1903—1919
Flag of German Empire (jack 1903).svg|Kuģa priekšgala karogs 1871—1919
Reichsdienstflagge der Kaiserlichen Marine 1893-1918.svg|palīgkuģu karogs 1893—1919
&lt;/gallery&gt;

=== Virsnieku karogi ===
&lt;gallery perrow=&quot;3&quot;&gt;
|[[Admirālis]]
|[[Viceadmirālis]]
|[[Kontradmirālis]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
Kommodorestander.svg|[[Komodors (dienesta pakāpe)|Komodors]]
Divisionsstander.svg|[[kuģu divizions|diviziona]] komandieris
Flotillenstander.svg|[[flotile]]s komandieris
Kriegswimpel.svg|[[Karakuģis|karakuģu]] vimpelis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://german-navy.tripod.com/ Imperial German Navy in World War I]
* [http://www.german-navy.de/hochseeflotte/ships/index.html German Naval History WW1]
* [http://www.gwpda.org/naval/fdgn0001.htm Kaiserliche Marine Deployment 1914]
* [http://uboat.net/wwi/ U-boat War in World War One]
* [https://www.filmportal.de/film/kaiserliche-kriegsmarine_7e959f207a9741cfb914ef31f1d5b9f7 Historical footage of various vessels of the Imperial German Navy] – ''[[filmportal]].de''

[[Kategorija:Vācijas Impērija]]
[[Kategorija:Jūras spēki]]</text>
      <sha1>4auo4d86qrbrzutnb49aaedwogrv73u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454861</id>
      <parentid>4454860</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:25:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Tankists pārvietoja lapu [[Vācijas ķeizariskā kara flote]] uz [[Vācijas Ķeizariskā kara flote]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4454860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9397" sha1="4auo4d86qrbrzutnb49aaedwogrv73u" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums                = Vācijas Ķeizariskā kara flote&lt;br /&gt;Kaiserliche Marine
| attēls                   = [[Attēls:War Ensign of Germany (1903–1919).svg|250px|War Ensign of Germany (1903–1919)]]
| virsraksts               = Ķeizariskās flotes karogs (1903—1919)
| karogs                   = 
| valsts                   = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|25px]] [[Vācijas Impērija]]
| pastāvēšana              = 1871―1918
| pakļautība               = 
| daļa no                  = 
| karaspēka veids          = [[kara flote|jūras spēki]]
| krāsas                   = melns, balts un sarkans
| karavīru skaits          = 
| jubileja                 = 
| devīze                   = 
| militārās operācijas     = * [[Nauru pilsoņu karš]]
*[[Pirmais Samoa pilsoņu karš]]
*[[Krētas sacelšanās (1897―1898)]]
* [[Bokseru sacelšanās]]
* [[Venecuēlas krīze (1902―1903)]]
* [[Sokehu sacelšanās]]
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Ķīles dumpis]] (1918)
* [[Somijas pilsoņu karš]]
| pašreizējais komandieris = 
| komandieri               = *[[Vācijas ķeizars]]:
** [[Vilhelms I]] (1871―1888)
** [[Frīdrihs III Hoencollerns|Frīdrihs III]] (1888)
**[[Vilhelms II]] (1888―1918)
* [[Reihsprezidents]]:
**[[Frīdrihs Eberts]] (1918―1919)
}}
'''Vācijas Ķeizariskā kara flote''' ({{val|de|Kaiserliche Marine}}) bija [[Vācijas Impērija]]s [[kara flote|flote]], kas pastāvēja no 1871. līdz 1919. gadam. Tā izauga no nelielās Prūsijas flotes (no 1867. gada Ziemeļvācijas Federālā flote), kas galvenokārt bija paredzēta piekrastes aizsardzībai. Vēlāk ķeizars [[Vilhelms II]] ievērojami paplašināja floti. Ievērojamākais flotes komandieris bija admirālis [[Alfreds fon Tirpics]], kurš ievērojami palielināja flotes lielumu un kvalitāti, vienlaikus pārņemot amerikāņu stratēģa [[Alfrēds Mahens|Alfreda Teijera Mahena]] izstrādātās jūras spēku teorijas. Tā rezultātā notika jūras spēku bruņošanās sacensība ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], jo Vācijas flote kļuva par vienu no lielākajiem jūras spēkiem pasaulē, atrodoties otrajā vietā aiz Karaliskās flotes.

Vācijas flote [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā izrādījās neefektīva; tās vienīgā lielā sadursme, Jitlandes kauja, beidzās neizšķirti, taču vācieši lielākoties noturēja floti ostās līdz kara beigām.&lt;ref&gt;Bennett, Geoffrey (1960). &quot;The Battle of Jutland&quot;. History Today. 10 (6). London, UK: History Today Ltd: 395–405. ISSN 0018-2753. Retrieved 25 September 2018.&lt;/ref&gt; Zemūdeņu flote tika ievērojami paplašināta kara laikā un apdraudēja Lielbritānijas apgādes sistēmu zemūdeņu kampaņas laikā. Kara beigās [[Kompjeņas pamiers (1918)|pamiera]] ietvaros, vāciešiem tika pavēlēts nodot Imperiālās flotes galvenos kuģus [[Antante|sabiedrotajiem]], taču tos nogremdēja pašu apkalpes. Visiem Imperiālās flotes kuģiem bija prefikss ''SMS'', kas apzīmēja ({{val|de|Seiner Majestät Schiff}}) (Viņa Majestātes kuģis).

== Flotes sastāvs ==
* Atklātās jūras flote
* Vācijas Austrumāzijas kreiseru eskadra
* Vācijas Baltijas jūras spēki
* Vidusjūras eskadra

== Jūras kājnieki ==
[[Jūras kājnieki|Jūras kājniekus]] vācu valodā sauca par ''Seebataillone'' (jūras bataljoniem). Viņi dienēja gan Prūsijas Jūras spēkos, Ziemeļvācijas Federālajā Jūras spēkos, Vācijas Ķeizariskajā kara flotē un mūsdienu Vācijas Jūras spēkos.

== Pirmais pasaules karš ==
Zaudējot Lielbritānijas Jūras spēkiem (kara sākumā 34 drednauts un kaujas kreiseris) pēc flotes lieluma, Vācijas Jūras spēki (24 drednauts un kaujas kreiseris)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.worldwar1atsea.net/WW1NavalDreadnoughts.htm |title=Dreadnought battleships 1914 |language=en|access-date=2008-12-04 |archive-date=2016-03-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306053136/http://www.worldwar1atsea.net/WW1NavalDreadnoughts.htm |dead-url= }}&lt;/ref&gt;  centās vājināt Vācijas blokādi un pārtraukt Lielbritānijas piegādes, vienlaikus veicot aktīvu kampaņu [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] pret Krievijas Baltijas floti.
Lielākās vācu flotes sadursmes kara laikā parādītas zemāk:

* Atlantijas kauja (1914―1918)
** Helgolandes līča kauja — 1914. gada augusts, Vācijas flotes sakāve.
** [[1914. gada 22. septembra kauja|Kreiseru Aboukir, Hog un Cressy nogremdēšana]] — 1914. gada 22. septembris, Vācijas flotes pilnīga uzvara.
** Reids Jarmūtā — 1914. gada 3. novembris, iznākums nav skaidrs.
* Reids Hārtlpūlā, Skarboro un Vitbijā — 1914. gada 16. decembris, iznākums nav skaidrs.
** Doggersēkļa kauja — 1915. gada 24. janvāris, Vācijas flotes sakāve.
** Jitlandes kauja — 1916. gada 31. maijs―1. jūnijs, taktiska vāciešu uzvara, stratēģiska britu uzvara.
** Otrā Helgolandes līča kauja — 1917. gada 17. novembris, iznākums neskaidrs.
* Baltijas jūra:
** Gotlandes kauja — 1915. gada 19. jūnijs, vācu flotes sakāve.
** [[Kauja par Rīgas līci (1915)]] — 1915. gada 8.―19. augusts, vācu flotes sakāve.
** [[Operācija &quot;Albiona&quot;|Monzunda kauja]] — 1917. gada 12.―20. oktobris, vācu flotes uzvara.
* Klusais okeāns:
** Papeetes bombardēšana — 1914. gada 22. septembris, vācu flotes uzvara.
** Koronela kauja — 1914. gada 1. novembris, pilnīga vācu flotes uzvara.
** Folklenda kauja — 1914. gada 8. decembris, graujoša vācu flotes sakāve.
* Indijas okeāns:
** Zanzibāras kauja — 1914. gada 20. septembris, Vācijas flotes uzvara.
** Madrasas bombardēšana — 1914. gada 22. septembris, Vācijas flotes uzvara.
** Penangas kauja — 1914. gada 28. oktobris, Vācijas flotes uzvara.
** Kokosu salu kauja — 1914. gada 9. novembris, Vācijas flotes sakāve.
** Rufidži kauja — 1914. gada oktobris — 1915. gada 1. jūlijs, Vācijas jūras spēku sakāve. 
* Melnā jūra (vācu kuģi ar vācu apkalpēm tika pievienoti Turcijas flotei):
** Saričas raga kauja — 1914. gada 18. novembris, Vācijas flotes sakāve.
** Bosfora kauja — 1915. gada 10. maijs, Vācijas flotes sakāve.
** Atklātās jūras flotes nogremdēšana (1919. gada 21. jūnijs). Rezultāts: briti nogremdēja 52 kuģus, 22 kuģi uzskrēja uz sēkļa.

== Kara noziegumi ==
Vācijas Impērijas flote bija iesaistīta vairākos [[Kara noziegumi|kara noziegumos]], kas tika pastrādāti Pirmā pasaules kara laikā, no kuriem ievērojamākie ir:

* 1914. gada reids Skarboro, Hārtlpūlā un Vitbijā, kurā tika bombardētas vairākas Lielbritānijas ostas, izraisot 112 civiliedzīvotāju nāvi.
* Zemūdeņu kampaņa. jūras balvas noteikumi, kas paredzēja, ka tirdzniecības reideri brīdina savus mērķus un dod laiku apkalpei iekāpt glābšanas laivās, tika ignorēti, un tirdzniecības kuģi tika nogremdēti neatkarīgi no to apkalpes tautības, kravas vai galamērķa. Pēc RMS Lusitania nogremdēšanas 1915. gadā šī prakse tika pārtraukta, bet pēc tam atsākta 1917. gada februārī. Tas radīja sašutumu ASV sabiedrībā, un pamudinot ASV iesaistīties karā sabiedroto pusē.[59]
* Civilās flotes kapteiņa brita Čārlza Frajata nāvessods, kurš, komandējot pasažieru kuģi SS Brussels, mēģināja taranēt vācu zemūdeni U-33.&lt;ref&gt;Ben-Yehuda, Nachman (2013). Atrocity, Deviance, and Submarine Warfare: Norms and Practices During the World Wars (pdf). Ann Arbor, MI: University of Michigan Press. p. 82. ISBN 978-0-472-11889-2. LCCN 2013015603. OCLC 1345485104. Retrieved 26 April 2022.&lt;/ref&gt;
* Hospitāļu kuģu HMHS Llandovery Castle, HS Koningin Regentes un HMHS Dover Castle nogremdēšana.&lt;ref&gt;van der Heyden, Ulrich (2020). &quot;Unatoned War Crime of the First World War: The Sinking of a Hospital Ship by U-86&quot;. International Journal of Naval History. 15 (2). The Naval Historical Foundation: 5. ISSN 1932-6556. Retrieved 30 December 2020.&lt;/ref&gt;

== Kuģu karogi ==
[[Attēls:Deutsches Reich Flaggen.jpg|right|mini|350px]]
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
War Ensign of Germany (1892-1903).svg|Kaujas kuģu karogs&lt;br /&gt;1892—1903
War Ensign of Germany 1903-1918.svg|Kaujas kuģu karogs&lt;br /&gt;1903—1919
Flag of German Empire (jack 1903).svg|Kuģa priekšgala karogs 1871—1919
Reichsdienstflagge der Kaiserlichen Marine 1893-1918.svg|palīgkuģu karogs 1893—1919
&lt;/gallery&gt;

=== Virsnieku karogi ===
&lt;gallery perrow=&quot;3&quot;&gt;
|[[Admirālis]]
|[[Viceadmirālis]]
|[[Kontradmirālis]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
Kommodorestander.svg|[[Komodors (dienesta pakāpe)|Komodors]]
Divisionsstander.svg|[[kuģu divizions|diviziona]] komandieris
Flotillenstander.svg|[[flotile]]s komandieris
Kriegswimpel.svg|[[Karakuģis|karakuģu]] vimpelis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://german-navy.tripod.com/ Imperial German Navy in World War I]
* [http://www.german-navy.de/hochseeflotte/ships/index.html German Naval History WW1]
* [http://www.gwpda.org/naval/fdgn0001.htm Kaiserliche Marine Deployment 1914]
* [http://uboat.net/wwi/ U-boat War in World War One]
* [https://www.filmportal.de/film/kaiserliche-kriegsmarine_7e959f207a9741cfb914ef31f1d5b9f7 Historical footage of various vessels of the Imperial German Navy] – ''[[filmportal]].de''

[[Kategorija:Vācijas Impērija]]
[[Kategorija:Jūras spēki]]</text>
      <sha1>4auo4d86qrbrzutnb49aaedwogrv73u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454871</id>
      <parentid>4454861</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:42:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454871</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9432" sha1="lm5r9c8ciexnkq5ofbhphihis6dcozz" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums                = Vācijas Ķeizariskā kara flote&lt;br /&gt;''Kaiserliche Marine''
| attēls                   = [[Attēls:War Ensign of Germany (1903–1919).svg|250px|War Ensign of Germany (1903–1919)]]
| virsraksts               = Ķeizariskās flotes karogs (1903—1919)
| karogs                   = 
| valsts                   = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|25px]] [[Vācijas Impērija]]
| pastāvēšana              = 1871―1918
| pakļautība               = 
| daļa no                  = 
| karaspēka veids          = [[kara flote|jūras spēki]]
| krāsas                   = melns, balts un sarkans
| karavīru skaits          = 
| jubileja                 = 
| devīze                   = 
| militārās operācijas     = * [[Nauru pilsoņu karš]]
*[[Pirmais Samoa pilsoņu karš]]
*[[Krētas sacelšanās (1897―1898)]]
* [[Bokseru sacelšanās]]
* [[Venecuēlas krīze (1902―1903)]]
* [[Sokehu sacelšanās]]
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Ķīles dumpis]] (1918)
* [[Somijas pilsoņu karš]]
| pašreizējais komandieris = 
| komandieri               = *[[Vācijas ķeizars]]:
** [[Vilhelms I]] (1871―1888)
** [[Frīdrihs III Hoencollerns|Frīdrihs III]] (1888)
**[[Vilhelms II]] (1888―1918)
* [[Reihsprezidents]]:
**[[Frīdrihs Eberts]] (1918―1919)
}}
'''Vācijas Ķeizariskā kara flote''' ({{val|de|Kaiserliche Marine}}) bija [[Vācijas Impērija]]s [[kara flote]], kas pastāvēja no 1871. līdz 1919. gadam. Tā izauga no nelielās Prūsijas flotes (no 1867. gada Ziemeļvācijas Federālā flote), kas galvenokārt bija paredzēta piekrastes aizsardzībai. Vēlāk ķeizars [[Vilhelms II]] ievērojami paplašināja floti. Ievērojamākais flotes komandieris bija admirālis [[Alfreds fon Tirpics]], kurš ievērojami palielināja flotes lielumu un kvalitāti, vienlaikus pārņemot amerikāņu stratēģa [[Alfrēds Mahens|Alfreda Teijera Mahena]] izstrādātās jūras spēku teorijas. Tā rezultātā notika jūras spēku bruņošanās sacensība ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], jo Vācijas flote kļuva par vienu no lielākajiem jūras spēkiem pasaulē, atrodoties otrajā vietā aiz Karaliskās flotes.

Vācijas flote [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā izrādījās neefektīva; tās vienīgā lielā sadursme, Jitlandes kauja, beidzās neizšķirti, taču vācieši lielākoties noturēja floti ostās līdz kara beigām.&lt;ref&gt;Bennett, Geoffrey (1960). &quot;The Battle of Jutland&quot;. History Today. 10 (6). London, UK: History Today Ltd: 395–405. ISSN 0018-2753. Retrieved 25 September 2018.&lt;/ref&gt; Zemūdeņu flote tika ievērojami paplašināta kara laikā un apdraudēja Lielbritānijas apgādes sistēmu zemūdeņu kampaņas laikā. Kara beigās [[Kompjeņas pamiers (1918)|pamiera]] ietvaros, vāciešiem tika pavēlēts nodot Imperiālās flotes galvenos kuģus [[Antante|sabiedrotajiem]], taču tos nogremdēja pašu apkalpes. Visiem Imperiālās flotes kuģiem bija prefikss ''SMS'', kas apzīmēja ({{val|de|Seiner Majestät Schiff}}) (Viņa Majestātes kuģis).

== Flotes sastāvs ==
* Atklātās jūras flote
* Vācijas Austrumāzijas kreiseru eskadra
* Vācijas Baltijas jūras spēki
* Vidusjūras eskadra

== Jūras kājnieki ==
[[Jūras kājnieki|Jūras kājniekus]] vācu valodā sauca par ''Seebataillone'' (jūras bataljoniem). Viņi dienēja gan Prūsijas Jūras spēkos, Ziemeļvācijas Federālajā Jūras spēkos, Vācijas Ķeizariskajā kara flotē un mūsdienu Vācijas Jūras spēkos.

== Pirmais pasaules karš ==
Zaudējot Lielbritānijas Jūras spēkiem (kara sākumā 34 drednauts un kaujas kreiseris) pēc flotes lieluma, Vācijas Jūras spēki (24 drednauts un kaujas kreiseris)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.worldwar1atsea.net/WW1NavalDreadnoughts.htm |title=Dreadnought battleships 1914 |language=en|access-date=2008-12-04 |archive-date=2016-03-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306053136/http://www.worldwar1atsea.net/WW1NavalDreadnoughts.htm |dead-url= }}&lt;/ref&gt;  centās vājināt Vācijas blokādi un pārtraukt Lielbritānijas piegādes, vienlaikus veicot aktīvu kampaņu [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] pret Krievijas Baltijas floti.
Lielākās vācu flotes sadursmes kara laikā parādītas zemāk:

* Atlantijas kauja (1914―1918)
** Helgolandes līča kauja — 1914. gada augusts, Vācijas flotes sakāve.
** [[1914. gada 22. septembra kauja|Kreiseru ''Aboukir'', ''Hog'' un ''Cressy'' nogremdēšana]] — 1914. gada 22. septembris, Vācijas flotes pilnīga uzvara.
** Reids Jarmūtā — 1914. gada 3. novembris, iznākums nav skaidrs.
* Reids Hārtlpūlā, Skarboro un Vitbijā — 1914. gada 16. decembris, iznākums nav skaidrs.
** Doggersēkļa kauja — 1915. gada 24. janvāris, Vācijas flotes sakāve.
** Jitlandes kauja — 1916. gada 31. maijs―1. jūnijs, taktiska vāciešu uzvara, stratēģiska britu uzvara.
** Otrā Helgolandes līča kauja — 1917. gada 17. novembris, iznākums neskaidrs.
* Baltijas jūra:
** Gotlandes kauja — 1915. gada 19. jūnijs, vācu flotes sakāve.
** [[Kauja par Rīgas līci (1915)]] — 1915. gada 8.―19. augusts, vācu flotes sakāve.
** [[Operācija &quot;Albiona&quot;|Monzunda kauja]] — 1917. gada 12.―20. oktobris, vācu flotes uzvara.
* Klusais okeāns:
** Papeetes bombardēšana — 1914. gada 22. septembris, vācu flotes uzvara.
** Koronela kauja — 1914. gada 1. novembris, pilnīga vācu flotes uzvara.
** Folklenda kauja — 1914. gada 8. decembris, graujoša vācu flotes sakāve.
* Indijas okeāns:
** Zanzibāras kauja — 1914. gada 20. septembris, Vācijas flotes uzvara.
** Madrasas bombardēšana — 1914. gada 22. septembris, Vācijas flotes uzvara.
** Penangas kauja — 1914. gada 28. oktobris, Vācijas flotes uzvara.
** Kokosu salu kauja — 1914. gada 9. novembris, Vācijas flotes sakāve.
** Rufidži kauja — 1914. gada oktobris — 1915. gada 1. jūlijs, Vācijas jūras spēku sakāve. 
* Melnā jūra (vācu kuģi ar vācu apkalpēm tika pievienoti Turcijas flotei):
** Saričas raga kauja — 1914. gada 18. novembris, Vācijas flotes sakāve.
** Bosfora kauja — 1915. gada 10. maijs, Vācijas flotes sakāve.
** Atklātās jūras flotes nogremdēšana (1919. gada 21. jūnijs). Rezultāts: briti nogremdēja 52 kuģus, 22 kuģi uzskrēja uz sēkļa.

== Kara noziegumi ==
Vācijas Impērijas flote bija iesaistīta vairākos [[Kara noziegumi|kara noziegumos]], kas tika pastrādāti Pirmā pasaules kara laikā, no kuriem ievērojamākie ir:

* 1914. gada reids Skarboro, Hārtlpūlā un Vitbijā, kurā tika bombardētas vairākas Lielbritānijas ostas, izraisot 112 civiliedzīvotāju nāvi.
* Zemūdeņu kampaņa. jūras balvas noteikumi, kas paredzēja, ka tirdzniecības reideri brīdina savus mērķus un dod laiku apkalpei iekāpt glābšanas laivās, tika ignorēti, un tirdzniecības kuģi tika nogremdēti neatkarīgi no to apkalpes tautības, kravas vai galamērķa. Pēc RMS ''Lusitania'' nogremdēšanas 1915. gadā šī prakse tika pārtraukta, bet pēc tam atsākta 1917. gada februārī. Tas radīja sašutumu ASV sabiedrībā, un pamudinot ASV iesaistīties karā Antantes sabiedroto pusē.
* Civilās flotes kapteiņa brita Čārlza Frajata nāvessods, kurš, komandējot pasažieru kuģi SS ''Brussels'', mēģināja taranēt vācu zemūdeni U-33.&lt;ref&gt;Ben-Yehuda, Nachman (2013). Atrocity, Deviance, and Submarine Warfare: Norms and Practices During the World Wars (pdf). Ann Arbor, MI: University of Michigan Press. p. 82. ISBN 978-0-472-11889-2. LCCN 2013015603. OCLC 1345485104. Retrieved 26 April 2022.&lt;/ref&gt;
* Hospitāļu kuģu HMHS ''Llandovery Castle'', HS ''Koningin Regentes'' un HMHS ''Dover Castle'' nogremdēšana.&lt;ref&gt;van der Heyden, Ulrich (2020). &quot;Unatoned War Crime of the First World War: The Sinking of a Hospital Ship by U-86&quot;. International Journal of Naval History. 15 (2). The Naval Historical Foundation: 5. ISSN 1932-6556. Retrieved 30 December 2020.&lt;/ref&gt;

== Kuģu karogi ==
[[Attēls:Deutsches Reich Flaggen.jpg|right|mini|350px]]
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
War Ensign of Germany (1892-1903).svg|Kaujas kuģu karogs&lt;br /&gt;1892—1903
War Ensign of Germany 1903-1918.svg|Kaujas kuģu karogs&lt;br /&gt;1903—1919
Flag of German Empire (jack 1903).svg|Kuģa priekšgala karogs 1871—1919
Reichsdienstflagge der Kaiserlichen Marine 1893-1918.svg|Palīgkuģu karogs 1893—1919
&lt;/gallery&gt;

=== Virsnieku karogi ===
&lt;gallery perrow=&quot;3&quot;&gt;
|[[Admirālis]]
|[[Viceadmirālis]]
|[[Kontradmirālis]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
Kommodorestander.svg|[[Komodors (dienesta pakāpe)|Komodors]]
Divisionsstander.svg|[[Kuģu divizions|diviziona]] komandieris
Flotillenstander.svg|[[Flotile]]s komandieris
Kriegswimpel.svg|[[Karakuģis|Karakuģu]] vimpelis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://german-navy.tripod.com/ Imperial German Navy in World War I]
* [http://www.german-navy.de/hochseeflotte/ships/index.html German Naval History WW1]
* [http://www.gwpda.org/naval/fdgn0001.htm Kaiserliche Marine Deployment 1914]
* [http://uboat.net/wwi/ U-boat War in World War One]
* [https://www.filmportal.de/film/kaiserliche-kriegsmarine_7e959f207a9741cfb914ef31f1d5b9f7 Historical footage of various vessels of the Imperial German Navy] – ''[[filmportal]].de''

[[Kategorija:Vācijas Impērija]]
[[Kategorija:Jūras spēki]]</text>
      <sha1>lm5r9c8ciexnkq5ofbhphihis6dcozz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4454859</id>
      <parentid>4452964</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:23:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4454859</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="70305" sha1="9u999fbnlskbulbtjl2a75xkgb6cijm" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = 
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]]
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]]
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.
=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]]
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]]
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām Mērsraga, Zosēnu, Ainažu pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē (Madonas, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], Pāvilostā).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais [[mitrums]] valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos [[Rīga|Rīgas]] līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rīgā, [[Jelgava|Jelgavā]], Skrīveros un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>9u999fbnlskbulbtjl2a75xkgb6cijm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454960</id>
      <parentid>4454859</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:36:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4454960</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="70367" sha1="dh7f265e0m4yeo50qmmgglvpe2cuhyh" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = 
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]]
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]]
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.
=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]]
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]]
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>dh7f265e0m4yeo50qmmgglvpe2cuhyh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:At1as</title>
    <ns>3</ns>
    <id>619574</id>
    <revision>
      <id>4454890</id>
      <parentid>4390530</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T18:44:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>HakanIST</username>
        <id>54811</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>HakanIST pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:TurkMapper]] uz [[Dalībnieka diskusija:At1as]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/TurkMapper|TurkMapper]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/At1as|At1as]]&quot;</comment>
      <origin>4390530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="lys0wwp8br0rulammssgvq1alan6wm1" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=TurkMapper}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 00.26 (EET)</text>
      <sha1>lys0wwp8br0rulammssgvq1alan6wm1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Egilus/100wikidays-5</title>
    <ns>2</ns>
    <id>620355</id>
    <revision>
      <id>4454934</id>
      <parentid>4454111</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T01:25:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Diena pēc dienas */</comment>
      <origin>4454934</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8384" sha1="9zhd67k4hwex5gogy3eizet0z5q5oei" xml:space="preserve">'''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' skaitās personīgs &quot;izaicinājums&quot; (atvainojos par šo vulgārismu) 100 dienas pēc kārtas Vikipēdijā publicēt vismaz vienu jaunu rakstu. Krieviski tam ir labāks apzīmējums: &quot;понты&quot;. Bet lai vai kā, es tik un tā gandrīz ik dienas daru ko tādu, un saskaņā ar anekdoti, &quot;ja mums vienalga jābadojas, varbūt darīt to kā protestu pret imperiālismu&quot;? Galu galā, vairākas reizes es to jau izdarīju ([[Dalībnieks:Egilus/100wikidays|2017]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-2|2020]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|2021]], [[:eo:Uzanto:Egilus/100wikidays|2024, esperanto]]).

Bet vispār man iekrājies mežonīgi daudz nepadarītā, un šis varētu būt par motivāciju kaut nelielu daļu no tā savākt.

Sākumdiena ieplānota {{dat|2026|1|14}}, {{dat|2026|4|23}} attiecīgi plānots apstāties. Ja reālajā dzīvē nekas negadīsies tāds, kas piespiedīs mani pilnībā atmest virtuālo.

=== en ===
'''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' officially is a great challenge. I've heard such pathosal and silly words too much at Soviet dictature. Therefore I declare not a challenge, but a Ordnung-ization: I just have too much non-written articles in &quot;To do&quot;, and this could be the motivation to deal with it at least partially.

This list will be not updated everyday because I don't like to spam in &quot;Recent changes&quot; list.

=== ru ===
'''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' считается большим личным вызовом и как там ещё. Я этого бессмысленного пафоса уже при СССР нажрался выше крыши. Посему — не вызов, а разгребание. У меня просто накопилось слишком много ненаписанных статей, и это может стать мотивацией хотя бы частично разобраться с этим. Время — январь-апрель 2026 года. Писаться статьи будут ежедневно, но тут записываться, когда мне не сильно лень, а то я заспамлю страницу последних изменений — а её у нас реально читают.

== Diena pēc dienas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! width=&quot;15px&quot; | #Day
! width=&quot;25px&quot; | M-D
! kB
! Article
! p.s.
! New articles, if more than 1
&lt;!--|-
| 100 || 04-23 || || [[:bs:Orlovačko jezero]] ||  ||
|-
| 099 || 04-22 || || [[:en:University of Sarajevo]] ||  || [[:en:St. Paul's Bay]]
|-
| 098 || 04-21 || || [[:en:Bashkiria (1917–1919)]] ||  ||
|-
| 097 || 04-20 || || [[:ru:Академия наук Республики Башкортостан]] ||  ||
|-
| 096 || 04-19 || || [[:ru:Мозырский трамвай]] ||  ||
|-
| 095 || 04-18 || || [[:ru:Новополоцкий трамвай]] ||  ||
|-
| 094 || 04-17 || || [[:en:Reichsbrücke]] ||  ||  --&gt;
|-
| 093 || 04-16 || 11 || [[Savienība Vidusjūrai]] ||  ||
|-
| 092 || 04-15 || 6 || [[Latvica]] ||  ||
|-
| 091 || 04-14 || 8 || [[Kamariļa]] ||  || [[Sīkais Nihujervs]]
|-
| 090 || 04-13 || 4 || [[Nihujervs]] ||  || [[Mazais Nihujervs]], [[Sūkāla ezers]]
|-
| 089 || 04-12 || 8 || [[Konstantīns X Duka]] ||  ||
|-
| 088 || 04-11 || 6 || [[Mumugeita]] ||  ||
|-
| 087 || 04-10 || 24 || [[Adanas slaktiņš]] ||  ||
|-
| 086 || 04-09 || 26 || [[Dienvidu reģions (Malta)]] ||  ||
|-
| 085 || 04-08 || 30 || [[Zejtuna]] ||  ||
|-
| 084 || 04-07 || 11 || [[Slīma]] ||  ||
|-
| 083 || 04-06 || 16 || [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] ||  ||
|-
| 082 || 04-05 || 14 || [[Ričards Inglends]] ||  ||
|-
| 081 || 04-04 || 19 || [[Hanna Šturma]] ||  ||
|-
| 080 || 04-03 || 8 || [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] ||  ||
|-
| 079 || 04-02 || 16 || [[Graciāns]] ||  ||
|-
| 078 || 04-01 || 11 || [[Katerina Handzjuka]] ||  ||
|-
| 077 || 03-31 || 13 || [[Putnu būrītis]] ||  ||
|-
| 076 || 03-30 || 7 || [[Miloslavs Skoržepa]] ||  || 
|-
| 075 || 03-29 || 20 || [[Azerbaidžānas Islāma partija]] ||  || [[Nardarana]]
|-
| 074 || 03-28 || 19 || [[Arala]] ||  ||
|-
| 073 || 03-27 || 15 || [[Sejfula Malešova]] ||  ||
|-
| 072 || 03-26 || 13 || [[Musine Kokalari]] ||  ||
|-
| 071 || 03-25 || 16 || [[Sabiha Kasimati]] ||  ||
|-
| 070 || 03-24 || 11 || [[Maija Kristaļinska]] ||  ||
|-
| 069 || 03-23 || 10 || [[Dvina (Armēnija)]] ||  ||
|-
| 068 || 03-22 || 15 || [[Villijs Tokarevs]] ||  ||
|-
| 067 || 03-21 || 8 || [[Kotrīna Zīle]] ||  ||
|-
| 066 || 03-20 || 11 || [[Dunduru pļavas]] ||  ||
|-
| 065 || 03-19 || 6 || [[Garkāta agrenīte]] ||  || 
|-
| 064 || 03-18 || 4 || [[Didzis Matīss]] ||  ||
|-
| 063 || 03-17 || 12 || [[Krāteris]] ||  ||
|-
| 062 || 03-16 || 6 || [[Maltuves purvs]] ||   ||
|-
| 061 || 03-15 || 8 || [[Sudas purvs]] ||  || 
|-
| 060 || 03-14 || 5 || [[Inta Celmiņa]] ||||
|-
| 059 || 03-13 || 7 || [[Inta Dobrāja]] ||  ||
|-
| 058 || 03-12 || 5 || [[Ieva Cederštrēma-Volfa]] ||  ||
|-
| 057 || 03-11 || 4 || [[Dža (upe)]] ||  ||
|-
| 056 || 03-10 || 3 || [[Autoceļš V1030 ]] || ||
|-
| 055 || 03-09 || 6 || [[Frančeska Kirke]] ||  ||
|-
| 054 || 03-08 || 11 || [[Lai dzīvo brīvība, nolādēts!]] ||  || [[Kekertalika]] 
|-
| 053 || 03-07 || 4 || [[Avannāta]] ||  ||
|-
| 052 || 03-06 || 11 || [[Līnahamari]] || 
|-
| 051 || 03-05 || 9 || [[Pasaules laimes ziņojums]] ||  ||
|-
| 050 || 03-04 || 6 || [[Kuzbass]] ||  ||
|-
| 049 || 03-03 || 5 || [[Rietumsibīrija]] ||  ||
|-
| 048 || 03-02 || 4 || [[Dolizī]] ||  ||
|-
| 047 || 03-01 || 7 || [[Nuorgama]] ||  ||
|-
| 046 || 02-28 || 2 || [[Tribends]] ||  ||
|-
| 045 || 02-27 || 9 || [[Hondurasas karogs]] || ||
|-
| 044 || 02-26 || 10 || [[Mahikena]] ||  ||
|-
| 043 || 02-25 || 8 || [[Andrejs Laņkovs]] ||  || 
|-
| 042 || 02-24 || 5 || [[Luhmans 16]] ||  ||
|-
| 041 || 02-23 || 15 || [[Albertas separātisms]] ||  ||
|-
| 040 || 02-22 || 5 || [[Valga (municipalitāte)]] ||  ||
|-
| 039 || 02-21 || 8 || [[Briežu kaulmuša]] ||  ||
|-
| 038 || 02-20 || 5 || [[Jihlava (upe)]] ||  ||
|-
| 037 || 02-19 || 16 || [[Oldenburgas grāfiste]] ||  || 
|-
| 036 || 02-18 || 8 || [[Lambarene]] ||  ||
|-
| 035 || 02-17 || 5 || [[Vēsma Aistere]] ||  ||
|-
| 034 || 02-16 || 9 || [[Morgs]] ||  ||
|-
| 033 || 02-15 || 7 || [[Diena bez alkohola (Taivāna) ]] ||  || [[Naidīgā arhitektūra]] 
|-
| 032 || 02-14 || 7 || [[Nekrokrātija]] ||  ||
|-
| 031 || 02-13 || 8 || [[Starptautiskā Kosmosa Universitāte]] ||  ||
|-
| 030 || 02-12 || 11 || [[Felisete]] ||  ||
|-
| 029 || 02-11 || 7 || [[Rīgas krematorija]] ||  ||
|-
| 028 || 02-10 || 6 || [[De primordiis ordinis Theutonici narratio]] ||  ||
|-
| 027 || 02-09 || 10 || [[Heidi Purga]] ||  ||
|-
| 026 || 02-08 || 14 || [[Sniega volejbols]] ||  ||
|-
| 025 || 02-07 || 6 ||  [[Svastika (Kanāda)]] ||  ||
|-
| 024 || 02-06 || 9 || [[Bata]] ||  ||
|-
| 023 || 02-05 || 12 || [[Tamilu genocīds ]] ||  || [[Leinas dedzināšana]]
|-
| 022 || 02-04 || 6 || [[Inkunābula]] ||  ||
|-
| 021 || 02-03 || 7 || [[Elifa Sančesa]] ||  ||
|-
| 020 || 02-02 || 7 || [[Livonija Rikija Gina]] ||  ||
|-
| 019 || 02-01 || 28 || [[Baltistāna]] ||  || [[Asago]]
|-
| 018 || 01-31 || 11 || [[Centrālā province (Zambija)]] ||  ||
|-
| 017 || 01-30 || 10 || [[Koperbelta]] ||  || 
|-
| 016 || 01-29 || 8 || [[Dobkāta sviestbeka]] ||  ||
|-
| 015 || 01-28 || 30 || [[Hadera]] ||  || [[Usulutana (departaments)]]
|-
| 014 || 01-27 || 7 || [[Bengāļu inteliģences slaktiņš]] ||  || [[Sanmigels]]
|-
| 013 || 01-26 || 11 || [[Bīrtavīla]] ||  || [[Usulutans]], [[Taburete (vulkāns)]]
|-
| 012 || 01-25 || 7 || [[Salaspils karsta kritene]] ||  ||
|-
| 011 || 01-24 || 12 || [[Protesti Altaja Republikā (2025)]] ||  ||
|-
| 010 || 01-23 || 3 || [[Ķirezers]] ||  ||
|-
| 009 || 01-22 || 11 || [[Ain't I Right]] || Ar Groka atbalstu ||
|-
| 008 || 01-21 || 10 || [[Ziemeļu Vainaga T]] ||  || [[Mormoņu pornogrāfija]], [[Trialektika]]
|-
| 007 || 01-20 || 4 || [[Mērgava]] ||  ||
|-
| 006 || 01-19 || 7 || [[Ni Sjaliaņa]] ||  ||
|-
| 005 || 01-18 || 8 || [[Laimonis Purs]] ||  || [[Vilku kalni]]
|-
| 004 || 01-17 || 5 || [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve]] ||  || [[Dubjūka]]
|-
| 003 || 01-16 || 7 || [[Urugvajas spāņu valoda]] ||  ||
|-
| 002 || 01-15 || 4 || [[Vikipēdija turkmēņu valodā]] ||  ||
|-
| 001 || 01-14 || 9 || [[Sidrabota saule lec]] ||  ||
|}</text>
      <sha1>9zhd67k4hwex5gogy3eizet0z5q5oei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Brig</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624384</id>
    <revision>
      <id>4454790</id>
      <parentid>4424160</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T14:05:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454790</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7298" sha1="kag205xgmig9mwc42u33wbmiv8f9t71" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''The Brig''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=19. sērija|Writer=[[Karltons Kjūzs]]&lt;br&gt;[[Deimons Lindelofs]]|Director=[[Ēriks Lanēvils]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2007. gadā 2. maijā|Length=41 minūte|Guests=*[[Kevins Tajs]] kā Entonijs Kūpers
*[[Kimberlija Džozefa]] kā Sindija Čāndlere|Prev=''[[D.O.C.]]''|Next=''[[The Man Behind the Curtain]]''}}

'''''The Brig''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Briga'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] deviņpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Ēriks Lanēvils]], bet scenāristi ir [[Karltons Kjūzs]] un [[Deimons Lindelofs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 2. maijā.

Sērija seko Lokam, kurš ir aizbēdzis no ''[[Dharma Initiative|DHARMA]]'' kazarmām kopā ar &quot;Citiem&quot;. Bens piedāvā viņam pievienoties, taču apmaiņā pret to viņam jāpierāda sava lojalitāte, nogalinot savu tēvu Entoniju. Lai to izdarītu, Loks nolemj meklēt palīdzību. Tikmēr Dezmonds un pārējie slepeni atved uz nometni [[Izpletņlēkšana|izpletņlēcēju]] Neomiju.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Naktī Sojers pamostas blakus Keitai un iziet no telts, lai dotos krūmos, pa ceļam sastopot Hugo un Džinu. Krūmos Sojers dzird čaukstoņu un ierauga Loku, kurš saka, ka ir nolaupījis Benu, sasējis viņu un tagad vēlas, lai Sojers viņu nogalina, jo Bens viņu spīdzināja, kamēr viņš bija gūstā. Sojers sākumā atsakās, bet, kad Loks grasās doties prom, viņš nolemj sekot. No rīta Dezmonds, Čārlijs, Džins un Hugo, kuri tajā naktī atgriezās nometnē kopā ar izpletņlēcēju Neomiju un tagad viņu slēpj, apspriež, ko darīt tālāk. Dezmonds vēl nevēlas stāstīt Džekam, jo viņu iepriekš turēja gūstā &quot;Citi&quot;. Džungļos Loks izstāsta Sojera pagātni, ko uzzinājis no viņa dokumentācijas, pieminot viņa vecāku nāvi. Tas sanikno Sojeru, un viņš uzbrūk Lokam, paziņojot, ka nevēlas nevienu nogalināt. Tomēr Loks saka, ka, kad viņš visu uzzinās, viņš pārdomās. Tikmēr Dezmonds nolemj pastāstīt Saīdam par Neomiju.

Neomija pastāsta Saīdam, ka glābēji atrada reisa 815 lidmašīnu un visi pasažieri bija miruši. Tomēr viņa pati ir daļa no Penelopes Vidmores nolīgtās glābšanas komandas un uz salas meklēja Dezmondu. Atgriežoties uz savu kuģi, viņas [[helikopters]] sabojājās, tāpēc viņa bija spiesta izlēkt ar [[Izpletnis|izpletni]]. Pēc tam viņa parāda Saīdam [[Satelīttelefons|satelīttelefonu]]. Tikmēr Loks aizved Sojeru uz &quot;Melno klinti&quot;, [[Fregate|fregati]], kas iestrēdzis džungļos, un parāda viņam kajīti, kurā atrodas vīrietis ar maisu uz galvas. Kad Sojers ienāk iekšā, Loks aizslēdz durvis. Zem maisa ir Kūpers, kuru Sojers nezin, un viņš kliedz uz Loku, lai viņš viņu izlaiž. Tikmēr Daniela ierodas uz kuģa pēc [[Dinamīts|dinamīta]]. Kūpers atzīstas Sojeram, ka Loks ir viņa dēls, taču netic, ka atrodas uz salas un stāsta, ka braucis pa ceļu, kad viņu notrieca automašīna, pēc kā daži cilvēki viņu nolaupījuši. Viņš arī atklāj, ka izstūmis Loku pa logu, ka reiss 815 avarēja un neviens izdzīvojušais netika atrasts, kā arī to, ka pelnījis iztiku kā krāpnieks. Viņš sāk uzskaitīt savus pseidonīmus un piemin vārdu &quot;Sojers&quot; — vīrieša vārdu, kurš piekrāpa Forda māti, kā rezultātā viņas vīrs nogalināja viņu un pēc tam arī sevi.

Tad Džeimss iedod Kūperam vēstuli — to pašu, ko viņš nēsā līdzi kopš bērnības un kas rakstīta krāpniekam, kurš ir atbildīgs par viņa vecāku nāvi. Kūpers to izlasa, taču neuztver nopietni un sāk izsmiet Džeimsu, pirms saplēš vēstuli. Saniknots, Džeimss paķer [[Ķēde|ķēdi]] un, aptinot to ap Kūpera kaklu, nožņaudz viņu. Pēc tam ierodas Loks un iedod viņam diktofonu, sakot, ka tajā ir pierādījumi tam, ka Džūljeta sadarbojas ar Benu, un nosūta Sojeru atpakaļ uz nometni. Tad viņš paņem Kūpera līķi un dodas pie &quot;Citiem&quot;. Tikmēr Keita pastāsta Džekam par Neomiju un telefonu, ko labo Saīds, apsūdzot Džeku, ka viņš pats ir vainīgs pie tā, ka citi viņam netic. Džeks tikai jautā, kad Neomija sazināsies ar savu grupu uz kuģa, taču atsakās kaut ko vairāk atklāt, sakot, ka vēl ir par agru.

=== Loka atmiņas ===
Sērijas ''[[The Man from Tallahassee]]'' turpinājums. Loks, neskatoties uz Bena brīdinājumiem, noņem sprūdu no sasietā Kūpera mutes, bet tas viņam iekož. Toms dod Kūperam elektrošoka triecienu, pēc kā Loks un Bens aiziet. Bens piedāvā Lokam pievienoties &quot;Citiem&quot;, un viņš piekrīt. Pēc pārtraukuma džungļos Kūpers tiek piesiets pie kolonnas, un Loks palīdz Sindijai, kura saka, ka visi viņu gaidīja. Toms pasauc Loku pie Bena, kurš klausās ierakstu no Džūljetas diktofona un paskaidro Lokam, ka &quot;Citi&quot; apmeklēs izdzīvojušo nometni, lai aizvestu grūtnieces. Bens arī priecājas, ka atkal var staigāt, un saka, ka, ja Loks vēlas viņiem pievienoties, viņam jāpierāda sava lojalitāte, atbrīvojoties no tēva varas un nogalinot viņu. Tajā naktī Bens pamodina Loku un aizved pie Kūpera, iedod viņam nazi un pavēl nogalināt. Tomēr Kūpera sprūds tiek noņemts, un viņš sāk ķircināt un apsaukāt Loku. Loks vilcinās, tāpēc Bens iesit Entonijam ar savu spieķi un pēc tam paziņo &quot;Citiem&quot;, ka Loks nav tas, par ko viņi viņu uzskatīja.

No rīta Ričards apsēžas blakus Lokam uz paugura. Viņš pastāsta Lokam, ka Bens tīši pazemoja viņu visu priekšā, baidoties, ka, Lokam izārstējot savu [[Paralīze|paralīzi]], &quot;Citi&quot; varētu viņu uzskatīt par labāku un īpašāku nekā Benu. Ričards iesaka Lokam palūgt kādam nogalināt Kūperu viņa vietā un iedod viņam Sojera dokumentāciju, liekot to izlasīt. Nākamajā dienā &quot;Citi&quot; pamet savu pagaidu apmetni, atstājot Loku un Kūperu vienus, un Bens liek Lokam neatgriezties bez tēva līķa.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Daniels De Kims]] kā Džins Kvons
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna loma ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Kevins Tajs]] kā Entonijs Kūpers
{{Col-2}}
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Kimberlija Džozefa]] kā Sindija Čāndlere
* [[Mikijs Grovs]] kā Zaks
* [[Kirstena Heivloka]] kā Emma
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0992243|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-19-the-brig/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>kag205xgmig9mwc42u33wbmiv8f9t71</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Man Behind the Curtain</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624446</id>
    <revision>
      <id>4454791</id>
      <parentid>4447169</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T14:10:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454791</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8664" sha1="5yzj1dqi0zq2b7egq4qpt8cewcbl8t4" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=''The Man Behind tte Curtain''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=20. sērija|Director=[[Bobijs Rots]]|Writer=[[Elizabete Sarnofa]]&lt;br&gt;[[Drū Godards]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2007. gadā 9. maijā|Length=41 minūte|Guests=*[[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
*[[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss
*[[Samanta Metisa]] kā Olīvija Gudspīda
*[[Kerija Prestona]] kā Emīlija Lainusa|Prev=''[[The Brig]]''|Next=''[[Greatest Hits (Pazudušie)|Greatest Hits]]''}}

'''''The Man Behind the Curtain''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Cilvēks aiz aizskara'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] divdesmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Bobijs Rots]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Drū Godards]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 9. maijā.

Loks atnes Benam sava tēva līķi un pieprasa satikt Džeikobu — vīrieti, kurš sapulcināja &quot;Citus&quot; uz salas. Sojers atgriežas ar ierakstu diktofonā, ko viņam iedeva Loks un ar kuru var atmaskot Džūljetu. Paralēli tiek parādīta Bena bērnība, laiks, kad viņš un viņa tēvs Rodžers ieradās salā kā ''[[Dharma Initiative|DHARMA Initiative]]'' projekta dalībnieki.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Ričards un Bens apspriež Džūljetai paredzēto pazudušo diktofonu ar viņas ierakstu, kad Loks atgriežas &quot;Citu&quot; nometnē ar sava tēva līķi. Loks pieprasa zināt visu, un Bens aizved viņu uz savu telti, kur paskaidro, ka visi &quot;Citi&quot; uz salas kalpo vienam cilvēkam — Džeikobam, kuru gandrīz neviens nekad nav redzējis. Tomēr Džeikobs sazinās ar Benu, jo viņš ir dzimis uz salas. Loks pamana, ka Bena rokas trīc, kas liecina, ka viņš melo. Tikmēr Sojers atgriežas izdzīvojušo nometnē ar diktofonu. Mihails atgriežas pie &quot;Citiem&quot; un informē Benu par Neomiju un viņas [[Helikopters|helikopteru]], pieprasot, lai viņi nekavējoties dotos uz izdzīvojušo nometni, nevis gaidītu. Taču Loks pavēlošā tonī iebilst, sakot, ka viņš un Bens tagad dosies pie Džeikoba, un sāk sist Mihailu. Bens lūdz Ričardu un Tomu viņus izšķirt, bet viņi nereaģē. Pirms došanās ceļā Aleksa iedod Lokam [[Pistole|pistoli]]. Pēc tam Bens, noraizējies par gaidāmo tikšanos ar Džeikobu, dodas ceļā kopā ar Loku. Tajā vakarā viņi ierodas pie vecas mājiņas, ko ieskauj [[Pelni|pelnu]] aplis.

Tikmēr Saīds un Sojers iepazīstina Neomiju ar izdzīvojušajiem un runā par viņas glābšanas grupu, kā arī par savām bažām attiecībā uz Džeku un Džūljetu, īpaši brīdī, kad Sojers atskaņo viņas ierakstu Benam par grūtniecēm izdzīvojušo vidū. Tomēr tajā brīdī atgriežas Džeks un Džūljeta, un Džeks saka, ka viņš jau visu zina, taču vēl nav izlēmis, ko ar šo informāciju darīt. Tikmēr Bens lūdz Lokam izslēgt lukturīti, sakot, ka Džeikobam nepatīk tehnoloģijas. Ieejot mājiņā, Bens sāk runāt ar tukšu krēslu, apgalvojot apjukušajam Lokam, ka tajā sēž Džeikobs. Loks grasās doties prom, bet pēkšņi dzird balsi un, domādams, ka tas ir Bens, ieslēdz lukturīti. Priekšmeti mājiņā sāk paši kustēties, un stikla pudele gandrīz trāpa Lokam pa galvu. Šausmu pārņemts, viņš izskrien no mājiņas.

No rīta viņi atgriežas, un Loks saka, ka Džeikoba nav un ka viņš netic Bena sarīkotajam šovam mājiņā. Viņš pamana, ka viņi dodas nepareizajā virzienā, bet Bens apgalvo, ka tas ir pareizais ceļš, un aizved viņu pie bedres, kas pilna ar skeletiem ''DHARMA'' darbinieku uniformās. Bens paskaidro, ka &quot;Citi&quot; un ''DHARMA'' bija konfliktā, tāpēc vienai pusei bija jāzaudē, un viņš to panāca, palīdzot organizēt projekta darbinieku slaktiņu. Kad Loks pagriežas pret Benu, Bens paspēj izraut Loka pistoli no viņa aizmugurējās jostas un iešauj viņam sānos, liekot Lokam iekrist bedrē. Pēc tam Bens vienkārši pajautā, ko Džeikobs viņam teica mājiņā, un aiziet, atstājot Loku vienu.

=== Bena atmiņas ===
Vīrietis vārdā Rodžers mežā pieņem [[dzemdības]] savai sievai Emīlijai. Bērns piedzimst, taču Emīlija sāk [[Asiņošana|asiņot]], un Rodžers aiznes viņu kopā ar jaundzimušo līdz ceļam. Netālu piebrauc automašīna, no kuras izkāpj vīrietis vārdā Horass un viņa sieva Olīvija, mēģinot palīdzēt. Tomēr Emīlija nomirst, lūdzot Rodžeram nosaukt bērnu par Benu. Vēlāk, kad Bens ir paaudzies, Horass uzaicina viņu un viņa tēvu uz salu, lai piedalītos ''DHARMA'' projektā. Viņi ierodas ar [[Zemūdene|zemūdeni]] un iekārtojas ''DHARMA'' kazarmās. Kad Rodžeram tiek iedota uniforma ar uzrakstu &quot;strādnieks&quot;, viņš iebilst, ka nevēlas strādāt par vienkāršu strādnieku, jo viņam bijis apsolīts, ka ''DHARMA'' veic nozīmīgus eksperimentus. Bens sāk apmeklēt skolu kopā ar citiem bērniem, kur viņus māca Olīvija. Kādu dienu viņi dzird šāvienus. Olīvija paņem ieroci un liek bērniem paslēpties stūrī. Pa logu Bens redz, kā ''DHARMA'' darbinieki skrien pa ielu ar ieročiem, un kāda meitene paskaidro, ka ''DHARMA'' pilsētiņai uzbrukuši &quot;ienaidnieki&quot;.

Tajā vakarā Bens nejauši dzird Rodžeru sūdzamies Horasam, ka ceļojuma laikā no stacijas &quot;Liesma&quot; viņam un viņa grupai uzbrukuši ienaidnieki, un ka tas nav bijis tas, ko viņš vēlējās, ierodoties salā. Viņš arī piebilst, ka viņam nerūp Bens vai viņa izglītība. Skatoties pa logu, Bens tālumā ierauga savu māti un nobīstas. Rodžers, izdzirdējis troksni, ienāk istabā un liek Benam iet gulēt. Bens sadraudzējas ar meiteni vārdā Enija. Mātes nāves gadadienā, atgriežoties mājās, Bens atrod savu tēvu piedzērušos un guļošu. Rodžers uz brīdi pamostas un saka, ka viņam ir grūti pārdzīvot gadadienu un ka viņš ir dusmīgs, jo ir iestrēdzis šajā salā kopā ar Benu. Šie vārdi pamudina Benu izskriet ārā, kur viņš ierauga savu māti skaņas barjeras otrā pusē. Viņš vēlas viņai tuvoties, bet māte uzkliedz, lai viņš to nedara, un tad pazūd džungļos. Vēlāk Benam izdodas nozagt skaņas barjeras kodu un pēc tam ieskriet džungļos. Tur viņš satiek Ričardu, kurš viņu nomierina, sakot, ka viņi nav Bena ienaidnieki. Bens jautā, vai var viņiem pievienoties, un Ričards atbild apstiprinoši, taču piebilst, ka Benam būs jābūt pacietīgam.

Tagad jau pieaudzis, Bens strādā kopā ar savu tēvu kā strādnieks. Viņi piekrauj furgonu ar [[Alus|alu]] un aizved to uz staciju &quot;Pērle&quot;. Pēc tam, par godu Bena dzimšanas dienai, Rodžers apstājas uz paugura. Viņš izdzer alu un sola nākamgad atcerēties Bena dzimšanas dienu. Tomēr Bens to vienkārši noraida un saka, ka visus šos gadus viņam nācies paciest savu tēvu. Tad Bens uzliek [[Gāzmaska|gāzmasku]] un izrauj gāzes granātas tapu. Rodžers sāk asiņot no deguna un mutes un nomirst. Atgriežoties ''DHARMA'' pilsētiņā, Bens, joprojām valkājot gāzmasku, redz ''DHARMA'' dalībnieku līķus, kurus nogalinājusi gāze, tostarp arī mirušo Horasu. Drīz ierodas &quot;Citi&quot;, un Bens ar Ričardu atkal satiekas.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Daniels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss 
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka 
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}
=== Otrā plāna varoni ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Endrū Divofs]] kā Mihails Bakuņins
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss 
{{Col-2}}
* [[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
* [[Samanta Metisa]] kā Olīvija Gudspīda
* [[Kerija Prestona]] kā Emīlija Lainusa
* [[Sterlings Bomons]] kā Bens bērnībā
* [[Fransuā Čo]] kā doktors Pjērs Čens
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0992244|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-20-the-man-behind-the-curtain/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>5yzj1dqi0zq2b7egq4qpt8cewcbl8t4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Greatest Hits (Pazudušie)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624452</id>
    <revision>
      <id>4454793</id>
      <parentid>4423361</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T14:19:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454793</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7671" sha1="bw0ar7dcxl3t080aeqtvplu3w32yuu2" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=''The Greatest Hits''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=21. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]|Writer=[[Ādams Horovics]]&lt;br&gt;[[Edvards Kitsis]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Maikls Bonvileins]]|Editor=[[Kristofers Nelsons]]|Airdate=2007. gada 16. maijā|Length=42 minūtes|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
*[[Džons Henrijs Kenavans]] kā Saimons Peiss
*[[Andrea Gabriela]] kā Nadja Džasima
*[[Braiens Gudmens]] kā Raiens Praiss
*[[Nīls Hopkinss]] kā Liams Peiss
*[[Treisija Midendorfa]] kā Bonija
*[[Lana Parilla]] kā Grēta|Prev=''[[The Man Behind the Curtain]]''|Next=''[[Through the Looking Glass]]''}}

'''''Greatest Hits''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Izcilākie hiti'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] divdesmit pirmā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 16. maijā.

Pēc vēl viena Dezmonda nākotnes vīzijas uzplaiksnījuma Čārlijs pieņem savu likteni un dodas viņam līdzi uz zemūdens [[Dharma Initiative|staciju]] [[Dharma Initiative|&quot;Spogulis&quot;]], lai atspējotu traucētājus, kas neļauj [[Satelīttelefons|satelīttelefona]] signālam sasniegt salu. Džeks atklāj savu plānu cīnīties pret &quot;Citiem&quot;, kuri drīz uzbruks nometnei. Paralēli Čārlijs atceras piecus labākos mirkļus savā dzīvē.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Džeks aizved galvenos izdzīvojušos uz izcirtumu, kur viņus satiek Ruso un parāda, kā viņa uzspridzina koku. Džeks izskaidro savu plānu: Džūljeta iezīmēs teltis, kurās nometnē atrodas grūtnieces, taču tās būs piekrautas ar [[Dinamīts|dinamītu]], un, kad ieradīsies &quot;Citi&quot;, tās tiks detonētas. Izdzīvojušie sāk gatavoties uzbrukumam, slēpjot dinamītu teltīs un veicot citus sagatavošanās darbus. Tikmēr Saīds pasaka Džekam, ka nevar nosūtīt signālu ar satelīttelefonu, uz ko Džūljeta atbild, ka &quot;Citi&quot; traucē signālus no salas, izmantojot zemūdens staciju &quot;Spogulis&quot;. Dezmonds pasauc Čārliju un pastāsta, ka savā nākotnes vīzijā redzējis [[Helikopters|helikopteru]], kas izglābj izdzīvojušos, taču šoreiz Čārlijam būs jāmirst, lai tas notiktu. Saīds, Džeks un Džūljeta apspriež staciju, uz kuru ved kabelis, un Čārlijs brīvprātīgi piesakās doties uz to. Tikmēr Džins uzzina, ka Sun ir stāvoklī.

Tikmēr Kārls ar laivu ierodas pludmalē, un izdzīvojušie skrien pie viņa. Viņš paskaidro, ka Aleksa viņam lika paziņot izdzīvojušajiem, ka &quot;Citi&quot; uzbruks jau šovakar, nevis rīt. Saīds iesaka šaut dinamītu no attāluma, brīdī, kad &quot;Citi&quot; tuvosies atzīmētajām teltīm, un Džins un Bernards brīvprātīgi piesakās būt šāvēji, neskatoties uz savu sievu protestiem. Čārlijs un Dezmonds dosies uz staciju, bet Saīds aizvedīs atlikušos izdzīvojušos uz radiotorni, lai no turienes veiktu telefona zvanu. Čārlijs atvadās no Klēras un Ārona. Arī Hugo vēlas peldēt kopā ar Čārliju un Dezmondu, taču Čārlijs viņu attur un atvadās arī no viņa. Tomēr Saīds pavēl Džekam aizvest izdzīvojušos uz radiotorni, kamēr viņš pats paliek kā trešais šāvējs kopā ar Bernardu un Džinu. Izdzīvojušie gatavojas pamest nometni. Tikmēr Dezmonds un Čārlijs, sekojot kabelim, ar laivu peld paralēli tam uz staciju.

Ierodoties vietā virs stacijas, Dezmonds gatavojas ienirt, taču, pagriežoties, Čārlijs viņam pa galvu iesit ar airi. Tad Čārlijs pats ienirst un, nopeldējis līdz stacijai, iznāk tās iekšienē īpašā baseinā. Viņš nonāk lielā telpā, kad pēkšņi viņu ielenc divas sievietes, tēmējot uz viņu ar ieročiem.

=== Aleksas atmiņas ===
Bens atgriežas &quot;Citu&quot; nometnē, un Ričards pieskrien pie viņa, cenšoties noskaidrot, kas noticis ar Loku. Taču Bens neatbild un steidzas pie Raiena, kurš spēlē [[Šahs|šahu]] ar Lūku. Neskatoties uz Ričarda protestiem, Bens pavēl Raienam šodien uzbrukt izdzīvojušajiem, bet, ja nepieciešams, paņemt visas viņu sievietes un nogalināt visus pretiniekus. Praiss piekrīt, plānojot uzbrukumā ņemt līdzi desmit savus labākos vīrus. To dzirdot, Aleksa steidzas pie Kārla, lūdzot viņam peldēt pie izdzīvojušajiem un brīdināt viņus par gaidāmo uzbrukumu.

=== Čārlija atmiņas ===
5. atmiņa: Čārlija, Liama un viņu muzikālās grupas automašīna ceļā uz koncertu  lietus laikā sabojājas. Čārlijs atzīst, ka viņam viss apnicis un viņš vēlas doties prom, kas sāpīgi pārsteidz Liamu. Taču radio pēkšņi atskan viņu grupas hīts, un Čārlijs nolemj palikt.

4. atmiņa: Mazais Čārlijs stāv pie baseina malas. Viņa tēvs Saimons liek viņam ielēkt, solot, ka viņu noķers. Tomēr Liams saka, ka tēvs melo un viņu nenoķers. Čārlijs tik un tā ielec, un pēc brīža zem ūdens tēvs viņu atbalsta un Čārlijs sāk peldēt.

3. atmiņa: [[Helsinki|Helsinkos]] Čārlijs pamostas gultā blakus diviem faniem. Ierodas Liams un apsveic Čārliju ar sasniegumu. Viņš uzdāvina viņam gredzenu ar viņu vecvectēva iniciāļiem. Čārlijs sākumā atsakās, bet Liams apliecina, ka viņš ir tas, kurš dibina ģimeni. Čārlijs negribīgi piekrīt paturēt gredzenu, bet neņemt to.

2. atmiņa: Čārlijs spēlējas [[Londona|Londonas]] ielās, kad sāk līt, tāpēc viņš dodas mājup. Tomēr viņš pamana, ka kādā alejā tiek aplaupīta sieviete. Čārlijs iesit laupītājam ar savu [[Ģitāra|ģitāras]] futrāli, un tas aizbēg. Sieviete vārdā Nadja saka, ka Čārlijs bija vienīgais, kurš nāca viņai palīgā, un sauc viņu par varoni.

1.atmiņa: Pirmajā naktī pēc avārijas Čārlijs paiet garām lidmašīnas atlūzām un pamana grūtnieci Klēru. Viņš piedāvā viņai savu segu un apsēžas blakus, sākot sarunu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Daniels De Kims]] kā Džins Kvons
{{Col-2}}
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}
=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Braiens Gudmens]] kā Raiens Praiss
* [[Džons Henrijs Kenavans]] kā Saimons Peiss
* [[Andrea Gabriela]] kā Nadja Džasima
{{Col-2}}
* [[Nīls Hopkinss]] kā Liams Peiss
* Medisona kā suns Vinsents
* [[Treisija Midendorfa]] kā Bonija
* [[Aristons Grīns]] kā Džeisons
* [[Lana Parilla]] kā Grēta
* [[Šons Duglass Hobans]] kā Dags
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
* [[Mārdžorija Marjane]] kā Beta
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
* [[Džoa Bulijs]] kā Lūks
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0998660|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-21-greatest-hits/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>bw0ar7dcxl3t080aeqtvplu3w32yuu2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Through the Looking Glass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624542</id>
    <revision>
      <id>4454794</id>
      <parentid>4425917</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T14:28:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454794</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13327" sha1="c0907t4x7w1a5m2bof70y0ohj3se1eb" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''Through the Looking Glass''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=22. un 23. sērija|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Karltons Kjūzs]]|Director=[[Džeks Benders]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Marks Goldmans]]&lt;br&gt;[[Kristofers Nelsons]]&lt;br&gt;[[Stīvens Semels]]&lt;br&gt;[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=2007. gadā 23. maijā|Length=84 minūtes|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
*[[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
*[[Džūlija Bouena]] kā Sāra Vagnera
*[[Roksana Deja]] kā Diāna
*[[Braiens Gudmens]] kā Raiens Praiss
*[[Treisija Midendorfa]] kā Bonija
*[[Lana Parilla]] kā Grēta
*[[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
*[[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis|Prev=''[[Greatest Hits (Pazudušie)|Greatest Hits]]''|Next=''[[The Beginning of the End]]''}}

'''''Through the Looking Glass''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Caur spoguli'') ir divdaļīga [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; sērija un [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] fināls, kas sastāv no divdesmit otrās un divdesmit trešās sērijas. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 23. maijā.

&quot;Citi&quot; uzbrūk izdzīvojušo nometnei, un, neskatoties uz sagatavotību, nevienai no pusēm viss nenotiek pēc plāna. Tikmēr Džeks turpina vadīt grupu uz radiotorni, un pa ceļam viņš sastop Benu. Tradicionālā flešbeka vietā šajā sērijā pirmo reizi tiek parādīts flešforvards — ieskats varoņa dzīvē nākotnē. Tajā redzams Džeks pēc izglābšanas no salas, kurš cieš no smagas [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]] un izmisīgi ilgojas atgriezties uz salas.

== Sižets ==

=== 1. daļa ===

==== Uz salas ====
Bernards un Džins atvadās no savām sievām un paliek nometnē kopā ar Saīdu. Tikmēr Džeks un pārējie izdzīvojušie kopā ar Kārlu, Neomiju un Danieli dodas uz radiotorni. Pa ceļam Neomija parāda Džekam, kā lietot [[Satelīttelefons|satelīttelefonu]]. Tikmēr Čārliju [[Dharma Initiative|stacijā]] [[Dharma Initiative|&quot;Spogulis&quot;]] sagūsta divi &quot;Citi&quot; — Grēta un Bonija. Viņš neatklāj, kāpēc šeit ierodas, tāpēc viņas nolemj informēt Benu. To uzzinājis, Bens nolemj nosūtīt turp Mihailu, atzīstot, ka ir melojis, sakot, ka stacija ir applūdusi un nedarbojas. Tajā naktī Praiss un viņa &quot;Citu&quot; grupa ierodas izdzīvojušo nometnē.

Klusi sākot pārmeklēt teltis, &quot;Citi&quot; saprot, ka tās ir tukšas. Diāna par to informē Praisu, kurš saprot, ka tas ir slazds. Taču tajā pašā brīdī Saīds izšauj pa teltī ievietoto [[Dinamīts|dinamītu]], un notiek sprādziens, nogalinot Diānu, Aivanu un vēl vienu &quot;Citu&quot;. Arī Bernards izšauj, un nākamajā sprādzienā iet bojā vēl divi uzbrucēji. Džins netrāpa dinamītam, un Metjū ar Lūku viņu pamana, atklājot uguni. Tomēr Džinam izdodas nogalināt vispirms Metjū un pēc tam Lūku. Drīz pēc tam Praiss pārspēj Džinu un pavēl pārējiem padoties. Toms satver Bernardu, bet Saīds padodas Džeisonam. Tālumā izdzīvojušie, īpaši Roza un Sun, satraukti pamana, ka atskanējuši tikai divi sprādzieni, taču Džeks viņus nomierina un mudina turpināt ceļu. Tikmēr stacijā Bonija informē Čārliju, ka, lai atspējotu traucētājus, viņam būs nepieciešams kods. Toms sazinās ar Benu un ziņo, ka visi, izņemot viņu, Praisu un Džeisonu, ir nogalināti. Praiss pieprasa atbildes no Saīda, taču viņš atsakās runāt, un Praiss viņu iesit. Bens pavēl Praisam nogalināt Džinu, bet Bernards atklāj, kurp devušies pārējie izdzīvojušie. Viņš arī atzīstas, ka Kārls viņus brīdinājis par uzbrukumu.

No rīta Bens, neskatoties uz Ričarda jautājumiem, nolemj kopā ar Aleksi doties uz radiotorni. Dezmondu, kurš laivā atguvis samaņu, sāk apšaudīt ieradies Mihails. Dezmonds ienirst un peld pie Čārlija uz staciju, taču Čārlijs viņu brīdina, ka tur atrodas &quot;Citi&quot;. Dezmondam izdodas paslēpties, līdz ierodas Grēta un Bonija. Pa ceļam Sojers pēkšņi paziņo, ka atgriezīsies nometnē, lai palīdzētu, un Džūljeta brīvprātīgi piesakās doties viņam līdzi. Mihails ierodas stacijā un atklāj, ka šeit atrodas vēl viens cilvēks. Pēc tam viņš ieiet citā telpā, lai sazinoties ar Benu, kurš atvainojas par maldināšanu un pavēl viņam nogalināt Grētu un Boniju. Tikmēr Hugo panāk Džūljetu un Sojeru, lūdzot doties viņiem līdzi, taču Sojers viņu aizsūta atpakaļ. Savukārt Loks, guļot bedrē starp līķiem, zaudē spēju staigāt. Atrazdams [[Revolveris|revolveri]], viņš grasās [[Pašnāvība|nošauties]], kad pēkšņi bedres malā ierauga Voltu. Volts liek viņam piecelties, sakot, ka viņam vēl ir jāizdara kāds darbs.

==== Džeka nākotne ====
Bārdainais Džeks sēž ''[[Oceanic Airlines]]'' lidmašīnā un lūdz stjuartei iedot vēl [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], taču viņa atsakās, paskaidrojot, ka lidmašīna nolaidīsies pēc divdesmit minūtēm. Viņa piedāvā viņam avīzi, un Džeks pamana tajā [[Nekrologs|nekrologu]], kuru izrauj no lapas. Pēc nolaišanās viņš apsēžas pie stūres un dodas uz tiltu. Tur viņš apstājas un kādam piezvana, taču atbildes nav. Tad Džeks izkāpj no automašīnas, uzkāpj uz tilta malas un gatavojas lēkt, bet pēkšņi aiz viņa notiek [[autoavārija]]. Viņš ātri skrien palīgā cietušajiem.

Vēlāk slimnīcā Džekam tiek uzliktas šuves, kad negaidīti ierodas grūtniece Sāra. Viņa jautā, vai viņš ir piedzēries un ko tik vēlu darījis uz tilta, taču Džeks izvairās atbildēt. Stāvot pie sievietes, kura cietusi autoavārijā, gultas, Džeks iedzer [[Oksikodons|oksikodona]] tableti. Palātā ienāk jauns ķirurgs un paziņo, ka pacientei nepieciešama [[Mugurkauls|mugurkaula]] operācija. Džeks vēlas to veikt pats, taču ārsts iesaka viņam doties mājās, atgādinot, ka viņš jau izglābis sievieti un viņas bērnu no avarējušās automašīnas.

=== 2. daļa ===

==== Uz salas ====
Džeks un viņa grupa ceļā sastop Benu un Aleksi, kuri nostājušies viņiem priekšā. Tikmēr Mihails iznāk no traucētāju telpas, un Grēta ar Boniju sāk viņu iztaujāt. Pēc dažiem jautājumiem Mihails pēkšņi iešauj Grētai, liekot viņai iekrist baseinā. Bonija mēģina aizbēgt, taču Mihails viņu smagi ievaino mugurā. Tomēr Dezmonds iznāk no skapja un iešauj Mihailam krūtīs ar [[Harpūna|harpūnu]]. Tikmēr Džeks nolemj pasaukt Benu malā uz sarunu. Bens atklāj, ka Neomija nav tā, par ko uzdodas, un pieprasa viņas telefonu. Kad Džeks atsakās, Bens sazinās ar Tomu un pavēl nogalināt trīs gūstekņus, ja tas būs nepieciešams. To dzirdot, Džeks niknumā piekauj Benu un aizvelk viņu atpakaļ pie savas grupas. Stacijā, pirms nāves, Bonija pasaka Čārlijam traucētāju kodu, paskaidrojot, ka tas jāievada, atskaņojot noteiktu melodiju, lai sistēmu deaktivizētu. Džeks pavēl sasiet Benu, taču viņš vēl paspēj pateikt Aleksai, ka Daniela ir viņas māte.

Nometnē Toms un Praiss strīdas par to, ko darīt ar gūstekņiem, kamēr Džūljeta un Sojers, paslēpušies krūmos, apspriež savu nākamo soli. Pēkšņi Hugo ierodas ar furgonu un brauc &quot;Citu&quot; virzienā. Toms paspēj atlēkt malā, bet Raiens atklāj uguni uz Hugo. Tomēr Hugo ar furgonu notriec Praisu, nogalinot viņu. Tikmēr Saīds nogāž apjukušo Džeisonu zemē un ar kājām salauž viņam kaklu. Dzīvs paliek tikai Toms, kurš mēģina padoties, taču Sojers viņu nošauj, atriebjoties par Volta nolaupīšanu no plosta. Hugo pa rāciju informē Džeku, ka visi ir dzīvi. Stacijā Čārlijs atslēdz traucētājus un ekrānā ierauga Penelopi. Viņš pastāsta par sevi un par Neomiju no kuģa, taču Penelope ir pārsteigta un apgalvo, ka nezina, par kuru kuģi viņi runā. Dezmonds pamana, ka Mihaila ķermenis ir pazudis, un ierauga viņu peldam pie loga traucētāju telpas otrā pusē. To ieraudzis, Čārlijs aizver telpas durvis, nošķirot Dezmondu. Mihails detonē granātu, nogalinot sevi un sašķaidot stiklu, un telpā sāk ieplūst [[Okeāns|okeāna]] ūdens. Pirms noslīkšanas Čārlijs uz [[plauksta]]s uzraksta: &quot;Šis nav Penijas kuģis&quot; un parāda to Dezmondam.

Neomija pamana, ka signāls tagad var sasniegt kuģi. Grupa sasniedz radiotorni, un Džeks kopā ar Danieli atspējo viņas pārraidīto signālu, kas salā skanējis visu šo laiku. Tomēr torņa iekšpusē nav uztveršanas, tāpēc Neomija iziet ārā. Bens kliedz Džekam, ka viņai nedrīkst ļaut veikt zvanu, jo tas novedīs pie kaut kā briesmīga. Taču tieši brīdī, kad signāls tiek uztverts, Neomijai mugurā ietriecas nazis, un viņa sabrūk zemē. To iemetis Loks, kurš tagad piedraud Džekam ar revolveri, aizliedzot viņam pacelt telefonu. Tomēr Džeks to paceļ tik un tā, un Loks nespēj piespiest sevi izšaut. Uz zvanu atbild vīrietis Minkovskis, jautājot, kas ir Džeks un kā viņš nokļuvis šajā sakaru kanālā. Sajūsminātais Džeks iepazīstina ar sevi un stāsta par Neomiju, pēc ka Minkovskis apsola nosūtīt palīdzību izdzīvojušajiem.

==== Džeka nākotne ====
Džeks ierodas bēru namā pēc tam, kad avīzē izlasījis nekrologu, un pa ceļam vēlreiz piezvana uz norādīto numuru, taču neviens neatbild. Bēru nams ir tukšs, kā viņam paskaidro īpašnieks. Viņš arī jautā, vai zārks, kas stāv zālē, būtu jāatver, taču Džeks atsakās. Vēlāk aptiekā Džeks izraisa skandālu, kad viņam atsakās izsniegt oksikodonu pēc receptes, kuru viņš pats sev izrakstījis. Tad viņš mēģina izmantot recepti, ko savulaik izrakstījis viņa tēvs, taču, kad farmaceits zvana, lai to apstiprinātu, Džeks samelo, ka tēvs ir atvaļinājumā, un steigā aiziet.

Vēlāk Džeks no slimnīcas, kurā strādā, nozog oksikodona krājumus. Viņu pamana ķirurgs, un iereibušais Džeks mēģina attaisnot savu klātbūtni. Ķirurgs paziņo, ka sievietes operācija bijusi veiksmīga, taču viņa apgalvo, ka pirms negadījuma redzējusi vīrieti, kurš grasījies nolēkt no tilta. Ķirurgs jautā, ko Džeks darījis uz tilta, bet Džeks sāk sūdzēties par darbu slimnīcā un ārsta nekompetenci. Kad ķirurgs saka, ka vēlas palīdzēt, Džeks uz viņu uzkliedz. Vēlāk Džeks dzer savā dzīvoklī, līdz beidzot viņam izdodas sazvanīt personu, kurai viņš jau iepriekš vairākkārt zvanījis. Viņš lūdz satikties netālu no lidostas.

Tajā naktī Džeks satiek cilvēku, kurš izrādās Keita. Viņš atzīst, ka katru nedēļu lido, izmantojot savu bezmaksas mūža ''Oceanic Airlines'' bileti, cerot, ka lidmašīna atkal avarēs un viņš nonāks uz salas. Džeks arī atzīst, ka viņam ir apnicis melot un ka viņi pieļāva kļūdu, pametot salu. Keita saka, ka viņai ir laiks doties mājās, bet Džeks kliedz viņai pakaļ: &quot;Atgriezīsimies salā, Keita!&quot;

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Daniels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Braiens Gudmens]] kā Raiens Praiss
* [[Aristons Grīns]] kā Džeisons
* [[Endrū Divofs]] kā Mihails Bakuņins
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Treisija Midendorfa]] kā Bonija
* [[Lana Parilla]] ka Grēta
{{Col-2}}
* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
* [[Roksana Deja]] kā Diāna
* [[Džūlija Bouena]] kā Sāra Vagnera
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis (balss)
* [[Džoa Bulijs]] kā Lūks
* [[Dastins Geigers]] kā Metjū
* [[Tedijs Velss]] kā Aivans
* Medisona kā suns Vinsents
* [[Šons Duglass Hobans]] kā Dags
* [[Mārdžorija Marjane]] kā Beta
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt1004798/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] — 1. daļa; [https://www.imdb.com/title/tt26421545/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] — 2. daļa
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-22-through-the-looking-glass-part-1/ Metacritic profils] — 1. daļa; [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-23-through-the-looking-glass-part-2/ Metacritic profils] 2. daļa
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>c0907t4x7w1a5m2bof70y0ohj3se1eb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maikls Emersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624751</id>
    <revision>
      <id>4454792</id>
      <parentid>4447854</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T14:13:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454792</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13635" sha1="esxvac78pq57pay6pleo32q7qlahykv" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Maikls Emersons
| vārds_orig = ''Michael Emerson''
| attēls = Michael Emerson SDCC 2013.jpg
| komentārs = Maikls Emersons 2013. gadā
| dz vārds = Maikls Ričards Emersons
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1954|09|7}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Aiova|Sīdarrepidsa}}
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1990—pašlaik
| emibalva = 2001: Labākā vieslomā drāmas seriālā (''[[The Practice]]'')&lt;br&gt;2009: Labākā otrā plāna loma drāmas seriālā (&quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;)
| apbalvojumi = 2008: [[Saturna balva]] kategorijā &quot;Labākā otrā plāna loma televīzijā&quot; (&quot;Pazudušie&quot;)
}}

'''Maikls Ričards Emersons''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Michael Richard Emerson''; dzimis {{dat|1954|9|7}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris, kurš plašāk pazīstams kā Bens Lainuss seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, Hеrolds Finčs seriālā ''[[Person of Interest]]'' un Līlands Taunsends seriālā &quot;[[Ļaunums (seriāls)|Ļaunums]]&quot;. Pazīstams arī ar lomām seriālos &quot;[[Bulta (seriāls)|Bulta]]&quot; un &quot;[[Elsbete]]&quot;, kā arī filmās &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot;, &quot;[[Zorro leģenda]]&quot; un &quot;[[Neuzticīgā]]&quot;.
== Dzīvesgājums ==
Maikls Emersons piedzima 1952. gada 7. septembrī [[Sīdarrepidsa|Sīdarrepidsā]], [[Aiova|Aiovas štatā]], Ronaldam Emersonam, apdrošināšanas pārdevējam, un Kerolai Emersonai, bibliotekārei [[Demoina]]s Vēstures biedrībā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.drake.edu/2009/10/05/alumnus-michael-emerson-wins-emmy-award-for-work-in-lost/|title=Alumnus Michael Emerson wins Emmy Award for work in 'Lost'|last=Olsen|first=Carl|website=Drake University Newsroom|access-date=2026-03-03|date=2009-10-05|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/michael-emerson-age-net-worth-family-career-timeline/|title=Michael Emerson: Age, Net Worth, Family &amp; Career Timeline|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-03-03|date=2025-01-23|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Emersons uzauga [[Tolido (Aiova)|Tolido]], kur viņš bija skolas pūtēju orķestra dalībnieks.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Aktieris stāsta, ka viņš bija nedaudz &quot;pazudis pusaudzis&quot;, kas pamudināja viņu pievienoties runas un debašu klubiem, un vēlāk viņš saka piedalīties skolas teātra izrādēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc vidusskolas beigšanas Maikls Emersons saņēma akadēmisko stipendiju no [[Dreika universitāte]]s Demoinā un iestājās tās teātra fakultātē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņš to absolvēja 1976. gadā, iegūstot bakalaura grādu teātra mākslā ar tēlotājmākslas specializāciju.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://whataboutmichaelemerson.wordpress.com/michael/facts/|title=Facts|access-date=2026-03-03|date=2010-10-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš turpināja studijas [[Pārsonsa universitāte|Pārsonsa universitātē]] un Nacionālajā teātra institūtā [[Jūdžina O'Nīla Teātra centrs|Jūdžina O'Nīla Teātra centrā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1980. gados Emersons pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur atrada maz aktiera darba iespēju. Lai sevi uzturētu, viņš strādāja mazumtirdzniecībā un par ilustratoru vairākām avīzēm.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/michael-emerson/|title=Michael Emerson - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-03-03|date=2025-12-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Ap šo laiku viņš satika savu pirmo sievu, kura ieteica viņam pārcelties uz [[Džeksonvila|Džeksonvilu]] [[Florida|Floridā]], kur dzīvoja viņas ģimene. Emersons pieņēma šo ieteikumu un 1986. gadā pārcēlās uz turieni, kur vairākus gadus strādāja par aktieri un režisoru Džeksonvilas teātra iestudējumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1990. gadu sākumā Maikls Emersons izšķīrās no sievas un pat apsvēra iespēju pamest aktiermākslu, lai kļūtu par skolotāju.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tomēr, sekojot dramaturga drauga ieteikumam, viņš iestājās [[Alabamas Šekspīra universitāte|Alabamas Šekspīra]] [[Alabamas Šekspīra universitāte|universitātes]] aktiermākslas maģistra programmā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Pēc maģistra grāda iegūšanas Emersons atgriezās Ņujorkā, kur sāka piedalīties atzītās Brodvejas izrādēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Emersona izrāviens teātrī notika 1997. gadā, kad viņš tika izvēlēts otrā plāna lomai iestudējumā, kas balstīts uz [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] tiesas prāvu. Tomēr aktieris, kurš atveidoja Vaildu, tika atlaists, un viņa vietā tika izvēlēts Emersons. Pēc tam viņš saņēma kritiķu atzinību par savu sniegumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Karjera ==
1990. gadā Maikls Emersons debitēja kā aktieris nelielā lomā mazbudžeta filmā ''Orpheus Descending''. Savu pirmo lielo lomu viņš ieguva tikai 1998. gadā filmā &quot;[[Sirds spēlītes]]&quot;. Tajā pašā gadā aktieris atteicās no piedāvājuma filmēties [[Maikls Bejs|Maikla Beja]] filmā &quot;[[Armagedons (filma)|Armagedons]]&quot;, izvēloties piedalīties teātra izrādē. 2000. gadā viņš piedalījās sešās seriāla ''[[The Practice]]'' sērijās, kas viņam atnesa pirmo atpazīstamību un [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]]. Vēlāk, 2002. gadā, viņš piedalījās seriālu &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; un &quot;[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]&quot; sērijās, kā arī atveidoja otrā plāna lomu filmā &quot;[[Neuzticīgā|Neuzticīga]]&quot;. 2004. gadā Emersons atveidoja otrā plāna lomu mazbudžeta filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot;, kas vēlāk saņēma kritiķu atzinību un aizsāka veselu [[Zāģis (filmu cikls)|filmu sēriju]]. Pēc aktiera teiktā, filmēšanās šajā filmā bija sarežģīta, taču viņš piekrita tajā piedalīties galvenokārt filmas noslēguma dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/saw-zep-villain-ending/|title=Original Saw 'Villain' Only Joined the Film Because of the Ending|last=Furzan|first=Federico|website=MovieWeb|access-date=2026-03-03|date=2024-08-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

Emersona loma seriālā ''The Practice'' piesaistīja seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; producentu uzmanību, kuri uzaicināja viņu atveidot Henriju Geilu seriāla [[Pazudušie (2. sezona)|otrajā sezonā]]. Sākotnēji loma bija paredzēta tikai trim sērijām, taču, pateicoties producentu atzinībai par Emersona aktierspēli, viņi nolēma padarīt viņa tēlu par otrā plāna varoni, paplašinot viņa dalību līdz astoņām sērijām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Vēlāk tēls attīstījās, un izrādījās, ka viņa īstais vārds ir Bens Lainuss. Turpmākajās sezonās Maikls Emersons kļuva par vienu no galvenajiem varoņiem, parādoties kopumā 60 seriāla sērijās. Pēc aktiera teiktā, viņš pats nezināja, ka viņa tēls izrādīsies pavisam citāds, nekā bija gaidījis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syfy.com/syfy-wire/michael-emerson-on-evil-lost-and-his-acting-secrets|title=Michael Emerson on Evil, Lost, and his acting secrets|website=SYFY|access-date=2026-03-03|date=2019-10-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Emersona atveidoto tēlu vairāki izdevumi ir ierindojuši starp visu laiku labākajiem televīzijas seriālu ļaundariem, un par šo lomu viņš ir saņēmis vairākas balvas, tostarp ''Emmy'' un [[Saturna balva|Saturna balvu]], kā arī nomināciju [[Zelta globusa balva]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/tv-movies/tv-movie-lists/40-greatest-tv-villains-of-all-time-26500/|title=40 Greatest TV Villains of All Time|last=Collins|first=Sean T.|website=Rolling Stone|access-date=2026-03-03|date=2019-09-04|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.purewow.com/entertainment/best-tv-villains|title=The 40 Best TV Villains, Ranked from Somewhat Sinful to Downright Wicked|website=PureWow|access-date=2026-03-03|date=2023-03-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvline.com/lists/best-tv-villains-list-photos/|title=Best TV Villains, Ranked: 60 Baddies From Vampire Diaries, Game Of Thrones, The Boys, Dynasty, Buffy And More|last=Staff|first=TVLine|website=TVLine|access-date=2026-03-03|date=2023-06-18|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā Maikls Emersons pievienojās seriālam ''[[Person of Interest]]'', kas ir arī &quot;Pazudušie&quot; veidotāja [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramsa]] projekts, un tajā Emersons atveidoja galveno lomu līdz seriāla noslēgumam 2016. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://creammagazine.com/2016/09/01/interview-with-michael-emerson-star-of-person-of-interest/|title=Interview with Michael Emerson: Star of ‘Person Of Interest’|last=Creammagazine|access-date=2026-03-03|date=2016-09-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

No 2017. līdz 2018. gadam Maikls Emersons parādījās septiņās seriāla &quot;[[Bulta (seriāls)|Bulta]]&quot; sērijās. 2019. gadā aktieris saņēma seriāla &quot;[[Ļaunums (seriāls)|Ļaunums]]&quot; pilotsērijas scenāriju un izrādīja interesi par dalību projektā; turklāt seriāla filmēšana notika Ņujorkā, kur dzīvo Emersons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patheos.com/blogs/reelfaith/2021/09/exclusive-qa-michael-emerson-talks-evil-the-supernatural-and-the-future-of-lost.html|title=Exclusive Q&amp;A: Michael Emerson Talks 'Evil,' The Supernatural, And The Future Of 'LOST'|last=Hamby|first=DeWayne|last2=Faith|first2=Reel|website=Reel Faith|access-date=2026-03-03|date=2021-09-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Seriālā &quot;Ļaunums&quot; viņš atveidoja vienu no galvenajām lomām līdz seriāla noslēgumam 2024. gadā. No 2024. līdz 2025. gadam aktieris parādījās piecās seriāla &quot;[[Elsbete]]&quot; sērijās. 2024. gadā Maikls Emersons piedalījās vienā seriāla ''[[Fallout (seriāls)|Fallout]]'' sērijā, vēlāk atkārtojot savu lomu arī otrās sezonas sērijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/fallout-show-cast-character-guide/|title=Fallout Season 2's Cast: Get To Know The New &amp; Returning Characters|last=Gibbons|first=Ben|website=ScreenRant|access-date=2026-03-03|date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
1998. gadā Maikls Emersons apprecējās ar aktrisi [[Kerija Prestone|Keriju Prestonu]]. Prestone parādījās vairākās seriāla ''Person of Interest'' sērijās, kurās Emersons atveidoja galveno lomu. Savukārt Emersons piedalījās vairākās seriāla &quot;Elsbete&quot; sērijās, kurās Prestone atveido galveno lomu. Zināms, ka pārim ir viens bērns.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pats Maikls Emersons ir klasiskās mūzikas un literatūras cienītājs. Papildus aktiera karjerai viņš atbalsta vietējās teātra izrādes Ņujorkā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Maikls Emersons ir arī tuvs draugs aktierim [[Terijs O'Kvīns|Terijam O'Kvīnam]], ar kuru viņš sadraudzējās seriāla &quot;Pazudušie&quot; uzņemšanas laukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0256237/bio/|title=Michael Emerson - Biography|website=IMDb|access-date=2026-03-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|1990
|''[[Orpheus Descending]]''
|klauns
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1998
|&quot;[[Sirds spēlītes]]&quot; (''Playing by Heart'')
|Bosko
|-
|''[[The Impostors]]''
|Bērtoma asistents
|-
|1999
|&quot;[[Starp spēli un mīlu]]&quot; (''For Love of the Game'')
|durvju sargs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2002
|''[[The Laramie Project]]''
|mācītājs
|-
|&quot;[[Neuzticīgā|Neuzticīga]]&quot; (''Unfaithful'')
|Džošs
|-
|2004
|&quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; (''Saw'')
|Zeps Hindls
|-
|2005
|&quot;[[Zorro leģenda]]&quot; (''The Legend of Zorro'')
|Herigans
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2000—2001
|''[[The Practice]]''
|Viljams Hinks
|6 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2002
|&quot;[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order: Criminal Intent'')
|Garijs Renkins
|sērija: ''Phantom''
|-
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X faili. Slepenās lietas]]&quot; (''X Files'')
|Olivers Mārtins
|sērija: ''Sunshine Days''
|-
|2003
|''[[Without a Trace]]''
|Stjūarts Vesmars
|sērija: ''Victory for Humanity''
|-
|2004
|''[[Law &amp; Order: Special Victims Unit]]''
|Alans Šejs
|sērija: ''Ritual''
|-
|2005
|''[[The Inside]]''
|Mārtijs Menings
|sērija: ''Pre-Filer''
|-
|2007
|&quot;[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]&quot; (''Lost: Missing Pieces'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Bendžamins &quot;Bens&quot; Lainuss]]
|2 minisērijas
|-
|2006—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|Bendžamins &quot;Bens&quot; Lainuss
|galvenā loma; 60 sērijas
|-
|2011
|''[[Parenthood]]''
|Endijs Ficdžeralds
|sērija: ''Amazing Andy and His Wonderful World of Bugs''
|-
|2011—2016
|''[[Person of Interest]]''
|Harolds Finčs
|galvenā loma; 103 sērijas
|-
|2017—2018
|&quot;[[Bulta (seriāls)|Bulta]]&quot; (''Arrow'')
|Keidens Džeimss
|7 sērijas
|-
|2018
|&quot;[[Mocarts džungļos]]&quot; (''Mocart in the Jungle'')
|Mortons Nortons
|2 sērijas
|-
|2019—2024
|&quot;[[Ļaunums (seriāls)|Ļaunums]]&quot; (''Evil'')
|Līlands Taunsends
|galvenā loma; 44 sērijas
|-
|2024—2025
|&quot;[[Elsbete]]&quot; (''Elsbeth'')
|tiesniesis Miltons Kroufords
|5 sērijas
|-
|2024; 2026
|[[Fallout (seriāls)|''Fallout'']]
|Sigijs Vilzigs
|2 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Emersons, Maikls}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV teātra aktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>esxvac78pq57pay6pleo32q7qlahykv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilmatsalu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625049</id>
    <revision>
      <id>4454913</id>
      <parentid>4425272</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T20:47:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4454913</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2934" sha1="6a4z42t3f6v1afafz6v2efe69tm5fxs" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ilmatsalu
| official_name = ''Ilmatsalu''
| settlement_type = lielciems
| image_skyline = Ilmatsalu mõisa peahoone 2006. aastal.jpg
| image_caption = Ilmatsalu muižas kungu māja
| image_flag = 
| flag_size = 
| image_shield = 
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Igaunija#Tartu apriņķis
| pushpin_label_position = 
| latd = 58 | latm = 23 | lats = 30 | latNS = N
| longd = 26 | longm = 32 | longs = 30 | longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{EST}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Tartu apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Tartu (pašvaldība)|Tartu pilsēta]]
| established_title = Pirmoreiz minēts
| established_date = 1543
| area_total_km2 = 1.1
| elevation_m = 45
| population_total = 358
| population_as_of = 2019
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 61401
}}

'''Ilmatsalu''' ({{val|et|Ilmatsalu}}) ir lielciems [[Igaunija]]s dienvidaustrumu daļā, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķa]] [[Tartu (pašvaldība)|Tartu pilsētas pašvaldībā]]. Tas atrodas [[Emajegi]] pietekas Ilmatsalu upes krastā, aptuveni 10 kilometrus uz rietumiem no [[Tartu]]. Līdz 2017. gada administratīvajai reformai Ilmatsalu bija Tehtveres pagasta administratīvais centrs.

== Saimniecība ==
Lielciema saimnieciskā dzīve vēsturiski bijusi saistīta ar muižas un vēlāk kolhoza darbību, īpaši koncentrējoties uz lauksaimniecību un zivkopību. Ciema apkārtnē atrodas mākslīgi izveidoti zivju dīķi, kas sākotnēji kalpoja saimnieciskiem mērķiem, bet mūsdienās ir kļuvuši par nozīmīgu dabas tūrisma un putnu vērošanas vietu.

Mūsdienās Ilmatsalu darbojas kā Tartu pavadoņciems — lielākā daļa iedzīvotāju strādā tuvējā pilsētā. Ciemā ir attīstīta vietējā infrastruktūra: pamatskola, mūzikas skola, bērnudārzs, bibliotēka, sporta zāle un pirts. Nozīmīgs vietējās ekonomikas dzinējspēks ir tūrisms, ko piesaista Ilmatsalu—Kereveres dabas taka (''Ilmatsalu-Kärevere linnutee'').

== Vēsture ==
Rakstītos avotos Ilmatsalu (''Ilmetz'') pirmo reizi minēts 1543. gadā. Apdzīvotās vietas attīstību noteica Ilmatsalu muiža, kuras kungu māja vēlīnā klasicisma stilā celta 19. gadsimta beigās. 19. gadsimtā muižā darbojās viena no lielākajām ķieģeļu cepļiem Igaunijā, kurā ražotos ķieģeļus izmantoja daudzu Tartu ēku celtniecībai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.tartu.ee/en/city-districts Tartu pilsētas pašvaldības vietne]{{Novecojusi saite}} (angliski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Igaunijas lielciemi]]
[[Kategorija:Tartu apriņķis]]</text>
      <sha1>6a4z42t3f6v1afafz6v2efe69tm5fxs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alans Deils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625060</id>
    <revision>
      <id>4454820</id>
      <parentid>4454614</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:17:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:ASV aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:ASV kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16986" sha1="myl9m2ycjy5brjjp6azc8betyvdqfjy" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Alans Deils
| vārds_orig = ''Alan Dale''
| attēls = Alan Dale 2009 (cropped-J1).jpg
| komentārs = Alans Deils 2009. gadā
| dz vārds = Alans Hjū Deils
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1947|05|6}}
| dz vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Dienvidsala|Danīdina}}
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1978—pašlaik
}}
'''Alans Hjū Deils''' ({{val|en|Alan Hugh Dale}}; dzimis {{dat|1947|5|6}}) ir [[Jaunzēlande]]s, [[Austrālija|austrāliešu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris. Plašāk pazīstams kā Kalebs Nikols seriālā ''[[The O.C.]]'', Džozefs Anderss seriālā &quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot;, Bredfords Mīdijs seriālā &quot;[[Neglītā Betija]]&quot; un Čārlzs Vidmors seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;. Pazīstams ar lomām seriālos &quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot;, &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, &quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; un &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]&quot;, kā arī filmās &quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot;, &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; un &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot;. Deils atveidoja arī vienu no galvenajām lomām austrāliešu ziepju operās &quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; (1985—1993) un ''[[The Young Doctors]]'' (1979—1983).

Alans Deils ir vislabāk pazīstams ar savām autoritāru un konservatīvu cilvēku lomām, bieži vien atveido lielus biznesmeņus, ģenerāļus vai svarīgas valdības amatpersonas, &quot;kas izstaro bagātību, pašapmierinātību un nopietnību&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://observer.com/2008/10/dont-know-alan-dale-yes-you-do/|title=Don’t Know Alan Dale? Yes You Do!|last=Rosen|first=Christopher|website=Observer|access-date=2026-03-07|date=2008-10-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Alans Deils piedzima 1947. gada 6. maijā [[Danīdina|Danīdinā]], [[Jaunzēlande]]s [[Dienvidsala|Dienvidsalā]]. Viņš sāka interesēties par teātri pusaudža gados, kad viņa vecāki [[Oklenda|Oklendā]] uzcēla nelielu teātri, kur Deils aizkulisēs vadīja vēja mašīnu un laiku pa laikam uzstājās izrādēs. Skolā viņš piedalījās talantu konkursos un bija arī labs [[Regbijs|regbija]] spēlētājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whatsonstage.com/news/20-questions-with-alan-dale_19797/|title=20 Questions With … Alan Dale|access-date=2026-03-07|date=2008-03-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hobotrashcan.com/2010/03/23/one-on-one-with-alan-dale/|title=One on One with Alan Dale – HoboTrashcan|access-date=2026-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc skolas beigšanas Alans Deils apsvēra karjeru sportā, bet galu galā izvēlējās teātri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzonscreen.com/profile/alan-dale/biography|title=Alan Dale {{!}} NZ On Screen|last=Screen|first=NZ On|website=www.nzonscreen.com|access-date=2026-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pirms aktiera karjeras Alans Deils strādāja dažādos darbos, tostarp pārdeva automašīnas un nekustamo īpašumu, kā arī bija piena piegādātājs. Viņš arī īslaicīgi atgriezās universitātē, lai pamēģinātu iegūt grādu [[Jurisprudence|jurisprudencē]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lettersfromlascruces.wordpress.com/2018/06/02/artist-spotlight-alan-dale/|title=ARTIST SPOTLIGHT: Alan Dale|last=rickshaibani|website=Letters from Las Cruces|access-date=2026-03-07|date=2018-06-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
1978. gadā, uzzinot, ka kāds radio dīdžejs pārtrauca darbu tiešraidē, Alans Deils pārliecināja radiostacijas vadību viņu nolīgt. Tajā pašā dienā, kad viņam bija paredzēta pirmā uzstāšanās radio, viņš ieguva lomu televīzijas seriālā ''Radio Waves'', kur debitēja kā viens no galvenajiem varoņiem. Tomēr seriāls bija īslaicīgs un pēc deviņiem mēnešiem tika atcelts. Pēc aktiera teiktā, tā kā Jaunzēlandē tolaik nebija ne attīstīta teātra, ne televīzijas industrijas un viņš vairākus mēnešus bija bez darba, Deils nolēma pārcelties uz [[Austrālija|Austrāliju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Sidneja|Sidnejā]] Alans Deils pieteicās [[Sidnejas Nacionālā dramatiskās mākslas institūtā|Nacionālajā dramatiskās mākslas institūtā]], taču tika noraidīts, jo bija daudz vecāks par pārējiem kursabiedriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņš ieguva galveno lomu seriālā ''[[The Young Doctors]]'', kur spēlēja no 1979. līdz 1983. gadam, vienlaikus strādājot arī nepilnu slodzi radio. 1985. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu [[ziepju opera]]s &quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; pirmajā sezonā. Tur viņš atveidoja lomu astoņus gadus, līdz aizgāja konflikta ar seriāla veidotājiem dēļ. Kā Deils vēlāk atcerējās, darbs pie šī seriāla bija viņa sliktākā pieredze, jo pēc viņa vārdiem, producenti nepietiekami atalgo aktierus, neskatoties uz seriāla lielajiem panākumiem gan Austrālijā, gan ārzemēs.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/entertainment/tv-radio/109016885/neighbours-christmas-kiwi-alan-dale-returns-to-show-20-years-after-character-died#:~:text=*%20%22I%20used%20to%20fight%20them%20all,Joseph%20Anders%20in%20The%20CW's%20Dynasty%20reboot.|title=Stuff|website=www.stuff.co.nz|access-date=2026-03-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc daudziem strīdiem 1993. gadā Deils pameta seriālu, un viņa varonis seriālā nomira no [[sirdslēkme]]s. Pēc tam Deilam bija grūti atrast darbu, jo viņu bieži asociēja ar viņa varoni no seriāla &quot;Kaimiņi&quot;. 1995. gadā Deils uz īsu laiku atgriezās Jaunzēlandē, lai filmētos kopā ar savu kolēģi seriālā ''Plainclothes'', taču seriāls drīz tika atcelts, un Deils atgriezās Austrālijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc vairākām epizodiskām lomām citos seriālos 1999. gadā Deils filmējās televīzijas filmā ''[[First Daughter]]'', amerikāņu filmā, kas tika uzņemta Austrālijā. Pēc aktiera teiktā, filmēšanas laikā viņš nejauši dzirdējis vienu no producentiem lamājamies un kliedzam par to, cik daudz naudas pelna viens no amerikāņu aktieriem, kurš papildus tam vēl lidoja pirmajā klasē uz filmēšanas laukumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc tam Alans Deils nolēma doties uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un izmēģināt veiksmi kā aktierim Holivudā.

Kopā ar savu pašreizējo sievu un divus gadus veco dēlu Alans Deils pārcēlās uz ASV, [[Losandželosa|Losandželosā]], par pārcelšanos stāstot tikai tuviem draugiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Losandželosā viņš sevi reklamēja kā lētu pusmūža aktieri un sāka iegūt nelielas lomas populāros televīzijas seriālos.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; No 2000. līdz 2001. gadam viņš spēlēja trijās seriāla ''[[ER (seriāls)|ER]]'' sērijās, bet 2002. gadā parādījās trijās seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X faili. Slepenās lietas]]&quot; sērijās, iepriekš piedaloties 2001. gada atvasinātajā seriālā ''[[The Lone Gunmen]]''. Pēc valdības un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku lomām seriālos ''[[JAG]]'' un &quot;[[Rietumu spārns]]&quot; Alans Deils turpināja spēlēt nopietnus valdības pārstāvjus seriālā &quot;[[CSI Maiami]]&quot;, kā arī astoņās seriāla &quot;[[24 (seriāls)|24]] [[24 (seriāls)|stundas]]&quot; sērijās. 2003. gadā Alans Deils ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu amerikāņu televīzijas seriālā ''[[The O.C.]]'', kur viņš spēlēja līdz 2005. gadam. Aktieris vēlāk teica, ka bija vīlies, kad viņam paziņoja, ka viņa varonis tiks nogalināts pēc otrās sezonas, taču, iespējams, tas nāca par labu, jo ''The O.C.'' reitingi nākamajā sezonā kritās un recenzijas kļuva sliktākas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/2006/08/23/ign-interview-alan-dale|title=IGN Interview: Alan Dale|last=Goldman|first=Eric|website=IGN|access-date=2026-03-07|date=2006-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2003. līdz 2016. gadam Alans Deils periodiski parādījās seriālā &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kur viņš atkārtoja savu lomu no seriāla ''JAG''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/alan-dale-lost-villain-after-ncis/|title=Before Getting 'Lost,' This Fan-Favorite Star Appeared in 'NCIS'|last=Dee|first=Jake|website=MovieWeb|access-date=2026-03-07|date=2025-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Alans Deils sāka filmēties arī filmās, spēlējot otrā plāna lomas tādās filmās kā &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; un &quot;[[Holivudas policisti]]&quot;.

2006. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu jaunajā seriālā &quot;[[Neglītā Betija]]&quot;, kurā viņš spēlēja līdz 2007. gadam. Pēc pilotsērijas filmēšanas Deils uzzināja par atlasi Čārlza Vidmora lomai vienā seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodē, un pēc noklausīšanās šo lomu ieguva.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņa varonis vēlāk parādījās arī vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē, taču Deils nebija pārliecināts, vai viņš seriālā parādīsies vēlreiz, tāpēc 2008. gadā viņš devās uz [[Anglija|Angliju]], kur piecus mēnešus [[Londona|Londonā]] uzstājās mūziklā ''Spamalot''. Tomēr [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]] Deila varonim bija jāparādās četrās epizodēs, tāpēc &quot;Pazudušie&quot; komanda devās uz Londonu, lai filmētu ainas ar Deilu, jo viņš nevarēja atlicināt laiku, lai dotos uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur seriāls tika filmēts.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; [[Pazudušie (5. sezona)|Piektajā sezonā]] Alana Deila līgums ietvēra iespēju kļūt par galveno aktieri, taču tas nenotika, lai gan Deila varonim bija paplašināta loma piektajā un [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/07/latest-from-ausiello.html|title=Latest from Ausiello|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-03-07}}&lt;/ref&gt; 2008. gadā Alans Deils parādījās nelielā lomā filmā &quot;[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]&quot;, bet 2011. gadā viņš atveidoja lomas filmās &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; un &quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot;.

Alans Deils filmējās piecās seriāla &quot;[[Svīta (seriāls)|Svīta]]&quot; sērijās, kā arī 2015. gada tāda [[Svīta (filma)|paša nosaukuma filmā]], kas ir seriāla turpinājums. 2014. gadā viņš filmējās filmā &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot;. Pēc tam viņš turpināja spēlēt nelielas lomas seriālos &quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; un &quot;[[Ķermenis kā pierādījums]]&quot;. Deils piedalījās arī deviņās seriāla &quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot; sērijās, ko veidojuši seriāla &quot;Pazudušie&quot; scenāristi, un vienā seriāla ''[[Person of Interest]]'' sērijā, ko veidojis seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]]. No 2014. līdz 2015. gadam Alans Deils filmējās īslaicīgā seriālā ''[[Dominion]]''. 2017. gadā aktieris pievienojās seriālam &quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot;, kas ir 1981. gada tāda paša nosaukuma seriāla atsāknējums. Viņš atveidoja vienu no galvenajām lomām līdz 2021. gadam, kad pameta seriālu. 2018. un 2019. gadā Alans Deils atgriezās kā vieszvaigzne seriālā &quot;Kaimiņi&quot;, neskatoties uz sava tēla nāvi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 2024. gadā Alans Deils filmējās trijās seriāla ''[[Wreck]]'' sērijās, bet 2025. gadā — četrās seriāla ''[[Assassin]]'' sērijās.

== Personīgā dzīve ==
1968. gadā Alans Deils apprecējās ar savu draudzeni Klēru. Pāris izšķīrās 1979. gadā, un Deils kopā ar saviem dēliem Saimonu un Metjū palikā Austrālijā, kamēr Klēra atgriezās Jaunzēlandē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Vēlāk Saimons kļuva par dīdžeju radiostacijā ''Kiss 100'', bet Metjū kļuva par aktieri un rakstnieku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0197638/bio/|title=Alan Dale - Biography|website=IMDb|access-date=2026-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1990. gadā Alans Deils apprecējās otro reizi — ar Treisiju Pīrsoni, kura 1986. gadā kļuva par Mis Austrāliju. Viņi satikās 1986. gadā un apprecējās 1990. gada aprīlī. Pārim ir divi dēli — Niks un Daniels.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Izvēlēta filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2002
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; (''Star Trek: Nemesis'')
|pretors Hirens
|-
|2003
|&quot;[[Holivudas policisti]]&quot; (''Hollywood Homicide'')
|komandieris Prestons
|-
|2004
|&quot;[[Pēc saulrieta]]&quot; (''After the Sunset'')
|drošības vadītājs
|-
|2008
|&quot;[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]&quot; (''Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull'')
|ģenerālis Ross
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Galvenais - nebaidīties!]]&quot; (''A Little Bit of Heaven'')
|doktors Sanderss
|-
|''[[Don't Be Afraid of the Dark]]''
|Čārlzs Džeikobijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; (''The Girl with the Dragon Tattoo'')
|detektīvs Īzaksons
|-
|&quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot; (''Priest'')
|monsinjors Čemberleins
|-
|2014
|&quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot; (''Captain America: The Winter Soldier'')
|padomnieks Rokvels
|-
|2015
|&quot;[[Svīta (filma)|Svīta]]&quot; (''Entourage'')
|Džons Eliss
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1978
|''Radio Waves''
|Džeks Delamors
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|1979—1983
|''[[The Young Doctors]]''
|Džons Forests
|galvenā loma
|-
|1985—1993; 2018—2019
|&quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; (''Neighbours'')
|Džims Robinsons
|galvenā loma; 1066 sērijas
|-
|1997
|''[[Blue Hellers]]''
|Rods Raits
|sērija: ''Off the Air''
|-
|1997—1998
|''[[State Coroner]]''
|Dadlijs Millss
|8 sērijas
|-
|2000—2001
|''[[ER (seriāls)|ER]]''
|Els Patersons
|3 sērijas
|-
|2001
|''[[The Lone Gunman]]''
|Maikls Vilhelms
|sērija: ''Eine Kleine Frohike''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2002
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]&quot; (''X Files'')
|Zobu kociņas vīrs
|3 sērijas
|-
|''[[The Practice]]''
|tiesniesis Roberts Brenfords
|2 sērijas
|-
|2003
|''[[JAG]]''
|Toms Morovs
|2 sērijas
|-
|2002—2003
|&quot;[[Rietumu spārns]]&quot; (''The West Wing'')
|tirdzniecības sekretārs Mičs Braiss
|2 sērijas
|-
|2003
|&quot;[[CSI Maiami]]&quot; (''CSI Miami'')
|Kanādas ģenerālkonsuls Dabajs
|sērija: ''Blood Brothers''
|-
|2003—2004
|&quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; (24)
|viceprezidents Džims Preskots
|8 sērijas
|-
|2003—2005
|''[[The O.C.]]''
|Kalebs Nikols
|galvenā loma; 33 sērijas
|-
|2006—2007
|&quot;[[Neglītā Betija]]&quot; (''Ugly Betty'')
|Bredfords Mīdijs
|galvenā loma; 32 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2008
|&quot;[[Torčvuda]]&quot; (''Torchwood'')
|Koplijs
|sērija: ''Reset''
|-
|''[[Sea Patrol]]''
|Rejs Velsmens
|6 sērijas
|-
|2009
|''[[Law &amp; Order: Special Victims Unit]]''
|tiesniesis Džošua Kēlers
|sērija: ''Liberties''
|-
|2006—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Čārlzs Vidmors]]
|17 sērijas
|-
|2010
|&quot;[[Norakstītais]]&quot; (''Burn Notice'')
|Kens Bokladžs
|sērija: ''Entry Point''
|-
|2011
|&quot;[[Grēcīgā Kālifornija]]&quot; (''Californication'')
|Loids Alans Filips jaunākais
|sērija: ''The Recused''
|-
|2008; 2010—2011
|&quot;[[Svīta (seriāls)|Svīta]]&quot; (''Entourage'')
|Džons Elliss
|5 sērijas
|-
|2011
|''[[Person of Interest]]''
|Ulrihs Kols
|sērija: ''Foe''
|-
|2010; 2012
|''[[Undercovers]]''
|Džeimss Kelvins
|5 sērijas
|-
|2011—2012
|&quot;[[Slepkavība (seriāls)|Slepkavība]]&quot; (''The Killing'')
|senators Ītons
|5 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Ķermenis kā pieradījums]]&quot; (''Body Proof'')
|Emets Heringtons
|sērija: ''Breakout''
|-
|2012—2013
|''[[Hot in Cleveland]]''
|Emets
|8 sērijas
|-
|2014—2015
|''[[Dominion]]''
|ģenerālis Edvards Rīsens
|galvenā loma; 16 sērijas
|-
|2016
|&quot;[[CSI: kibernoziegumi]]&quot; (''CSI: Cyber'')
|Ričards Margolins
|sērija: ''Fit-and-Run''
|-
|2003—2005; 2013; 2015—2016
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|Toms Morovs
|14 sērijas
|-
|2016
|''[[Secret City]]''
|Austrālijas premjerministrs Mārtins Tūhijs
|6 sērijas
|-
|2017
|&quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; (''Homeland'')
|prezidents Morss
|sērija: ''The Return''
|-
|2011—2013; 2017
|&quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot; (''Once Upon a Time'')
|karalis Džordžs/Alberts Spensers
|9 sērijas
|-
|2017—2021
|&quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot; (''Dynasty'')
|Džozefs Anderss
|galvenā loma; 80 sērijas
|-
|2024
|''[[Wreck]]''
|Ouens Devero
|3 sērijas
|-
|2025
|''[[The Assassin]]''
|Ārons Kross
|4 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Deils, Alans}}

[[Kategorija:Austrālijas aktieri]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes aktieri]]
[[Kategorija:ASV kinoaktieri]]</text>
      <sha1>myl9m2ycjy5brjjp6azc8betyvdqfjy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454822</id>
      <parentid>4454820</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:18:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:ASV kinoaktieri]]; pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16994" sha1="eniwoqbz4ig68qhmqr2bl8bf5w286gi" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Alans Deils
| vārds_orig = ''Alan Dale''
| attēls = Alan Dale 2009 (cropped-J1).jpg
| komentārs = Alans Deils 2009. gadā
| dz vārds = Alans Hjū Deils
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1947|05|6}}
| dz vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Dienvidsala|Danīdina}}
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1978—pašlaik
}}
'''Alans Hjū Deils''' ({{val|en|Alan Hugh Dale}}; dzimis {{dat|1947|5|6}}) ir [[Jaunzēlande]]s, [[Austrālija|austrāliešu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris. Plašāk pazīstams kā Kalebs Nikols seriālā ''[[The O.C.]]'', Džozefs Anderss seriālā &quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot;, Bredfords Mīdijs seriālā &quot;[[Neglītā Betija]]&quot; un Čārlzs Vidmors seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;. Pazīstams ar lomām seriālos &quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot;, &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, &quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; un &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]&quot;, kā arī filmās &quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot;, &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; un &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot;. Deils atveidoja arī vienu no galvenajām lomām austrāliešu ziepju operās &quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; (1985—1993) un ''[[The Young Doctors]]'' (1979—1983).

Alans Deils ir vislabāk pazīstams ar savām autoritāru un konservatīvu cilvēku lomām, bieži vien atveido lielus biznesmeņus, ģenerāļus vai svarīgas valdības amatpersonas, &quot;kas izstaro bagātību, pašapmierinātību un nopietnību&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://observer.com/2008/10/dont-know-alan-dale-yes-you-do/|title=Don’t Know Alan Dale? Yes You Do!|last=Rosen|first=Christopher|website=Observer|access-date=2026-03-07|date=2008-10-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Alans Deils piedzima 1947. gada 6. maijā [[Danīdina|Danīdinā]], [[Jaunzēlande]]s [[Dienvidsala|Dienvidsalā]]. Viņš sāka interesēties par teātri pusaudža gados, kad viņa vecāki [[Oklenda|Oklendā]] uzcēla nelielu teātri, kur Deils aizkulisēs vadīja vēja mašīnu un laiku pa laikam uzstājās izrādēs. Skolā viņš piedalījās talantu konkursos un bija arī labs [[Regbijs|regbija]] spēlētājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whatsonstage.com/news/20-questions-with-alan-dale_19797/|title=20 Questions With … Alan Dale|access-date=2026-03-07|date=2008-03-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hobotrashcan.com/2010/03/23/one-on-one-with-alan-dale/|title=One on One with Alan Dale – HoboTrashcan|access-date=2026-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc skolas beigšanas Alans Deils apsvēra karjeru sportā, bet galu galā izvēlējās teātri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzonscreen.com/profile/alan-dale/biography|title=Alan Dale {{!}} NZ On Screen|last=Screen|first=NZ On|website=www.nzonscreen.com|access-date=2026-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pirms aktiera karjeras Alans Deils strādāja dažādos darbos, tostarp pārdeva automašīnas un nekustamo īpašumu, kā arī bija piena piegādātājs. Viņš arī īslaicīgi atgriezās universitātē, lai pamēģinātu iegūt grādu [[Jurisprudence|jurisprudencē]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lettersfromlascruces.wordpress.com/2018/06/02/artist-spotlight-alan-dale/|title=ARTIST SPOTLIGHT: Alan Dale|last=rickshaibani|website=Letters from Las Cruces|access-date=2026-03-07|date=2018-06-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
1978. gadā, uzzinot, ka kāds radio dīdžejs pārtrauca darbu tiešraidē, Alans Deils pārliecināja radiostacijas vadību viņu nolīgt. Tajā pašā dienā, kad viņam bija paredzēta pirmā uzstāšanās radio, viņš ieguva lomu televīzijas seriālā ''Radio Waves'', kur debitēja kā viens no galvenajiem varoņiem. Tomēr seriāls bija īslaicīgs un pēc deviņiem mēnešiem tika atcelts. Pēc aktiera teiktā, tā kā Jaunzēlandē tolaik nebija ne attīstīta teātra, ne televīzijas industrijas un viņš vairākus mēnešus bija bez darba, Deils nolēma pārcelties uz [[Austrālija|Austrāliju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Sidneja|Sidnejā]] Alans Deils pieteicās [[Sidnejas Nacionālā dramatiskās mākslas institūtā|Nacionālajā dramatiskās mākslas institūtā]], taču tika noraidīts, jo bija daudz vecāks par pārējiem kursabiedriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņš ieguva galveno lomu seriālā ''[[The Young Doctors]]'', kur spēlēja no 1979. līdz 1983. gadam, vienlaikus strādājot arī nepilnu slodzi radio. 1985. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu [[ziepju opera]]s &quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; pirmajā sezonā. Tur viņš atveidoja lomu astoņus gadus, līdz aizgāja konflikta ar seriāla veidotājiem dēļ. Kā Deils vēlāk atcerējās, darbs pie šī seriāla bija viņa sliktākā pieredze, jo pēc viņa vārdiem, producenti nepietiekami atalgo aktierus, neskatoties uz seriāla lielajiem panākumiem gan Austrālijā, gan ārzemēs.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/entertainment/tv-radio/109016885/neighbours-christmas-kiwi-alan-dale-returns-to-show-20-years-after-character-died#:~:text=*%20%22I%20used%20to%20fight%20them%20all,Joseph%20Anders%20in%20The%20CW's%20Dynasty%20reboot.|title=Stuff|website=www.stuff.co.nz|access-date=2026-03-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc daudziem strīdiem 1993. gadā Deils pameta seriālu, un viņa varonis seriālā nomira no [[sirdslēkme]]s. Pēc tam Deilam bija grūti atrast darbu, jo viņu bieži asociēja ar viņa varoni no seriāla &quot;Kaimiņi&quot;. 1995. gadā Deils uz īsu laiku atgriezās Jaunzēlandē, lai filmētos kopā ar savu kolēģi seriālā ''Plainclothes'', taču seriāls drīz tika atcelts, un Deils atgriezās Austrālijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc vairākām epizodiskām lomām citos seriālos 1999. gadā Deils filmējās televīzijas filmā ''[[First Daughter]]'', amerikāņu filmā, kas tika uzņemta Austrālijā. Pēc aktiera teiktā, filmēšanas laikā viņš nejauši dzirdējis vienu no producentiem lamājamies un kliedzam par to, cik daudz naudas pelna viens no amerikāņu aktieriem, kurš papildus tam vēl lidoja pirmajā klasē uz filmēšanas laukumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc tam Alans Deils nolēma doties uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un izmēģināt veiksmi kā aktierim Holivudā.

Kopā ar savu pašreizējo sievu un divus gadus veco dēlu Alans Deils pārcēlās uz ASV, [[Losandželosa|Losandželosā]], par pārcelšanos stāstot tikai tuviem draugiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Losandželosā viņš sevi reklamēja kā lētu pusmūža aktieri un sāka iegūt nelielas lomas populāros televīzijas seriālos.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; No 2000. līdz 2001. gadam viņš spēlēja trijās seriāla ''[[ER (seriāls)|ER]]'' sērijās, bet 2002. gadā parādījās trijās seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X faili. Slepenās lietas]]&quot; sērijās, iepriekš piedaloties 2001. gada atvasinātajā seriālā ''[[The Lone Gunmen]]''. Pēc valdības un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku lomām seriālos ''[[JAG]]'' un &quot;[[Rietumu spārns]]&quot; Alans Deils turpināja spēlēt nopietnus valdības pārstāvjus seriālā &quot;[[CSI Maiami]]&quot;, kā arī astoņās seriāla &quot;[[24 (seriāls)|24]] [[24 (seriāls)|stundas]]&quot; sērijās. 2003. gadā Alans Deils ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu amerikāņu televīzijas seriālā ''[[The O.C.]]'', kur viņš spēlēja līdz 2005. gadam. Aktieris vēlāk teica, ka bija vīlies, kad viņam paziņoja, ka viņa varonis tiks nogalināts pēc otrās sezonas, taču, iespējams, tas nāca par labu, jo ''The O.C.'' reitingi nākamajā sezonā kritās un recenzijas kļuva sliktākas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/2006/08/23/ign-interview-alan-dale|title=IGN Interview: Alan Dale|last=Goldman|first=Eric|website=IGN|access-date=2026-03-07|date=2006-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2003. līdz 2016. gadam Alans Deils periodiski parādījās seriālā &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kur viņš atkārtoja savu lomu no seriāla ''JAG''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/alan-dale-lost-villain-after-ncis/|title=Before Getting 'Lost,' This Fan-Favorite Star Appeared in 'NCIS'|last=Dee|first=Jake|website=MovieWeb|access-date=2026-03-07|date=2025-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Alans Deils sāka filmēties arī filmās, spēlējot otrā plāna lomas tādās filmās kā &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; un &quot;[[Holivudas policisti]]&quot;.

2006. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu jaunajā seriālā &quot;[[Neglītā Betija]]&quot;, kurā viņš spēlēja līdz 2007. gadam. Pēc pilotsērijas filmēšanas Deils uzzināja par atlasi Čārlza Vidmora lomai vienā seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodē, un pēc noklausīšanās šo lomu ieguva.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņa varonis vēlāk parādījās arī vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē, taču Deils nebija pārliecināts, vai viņš seriālā parādīsies vēlreiz, tāpēc 2008. gadā viņš devās uz [[Anglija|Angliju]], kur piecus mēnešus [[Londona|Londonā]] uzstājās mūziklā ''Spamalot''. Tomēr [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]] Deila varonim bija jāparādās četrās epizodēs, tāpēc &quot;Pazudušie&quot; komanda devās uz Londonu, lai filmētu ainas ar Deilu, jo viņš nevarēja atlicināt laiku, lai dotos uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur seriāls tika filmēts.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; [[Pazudušie (5. sezona)|Piektajā sezonā]] Alana Deila līgums ietvēra iespēju kļūt par galveno aktieri, taču tas nenotika, lai gan Deila varonim bija paplašināta loma piektajā un [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/07/latest-from-ausiello.html|title=Latest from Ausiello|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-03-07}}&lt;/ref&gt; 2008. gadā Alans Deils parādījās nelielā lomā filmā &quot;[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]&quot;, bet 2011. gadā viņš atveidoja lomas filmās &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; un &quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot;.

Alans Deils filmējās piecās seriāla &quot;[[Svīta (seriāls)|Svīta]]&quot; sērijās, kā arī 2015. gada tāda [[Svīta (filma)|paša nosaukuma filmā]], kas ir seriāla turpinājums. 2014. gadā viņš filmējās filmā &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot;. Pēc tam viņš turpināja spēlēt nelielas lomas seriālos &quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; un &quot;[[Ķermenis kā pierādījums]]&quot;. Deils piedalījās arī deviņās seriāla &quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot; sērijās, ko veidojuši seriāla &quot;Pazudušie&quot; scenāristi, un vienā seriāla ''[[Person of Interest]]'' sērijā, ko veidojis seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]]. No 2014. līdz 2015. gadam Alans Deils filmējās īslaicīgā seriālā ''[[Dominion]]''. 2017. gadā aktieris pievienojās seriālam &quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot;, kas ir 1981. gada tāda paša nosaukuma seriāla atsāknējums. Viņš atveidoja vienu no galvenajām lomām līdz 2021. gadam, kad pameta seriālu. 2018. un 2019. gadā Alans Deils atgriezās kā vieszvaigzne seriālā &quot;Kaimiņi&quot;, neskatoties uz sava tēla nāvi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 2024. gadā Alans Deils filmējās trijās seriāla ''[[Wreck]]'' sērijās, bet 2025. gadā — četrās seriāla ''[[Assassin]]'' sērijās.

== Personīgā dzīve ==
1968. gadā Alans Deils apprecējās ar savu draudzeni Klēru. Pāris izšķīrās 1979. gadā, un Deils kopā ar saviem dēliem Saimonu un Metjū palikā Austrālijā, kamēr Klēra atgriezās Jaunzēlandē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Vēlāk Saimons kļuva par dīdžeju radiostacijā ''Kiss 100'', bet Metjū kļuva par aktieri un rakstnieku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0197638/bio/|title=Alan Dale - Biography|website=IMDb|access-date=2026-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1990. gadā Alans Deils apprecējās otro reizi — ar Treisiju Pīrsoni, kura 1986. gadā kļuva par Mis Austrāliju. Viņi satikās 1986. gadā un apprecējās 1990. gada aprīlī. Pārim ir divi dēli — Niks un Daniels.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Izvēlēta filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2002
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; (''Star Trek: Nemesis'')
|pretors Hirens
|-
|2003
|&quot;[[Holivudas policisti]]&quot; (''Hollywood Homicide'')
|komandieris Prestons
|-
|2004
|&quot;[[Pēc saulrieta]]&quot; (''After the Sunset'')
|drošības vadītājs
|-
|2008
|&quot;[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]&quot; (''Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull'')
|ģenerālis Ross
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Galvenais - nebaidīties!]]&quot; (''A Little Bit of Heaven'')
|doktors Sanderss
|-
|''[[Don't Be Afraid of the Dark]]''
|Čārlzs Džeikobijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; (''The Girl with the Dragon Tattoo'')
|detektīvs Īzaksons
|-
|&quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot; (''Priest'')
|monsinjors Čemberleins
|-
|2014
|&quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot; (''Captain America: The Winter Soldier'')
|padomnieks Rokvels
|-
|2015
|&quot;[[Svīta (filma)|Svīta]]&quot; (''Entourage'')
|Džons Eliss
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1978
|''Radio Waves''
|Džeks Delamors
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|1979—1983
|''[[The Young Doctors]]''
|Džons Forests
|galvenā loma
|-
|1985—1993; 2018—2019
|&quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; (''Neighbours'')
|Džims Robinsons
|galvenā loma; 1066 sērijas
|-
|1997
|''[[Blue Hellers]]''
|Rods Raits
|sērija: ''Off the Air''
|-
|1997—1998
|''[[State Coroner]]''
|Dadlijs Millss
|8 sērijas
|-
|2000—2001
|''[[ER (seriāls)|ER]]''
|Els Patersons
|3 sērijas
|-
|2001
|''[[The Lone Gunman]]''
|Maikls Vilhelms
|sērija: ''Eine Kleine Frohike''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2002
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]&quot; (''X Files'')
|Zobu kociņas vīrs
|3 sērijas
|-
|''[[The Practice]]''
|tiesniesis Roberts Brenfords
|2 sērijas
|-
|2003
|''[[JAG]]''
|Toms Morovs
|2 sērijas
|-
|2002—2003
|&quot;[[Rietumu spārns]]&quot; (''The West Wing'')
|tirdzniecības sekretārs Mičs Braiss
|2 sērijas
|-
|2003
|&quot;[[CSI Maiami]]&quot; (''CSI Miami'')
|Kanādas ģenerālkonsuls Dabajs
|sērija: ''Blood Brothers''
|-
|2003—2004
|&quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; (24)
|viceprezidents Džims Preskots
|8 sērijas
|-
|2003—2005
|''[[The O.C.]]''
|Kalebs Nikols
|galvenā loma; 33 sērijas
|-
|2006—2007
|&quot;[[Neglītā Betija]]&quot; (''Ugly Betty'')
|Bredfords Mīdijs
|galvenā loma; 32 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2008
|&quot;[[Torčvuda]]&quot; (''Torchwood'')
|Koplijs
|sērija: ''Reset''
|-
|''[[Sea Patrol]]''
|Rejs Velsmens
|6 sērijas
|-
|2009
|''[[Law &amp; Order: Special Victims Unit]]''
|tiesniesis Džošua Kēlers
|sērija: ''Liberties''
|-
|2006—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Čārlzs Vidmors]]
|17 sērijas
|-
|2010
|&quot;[[Norakstītais]]&quot; (''Burn Notice'')
|Kens Bokladžs
|sērija: ''Entry Point''
|-
|2011
|&quot;[[Grēcīgā Kālifornija]]&quot; (''Californication'')
|Loids Alans Filips jaunākais
|sērija: ''The Recused''
|-
|2008; 2010—2011
|&quot;[[Svīta (seriāls)|Svīta]]&quot; (''Entourage'')
|Džons Elliss
|5 sērijas
|-
|2011
|''[[Person of Interest]]''
|Ulrihs Kols
|sērija: ''Foe''
|-
|2010; 2012
|''[[Undercovers]]''
|Džeimss Kelvins
|5 sērijas
|-
|2011—2012
|&quot;[[Slepkavība (seriāls)|Slepkavība]]&quot; (''The Killing'')
|senators Ītons
|5 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Ķermenis kā pieradījums]]&quot; (''Body Proof'')
|Emets Heringtons
|sērija: ''Breakout''
|-
|2012—2013
|''[[Hot in Cleveland]]''
|Emets
|8 sērijas
|-
|2014—2015
|''[[Dominion]]''
|ģenerālis Edvards Rīsens
|galvenā loma; 16 sērijas
|-
|2016
|&quot;[[CSI: kibernoziegumi]]&quot; (''CSI: Cyber'')
|Ričards Margolins
|sērija: ''Fit-and-Run''
|-
|2003—2005; 2013; 2015—2016
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|Toms Morovs
|14 sērijas
|-
|2016
|''[[Secret City]]''
|Austrālijas premjerministrs Mārtins Tūhijs
|6 sērijas
|-
|2017
|&quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; (''Homeland'')
|prezidents Morss
|sērija: ''The Return''
|-
|2011—2013; 2017
|&quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot; (''Once Upon a Time'')
|karalis Džordžs/Alberts Spensers
|9 sērijas
|-
|2017—2021
|&quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot; (''Dynasty'')
|Džozefs Anderss
|galvenā loma; 80 sērijas
|-
|2024
|''[[Wreck]]''
|Ouens Devero
|3 sērijas
|-
|2025
|''[[The Assassin]]''
|Ārons Kross
|4 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Deils, Alans}}

[[Kategorija:Austrālijas aktieri]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>eniwoqbz4ig68qhmqr2bl8bf5w286gi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454823</id>
      <parentid>4454822</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:18:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17034" sha1="as8zjyyw5kcc0vhk0vc31m6vnr1p1ow" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Alans Deils
| vārds_orig = ''Alan Dale''
| attēls = Alan Dale 2009 (cropped-J1).jpg
| komentārs = Alans Deils 2009. gadā
| dz vārds = Alans Hjū Deils
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1947|05|6}}
| dz vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Dienvidsala|Danīdina}}
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1978—pašlaik
}}
'''Alans Hjū Deils''' ({{val|en|Alan Hugh Dale}}; dzimis {{dat|1947|5|6}}) ir [[Jaunzēlande]]s, [[Austrālija|austrāliešu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris. Plašāk pazīstams kā Kalebs Nikols seriālā ''[[The O.C.]]'', Džozefs Anderss seriālā &quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot;, Bredfords Mīdijs seriālā &quot;[[Neglītā Betija]]&quot; un Čārlzs Vidmors seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;. Pazīstams ar lomām seriālos &quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot;, &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, &quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; un &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]&quot;, kā arī filmās &quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot;, &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; un &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot;. Deils atveidoja arī vienu no galvenajām lomām austrāliešu ziepju operās &quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; (1985—1993) un ''[[The Young Doctors]]'' (1979—1983).

Alans Deils ir vislabāk pazīstams ar savām autoritāru un konservatīvu cilvēku lomām, bieži vien atveido lielus biznesmeņus, ģenerāļus vai svarīgas valdības amatpersonas, &quot;kas izstaro bagātību, pašapmierinātību un nopietnību&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://observer.com/2008/10/dont-know-alan-dale-yes-you-do/|title=Don’t Know Alan Dale? Yes You Do!|last=Rosen|first=Christopher|website=Observer|access-date=2026-03-07|date=2008-10-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Alans Deils piedzima 1947. gada 6. maijā [[Danīdina|Danīdinā]], [[Jaunzēlande]]s [[Dienvidsala|Dienvidsalā]]. Viņš sāka interesēties par teātri pusaudža gados, kad viņa vecāki [[Oklenda|Oklendā]] uzcēla nelielu teātri, kur Deils aizkulisēs vadīja vēja mašīnu un laiku pa laikam uzstājās izrādēs. Skolā viņš piedalījās talantu konkursos un bija arī labs [[Regbijs|regbija]] spēlētājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whatsonstage.com/news/20-questions-with-alan-dale_19797/|title=20 Questions With … Alan Dale|access-date=2026-03-07|date=2008-03-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hobotrashcan.com/2010/03/23/one-on-one-with-alan-dale/|title=One on One with Alan Dale – HoboTrashcan|access-date=2026-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc skolas beigšanas Alans Deils apsvēra karjeru sportā, bet galu galā izvēlējās teātri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzonscreen.com/profile/alan-dale/biography|title=Alan Dale {{!}} NZ On Screen|last=Screen|first=NZ On|website=www.nzonscreen.com|access-date=2026-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pirms aktiera karjeras Alans Deils strādāja dažādos darbos, tostarp pārdeva automašīnas un nekustamo īpašumu, kā arī bija piena piegādātājs. Viņš arī īslaicīgi atgriezās universitātē, lai pamēģinātu iegūt grādu [[Jurisprudence|jurisprudencē]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lettersfromlascruces.wordpress.com/2018/06/02/artist-spotlight-alan-dale/|title=ARTIST SPOTLIGHT: Alan Dale|last=rickshaibani|website=Letters from Las Cruces|access-date=2026-03-07|date=2018-06-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
1978. gadā, uzzinot, ka kāds radio dīdžejs pārtrauca darbu tiešraidē, Alans Deils pārliecināja radiostacijas vadību viņu nolīgt. Tajā pašā dienā, kad viņam bija paredzēta pirmā uzstāšanās radio, viņš ieguva lomu televīzijas seriālā ''Radio Waves'', kur debitēja kā viens no galvenajiem varoņiem. Tomēr seriāls bija īslaicīgs un pēc deviņiem mēnešiem tika atcelts. Pēc aktiera teiktā, tā kā Jaunzēlandē tolaik nebija ne attīstīta teātra, ne televīzijas industrijas un viņš vairākus mēnešus bija bez darba, Deils nolēma pārcelties uz [[Austrālija|Austrāliju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Sidneja|Sidnejā]] Alans Deils pieteicās [[Sidnejas Nacionālā dramatiskās mākslas institūtā|Nacionālajā dramatiskās mākslas institūtā]], taču tika noraidīts, jo bija daudz vecāks par pārējiem kursabiedriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņš ieguva galveno lomu seriālā ''[[The Young Doctors]]'', kur spēlēja no 1979. līdz 1983. gadam, vienlaikus strādājot arī nepilnu slodzi radio. 1985. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu [[ziepju opera]]s &quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; pirmajā sezonā. Tur viņš atveidoja lomu astoņus gadus, līdz aizgāja konflikta ar seriāla veidotājiem dēļ. Kā Deils vēlāk atcerējās, darbs pie šī seriāla bija viņa sliktākā pieredze, jo pēc viņa vārdiem, producenti nepietiekami atalgo aktierus, neskatoties uz seriāla lielajiem panākumiem gan Austrālijā, gan ārzemēs.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/entertainment/tv-radio/109016885/neighbours-christmas-kiwi-alan-dale-returns-to-show-20-years-after-character-died#:~:text=*%20%22I%20used%20to%20fight%20them%20all,Joseph%20Anders%20in%20The%20CW's%20Dynasty%20reboot.|title=Stuff|website=www.stuff.co.nz|access-date=2026-03-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc daudziem strīdiem 1993. gadā Deils pameta seriālu, un viņa varonis seriālā nomira no [[sirdslēkme]]s. Pēc tam Deilam bija grūti atrast darbu, jo viņu bieži asociēja ar viņa varoni no seriāla &quot;Kaimiņi&quot;. 1995. gadā Deils uz īsu laiku atgriezās Jaunzēlandē, lai filmētos kopā ar savu kolēģi seriālā ''Plainclothes'', taču seriāls drīz tika atcelts, un Deils atgriezās Austrālijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc vairākām epizodiskām lomām citos seriālos 1999. gadā Deils filmējās televīzijas filmā ''[[First Daughter]]'', amerikāņu filmā, kas tika uzņemta Austrālijā. Pēc aktiera teiktā, filmēšanas laikā viņš nejauši dzirdējis vienu no producentiem lamājamies un kliedzam par to, cik daudz naudas pelna viens no amerikāņu aktieriem, kurš papildus tam vēl lidoja pirmajā klasē uz filmēšanas laukumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc tam Alans Deils nolēma doties uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un izmēģināt veiksmi kā aktierim Holivudā.

Kopā ar savu pašreizējo sievu un divus gadus veco dēlu Alans Deils pārcēlās uz ASV, [[Losandželosa|Losandželosā]], par pārcelšanos stāstot tikai tuviem draugiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Losandželosā viņš sevi reklamēja kā lētu pusmūža aktieri un sāka iegūt nelielas lomas populāros televīzijas seriālos.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; No 2000. līdz 2001. gadam viņš spēlēja trijās seriāla ''[[ER (seriāls)|ER]]'' sērijās, bet 2002. gadā parādījās trijās seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X faili. Slepenās lietas]]&quot; sērijās, iepriekš piedaloties 2001. gada atvasinātajā seriālā ''[[The Lone Gunmen]]''. Pēc valdības un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku lomām seriālos ''[[JAG]]'' un &quot;[[Rietumu spārns]]&quot; Alans Deils turpināja spēlēt nopietnus valdības pārstāvjus seriālā &quot;[[CSI Maiami]]&quot;, kā arī astoņās seriāla &quot;[[24 (seriāls)|24]] [[24 (seriāls)|stundas]]&quot; sērijās. 2003. gadā Alans Deils ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu amerikāņu televīzijas seriālā ''[[The O.C.]]'', kur viņš spēlēja līdz 2005. gadam. Aktieris vēlāk teica, ka bija vīlies, kad viņam paziņoja, ka viņa varonis tiks nogalināts pēc otrās sezonas, taču, iespējams, tas nāca par labu, jo ''The O.C.'' reitingi nākamajā sezonā kritās un recenzijas kļuva sliktākas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/2006/08/23/ign-interview-alan-dale|title=IGN Interview: Alan Dale|last=Goldman|first=Eric|website=IGN|access-date=2026-03-07|date=2006-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2003. līdz 2016. gadam Alans Deils periodiski parādījās seriālā &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kur viņš atkārtoja savu lomu no seriāla ''JAG''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/alan-dale-lost-villain-after-ncis/|title=Before Getting 'Lost,' This Fan-Favorite Star Appeared in 'NCIS'|last=Dee|first=Jake|website=MovieWeb|access-date=2026-03-07|date=2025-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Alans Deils sāka filmēties arī filmās, spēlējot otrā plāna lomas tādās filmās kā &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; un &quot;[[Holivudas policisti]]&quot;.

2006. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu jaunajā seriālā &quot;[[Neglītā Betija]]&quot;, kurā viņš spēlēja līdz 2007. gadam. Pēc pilotsērijas filmēšanas Deils uzzināja par atlasi Čārlza Vidmora lomai vienā seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodē, un pēc noklausīšanās šo lomu ieguva.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņa varonis vēlāk parādījās arī vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē, taču Deils nebija pārliecināts, vai viņš seriālā parādīsies vēlreiz, tāpēc 2008. gadā viņš devās uz [[Anglija|Angliju]], kur piecus mēnešus [[Londona|Londonā]] uzstājās mūziklā ''Spamalot''. Tomēr [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]] Deila varonim bija jāparādās četrās epizodēs, tāpēc &quot;Pazudušie&quot; komanda devās uz Londonu, lai filmētu ainas ar Deilu, jo viņš nevarēja atlicināt laiku, lai dotos uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur seriāls tika filmēts.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; [[Pazudušie (5. sezona)|Piektajā sezonā]] Alana Deila līgums ietvēra iespēju kļūt par galveno aktieri, taču tas nenotika, lai gan Deila varonim bija paplašināta loma piektajā un [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/07/latest-from-ausiello.html|title=Latest from Ausiello|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-03-07}}&lt;/ref&gt; 2008. gadā Alans Deils parādījās nelielā lomā filmā &quot;[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]&quot;, bet 2011. gadā viņš atveidoja lomas filmās &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; un &quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot;.

Alans Deils filmējās piecās seriāla &quot;[[Svīta (seriāls)|Svīta]]&quot; sērijās, kā arī 2015. gada tāda [[Svīta (filma)|paša nosaukuma filmā]], kas ir seriāla turpinājums. 2014. gadā viņš filmējās filmā &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot;. Pēc tam viņš turpināja spēlēt nelielas lomas seriālos &quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; un &quot;[[Ķermenis kā pierādījums]]&quot;. Deils piedalījās arī deviņās seriāla &quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot; sērijās, ko veidojuši seriāla &quot;Pazudušie&quot; scenāristi, un vienā seriāla ''[[Person of Interest]]'' sērijā, ko veidojis seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]]. No 2014. līdz 2015. gadam Alans Deils filmējās īslaicīgā seriālā ''[[Dominion]]''. 2017. gadā aktieris pievienojās seriālam &quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot;, kas ir 1981. gada tāda paša nosaukuma seriāla atsāknējums. Viņš atveidoja vienu no galvenajām lomām līdz 2021. gadam, kad pameta seriālu. 2018. un 2019. gadā Alans Deils atgriezās kā vieszvaigzne seriālā &quot;Kaimiņi&quot;, neskatoties uz sava tēla nāvi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 2024. gadā Alans Deils filmējās trijās seriāla ''[[Wreck]]'' sērijās, bet 2025. gadā — četrās seriāla ''[[Assassin]]'' sērijās.

== Personīgā dzīve ==
1968. gadā Alans Deils apprecējās ar savu draudzeni Klēru. Pāris izšķīrās 1979. gadā, un Deils kopā ar saviem dēliem Saimonu un Metjū palikā Austrālijā, kamēr Klēra atgriezās Jaunzēlandē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Vēlāk Saimons kļuva par dīdžeju radiostacijā ''Kiss 100'', bet Metjū kļuva par aktieri un rakstnieku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0197638/bio/|title=Alan Dale - Biography|website=IMDb|access-date=2026-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1990. gadā Alans Deils apprecējās otro reizi — ar Treisiju Pīrsoni, kura 1986. gadā kļuva par Mis Austrāliju. Viņi satikās 1986. gadā un apprecējās 1990. gada aprīlī. Pārim ir divi dēli — Niks un Daniels.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Izvēlēta filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2002
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; (''Star Trek: Nemesis'')
|pretors Hirens
|-
|2003
|&quot;[[Holivudas policisti]]&quot; (''Hollywood Homicide'')
|komandieris Prestons
|-
|2004
|&quot;[[Pēc saulrieta]]&quot; (''After the Sunset'')
|drošības vadītājs
|-
|2008
|&quot;[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]&quot; (''Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull'')
|ģenerālis Ross
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Galvenais - nebaidīties!]]&quot; (''A Little Bit of Heaven'')
|doktors Sanderss
|-
|''[[Don't Be Afraid of the Dark]]''
|Čārlzs Džeikobijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; (''The Girl with the Dragon Tattoo'')
|detektīvs Īzaksons
|-
|&quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot; (''Priest'')
|monsinjors Čemberleins
|-
|2014
|&quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot; (''Captain America: The Winter Soldier'')
|padomnieks Rokvels
|-
|2015
|&quot;[[Svīta (filma)|Svīta]]&quot; (''Entourage'')
|Džons Eliss
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1978
|''Radio Waves''
|Džeks Delamors
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|1979—1983
|''[[The Young Doctors]]''
|Džons Forests
|galvenā loma
|-
|1985—1993; 2018—2019
|&quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; (''Neighbours'')
|Džims Robinsons
|galvenā loma; 1066 sērijas
|-
|1997
|''[[Blue Hellers]]''
|Rods Raits
|sērija: ''Off the Air''
|-
|1997—1998
|''[[State Coroner]]''
|Dadlijs Millss
|8 sērijas
|-
|2000—2001
|''[[ER (seriāls)|ER]]''
|Els Patersons
|3 sērijas
|-
|2001
|''[[The Lone Gunman]]''
|Maikls Vilhelms
|sērija: ''Eine Kleine Frohike''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2002
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]&quot; (''X Files'')
|Zobu kociņas vīrs
|3 sērijas
|-
|''[[The Practice]]''
|tiesniesis Roberts Brenfords
|2 sērijas
|-
|2003
|''[[JAG]]''
|Toms Morovs
|2 sērijas
|-
|2002—2003
|&quot;[[Rietumu spārns]]&quot; (''The West Wing'')
|tirdzniecības sekretārs Mičs Braiss
|2 sērijas
|-
|2003
|&quot;[[CSI Maiami]]&quot; (''CSI Miami'')
|Kanādas ģenerālkonsuls Dabajs
|sērija: ''Blood Brothers''
|-
|2003—2004
|&quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; (24)
|viceprezidents Džims Preskots
|8 sērijas
|-
|2003—2005
|''[[The O.C.]]''
|Kalebs Nikols
|galvenā loma; 33 sērijas
|-
|2006—2007
|&quot;[[Neglītā Betija]]&quot; (''Ugly Betty'')
|Bredfords Mīdijs
|galvenā loma; 32 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2008
|&quot;[[Torčvuda]]&quot; (''Torchwood'')
|Koplijs
|sērija: ''Reset''
|-
|''[[Sea Patrol]]''
|Rejs Velsmens
|6 sērijas
|-
|2009
|''[[Law &amp; Order: Special Victims Unit]]''
|tiesniesis Džošua Kēlers
|sērija: ''Liberties''
|-
|2006—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Čārlzs Vidmors]]
|17 sērijas
|-
|2010
|&quot;[[Norakstītais]]&quot; (''Burn Notice'')
|Kens Bokladžs
|sērija: ''Entry Point''
|-
|2011
|&quot;[[Grēcīgā Kālifornija]]&quot; (''Californication'')
|Loids Alans Filips jaunākais
|sērija: ''The Recused''
|-
|2008; 2010—2011
|&quot;[[Svīta (seriāls)|Svīta]]&quot; (''Entourage'')
|Džons Elliss
|5 sērijas
|-
|2011
|''[[Person of Interest]]''
|Ulrihs Kols
|sērija: ''Foe''
|-
|2010; 2012
|''[[Undercovers]]''
|Džeimss Kelvins
|5 sērijas
|-
|2011—2012
|&quot;[[Slepkavība (seriāls)|Slepkavība]]&quot; (''The Killing'')
|senators Ītons
|5 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Ķermenis kā pieradījums]]&quot; (''Body Proof'')
|Emets Heringtons
|sērija: ''Breakout''
|-
|2012—2013
|''[[Hot in Cleveland]]''
|Emets
|8 sērijas
|-
|2014—2015
|''[[Dominion]]''
|ģenerālis Edvards Rīsens
|galvenā loma; 16 sērijas
|-
|2016
|&quot;[[CSI: kibernoziegumi]]&quot; (''CSI: Cyber'')
|Ričards Margolins
|sērija: ''Fit-and-Run''
|-
|2003—2005; 2013; 2015—2016
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|Toms Morovs
|14 sērijas
|-
|2016
|''[[Secret City]]''
|Austrālijas premjerministrs Mārtins Tūhijs
|6 sērijas
|-
|2017
|&quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; (''Homeland'')
|prezidents Morss
|sērija: ''The Return''
|-
|2011—2013; 2017
|&quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot; (''Once Upon a Time'')
|karalis Džordžs/Alberts Spensers
|9 sērijas
|-
|2017—2021
|&quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot; (''Dynasty'')
|Džozefs Anderss
|galvenā loma; 80 sērijas
|-
|2024
|''[[Wreck]]''
|Ouens Devero
|3 sērijas
|-
|2025
|''[[The Assassin]]''
|Ārons Kross
|4 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Deils, Alans}}

[[Kategorija:Austrālijas aktieri]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>as8zjyyw5kcc0vhk0vc31m6vnr1p1ow</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454824</id>
      <parentid>4454823</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:19:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Austrālijas aktieri]]; pievienoju [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17039" sha1="1ey2r6difi6o0h9x2328vic8cuhfgbg" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Alans Deils
| vārds_orig = ''Alan Dale''
| attēls = Alan Dale 2009 (cropped-J1).jpg
| komentārs = Alans Deils 2009. gadā
| dz vārds = Alans Hjū Deils
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1947|05|6}}
| dz vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Dienvidsala|Danīdina}}
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1978—pašlaik
}}
'''Alans Hjū Deils''' ({{val|en|Alan Hugh Dale}}; dzimis {{dat|1947|5|6}}) ir [[Jaunzēlande]]s, [[Austrālija|austrāliešu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris. Plašāk pazīstams kā Kalebs Nikols seriālā ''[[The O.C.]]'', Džozefs Anderss seriālā &quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot;, Bredfords Mīdijs seriālā &quot;[[Neglītā Betija]]&quot; un Čārlzs Vidmors seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;. Pazīstams ar lomām seriālos &quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot;, &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, &quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; un &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]&quot;, kā arī filmās &quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot;, &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; un &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot;. Deils atveidoja arī vienu no galvenajām lomām austrāliešu ziepju operās &quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; (1985—1993) un ''[[The Young Doctors]]'' (1979—1983).

Alans Deils ir vislabāk pazīstams ar savām autoritāru un konservatīvu cilvēku lomām, bieži vien atveido lielus biznesmeņus, ģenerāļus vai svarīgas valdības amatpersonas, &quot;kas izstaro bagātību, pašapmierinātību un nopietnību&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://observer.com/2008/10/dont-know-alan-dale-yes-you-do/|title=Don’t Know Alan Dale? Yes You Do!|last=Rosen|first=Christopher|website=Observer|access-date=2026-03-07|date=2008-10-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Alans Deils piedzima 1947. gada 6. maijā [[Danīdina|Danīdinā]], [[Jaunzēlande]]s [[Dienvidsala|Dienvidsalā]]. Viņš sāka interesēties par teātri pusaudža gados, kad viņa vecāki [[Oklenda|Oklendā]] uzcēla nelielu teātri, kur Deils aizkulisēs vadīja vēja mašīnu un laiku pa laikam uzstājās izrādēs. Skolā viņš piedalījās talantu konkursos un bija arī labs [[Regbijs|regbija]] spēlētājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whatsonstage.com/news/20-questions-with-alan-dale_19797/|title=20 Questions With … Alan Dale|access-date=2026-03-07|date=2008-03-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hobotrashcan.com/2010/03/23/one-on-one-with-alan-dale/|title=One on One with Alan Dale – HoboTrashcan|access-date=2026-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc skolas beigšanas Alans Deils apsvēra karjeru sportā, bet galu galā izvēlējās teātri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzonscreen.com/profile/alan-dale/biography|title=Alan Dale {{!}} NZ On Screen|last=Screen|first=NZ On|website=www.nzonscreen.com|access-date=2026-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pirms aktiera karjeras Alans Deils strādāja dažādos darbos, tostarp pārdeva automašīnas un nekustamo īpašumu, kā arī bija piena piegādātājs. Viņš arī īslaicīgi atgriezās universitātē, lai pamēģinātu iegūt grādu [[Jurisprudence|jurisprudencē]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lettersfromlascruces.wordpress.com/2018/06/02/artist-spotlight-alan-dale/|title=ARTIST SPOTLIGHT: Alan Dale|last=rickshaibani|website=Letters from Las Cruces|access-date=2026-03-07|date=2018-06-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
1978. gadā, uzzinot, ka kāds radio dīdžejs pārtrauca darbu tiešraidē, Alans Deils pārliecināja radiostacijas vadību viņu nolīgt. Tajā pašā dienā, kad viņam bija paredzēta pirmā uzstāšanās radio, viņš ieguva lomu televīzijas seriālā ''Radio Waves'', kur debitēja kā viens no galvenajiem varoņiem. Tomēr seriāls bija īslaicīgs un pēc deviņiem mēnešiem tika atcelts. Pēc aktiera teiktā, tā kā Jaunzēlandē tolaik nebija ne attīstīta teātra, ne televīzijas industrijas un viņš vairākus mēnešus bija bez darba, Deils nolēma pārcelties uz [[Austrālija|Austrāliju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Sidneja|Sidnejā]] Alans Deils pieteicās [[Sidnejas Nacionālā dramatiskās mākslas institūtā|Nacionālajā dramatiskās mākslas institūtā]], taču tika noraidīts, jo bija daudz vecāks par pārējiem kursabiedriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņš ieguva galveno lomu seriālā ''[[The Young Doctors]]'', kur spēlēja no 1979. līdz 1983. gadam, vienlaikus strādājot arī nepilnu slodzi radio. 1985. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu [[ziepju opera]]s &quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; pirmajā sezonā. Tur viņš atveidoja lomu astoņus gadus, līdz aizgāja konflikta ar seriāla veidotājiem dēļ. Kā Deils vēlāk atcerējās, darbs pie šī seriāla bija viņa sliktākā pieredze, jo pēc viņa vārdiem, producenti nepietiekami atalgo aktierus, neskatoties uz seriāla lielajiem panākumiem gan Austrālijā, gan ārzemēs.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/entertainment/tv-radio/109016885/neighbours-christmas-kiwi-alan-dale-returns-to-show-20-years-after-character-died#:~:text=*%20%22I%20used%20to%20fight%20them%20all,Joseph%20Anders%20in%20The%20CW's%20Dynasty%20reboot.|title=Stuff|website=www.stuff.co.nz|access-date=2026-03-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc daudziem strīdiem 1993. gadā Deils pameta seriālu, un viņa varonis seriālā nomira no [[sirdslēkme]]s. Pēc tam Deilam bija grūti atrast darbu, jo viņu bieži asociēja ar viņa varoni no seriāla &quot;Kaimiņi&quot;. 1995. gadā Deils uz īsu laiku atgriezās Jaunzēlandē, lai filmētos kopā ar savu kolēģi seriālā ''Plainclothes'', taču seriāls drīz tika atcelts, un Deils atgriezās Austrālijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc vairākām epizodiskām lomām citos seriālos 1999. gadā Deils filmējās televīzijas filmā ''[[First Daughter]]'', amerikāņu filmā, kas tika uzņemta Austrālijā. Pēc aktiera teiktā, filmēšanas laikā viņš nejauši dzirdējis vienu no producentiem lamājamies un kliedzam par to, cik daudz naudas pelna viens no amerikāņu aktieriem, kurš papildus tam vēl lidoja pirmajā klasē uz filmēšanas laukumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc tam Alans Deils nolēma doties uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un izmēģināt veiksmi kā aktierim Holivudā.

Kopā ar savu pašreizējo sievu un divus gadus veco dēlu Alans Deils pārcēlās uz ASV, [[Losandželosa|Losandželosā]], par pārcelšanos stāstot tikai tuviem draugiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Losandželosā viņš sevi reklamēja kā lētu pusmūža aktieri un sāka iegūt nelielas lomas populāros televīzijas seriālos.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; No 2000. līdz 2001. gadam viņš spēlēja trijās seriāla ''[[ER (seriāls)|ER]]'' sērijās, bet 2002. gadā parādījās trijās seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X faili. Slepenās lietas]]&quot; sērijās, iepriekš piedaloties 2001. gada atvasinātajā seriālā ''[[The Lone Gunmen]]''. Pēc valdības un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku lomām seriālos ''[[JAG]]'' un &quot;[[Rietumu spārns]]&quot; Alans Deils turpināja spēlēt nopietnus valdības pārstāvjus seriālā &quot;[[CSI Maiami]]&quot;, kā arī astoņās seriāla &quot;[[24 (seriāls)|24]] [[24 (seriāls)|stundas]]&quot; sērijās. 2003. gadā Alans Deils ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu amerikāņu televīzijas seriālā ''[[The O.C.]]'', kur viņš spēlēja līdz 2005. gadam. Aktieris vēlāk teica, ka bija vīlies, kad viņam paziņoja, ka viņa varonis tiks nogalināts pēc otrās sezonas, taču, iespējams, tas nāca par labu, jo ''The O.C.'' reitingi nākamajā sezonā kritās un recenzijas kļuva sliktākas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/2006/08/23/ign-interview-alan-dale|title=IGN Interview: Alan Dale|last=Goldman|first=Eric|website=IGN|access-date=2026-03-07|date=2006-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2003. līdz 2016. gadam Alans Deils periodiski parādījās seriālā &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kur viņš atkārtoja savu lomu no seriāla ''JAG''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/alan-dale-lost-villain-after-ncis/|title=Before Getting 'Lost,' This Fan-Favorite Star Appeared in 'NCIS'|last=Dee|first=Jake|website=MovieWeb|access-date=2026-03-07|date=2025-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Alans Deils sāka filmēties arī filmās, spēlējot otrā plāna lomas tādās filmās kā &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; un &quot;[[Holivudas policisti]]&quot;.

2006. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu jaunajā seriālā &quot;[[Neglītā Betija]]&quot;, kurā viņš spēlēja līdz 2007. gadam. Pēc pilotsērijas filmēšanas Deils uzzināja par atlasi Čārlza Vidmora lomai vienā seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodē, un pēc noklausīšanās šo lomu ieguva.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņa varonis vēlāk parādījās arī vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē, taču Deils nebija pārliecināts, vai viņš seriālā parādīsies vēlreiz, tāpēc 2008. gadā viņš devās uz [[Anglija|Angliju]], kur piecus mēnešus [[Londona|Londonā]] uzstājās mūziklā ''Spamalot''. Tomēr [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]] Deila varonim bija jāparādās četrās epizodēs, tāpēc &quot;Pazudušie&quot; komanda devās uz Londonu, lai filmētu ainas ar Deilu, jo viņš nevarēja atlicināt laiku, lai dotos uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur seriāls tika filmēts.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; [[Pazudušie (5. sezona)|Piektajā sezonā]] Alana Deila līgums ietvēra iespēju kļūt par galveno aktieri, taču tas nenotika, lai gan Deila varonim bija paplašināta loma piektajā un [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/07/latest-from-ausiello.html|title=Latest from Ausiello|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-03-07}}&lt;/ref&gt; 2008. gadā Alans Deils parādījās nelielā lomā filmā &quot;[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]&quot;, bet 2011. gadā viņš atveidoja lomas filmās &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; un &quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot;.

Alans Deils filmējās piecās seriāla &quot;[[Svīta (seriāls)|Svīta]]&quot; sērijās, kā arī 2015. gada tāda [[Svīta (filma)|paša nosaukuma filmā]], kas ir seriāla turpinājums. 2014. gadā viņš filmējās filmā &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot;. Pēc tam viņš turpināja spēlēt nelielas lomas seriālos &quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; un &quot;[[Ķermenis kā pierādījums]]&quot;. Deils piedalījās arī deviņās seriāla &quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot; sērijās, ko veidojuši seriāla &quot;Pazudušie&quot; scenāristi, un vienā seriāla ''[[Person of Interest]]'' sērijā, ko veidojis seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]]. No 2014. līdz 2015. gadam Alans Deils filmējās īslaicīgā seriālā ''[[Dominion]]''. 2017. gadā aktieris pievienojās seriālam &quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot;, kas ir 1981. gada tāda paša nosaukuma seriāla atsāknējums. Viņš atveidoja vienu no galvenajām lomām līdz 2021. gadam, kad pameta seriālu. 2018. un 2019. gadā Alans Deils atgriezās kā vieszvaigzne seriālā &quot;Kaimiņi&quot;, neskatoties uz sava tēla nāvi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 2024. gadā Alans Deils filmējās trijās seriāla ''[[Wreck]]'' sērijās, bet 2025. gadā — četrās seriāla ''[[Assassin]]'' sērijās.

== Personīgā dzīve ==
1968. gadā Alans Deils apprecējās ar savu draudzeni Klēru. Pāris izšķīrās 1979. gadā, un Deils kopā ar saviem dēliem Saimonu un Metjū palikā Austrālijā, kamēr Klēra atgriezās Jaunzēlandē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Vēlāk Saimons kļuva par dīdžeju radiostacijā ''Kiss 100'', bet Metjū kļuva par aktieri un rakstnieku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0197638/bio/|title=Alan Dale - Biography|website=IMDb|access-date=2026-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1990. gadā Alans Deils apprecējās otro reizi — ar Treisiju Pīrsoni, kura 1986. gadā kļuva par Mis Austrāliju. Viņi satikās 1986. gadā un apprecējās 1990. gada aprīlī. Pārim ir divi dēli — Niks un Daniels.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Izvēlēta filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2002
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; (''Star Trek: Nemesis'')
|pretors Hirens
|-
|2003
|&quot;[[Holivudas policisti]]&quot; (''Hollywood Homicide'')
|komandieris Prestons
|-
|2004
|&quot;[[Pēc saulrieta]]&quot; (''After the Sunset'')
|drošības vadītājs
|-
|2008
|&quot;[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]&quot; (''Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull'')
|ģenerālis Ross
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Galvenais - nebaidīties!]]&quot; (''A Little Bit of Heaven'')
|doktors Sanderss
|-
|''[[Don't Be Afraid of the Dark]]''
|Čārlzs Džeikobijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; (''The Girl with the Dragon Tattoo'')
|detektīvs Īzaksons
|-
|&quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot; (''Priest'')
|monsinjors Čemberleins
|-
|2014
|&quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot; (''Captain America: The Winter Soldier'')
|padomnieks Rokvels
|-
|2015
|&quot;[[Svīta (filma)|Svīta]]&quot; (''Entourage'')
|Džons Eliss
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1978
|''Radio Waves''
|Džeks Delamors
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|1979—1983
|''[[The Young Doctors]]''
|Džons Forests
|galvenā loma
|-
|1985—1993; 2018—2019
|&quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; (''Neighbours'')
|Džims Robinsons
|galvenā loma; 1066 sērijas
|-
|1997
|''[[Blue Hellers]]''
|Rods Raits
|sērija: ''Off the Air''
|-
|1997—1998
|''[[State Coroner]]''
|Dadlijs Millss
|8 sērijas
|-
|2000—2001
|''[[ER (seriāls)|ER]]''
|Els Patersons
|3 sērijas
|-
|2001
|''[[The Lone Gunman]]''
|Maikls Vilhelms
|sērija: ''Eine Kleine Frohike''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2002
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]&quot; (''X Files'')
|Zobu kociņas vīrs
|3 sērijas
|-
|''[[The Practice]]''
|tiesniesis Roberts Brenfords
|2 sērijas
|-
|2003
|''[[JAG]]''
|Toms Morovs
|2 sērijas
|-
|2002—2003
|&quot;[[Rietumu spārns]]&quot; (''The West Wing'')
|tirdzniecības sekretārs Mičs Braiss
|2 sērijas
|-
|2003
|&quot;[[CSI Maiami]]&quot; (''CSI Miami'')
|Kanādas ģenerālkonsuls Dabajs
|sērija: ''Blood Brothers''
|-
|2003—2004
|&quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; (24)
|viceprezidents Džims Preskots
|8 sērijas
|-
|2003—2005
|''[[The O.C.]]''
|Kalebs Nikols
|galvenā loma; 33 sērijas
|-
|2006—2007
|&quot;[[Neglītā Betija]]&quot; (''Ugly Betty'')
|Bredfords Mīdijs
|galvenā loma; 32 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2008
|&quot;[[Torčvuda]]&quot; (''Torchwood'')
|Koplijs
|sērija: ''Reset''
|-
|''[[Sea Patrol]]''
|Rejs Velsmens
|6 sērijas
|-
|2009
|''[[Law &amp; Order: Special Victims Unit]]''
|tiesniesis Džošua Kēlers
|sērija: ''Liberties''
|-
|2006—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Čārlzs Vidmors]]
|17 sērijas
|-
|2010
|&quot;[[Norakstītais]]&quot; (''Burn Notice'')
|Kens Bokladžs
|sērija: ''Entry Point''
|-
|2011
|&quot;[[Grēcīgā Kālifornija]]&quot; (''Californication'')
|Loids Alans Filips jaunākais
|sērija: ''The Recused''
|-
|2008; 2010—2011
|&quot;[[Svīta (seriāls)|Svīta]]&quot; (''Entourage'')
|Džons Elliss
|5 sērijas
|-
|2011
|''[[Person of Interest]]''
|Ulrihs Kols
|sērija: ''Foe''
|-
|2010; 2012
|''[[Undercovers]]''
|Džeimss Kelvins
|5 sērijas
|-
|2011—2012
|&quot;[[Slepkavība (seriāls)|Slepkavība]]&quot; (''The Killing'')
|senators Ītons
|5 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Ķermenis kā pieradījums]]&quot; (''Body Proof'')
|Emets Heringtons
|sērija: ''Breakout''
|-
|2012—2013
|''[[Hot in Cleveland]]''
|Emets
|8 sērijas
|-
|2014—2015
|''[[Dominion]]''
|ģenerālis Edvards Rīsens
|galvenā loma; 16 sērijas
|-
|2016
|&quot;[[CSI: kibernoziegumi]]&quot; (''CSI: Cyber'')
|Ričards Margolins
|sērija: ''Fit-and-Run''
|-
|2003—2005; 2013; 2015—2016
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|Toms Morovs
|14 sērijas
|-
|2016
|''[[Secret City]]''
|Austrālijas premjerministrs Mārtins Tūhijs
|6 sērijas
|-
|2017
|&quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; (''Homeland'')
|prezidents Morss
|sērija: ''The Return''
|-
|2011—2013; 2017
|&quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot; (''Once Upon a Time'')
|karalis Džordžs/Alberts Spensers
|9 sērijas
|-
|2017—2021
|&quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot; (''Dynasty'')
|Džozefs Anderss
|galvenā loma; 80 sērijas
|-
|2024
|''[[Wreck]]''
|Ouens Devero
|3 sērijas
|-
|2025
|''[[The Assassin]]''
|Ārons Kross
|4 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Deils, Alans}}

[[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>1ey2r6difi6o0h9x2328vic8cuhfgbg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454825</id>
      <parentid>4454824</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:19:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Austrālijas televīzijas aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4454825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17088" sha1="nxv1it4b93oo66lsuggpa74f91iygv5" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Alans Deils
| vārds_orig = ''Alan Dale''
| attēls = Alan Dale 2009 (cropped-J1).jpg
| komentārs = Alans Deils 2009. gadā
| dz vārds = Alans Hjū Deils
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1947|05|6}}
| dz vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Dienvidsala|Danīdina}}
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1978—pašlaik
}}
'''Alans Hjū Deils''' ({{val|en|Alan Hugh Dale}}; dzimis {{dat|1947|5|6}}) ir [[Jaunzēlande]]s, [[Austrālija|austrāliešu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris. Plašāk pazīstams kā Kalebs Nikols seriālā ''[[The O.C.]]'', Džozefs Anderss seriālā &quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot;, Bredfords Mīdijs seriālā &quot;[[Neglītā Betija]]&quot; un Čārlzs Vidmors seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;. Pazīstams ar lomām seriālos &quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot;, &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, &quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; un &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]&quot;, kā arī filmās &quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot;, &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; un &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot;. Deils atveidoja arī vienu no galvenajām lomām austrāliešu ziepju operās &quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; (1985—1993) un ''[[The Young Doctors]]'' (1979—1983).

Alans Deils ir vislabāk pazīstams ar savām autoritāru un konservatīvu cilvēku lomām, bieži vien atveido lielus biznesmeņus, ģenerāļus vai svarīgas valdības amatpersonas, &quot;kas izstaro bagātību, pašapmierinātību un nopietnību&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://observer.com/2008/10/dont-know-alan-dale-yes-you-do/|title=Don’t Know Alan Dale? Yes You Do!|last=Rosen|first=Christopher|website=Observer|access-date=2026-03-07|date=2008-10-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Alans Deils piedzima 1947. gada 6. maijā [[Danīdina|Danīdinā]], [[Jaunzēlande]]s [[Dienvidsala|Dienvidsalā]]. Viņš sāka interesēties par teātri pusaudža gados, kad viņa vecāki [[Oklenda|Oklendā]] uzcēla nelielu teātri, kur Deils aizkulisēs vadīja vēja mašīnu un laiku pa laikam uzstājās izrādēs. Skolā viņš piedalījās talantu konkursos un bija arī labs [[Regbijs|regbija]] spēlētājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whatsonstage.com/news/20-questions-with-alan-dale_19797/|title=20 Questions With … Alan Dale|access-date=2026-03-07|date=2008-03-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hobotrashcan.com/2010/03/23/one-on-one-with-alan-dale/|title=One on One with Alan Dale – HoboTrashcan|access-date=2026-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc skolas beigšanas Alans Deils apsvēra karjeru sportā, bet galu galā izvēlējās teātri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzonscreen.com/profile/alan-dale/biography|title=Alan Dale {{!}} NZ On Screen|last=Screen|first=NZ On|website=www.nzonscreen.com|access-date=2026-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pirms aktiera karjeras Alans Deils strādāja dažādos darbos, tostarp pārdeva automašīnas un nekustamo īpašumu, kā arī bija piena piegādātājs. Viņš arī īslaicīgi atgriezās universitātē, lai pamēģinātu iegūt grādu [[Jurisprudence|jurisprudencē]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lettersfromlascruces.wordpress.com/2018/06/02/artist-spotlight-alan-dale/|title=ARTIST SPOTLIGHT: Alan Dale|last=rickshaibani|website=Letters from Las Cruces|access-date=2026-03-07|date=2018-06-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
1978. gadā, uzzinot, ka kāds radio dīdžejs pārtrauca darbu tiešraidē, Alans Deils pārliecināja radiostacijas vadību viņu nolīgt. Tajā pašā dienā, kad viņam bija paredzēta pirmā uzstāšanās radio, viņš ieguva lomu televīzijas seriālā ''Radio Waves'', kur debitēja kā viens no galvenajiem varoņiem. Tomēr seriāls bija īslaicīgs un pēc deviņiem mēnešiem tika atcelts. Pēc aktiera teiktā, tā kā Jaunzēlandē tolaik nebija ne attīstīta teātra, ne televīzijas industrijas un viņš vairākus mēnešus bija bez darba, Deils nolēma pārcelties uz [[Austrālija|Austrāliju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Sidneja|Sidnejā]] Alans Deils pieteicās [[Sidnejas Nacionālā dramatiskās mākslas institūtā|Nacionālajā dramatiskās mākslas institūtā]], taču tika noraidīts, jo bija daudz vecāks par pārējiem kursabiedriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņš ieguva galveno lomu seriālā ''[[The Young Doctors]]'', kur spēlēja no 1979. līdz 1983. gadam, vienlaikus strādājot arī nepilnu slodzi radio. 1985. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu [[ziepju opera]]s &quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; pirmajā sezonā. Tur viņš atveidoja lomu astoņus gadus, līdz aizgāja konflikta ar seriāla veidotājiem dēļ. Kā Deils vēlāk atcerējās, darbs pie šī seriāla bija viņa sliktākā pieredze, jo pēc viņa vārdiem, producenti nepietiekami atalgo aktierus, neskatoties uz seriāla lielajiem panākumiem gan Austrālijā, gan ārzemēs.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/entertainment/tv-radio/109016885/neighbours-christmas-kiwi-alan-dale-returns-to-show-20-years-after-character-died#:~:text=*%20%22I%20used%20to%20fight%20them%20all,Joseph%20Anders%20in%20The%20CW's%20Dynasty%20reboot.|title=Stuff|website=www.stuff.co.nz|access-date=2026-03-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc daudziem strīdiem 1993. gadā Deils pameta seriālu, un viņa varonis seriālā nomira no [[sirdslēkme]]s. Pēc tam Deilam bija grūti atrast darbu, jo viņu bieži asociēja ar viņa varoni no seriāla &quot;Kaimiņi&quot;. 1995. gadā Deils uz īsu laiku atgriezās Jaunzēlandē, lai filmētos kopā ar savu kolēģi seriālā ''Plainclothes'', taču seriāls drīz tika atcelts, un Deils atgriezās Austrālijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc vairākām epizodiskām lomām citos seriālos 1999. gadā Deils filmējās televīzijas filmā ''[[First Daughter]]'', amerikāņu filmā, kas tika uzņemta Austrālijā. Pēc aktiera teiktā, filmēšanas laikā viņš nejauši dzirdējis vienu no producentiem lamājamies un kliedzam par to, cik daudz naudas pelna viens no amerikāņu aktieriem, kurš papildus tam vēl lidoja pirmajā klasē uz filmēšanas laukumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc tam Alans Deils nolēma doties uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un izmēģināt veiksmi kā aktierim Holivudā.

Kopā ar savu pašreizējo sievu un divus gadus veco dēlu Alans Deils pārcēlās uz ASV, [[Losandželosa|Losandželosā]], par pārcelšanos stāstot tikai tuviem draugiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Losandželosā viņš sevi reklamēja kā lētu pusmūža aktieri un sāka iegūt nelielas lomas populāros televīzijas seriālos.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; No 2000. līdz 2001. gadam viņš spēlēja trijās seriāla ''[[ER (seriāls)|ER]]'' sērijās, bet 2002. gadā parādījās trijās seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X faili. Slepenās lietas]]&quot; sērijās, iepriekš piedaloties 2001. gada atvasinātajā seriālā ''[[The Lone Gunmen]]''. Pēc valdības un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku lomām seriālos ''[[JAG]]'' un &quot;[[Rietumu spārns]]&quot; Alans Deils turpināja spēlēt nopietnus valdības pārstāvjus seriālā &quot;[[CSI Maiami]]&quot;, kā arī astoņās seriāla &quot;[[24 (seriāls)|24]] [[24 (seriāls)|stundas]]&quot; sērijās. 2003. gadā Alans Deils ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu amerikāņu televīzijas seriālā ''[[The O.C.]]'', kur viņš spēlēja līdz 2005. gadam. Aktieris vēlāk teica, ka bija vīlies, kad viņam paziņoja, ka viņa varonis tiks nogalināts pēc otrās sezonas, taču, iespējams, tas nāca par labu, jo ''The O.C.'' reitingi nākamajā sezonā kritās un recenzijas kļuva sliktākas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/2006/08/23/ign-interview-alan-dale|title=IGN Interview: Alan Dale|last=Goldman|first=Eric|website=IGN|access-date=2026-03-07|date=2006-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2003. līdz 2016. gadam Alans Deils periodiski parādījās seriālā &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kur viņš atkārtoja savu lomu no seriāla ''JAG''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/alan-dale-lost-villain-after-ncis/|title=Before Getting 'Lost,' This Fan-Favorite Star Appeared in 'NCIS'|last=Dee|first=Jake|website=MovieWeb|access-date=2026-03-07|date=2025-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Alans Deils sāka filmēties arī filmās, spēlējot otrā plāna lomas tādās filmās kā &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; un &quot;[[Holivudas policisti]]&quot;.

2006. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu jaunajā seriālā &quot;[[Neglītā Betija]]&quot;, kurā viņš spēlēja līdz 2007. gadam. Pēc pilotsērijas filmēšanas Deils uzzināja par atlasi Čārlza Vidmora lomai vienā seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodē, un pēc noklausīšanās šo lomu ieguva.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņa varonis vēlāk parādījās arī vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē, taču Deils nebija pārliecināts, vai viņš seriālā parādīsies vēlreiz, tāpēc 2008. gadā viņš devās uz [[Anglija|Angliju]], kur piecus mēnešus [[Londona|Londonā]] uzstājās mūziklā ''Spamalot''. Tomēr [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]] Deila varonim bija jāparādās četrās epizodēs, tāpēc &quot;Pazudušie&quot; komanda devās uz Londonu, lai filmētu ainas ar Deilu, jo viņš nevarēja atlicināt laiku, lai dotos uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur seriāls tika filmēts.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; [[Pazudušie (5. sezona)|Piektajā sezonā]] Alana Deila līgums ietvēra iespēju kļūt par galveno aktieri, taču tas nenotika, lai gan Deila varonim bija paplašināta loma piektajā un [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/07/latest-from-ausiello.html|title=Latest from Ausiello|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-03-07}}&lt;/ref&gt; 2008. gadā Alans Deils parādījās nelielā lomā filmā &quot;[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]&quot;, bet 2011. gadā viņš atveidoja lomas filmās &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; un &quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot;.

Alans Deils filmējās piecās seriāla &quot;[[Svīta (seriāls)|Svīta]]&quot; sērijās, kā arī 2015. gada tāda [[Svīta (filma)|paša nosaukuma filmā]], kas ir seriāla turpinājums. 2014. gadā viņš filmējās filmā &quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot;. Pēc tam viņš turpināja spēlēt nelielas lomas seriālos &quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; un &quot;[[Ķermenis kā pierādījums]]&quot;. Deils piedalījās arī deviņās seriāla &quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot; sērijās, ko veidojuši seriāla &quot;Pazudušie&quot; scenāristi, un vienā seriāla ''[[Person of Interest]]'' sērijā, ko veidojis seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]]. No 2014. līdz 2015. gadam Alans Deils filmējās īslaicīgā seriālā ''[[Dominion]]''. 2017. gadā aktieris pievienojās seriālam &quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot;, kas ir 1981. gada tāda paša nosaukuma seriāla atsāknējums. Viņš atveidoja vienu no galvenajām lomām līdz 2021. gadam, kad pameta seriālu. 2018. un 2019. gadā Alans Deils atgriezās kā vieszvaigzne seriālā &quot;Kaimiņi&quot;, neskatoties uz sava tēla nāvi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 2024. gadā Alans Deils filmējās trijās seriāla ''[[Wreck]]'' sērijās, bet 2025. gadā — četrās seriāla ''[[Assassin]]'' sērijās.

== Personīgā dzīve ==
1968. gadā Alans Deils apprecējās ar savu draudzeni Klēru. Pāris izšķīrās 1979. gadā, un Deils kopā ar saviem dēliem Saimonu un Metjū palikā Austrālijā, kamēr Klēra atgriezās Jaunzēlandē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Vēlāk Saimons kļuva par dīdžeju radiostacijā ''Kiss 100'', bet Metjū kļuva par aktieri un rakstnieku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0197638/bio/|title=Alan Dale - Biography|website=IMDb|access-date=2026-03-07|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1990. gadā Alans Deils apprecējās otro reizi — ar Treisiju Pīrsoni, kura 1986. gadā kļuva par Mis Austrāliju. Viņi satikās 1986. gadā un apprecējās 1990. gada aprīlī. Pārim ir divi dēli — Niks un Daniels.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Izvēlēta filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2002
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]&quot; (''Star Trek: Nemesis'')
|pretors Hirens
|-
|2003
|&quot;[[Holivudas policisti]]&quot; (''Hollywood Homicide'')
|komandieris Prestons
|-
|2004
|&quot;[[Pēc saulrieta]]&quot; (''After the Sunset'')
|drošības vadītājs
|-
|2008
|&quot;[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]&quot; (''Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull'')
|ģenerālis Ross
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Galvenais - nebaidīties!]]&quot; (''A Little Bit of Heaven'')
|doktors Sanderss
|-
|''[[Don't Be Afraid of the Dark]]''
|Čārlzs Džeikobijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot; (''The Girl with the Dragon Tattoo'')
|detektīvs Īzaksons
|-
|&quot;[[Priesteris (filma)|Priesteris]]&quot; (''Priest'')
|monsinjors Čemberleins
|-
|2014
|&quot;[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]&quot; (''Captain America: The Winter Soldier'')
|padomnieks Rokvels
|-
|2015
|&quot;[[Svīta (filma)|Svīta]]&quot; (''Entourage'')
|Džons Eliss
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1978
|''Radio Waves''
|Džeks Delamors
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|1979—1983
|''[[The Young Doctors]]''
|Džons Forests
|galvenā loma
|-
|1985—1993; 2018—2019
|&quot;[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]&quot; (''Neighbours'')
|Džims Robinsons
|galvenā loma; 1066 sērijas
|-
|1997
|''[[Blue Hellers]]''
|Rods Raits
|sērija: ''Off the Air''
|-
|1997—1998
|''[[State Coroner]]''
|Dadlijs Millss
|8 sērijas
|-
|2000—2001
|''[[ER (seriāls)|ER]]''
|Els Patersons
|3 sērijas
|-
|2001
|''[[The Lone Gunman]]''
|Maikls Vilhelms
|sērija: ''Eine Kleine Frohike''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2002
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]&quot; (''X Files'')
|Zobu kociņas vīrs
|3 sērijas
|-
|''[[The Practice]]''
|tiesniesis Roberts Brenfords
|2 sērijas
|-
|2003
|''[[JAG]]''
|Toms Morovs
|2 sērijas
|-
|2002—2003
|&quot;[[Rietumu spārns]]&quot; (''The West Wing'')
|tirdzniecības sekretārs Mičs Braiss
|2 sērijas
|-
|2003
|&quot;[[CSI Maiami]]&quot; (''CSI Miami'')
|Kanādas ģenerālkonsuls Dabajs
|sērija: ''Blood Brothers''
|-
|2003—2004
|&quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; (24)
|viceprezidents Džims Preskots
|8 sērijas
|-
|2003—2005
|''[[The O.C.]]''
|Kalebs Nikols
|galvenā loma; 33 sērijas
|-
|2006—2007
|&quot;[[Neglītā Betija]]&quot; (''Ugly Betty'')
|Bredfords Mīdijs
|galvenā loma; 32 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2008
|&quot;[[Torčvuda]]&quot; (''Torchwood'')
|Koplijs
|sērija: ''Reset''
|-
|''[[Sea Patrol]]''
|Rejs Velsmens
|6 sērijas
|-
|2009
|''[[Law &amp; Order: Special Victims Unit]]''
|tiesniesis Džošua Kēlers
|sērija: ''Liberties''
|-
|2006—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Čārlzs Vidmors]]
|17 sērijas
|-
|2010
|&quot;[[Norakstītais]]&quot; (''Burn Notice'')
|Kens Bokladžs
|sērija: ''Entry Point''
|-
|2011
|&quot;[[Grēcīgā Kālifornija]]&quot; (''Californication'')
|Loids Alans Filips jaunākais
|sērija: ''The Recused''
|-
|2008; 2010—2011
|&quot;[[Svīta (seriāls)|Svīta]]&quot; (''Entourage'')
|Džons Elliss
|5 sērijas
|-
|2011
|''[[Person of Interest]]''
|Ulrihs Kols
|sērija: ''Foe''
|-
|2010; 2012
|''[[Undercovers]]''
|Džeimss Kelvins
|5 sērijas
|-
|2011—2012
|&quot;[[Slepkavība (seriāls)|Slepkavība]]&quot; (''The Killing'')
|senators Ītons
|5 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Ķermenis kā pieradījums]]&quot; (''Body Proof'')
|Emets Heringtons
|sērija: ''Breakout''
|-
|2012—2013
|''[[Hot in Cleveland]]''
|Emets
|8 sērijas
|-
|2014—2015
|''[[Dominion]]''
|ģenerālis Edvards Rīsens
|galvenā loma; 16 sērijas
|-
|2016
|&quot;[[CSI: kibernoziegumi]]&quot; (''CSI: Cyber'')
|Ričards Margolins
|sērija: ''Fit-and-Run''
|-
|2003—2005; 2013; 2015—2016
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|Toms Morovs
|14 sērijas
|-
|2016
|''[[Secret City]]''
|Austrālijas premjerministrs Mārtins Tūhijs
|6 sērijas
|-
|2017
|&quot;[[Svešais starp savējiem]]&quot; (''Homeland'')
|prezidents Morss
|sērija: ''The Return''
|-
|2011—2013; 2017
|&quot;[[Reiz sensenos laikos]]&quot; (''Once Upon a Time'')
|karalis Džordžs/Alberts Spensers
|9 sērijas
|-
|2017—2021
|&quot;[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]&quot; (''Dynasty'')
|Džozefs Anderss
|galvenā loma; 80 sērijas
|-
|2024
|''[[Wreck]]''
|Ouens Devero
|3 sērijas
|-
|2025
|''[[The Assassin]]''
|Ārons Kross
|4 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Deils, Alans}}

[[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:Austrālijas televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>nxv1it4b93oo66lsuggpa74f91iygv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4454942</id>
      <parentid>4454686</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:18:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (415 raksti)</comment>
      <origin>4454942</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63972" sha1="648capauvr9lzxdf9n7id76864vvunu" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4332 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 ||  || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24381 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16457 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8841 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 11903 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11274 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 33953 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 ||  || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3690 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2975 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3755 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3808 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3553 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3292 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3181 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3351 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1737 || 3317 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 449 || 9021 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7330 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23879 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6846 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6799 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1958 || 4253 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9162 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 4073 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4682 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1489 || 3256 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3153 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8446 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13525 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 4977 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5703 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 10641 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 18024 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11210 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3399 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 845 || 1426 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9693 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1279 || 3471 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1765 || 2858 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3179 || 5479 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 415
* '''Dalībnieku skaits:''' 19
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 15
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (215), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (49), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (48), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (37), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (37), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (31), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (4)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 39
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (159), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (65), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (30), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (24), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,086,954 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 73 no 415 (17.6%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Kikos}} - 153 raksti, 272,476 rakstzīmes
# {{U|Votre Provocateur}} - 114 raksti, 301,628 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,288 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 28 raksti, 195,578 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 17 raksti, 16,661 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti, 102,874 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 15 raksti, 7,401 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 9 raksti, 39,221 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 8 raksti, 4,812 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 6 raksti, 13,278 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 5 raksti, 10,876 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 4 raksti, 29,809 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 2 raksti, 2,383 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>648capauvr9lzxdf9n7id76864vvunu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4454943</id>
      <parentid>4454687</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T03:18:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4454943</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3643" sha1="9h0f5hqd0fa1c6j5qq6lnicgzglrsap" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 415 kopējiem rakstiem, 412 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 540,846 baiti
# {{U|Kikos}} - 531,454 baiti
# {{U|Egilus}} - 371,617 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 168,231 baiti
# {{U|Treisijs}} - 152,894 baiti
# {{U|Tankists}} - 109,320 baiti
# {{U|MC2013}} - 96,308 baiti
# {{U|Lasks}} - 76,601 baiti
# {{U|Biafra}} - 70,021 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 43,457 baiti
# {{U|Vylks}} - 39,954 baiti
# {{U|Dainis}} - 28,792 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti
# {{U|Papuass}} - 8,065 baiti
# {{U|XD991}} - 5,917 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Pirags}} - 3,326 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Treisijs}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Egilus}} - 5 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|MC2013}} - 4 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Vylks}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Kikos}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti
# {{U|Egilus}} - 7 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|MC2013}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 6 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>9h0f5hqd0fa1c6j5qq6lnicgzglrsap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>My Bloody Valentine (grupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627408</id>
    <revision>
      <id>4454857</id>
      <parentid>4448059</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:54:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4454857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2929" sha1="ivhr4oqbzrqof9o23meiiwlmpbt0aop" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = My Bloody Valentine
| Attēls = My bloody valentine Dublin 2005 (cropped).jpg
| Att_izm = 230 px
| Apraksts = Grupas uzstāšanās 2025. gadā
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Īrija|Dublina}}
| Žanrs = [[šūgeizs]]&lt;br /&gt;[[drīmpops]]&lt;br /&gt;[[eksperimentālā rokmūzika]]
| Gadi = 1983—1997; 2007—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = [http://mybloodyvalentine.org/ mybloodyvalentine.org]
| Dalībnieki = * [[Kevins Šīldss]]
* [[Kolms O'Kīsogs]]
* [[Debija Gudža]]
* [[Bilinda Bačere]]
| Bij_dalībnieki = * [[Deivids Konvejs]]
* [[Stīvens Aiverss]]
* [[Marks Lohlins]]
* [[Pols Murtags]]
* [[Tīns Dērkina]]
}}
'''''My Bloody Valentine''''' ir [[Īri|īru]] [[rokmūzika]]s grupa, ko 1983. gadā dibināja [[Dublina|Dublinā]]. Grupas sastāvā ir [[Kevins Šīldss]] (vokāls, ģitāra), [[Kolms O'Kīsogs]] (bungas), [[Debija Gudža]] (bass) un [[Bilina Bačere]] (vokāls, ģitāra). Viņi plaši tiek uzskatīti par [[Šūgeizs|šūgeiza]] žanra pionieriem. Grupas daiļradi raksturo izkropļoti ģitāras skanējumi, pieklusināts, [[Androgīnija|androgīns]] vokāls un netradicionālas producēšanas tehnikas.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem agrīnajiem ierakstiem un sastāva maiņām ''My Bloody Valentine'' 1988. gadā parakstīja līgumu ar ''[[Creation Records]]''. Grupa šajā izdevniecībā izdeva vairākus veiksmīgus [[EP ieraksts|EP]], kā arī albumus ''Isn't Anything'' (1988) un ''Loveless'' (1991). Pēdējais bieži tiek uzskatīts par grupas nozīmīgāko darbu un vienu no šūgeiza žanra stūrakmeņiem, lai gan pēc tā izdošanas grupa tika atlaista no ''Creation'' lielo producēšanas izmaksu dēļ. 1992. gadā grupa noslēdza līgumu ar ''[[Island Records]]'' un ierakstīja vairākus albumus, kas tā arī netika izdoti, un šajā laikā grupa kļuva lielākoties neaktīva.

Gudža un O'Kīsogs pameta ''My Bloody Valentine'' 1995. gadā, bet 1997. gadā viņiem sekoja arī Bačere; tajā pašā gadā grupu pameta arī Šīldss. 2007. gadā grupa atkal apvienojās, lai dotos pasaules turnejā, un 2012. gadā izdeva izlases albumu ''EP's 1988–1991''. Viņu trešais studijas albums ''m b v'' (2013) guva kritiķu atzinību.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=M B V by My Bloody Valentine|url=https://www.metacritic.com/music/m-b-v/my-bloody-valentine|accessdate=2026-03-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Mūzikas grupa-aizmetnis}}
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Īrijas šūgeiza grupas]]
[[Kategorija:Īrijas drīmpopa grupas]]
[[Kategorija:Īrijas eksperimentālā roka grupas]]</text>
      <sha1>ivhr4oqbzrqof9o23meiiwlmpbt0aop</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627827</id>
    <revision>
      <id>4454778</id>
      <parentid>4454336</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T13:22:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454778</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24488" sha1="lhqh5w4hw58xvas0kfj6u2mdg4smh82" xml:space="preserve">{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| country            = 
| image              = 
| flag_year          = 
| flag_image         = Flag_of_Hungary.svg
| type               = parliamentary
| ongoing            = no
| previous_election  = 2022. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| previous_year      = 2022
| next_election      = 2030. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| next_year          = 2030
| election_date      = {{dat|2026|04|12}}
| seats_for_election = Ievēlēja visas 199 deputātu vietas&lt;br /&gt;Vairākumam nepieciešamas 100 vietas
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Līderis

&lt;!-- Tisza --&gt;
| image1             = [[Attēls:Peter-Magyar-portrait-2026.jpg|150x150px]]
| colour1            = 88E8FF
| leader1            = [[Pēters Maģars]]
| party1             = ''[[Tisza (partija)|Tisza]]''

| last_election1     = ''nepiedalījās''
| seats_before1      = 0
| seats_after1       = '''138'''
| seat_change1       = {{increase}} 138
| popular_vote1      = '''3 103 500'''
| percentage1        = 53,07%
| swing1             =

&lt;!-- Fidesz --&gt;
| image2             = [[Attēls:2025_Viktor_Orban_(cropped).jpg|150x150px]]
| colour2            = FF6A00
| leader2            = [[Viktors Orbāns]]
| party2             = ''[[Fidesz]]''
| alliance2          = [[Fidesz–KDNP|''Fidesz''–KDNP]]
| last_election2     = 135 (54,1%)
| seats_before2      = 135
| seats_after2       = 55
| seat_change2       = {{decrease}}80
| popular_vote2      = 2 247 606
| percentage2        = 38,43%
| swing2             =

&lt;!-- Mūsu Valsts kustība --&gt;
| image3             = [[Attēls:Toroczkai_László_2024_(cropped).jpg|150x150px]]
| colour3            = 688D1B
| leader3            = [[Lāslo Torockai]]
| party3             = [[Mūsu Valsts kustība]]

| last_election3     = 6 (5,9%)
| seats_before3      = 6
| seats_after3       = 6
| seat_change3       = {{steady}}
| popular_vote3      = 341 050
| percentage3        = 5,83%
| swing3             =


| map_image          = 2026 Hungarian parliamentary election.svg
| map_caption        = 
| before_election    = [[Viktors Orbāns]]
| before_party       = ''[[Fidesz]]''
| title              = [[Ungārijas premjerministrs|premjerministrs]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}

[[Ungārijas parlaments|Parlamenta]] [[vēlēšanas]] [[Ungārija|Ungārijā]] notika 2026. gada 12. aprīlī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=13 January 2026 |title=Hungary sets April 12 election date as Orbán faces tough challenge |url=https://apnews.com/article/hungary-election-scheduled-orban-challenge-magyar-71b54205f00252ca7c466eb5407a2aa1 |access-date=13 January 2026 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt; Šīs parlamenta vēlēšanas bija desmitās kopš brīvo vēlēšanu atjaunošanas [[1990. gads|1990]]. gadā un tajās pirmo reizi kopš 2002. gada bija rekordaugsta vēlētāju aktivitāte.&lt;ref name=&quot;Higgins &amp; Rutai 2026&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=12 April 2026 |last1=Higgins|first1=Andrew|last2=Rutai|first2=Lili|title=Orban, Beacon to the Right, Concedes Defeat in Hungary's Election |url=https://www.nytimes.com/2026/04/12/world/europe/hungary-election-orban-magyar.html |access-date=12 April 2026 |work=The New York Times}}&lt;/ref&gt; Opozīcijas partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', kuru vada bijušais ''[[Fidesz]]'' biedrs un [[Eiropas Parlamenta deputāts]] [[Pēters Maģars]], uzvarēja vēlēšanās ar pārliecinošu balsu vairākumu, iegūstot divu trešdaļu vietu vairākumu [[Ungārijas parlaments|parlamentā]] ar tiesībām grozīt [[Ungārijas konstitūcija|Ungārijas Konstitūciju]], uzvarot premjerministra [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] vadīto [[Fidesz–KDNP|''Fidesz''–KDNP]] koalīciju un izbeidzot 16 gadus ilgo Orbāna valdīšanas ēru.&lt;ref name=&quot;Higgins &amp; Rutai 2026&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;BBC News 2026&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/live/c2d8zw2d3rkt |title=Viktor Orbán concedes with Hungarian opposition on course for landslide election win |date=12 April 2026 |work=[[BBC News]] |access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;

''[[Politico Europe]]'' vēlēšanas raksturoja kā svarīgākās 2026. gada vēlēšanas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES).&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Jochecová |first1=Ketrin |last2=Griera |first2=Max |date=15 January 2026 |title=Hungary: 5 key questions about the EU's most important election of 2026 |url=https://www.politico.eu/article/hungary-viktor-orban-fidesz-peter-magyar-tisza-5-key-questions-election-2026/ |work=Politico Europe}}&lt;/ref&gt; ''[[DW News]]'' nosauca vēlēšanas arī par [[Referendums|referendumu]] par to, vai Ungārija turpinās virzīsies [[Autoritārisms|autoritārisma]] un [[Krievija]]s virzienā vai dosies [[Liberālā demokrātija|liberālās demokrātija]]s un ES virzienā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=yt4nRGxo3iA |title=Hungary's Historic Election: Russia or the EU? {{!}} DW News |date=2026-03-27 |last=DW News |access-date=2026-03-28 }}&lt;/ref&gt;

Provizoriskie rezultāti liecināja, ka ''Tisza'' ir ieguvusi 138 vietas parlamentā, kas ir pietiekami divu trešdaļu konstitucionālajam vairākumam. Tika prognozēts, ka ''Fidesz'' zaudēs vairāk nekā pusi no savām pašreizējām deputātu vietām. Orbāns vēlēšanu naktī atzina savu sakāvi un apsveica Maģaru ar uzvaru. Politikas komentētāji Orbāna zaudējumu uzskatīja par Eiropas Savienības uzvaru un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un Krievijas zaudējumu. Rezultāts ļoti sakrita ar neatkarīgo aptauju rezultātiem, kas liecināja, ka ''Tisza'' ir nepārprotama vēlēšanu favorīte, savukārt valdību atbalstošie aptauju veicēji prognozēja ''Fidesz'' uzvaru. Pēc vēlēšanām dažādi starptautiskie līderi apsveica Maģaru ar to, kas tika raksturots kā vēsturisks vēlēšanu rezultāts.&lt;ref name=&quot;Reuters 2026&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/hungary-election-2026-live-viktor-orbans-fidesz-faces-challenge-opposition-peter-2026-04-12/|title=Hungary election results live: Orban concedes to Magyar's Tisza after projections show opposition winning two thirds majority|agency=Reuters|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Associated Press 2026&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=12 April 2026 |title=Hungarian Prime Minister Viktor Orbán concedes defeat after 'painful' election result |url=https://www.ms.now/news/hungarian-prime-minister-viktor-orban-concedes-defeat-after-painful-election-result |access-date=12 April 2026 |work=[[MS NOW]] |agency=[[Associated Press]]}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
=== 2022. gada parlamenta vēlēšanas ===
2022. gada 3. aprīļa parlamenta vēlēšanās ar 54,13% balsu [[Fidesz–KDNP|''Fidesz''–KDNP]] partiju apvienība saņēma vislielāko balsu skaitu no visām partijām vai partiju apvienībām kopš 1990. gada. Tā ceturto reizi ieguva divas trešdaļas vietu [[Ungārijas parlaments|Ungārijas parlamentā]]. Apvienība &quot;[[Vienoti par Ungāriju]]&quot; cieta smagu sakāvi un drīz pēc tam tika likvidēta. Tās bijušie biedri Ungārijas parlamentā darbojas atsevišķās politiskajās grupās. No citām mazākajām partijām tikai &quot;[[Mūsu Valsts kustība]]&quot; sasniedza iekļūšanas slieksni, savukārt, [[satīra|satīriskā]] [[Ungārijas Divastu suņa partija]] to nesasniedza.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 April 2022 |title=Nemzeti Választási Iroda |url=https://vtr.valasztas.hu/ogy2022 |website=valasztas.hu}}&lt;/ref&gt; Pēc vēlēšanām tikai [[Demokrātiskā Koalīcija|Demokrātiskajai Koalīcija]]i izdevās sasniegt noturīgus divciparu rezultātus aptaujās līdzās ''[[Fidesz]]'', taču tā joprojām krietni atpalika no valdošajām ''Fidesz'' un [[Kristīgi demokrātiskā tautas partija|KDNP]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=16 September 2022 |title=Árnyékkormányt alakít Dobrev Klára |url=https://telex.hu/belfold/2022/09/16/gyurcsany-ferenc-dk-rendkivuli-sajtotajekoztato-felkeszultunk |website=telex.hu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=6 February 2023 |title=Molnár Csaba: Egy dolgot nem próbált még az ellenzék 2010 óta, hogy legyen egy domináns párt |url=https://telex.hu/belfold/2023/02/06/molnar-csaba-dk-partizan-interju-gyurcsany-ferenc |website=telex.hu}}&lt;/ref&gt;

[[Eiropas Parlaments]] uzskata Ungāriju par &quot;[[Elektorālā autokrātija|elektorālās autokrātija]]s [[Hibrīdrežīms|hibrīdrežīmu]]&quot; kopš 2022. gada un saskaņā ar [[Līguma par Eiropas Savienību 7. pants|Līguma par Eiropas Savienību 7.1. pantu]] uzskata, ka Ungārijai ir skaidrs risks nopietni pārkāpt [[Līgums par Eiropas Savienību|Līgumu par Eiropas Savienību]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-9-2022-0217_EN.html |title=INTERIM REPORT on the proposal for a Council decision determining, pursuant to Article 7(1) of the Treaty on European Union, the existence of a clear risk of a serious breach by Hungary of the values on which the Union is founded |author=Committee on Civil Liberties, Justice and Home Affairs |date=25 July 2022 |publisher=European Parliament |access-date=14 February 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230321060050/https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-9-2022-0217_EN.html |archive-date=21 March 2023 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=18 January 2024 |title=The Hungarian government threatens EU values, institutions, and funds, MEPs say &amp;#124; News &amp;#124; European Parliament |url=https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20240112IPR16780/the-hungarian-government-threatens-eu-values-institutions-and-funds-meps-say |archive-url=https://web.archive.org/web/20240202105300/https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20240112IPR16780/the-hungarian-government-threatens-eu-values-institutions-and-funds-meps-say |archive-date=2 February 2024 |access-date=14 February 2024 |website=europarl.europa.eu}}&lt;/ref&gt; 2024. gada janvārī vairākums [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] nobalsoja par rezolūciju, kurā tika pieprasīts, lai [[Eiropas Savienības Padome]] uzskatītu par iespējamu Ungārijai atņemt tās balsstiesības Eiropas Savienībā saskaņā ar Līguma 7. pantu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Wax |first=Eddy |date=18 January 2024 |title=EU Parliament calls to strip Hungary of voting rights in rule-of-law clash |url=https://www.politico.eu/article/european-parliament-hungary-voting-rights-rule-of-law-viktor-orban/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20240131044947/https://www.politico.eu/article/european-parliament-hungary-voting-rights-rule-of-law-viktor-orban/ |archive-date=31 January 2024 |access-date=14 February 2024 |website=[[Politico]]}}&lt;/ref&gt;

=== ''Tisza'' popularitātes uzplaukums ===
[[Attēls:Peter Magyar.Viktor Orban.jpg|250px|thumb|Maģars un Orbāns paspiež rokas [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] 2024. gadā]]
[[Attēls:Magyar Péter, Siófok (2024.03.27.).jpg|thumb|Maģars piedalās mītiņā [[Šiofoka|Šiofokā]] 2025. gadā]]
2024. gada 2. februārī tika atklāts, ka [[Ungārijas prezidents|valsts prezidente]] [[Katalina Novāka]] 2023. gada aprīlī [[Apžēlošana|apžēlojusi]] [[Noziegums|noziedznieku]], kas iesaistīts [[pedofilija]]s lietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=14 February 2024 |title=Children's home crisis threatens very foundation of Orban regime, say analysts |url=https://www.intellinews.com/children-s-home-crisis-threatens-very-foundation-of-orban-regime-say-analysts-312370/ |access-date=30 March 2024 |website=www.intellinews.com |language=en}}&lt;/ref&gt; Skandāla rezultātā Novāka atkāpās no prezidenta amata, kā arī no parlamenta deputātes amata atkāpās bijusī [[Minister of Justice (Hungary)|tieslietu ministre]] [[Judita Varga]], kura bija parakstījusi apžēlošanas lēmumu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last=Thorpe |first=Nick |date=10 February 2024 |title=Hungarian President Katalin Novak resigns over child-abuse pardon scandal |url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-68264363 |access-date=27 March 2024 |work=[[BBC News]] |language=en}}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc tam, Vargas bijušais vīrs [[Pēters Maģars]] savā ''[[Facebook]]'' lapā publicēja ierakstu, kurā paziņo ka atkāpsies no visiem ar valdību saistītajiem amatiem, norādot, ka pēdējie gadi viņam likuši saprast, ka [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] valdīšanas mērķis — &quot;[[nacionāla valsts|nacionāla]]s, [[Suverēna valsts|suverēna]]s, [[Buržuāzija|buržuāziska]]s Ungārijas&quot; ideja — patiesībā ir &quot;politisks produkts&quot;, kas kalpo, lai slēptu masveida [[Korupcija|korupciju]] un bagātības nodošanu tiem, kam ir atbilstoši sakari.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=10 February 2024 |title=Varga Judit volt férje: Egy percig sem akarok olyan rendszer részese lenni, amelyben Tónik, Ádámok és Barbarák vígan röhöghetnek a markukba |url=https://telex.hu/belfold/2024/02/10/magyar-peter-varga-judit-volt-ferje-lemondas-ner-rogan-antal |access-date=30 March 2024 |website=telex |language=hu}}&lt;/ref&gt; 

2024. gada 15. martā Maģars, neskatoties uz sākotnēji pausto atteikšanos piedalīties politikā, [[Budapešta|Budapeštā]] rīkoja mītiņu, kurā piedalījās desmitiem tūkstošu cilvēku, un kurā viņš paziņoja par jaunas politiskās partijas izveidi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=26 March 2024 |title=Thousands protest in Budapest as Orban embroiled in corruption scandal |url=https://www.euronews.com/2024/03/26/hungarian-whistleblower-releases-audio-suggesting-corruption-in-embattled-orban-government |access-date=30 March 2024 |website=[[Euronews]] |language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar tajā mēnesī veiktajām aptaujām, aptuveni 15% vēlētāju apgalvoja, ka viņi &quot;noteikti vai ļoti iespējams&quot; balsos par Maģaru, ja viņš kandidēs vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=18 March 2024 |title=In Hungary, Scandal and Crisis Suddenly Energize the Opposition |url=https://www.thebulwark.com/p/hungary-orban-scandal-crisis-peter-magyar |access-date=18 March 2024 |website=thebulwark |language=en}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. aprīlī Maģars paziņoja par savu kandidatūru gan Eiropas Parlamenta, gan Budapeštas pilsētas domes vēlēšanās kopā ar tolaik nezināmo ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' jeb Cieņas un brīvības partiju, kas ieguva otro vietu ar gandrīz 30% balsu, kas ir lielākais balsu skaits un procentuālais daudzums no jebkuras ne-''Fidesz'' partijas kopš 2006. gada, izraisot citu opozīcijas partiju sabrukumu un jaunu situāciju Ungārijas politikā. Pēc vidustermiņa vēlēšanām, ''Tisza'' partijas popularitātes nostiprināšanās turpinājās, un saskaņā ar neatkarīgajām/opozīcijas aptaujām līdz gada beigām tā bija kļuvusi par populārāko politisko partiju Ungārijā vai vismaz par ļoti tuvu ''Fidesz'' konkurenti, tādējādi sagraujot ''Fidesz'' nepārtraukto dominanci, kas bija pastāvējusi kopš skandalozās [[Őszöd runa|''Őszöd'' runa]]s nākšanas gaismā 2006. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=23 October 2024 |title=Magyar Péter: Történelmet írunk, 18 éve nem volt ilyen |url=https://24.hu/kozelet/2024/10/23/magyar-peter-tisza-part-kozvelemeny-kutatas-21-kutatointezet-vezetes/ |access-date=23 October 2024 |website=24.hu |language=hu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=25 June 2025 |title=Silence engulfs pro-government polling institutions |url=https://24.hu/belfold/2025/06/25/government-aligned-polling-institutions-silence/ |access-date=24 September 2025 |website=24.hu |language=hu}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanu kampaņa ==
{{Multiple image
| perrow = 2
| image1 = Választás 2026 (1).jpg
| image2 = Választás 2026 (106).jpg
| image3 = Választás 2026 (33).jpg
| image4 = Választás 2026 (98).jpg
| footer = Plakātos un reklāmas stendos visā valstī opozīcijas un Eiropas politiķi — piemēram, [[Pēters Maģars]], [[Urzula fon der Leiena]], [[Volodimirs Zelenskis]] un [[Manfrēds Vēbers]] — tiek apsūdzēti mēģinājumos ievilkt Ungāriju [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], liekot sūtot tai ieročus un karaspēku, savukārt ''Fidesz'' tiek attēlota kā vienīgā miera iespēja.
}}
Ungārijas valdība apsūdzēja [[Ukrainas valdība|Ukrainas valdību]] iejaukšanās vēlēšanās un galvenās opozīcijas partijas Pētera Maģara vadīto ''Tisza'' partiju mēģinājumā iesaistīt Ungāriju [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author=Nick Thorpe |date=12 March 2026 |title=War in Ukraine spills into Hungarian election campaign |url=https://www.bbc.com/news/articles/crm8rxwyyz8o |access-date=18 March 2026 |work=[[BBC]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Welt&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=16 March 2026 |title=Orbán wirft Selenskyj Einmischung mit &quot;brutaler Offenheit&quot; vor – und erhält Rückendeckung der USA |url=https://www.welt.de/politik/ausland/article6993039e920e7fffb6a74243/orban-wirft-selenskyj-einmischung-mit-brutaler-offenheit-vor-und-erhaelt-rueckendeckung-aus-den-usa.html |access-date=18 March 2026 |work=[[Die Welt]] |language=de}}&lt;/ref&gt; [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] pauda cerību, ka kāda persona (domājams, [[Viktors Orbāns|Orbāns]]) neuzliks [[veto]] Eiropas Savienības aizdevumam [[Ukraina]]i. Pretējā gadījumā, kā teica Zelenskis, viņš &quot;vienkārši iedotu šīs personas adresi mūsu bruņotajiem spēkiem — mūsu puiši varētu viņam piezvanīt un runāt ar viņu savā valodā.&quot;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Zadorozhnyy |first1=Tim |title=Orban threatens force over oil dispute; Zelensky says Ukrainian army could 'speak' to one EU funds blocker |url=https://kyivindependent.com/zelensky-threatens-to-give-one-person-address-to-ukraines-military/ |access-date=24 March 2026 |work=The Kyiv Independent |date=5 March 2026 |language=en}}&lt;/ref&gt; Šo komentāru nosodīja Maģars,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author=Mared Gwyn Jones |date=6 March 2026 |title=Newsletter: Orbán-Zelenskyy dispute spirals to new heights |url=https://www.euronews.com/my-europe/2026/03/06/newsletter-orban-zelenskyy-dispute-spirals-to-new-heights |access-date=18 March 2026 |work=Euronews}}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Komisija]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author=Gerardo Fortuna |date=6 March 2026 |title=EU blasts Zelenskyy over veiled threat against Orbán |url=https://www.politico.eu/article/eu-to-volodymyr-zelenskyy-dial-down-not-acceptable-rhetoric-against-hungary-viktor-orban/ |access-date=18 March 2026 |work=Politico}}&lt;/ref&gt; un [[Eiropadome]]s [[Eiropadomes prezidenti|prezidents]] [[Antoniu Košta]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=16 March 2026 |title=EU-Ratspräsident rügt Selenskyj für &quot;unangemessene&quot; Äußerung gegenüber Orbán |url=https://www.welt.de/politik/ausland/article69b917f017184da7cffdc585/pipeline-streit-zwischen-ukraine-und-ungarn-eu-ratspraesident-ruegt-selenskyj-fuer-unangemessene-aeusserung.html |access-date=18 March 2026 |work=[[Die Welt]] |language=de}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Viktors Orbāns saņēma [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] un [[Marko Rubio]] atbalstu.&lt;ref name=&quot;Welt&quot; /&gt;

Atbildot uz to, 2026. gada 15. marta demonstrācijas laikā, kas bija veltīta [[1848. gada revolūcija Ungārijā|1848. gada revolūcija]]s piemiņai, Maģars apsūdzēja Orbānu &quot;nodevībā&quot; un Krievijas aģentu aicināšanā iejaukties vēlēšanās ''Fidesz'' labā.&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Zsiros |first=Sandor |date=16 March 2026 |title=Magyar: Orbán zdradził wolność Węgier, wciągając w wybory rosyjskie służby |trans-title=Magyar: Orbán betrayed Hungary's freedom by involving Russian services in the elections |url=https://pl.euronews.com/europa/2026/03/16/magyar-orban-zdradzil-wolnosc-wegier-wciagajac-w-wybory-rosyjskie-sluzby |archive-date=16 March 2026 |access-date=16 March 2026 |website=Euronews |language=pl}}&lt;/ref&gt;

Vēlēšanu laikā notika naftas cauruļvada &quot;[[Družba (naftas vads)|Družba]]&quot; krīze. Ungārija un [[Slovākija]] apsūdzēja Ukrainas varas iestādes par apzinātu remonta atlikšanu politisku iemeslu dēļ.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Zsiros |first=Sandor |date=19 February 2026 |title=EU calls emergency meeting over Hungary and Slovakia's energy standoff with Ukraine |url=https://www.euronews.com/my-europe/2026/02/19/eu-calls-emergency-meeting-over-hungary-and-slovakias-energy-standoff-with-ukraine |archive-url=https://web.archive.org/web/20260219213519/https://www.euronews.com/my-europe/2026/02/19/eu-calls-emergency-meeting-over-hungary-and-slovakias-energy-standoff-with-ukraine |archive-date=19 February 2026 |access-date=22 February 2026 |work=Euronews}}&lt;/ref&gt; Zelenskis ir paziņojis, ka viņš labprātāk neremontētu naftas cauruļvadu &quot;Družba&quot;, norādot, ka &quot;mana nostāja, kas ir kopīga ar Eiropas līderiem, ir tāda, ka es neremontēšu cauruļvadu&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.euronews.com/2026/03/05/zelenskyy-threatens-to-let-ukrainian-soldiers-talk-to-orban-as-pipeline-row-escalates]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/zelenskyy-reluctant-repair-russian-oil-pipeline-728ee20f05b57d2cdf9d87dd54ccdfc0|title=Zelenskyy says he's reluctant to repair pipeline that brings Russian oil to Central Europe|date=5 March 2026|website=AP News}}&lt;/ref&gt;

[[Konservatīvās politiskās rīcības konference]]s (CPAC) Ungārijas sanāksme bija saistīta ar vēlēšanu kampaņu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.oe24.at/oesterreich/politik/parteien/kickl-bei-rechten-treffen-kommt-auch-us-vize-hin/673516542|title=Kickl bei Rechten-Treffen: Kommt auch US-Vize JD Vance? |language=de|work=[[Österreich (laikraksts)|Österreich]]|date=20 March 2026|access-date=21 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/my-europe/2026/03/18/europes-far-right-unites-around-orban-while-trumps-hungary-visit-remains-uncertain|title= Europe’s far-right unites around Orbán, while Trump’s Hungary visit remains uncertain|work=Euronews|date=18 March 2026|access-date=21 March 2026}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 21. martā laikraksts ''[[The Washington Post]]'' ziņoja, ka [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] (SVR) ierosinājis sarīkot viltus karoga atentātu pret Orbānu, cenšoties uzlabot viņa izredzes uzvarēt vēlēšanās, teikts SVR iekšējā ziņojumā, ko ieguvis un autentificējis kādas Eiropas valsts izlūkdienests.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-03-21 |title=To tilt Hungarian election, Russians proposed staging assassination attempt |url=https://www.washingtonpost.com/world/2026/03/21/hungary-election-interference-russia-orban/ |access-date=2026-03-27 |work=The Washington Post |language=en |issn=0190-8286}}&lt;/ref&gt; 26. martā medijs ''[[Politico Europe]]'' ziņoja, ka Krievijas botu tīkls sociālajos medijos ir publicējis ierakstus, kuros tiek reklamēts vēstījums, ka Orbānam draud atentāts, un Ukraina un Volodimirs Zelenskis tiek pasniegti kā draudi Orbānam.&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2026-03-26 |title=Pro-Kremlin bots cry ‘murder’ ahead of Hungary vote |url=https://www.politico.eu/article/pro-kremlin-bots-cry-murder-ahead-of-hungary-vote/ |access-date=2026-03-27 |website=POLITICO |language=en}}&lt;/ref&gt;

26. martā Ungārijā tika izlaista [[dokumentālā filma]] &quot;Balss cena&quot; (''The Price of the Vote''), kurā detalizēti aprakstīta sešus mēnešus ilga neatkarīgu filmu veidotāju un žurnālistu veikta izmeklēšana, kurā secināts, ka ''Fidesz'' pirms vēlēšanām iesaistījās masveida vēlētāju iebiedēšanas kampaņā nabadzīgās lauku vai mazpilsētu kopienās, kas kopš 2010. gada ir ''Fidesz'' elektorāta pamats. Filmā tika apgalvots, ka vietējie mēri no ''Fidesz'' šādās kopienās piedāvā skaidru naudu, darbu, malku, transportu uz vēlēšanu iecirkņiem, piekļuvi medikamentiem un [[Sintētiskās narkotikas|sintētiskajām]] [[Narkotikas|narkotikām]] apmaiņā pret &quot;pareizām&quot; balsīm. Filmā tika arī teikts, ka opozīcijas kandidāts ir atteicies no savas kandidatūras uz parlamenta deputāta amatu pēc tam, kad bērnu aizsardzības birojs ''Fidesz'' pārvaldītajā apgabalā it kā draudēja izņemt viņa bērnus no ģimenes.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-03-26 |title=Orban's Hungarian government accused of mass voter intimidation ahead of election |url=https://www.bbc.com/news/articles/c36r0068xp2o |access-date=2026-03-27 |website=www.bbc.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:Parlamenta vēlēšanas Ungārijā]]
[[Kategorija:Vēlēšanas Ungārijā]]</text>
      <sha1>lhqh5w4hw58xvas0kfj6u2mdg4smh82</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bosnijas un Hercegovinas politika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627940</id>
    <revision>
      <id>4454895</id>
      <parentid>4451399</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:07:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454895</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11210" sha1="4do3ayi3vhc4eklmhxvqjxulmk88l3n" xml:space="preserve">[[Attēls:Pickup visa day Sarajevo 110411 (55) (5619660650).jpg|thumb|Augstā pārstāvja birojs [[Sarajeva|Sarajevā]]]]
''[[De iure]]'' '''[[Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegocina]]''' ir [[parlamentārisms|parlamentāra]], [[pārstāvnieciskā demokrātija]], kur Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs (Ministru padomes priekšsēdētājs), kuru ieceļ Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūra, ir [[valdības vadītājs]]. [[Izpildvara]] tiek īstenota ar Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomi un [[Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra|Bosnijas un Hercegovinas prezidentūru]]. [[Likumdošanas vara]] ir uzticēta gan Ministru padomei, gan [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]]. Parlamentārās asamblejas locekļi tiek ievēlēti saskaņā ar proporcionālās pārstāvniecības sistēmu. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēja.

Valdības sistēma, kas izveidota ar [[Deitonas miera līgums|Deitonas nolīgums]] un kas izbeidza [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] 1995. gadā, ir [[konsociatīva demokrātija|konsociacionālisma]] piemērs, jo pārstāvniecība balstās uz elites pārstāvjiem, kuri pārstāv trīs galvenās [[etniskā grupa|etniskās grupas]] jeb “konstitucionālās tautas”, kurām katrai ir garantēta varas daļa.

Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās vienībās – [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] un [[Serbu Republika]], kurām ir zināma politiskā autonomija, kā arī [[Brčko apgabals]], kuru kopīgi pārvalda abas vienības. Vienībām ir savas konstitūcijas.

== Deitonas miera līgums ==
{{Pamatraksts|Deitonas miera līgums}}
Pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas nolīguma]] (''Dejtonski mirovni sporazum)'' parakstīšanas 1995. gada 14. decembrī Bosnija un Hercegovina kļuva par nedeklarētu [[protektorāts|protektorātu]], kur augstākā vara tika piešķirta [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]], kuru ieceļ [[Miera īstenošanas padome]].

Nolīguma mērķis bija saglabāt Bosnijas ārējās robežas, vienlaikus izveidojot kopīgu daudzetnisku un demokrātisku valdību, balstītu uz proporcionālo pārstāvniecību, un uzticot tai ārpolitiku, ekonomisko un fiskālo politiku.

Deitonas nolīgums izveidoja Augstā pārstāvja biroju (OHR), lai uzraudzītu civilās vienošanās daļas īstenošanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Bosnia and Herzegovina: Closed Consultations |url=https://www.securitycouncilreport.org/whatsinblue/2025/03/bosnia-and-herzegovina-closed-consultations.php |website=securitycouncilreport.org |date=6 March 2025}}&lt;/ref&gt;

== Augstais pārstāvis ==
Augstākā politiskā autoritāte valstī ir [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]], kas ir starptautiskās civilās klātbūtnes galvenais izpilddirektors valstī. Augstajam pārstāvim ir tiesības atcelt amatpersonas, tostarp tiesnešus, vietējās pašvaldības locekļus un parlamenta deputātus, izmantojot [[Bonnas pilnvaras]], kas tika ieviestas 1997. gadā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |editor-last1=Eriksson |editor-first1=Mikael |editor-last2=Kostić |editor-first2=Roland |date=2013 |title=Mediation and Liberal Peacebuilding: Peace from the Ashes of War? |page=35 |publisher=Taylor &amp; Francis |isbn=9781136189166}}&lt;/ref&gt;

Augstā pārstāvja pilnvaras izriet no Deitonas nolīguma, ko apstiprina [[Miera īstenošanas padome]] (PIC), kura vadības padomē ir pārstāvji no [[Kanāda]], [[Francija]], [[Vācija]], [[Itālija]], [[Japāna]], [[Krievija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], Eiropas Savienības prezidentūras, [[Eiropas Komisija]] un [[Islāma sadarbības organizācija]].&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Weller |first1=Marc |last2=Wolff |first2=Stevan |title=Internationalized State-Building after Violent Conflict: Bosnia Ten Years after Dayton |date=2013 |publisher=Routledge |isbn=9781317969716 |page=44}}&lt;/ref&gt;

Plašo pilnvaru dēļ šis amats bieži tiek salīdzināts ar [[vicekaralis|vicekaraļa]] pozīciju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| url = http://www.ohr.int/interview-christian-schwarz-schilling-high-representative-for-bih-the-last-bosnian-viceroy-4/| title = Interview: Christian Schwarz-Schilling, High Representative for BiH: &quot;The Last Bosnian Viceroy&quot; | date = 31 March 2006}}&lt;/ref&gt;

== Izpildvara ==
[[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs|Prezidentūras priekšsēdētājs]] rotē starp trim locekļiem (viens [[bosnieši|bosņaks]], viens [[Bosnijas serbi|serbs]] un viens [[Bosnijas horvāti|horvāts]]) ik pēc 8 mēnešiem viņu 4 gadu pilnvaru laikā. Trīs Prezidentūras locekļus ievēlē tieši iedzīvotāji: Federācijas vēlētāji ievēl bosņaku un horvātu pārstāvi, bet [[Serbu Republika]] vēlētāji ievēl serbu pārstāvi.

Prezidentūra darbojas kā kolektīvs [[valsts vadītājs]] un galvenokārt ir atbildīga par ārpolitiku un budžeta ierosināšanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ccbh.ba/eng/article.php?pid=833&amp;kat=518&amp;pkat=500|title=Constitution Rules of Court European Convention: Article V, Presidency|website=CONSTITUTIONAL COURT OF BOSNIA AND HERZEGOVINA}}&lt;/ref&gt;

Premjerministrs, oficiāli saukts par [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]], tiek nominēts Prezidentūrā un apstiprināts [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]]. Viņš ieceļ ārlietu ministru, ārējās tirdzniecības ministru un citus ministrus (ne vairāk kā divas trešdaļas no Federācijas teritorijas), kuri stājas amatā pēc Pārstāvju palātas apstiprinājuma.

[[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome|Ministru padome]] ir atbildīga par politikas īstenošanu diplomātijā, ekonomikā, starp-entitāšu attiecībās un citās jomās. Abām entitātēm ir savas valdības, kas risina iekšējos jautājumus.

== Likumdošanas vara ==
[[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja|Parlamentārā asambleja]] ir galvenā likumdevēja institūcija Bosnijā un Hercegovinā. Tā sastāv no divām palātām:&lt;ref name=&quot;guardian&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Nardelli |first1=Alberto |title=Bosnia and Herzegovina: the world's most complicated system of government? |work=The Guardian |date=8 October 2014}}&lt;/ref&gt;

* [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta|Tautu palāta]] (''Dom naroda'')
* [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] (''Predstavnički dom'')

Parlamentārā asambleja ir atbildīga par:
* likumu pieņemšanu
* budžeta apstiprināšanu
* starptautisko līgumu ratifikāciju
* institūciju finansējuma noteikšanu

Bosnijai un Hercegovinai nebija pastāvīga vēlēšanu likuma līdz 2001. gadam. Galīgais likums tika pieņemts 2001. gadā un grozīts 2002. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Election Law of Bosnia and Herzegovina |url=https://legislationline.org/taxonomy/term/13702}}&lt;/ref&gt;

=== Tautu palāta ===
[[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta|Tautu palāta]] sastāv no 15 delegātiem ar divu gadu pilnvaru termiņu. Divas trešdaļas nāk no Federācijas (5 horvāti un 5 bosņaki), bet viena trešdaļa no Serbu Republika (5 serbi).&lt;ref name=&quot;guardian&quot; /&gt;

Kvorumu veido deviņi locekļi, ja katra grupa ir pārstāvēta vismaz ar trim delegātiem.

Federācijas pārstāvjus izvēlas [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta]], bet [[Serbu Republika]] pārstāvjus izvēlas tās Nacionālā asambleja.&lt;ref&gt;{{atsauce |title=Bosnia and Herzegovina report |website=parliament.uk}}&lt;/ref&gt;

=== Pārstāvju palāta ===
[[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] sastāv no 42 locekļiem, kuri tiek ievēlēti uz četriem gadiem pēc proporcionālās pārstāvniecības sistēmas.

Divas trešdaļas tiek ievēlētas Federācijā (14 horvāti un 14 bosņaki), bet viena trešdaļa Serbu Republika (14 serbi).&lt;ref name=&quot;guardian&quot; /&gt;

2010. gada vēlēšanās Federācijā tika ievēlēti 21 deputāts daudzmandātu apgabalos, bet 7 vietas tika sadalītas kompensācijas kārtībā. Serbu Republika ievēlēja 9 deputātus, bet 5 vietas tika sadalītas kompensācijas kārtībā.&lt;ref&gt;OSCE ziņojums, 2010.&lt;/ref&gt;

== Tiesu vara ==
=== Konstitucionālā tiesa ===
[[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]] ir augstākā un galīgā institūcija konstitucionālajos jautājumos. Tiesā ir deviņi locekļi: četrus izvēlas [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]], divus – Serbu Republika Nacionālā asambleja, bet trīs ārvalstu pilsoņus ieceļ [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] prezidents pēc konsultācijām ar Prezidentūru.

Sākotnējais pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Pēc tam tiesneši var strādāt līdz 70 gadu vecumam.

Tiesas sēdes ir publiskas, un lēmumi tiek publicēti. Lēmumi ir galīgi un saistoši, lai gan praksē tie ne vienmēr tiek pilnībā īstenoti.&lt;ref name=court&gt;[http://www.vecernji.ba/postoje-82-odluke-ustavnog-suda-koje-jos-nisu-provedene-913109 Raksts par neizpildītiem lēmumiem]&lt;/ref&gt;

Tiesai ir jurisdikcija pār strīdiem starp entitātēm vai starp valsti un entitātēm. Tā arī darbojas kā apelācijas instance.

=== Valsts tiesa ===
[[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] sastāv no trim nodaļām – administratīvās, apelācijas un kriminālās, kurām ir jurisdikcija lietās, kas saistītas ar valsts līmeņa likumiem un izpildvaru, kā arī apelācijas jurisdikcija lietās, kas uzsāktas entitātēs.

Kara noziegumu palāta tika izveidota 2005. gada janvārī, un tā ir pārņēmusi divas lietas no [[Starptautiskais krimināltiesa bijušajai Dienvidslāvijai|ICTY]], kā arī desmitiem kara noziegumu lietu, kas sākotnēji tika ierosinātas kantonu tiesās.

Valsts tiesa izskata arī organizētās noziedzības un ekonomiskos noziegumus, tostarp korupcijas lietas. Piemēram, bijušais Prezidentūras loceklis [[Dragans Čovičs]] tika tiesāts par iespējamu iesaisti organizētajā noziedzībā.

=== Cilvēktiesību palāta ===
[[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] (''Dom za ljudska prava za Bosnu i Hercegovinu'') pastāvēja no 1996. gada marta līdz 2003. gada 31. decembrim. Tā bija tiesu institūcija, kas tika izveidota saskaņā ar Deitona nolīguma 6. pielikumu.

=== Entitātes ===
Abām entitātēm ir savas Augstākās tiesas. Katrai entitātei ir arī vairākas zemākas instances tiesas. Federācijā ir 10 kantonu tiesas un vairākas pašvaldību tiesas. Serbu Republika ir septiņas apgabaltiesas (''okrug'').

===Augstā tiesu un prokuratūras padome===
[[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] (JHPC / VSTV) ir tiesu sistēmas pašregulācijas institūcija valstī, kuras uzdevums ir nodrošināt tās neatkarību.&lt;ref name=EC&gt;European Commission, [https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/sites/near/files/20190529-bosnia-and-herzegovina-analytical-report.pdf European Analytical Report on Bosnia and Herzegovina], May 2019&lt;/ref&gt; Tā balstās uz kontinentālās Eiropas tiesu pašpārvaldes tradīciju. Tā tika izveidota 2004. gadā.

== Skatīt arī ==
* [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas politika| ]]
[[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]]
[[Kategorija:Politika]]</text>
      <sha1>4do3ayi3vhc4eklmhxvqjxulmk88l3n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēvalds Dukuls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629080</id>
    <revision>
      <id>4454921</id>
      <parentid>4454531</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T23:30:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-22809-72</username>
        <id>144058</id>
      </contributor>
      <origin>4454921</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8691" sha1="nbcrdnm65hcp12x9d1yxek984y0xxp6" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Ēvalds Dukuls
| attēls = Ēvalds Dukuls, Latvijas Sabiedriskais medijs.jpg
| att_nosaukums = Ēvalds Dukuls
| dz_gads = 1992
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Daugavpils]], {{LVA}}
| pilsonība = Latvija
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = žurnālists, televīzijas raidījumu vadītājs
| darbības_gadi = 2016–pašlaik
| alma_mater = [[Latvijas Kultūras koledža]]&lt;br /&gt;[[Riga Nordic University]]
| dzīves_vieta = [[Rīga]], {{LVA}}
}}

'''Ēvalds Dukuls''' (dzimis {{dat|1992|12|4}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir latviešu žurnālists un televīzijas satura veidotājs. Viņš strādā [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] (LTV Ziņu dienestā) un publicē materiālus arī portālā [[Lsm.lv|LSM.lv]].&lt;ref name=&quot;lsm-author&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/autors/evalds-dukuls/|title=Ēvalds Dukuls - LTV Ziņu dienesta žurnālists|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Ēvalds Dukuls dzimis Daugavpilī. Jau agrīnā vecumā izrādīja interesi par medijiem un komunikāciju.

=== Izglītība ===
2012. gadā ieguva vidējo izglītību Daugavpils Valstspilsētas vidusskolā (tolaik [[Daugavpils 12. vidusskola]]).

2015. gadā absolvēja [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžu]], iegūstot 1. līmeņa augstāko izglītību mediju producēšanā.

2016. gadā absolvējis [[Riga Nordic University]], iegūstot augstāko izglītību biznesa vadībā kultūras nozarē.&lt;ref name=&quot;parunasim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/22.10.2024-parunasim-ar-evaldu-dukulu-ltv-raidieraksta-33-epizode.a573441/|title=Parunāsim ar Ēvaldu Dukulu. LTV raidieraksta 33. epizode.|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==

=== Darbības sākums ===
Profesionālo darbību Latvijas Televīzijā uzsāka 2017. gadā kā korespondents LTV7 raidījumā ''Dzīve šodien''.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;/&gt; Vēlāk pievienojās LTV Ziņu dienestam, kur darbojas kā žurnālists un satura veidotājs. Viņš veido reportāžas, intervijas un cilvēkstāstus, kā arī skaidrojošo  saturu dažādās platformās.&lt;ref name=&quot;lsm-author&quot; /&gt;

=== Starptautiskā darbība ===
Dukuls ir ''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]]'' Latvijas delegācijas sastāvā kā žurnālists un satura veidotājs.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5404|title=Ēvalds Dukuls|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Viņš piedalījies arī [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eiropas Raidorganizāciju apvienības]] profesionālajos forumos, prezentējot digitālos mediju projektus.

== Projekti ==

=== ''Dzīvei nav melnraksta'' ===
''Dzīvei nav melnraksta'' ir dokumentāls cilvēkstāstu projekts, kas aizsākts 2019. gadā. Tā centrā ir personiski dzīves stāsti un sociāli nozīmīgas tēmas, tostarp veselība, atkarības, vardarbība un mentālā veselība.

Dukuls ir projekta autors un intervētājs, veidojot sarunas ar dažādu dzīves pieredzi piedzīvojušiem cilvēkiem.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;/&gt;

=== ''Būris'' ===
''Būris'' ir multimediju diskusiju projekts, kas izveidots 2021. gadā. Formāts balstās uz pretēju viedokļu sadursmi un sabiedrībā aktuālu jautājumu analīzi.

Dukuls projektā darbojas kā diskusiju vadītājs un viens no formāta veidotājiem.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;/&gt;

Projekts prezentēts arī starptautiskā līmenī, tostarp Eiropas Raidorganizāciju apvienības profesionālajos forumos.

=== ''Tiekam skaidrībā'' ===
''Tiekam skaidrībā'' ir skaidrojošs video formāts, kura mērķis ir vienkāršā un strukturētā veidā izskaidrot sarežģītus sabiedriskus un politiskus jautājumus.

Dukuls piedalās satura veidošanā kā žurnālists.&lt;ref name=&quot;parunasim&quot;/&gt;

=== ''Supernova: Izaicinājums'' ===
''Supernova: Izaicinājums'' ir ar dziesmu konkursu ''Supernova'' saistīts digitālais projekts, kas iepazīstina ar konkursa dalībniekiem, izmantojot uzdevumus, intervijas un neformālas situācijas.

Dukuls ir projekta idejas autors un režisors.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;/&gt;

=== ''Amor Patriae'' ===
''Amor Patriae'' ir video projekts, kas pievēršas patriotisma un sabiedrisko vērtību jautājumiem caur cilvēku tetovējumiem.

Dukuls piedalās projektā kā satura veidotājs un autors.&lt;ref name=&quot;ltv-amor&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/raidijumi/amor-patriae|title=Amor Patriae / Raidījums|website=ltv.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== ''Iezīmētie'' ===
Dokumentāls projekts par rezervistu apmācībām [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] ietvaros.&lt;ref name=&quot;lsm-iezimetie&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/video-blogs-zurnalists-dukuls-par-apmacibam-armija-ja-to-speju-es-tad-to-var-ikviens.a298710/|title=Video blogs: Žurnālists Dukuls par apmācībām armijā - ja to spēju es, tad to var ikviens!|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un nominācijas ==

* '''2025''' — Latvijas Sabiedriskā medija ombuda profesionālās ētikas balva par projektu ''Dzīvei nav melnraksta''.&lt;ref name=&quot;ombuds&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seplp.lv/lv/pasniegtas-latvijas-sabiedriska-medija-ombuda-profesionalas-etikas-balvas-2025|title=Pasniegtas Latvijas Sabiedriskā medija ombuda profesionālās ētikas balvas (2025) {{!}} Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.seplp.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas Sabiedriskais medijs ===
* '''2025''' — nominācija kategorijā “Gada intervija” par projektu ''Dzīvei nav melnraksta''.
* '''2024''' — nominācija kategorijā “Gada intervija” par projektu ''Dzīvei nav melnraksta''.

=== Latvijas Žurnālistu asociācija ===
* '''2020''' — nominācija balvai par projektu ''Dzīvei nav melnraksta''.&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaszurnalisti.lv/lza-izcilibas-balvas-2020-nominanti/|title=LŽA Izcilības balvas 2020 nominanti {{!}} Latvijas žurnālistu asociācija|website=latvijaszurnalisti.lv|access-date=2026-04-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* '''2019''' — nominācija kategorijā “Intervija/apraksts”.&lt;ref name=&quot;lza2019&quot;&gt;[https://latvijaszurnalisti.lv/lza-izcilibas-balva-2019-zinami-nominanti/ LŽA “Izcilības balva 2019” zināmi nominanti.]&lt;/ref&gt;

=== Latvijas Televīzijas balvas ===
* '''2023''' — nominācija kategorijā “Gada intervija” par projektu ''Dzīvei nav melnraksta''. 
*'''2021''' — Projekts ''Būris'' atzīts par “Gada multimediju projektu”.
*'''2021''' — projekts ''Dzīvei nav melnraksta'' Latvijas Televīzijā atzīts par gada digitālo projektu.
* '''2019''' — projekts ''Dzīvei nav melnraksta'' atzīts par gada digitālo projektu.&lt;ref name=&quot;jauns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/510385-foto-televizijas-zurnalists-evalds-dukuls-rod-atputu-tatros|title=FOTO: televīzijas žurnālists Ēvalds Dukuls rod atpūtu Tatros|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-14|date=2022-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskā atzinība ===
* '''2022''' — projekts ''Būris'' (''The Cage'') iekļauts Eiropas Raidorganizāciju apvienības profesionālo formātu prezentācijās kā viens no izceltajiem formātiem.

== Darbības vērtējums ==
Dukula darbība saistīta ar digitālo formātu attīstību Latvijas sabiedriskajos medijos, īpaši cilvēkstāstu un skaidrojošā satura jomā.&lt;ref name=&quot;seplp2&quot;&gt;[https://www.seplp.lv/lv/media/2262/download SEPLP. 2023. gada atskaite]&lt;/ref&gt;

Viņa veidotie projekti tiek minēti kā piemēri sabiedriskā medija digitālās transformācijas procesiem, apvienojot televīzijas un digitālos formātus.&lt;ref name=&quot;seplp2&quot; /&gt;

Mediju pētniece [[Anda Rožukalne]] analizējusi projektu ''Būris'', norādot, ka tas izceļas ar vizuālu dinamiku, taču tā balstīšanās uz pretēju viedokļu sadursmi var ierobežot padziļinātu analīzi.

== Profesionālā pieeja ==
Dukula darbs raksturojas ar fokusu uz cilvēkstāstiem un sociāli nozīmīgu tematu atspoguļošanu, īpašu uzmanību pievēršot individuālajai pieredzei un tās ietekmei uz sabiedrību.

Viņa veidotie formāti bieži apvieno dokumentālu stāstījumu ar digitālajām platformām pielāgotu saturu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lsm.lv/autors/evalds-dukuls/ Profils LSM]

[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]]</text>
      <sha1>nbcrdnm65hcp12x9d1yxek984y0xxp6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454922</id>
      <parentid>4454921</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T23:32:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-22809-72</username>
        <id>144058</id>
      </contributor>
      <origin>4454922</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8616" sha1="dfvmmnvaci1xow7d47xpy1g8e99x09p" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Ēvalds Dukuls
| attēls = Ēvalds Dukuls, Latvijas Sabiedriskais medijs.jpg
| att_nosaukums = Ēvalds Dukuls
| dz_gads = 1992
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Daugavpils]], {{LVA}}
| pilsonība = Latvija
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = žurnālists, televīzijas raidījumu vadītājs
| darbības_gadi = 2016–pašlaik
| alma_mater = [[Latvijas Kultūras koledža]]&lt;br /&gt;[[Riga Nordic University]]
| dzīves_vieta = [[Rīga]], {{LVA}}
}}

'''Ēvalds Dukuls''' (dzimis {{dat|1992|12|4}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir latviešu žurnālists un televīzijas satura veidotājs. Viņš strādā [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] (LTV Ziņu dienestā) un publicē materiālus arī portālā [[Lsm.lv|LSM.lv]].&lt;ref name=&quot;lsm-author&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/autors/evalds-dukuls/|title=Ēvalds Dukuls - LTV Ziņu dienesta žurnālists|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Ēvalds Dukuls dzimis Daugavpilī. Jau agrīnā vecumā izrādīja interesi par medijiem un komunikāciju.

=== Izglītība ===
2012. gadā ieguva vidējo izglītību Daugavpils Valstspilsētas vidusskolā (tolaik [[Daugavpils 12. vidusskola]]).

2015. gadā absolvēja [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžu]], iegūstot 1. līmeņa augstāko izglītību mediju producēšanā.

2016. gadā absolvējis [[Riga Nordic University]], iegūstot augstāko izglītību biznesa vadībā kultūras nozarē.&lt;ref name=&quot;parunasim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/22.10.2024-parunasim-ar-evaldu-dukulu-ltv-raidieraksta-33-epizode.a573441/|title=Parunāsim ar Ēvaldu Dukulu. LTV raidieraksta 33. epizode.|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==

=== Darbības sākums ===
Profesionālo darbību Latvijas Televīzijā uzsāka 2017. gadā kā korespondents LTV7 raidījumā ''Dzīve šodien''.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;/&gt; Vēlāk pievienojās LTV Ziņu dienestam, kur darbojas kā žurnālists un satura veidotājs. Viņš veido reportāžas, intervijas un cilvēkstāstus, kā arī skaidrojošo  saturu dažādās platformās.&lt;ref name=&quot;lsm-author&quot; /&gt;

=== Starptautiskā darbība ===
Dukuls ir ''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]]'' Latvijas delegācijas sastāvā kā žurnālists un satura veidotājs.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5404|title=Ēvalds Dukuls|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Viņš piedalījies arī [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eiropas Raidorganizāciju apvienības]] profesionālajos forumos, prezentējot digitālos mediju projektus.

== Projekti ==

=== ''Dzīvei nav melnraksta'' ===
''Dzīvei nav melnraksta'' ir dokumentāls cilvēkstāstu projekts, kas aizsākts 2019. gadā. Tā centrā ir personiski dzīves stāsti un sociāli nozīmīgas tēmas, tostarp veselība, atkarības, vardarbība un mentālā veselība.

Dukuls ir projekta autors un intervētājs.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;/&gt;

=== ''Būris'' ===
''Būris'' ir multimediju diskusiju projekts, kas izveidots 2021. gadā. Formāts balstās uz pretēju viedokļu sadursmi un sabiedrībā aktuālu jautājumu analīzi.

Dukuls projektā darbojas kā diskusiju vadītājs un viens no formāta veidotājiem.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;/&gt;

Projekts prezentēts arī starptautiskā līmenī, tostarp Eiropas Raidorganizāciju apvienības profesionālajos forumos.

=== ''Tiekam skaidrībā'' ===
''Tiekam skaidrībā'' ir skaidrojošs video formāts, kura mērķis ir vienkāršā un strukturētā veidā izskaidrot sarežģītus sabiedriskus un politiskus jautājumus.

Dukuls piedalās satura veidošanā kā žurnālists.&lt;ref name=&quot;parunasim&quot;/&gt;

=== ''Supernova: Izaicinājums'' ===
''Supernova: Izaicinājums'' ir ar dziesmu konkursu ''Supernova'' saistīts digitālais projekts, kas iepazīstina ar konkursa dalībniekiem, izmantojot uzdevumus, intervijas un neformālas situācijas.

Dukuls ir projekta idejas autors un režisors.&lt;ref name=&quot;lampa&quot;/&gt;

=== ''Amor Patriae'' ===
''Amor Patriae'' ir video projekts, kas pievēršas patriotisma un sabiedrisko vērtību jautājumiem caur cilvēku tetovējumiem.

Dukuls piedalās projektā kā satura veidotājs un autors.&lt;ref name=&quot;ltv-amor&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/raidijumi/amor-patriae|title=Amor Patriae / Raidījums|website=ltv.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== ''Iezīmētie'' ===
Dokumentāls projekts par rezervistu apmācībām [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] ietvaros.&lt;ref name=&quot;lsm-iezimetie&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/video-blogs-zurnalists-dukuls-par-apmacibam-armija-ja-to-speju-es-tad-to-var-ikviens.a298710/|title=Video blogs: Žurnālists Dukuls par apmācībām armijā - ja to spēju es, tad to var ikviens!|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un nominācijas ==

* '''2025''' — Latvijas Sabiedriskā medija ombuda profesionālās ētikas balva par projektu ''Dzīvei nav melnraksta''.&lt;ref name=&quot;ombuds&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seplp.lv/lv/pasniegtas-latvijas-sabiedriska-medija-ombuda-profesionalas-etikas-balvas-2025|title=Pasniegtas Latvijas Sabiedriskā medija ombuda profesionālās ētikas balvas (2025) {{!}} Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.seplp.lv|access-date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas Sabiedriskais medijs ===
* '''2025''' — nominācija kategorijā “Gada intervija” par projektu ''Dzīvei nav melnraksta''.
* '''2024''' — nominācija kategorijā “Gada intervija” par projektu ''Dzīvei nav melnraksta''.

=== Latvijas Žurnālistu asociācija ===
* '''2020''' — nominācija balvai par projektu ''Dzīvei nav melnraksta''.&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaszurnalisti.lv/lza-izcilibas-balvas-2020-nominanti/|title=LŽA Izcilības balvas 2020 nominanti {{!}} Latvijas žurnālistu asociācija|website=latvijaszurnalisti.lv|access-date=2026-04-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* '''2019''' — nominācija kategorijā “Intervija/apraksts”.&lt;ref name=&quot;lza2019&quot;&gt;[https://latvijaszurnalisti.lv/lza-izcilibas-balva-2019-zinami-nominanti/ LŽA “Izcilības balva 2019” zināmi nominanti.]&lt;/ref&gt;

=== Latvijas Televīzijas balvas ===
* '''2023''' — nominācija kategorijā “Gada intervija” par projektu ''Dzīvei nav melnraksta''. 
*'''2021''' — Projekts ''Būris'' atzīts par “Gada multimediju projektu”.
*'''2021''' — projekts ''Dzīvei nav melnraksta'' Latvijas Televīzijā atzīts par gada digitālo projektu.
* '''2019''' — projekts ''Dzīvei nav melnraksta'' atzīts par gada digitālo projektu.&lt;ref name=&quot;jauns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/510385-foto-televizijas-zurnalists-evalds-dukuls-rod-atputu-tatros|title=FOTO: televīzijas žurnālists Ēvalds Dukuls rod atpūtu Tatros|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-14|date=2022-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskā atzinība ===
* '''2022''' — projekts ''Būris'' (''The Cage'') iekļauts Eiropas Raidorganizāciju apvienības profesionālo formātu prezentācijās kā viens no izceltajiem formātiem.

== Darbības vērtējums ==
Dukula darbība saistīta ar digitālo formātu attīstību Latvijas sabiedriskajos medijos, īpaši cilvēkstāstu un skaidrojošā satura jomā.&lt;ref name=&quot;seplp2&quot;&gt;[https://www.seplp.lv/lv/media/2262/download SEPLP. 2023. gada atskaite]&lt;/ref&gt;

Viņa veidotie projekti tiek minēti kā piemēri sabiedriskā medija digitālās transformācijas procesiem, apvienojot televīzijas un digitālos formātus.&lt;ref name=&quot;seplp2&quot; /&gt;

Mediju pētniece [[Anda Rožukalne]] analizējusi projektu ''Būris'', norādot, ka tas izceļas ar vizuālu dinamiku, taču tā balstīšanās uz pretēju viedokļu sadursmi var ierobežot padziļinātu analīzi.

== Profesionālā pieeja ==
Dukula darbs raksturojas ar fokusu uz cilvēkstāstiem un sociāli nozīmīgu tematu atspoguļošanu, īpašu uzmanību pievēršot individuālajai pieredzei un tās ietekmei uz sabiedrību.

Viņa veidotie formāti bieži apvieno dokumentālu stāstījumu ar digitālajām platformām pielāgotu saturu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lsm.lv/autors/evalds-dukuls/ Profils LSM]

[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]]</text>
      <sha1>dfvmmnvaci1xow7d47xpy1g8e99x09p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķeturvalaķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629207</id>
    <revision>
      <id>4454768</id>
      <timestamp>2026-04-15T12:28:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķeturvalaķi | official_name = ''Keturvalakiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Keturvalakiai, paminklas partizanams.JPG | image_caption = Piemineklis partizāniem pie Ķeturvalaķu baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Vilkavišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_...</comment>
      <origin>4454768</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3533" sha1="nbi0g9eg8op0mvrx1905lm3cttlvrq5" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ķeturvalaķi
| official_name = ''Keturvalakiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Keturvalakiai, paminklas partizanams.JPG
| image_caption = Piemineklis partizāniem pie Ķeturvalaķu baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Vilkavišķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Ķeturvalaķu seņūnija]]
| area_total_km2 = 4.15
| population_total = 341
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 33 | lats = 25 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 10 | longs = 19 | longEW = E
| elevation_m = 75
| website = 
}}
'''Ķeturvalaķi''' ({{val|lt|Keturvalakiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Rausves un tās pietekas Tūrupes krastos 12 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Vilkavišķi]]em.

== Vēsture ==
Ķeturvalaķi vēstures avotos pirmo reizi minēti ap 1613. gadu. Tās nosaukums cēlies no četrām [[voloka|volokām]] zemes, kas tika piešķirtas muižas izveidei.

Ķeturvalaķu muižnieks Andrejs Zilions 1769. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu. Pašreizējā mūra baznīca tika uzbūvēta no 1847. līdz 1848. gadam. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, baznīca tika nopietni bojāta — artilērijas apšaudē tika sagrauts tās tornis un iebruka griesti. Pēc kara vietējā draudze dievnamu atjaunoja, taču tas palika bez sākotnējā torņa. 1986.–1990. gadā ar tēva Joza Gražuļa un arhihaista Vītauta Jakuta gādību tika uzcelts zvanu tornis un baznīca restaurēta.

19. gadsimtā Ķeturvalaķi kļuva par nozīmīgu apdzīvoto vietu, kurā darbojās skola un attīstījās amatniecība. Miests cieta abu pasaules karu laikā, taču starpkaru periodā tas bija aktīvs sabiedriskās dzīves centrs. 2012. gadā tika apstiprināts Ķeturvalaķu ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Ķeturvalaķu Sv. Jaunavas Marijas dzimšanas baznīca: vēlīnā klasicisma mūra celtne. Lai gan baznīca zaudējusi savu oriģinālo torni, tā joprojām ir miesta arhitektoniskais centrs. Pie baznīcas atrodas mūra zvanu tornis un vārti.
* Ķeturvalaķu skolas ēka: vēsturiska ēka, kas liecina par izglītības tradīcijām miestā.
* Pieminekļi: miestā uzstādīta piemiņas zīme Lietuvas brīvības cīnītājiem (partizāniem), kuri darbojās apkārtnes mežos.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Ķeturvalaķu skola-daudzfunkcionālais centrs, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Ķeturvalaķi ir saglabājuši [[Suvalkija]]i raksturīgo sakopto ainavu un ir orientēti uz lauksaimniecisko ražošanu, ko veicina apkārtnes auglīgās zemes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Keturvalakiai}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.vilkaviskis.lt/ Vilkavišķu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Vilkavišķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>nbi0g9eg8op0mvrx1905lm3cttlvrq5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Keturvalakiai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629208</id>
    <redirect title="Ķeturvalaķi" />
    <revision>
      <id>4454770</id>
      <timestamp>2026-04-15T12:29:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ķeturvalaķi]]</comment>
      <origin>4454770</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="kj4jwq6d9jk9pkmnadakot69penq10c" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ķeturvalaķi]]</text>
      <sha1>kj4jwq6d9jk9pkmnadakot69penq10c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Keturvalaki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629209</id>
    <redirect title="Ķeturvalaķi" />
    <revision>
      <id>4454771</id>
      <timestamp>2026-04-15T12:29:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ķeturvalaķi]]</comment>
      <origin>4454771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="kj4jwq6d9jk9pkmnadakot69penq10c" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ķeturvalaķi]]</text>
      <sha1>kj4jwq6d9jk9pkmnadakot69penq10c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:LidiyaVV</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629210</id>
    <revision>
      <id>4454779</id>
      <timestamp>2026-04-15T13:25:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454779</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="d0g959kw2s9nka5v4ei0osgwm1tppmm" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=LidiyaVV}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST)</text>
      <sha1>d0g959kw2s9nka5v4ei0osgwm1tppmm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kroķalauka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629211</id>
    <revision>
      <id>4454780</id>
      <timestamp>2026-04-15T13:26:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kroķalauka | official_name = ''Krokialaukis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Krokialaukis, kultūros centras.JPG | image_caption = Kroķalaukas daudzfunkcionālais centrs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Alītas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Alītas apriņ...</comment>
      <origin>4454780</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3008" sha1="c32xjpppicovm6by5um34grj1mehjlu" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kroķalauka
| official_name = ''Krokialaukis''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Krokialaukis, kultūros centras.JPG
| image_caption = Kroķalaukas daudzfunkcionālais centrs
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Alītas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Alītas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Kroķalaukas seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.43
| population_total = 340
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 26 | lats = 10 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 45 | longs = 47 | longEW = E
| elevation_m = 85
| website = 
}}
'''Kroķalauka''' ({{val|lt|Krokialaukis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Alītas rajona pašvaldība|Alītas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Nemuna]]s pietekas [[Peršēķe]]s krastos 24 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Alīta]]s.

== Vēsture ==
Kroķalaukas muiža vēstures avotos pirmo reizi minēta 16. gadsimta otrās puses sakarā ar muižas izveidi. Muiža 17. un 18. gadsimtā bija ievērojams saimnieciskais centrs; tā bija slavena ar zirgu audzēšanu, kas tika piegādāti [[Lietuvas Lielhercogiste]]s armijai. 1755. gadā Kroķalaukā tika uzcelta pirmā koka baznīca.

19. gadsimtā Kroķalauka kļuva par pagasta centru. Padomju laikā miests bija kolhoza centrālais ciemats. 1978. gadā Peršēķes upē uzpludināts 0,75 km² lielais Kroķalaukas dīķis. 2007. gadā tika apstiprināts Kroķalaukas ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Kroķalaukas Kristus Apskaidrošanās baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1869. līdz 1872. gadam. Tā ir monumentāla mūra celtne ar neoklasicisma iezīmēm, kas celta pēc tam, kad iepriekšējā koka baznīca kļuva par mazu un nolietojās.
* Kroķalaukas muižas vieta: liecības par kādreizējo muižas kompleksu un tā ietekmi uz miesta apbūvi.
* Piemineklis Lietuvas neatkarības desmitgadei: atrodas miesta centrā un ir svarīgs vietējās identitātes simbols.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Kroķalaukas Toma Norus-Naruševiča ģimnāzija, bibliotēka, pasts, ambulance un kultūras nams. Saimnieciski miests ir orientēts uz lauksaimniecību, ko veicina apkārtnes auglīgās zemes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Krokialaukis}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.arsa.lt/ Alītas rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Alītas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>c32xjpppicovm6by5um34grj1mehjlu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krokialaukis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629212</id>
    <redirect title="Kroķalauka" />
    <revision>
      <id>4454781</id>
      <timestamp>2026-04-15T13:26:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kroķalauka]]</comment>
      <origin>4454781</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="oy8gmusnzrdujti0v5nxijitr3cda5g" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kroķalauka]]</text>
      <sha1>oy8gmusnzrdujti0v5nxijitr3cda5g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kroķalauki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629213</id>
    <redirect title="Kroķalauka" />
    <revision>
      <id>4454782</id>
      <timestamp>2026-04-15T13:27:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kroķalauka]]</comment>
      <origin>4454782</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="oy8gmusnzrdujti0v5nxijitr3cda5g" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kroķalauka]]</text>
      <sha1>oy8gmusnzrdujti0v5nxijitr3cda5g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Heroez</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629214</id>
    <revision>
      <id>4454795</id>
      <timestamp>2026-04-15T14:31:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454795</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="gjaldyy0nd5sga86oyhiiiwozbltgow" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Heroez}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. aprīlis, plkst. 17.31 (EEST)</text>
      <sha1>gjaldyy0nd5sga86oyhiiiwozbltgow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Wiraphat Raksat</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629216</id>
    <revision>
      <id>4454800</id>
      <timestamp>2026-04-15T14:54:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454800</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" sha1="h7vqhvfszu79nbp1lmbu7vr7xqmrdig" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Wiraphat Raksat}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. aprīlis, plkst. 17.54 (EEST)</text>
      <sha1>h7vqhvfszu79nbp1lmbu7vr7xqmrdig</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šarls Pikels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629217</id>
    <revision>
      <id>4454801</id>
      <timestamp>2026-04-15T15:07:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|15}} | birth_place =  | caps1 = 38 | caps2 = 3 | caps3 = 20 | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel U-21]] | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Zoloturna}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | goals1 = 3 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height =...</comment>
      <origin>4454801</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3690" sha1="qk186g0i7hrgoiv50s49dfcmvaw2f4z" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 38
| caps2 = 3
| caps3 = 20
| clubnumber = 18
| clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel U-21]]
| clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]
| countryofbirth = {{vieta|Šveice|Zoloturna}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]]
| goals1 = 3
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 185
| image = RC Lens - Grenoble Foot 38 (10-02-2020) 60.jpg
| caption = Šarls Pikels 2020. gadā
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveices U18
| nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveices U19
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| name = 
| playername = Šarls Pikels
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2015—2017
| years2 = 2016—2017
| years3 = 2017—2019
| nationalcaps3 = 10
| nationalcaps4 = 34
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Šveice}} Šveices U20
| nationalteam4 = {{fb|COD}}
| nationalyears3 = 2015—2018
| nationalyears4 = 2023—
| years4 = 2018
| caps4 = 14
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Schaffhausen]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[Neuchâtel Xamax FCS|Neuchâtel Xamax]]
| years5 = 2018—2019
| caps5 = 26
| goals5 = 2
| years6 = 2019—2021
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Grenoble Foot 38|Grenoble]]
| caps6 = 64
| goals6 = 3
| clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Famalicão|Famalicão]]
| years7 = 2021—2022
| caps7 = 29
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[US Cremonese|Cremonese]]
| years8 = 2022—2025
| caps8 = 91
| goals8 = 6
| clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 17
| goals9 = 0
}}
'''Šarls Monginda Pikels''' ({{Val|fr|Charles Monginda Pickel}}, dzimis {{Dat|1997|5|15}}) ir [[Šveice|Šveicē]] dzimis [[Kongo DR]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Pikels spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]''.

Iepriekš spēlējis Šveices komandās ''[[FC Basel|Basel]]'', ''[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]'', ''[[FC Schaffhausen]]'' un ''[[Neuchâtel Xamax FCS|Neuchâtel Xamax]]'', Francijas komandā ''[[Grenoble Foot 38|Grenoble]]'', Portugāles komandā ''[[FC Famalicão|Famalicão]]'' un Itālijas komandā ''[[US Cremonese|Cremonese]]''.

Pārstāvējis dažādu vecumu Šveices jauniešu izlases. 2023. gadā debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023.]] un [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Basel'''

* [[Šveices Superlīga]]: 2015—16, 2016—17

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Pikels, Šarls}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zoloturnas kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbolisti]]
[[Kategorija:Šveices futbolisti]]
[[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Basel spēlētāji]]
[[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]]
[[Kategorija:Neuchâtel Xamax FCS spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Famalicão spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Cremonese spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]]</text>
      <sha1>qk186g0i7hrgoiv50s49dfcmvaw2f4z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Noa Sadiki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629218</id>
    <revision>
      <id>4454802</id>
      <timestamp>2026-04-15T15:15:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|12|17}} | birth_place =  | caps1 = 13 | caps2 = 14 | caps3 = 76 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[RSCA Futures]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]] | countryofbirth = {{vietaBeļģija|Brisele}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 =...</comment>
      <origin>4454802</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3057" sha1="pczy92xjjq728uz9njus6ezhyxihcc2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|12|17}}
| birth_place = 
| caps1 = 13
| caps2 = 14
| caps3 = 76
| clubnumber = 27
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]]
| clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[RSCA Futures]]
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]
| countryofbirth = {{vietaBeļģija|Brisele}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 1
| height = 173
| image = Noah Sadiki versus Real Betis 2nd August 2025.jpg
| caption = Noa Sadiki 2025. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U18
| nationalyears2 = 2022
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| name = 
| playername = Noa Sadiki
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2022—2023
| years2 = 2022—2023
| years3 = 2023—2025
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 2
| nationalcaps5 = 4
| nationalcaps6 = 18
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U20
| nationalteam5 = {{flaga|Kongo DR}} Kongo DR U21
| nationalteam6 = {{fb|COD}}
| nationalyears3 = 2022—2023
| nationalyears4 = 2022
| nationalyears5 = 2023
| nationalyears6 = 2024—
| years4 = 2025—
| caps4 = 27
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| goals4 = 0
}}
'''Noa Sadiki''' ({{Val|fr|Noah Sadiki}}, dzimis {{Dat|2004|12|17}}) ir [[Beļģija|Beļģijā]] dzimis [[Kongo DR]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Sadiki spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''.

Iepriekš spēlējis Beļģijas komandās ''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'' un ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]''.

Pārstāvējis dažādu vecumu Beļģijas jauniešu izlases. [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Union SG'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2024—25
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2023—24
* [[Beļģijas Superkauss]]: 2024

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Sadiki, Noa}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Briseles galvaspilsētas reģionā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbolisti]]
[[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Briseles &quot;Anderlecht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]</text>
      <sha1>pczy92xjjq728uz9njus6ezhyxihcc2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Gvidogersevic</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629219</id>
    <revision>
      <id>4454803</id>
      <timestamp>2026-04-15T15:21:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="35xpgioc8ewug5s671eboyucvwvq1lh" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Gvidogersevic}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. aprīlis, plkst. 18.21 (EEST)</text>
      <sha1>35xpgioc8ewug5s671eboyucvwvq1lh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Icecreamsandwich1982</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629220</id>
    <revision>
      <id>4454804</id>
      <timestamp>2026-04-15T15:32:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454804</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="189" sha1="77kht6198iqt4ex6jplcmcnq8wrwmpx" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Icecreamsandwich1982}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. aprīlis, plkst. 18.32 (EEST)</text>
      <sha1>77kht6198iqt4ex6jplcmcnq8wrwmpx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamilo Vargass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629221</id>
    <revision>
      <id>4454805</id>
      <timestamp>2026-04-15T15:39:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|3|9}} | birth_place =  | caps1 = 183 | caps2 = 23 | caps3 = 6 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Independiente Santa Fe|Santa Fe]] | clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Argentinos Juniors]] | countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Bogota}} | currentclub = {{flaga|Meksika}} [[Atlas F.C.|Atlas]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | hei...</comment>
      <origin>4454805</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2765" sha1="j36i579y73zyi6f0fdeln1ytlyg5cvq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|3|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 183
| caps2 = 23
| caps3 = 6
| clubnumber = 12
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Independiente Santa Fe|Santa Fe]]
| clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Argentinos Juniors]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Bogota}}
| currentclub = {{flaga|Meksika}} [[Atlas F.C.|Atlas]]
| goals1 = 2
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 190
| image = Camilo Andres Vargas.jpg
| caption = Kamilo Vargass 2013. gadā
| nationalcaps2 = 40
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas U20
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalyears2 = 2014—
| nationalyears1 = 2009
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| name = 
| playername = Kamilo Vargass
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2009—2014
| years2 = 2015—2018
| years3 = 2016
| years4 = 2016—2017
| caps4 = 41
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| years5 = 2018
| caps5 = 42
| goals5 = 0
| years6 = 2019
| clubs6 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]]
| caps6 = 25
| goals6 = 1
| years7 = 2019—
| clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Atlas F.C.|Atlas]]
| caps7 = 235
| goals7 = 0
}}
'''Kamilo Andress Vargass Hils''' ({{Val|es|Camilo Andrés Vargas Gil}}, dzimis {{Dat|1989|3|9}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Vargass spēlē Meksikas ''[[Liga MX]]'' komandā ''[[Atlas F.C.|Atlas]]''.

Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandās ''[[Independiente Santa Fe|Santa Fe]]'', ''[[Atlético Nacional]]'' un ''[[Deportivo Cali]]'', kā arī Argentīnas komandā ''[[Argentinos Juniors]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2014. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī četros ''[[Copa America]]'' turnīros.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{DEFAULTSORT:Vargass, Kamilo}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Argentinos Juniors spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlas F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>j36i579y73zyi6f0fdeln1ytlyg5cvq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Username-not-taken1</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629222</id>
    <revision>
      <id>4454807</id>
      <timestamp>2026-04-15T15:47:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="188" sha1="ght4t3elr20w2oi8i5w5nhg9vpqoz4c" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Username-not-taken1}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. aprīlis, plkst. 18.47 (EEST)</text>
      <sha1>ght4t3elr20w2oi8i5w5nhg9vpqoz4c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniels Munjoss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629223</id>
    <revision>
      <id>4454808</id>
      <timestamp>2026-04-15T15:48:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|26}} | birth_place =  | caps1 = 81 | caps2 = 27 | caps3 = 122 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Águilas Doradas]] | clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Amalfi}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | goals1 = 3 | goals2 = 7 | goals3 = 16 | height = 180 |...</comment>
      <origin>4454808</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2173" sha1="h67pdho1q4htps5zdpeuq4bm62i6msa" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 81
| caps2 = 27
| caps3 = 122
| clubnumber = 2
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Águilas Doradas]]
| clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Amalfi}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| goals1 = 3
| goals2 = 7
| goals3 = 16
| height = 180
| image = 
| caption = 
| nationalgoals1 = 3
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalyears1 = 2021—
| nationalcaps1 = 44
| pcupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| name = 
| playername = Daniels Munjoss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2017—2019
| years2 = 2019—2020
| years3 = 2020—2024
| years4 = 2024—
| caps4 = 74
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| goals4 = 7
}}
'''Daniels Monjoss Mehija''' ({{Val|es|Daniel Muñoz Mejía}}, dzimis {{Dat|1996|5|26}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Munjoss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.

Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandās ''[[Águilas Doradas]]'' un ''[[Atlético Nacional]]'', kā arī Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Genk'''

* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2020—21

'''Crystal Palace'''

* [[FA kauss]]: 2024—25
* [[FA Community Shield]]: 2025

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Munjoss, Daniels}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>h67pdho1q4htps5zdpeuq4bm62i6msa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454848</id>
      <parentid>4454808</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:38:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4454848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2173" sha1="ofev6okejx2buo6l23k68h0gwtmeqpm" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 81
| caps2 = 27
| caps3 = 122
| clubnumber = 2
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Águilas Doradas]]
| clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Amalfi}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| goals1 = 3
| goals2 = 7
| goals3 = 16
| height = 180
| image = 
| caption = 
| nationalgoals1 = 3
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalyears1 = 2021—
| nationalcaps1 = 44
| pcupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| name = 
| playername = Daniels Munjoss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2017—2019
| years2 = 2019—2020
| years3 = 2020—2024
| years4 = 2024—
| caps4 = 74
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| goals4 = 7
}}
'''Daniels Munjoss Mehija''' ({{Val|es|Daniel Muñoz Mejía}}, dzimis {{Dat|1996|5|26}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Munjoss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.

Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandās ''[[Águilas Doradas]]'' un ''[[Atlético Nacional]]'', kā arī Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Genk'''

* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2020—21

'''Crystal Palace'''

* [[FA kauss]]: 2024—25
* [[FA Community Shield]]: 2025

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Munjoss, Daniels}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>ofev6okejx2buo6l23k68h0gwtmeqpm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arheakanti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629224</id>
    <revision>
      <id>4454809</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:01:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii  | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Archaeacanthus | ģints_lv =Arheaka...</comment>
      <origin>4454809</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2884" sha1="r7p55j889arfne2fvutasu3n7xit1w1" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
| attēls =
| att_nosaukums =
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = Archaeacanthus &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''Arheakanti''' (''Archaeacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Šo ģinti 1858. gadā izveidoja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''. 1940. gadā vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] izveidoja ''[[Devonochus]]'' ģinti, par tipisko sugu izvēloties sugu ''[[Devonochus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;. Taču detalizētu pētījumu rezultātā šī suga tika iekļauta arheakantu ģintī. Attiecīgi, arī visas citas devononhu sugas būtu ieskaitāmas šajā ģintī, kas tika izdarīts 1964. gadā, atzīstot ''Devonochus'' par arheakantu jaunāko sinonīmu. Arheakantu pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]], un bija izplatīti [[Polija|Polijā]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Severnaja Zemļa|Severnajā Zemļā]] u.c. Šīs ģints pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos.

== Apraksts ==
Arheakanti bija zivis ar spuru dzelkšņiem līdz 9 cm. Tie ir ornamentēti ar gludām gareniskām ribām (4-6 katrā dzelkšņa pusē), kas dažām sugām var arī nebūt. Šiem dzelkšņiem aizmugurējā mala nav zobota. Iekšpusē ir divi gareniski pulpārie kanāli, kā arī radiāli osteodentīna kanāli. Zvīņas var būt ar gareniskiem ķīļiem aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 186. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Arheakantu sistematika:
* ģints: '''''Archaeacanthus''''' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;ll&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus laevis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus ketleriensis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1947)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus tenuispinus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>r7p55j889arfne2fvutasu3n7xit1w1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454810</id>
      <parentid>4454809</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:02:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454810</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2884" sha1="gbstlcigy0j7v9b1nwx1w392415rpdy" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
| attēls =
| att_nosaukums =
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = Archaeacanthus &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''Arheakanti''' (''Archaeacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Šo ģinti 1858. gadā izveidoja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''. 1940. gadā vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] izveidoja ''[[Devonochus]]'' ģinti, par tipisko sugu izvēloties sugu ''[[Devonochus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;. Taču detalizētu pētījumu rezultātā šī suga tika iekļauta arheakantu ģintī. Attiecīgi, arī visas citas devononhu sugas būtu ieskaitāmas šajā ģintī, kas tika izdarīts 1964. gadā, atzīstot ''Devonochus'' par arheakantu jaunāko sinonīmu. Arheakantu pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]], un bija izplatīti [[Polija|Polijā]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Severnaja Zemļa|Severnajā Zemļā]] u.c. Šīs ģints pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos.

== Apraksts ==
Arheakanti bija zivis ar spuru dzelkšņiem līdz 9 cm. Tie ir ornamentēti ar gludām gareniskām ribām (4-6 katrā dzelkšņa pusē), kas dažām sugām var arī nebūt. Šiem dzelkšņiem aizmugurējā mala nav zobota. Iekšpusē ir divi gareniski pulpārie kanāli, kā arī radiāli osteodentīna kanāli. Zvīņas var būt ar gareniskiem ķīļiem aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 186. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Arheakantu sistematika:
* ģints: '''''Archaeacanthus''''' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;ll&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus ketleriensis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1947)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus laevis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus tenuispinus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>gbstlcigy0j7v9b1nwx1w392415rpdy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454812</id>
      <parentid>4454810</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:04:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2914" sha1="fuof9vqd759cgyrv69pczti9otsw6gy" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
| attēls =
| att_nosaukums =
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = Archaeacanthus &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''Arheakanti''' (''Archaeacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Šo ģinti 1858. gadā izveidoja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''. 1940. gadā vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] izveidoja ''[[Devonochus]]'' ģinti, par tipisko sugu izvēloties sugu ''[[Devonochus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;. Taču detalizētu pētījumu rezultātā šī suga tika iekļauta arheakantu ģintī. Attiecīgi, arī visas citas devononhu sugas būtu ieskaitāmas šajā ģintī, kas tika izdarīts 1964. gadā, atzīstot ''Devonochus'' par arheakantu jaunāko sinonīmu. Arheakantu pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]], un bija izplatīti [[Polija|Polijā]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Severnaja Zemļa|Severnajā Zemļā]] u.c. Šīs ģints pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos.

== Apraksts ==
Arheakanti bija [[zivis]] ar [[spuru dzelkšņi]]em līdz 9 cm. Tie ir ornamentēti ar gludām gareniskām ribām (4-6 katrā dzelkšņa pusē), kas dažām sugām var arī nebūt. Šiem dzelkšņiem aizmugurējā mala nav zobota. Iekšpusē ir divi gareniski pulpārie kanāli, kā arī radiāli [[Osteodentīns|osteodentīna]] kanāli. [[Zvīņas]] var būt ar gareniskiem ķīļiem aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 186. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Arheakantu sistematika:
* ģints: '''''Archaeacanthus''''' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;ll&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus ketleriensis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1947)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus laevis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus tenuispinus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>fuof9vqd759cgyrv69pczti9otsw6gy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454827</id>
      <parentid>4454812</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:23:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3072" sha1="qxoenkis5tccdnyuw1uw4hm5t0u8ifw" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg
| att_nosaukums =Arheakanti ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''&lt;/br&gt;(Kade zīmēts [[holotips]] un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = Archaeacanthus &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''Arheakanti''' (''Archaeacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Šo ģinti 1858. gadā izveidoja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''. 1940. gadā vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] izveidoja ''[[Devonochus]]'' ģinti, par tipisko sugu izvēloties sugu ''[[Devonochus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;. Taču detalizētu pētījumu rezultātā šī suga tika iekļauta arheakantu ģintī. Attiecīgi, arī visas citas devononhu sugas būtu ieskaitāmas šajā ģintī, kas tika izdarīts 1964. gadā, atzīstot ''Devonochus'' par arheakantu jaunāko sinonīmu. Arheakantu pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]], un bija izplatīti [[Polija|Polijā]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Severnaja Zemļa|Severnajā Zemļā]] u.c. Šīs ģints pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos.

== Apraksts ==
Arheakanti bija [[zivis]] ar [[spuru dzelkšņi]]em līdz 9 cm. Tie ir ornamentēti ar gludām gareniskām ribām (4-6 katrā dzelkšņa pusē), kas dažām sugām var arī nebūt. Šiem dzelkšņiem aizmugurējā mala nav zobota. Iekšpusē ir divi gareniski pulpārie kanāli, kā arī radiāli [[Osteodentīns|osteodentīna]] kanāli. [[Zvīņas]] var būt ar gareniskiem ķīļiem aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 186. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Arheakantu sistematika:
* ģints: '''''Archaeacanthus''''' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;ll&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus ketleriensis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1947)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus laevis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus tenuispinus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>qxoenkis5tccdnyuw1uw4hm5t0u8ifw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454836</id>
      <parentid>4454827</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:30:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3083" sha1="qyyczoows0ppnd004mu6ncwqg7ucmbz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg
| att_nosaukums =Arheakantu ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' dzelkšņi&lt;/br&gt;(Kade zīmēts [[holotips]] un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = Archaeacanthus &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''Arheakanti''' (''Archaeacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Šo ģinti 1858. gadā izveidoja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''. 1940. gadā vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] izveidoja ''[[Devonochus]]'' ģinti, par tipisko sugu izvēloties sugu ''[[Devonochus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;. Taču detalizētu pētījumu rezultātā šī suga tika iekļauta arheakantu ģintī. Attiecīgi, arī visas citas devononhu sugas būtu ieskaitāmas šajā ģintī, kas tika izdarīts 1964. gadā, atzīstot ''Devonochus'' par arheakantu jaunāko sinonīmu. Arheakantu pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]], un bija izplatīti [[Polija|Polijā]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Severnaja Zemļa|Severnajā Zemļā]] u.c. Šīs ģints pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos.

== Apraksts ==
Arheakanti bija [[zivis]] ar [[spuru dzelkšņi]]em līdz 9 cm. Tie ir ornamentēti ar gludām gareniskām ribām (4-6 katrā dzelkšņa pusē), kas dažām sugām var arī nebūt. Šiem dzelkšņiem aizmugurējā mala nav zobota. Iekšpusē ir divi gareniski pulpārie kanāli, kā arī radiāli [[Osteodentīns|osteodentīna]] kanāli. [[Zvīņas]] var būt ar gareniskiem ķīļiem aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 186. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Arheakantu sistematika:
* ģints: '''''Archaeacanthus''''' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;ll&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus ketleriensis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1947)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus laevis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus tenuispinus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>qyyczoows0ppnd004mu6ncwqg7ucmbz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454840</id>
      <parentid>4454836</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:32:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3091" sha1="1n2xqda61ibtl9iil4fs2k1x64x7rzr" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg
| att_nosaukums =Arheakantu ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' dzelkšņi&lt;/br&gt;(Kade zīmēts [[holotips]] un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = Archaeacanthus &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''Arheakanti''' (''Archaeacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Šo ģinti 1858. gadā izveidoja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''. 1940. gadā vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] izveidoja ''[[Devonochus]]'' ģinti, par tipisko sugu izvēloties sugu ''[[Devonochus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;. Taču detalizētu pētījumu rezultātā šī suga tika iekļauta arheakantu ģintī. Attiecīgi, arī visas citas devononhu sugas būtu ieskaitāmas šajā ģintī, kas tika izdarīts 1964. gadā, atzīstot ''Devonochus'' par arheakantu jaunāko sinonīmu. Arheakantu pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]], un bija izplatīti [[Polija|Polijā]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Severnaja Zemļa|Severnajā Zemļā]] u.c. Šīs ģints pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos.

== Apraksts ==
Arheakanti bija [[zivis]] ar [[spuru dzelkšņi]]em līdz 9 cm garumā. Tie ir ornamentēti ar gludām gareniskām ribām (4-6 katrā dzelkšņa pusē), kas dažām sugām var arī nebūt. Šiem dzelkšņiem aizmugurējā mala nav zobota. Iekšpusē ir divi gareniski pulpārie kanāli, kā arī radiāli [[Osteodentīns|osteodentīna]] kanāli. [[Zvīņas]] var būt ar gareniskiem ķīļiem aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 186. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Arheakantu sistematika:
* ģints: '''''Archaeacanthus''''' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;ll&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus ketleriensis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1947)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus laevis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus tenuispinus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>1n2xqda61ibtl9iil4fs2k1x64x7rzr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454843</id>
      <parentid>4454840</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:32:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3088" sha1="hukuzr294wjtd51mardsliwx10k85i3" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg
| att_nosaukums =Arheakantu ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' dzelkšņi&lt;/br&gt;(Kade zīmēts [[holotips]] un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = Archaeacanthus &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''Arheakanti''' (''Archaeacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Šo ģinti 1858. gadā izveidoja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''. 1940. gadā vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] izveidoja ''[[Devonochus]]'' ģinti, par tipisko sugu izvēloties sugu ''[[Devonochus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;. Taču detalizētu pētījumu rezultātā šī suga tika iekļauta arheakantu ģintī. Attiecīgi, arī visas citas devononhu sugas būtu ieskaitāmas šajā ģintī, kas tika izdarīts 1964. gadā, atzīstot ''Devonochus'' par arheakantu jaunāko sinonīmu. Arheakantu pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]], un bija izplatīti [[Polija|Polijā]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Severnaja Zemļa|Severnajā Zemļā]] u.c. Šīs ģints pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos.

== Apraksts ==
Arheakanti bija [[zivis]] ar [[spuru dzelkšņi]]em līdz 9 cm garumā. Tie ir ornamentēti ar gludām gareniskām ribām (4-6 katrā dzelkšņa pusē), kas dažām sugām var arī nebūt. Šiem dzelkšņiem aizmugurējā mala nav zobota. Iekšpusē ir divi gareniski pulpārie kanāli, kā arī radiāli [[Osteodentīns|osteodentīna]] kanāli. [[Zvīņas]] var būt ar gareniskiem ķīļiem aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 186. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Arheakantu sistematika:
* ģints: '''''Archaeacanthus''''' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus ketleriensis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1947)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus laevis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus tenuispinus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>hukuzr294wjtd51mardsliwx10k85i3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454845</id>
      <parentid>4454843</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:38:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3143" sha1="6ff7vyel689d20admemwvyfs6ocn9k5" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg
| att_nosaukums =Arheakantu ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' dzelkšņi&lt;/br&gt;(Kade zīmēts [[holotips]] un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| sinonīmi =''Devonochus'' &lt;small&gt;Gross, 1940&lt;/small&gt;
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = Archaeacanthus &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''Arheakanti''' (''Archaeacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Šo ģinti 1858. gadā izveidoja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''. 1940. gadā vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] izveidoja ''[[Devonochus]]'' ģinti, par tipisko sugu izvēloties sugu ''[[Devonochus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;. Taču detalizētu pētījumu rezultātā šī suga tika iekļauta arheakantu ģintī. Attiecīgi, arī visas citas devononhu sugas būtu ieskaitāmas šajā ģintī, kas tika izdarīts 1964. gadā, atzīstot ''Devonochus'' par arheakantu jaunāko sinonīmu. Arheakantu pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]], un bija izplatīti [[Polija|Polijā]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Severnaja Zemļa|Severnajā Zemļā]] u.c. Šīs ģints pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos.

== Apraksts ==
Arheakanti bija [[zivis]] ar [[spuru dzelkšņi]]em līdz 9 cm garumā. Tie ir ornamentēti ar gludām gareniskām ribām (4-6 katrā dzelkšņa pusē), kas dažām sugām var arī nebūt. Šiem dzelkšņiem aizmugurējā mala nav zobota. Iekšpusē ir divi gareniski pulpārie kanāli, kā arī radiāli [[Osteodentīns|osteodentīna]] kanāli. [[Zvīņas]] var būt ar gareniskiem ķīļiem aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 186. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Arheakantu sistematika:
* ģints: '''''Archaeacanthus''''' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus ketleriensis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1947)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus laevis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus tenuispinus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>6ff7vyel689d20admemwvyfs6ocn9k5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454852</id>
      <parentid>4454845</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T16:45:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3150" sha1="4l5brvc2q8ptp9rnagmzspbftrjfq7m" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg
| att_nosaukums =Arheakantu ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' dzelkšņi&lt;/br&gt;(Kade zīmēts [[holotips]] un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| sinonīmi =''Devonochus'' &lt;small&gt;Gross, 1940&lt;/small&gt;
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = Archaeacanthus &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''Arheakanti''' (''Archaeacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Šo ģinti 1858. gadā izveidoja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''. 1940. gadā vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] izveidoja ''[[Devonochus]]'' ģinti, par tipisko sugu izvēloties sugu ''[[Devonochus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;. Taču detalizētu pētījumu rezultātā šī suga tika iekļauta arheakantu ģintī. Attiecīgi, arī visas citas devononhu sugas būtu iekļaujamas šajā ģintī, kas tika izdarīts 1964. gadā, atzīstot ''Devonochus'' ģinti par arheakantu jaunāko sinonīmu. Arheakantu pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]], un bija izplatīti [[Polija|Polijā]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Severnaja Zemļa|Severnajā Zemļā]] u.c. Šīs ģints pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos.

== Apraksts ==
Arheakanti bija [[zivis]] ar [[spuru dzelkšņi]]em līdz 9 cm garumā. Tie ir ornamentēti ar gludām gareniskām ribām (4-6 katrā dzelkšņa pusē), kas dažām sugām var arī nebūt. Šiem dzelkšņiem aizmugurējā mala nav zobota. Iekšpusē ir divi gareniski pulpārie kanāli, kā arī radiāli [[Osteodentīns|osteodentīna]] kanāli. [[Zvīņas]] var būt ar gareniskiem ķīļiem aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 186. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Arheakantu sistematika:
* ģints: '''''Archaeacanthus''''' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus ketleriensis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1947)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus laevis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus tenuispinus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>4l5brvc2q8ptp9rnagmzspbftrjfq7m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454899</id>
      <parentid>4454852</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:41:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454899</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3190" sha1="tg4u2ro7gpjdihxkfnwn9nnabyrrczu" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg
| att_nosaukums =Arheakantu dzelkšņi:&lt;/br&gt;''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' (Kade zīmēts [[holotips]])&lt;/br&gt;un ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' ([[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| sinonīmi =''Devonochus'' &lt;small&gt;Gross, 1940&lt;/small&gt;
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = Archaeacanthus &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''Arheakanti''' (''Archaeacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Šo ģinti 1858. gadā izveidoja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]''. 1940. gadā vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] izveidoja ''[[Devonochus]]'' ģinti, par tipisko sugu izvēloties sugu ''[[Devonochus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt;. Taču detalizētu pētījumu rezultātā šī suga tika iekļauta arheakantu ģintī. Attiecīgi, arī visas citas devononhu sugas būtu iekļaujamas šajā ģintī, kas tika izdarīts 1964. gadā, atzīstot ''Devonochus'' ģinti par arheakantu jaunāko sinonīmu. Arheakantu pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]], un bija izplatīti [[Polija|Polijā]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Severnaja Zemļa|Severnajā Zemļā]] u.c. Šīs ģints pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos.

== Apraksts ==
Arheakanti bija [[zivis]] ar [[spuru dzelkšņi]]em līdz 9 cm garumā. Tie ir ornamentēti ar gludām gareniskām ribām (4-6 katrā dzelkšņa pusē), kas dažām sugām var arī nebūt. Šiem dzelkšņiem aizmugurējā mala nav zobota. Iekšpusē ir divi gareniski pulpārie kanāli, kā arī radiāli [[Osteodentīns|osteodentīna]] kanāli. [[Zvīņas]] var būt ar gareniskiem ķīļiem aizmugurējā daļā.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 186. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Arheakantu sistematika:
* ģints: '''''Archaeacanthus''''' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1930)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus ketleriensis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1947)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus laevis]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Archaeacanthus tenuispinus]]'' &lt;small&gt;(Gross, 1933)&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>tg4u2ro7gpjdihxkfnwn9nnabyrrczu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Lukumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629225</id>
    <revision>
      <id>4454811</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:03:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|26}} | birth_place =  | caps1 = 42 | caps2 = 91 | caps3 = 116 | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali	]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Kali}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | height = 187 | image =...</comment>
      <origin>4454811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2290" sha1="5d0q2l0yg69dgq7dulz546db2cq99ko" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 42
| caps2 = 91
| caps3 = 116
| clubnumber = 26
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali	]]
| clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Kali}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]]
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 1
| height = 187
| image = Jhon Lucumí September 2019.jpg
| caption = Džons Lukumi 2019. gadā
| nationalcaps2 = 35
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas U17
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalyears2 = 2019—
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džons Lukumi
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2015—2018
| years2 = 2018—2022
| years3 = 2022—
}}
'''Džons Haners Lukumi Bonilja''' ({{Val|es|Jhon Janer Lucumí Bonilla}}, dzimis {{Dat|1998|6|26}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Lukumi spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]''.

Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandā ''[[Deportivo Cali]]'' un Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2019. gada Copa América|2019.]], [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Genk'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2018—19
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2020—21

'''Bologna'''

* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Lukumi, Džons}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]</text>
      <sha1>5d0q2l0yg69dgq7dulz546db2cq99ko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Archaeacanthus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629226</id>
    <redirect title="Arheakanti" />
    <revision>
      <id>4454813</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:05:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Arheakanti]]</comment>
      <origin>4454813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="clcezf4hk93y6b2130u8oq95c7t0y5f" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Arheakanti]]</text>
      <sha1>clcezf4hk93y6b2130u8oq95c7t0y5f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Budauī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629227</id>
    <redirect title="Hišams Budauī" />
    <revision>
      <id>4454814</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:10:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Hišams Budauī]]</comment>
      <origin>4454814</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="7uek0561bhyq9sysik7zgiea9qps6zm" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hišams Budauī]]</text>
      <sha1>7uek0561bhyq9sysik7zgiea9qps6zm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šāibi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629228</id>
    <redirect title="Faress Šāibi" />
    <revision>
      <id>4454815</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:11:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Faress Šāibi]]</comment>
      <origin>4454815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="qwgdwi09b363byxx3jy4q2fnnaowb6o" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Faress Šāibi]]</text>
      <sha1>qwgdwi09b363byxx3jy4q2fnnaowb6o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samú Costa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629229</id>
    <redirect title="Samu Košta" />
    <revision>
      <id>4454816</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:12:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Samu Košta]]</comment>
      <origin>4454816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="j43vgo411naqpgn1tyghkwmyxwsfzts" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Samu Košta]]</text>
      <sha1>j43vgo411naqpgn1tyghkwmyxwsfzts</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lionel Mpasi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629230</id>
    <redirect title="Lionels Mpasi" />
    <revision>
      <id>4454817</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:13:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lionels Mpasi]]</comment>
      <origin>4454817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="qa78fhlzk1p80li3kzc2f28h7uq382p" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lionels Mpasi]]</text>
      <sha1>qa78fhlzk1p80li3kzc2f28h7uq382p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mpasi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629231</id>
    <redirect title="Lionels Mpasi" />
    <revision>
      <id>4454818</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:13:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lionels Mpasi]]</comment>
      <origin>4454818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="qa78fhlzk1p80li3kzc2f28h7uq382p" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lionels Mpasi]]</text>
      <sha1>qa78fhlzk1p80li3kzc2f28h7uq382p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>629232</id>
    <revision>
      <id>4454821</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:17:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Archaeacanthus quadrisulcatus, holotipa Kade zīmējums un LDM paraugs 43-753 no Rāmniekiem (gaujas svīta).</comment>
      <origin>4454821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="169" sha1="b3syjk26y3oi2grtvzwg0r6naw62i2p" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Archaeacanthus quadrisulcatus, holotipa Kade zīmējums un LDM paraugs 43-753 no Rāmniekiem (gaujas svīta).
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0|Jānis U.}}</text>
      <sha1>b3syjk26y3oi2grtvzwg0r6naw62i2p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Charles Pickel</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629233</id>
    <redirect title="Šarls Pikels" />
    <revision>
      <id>4454828</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:26:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Šarls Pikels]]</comment>
      <origin>4454828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="5f3ewl6zqn35tgmd597ygmw19pe8j90" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Šarls Pikels]]</text>
      <sha1>5f3ewl6zqn35tgmd597ygmw19pe8j90</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pikels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629234</id>
    <redirect title="Šarls Pikels" />
    <revision>
      <id>4454829</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:27:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Šarls Pikels]]</comment>
      <origin>4454829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="5f3ewl6zqn35tgmd597ygmw19pe8j90" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Šarls Pikels]]</text>
      <sha1>5f3ewl6zqn35tgmd597ygmw19pe8j90</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pickel</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629235</id>
    <redirect title="Šarls Pikels" />
    <revision>
      <id>4454830</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:27:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Šarls Pikels]]</comment>
      <origin>4454830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="5f3ewl6zqn35tgmd597ygmw19pe8j90" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Šarls Pikels]]</text>
      <sha1>5f3ewl6zqn35tgmd597ygmw19pe8j90</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Noah Sadiki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629236</id>
    <redirect title="Noa Sadiki" />
    <revision>
      <id>4454831</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:27:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Noa Sadiki]]</comment>
      <origin>4454831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="56wqqdvaaklw5wwt2w8q8egzz3v4rxk" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Noa Sadiki]]</text>
      <sha1>56wqqdvaaklw5wwt2w8q8egzz3v4rxk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sadiki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629237</id>
    <redirect title="Noa Sadiki" />
    <revision>
      <id>4454832</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:28:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Noa Sadiki]]</comment>
      <origin>4454832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="56wqqdvaaklw5wwt2w8q8egzz3v4rxk" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Noa Sadiki]]</text>
      <sha1>56wqqdvaaklw5wwt2w8q8egzz3v4rxk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Camilo Vargas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629238</id>
    <redirect title="Kamilo Vargass" />
    <revision>
      <id>4454833</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:28:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kamilo Vargass]]</comment>
      <origin>4454833</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="l4whe08z1ggntf6oeur2dxkey4zhsrs" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kamilo Vargass]]</text>
      <sha1>l4whe08z1ggntf6oeur2dxkey4zhsrs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deivers Mačado</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629239</id>
    <revision>
      <id>4454835</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:30:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|2}} | birth_place =  | caps1 = 2 | caps2 = 24 | caps3 = 67 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Alianza Petrolera F.C.|Alianza Petrolera]] | clubs3 = {{flaga|Kolumbija}} [[Millonarios F.C.|Millonarios]] | countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Tado}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 |...</comment>
      <origin>4454835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2936" sha1="brox8clfkgk43gchgt12ppv33tmgxyp" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|2}}
| birth_place = 
| caps1 = 2
| caps2 = 24
| caps3 = 67
| clubnumber = 27
| clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Kolumbija}} [[Alianza Petrolera F.C.|Alianza Petrolera]]
| clubs3 = {{flaga|Kolumbija}} [[Millonarios F.C.|Millonarios]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Tado}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 4
| height = 180
| image = Lens - Reims (12-05-2023) 33.jpg
| caption = Deivers Mačado 2023. gadā
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Kolumbija}} Kolumbijas olimpiskā izlase
| nationalteam2 = {{fb|COL}}
| nationalyears2 = 2018—
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| name = 
| playername = Deivers Mačado
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2013—2014
| years2 = 2014
| years3 = 2015—2017
| years4 = 2017—2018
| caps4 = 15
| clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Kolumbija}} [[Atlético Nacional]]
| years5 = 2018—2020
| caps5 = 27
| goals5 = 0
| years6 = 2020—2021
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]]
| caps6 = 32
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]]
| years7 = 2021—2025
| caps7 = 117
| goals7 = 9
| clubs8 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]]
| years8 = 2025—
| caps8 = 8
| goals8 = 0
}}
'''Deivers Andress Mačado Mena''' ({{Val|es|Deiver Andrés Machado Mena}}, dzimis {{Dat|1993|9|2}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Mačado spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[FC Nantes|Nantes]]''.

Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandās ''[[Atlético Nacional]]'', ''[[Alianza Petrolera F.C.|Alianza Petrolera]]'' un ''[[Millonarios F.C.|Millonarios]]'', Beļģijas komandā ''[[KAA Gent|Gent]]'' un Francijas komandās ''[[Toulouse FC|Toulouse]]'' un ''[[RC Lens|Lens]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis Kolumbiju [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2024. gada Copa América]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Mačado, Deivers}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]]
[[Kategorija:RC Lens spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>brox8clfkgk43gchgt12ppv33tmgxyp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniel Muñoz</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629240</id>
    <redirect title="Daniels Munjoss" />
    <revision>
      <id>4454837</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:30:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Daniels Munjoss]]</comment>
      <origin>4454837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="lht9qzd5jlobd7ds1t18dvrbpefcv2i" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Daniels Munjoss]]</text>
      <sha1>lht9qzd5jlobd7ds1t18dvrbpefcv2i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jhon Lucumí</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629241</id>
    <redirect title="Džons Lukumi" />
    <revision>
      <id>4454838</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:31:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džons Lukumi]]</comment>
      <origin>4454838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="h4ml46dzuyzwwnalm61apo0i6vdf11f" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džons Lukumi]]</text>
      <sha1>h4ml46dzuyzwwnalm61apo0i6vdf11f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lukumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629242</id>
    <redirect title="Džons Lukumi" />
    <revision>
      <id>4454839</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:31:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džons Lukumi]]</comment>
      <origin>4454839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="h4ml46dzuyzwwnalm61apo0i6vdf11f" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džons Lukumi]]</text>
      <sha1>h4ml46dzuyzwwnalm61apo0i6vdf11f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lucumí</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629243</id>
    <redirect title="Džons Lukumi" />
    <revision>
      <id>4454841</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:32:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džons Lukumi]]</comment>
      <origin>4454841</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="h4ml46dzuyzwwnalm61apo0i6vdf11f" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džons Lukumi]]</text>
      <sha1>h4ml46dzuyzwwnalm61apo0i6vdf11f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Muñoz</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629244</id>
    <redirect title="Munjoss" />
    <revision>
      <id>4454846</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:38:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Munjoss]]</comment>
      <origin>4454846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="1ikvsgg2wmal50f3ozbboxxvbx5r9ar" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Munjoss]]</text>
      <sha1>1ikvsgg2wmal50f3ozbboxxvbx5r9ar</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Эарендил</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629245</id>
    <revision>
      <id>4454847</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:38:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="185" sha1="qshx9agcazcwgx355p8jc7ztfmazdv5" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Эарендил}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. aprīlis, plkst. 19.38 (EEST)</text>
      <sha1>qshx9agcazcwgx355p8jc7ztfmazdv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deiver Machado</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629246</id>
    <redirect title="Deivers Mačado" />
    <revision>
      <id>4454849</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:40:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Deivers Mačado]]</comment>
      <origin>4454849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="fh2csn4tk7yghh0dcsfcf2mkxz04oqa" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Deivers Mačado]]</text>
      <sha1>fh2csn4tk7yghh0dcsfcf2mkxz04oqa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ričards Rioss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629247</id>
    <revision>
      <id>4454853</id>
      <timestamp>2026-04-15T16:45:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|2}} | birth_place =  | caps1 = 7 | caps2 = 6 | caps3 = 20 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[CR Flamengo|Flamengo]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Mazatlán F.C.|Mazatlán]] | clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Guarani FC|Guarani]] | countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Vegači}} | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 3 | heigh...</comment>
      <origin>4454853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2474" sha1="mxk8ziw5ahec1v89pvf11nvpkdrwpms" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|2}}
| birth_place = 
| caps1 = 7
| caps2 = 6
| caps3 = 20
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[CR Flamengo|Flamengo]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Mazatlán F.C.|Mazatlán]]
| clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Guarani FC|Guarani]]
| countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Vegači}}
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 3
| height = 185
| image = Richard-Rios-Palmeiras-Liverpool-abr24.jpg
| caption = Ričards Rioss 2024. gadā
| nationalgoals1 = 2
| nationalteam1 = {{fb|COL}}
| nationalyears1 = 2023—
| nationalcaps1 = 30
| pcupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|15|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ričards Rioss
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2020—2022
| years2 = 2021—2022
| years3 = 2022—2023
| years4 = 2023—2025
| caps4 = 99
| clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Palmeiras]]
| goals4 = 7
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]
| years5 = 2025—
| caps5 = 23
| goals5 = 2
}}
'''Ričards Rioss Montoja''' ({{Val|es|Richard Ríos Montoya}}, dzimis {{Dat|2000|6|2}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Rioss spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandu [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]].

Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandās [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;]], ''[[Guarani FC|Guarani]]'' un [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;]], kā arī Meksikas komandā ''[[Mazatlán F.C.|Mazatlán]]''.

[[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Flamengo'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2020
* [[Campeonato Carioca]]: 2020, 2021

'''Palmeiras'''

* Brazīlijas A sērija: 2023
* [[Campeonato Paulista]]: 2024

'''Benfica'''

* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2025

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Rioss, Ričards}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>mxk8ziw5ahec1v89pvf11nvpkdrwpms</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas ķeizariskā kara flote</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629248</id>
    <redirect title="Vācijas Ķeizariskā kara flote" />
    <revision>
      <id>4454862</id>
      <timestamp>2026-04-15T17:25:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Tankists pārvietoja lapu [[Vācijas ķeizariskā kara flote]] uz [[Vācijas Ķeizariskā kara flote]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4454862</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" sha1="gordl9588fy45309qby56ehrpm2rl50" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vācijas Ķeizariskā kara flote]]</text>
      <sha1>gordl9588fy45309qby56ehrpm2rl50</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnkalnes kampaņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629249</id>
    <revision>
      <id>4454877</id>
      <timestamp>2026-04-15T17:55:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Militāras sadursmes infokaste | conflict          = Melnkalnes kampaņa | partof            = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Serbijas kampaņa]]s | image             = [[Attēls:Montenegro_campaign.png|250px]] | caption           =  | date              = {{dat|1916|1|5|N}} — {{dat|1916|1|17|N}} | place             = [[Melnkalnes Karaliste]] | casus             =  | territory         =  | result            = Austroungārijas uzvara, Austroungārija okupēj...</comment>
      <origin>4454877</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12308" sha1="0lyqdc10u9pa4cx7l4dhef347yr2zku" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Melnkalnes kampaņa
| partof            = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Serbijas kampaņa]]s
| image             = [[Attēls:Montenegro_campaign.png|250px]]
| caption           = 
| date              = {{dat|1916|1|5|N}} — {{dat|1916|1|17|N}}
| place             = [[Melnkalnes Karaliste]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = Austroungārijas uzvara, Austroungārija okupēja Melnkalnes teritoriju
| combatant1        = 
[[Attēls:Flag_of_Austria-Hungary_(1867–1918).svg|22px]] [[Austroungārija]]
| combatant2        = [[Attēls:Flag_of_Montenegro_(1905–1918).svg|22px]] [[Melnkalnes Karaliste|Melnkalne]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Serbia_(1882–1918).svg|22px]] [[Serbijas Karaliste|Serbija]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_France.svg|22px]] [[Francijas Trešā republika|Francija]] &lt;br /&gt;
| commander1        = [[Attēls:Flag_of_Austria-Hungary_(1867–1918).svg|22px]] [[Hermanis Kēvešs fon Kēvešhāza|H. K. fon Kēvešhāza]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Austria-Hungary_(1867–1918).svg|22px]] [[Stjepans Sarkotičs]]
| commander2        = [[Attēls:Flag_of_Montenegro_(1905–1918).svg|22px]] [[Nikola I Petrovičs|Nikola I]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Montenegro_(1905–1918).svg|22px]] [[Janko Vukotičs]]
| strength1         = 
| strength2         = 
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| casualties3       = 
}}
'''Melnkalnes kampaņa''' ({{val|de|Feldzug in Montenegro}}, {{val|sh|Аустроугарска офанзива на Црну Гору / Austrougarska ofanziva na Crnu Goru}}) 1916. gada 5. — 17. janvārī bija daļa no [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Serbijas kampaņa]]s, kuras laikā [[Austroungārija]] sakāva un okupēja [[Melnkalnes Karaliste|Melnkalnes Karalisti]], kas bija [[Serbijas Karaliste]]s sabiedrotā.

Līdz 1916. gada janvārim [[Serbijas Karaliste armija|Serbijas armija]] bija cietusi sakāvi Austroungārijas, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijas]] iebrukumā. Serbijas armijas paliekas [[Albāņu Golgāta|bija atkāpušās caur Melnkalni un Albāniju]], un no 1915. gada 12. decembra sabiedroto kuģi tās evakuēja vispirms uz [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]] un vēlāk uz [[Kerkīra|Korfu]].

Austroungārijas bruņoto spēku Augstākā pavēlniecība, kas tobrīd atradās [[Cešina|Cešinā]], nolēma izmantot panākumus Serbijā, lai izslēgtu Melnkalni no kara. [[Melnkalnes bruņotie spēki|Melnkalnes armija]], kas bija cīnījusies kopā ar saviem serbu sabiedrotajiem, tagad bija atkāpusies uz savu teritoriju, bet joprojām pretojās [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]]. Turklāt, Austroungārijas karaspēka virspavēlnieks [[Francs Konrāds fon Hecendorfs|Konrāds fon Hecendorfs]] vēlējās ieņemt Itālijas kontrolētās Albānijas ostas [[Duresi]] un [[Vļora|Vļoru]].

Šim uzdevumam 1915. gada decembrī tika izveidoti divi Austroungārijas armijas korpusi. Viens rietumos [[Stjepans Sarkotičs|Stjepana Sarkotiča]] vadībā starp [[Trebiņe|Trebiņi]] un [[Kotora|Kotoru]], kas sastāvēja no XIX armijas korpusa, pastiprināts ar karaspēku no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Dalmācijas Karaliste|Dalmācija]]s. Viņiem bija jāuzbrūk Melnkalnes armijas galvenajai daļai, kas bija sagrupējusies ap [[Lovčens|Lovčena]] kalnu un ko atbalstīja [[Francijas Trešā republika|franču]] [[artilērija]], un otrais uzbrukums bija plānots austrumu virzienā no Trebiņes. Austrumos un ziemeļos VIII armijas korpusam [[Hermanis Kēvešs fon Kēvešhāza|Hermaņa Kēveša fon Kēvešhāzas]] vadībā bija jāuzbrūk tur esošajam Melnkalnes karaspēkam.

== Austrumu fronte ==
Austroungārijas VIII armijas korpusam, kas vajāja atkāpjošos Melnkalnes armiju, bija divi uzdevumi. Pirmkārt, palēnināt Melnkalnes karaspēka virzību. Šim nolūkam tika izmantota 62. un 53. kājnieku divīzija. Otrkārt, tam bija jātiek garām Melnkalnes armijas labajam flangam un [[Podgorica|Podgoricā]] jāsavienojas ar XIX korpusu.

Austroungārijas 62. un 53. kājnieku divīzija ienāca Melnkalnē 1916. gada 5. janvārī no ziemeļaustrumiem un virzījās pa [[Tara (Drinas pieteka)|Taras upi]] [[Pļevļa]]s un [[Bijelo Poļe]]s virzienā, kur melnkalnieši tās apturēja [[Mojkovacas kauja|Mojkovacas kaujā]]. Tajā pašā laikā Austroungārijas 10. un 18. kalnu brigāde virzījās uz priekšu no [[Novi Pazara]]s un 10. janvārī ieņēma [[Berane]]s pilsētu. 205. un 9. kalnu brigāde virzījās uz rietumiem no [[Priština]]s un ieņēma [[Peja|Peču]] un Veliku. 57. kājnieku divīzija virzījās uz priekšu no [[Prizrena]]s.

== Rietumu fronte ==
[[Attēls:M113 11a soldat montenégrins partant au front Lovcen, Cettinié.jpg|thumb|280px|right|Melnkalnes armijas karavīri dodas uz Lovčena fronti]]
[[Lovčens|Lovčena]] kalns bija Melnkalnes armijas galvenā aizsardzības pozīcija, ko aizstāvēja aptuveni divas trešdaļas Melnkalnes bruņoto spēku karavīru. 1914. gada 8. augustā Melnkalnes bruņoto spēku Augstākā pavēlniecība uzsāka operācijas pret Austroungārijas jūras spēku bāzi [[Kotoras līcis|Kotorā]], kas bija Austroungārijas Jūras spēku vistālāk dienvidos esošā bāze [[Adrijas jūra|Adrijas jūrā]]. Tieši pāri robežai no Lovčena kalna Melnkalnes armija bija izvietojusi vairākas artilērijas baterijas, un tajā pašā dienā Melnkalnes lielgabali sāka apšaudi pa Austroungārijas nocietinājumiem Kotorā, kurus bija izveidojis horvātu izcelsmes Austroungārijas ģenerālis Stjepans Sarkotičs. Kotoras forti un bruņotais kreiseris [[SMS Kaiser Karl VI|SMS ''Kaiser Karl VI'']] atbildēja uz uguni, pateicoties izlūkošanas operācijām no jūras spēku hidroplānām. Tomēr 13. septembrī no [[Pula]]s Austroungārijas spēkiem ieradās papildspēki trīs aktīvu pirms[[Dreadnought|drednautu]] klases piekrastes karakuģu — [[SMS Monarch|SMS ''Monarch'']], [[SMS Wien|SMS ''Wien'']] un [[SMS Budapest|SMS ''Budapest'']] — veidolā. Austroungāri apšaudē pārspēja melnkalniešus, kuri tomēr vairākas nedēļas cīnījās pretī, gandrīz katru dienu rīkojot artilērijas dueļus.

Līdz ar [[Francijas Trešā republika|Francija]]s iesaistīšanos karā, franči saprata, ka Kotoras ieņemšana varētu būt izdevīga viņu pašu flotei, tāpēc 1915. gada 18.—19. septembrī franču spēki [[Komandkapteinis|komandkapteiņa]] Greljē (''capitaine de frégate Grellier'') vadībā [[Bara (Melnkalne)|Bara]]s pilsētā izsēdināja artilērijas vienību, kas sastāvēja no četriem 15 cm un četriem 12 cm kalibra lielgabaliem. Greljē bija nepieciešams mēnesis, lai pārvietotu savus lielgabalus iekšzemē, bet galu galā viņa artilērijas baterijas tika izvietotas nocietinājumos Lovčena kalna dienvidu nogāzē. 19. oktobrī franču lielgabali atklāja uguni uz Austroungārijas pozīcijām. Austroungāri pieprasīja papildspēkus, un 21. oktobrī admirālis [[Antons Hauss]] nosūtīja modernu pusdrednautu klases karakuģi [[SMS Radetzky|SMS ''Radetzky'']]. Ar sānos izvietotiem četriem 30,5 cm un četriem 24 cm kalibra lielgabaliem, ''Radetzky'' izšķīra kaujas iznākumu par labu austroungāriem. Austroungārijas Jūras spēku hidroplāni bija rosīgi fotografējuši un precīzi kartējuši pretinieka pozīcijas, un 22. oktobrī pulksten 16:27 visi karakuģi atklāja uguni uz šīm pozīcijām. ''Radetzky'' izdarīja vairākus tiešus trāpījumus franču lielgabaliem un nocietinātajām pozīcijām kalnā, un 24. oktobrī viens no franču 12 cm kalibra lielgabaliem tika pilnībā iznīcināts. 26. oktobrī pirms saullēkta ''Radetzky'' atklāja uguni, pārsteidzot frančus un melnkalniešus nesagatavotus, un spēcīgas bombardēšanas laikā tika iznīcinātas vairākas artilērijas baterijas un nocietinājumi, tostarp vēl viens franču 12 cm kalibra lielgabals.

Līdz pulksten 10:00 [[Antante|Antantes sabiedroto]] apšaude no Lovčena kalna bija beigusies. Nākamajā dienā ''Radetzky'' pārdislocējās tuvāk krastam un tālāk apšaudīja sabiedroto pozīcijas. Greljē atzina sakāvi un atvilka savus atlikušos, evakuācijai derīgos ieročus. Arī melnkalnieši pameta savus nocietinājumus. Līdz novembrim Francijas bruņoto spēku Augstākā pavēlniecība nolēma atteikties no Kotoras neitralizācijas un ieņemšanas kampaņas, un ''Radetzky'' atgriezās [[Pula|Pulā]] 16. decembrī.&lt;ref name=AHB&gt;Noppen, Ryan &amp; Wright, Paul, ''Austro-Hungarian Battleships 1914–18'', Osprey Publishing, Oxford, UK, 2012, pps:28–30. {{ISBN|978-1-84908-688-2}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Montenegrin heavy artillery defends the Lovćen position.png|thumb|left|Melnkalnes armijas smagā artilērija aizstāv pozīcijas Lovčena kalnā]]
1916. gada 8. janvārī sākās jauns Austroungārijas spēku uzbrukums Melnkalnes armijai Lovčena kalnā ar plašu artilērijas apšaudi, kam sekoja Austroungārijas armijas ofensīva Melnkalnē. Austroungārijas piekrastes karakuģis ''Budapest'' atkal tika izmantots, lai palīdzētu karaspēkam pārraut atjaunotās melnkalniešu aizsardzības līnijas Lovčena kalnā. Austroungārijas spēkiem aizsardzības līniju pārraušana izdevās tik veiksmīgi, ka 10. datumā Austroungārijas karaspēks ieņēma [[Lovčena pāreja|Lovčena pāreju]] un blakus esošās augstienes, kur iepriekš atradās franču lielgabali. Divas smagās [[Lovčens|Lovčena]] kalna bombardēšanas spēlēja izšķirošu lomu kalna aizstāvju morāles sagraušanā, un līdz 11. janvārim Lovčena kalns atradās Austroungārijas kontrolē.&lt;ref name=AHB /&gt;

Tikmēr, divas neatkarīgas austroungāru brigādes [[Feldmaršalleitnants|feldmaršalleitnanta]] Brauna (''feldmarschalleutnant Braun'') vadībā virzījās [[Nikšiča]]s virzienā, sedzot kreiso flangu un draudot nogriezt melnkalniešus no ziemeļaustrumiem. Tomēr, Brauns saskārās ar spēcīgu pretestību un Nikšičas virzienā pavirzījās tikai 10 kilometrus.

1916. gada 13. janvārī Austroungārijas armijas avangards sasniedza Melnkalnes galvaspilsētu [[Cetiņe|Cetiņi]].

== Pamiers ==
Sarunas par pamieru sākās 13. janvārī pēc Cetiņes krišanas. Kad Melnkalnes karalim [[Nikola I Petrovičs|Nikolam I]] tika paziņoti nosacījumi, viņš sākumā atteicās parakstīt pamiera līgumu un devās uz [[Albānija|Albāniju]], bet no turienes 19. janvārī devās uz [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]]. No turienes viņš izdeva pavēli [[Janko Vukotičs|Janko Vukotičam]], pieprasot, lai armija turpinātu cīnīties un galu galā atkāptos kopā ar serbiem uz Albāniju un [[Kerkīra|Korfu salu]], bet, tā vietā Melnkalnē palikušie valdības ministri izdeva proklamāciju Melnkalnes bruņotajiem spēkiem par visu ieroču nolikšanu un parakstīja pamieru ar Austroungāriju, tādējādi Melnkalne izstājās no kara.

1. martā tika izveidota pagaidu militārā valdība [[Viktors Vēbers fon Vēbenavs|Viktora Vēbera Edlera fon Vēbenava]] vadībā, kuru 1917. gada 10. jūlijā nomainīja [[Heinrihs Klams-Martinics]], kurš šo amatu ieņēma līdz kara beigām.

Turpmākajās nedēļās Austroungārijas 3. armija okupēja pārējo Melnkalni un iebruka Albānijā, februāra beigās ieņemot [[Škodra|Škodru]] un visbeidzot [[Duresi]]. (Serbijas armijas evakuācija bija pabeigta līdz 10. februārim.)

=== Apbalvošana Austroungārijas armijā ===
Ģenerālis [[Stjepans Sarkotičs]] tika iecelts par Ungārijas baronu un oficiāli pieņēma Stefana Barona Sarkotiča fon Lovčena vārdu. XIX korpusa komandieris ģenerālmajors [[Ignacs Trolmanis]] 1917. gadā tika iecelts par baronu, tādējādi iegūstot Brīvkunga Trolmaņa fon Lovcenberga vārdu. Ģenerālis [[Hermanis Kēvešs fon Kēvešhāza|Kēvešs]] 1916. gada 12. janvārī tika apbalvots ar Sudraba Nopelnu medaļu (''Signum Laudis'') ar kara lenti un 1916. gada 26. februārī paaugstināts par [[Ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] (''generaloberst'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Melnkalnes vēsture]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:1916. gads]]</text>
      <sha1>0lyqdc10u9pa4cx7l4dhef347yr2zku</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454878</id>
      <parentid>4454877</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T17:58:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Rietumu fronte */</comment>
      <origin>4454878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12343" sha1="odxpzloybqhn5gyyrxo3oozk4wqf2ap" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Melnkalnes kampaņa
| partof            = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Serbijas kampaņa]]s
| image             = [[Attēls:Montenegro_campaign.png|250px]]
| caption           = 
| date              = {{dat|1916|1|5|N}} — {{dat|1916|1|17|N}}
| place             = [[Melnkalnes Karaliste]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = Austroungārijas uzvara, Austroungārija okupēja Melnkalnes teritoriju
| combatant1        = 
[[Attēls:Flag_of_Austria-Hungary_(1867–1918).svg|22px]] [[Austroungārija]]
| combatant2        = [[Attēls:Flag_of_Montenegro_(1905–1918).svg|22px]] [[Melnkalnes Karaliste|Melnkalne]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Serbia_(1882–1918).svg|22px]] [[Serbijas Karaliste|Serbija]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_France.svg|22px]] [[Francijas Trešā republika|Francija]] &lt;br /&gt;
| commander1        = [[Attēls:Flag_of_Austria-Hungary_(1867–1918).svg|22px]] [[Hermanis Kēvešs fon Kēvešhāza|H. K. fon Kēvešhāza]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Austria-Hungary_(1867–1918).svg|22px]] [[Stjepans Sarkotičs]]
| commander2        = [[Attēls:Flag_of_Montenegro_(1905–1918).svg|22px]] [[Nikola I Petrovičs|Nikola I]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Montenegro_(1905–1918).svg|22px]] [[Janko Vukotičs]]
| strength1         = 
| strength2         = 
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| casualties3       = 
}}
'''Melnkalnes kampaņa''' ({{val|de|Feldzug in Montenegro}}, {{val|sh|Аустроугарска офанзива на Црну Гору / Austrougarska ofanziva na Crnu Goru}}) 1916. gada 5. — 17. janvārī bija daļa no [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Serbijas kampaņa]]s, kuras laikā [[Austroungārija]] sakāva un okupēja [[Melnkalnes Karaliste|Melnkalnes Karalisti]], kas bija [[Serbijas Karaliste]]s sabiedrotā.

Līdz 1916. gada janvārim [[Serbijas Karaliste armija|Serbijas armija]] bija cietusi sakāvi Austroungārijas, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijas]] iebrukumā. Serbijas armijas paliekas [[Albāņu Golgāta|bija atkāpušās caur Melnkalni un Albāniju]], un no 1915. gada 12. decembra sabiedroto kuģi tās evakuēja vispirms uz [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]] un vēlāk uz [[Kerkīra|Korfu]].

Austroungārijas bruņoto spēku Augstākā pavēlniecība, kas tobrīd atradās [[Cešina|Cešinā]], nolēma izmantot panākumus Serbijā, lai izslēgtu Melnkalni no kara. [[Melnkalnes bruņotie spēki|Melnkalnes armija]], kas bija cīnījusies kopā ar saviem serbu sabiedrotajiem, tagad bija atkāpusies uz savu teritoriju, bet joprojām pretojās [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]]. Turklāt, Austroungārijas karaspēka virspavēlnieks [[Francs Konrāds fon Hecendorfs|Konrāds fon Hecendorfs]] vēlējās ieņemt Itālijas kontrolētās Albānijas ostas [[Duresi]] un [[Vļora|Vļoru]].

Šim uzdevumam 1915. gada decembrī tika izveidoti divi Austroungārijas armijas korpusi. Viens rietumos [[Stjepans Sarkotičs|Stjepana Sarkotiča]] vadībā starp [[Trebiņe|Trebiņi]] un [[Kotora|Kotoru]], kas sastāvēja no XIX armijas korpusa, pastiprināts ar karaspēku no [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Dalmācijas Karaliste|Dalmācija]]s. Viņiem bija jāuzbrūk Melnkalnes armijas galvenajai daļai, kas bija sagrupējusies ap [[Lovčens|Lovčena]] kalnu un ko atbalstīja [[Francijas Trešā republika|franču]] [[artilērija]], un otrais uzbrukums bija plānots austrumu virzienā no Trebiņes. Austrumos un ziemeļos VIII armijas korpusam [[Hermanis Kēvešs fon Kēvešhāza|Hermaņa Kēveša fon Kēvešhāzas]] vadībā bija jāuzbrūk tur esošajam Melnkalnes karaspēkam.

== Austrumu fronte ==
Austroungārijas VIII armijas korpusam, kas vajāja atkāpjošos Melnkalnes armiju, bija divi uzdevumi. Pirmkārt, palēnināt Melnkalnes karaspēka virzību. Šim nolūkam tika izmantota 62. un 53. kājnieku divīzija. Otrkārt, tam bija jātiek garām Melnkalnes armijas labajam flangam un [[Podgorica|Podgoricā]] jāsavienojas ar XIX korpusu.

Austroungārijas 62. un 53. kājnieku divīzija ienāca Melnkalnē 1916. gada 5. janvārī no ziemeļaustrumiem un virzījās pa [[Tara (Drinas pieteka)|Taras upi]] [[Pļevļa]]s un [[Bijelo Poļe]]s virzienā, kur melnkalnieši tās apturēja [[Mojkovacas kauja|Mojkovacas kaujā]]. Tajā pašā laikā Austroungārijas 10. un 18. kalnu brigāde virzījās uz priekšu no [[Novi Pazara]]s un 10. janvārī ieņēma [[Berane]]s pilsētu. 205. un 9. kalnu brigāde virzījās uz rietumiem no [[Priština]]s un ieņēma [[Peja|Peču]] un Veliku. 57. kājnieku divīzija virzījās uz priekšu no [[Prizrena]]s.

== Rietumu fronte ==
[[Attēls:M113 11a soldat montenégrins partant au front Lovcen, Cettinié.jpg|thumb|280px|right|Melnkalnes armijas karavīri dodas uz Lovčena fronti]]
[[Lovčens|Lovčena]] kalns bija Melnkalnes armijas galvenā aizsardzības pozīcija, ko aizstāvēja aptuveni divas trešdaļas Melnkalnes bruņoto spēku karavīru. 1914. gada 8. augustā Melnkalnes bruņoto spēku Augstākā pavēlniecība uzsāka operācijas pret [[Austroungārijas Jūras spēki|Austroungārijas Jūras spēku]] bāzi [[Kotoras līcis|Kotorā]], kas bija Austroungārijas Jūras spēku vistālāk dienvidos esošā bāze [[Adrijas jūra|Adrijas jūrā]]. Tieši pāri robežai no Lovčena kalna Melnkalnes armija bija izvietojusi vairākas artilērijas baterijas, un tajā pašā dienā Melnkalnes lielgabali sāka apšaudi pa Austroungārijas nocietinājumiem Kotorā, kurus bija izveidojis horvātu izcelsmes Austroungārijas ģenerālis Stjepans Sarkotičs. Kotoras forti un bruņotais kreiseris [[SMS Kaiser Karl VI|SMS ''Kaiser Karl VI'']] atbildēja uz uguni, pateicoties izlūkošanas operācijām no jūras spēku hidroplānām. Tomēr 13. septembrī no [[Pula]]s Austroungārijas spēkiem ieradās papildspēki trīs aktīvu pirms[[Dreadnought|drednautu]] klases piekrastes karakuģu — [[SMS Monarch|SMS ''Monarch'']], [[SMS Wien|SMS ''Wien'']] un [[SMS Budapest|SMS ''Budapest'']] — veidolā. Austroungāri apšaudē pārspēja melnkalniešus, kuri tomēr vairākas nedēļas cīnījās pretī, gandrīz katru dienu rīkojot artilērijas dueļus.

Līdz ar [[Francijas Trešā republika|Francija]]s iesaistīšanos karā, franči saprata, ka Kotoras ieņemšana varētu būt izdevīga viņu pašu flotei, tāpēc 1915. gada 18.—19. septembrī franču spēki [[Komandkapteinis|komandkapteiņa]] Greljē (''capitaine de frégate Grellier'') vadībā [[Bara (Melnkalne)|Bara]]s pilsētā izsēdināja artilērijas vienību, kas sastāvēja no četriem 15 cm un četriem 12 cm kalibra lielgabaliem. Greljē bija nepieciešams mēnesis, lai pārvietotu savus lielgabalus iekšzemē, bet galu galā viņa artilērijas baterijas tika izvietotas nocietinājumos Lovčena kalna dienvidu nogāzē. 19. oktobrī franču lielgabali atklāja uguni uz Austroungārijas pozīcijām. Austroungāri pieprasīja papildspēkus, un 21. oktobrī admirālis [[Antons Hauss]] nosūtīja modernu pusdrednautu klases karakuģi [[SMS Radetzky|SMS ''Radetzky'']]. Ar sānos izvietotiem četriem 30,5 cm un četriem 24 cm kalibra lielgabaliem, ''Radetzky'' izšķīra kaujas iznākumu par labu austroungāriem. Austroungārijas Jūras spēku hidroplāni bija rosīgi fotografējuši un precīzi kartējuši pretinieka pozīcijas, un 22. oktobrī pulksten 16:27 visi karakuģi atklāja uguni uz šīm pozīcijām. ''Radetzky'' izdarīja vairākus tiešus trāpījumus franču lielgabaliem un nocietinātajām pozīcijām kalnā, un 24. oktobrī viens no franču 12 cm kalibra lielgabaliem tika pilnībā iznīcināts. 26. oktobrī pirms saullēkta ''Radetzky'' atklāja uguni, pārsteidzot frančus un melnkalniešus nesagatavotus, un spēcīgas bombardēšanas laikā tika iznīcinātas vairākas artilērijas baterijas un nocietinājumi, tostarp vēl viens franču 12 cm kalibra lielgabals.

Līdz pulksten 10:00 [[Antante|Antantes sabiedroto]] apšaude no Lovčena kalna bija beigusies. Nākamajā dienā ''Radetzky'' pārdislocējās tuvāk krastam un tālāk apšaudīja sabiedroto pozīcijas. Greljē atzina sakāvi un atvilka savus atlikušos, evakuācijai derīgos ieročus. Arī melnkalnieši pameta savus nocietinājumus. Līdz novembrim Francijas bruņoto spēku Augstākā pavēlniecība nolēma atteikties no Kotoras neitralizācijas un ieņemšanas kampaņas, un ''Radetzky'' atgriezās [[Pula|Pulā]] 16. decembrī.&lt;ref name=AHB&gt;Noppen, Ryan &amp; Wright, Paul, ''Austro-Hungarian Battleships 1914–18'', Osprey Publishing, Oxford, UK, 2012, pps:28–30. {{ISBN|978-1-84908-688-2}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Montenegrin heavy artillery defends the Lovćen position.png|thumb|left|Melnkalnes armijas smagā artilērija aizstāv pozīcijas Lovčena kalnā]]
1916. gada 8. janvārī sākās jauns Austroungārijas spēku uzbrukums Melnkalnes armijai Lovčena kalnā ar plašu artilērijas apšaudi, kam sekoja Austroungārijas armijas ofensīva Melnkalnē. Austroungārijas piekrastes karakuģis ''Budapest'' atkal tika izmantots, lai palīdzētu karaspēkam pārraut atjaunotās melnkalniešu aizsardzības līnijas Lovčena kalnā. Austroungārijas spēkiem aizsardzības līniju pārraušana izdevās tik veiksmīgi, ka 10. datumā Austroungārijas karaspēks ieņēma [[Lovčena pāreja|Lovčena pāreju]] un blakus esošās augstienes, kur iepriekš atradās franču lielgabali. Divas smagās [[Lovčens|Lovčena]] kalna bombardēšanas spēlēja izšķirošu lomu kalna aizstāvju morāles sagraušanā, un līdz 11. janvārim Lovčena kalns atradās Austroungārijas kontrolē.&lt;ref name=AHB /&gt;

Tikmēr, divas neatkarīgas austroungāru brigādes [[Feldmaršalleitnants|feldmaršalleitnanta]] Brauna (''feldmarschalleutnant Braun'') vadībā virzījās [[Nikšiča]]s virzienā, sedzot kreiso flangu un draudot nogriezt melnkalniešus no ziemeļaustrumiem. Tomēr, Brauns saskārās ar spēcīgu pretestību un Nikšičas virzienā pavirzījās tikai 10 kilometrus.

1916. gada 13. janvārī Austroungārijas armijas avangards sasniedza Melnkalnes galvaspilsētu [[Cetiņe|Cetiņi]].

== Pamiers ==
Sarunas par pamieru sākās 13. janvārī pēc Cetiņes krišanas. Kad Melnkalnes karalim [[Nikola I Petrovičs|Nikolam I]] tika paziņoti nosacījumi, viņš sākumā atteicās parakstīt pamiera līgumu un devās uz [[Albānija|Albāniju]], bet no turienes 19. janvārī devās uz [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]]. No turienes viņš izdeva pavēli [[Janko Vukotičs|Janko Vukotičam]], pieprasot, lai armija turpinātu cīnīties un galu galā atkāptos kopā ar serbiem uz Albāniju un [[Kerkīra|Korfu salu]], bet, tā vietā Melnkalnē palikušie valdības ministri izdeva proklamāciju Melnkalnes bruņotajiem spēkiem par visu ieroču nolikšanu un parakstīja pamieru ar Austroungāriju, tādējādi Melnkalne izstājās no kara.

1. martā tika izveidota pagaidu militārā valdība [[Viktors Vēbers fon Vēbenavs|Viktora Vēbera Edlera fon Vēbenava]] vadībā, kuru 1917. gada 10. jūlijā nomainīja [[Heinrihs Klams-Martinics]], kurš šo amatu ieņēma līdz kara beigām.

Turpmākajās nedēļās Austroungārijas 3. armija okupēja pārējo Melnkalni un iebruka Albānijā, februāra beigās ieņemot [[Škodra|Škodru]] un visbeidzot [[Duresi]]. (Serbijas armijas evakuācija bija pabeigta līdz 10. februārim.)

=== Apbalvošana Austroungārijas armijā ===
Ģenerālis [[Stjepans Sarkotičs]] tika iecelts par Ungārijas baronu un oficiāli pieņēma Stefana Barona Sarkotiča fon Lovčena vārdu. XIX korpusa komandieris ģenerālmajors [[Ignacs Trolmanis]] 1917. gadā tika iecelts par baronu, tādējādi iegūstot Brīvkunga Trolmaņa fon Lovcenberga vārdu. Ģenerālis [[Hermanis Kēvešs fon Kēvešhāza|Kēvešs]] 1916. gada 12. janvārī tika apbalvots ar Sudraba Nopelnu medaļu (''Signum Laudis'') ar kara lenti un 1916. gada 26. februārī paaugstināts par [[Ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] (''generaloberst'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Melnkalnes vēsture]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:1916. gads]]</text>
      <sha1>odxpzloybqhn5gyyrxo3oozk4wqf2ap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Melnkalnes kampaņa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>629250</id>
    <revision>
      <id>4454879</id>
      <timestamp>2026-04-15T17:59:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Tankists |tēma       = Vēsture |valsts     = Melnkalne }}</comment>
      <origin>4454879</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93" sha1="6b91e0stms3a75qi98kp0twmcfvlex2" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Tankists
|tēma       = Vēsture
|valsts     = Melnkalne
}}</text>
      <sha1>6b91e0stms3a75qi98kp0twmcfvlex2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Archaeacanthus quadrisulcatus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629251</id>
    <revision>
      <id>4454886</id>
      <timestamp>2026-04-15T18:22:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg | att_nosaukums =''Archaeacanthus quadrisulcatus'' dzelkšņi&lt;/br&gt;(Kade zīmēts [[holotips]] un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs) | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii  | klase_lv =Žokļž...</comment>
      <origin>4454886</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2770" sha1="nk5u9jgggkem21vrzpw8q1bawxj2jc4" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg
| att_nosaukums =''Archaeacanthus quadrisulcatus'' dzelkšņi&lt;/br&gt;(Kade zīmēts [[holotips]] un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| suga =Archaeacanthus quadrisulcatus
| sinonīmi =
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''''Archaeacanthus quadrisulcatus''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Šo sugu 1858. gadā aprakstīja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'' ir arheakantu [[tipiskā suga]]. Šī suga dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sākumā, un bija izplatīta [[Polija]]s teritorijā, kā arī [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]]: [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]] ([[Narvas svīta|narvas]], [[Arukilas svīta|arukilas]], [[Burtnieku svīta|burtnieku]] un [[gaujas svīta]]s) un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] (kostjukoviču horizonts). Šī suga ir zināma pēc spuru dzelkšņu paliekām. Veselu zivju [[fosilijas]] vēl nav atrastas.

== Apraksts ==
Dzelkšņa muskulatūrā iegremdētā daļa ir gluda vai arī klāta ar tievām paralēlām ribiņām. Tās robeža ar dzelkšņa ārējo daļu ir slīpa un līdzena. Ārējās daļas ornamentējumu veido četras (var variēt no 2 līdz 6 vagām) vienāda platuma vagas ar kvadrātveida šķērsgriezumu (no tā arī sugas nosaukums &quot;''quadrisulcatus''&quot;). Ķīlis, kas veido priekšējo malu, ir noapaļots, bet sānu malu ķīļi ir ar taisnstūrveida šķērsgriezumu.&lt;ref&gt;Gustav Heinrich Kade (1858) ''Ueber die devonischen Fischreste eines Diluvialblockes: hierzu eine Kupfertaf'', Programm der Königlichen Realschule zu Meseritz, Königliche Realschule, Meseritz, 19. lpp.&lt;/ref&gt; Azmugurējie ķīļi bieži vien ir platāki par pārējiem.

== Salīdzinājums ==
''Archaeacanthus quadrisulcatus'' vislīdzīgāks ir ''A. concinnus'' sugai, taču atšķiras no šīs sugas ar to, ka dzelkšņiem sānu sienu ķīļi ir ar plakanu virsmu, bet ''A. concinnus'' dzelkšņiem šie ķīļi šķērsgriezumā ir izliekti un noapaļoti. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>nk5u9jgggkem21vrzpw8q1bawxj2jc4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454888</id>
      <parentid>4454886</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T18:27:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454888</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2799" sha1="b0if63q18uyimbpclxg4k28x5xuq2r5" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg
| att_nosaukums =''Archaeacanthus quadrisulcatus'' dzelkšņi&lt;/br&gt;(Kade zīmēts [[holotips]] un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| suga =Archaeacanthus quadrisulcatus
| sinonīmi =
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''''Archaeacanthus quadrisulcatus''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Šo sugu 1858. gadā aprakstīja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. ''Archaeacanthus quadrisulcatus'' ir arheakantu [[tipiskā suga]]. Šī suga dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sākumā, un bija izplatīta [[Polija]]s teritorijā, kā arī [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]]: [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]] ([[Narvas svīta|narvas]], [[Arukilas svīta|arukilas]], [[Burtnieku svīta|burtnieku]] un [[gaujas svīta]]s) un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] (kostjukoviču horizonts). Šī suga ir zināma pēc spuru dzelkšņu paliekām. Veselu zivju [[fosilijas]] vēl nav atrastas.

== Apraksts ==
[[Spuru dzelkšņi|Dzelkšņa]] [[Muskuļi|muskulatūrā]] iegremdētā daļa ir gluda vai arī klāta ar tievām paralēlām ribiņām. Tās robeža ar dzelkšņa ārējo daļu ir slīpa un līdzena. Ārējās daļas ornamentējumu veido četras (var variēt no 2 līdz 6) vienāda platuma vagas ar kvadrātveida šķērsgriezumu (no tā arī sugas nosaukums &quot;''quadrisulcatus''&quot;). Ķīlis, kas veido priekšējo malu, ir noapaļots, bet sānu malu ķīļi ir ar taisnstūrveida šķērsgriezumu.&lt;ref&gt;Gustav Heinrich Kade (1858) ''Ueber die devonischen Fischreste eines Diluvialblockes: hierzu eine Kupfertaf'', Programm der Königlichen Realschule zu Meseritz, Königliche Realschule, Meseritz, 19. lpp.&lt;/ref&gt; Azmugurējie ķīļi bieži vien ir platāki par pārējiem.

== Salīdzinājums ==
''Archaeacanthus quadrisulcatus'' vislīdzīgāks ir ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' sugai, taču atšķiras no šīs sugas ar to, ka dzelkšņiem sānu sienu ķīļi ir ar plakanu virsmu, bet ''A. concinnus'' dzelkšņiem šie ķīļi šķērsgriezumā ir izliekti un noapaļoti. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>b0if63q18uyimbpclxg4k28x5xuq2r5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454893</id>
      <parentid>4454888</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:03:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454893</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3547" sha1="69yt5z3uvxnvziy70ojejaf9r67gi1n" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus.jpg
| att_nosaukums =''Archaeacanthus quadrisulcatus'' dzelkšņi&lt;/br&gt;(Kade zīmēts [[holotips]] un [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|LDM]] paraugs)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| suga =Archaeacanthus quadrisulcatus
| sinonīmi =
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''''Archaeacanthus quadrisulcatus''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Šo sugu 1858. gadā aprakstīja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. ''Archaeacanthus quadrisulcatus'' ir arheakantu [[tipiskā suga]]. Šī suga dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sākumā, un bija izplatīta [[Polija]]s teritorijā, kā arī [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]]: [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]] ([[Narvas svīta|narvas]], [[Arukilas svīta|arukilas]], [[Burtnieku svīta|burtnieku]] un [[gaujas svīta]]s) un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] (kostjukoviču horizonts). Šī suga ir zināma pēc spuru dzelkšņu paliekām. Veselu zivju [[fosilijas]] vēl nav atrastas.

== Apraksts ==
[[Spuru dzelkšņi|Dzelkšņa]] [[Muskuļi|muskulatūrā]] iegremdētā daļa ir gluda vai arī klāta ar tievām paralēlām ribiņām. Tās robeža ar dzelkšņa ārējo daļu ir slīpa un līdzena. Ārējās daļas ornamentējumu veido četras (var variēt no 2 līdz 6) vienāda platuma vagas ar kvadrātveida šķērsgriezumu (no tā arī sugas nosaukums &quot;''quadrisulcatus''&quot;). Ķīlis, kas veido priekšējo malu, ir noapaļots, bet sānu malu ķīļi ir ar taisnstūrveida šķērsgriezumu.&lt;ref&gt;Gustav Heinrich Kade (1858) ''Ueber die devonischen Fischreste eines Diluvialblockes: hierzu eine Kupfertaf'', Programm der Königlichen Realschule zu Meseritz, Königliche Realschule, Meseritz, 19. lpp.&lt;/ref&gt; Azmugurējie ķīļi bieži vien ir platāki par pārējiem.

== Salīdzinājums ==
''Archaeacanthus quadrisulcatus'' vislīdzīgāks ir ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' sugai, taču atšķiras no šīs sugas ar to, ka dzelkšņiem sānu sienu ķīļi ir ar plakanu virsmu, bet ''A. concinnus'' dzelkšņiem šie ķīļi šķērsgriezumā ir izliekti un noapaļoti. ''A. concinnus'' dzelkšņu ornamentējuma ķīļi augšdaļā veidoti no 60-90 μm biezām [[Mezodentīns|mezodentīna]] &quot;micītēm&quot;, bet ''A. quadrisulcatus'' uz ķīļu virsmas ir plāns (ap 40 μm) izturīgāka [[dentīns|dentīna]] slānis, kurā [[dentīna kanāli]] nav novērojami. Abām sugām šiem dzelkšņu virsmas veidojumiem ir skaidra robeža ar dziļāko trabekulāro dentīnu. Taču ''A. quadrisulcatus'' daļa radiālo kanālu caurauž plāno virsmas slāni un ķīļos iziet virspusē, bet ''A. concinnus'' sugai tas skaidri nav novērojams.&lt;ref&gt;[https://zenodo.org/records/3458568 Pinakhina, D.V. ''New data on Middle Devonian acanthodians of the Main Devonian Field known from isolated fin spine remains'' (in Russian).]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>69yt5z3uvxnvziy70ojejaf9r67gi1n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454902</id>
      <parentid>4454893</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:51:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4454902</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3481" sha1="sxrwtz0vlln6q75r4b46qu1bt8n49ax" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Archaeacanthus quadrisulcatus-Novadnieki.jpg
| att_nosaukums =''Archaeacanthus quadrisulcatus'' dzelkšņa fragments
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomatha
| infratips_lv =Žokļaiņi
| klase =Acanthodii 
| klase_lv =Žokļžaunzivis
| kārta =Climatiiformes
| kārta_lv =Klimatijveidīgās
| dzimta =Diplacanthidae
| dzimta_lv =Diplakantīdas
| ģints =Archaeacanthus
| ģints_lv =Arheakanti
| suga =Archaeacanthus quadrisulcatus
| sinonīmi =
| iedalījums =
| kategorijas =nē
| binomial = &lt;small&gt;Kade, 1858&lt;/small&gt;
}}
'''''Archaeacanthus quadrisulcatus''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Šo sugu 1858. gadā aprakstīja vācu paleontologs un vecākais pasniedzējs [[Mēzerica]]s reālskolā Gustavs Heinrihs Kade. ''Archaeacanthus quadrisulcatus'' ir arheakantu [[tipiskā suga]]. Šī suga dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sākumā, un bija izplatīta [[Polija]]s teritorijā, kā arī [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]]: [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]] ([[Narvas svīta|narvas]], [[Arukilas svīta|arukilas]], [[Burtnieku svīta|burtnieku]] un [[gaujas svīta]]s) un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] (kostjukoviču horizonts). Šī suga ir zināma pēc spuru dzelkšņu paliekām. Veselu zivju [[fosilijas]] vēl nav atrastas.

== Apraksts ==
[[Spuru dzelkšņi|Dzelkšņa]] [[Muskuļi|muskulatūrā]] iegremdētā daļa ir gluda vai arī klāta ar tievām paralēlām ribiņām. Tās robeža ar dzelkšņa ārējo daļu ir slīpa un līdzena. Ārējās daļas ornamentējumu veido četras (var variēt no 2 līdz 6) vienāda platuma vagas ar kvadrātveida šķērsgriezumu (no tā arī sugas nosaukums &quot;''quadrisulcatus''&quot;). Ķīlis, kas veido priekšējo malu, ir noapaļots, bet sānu malu ķīļi ir ar taisnstūrveida šķērsgriezumu.&lt;ref&gt;Gustav Heinrich Kade (1858) ''Ueber die devonischen Fischreste eines Diluvialblockes: hierzu eine Kupfertaf'', Programm der Königlichen Realschule zu Meseritz, Königliche Realschule, Meseritz, 19. lpp.&lt;/ref&gt; Azmugurējie ķīļi bieži vien ir platāki par pārējiem.

== Salīdzinājums ==
''Archaeacanthus quadrisulcatus'' vislīdzīgāks ir ''[[Archaeacanthus concinnus]]'' sugai, taču atšķiras no šīs sugas ar to, ka dzelkšņiem sānu sienu ķīļi ir ar plakanu virsmu, bet ''A. concinnus'' dzelkšņiem šie ķīļi šķērsgriezumā ir izliekti un noapaļoti. ''A. concinnus'' dzelkšņu ornamentējuma ķīļi augšdaļā veidoti no 60-90 μm biezām [[Mezodentīns|mezodentīna]] &quot;micītēm&quot;, bet ''A. quadrisulcatus'' uz ķīļu virsmas ir plāns (ap 40 μm) izturīgāka [[dentīns|dentīna]] slānis, kurā [[dentīna kanāli]] nav novērojami. Abām sugām šiem dzelkšņu virsmas veidojumiem ir skaidra robeža ar dziļāko trabekulāro dentīnu. Taču ''A. quadrisulcatus'' daļa radiālo kanālu caurauž plāno virsmas slāni un ķīļos iziet virspusē, bet ''A. concinnus'' sugai tas skaidri nav novērojams.&lt;ref&gt;[https://zenodo.org/records/3458568 Pinakhina, D.V. ''New data on Middle Devonian acanthodians of the Main Devonian Field known from isolated fin spine remains'' (in Russian).]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Diplakantīdas]]</text>
      <sha1>sxrwtz0vlln6q75r4b46qu1bt8n49ax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:TurkMapper</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629252</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:At1as" />
    <revision>
      <id>4454891</id>
      <timestamp>2026-04-15T18:44:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>HakanIST</username>
        <id>54811</id>
      </contributor>
      <comment>HakanIST pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:TurkMapper]] uz [[Dalībnieka diskusija:At1as]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/TurkMapper|TurkMapper]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/At1as|At1as]]&quot;</comment>
      <origin>4454891</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41" sha1="2iufyju179g22bonqs0lahinlx0k0te" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:At1as]]</text>
      <sha1>2iufyju179g22bonqs0lahinlx0k0te</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Staņislava Nikodima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629253</id>
    <revision>
      <id>4454892</id>
      <timestamp>2026-04-15T19:02:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Zinātnieka infokaste |        platums =  |          vārds = Staņislava Nikodima |     vārds_orig = ''Stanisława Nikodym'' |         attēls =  |     att_izmērs =  |  att_nosaukums =  |     dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}} |        dz_gads =  |     dz_mēnesis =  |       dz_diena =  |       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}} |      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}} |         m_gads =  |      m_mēnesis =  |        m_diena...</comment>
      <origin>4454892</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8587" sha1="2jkph6vlrsy6t9npemtffjfpclgq6d2" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Staņislava Nikodima
|     vārds_orig = ''Stanisława Nikodym''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}}
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}}
|      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Polija|Bjalistokas apriņķis|Jeżewo Stare}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Otto Nikodims]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[matemātika]]
|          grāds = matemātikas zinātņu doktore
|   darba_vietas = [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikums]]&lt;br /&gt;Kenjenas koledža (ASV)
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Varšavas Universitāte]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = [[Stefans Mazurkevičs]]
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Staņislava Nikodima''' ({{val|pl|Stanisława Nikodym}}, dzimusi ''Staņislava Dorota Lilientāle'' {{dat|1897|7|2}}, mirusi {{dat|1988|3|25}}) bija [[Polija]]s matemātiķe un māksliniece. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem [[kontinuums|kontinuumu]] teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā.

== Biogrāfija ==
Staņislava Dorota Lilientāla piedzima Varšavā etnogrāfes Regīnas Lilientalovas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās [[Varšavas Universitāte|Varšavas Universitātē]], kur matemātiku apguva [[Stefans Mazurkevičs|Stefana Mazurkeviča]], [[Zigmunts Janiševskis|Zigmunta Janiševska]] un [[Vaclavs Serpiņskis|Vaclava Serpiņska]] vadībā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}}

1924. gadā apprecējās ar matemātiķi [[Otto Nikodims|Otto Nikodimu]] un pievienojās viņam [[Krakova|Krakovā]]. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]]. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva doktora grādu matemātikā.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Saņemot valdības finansējumu studijām [[Parīze|Parīzē]], viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]]. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikumā]], strādājot kopā ar matemātiķi [[Francišeks Leja|Francišeku Leju]] līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Viņas brāli Antoni, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņa laikā]] 1940. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.{{sfn|Szymanski|1990|p=30}} 1944. gada [[Varšavas sacelšanās]] laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz Beļģiju, lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz ASV, apmetoties Gembjerā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitātē Ostinā]].[6] Staņislava Nikodima nomira Varšavā 1988. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

== Karjera ==
=== Matemātika ===
1918.–1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Nikodimas doktora disertācija saucās &quot;Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem&quot;.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku [[Kenjenas koledža|Kenjenas koledžā]] Gembjerā, [[Ohaio štats|Ohaio štatā]], kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.{{sfn|Stamp|1995}}

=== Māksla ===
Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā [[Sandomeža|Sandomežā]]. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu [[Akvarelis|akvareļa tehnikā]]. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.{{sfn|Piotrowski|2014|p=72}}

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* {{Publikācijas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus|journal=Fundamenta Mathematicae|volume=7|year=1925|pages=15–23|doi=10.4064/fm-7-1-15-23 |doi-access=free}}
* {{grāmatas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Wstęp do rachunku rózniczkowego|publisher=Nasza Księgarnia|location=Warsaw|year=1936|language=pl}}
* {{grāmatas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Wzory i krótkie repetytorium matematyki|location=Poznań|year=1948|publisher=Księgarnia W. Wilka}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title=Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor|journal=Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali)|series=8|volume=17|year=1954}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Some theorems on divisibility of infinite cardinals|journal=Archiv der Mathematik|volume=8|year=1957|issue=2|pages=96–103|doi=10.1007/BF01900432|s2cid=115982796}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite encyclopedia|encyclopedia=Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives|title=A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym|first=Danuta|last=Ciesielska|date=2018|doi=10.4171/OWR/2017/2|editor1-last=Kjeldsen|editor1-first= T.H.|editor2-last= Oswald|editor2-first= N.|editor3-last=Tobies|editor3-first=R.|editor3-link=Renate Tobies|publisher=Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach|url=https://vbn.aau.dk/da/publications/2a37399a-1f2a-449b-942d-7a63fc348caf}}
* {{cite journal
 | last1 = Domoradzki | first1 = Stanisław
 | last2 = Stawiska | first2 = Małgorzata
 | arxiv = 1804.02448
 | date = November 2019
 | doi = 10.4467/2543702xshs.19.004.11010
 | journal = Studia Historiae Scientiarum
 | pages = 55–92
 | title = Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire
 | volume = 18}}
* {{cite journal|first=Walerian|last=Piotrowski|title=Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów|language=pl|journal=Wiadomości Matematyczne|volume=50|number=1|year=2014|url=https://wydawnictwa.ptm.org.pl/index.php/wiadomosci-matematyczne/article/viewFile/653/694}}
* {{cite journal|journal=Kenyon College Alumni Bulletin|year=1995|number=Spring|first=Tom|last=Stamp|title=Let Us Now Praise Not-So-Famous Women|url=https://bulletin.kenyon.edu/article/let-us-now-praise-not-so-famous-women/}}
* {{cite journal|journal=Mathematical Intelligencer|year=1990|title=Who Was Otto Nikodym?|last=Szymanski|first=Waclaw|volume=12|number=2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Nikodima, Staņislava}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1988. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Poļu mākslinieki]]
[[Kategorija:Polijas ebreji]]</text>
      <sha1>2jkph6vlrsy6t9npemtffjfpclgq6d2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454897</id>
      <parentid>4454892</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:22:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454897</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8612" sha1="o889usxfsczqe8ptr2r42ivonr1i00x" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Staņislava Nikodima
|     vārds_orig = ''Stanisława Nikodym''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}}
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}}
|      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Polija|Bjalistokas apriņķis|Jeżewo Stare}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Otto Nikodims]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[matemātika]]
|          grāds = matemātikas zinātņu doktore
|   darba_vietas = [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikums]]&lt;br /&gt;Kenjenas koledža (ASV)
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Varšavas Universitāte]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = [[Stefans Mazurkevičs]]
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Staņislava Nikodima''' ({{val|pl|Stanisława Nikodym}}, dzimusi ''Staņislava Dorota Lilientāle'' {{dat|1897|7|2}}, mirusi {{dat|1988|3|25}}) bija [[Polija]]s matemātiķe un māksliniece. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem [[kontinuums|kontinuumu]] teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā.

== Biogrāfija ==
Staņislava Dorota Lilientāla piedzima Varšavā etnogrāfes Regīnas Lilientalovas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās [[Varšavas Universitāte|Varšavas Universitātē]], kur matemātiku apguva [[Stefans Mazurkevičs|Stefana Mazurkeviča]], [[Zigmunts Janiševskis|Zigmunta Janiševska]] un [[Vaclavs Serpiņskis|Vaclava Serpiņska]] vadībā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}}

1924. gadā apprecējās ar matemātiķi [[Otto Nikodims|Otto Nikodimu]] un pievienojās viņam [[Krakova|Krakovā]]. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]]. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva doktora grādu matemātikā.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Saņemot valdības finansējumu studijām [[Parīze|Parīzē]], viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]]. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikumā]], strādājot kopā ar matemātiķi [[Francišeks Leja|Francišeku Leju]] līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Viņas brāli Antoni, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņa laikā]] 1940. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.{{sfn|Szymanski|1990|p=30}} 1944. gada [[Varšavas sacelšanās]] laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz Beļģiju, lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz ASV, apmetoties Gembjerā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitātē Ostinā]].{{sfn|Piotrowski|2014|p=73}} Staņislava Nikodima nomira Varšavā 1988. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

== Karjera ==
=== Matemātika ===
1918.–1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Nikodimas doktora disertācija saucās &quot;Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem&quot;.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku [[Kenjenas koledža|Kenjenas koledžā]] Gembjerā, [[Ohaio štats|Ohaio štatā]], kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.{{sfn|Stamp|1995}}

=== Māksla ===
Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā [[Sandomeža|Sandomežā]]. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu [[Akvarelis|akvareļa tehnikā]]. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.{{sfn|Piotrowski|2014|p=72}}

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* {{Publikācijas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus|journal=Fundamenta Mathematicae|volume=7|year=1925|pages=15–23|doi=10.4064/fm-7-1-15-23 |doi-access=free}}
* {{grāmatas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Wstęp do rachunku rózniczkowego|publisher=Nasza Księgarnia|location=Warsaw|year=1936|language=pl}}
* {{grāmatas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Wzory i krótkie repetytorium matematyki|location=Poznań|year=1948|publisher=Księgarnia W. Wilka}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title=Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor|journal=Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali)|series=8|volume=17|year=1954}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Some theorems on divisibility of infinite cardinals|journal=Archiv der Mathematik|volume=8|year=1957|issue=2|pages=96–103|doi=10.1007/BF01900432|s2cid=115982796}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite encyclopedia|encyclopedia=Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives|title=A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym|first=Danuta|last=Ciesielska|date=2018|doi=10.4171/OWR/2017/2|editor1-last=Kjeldsen|editor1-first= T.H.|editor2-last= Oswald|editor2-first= N.|editor3-last=Tobies|editor3-first=R.|editor3-link=Renate Tobies|publisher=Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach|url=https://vbn.aau.dk/da/publications/2a37399a-1f2a-449b-942d-7a63fc348caf}}
* {{cite journal
 | last1 = Domoradzki | first1 = Stanisław
 | last2 = Stawiska | first2 = Małgorzata
 | arxiv = 1804.02448
 | date = November 2019
 | doi = 10.4467/2543702xshs.19.004.11010
 | journal = Studia Historiae Scientiarum
 | pages = 55–92
 | title = Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire
 | volume = 18}}
* {{cite journal|first=Walerian|last=Piotrowski|title=Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów|language=pl|journal=Wiadomości Matematyczne|volume=50|number=1|year=2014|url=https://wydawnictwa.ptm.org.pl/index.php/wiadomosci-matematyczne/article/viewFile/653/694}}
* {{cite journal|journal=Kenyon College Alumni Bulletin|year=1995|number=Spring|first=Tom|last=Stamp|title=Let Us Now Praise Not-So-Famous Women|url=https://bulletin.kenyon.edu/article/let-us-now-praise-not-so-famous-women/}}
* {{cite journal|journal=Mathematical Intelligencer|year=1990|title=Who Was Otto Nikodym?|last=Szymanski|first=Waclaw|volume=12|number=2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Nikodima, Staņislava}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1988. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Poļu mākslinieki]]
[[Kategorija:Polijas ebreji]]</text>
      <sha1>o889usxfsczqe8ptr2r42ivonr1i00x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454898</id>
      <parentid>4454897</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:27:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454898</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8608" sha1="ru1ins9j8pcfgh59kwmz4qruppzq9bk" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Staņislava Nikodima
|     vārds_orig = ''Stanisława Nikodym''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}}
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}}
|      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Polija|Bjalistokas apriņķis|Jeżewo Stare}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Otto Nikodims]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[matemātika]]
|          grāds = matemātikas zinātņu doktore
|   darba_vietas = [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikums]]&lt;br /&gt;Kenjenas koledža (ASV)
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Varšavas Universitāte]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = [[Stefans Mazurkevičs]]
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Staņislava Nikodima''' ({{val|pl|Stanisława Nikodym}}, dzimusi Staņislava Dorota Lilientāle {{dat|1897|7|2}}, mirusi {{dat|1988|3|25}}) bija [[Polija]]s matemātiķe un māksliniece. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem [[kontinuums|kontinuumu]] teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā.

== Biogrāfija ==
Staņislava Dorota Lilientāla piedzima Varšavā etnogrāfes Regīnas Lilientalovas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās [[Varšavas Universitāte|Varšavas Universitātē]], kur matemātiku apguva [[Stefans Mazurkevičs|Stefana Mazurkeviča]], [[Zigmunts Janiševskis|Zigmunta Janiševska]] un [[Vaclavs Serpiņskis|Vaclava Serpiņska]] vadībā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}}

1924. gadā apprecējās ar matemātiķi [[Otto Nikodims|Otto Nikodimu]] un pievienojās viņam [[Krakova|Krakovā]]. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]]. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva doktora grādu matemātikā.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Saņemot valdības finansējumu studijām [[Parīze|Parīzē]], viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]]. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikumā]], strādājot kopā ar matemātiķi [[Francišeks Leja|Francišeku Leju]] līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Viņas brāli Antoni, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņa laikā]] 1940. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.{{sfn|Szymanski|1990|p=30}} 1944. gada [[Varšavas sacelšanās]] laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz Beļģiju, lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz ASV, apmetoties Gembjerā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitātē Ostinā]].{{sfn|Piotrowski|2014|p=73}} Staņislava Nikodima nomira Varšavā 1988. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

== Karjera ==
=== Matemātika ===
1918.–1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Nikodimas doktora disertācija saucās &quot;Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem&quot;.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku [[Kenjenas koledža|Kenjenas koledžā]] Gembjerā, [[Ohaio štats|Ohaio štatā]], kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.{{sfn|Stamp|1995}}

=== Māksla ===
Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā [[Sandomeža|Sandomežā]]. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu [[Akvarelis|akvareļa tehnikā]]. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.{{sfn|Piotrowski|2014|p=72}}

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* {{Publikācijas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus|journal=Fundamenta Mathematicae|volume=7|year=1925|pages=15–23|doi=10.4064/fm-7-1-15-23 |doi-access=free}}
* {{grāmatas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Wstęp do rachunku rózniczkowego|publisher=Nasza Księgarnia|location=Warsaw|year=1936|language=pl}}
* {{grāmatas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Wzory i krótkie repetytorium matematyki|location=Poznań|year=1948|publisher=Księgarnia W. Wilka}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title=Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor|journal=Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali)|series=8|volume=17|year=1954}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Some theorems on divisibility of infinite cardinals|journal=Archiv der Mathematik|volume=8|year=1957|issue=2|pages=96–103|doi=10.1007/BF01900432|s2cid=115982796}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite encyclopedia|encyclopedia=Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives|title=A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym|first=Danuta|last=Ciesielska|date=2018|doi=10.4171/OWR/2017/2|editor1-last=Kjeldsen|editor1-first= T.H.|editor2-last= Oswald|editor2-first= N.|editor3-last=Tobies|editor3-first=R.|editor3-link=Renate Tobies|publisher=Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach|url=https://vbn.aau.dk/da/publications/2a37399a-1f2a-449b-942d-7a63fc348caf}}
* {{cite journal
 | last1 = Domoradzki | first1 = Stanisław
 | last2 = Stawiska | first2 = Małgorzata
 | arxiv = 1804.02448
 | date = November 2019
 | doi = 10.4467/2543702xshs.19.004.11010
 | journal = Studia Historiae Scientiarum
 | pages = 55–92
 | title = Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire
 | volume = 18}}
* {{cite journal|first=Walerian|last=Piotrowski|title=Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów|language=pl|journal=Wiadomości Matematyczne|volume=50|number=1|year=2014|url=https://wydawnictwa.ptm.org.pl/index.php/wiadomosci-matematyczne/article/viewFile/653/694}}
* {{cite journal|journal=Kenyon College Alumni Bulletin|year=1995|number=Spring|first=Tom|last=Stamp|title=Let Us Now Praise Not-So-Famous Women|url=https://bulletin.kenyon.edu/article/let-us-now-praise-not-so-famous-women/}}
* {{cite journal|journal=Mathematical Intelligencer|year=1990|title=Who Was Otto Nikodym?|last=Szymanski|first=Waclaw|volume=12|number=2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Nikodima, Staņislava}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1988. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Poļu mākslinieki]]
[[Kategorija:Polijas ebreji]]</text>
      <sha1>ru1ins9j8pcfgh59kwmz4qruppzq9bk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454900</id>
      <parentid>4454898</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:48:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <origin>4454900</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9426" sha1="m5hem5jditfe6ic7fecjzwwuvdw95kg" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Staņislava Nikodima
|     vārds_orig = ''Stanisława Nikodym''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}}
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}}
|      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Polija|Bjalistokas apriņķis|Jeżewo Stare}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Otto Nikodims]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[matemātika]]
|          grāds = matemātikas zinātņu doktore
|   darba_vietas = [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikums]]&lt;br /&gt;Kenjenas koledža (ASV)
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Varšavas Universitāte]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = [[Stefans Mazurkevičs]]
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Staņislava Nikodima''' ({{val|pl|Stanisława Nikodym}}, dzimusi Staņislava Dorota Lilientāle {{dat|1897|7|2}}, mirusi {{dat|1988|3|25}}) bija [[Polija]]s matemātiķe un māksliniece. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem [[kontinuums|kontinuumu]] teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā.

== Biogrāfija ==
Staņislava Dorota Lilientāla piedzima Varšavā etnogrāfes Regīnas Lilientalovas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās [[Varšavas Universitāte|Varšavas Universitātē]], kur matemātiku apguva [[Stefans Mazurkevičs|Stefana Mazurkeviča]], [[Zigmunts Janiševskis|Zigmunta Janiševska]] un [[Vaclavs Serpiņskis|Vaclava Serpiņska]] vadībā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}}

1924. gadā apprecējās ar matemātiķi [[Otto Nikodims|Otto Nikodimu]] un pievienojās viņam [[Krakova|Krakovā]]. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]]. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva doktora grādu matemātikā.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Saņemot valdības finansējumu studijām [[Parīze|Parīzē]], viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]]. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikumā]], strādājot kopā ar matemātiķi [[Francišeks Leja|Francišeku Leju]] līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Viņas brāli Antoni, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņa laikā]] 1940. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.{{sfn|Szymanski|1990|p=30}} 1944. gada [[Varšavas sacelšanās]] laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz Beļģiju, lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz ASV, apmetoties Gembjerā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitātē Ostinā]].{{sfn|Piotrowski|2014|p=73}} Staņislavas Nikodimas un viņas vīra mantojums, kas glabājas Polijas Mākslas un zinātnes institūta Amerikā arhīvā, ietver Otto Nikodima rakstu atkārtotus izdevumus, Staņislavas Nikodimas dzejoļus, publikācijas, kā arī akvareļus, saraksti un fotogrāfijas no 1895. līdz 1988. gadam.&lt;ref name=&quot;poland&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|https://poland.us/stanislawa-nikodym-matematyczka-z-artystyczna-dusza/|title=Stanisława Nikodym: matematyczka z artystyczną duszą|publisher=poland.us}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Staņislava Nikodima atgriezās Varšavā, kur nomira 1988. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}} Apglabāta draudzes kapsētā [[Tikocina|Tikocinā]], [[Bjalistokas apriņķis|Bjalistokas apriņķī]].&lt;ref name=&quot;poland&quot; /&gt;

== Karjera ==
=== Matemātika ===
1918.–1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Nikodimas doktora disertācija saucās &quot;Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem&quot;.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku [[Kenjenas koledža|Kenjenas koledžā]] Gembjerā, [[Ohaio štats|Ohaio štatā]], kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.{{sfn|Stamp|1995}}

=== Māksla ===
Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā [[Sandomeža|Sandomežā]]. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu [[Akvarelis|akvareļa tehnikā]]. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.{{sfn|Piotrowski|2014|p=72}} Staņislavas Nikodymovas darbu izstādes bija rīkotas arī pēckara Polijā. Māksliniece personīgi apmeklēja atklāšanas.

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* {{Publikācijas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus|journal=Fundamenta Mathematicae|volume=7|year=1925|pages=15–23|doi=10.4064/fm-7-1-15-23 |doi-access=free}}
* {{grāmatas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Wstęp do rachunku rózniczkowego|publisher=Nasza Księgarnia|location=Warsaw|year=1936|language=pl}}
* {{grāmatas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Wzory i krótkie repetytorium matematyki|location=Poznań|year=1948|publisher=Księgarnia W. Wilka}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title=Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor|journal=Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali)|series=8|volume=17|year=1954}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Some theorems on divisibility of infinite cardinals|journal=Archiv der Mathematik|volume=8|year=1957|issue=2|pages=96–103|doi=10.1007/BF01900432|s2cid=115982796}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite encyclopedia|encyclopedia=Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives|title=A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym|first=Danuta|last=Ciesielska|date=2018|doi=10.4171/OWR/2017/2|editor1-last=Kjeldsen|editor1-first= T.H.|editor2-last= Oswald|editor2-first= N.|editor3-last=Tobies|editor3-first=R.|editor3-link=Renate Tobies|publisher=Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach|url=https://vbn.aau.dk/da/publications/2a37399a-1f2a-449b-942d-7a63fc348caf}}
* {{cite journal
 | last1 = Domoradzki | first1 = Stanisław
 | last2 = Stawiska | first2 = Małgorzata
 | arxiv = 1804.02448
 | date = November 2019
 | doi = 10.4467/2543702xshs.19.004.11010
 | journal = Studia Historiae Scientiarum
 | pages = 55–92
 | title = Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire
 | volume = 18}}
* {{cite journal|first=Walerian|last=Piotrowski|title=Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów|language=pl|journal=Wiadomości Matematyczne|volume=50|number=1|year=2014|url=https://wydawnictwa.ptm.org.pl/index.php/wiadomosci-matematyczne/article/viewFile/653/694}}
* {{cite journal|journal=Kenyon College Alumni Bulletin|year=1995|number=Spring|first=Tom|last=Stamp|title=Let Us Now Praise Not-So-Famous Women|url=https://bulletin.kenyon.edu/article/let-us-now-praise-not-so-famous-women/}}
* {{cite journal|journal=Mathematical Intelligencer|year=1990|title=Who Was Otto Nikodym?|last=Szymanski|first=Waclaw|volume=12|number=2}}

== Ārējās saites ==
* [https://ptkwm.pl/stanislawa-nikodym/ Stanisława Nikodym] Polskie Towarzystwo Kobiet w Matematyce

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Nikodima, Staņislava}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1988. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Poļu mākslinieki]]
[[Kategorija:Polijas ebreji]]</text>
      <sha1>m5hem5jditfe6ic7fecjzwwuvdw95kg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454903</id>
      <parentid>4454900</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:52:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454903</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9398" sha1="micrkfi06h3ddstjzciwdn9wbfyiqkw" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Staņislava Nikodima
|     vārds_orig = ''Stanisława Nikodym''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}}
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}}
|      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Polija|Varšava}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Otto Nikodims]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[matemātika]]
|          grāds = matemātikas zinātņu doktore
|   darba_vietas = [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikums]]&lt;br /&gt;Kenjenas koledža (ASV)
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Varšavas Universitāte]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = [[Stefans Mazurkevičs]]
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Staņislava Nikodima''' ({{val|pl|Stanisława Nikodym}}, dzimusi Staņislava Dorota Lilientāle {{dat|1897|7|2}}, mirusi {{dat|1988|3|25}}) bija [[Polija]]s matemātiķe un māksliniece. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem [[kontinuums|kontinuumu]] teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā.

== Biogrāfija ==
Staņislava Dorota Lilientāla piedzima Varšavā etnogrāfes Regīnas Lilientalovas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās [[Varšavas Universitāte|Varšavas Universitātē]], kur matemātiku apguva [[Stefans Mazurkevičs|Stefana Mazurkeviča]], [[Zigmunts Janiševskis|Zigmunta Janiševska]] un [[Vaclavs Serpiņskis|Vaclava Serpiņska]] vadībā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}}

1924. gadā apprecējās ar matemātiķi [[Otto Nikodims|Otto Nikodimu]] un pievienojās viņam [[Krakova|Krakovā]]. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]]. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva doktora grādu matemātikā.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Saņemot valdības finansējumu studijām [[Parīze|Parīzē]], viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]]. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikumā]], strādājot kopā ar matemātiķi [[Francišeks Leja|Francišeku Leju]] līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Viņas brāli Antoni, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņa laikā]] 1940. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.{{sfn|Szymanski|1990|p=30}} 1944. gada [[Varšavas sacelšanās]] laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz Beļģiju, lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz ASV, apmetoties Gembjerā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitātē Ostinā]].{{sfn|Piotrowski|2014|p=73}} Staņislavas Nikodimas un viņas vīra mantojums, kas glabājas Polijas Mākslas un zinātnes institūta Amerikā arhīvā, ietver Otto Nikodima rakstu atkārtotus izdevumus, Staņislavas Nikodimas dzejoļus, publikācijas, kā arī akvareļus, saraksti un fotogrāfijas no 1895. līdz 1988. gadam.&lt;ref name=&quot;poland&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|https://poland.us/stanislawa-nikodym-matematyczka-z-artystyczna-dusza/|title=Stanisława Nikodym: matematyczka z artystyczną duszą|publisher=poland.us}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Staņislava Nikodima atgriezās Varšavā, kur nomira 1988. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}} Apglabāta draudzes kapsētā [[Tikocina|Tikocinā]], [[Bjalistokas apriņķis|Bjalistokas apriņķī]].&lt;ref name=&quot;poland&quot; /&gt;

== Karjera ==
=== Matemātika ===
1918.–1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Nikodimas doktora disertācija saucās &quot;Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem&quot;.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku [[Kenjenas koledža|Kenjenas koledžā]] Gembjerā, [[Ohaio štats|Ohaio štatā]], kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.{{sfn|Stamp|1995}}

=== Māksla ===
Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā [[Sandomeža|Sandomežā]]. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu [[Akvarelis|akvareļa tehnikā]]. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.{{sfn|Piotrowski|2014|p=72}} Staņislavas Nikodymovas darbu izstādes bija rīkotas arī pēckara Polijā. Māksliniece personīgi apmeklēja atklāšanas.

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* {{Publikācijas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus|journal=Fundamenta Mathematicae|volume=7|year=1925|pages=15–23|doi=10.4064/fm-7-1-15-23 |doi-access=free}}
* {{grāmatas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Wstęp do rachunku rózniczkowego|publisher=Nasza Księgarnia|location=Warsaw|year=1936|language=pl}}
* {{grāmatas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Wzory i krótkie repetytorium matematyki|location=Poznań|year=1948|publisher=Księgarnia W. Wilka}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title=Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor|journal=Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali)|series=8|volume=17|year=1954}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Some theorems on divisibility of infinite cardinals|journal=Archiv der Mathematik|volume=8|year=1957|issue=2|pages=96–103|doi=10.1007/BF01900432|s2cid=115982796}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite encyclopedia|encyclopedia=Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives|title=A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym|first=Danuta|last=Ciesielska|date=2018|doi=10.4171/OWR/2017/2|editor1-last=Kjeldsen|editor1-first= T.H.|editor2-last= Oswald|editor2-first= N.|editor3-last=Tobies|editor3-first=R.|editor3-link=Renate Tobies|publisher=Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach|url=https://vbn.aau.dk/da/publications/2a37399a-1f2a-449b-942d-7a63fc348caf}}
* {{cite journal
 | last1 = Domoradzki | first1 = Stanisław
 | last2 = Stawiska | first2 = Małgorzata
 | arxiv = 1804.02448
 | date = November 2019
 | doi = 10.4467/2543702xshs.19.004.11010
 | journal = Studia Historiae Scientiarum
 | pages = 55–92
 | title = Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire
 | volume = 18}}
* {{cite journal|first=Walerian|last=Piotrowski|title=Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów|language=pl|journal=Wiadomości Matematyczne|volume=50|number=1|year=2014|url=https://wydawnictwa.ptm.org.pl/index.php/wiadomosci-matematyczne/article/viewFile/653/694}}
* {{cite journal|journal=Kenyon College Alumni Bulletin|year=1995|number=Spring|first=Tom|last=Stamp|title=Let Us Now Praise Not-So-Famous Women|url=https://bulletin.kenyon.edu/article/let-us-now-praise-not-so-famous-women/}}
* {{cite journal|journal=Mathematical Intelligencer|year=1990|title=Who Was Otto Nikodym?|last=Szymanski|first=Waclaw|volume=12|number=2}}

== Ārējās saites ==
* [https://ptkwm.pl/stanislawa-nikodym/ Stanisława Nikodym] Polskie Towarzystwo Kobiet w Matematyce

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Nikodima, Staņislava}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1988. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Poļu mākslinieki]]
[[Kategorija:Polijas ebreji]]</text>
      <sha1>micrkfi06h3ddstjzciwdn9wbfyiqkw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454906</id>
      <parentid>4454903</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T19:57:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454906</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9392" sha1="dg704rt49qq22bm7xsx7pp1i83n45rl" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Staņislava Nikodima
|     vārds_orig = ''Stanisława Nikodym''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}}
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}}
|      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Polija|Varšava}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Otto Nikodims]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[matemātika]]
|          grāds = matemātikas zinātņu doktore
|   darba_vietas = [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikums]]&lt;br /&gt;Kenjenas koledža (ASV)
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Varšavas Universitāte]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = [[Stefans Mazurkevičs]]
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Staņislava Nikodima''' ({{val|pl|Stanisława Nikodym}}, dzimusi Staņislava Dorota Lilientāle {{dat|1897|7|2}}, mirusi {{dat|1988|3|25}}) bija [[Polija]]s matemātiķe un māksliniece. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem [[kontinuums|kontinuumu]] teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā.

== Biogrāfija ==
Staņislava Dorota Lilientāla piedzima Varšavā etnogrāfes Regīnas Lilientalovas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās [[Varšavas Universitāte|Varšavas Universitātē]], kur matemātiku apguva [[Stefans Mazurkevičs|Stefana Mazurkeviča]], [[Zigmunts Janiševskis|Zigmunta Janiševska]] un [[Vaclavs Serpiņskis|Vaclava Serpiņska]] vadībā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}}

1924. gadā apprecējās ar matemātiķi [[Otto Nikodims|Otto Nikodimu]] un pievienojās viņam [[Krakova|Krakovā]]. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]]. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva doktora grādu matemātikā.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Saņemot valdības finansējumu studijām [[Parīze|Parīzē]], viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]]. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikumā]], strādājot kopā ar matemātiķi [[Francišeks Leja|Francišeku Leju]] līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Viņas brāli Antoni, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņa laikā]] 1940. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.{{sfn|Szymanski|1990|p=30}} 1944. gada [[Varšavas sacelšanās]] laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz Beļģiju, lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz ASV, apmetoties Gembjerā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitātē Ostinā]].{{sfn|Piotrowski|2014|p=73}} Staņislavas Nikodimas un viņas vīra mantojums, kas glabājas Polijas Mākslas un zinātnes institūta Amerikā arhīvā, ietver Otto Nikodima rakstu atkārtotus izdevumus, Staņislavas Nikodimas dzejoļus, publikācijas, kā arī akvareļus, saraksti un fotogrāfijas no 1895. līdz 1988. gadam.&lt;ref name=pol&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://poland.us/stanislawa-nikodym-matematyczka-z-artystyczna-dusza/|title=Stanisława Nikodym: matematyczka z artystyczną duszą|publisher=poland.us}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Staņislava Nikodima atgriezās Varšavā, kur nomira 1988. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}} Apglabāta draudzes kapsētā [[Tikocina|Tikocinā]], [[Bjalistokas apriņķis|Bjalistokas apriņķī]].&lt;ref name=pol /&gt;

== Karjera ==
=== Matemātika ===
1918.–1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Nikodimas doktora disertācija saucās &quot;Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem&quot;.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku [[Kenjenas koledža|Kenjenas koledžā]] Gembjerā, [[Ohaio štats|Ohaio štatā]], kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.{{sfn|Stamp|1995}}

=== Māksla ===
Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā [[Sandomeža|Sandomežā]]. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu [[Akvarelis|akvareļa tehnikā]]. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.{{sfn|Piotrowski|2014|p=72}} Staņislavas Nikodymovas darbu izstādes bija rīkotas arī pēckara Polijā. Māksliniece personīgi apmeklēja atklāšanas.

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* {{Publikācijas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus|journal=Fundamenta Mathematicae|volume=7|year=1925|pages=15–23|doi=10.4064/fm-7-1-15-23 |doi-access=free}}
* {{grāmatas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Wstęp do rachunku rózniczkowego|publisher=Nasza Księgarnia|location=Warsaw|year=1936|language=pl}}
* {{grāmatas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Wzory i krótkie repetytorium matematyki|location=Poznań|year=1948|publisher=Księgarnia W. Wilka}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title=Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor|journal=Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali)|series=8|volume=17|year=1954}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Some theorems on divisibility of infinite cardinals|journal=Archiv der Mathematik|volume=8|year=1957|issue=2|pages=96–103|doi=10.1007/BF01900432|s2cid=115982796}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite encyclopedia|encyclopedia=Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives|title=A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym|first=Danuta|last=Ciesielska|date=2018|doi=10.4171/OWR/2017/2|editor1-last=Kjeldsen|editor1-first= T.H.|editor2-last= Oswald|editor2-first= N.|editor3-last=Tobies|editor3-first=R.|editor3-link=Renate Tobies|publisher=Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach|url=https://vbn.aau.dk/da/publications/2a37399a-1f2a-449b-942d-7a63fc348caf}}
* {{cite journal
 | last1 = Domoradzki | first1 = Stanisław
 | last2 = Stawiska | first2 = Małgorzata
 | arxiv = 1804.02448
 | date = November 2019
 | doi = 10.4467/2543702xshs.19.004.11010
 | journal = Studia Historiae Scientiarum
 | pages = 55–92
 | title = Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire
 | volume = 18}}
* {{cite journal|first=Walerian|last=Piotrowski|title=Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów|language=pl|journal=Wiadomości Matematyczne|volume=50|number=1|year=2014|url=https://wydawnictwa.ptm.org.pl/index.php/wiadomosci-matematyczne/article/viewFile/653/694}}
* {{cite journal|journal=Kenyon College Alumni Bulletin|year=1995|number=Spring|first=Tom|last=Stamp|title=Let Us Now Praise Not-So-Famous Women|url=https://bulletin.kenyon.edu/article/let-us-now-praise-not-so-famous-women/}}
* {{cite journal|journal=Mathematical Intelligencer|year=1990|title=Who Was Otto Nikodym?|last=Szymanski|first=Waclaw|volume=12|number=2}}

== Ārējās saites ==
* [https://ptkwm.pl/stanislawa-nikodym/ Stanisława Nikodym] Polskie Towarzystwo Kobiet w Matematyce

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Nikodima, Staņislava}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1988. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Poļu mākslinieki]]
[[Kategorija:Polijas ebreji]]</text>
      <sha1>dg704rt49qq22bm7xsx7pp1i83n45rl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454907</id>
      <parentid>4454906</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T20:00:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454907</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9408" sha1="e7a0i3t7wtwj7ajjawpchwzrn64zmb2" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Staņislava Nikodima
|     vārds_orig = ''Stanisława Nikodym''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}}
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}}
|      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Polija|Varšava}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Otto Nikodims]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[matemātika]]
|          grāds = matemātikas zinātņu doktore
|   darba_vietas = [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikums]]&lt;br /&gt;Kenjenas koledža (ASV)
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Varšavas Universitāte]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = [[Stefans Mazurkevičs]]
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Staņislava Nikodima''' ({{val|pl|Stanisława Nikodym}}, dzimusi Staņislava Dorota Lilientāle {{dat|1897|7|2}}, mirusi {{dat|1988|3|25}}) bija [[Polija]]s matemātiķe un māksliniece. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem [[kontinuums|kontinuumu]] teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā.

== Biogrāfija ==
Staņislava Dorota Lilientāla piedzima Varšavā etnogrāfes Regīnas Lilientalovas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās [[Varšavas Universitāte|Varšavas Universitātē]], kur matemātiku apguva [[Stefans Mazurkevičs|Stefana Mazurkeviča]], [[Zigmunts Janiševskis|Zigmunta Janiševska]] un [[Vaclavs Serpiņskis|Vaclava Serpiņska]] vadībā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}}

1924. gadā apprecējās ar matemātiķi [[Otto Nikodims|Otto Nikodimu]] un pievienojās viņam [[Krakova|Krakovā]]. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]]. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva doktora grādu matemātikā.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Saņemot valdības finansējumu studijām [[Parīze|Parīzē]], viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]]. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikumā]], strādājot kopā ar matemātiķi [[Francišeks Leja|Francišeku Leju]] līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Viņas brāli Antoni, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņa laikā]] 1940. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.{{sfn|Szymanski|1990|p=30}} 1944. gada [[Varšavas sacelšanās]] laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz Beļģiju, lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz ASV, apmetoties Gembjerā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitātē Ostinā]].{{sfn|Piotrowski|2014|p=73}} Staņislavas Nikodimas un viņas vīra mantojums, kas glabājas Polijas Mākslas un zinātnes institūta Amerikā arhīvā, ietver Otto Nikodima rakstu atkārtotus izdevumus, Staņislavas Nikodimas dzejoļus, publikācijas, kā arī akvareļus, saraksti un fotogrāfijas no 1895. līdz 1988. gadam.&lt;ref name=pol&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://poland.us/stanislawa-nikodym-matematyczka-z-artystyczna-dusza/|title=Stanisława Nikodym: matematyczka z artystyczną duszą|publisher=poland.us}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Staņislava Nikodima atgriezās Varšavā, kur nomira 1988. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}} Apglabāta draudzes kapsētā [[Tikocina|Tikocinā]], [[Bjalistokas apriņķis|Bjalistokas apriņķī]].&lt;ref name=pol /&gt;

== Karjera ==
=== Matemātika ===
1918.–1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Nikodimas doktora disertācija saucās &quot;Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem&quot;.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku [[Kenjenas koledža|Kenjenas koledžā]] Gembjerā, [[Ohaio štats|Ohaio štatā]], kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.{{sfn|Stamp|1995}}

=== Māksla ===
Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā [[Sandomeža|Sandomežā]]. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu [[Akvarelis|akvareļa tehnikā]]. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.{{sfn|Piotrowski|2014|p=72}} Staņislavas Nikodymovas darbu izstādes bija rīkotas arī pēckara Polijā. Māksliniece personīgi apmeklēja atklāšanas.&lt;ref name=pol /&gt;

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* {{Publikācijas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus|journal=Fundamenta Mathematicae|volume=7|year=1925|pages=15–23|doi=10.4064/fm-7-1-15-23 |doi-access=free}}
* {{grāmatas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Wstęp do rachunku rózniczkowego|publisher=Nasza Księgarnia|location=Warsaw|year=1936|language=pl}}
* {{grāmatas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Wzory i krótkie repetytorium matematyki|location=Poznań|year=1948|publisher=Księgarnia W. Wilka}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title=Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor|journal=Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali)|series=8|volume=17|year=1954}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Some theorems on divisibility of infinite cardinals|journal=Archiv der Mathematik|volume=8|year=1957|issue=2|pages=96–103|doi=10.1007/BF01900432|s2cid=115982796}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite encyclopedia|encyclopedia=Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives|title=A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym|first=Danuta|last=Ciesielska|date=2018|doi=10.4171/OWR/2017/2|editor1-last=Kjeldsen|editor1-first= T.H.|editor2-last= Oswald|editor2-first= N.|editor3-last=Tobies|editor3-first=R.|editor3-link=Renate Tobies|publisher=Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach|url=https://vbn.aau.dk/da/publications/2a37399a-1f2a-449b-942d-7a63fc348caf}}
* {{cite journal
 | last1 = Domoradzki | first1 = Stanisław
 | last2 = Stawiska | first2 = Małgorzata
 | arxiv = 1804.02448
 | date = November 2019
 | doi = 10.4467/2543702xshs.19.004.11010
 | journal = Studia Historiae Scientiarum
 | pages = 55–92
 | title = Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire
 | volume = 18}}
* {{cite journal|first=Walerian|last=Piotrowski|title=Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów|language=pl|journal=Wiadomości Matematyczne|volume=50|number=1|year=2014|url=https://wydawnictwa.ptm.org.pl/index.php/wiadomosci-matematyczne/article/viewFile/653/694}}
* {{cite journal|journal=Kenyon College Alumni Bulletin|year=1995|number=Spring|first=Tom|last=Stamp|title=Let Us Now Praise Not-So-Famous Women|url=https://bulletin.kenyon.edu/article/let-us-now-praise-not-so-famous-women/}}
* {{cite journal|journal=Mathematical Intelligencer|year=1990|title=Who Was Otto Nikodym?|last=Szymanski|first=Waclaw|volume=12|number=2}}

== Ārējās saites ==
* [https://ptkwm.pl/stanislawa-nikodym/ Stanisława Nikodym] Polskie Towarzystwo Kobiet w Matematyce

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Nikodima, Staņislava}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1988. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Poļu mākslinieki]]
[[Kategorija:Polijas ebreji]]</text>
      <sha1>e7a0i3t7wtwj7ajjawpchwzrn64zmb2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454908</id>
      <parentid>4454907</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T20:01:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454908</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9406" sha1="bcald0zxw0sgguzishq4k5znxw3vixy" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Staņislava Nikodima
|     vārds_orig = ''Stanisława Nikodym''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}}
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}}
|      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Polija|Varšava}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Otto Nikodims]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[matemātika]]
|          grāds = matemātikas zinātņu doktore
|   darba_vietas = [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikums]]&lt;br /&gt;Kenjenas koledža (ASV)
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Varšavas Universitāte]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = [[Stefans Mazurkevičs]]
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Staņislava Nikodima''' ({{val|pl|Stanisława Nikodym}}, dzimusi Staņislava Dorota Lilientāle {{dat|1897|7|2}}, mirusi {{dat|1988|3|25}}) bija [[Polija]]s matemātiķe un māksliniece. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem [[kontinuums|kontinuumu]] teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā.

== Biogrāfija ==
Staņislava Dorota Lilientāla piedzima Varšavā etnogrāfes Regīnas Lilientalovas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās [[Varšavas Universitāte|Varšavas Universitātē]], kur matemātiku apguva [[Stefans Mazurkevičs|Stefana Mazurkeviča]], [[Zigmunts Janiševskis|Zigmunta Janiševska]] un [[Vaclavs Serpiņskis|Vaclava Serpiņska]] vadībā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}}

1924. gadā apprecējās ar matemātiķi [[Otto Nikodims|Otto Nikodimu]] un pievienojās viņam [[Krakova|Krakovā]]. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]]. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva doktora grādu matemātikā.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Saņemot valdības finansējumu studijām [[Parīze|Parīzē]], viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]]. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikumā]], strādājot kopā ar matemātiķi [[Francišeks Leja|Francišeku Leju]] līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Viņas brāli Antoni, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņa laikā]] 1940. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.{{sfn|Szymanski|1990|p=30}} 1944. gada [[Varšavas sacelšanās]] laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz Beļģiju, lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz ASV, apmetoties Gembjerā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitātē Ostinā]].{{sfn|Piotrowski|2014|p=73}} Staņislavas Nikodimas un viņas vīra mantojums, kas glabājas Polijas Mākslas un zinātnes institūta Amerikā arhīvā, ietver Otto Nikodima rakstu atkārtotus izdevumus, Staņislavas Nikodimas dzejoļus, publikācijas, kā arī akvareļus, saraksti un fotogrāfijas no 1895. līdz 1988. gadam.&lt;ref name=pol&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://poland.us/stanislawa-nikodym-matematyczka-z-artystyczna-dusza/|title=Stanisława Nikodym: matematyczka z artystyczną duszą|publisher=poland.us}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Staņislava Nikodima atgriezās Varšavā, kur nomira 1988. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}} Apglabāta draudzes kapsētā [[Tikocina|Tikocinā]], [[Bjalistokas apriņķis|Bjalistokas apriņķī]].&lt;ref name=pol /&gt;

== Karjera ==
=== Matemātika ===
1918.–1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Nikodimas doktora disertācija saucās &quot;Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem&quot;.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku [[Kenjenas koledža|Kenjenas koledžā]] Gembjerā, [[Ohaio štats|Ohaio štatā]], kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.{{sfn|Stamp|1995}}

=== Māksla ===
Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā [[Sandomeža|Sandomežā]]. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu [[Akvarelis|akvareļa tehnikā]]. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.{{sfn|Piotrowski|2014|p=72}} Staņislavas Nikodimas darbu izstādes bija rīkotas arī pēckara Polijā. Māksliniece personīgi apmeklēja atklāšanas.&lt;ref name=pol /&gt;

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* {{Publikācijas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus|journal=Fundamenta Mathematicae|volume=7|year=1925|pages=15–23|doi=10.4064/fm-7-1-15-23 |doi-access=free}}
* {{grāmatas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Wstęp do rachunku rózniczkowego|publisher=Nasza Księgarnia|location=Warsaw|year=1936|language=pl}}
* {{grāmatas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Wzory i krótkie repetytorium matematyki|location=Poznań|year=1948|publisher=Księgarnia W. Wilka}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title=Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor|journal=Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali)|series=8|volume=17|year=1954}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Some theorems on divisibility of infinite cardinals|journal=Archiv der Mathematik|volume=8|year=1957|issue=2|pages=96–103|doi=10.1007/BF01900432|s2cid=115982796}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite encyclopedia|encyclopedia=Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives|title=A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym|first=Danuta|last=Ciesielska|date=2018|doi=10.4171/OWR/2017/2|editor1-last=Kjeldsen|editor1-first= T.H.|editor2-last= Oswald|editor2-first= N.|editor3-last=Tobies|editor3-first=R.|editor3-link=Renate Tobies|publisher=Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach|url=https://vbn.aau.dk/da/publications/2a37399a-1f2a-449b-942d-7a63fc348caf}}
* {{cite journal
 | last1 = Domoradzki | first1 = Stanisław
 | last2 = Stawiska | first2 = Małgorzata
 | arxiv = 1804.02448
 | date = November 2019
 | doi = 10.4467/2543702xshs.19.004.11010
 | journal = Studia Historiae Scientiarum
 | pages = 55–92
 | title = Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire
 | volume = 18}}
* {{cite journal|first=Walerian|last=Piotrowski|title=Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów|language=pl|journal=Wiadomości Matematyczne|volume=50|number=1|year=2014|url=https://wydawnictwa.ptm.org.pl/index.php/wiadomosci-matematyczne/article/viewFile/653/694}}
* {{cite journal|journal=Kenyon College Alumni Bulletin|year=1995|number=Spring|first=Tom|last=Stamp|title=Let Us Now Praise Not-So-Famous Women|url=https://bulletin.kenyon.edu/article/let-us-now-praise-not-so-famous-women/}}
* {{cite journal|journal=Mathematical Intelligencer|year=1990|title=Who Was Otto Nikodym?|last=Szymanski|first=Waclaw|volume=12|number=2}}

== Ārējās saites ==
* [https://ptkwm.pl/stanislawa-nikodym/ Stanisława Nikodym] Polskie Towarzystwo Kobiet w Matematyce

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Nikodima, Staņislava}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1988. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Poļu mākslinieki]]
[[Kategorija:Polijas ebreji]]</text>
      <sha1>bcald0zxw0sgguzishq4k5znxw3vixy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454909</id>
      <parentid>4454908</parentid>
      <timestamp>2026-04-15T20:05:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454909</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9392" sha1="s9yjrbcnyec1yhrkk3y129pfbyoudla" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Staņislava Nikodima
|     vārds_orig = ''Stanisława Nikodym''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}}
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}}
|      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|Polija|Varšava}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Otto Nikodims]]
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[matemātika]]
|          grāds = matemātikas zinātņu doktore
|   darba_vietas = [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikums]]&lt;br /&gt;Kenjenas koledža (ASV)
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Varšavas Universitāte]]
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = [[Stefans Mazurkevičs]]
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Staņislava Nikodima''' ({{val|pl|Stanisława Nikodym}}, dzimusi Staņislava Dorota Lilientāle {{dat|1897|7|2}}, mirusi {{dat|1988|3|25}}) bija [[Polija]]s matemātiķe un māksliniece. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem [[kontinuums|kontinuumu]] teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā.

== Biogrāfija ==
Staņislava Dorota Lilientāla piedzima Varšavā etnogrāfes Regīnas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās [[Varšavas Universitāte|Varšavas Universitātē]], kur matemātiku apguva [[Stefans Mazurkevičs|Stefana Mazurkeviča]], [[Zigmunts Janiševskis|Zigmunta Janiševska]] un [[Vaclavs Serpiņskis|Vaclava Serpiņska]] vadībā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}}

1924. gadā apprecējās ar matemātiķi [[Otto Nikodims|Otto Nikodimu]] un pievienojās viņam [[Krakova|Krakovā]]. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]]. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva doktora grādu matemātikā.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Saņemot valdības finansējumu studijām [[Parīze|Parīzē]], viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]]. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikumā]], strādājot kopā ar matemātiķi [[Francišeks Leja|Francišeku Leju]] līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Viņas brāli Antoni, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņa laikā]] 1940. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.{{sfn|Szymanski|1990|p=30}} 1944. gada [[Varšavas sacelšanās]] laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz Beļģiju, lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz ASV, apmetoties Gembjerā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}}

Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitātē Ostinā]].{{sfn|Piotrowski|2014|p=73}} Staņislavas Nikodimas un viņas vīra mantojums, kas glabājas Polijas Mākslas un zinātnes institūta Amerikā arhīvā, ietver Otto Nikodima rakstu atkārtotus izdevumus, Staņislavas Nikodimas dzejoļus, publikācijas, kā arī akvareļus, saraksti un fotogrāfijas no 1895. līdz 1988. gadam.&lt;ref name=pol&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://poland.us/stanislawa-nikodym-matematyczka-z-artystyczna-dusza/|title=Stanisława Nikodym: matematyczka z artystyczną duszą|publisher=poland.us}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Staņislava Nikodima atgriezās Varšavā, kur nomira 1988. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}} Apglabāta draudzes kapsētā [[Tikocina|Tikocinā]], [[Bjalistokas apriņķis|Bjalistokas apriņķī]].&lt;ref name=pol /&gt;

== Karjera ==
=== Matemātika ===
1918.–1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}}

Nikodimas doktora disertācija saucās &quot;Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem&quot;.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}}

20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku [[Kenjenas koledža|Kenjenas koledžā]] Gembjerā, [[Ohaio štats|Ohaio štatā]], kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.{{sfn|Stamp|1995}}

=== Māksla ===
Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā [[Sandomeža|Sandomežā]]. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu [[Akvarelis|akvareļa tehnikā]]. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.{{sfn|Piotrowski|2014|p=72}} Staņislavas Nikodimas darbu izstādes bija rīkotas arī pēckara Polijā. Māksliniece personīgi apmeklēja atklāšanas.&lt;ref name=pol /&gt;

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* {{Publikācijas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus|journal=Fundamenta Mathematicae|volume=7|year=1925|pages=15–23|doi=10.4064/fm-7-1-15-23 |doi-access=free}}
* {{grāmatas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Wstęp do rachunku rózniczkowego|publisher=Nasza Księgarnia|location=Warsaw|year=1936|language=pl}}
* {{grāmatas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Wzory i krótkie repetytorium matematyki|location=Poznań|year=1948|publisher=Księgarnia W. Wilka}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title=Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor|journal=Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali)|series=8|volume=17|year=1954}}
* {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Some theorems on divisibility of infinite cardinals|journal=Archiv der Mathematik|volume=8|year=1957|issue=2|pages=96–103|doi=10.1007/BF01900432|s2cid=115982796}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{cite encyclopedia|encyclopedia=Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives|title=A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym|first=Danuta|last=Ciesielska|date=2018|doi=10.4171/OWR/2017/2|editor1-last=Kjeldsen|editor1-first= T.H.|editor2-last= Oswald|editor2-first= N.|editor3-last=Tobies|editor3-first=R.|editor3-link=Renate Tobies|publisher=Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach|url=https://vbn.aau.dk/da/publications/2a37399a-1f2a-449b-942d-7a63fc348caf}}
* {{cite journal
 | last1 = Domoradzki | first1 = Stanisław
 | last2 = Stawiska | first2 = Małgorzata
 | arxiv = 1804.02448
 | date = November 2019
 | doi = 10.4467/2543702xshs.19.004.11010
 | journal = Studia Historiae Scientiarum
 | pages = 55–92
 | title = Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire
 | volume = 18}}
* {{cite journal|first=Walerian|last=Piotrowski|title=Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów|language=pl|journal=Wiadomości Matematyczne|volume=50|number=1|year=2014|url=https://wydawnictwa.ptm.org.pl/index.php/wiadomosci-matematyczne/article/viewFile/653/694}}
* {{cite journal|journal=Kenyon College Alumni Bulletin|year=1995|number=Spring|first=Tom|last=Stamp|title=Let Us Now Praise Not-So-Famous Women|url=https://bulletin.kenyon.edu/article/let-us-now-praise-not-so-famous-women/}}
* {{cite journal|journal=Mathematical Intelligencer|year=1990|title=Who Was Otto Nikodym?|last=Szymanski|first=Waclaw|volume=12|number=2}}

== Ārējās saites ==
* [https://ptkwm.pl/stanislawa-nikodym/ Stanisława Nikodym] Polskie Towarzystwo Kobiet w Matematyce

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Nikodima, Staņislava}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1988. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Poļu mākslinieki]]
[[Kategorija:Polijas ebreji]]</text>
      <sha1>s9yjrbcnyec1yhrkk3y129pfbyoudla</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Staņislava Nikodima</title>
    <ns>1</ns>
    <id>629254</id>
    <revision>
      <id>4454896</id>
      <timestamp>2026-04-15T19:10:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = MC2013 |tēma       = Zinātne |tēma2      = Sievietes |valsts     = Polija }}</comment>
      <origin>4454896</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="l5znchuuxaiobu7wixeu2611tkz1yyz" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = MC2013
|tēma       = Zinātne
|tēma2      = Sievietes
|valsts     = Polija
}}</text>
      <sha1>l5znchuuxaiobu7wixeu2611tkz1yyz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Archaeacanthus quadrisulcatus-Novadnieki.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>629255</id>
    <revision>
      <id>4454901</id>
      <timestamp>2026-04-15T19:50:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Archaeacanthus quadrisulcatus dzelkšņa fragments. LDM paraugs. Abava, Novadnieku atsegums iepretī Novadu tīrelim, gaujas svīta.</comment>
      <origin>4454901</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="192" sha1="psi84bq0bhul4rw94zdi2yy9krbm7mf" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Archaeacanthus quadrisulcatus dzelkšņa fragments. LDM paraugs. Abava, Novadnieku atsegums iepretī Novadu tīrelim, gaujas svīta.
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0|Jānis U.}}</text>
      <sha1>psi84bq0bhul4rw94zdi2yy9krbm7mf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Martino714</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629256</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Martinoscag" />
    <revision>
      <id>4454912</id>
      <timestamp>2026-04-15T20:18:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Civvì</username>
        <id>65051</id>
      </contributor>
      <comment>Civvì pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Martino714]] uz [[Dalībnieka diskusija:Martinoscag]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Martino714|Martino714]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Martinoscag|Martinoscag]]&quot;</comment>
      <origin>4454912</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47" sha1="nmeb0ls850dfk2z6ng493cxgw3e07fq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Martinoscag]]</text>
      <sha1>nmeb0ls850dfk2z6ng493cxgw3e07fq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Stantis2026</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629257</id>
    <revision>
      <id>4454914</id>
      <timestamp>2026-04-15T21:16:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454914</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="gzfub4czpos3nlut9bzcq5lm06tz9zj" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Stantis2026}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 00.16 (EEST)</text>
      <sha1>gzfub4czpos3nlut9bzcq5lm06tz9zj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Piję wodę po myciu naczyń</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629258</id>
    <revision>
      <id>4454916</id>
      <timestamp>2026-04-15T21:27:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454916</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="197" sha1="30tndkqu1iev2x0e611b62iq2anv8xc" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Piję wodę po myciu naczyń}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 00.27 (EEST)</text>
      <sha1>30tndkqu1iev2x0e611b62iq2anv8xc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Adagh Poosay</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629259</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Moscxuito" />
    <revision>
      <id>4454918</id>
      <timestamp>2026-04-15T22:37:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Adagh Poosay]] uz [[Dalībnieka diskusija:Moscxuito]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Adagh Poosay|Adagh Poosay]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Moscxuito|Moscxuito]]&quot;</comment>
      <origin>4454918</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45" sha1="fctev6mwqzx0z7uvqd7iepc2ey4232b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Moscxuito]]</text>
      <sha1>fctev6mwqzx0z7uvqd7iepc2ey4232b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Mashanedasha</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629260</id>
    <revision>
      <id>4454923</id>
      <timestamp>2026-04-15T23:53:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454923</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="c50mq8zl5wy8bnz6o3sjzo6k6kkxsp6" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Mashanedasha}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 02.53 (EEST)</text>
      <sha1>c50mq8zl5wy8bnz6o3sjzo6k6kkxsp6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerikana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629261</id>
    <revision>
      <id>4454926</id>
      <timestamp>2026-04-16T00:17:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>User7778</username>
        <id>103473</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste  | name                     = Amerikānas  | official_name              = ''Americana''  | settlement_type          = pilsēta  | image_skyline            =  | image_caption            =   | image_flag               = Bandeira_de_Americana_-_SP.svg  | flag_size                = 100px  | flag_link                =   | image_seal               = Brasão_de_Americana_-_SP.svg  | seal_size                = 100px  | seal_link                =   | image_...</comment>
      <origin>4454926</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3793" sha1="506co1g800vk7hhvxr1fjcgd1wrjn7q" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amerikānas
 | official_name              = ''Americana''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            =
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira_de_Americana_-_SP.svg
 | flag_size                = 100px
 | flag_link                = 
 | image_seal               = Brasão_de_Americana_-_SP.svg
 | seal_size                = 100px
 | seal_link                = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | shield_link              = 
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | mapsize                  = 
 | pushpin_map              = Brazil
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 22 | latm  = 44 | lats  =20 | latNS  = S     
 | longd = 47 | longm = 19 | longs =51 | longEW = W    
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Brazīlija}}'''
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = 
 | seat                     = 
 | government_type          = Pilsētas dome
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = 
 | area_footnotes           = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 
 | population_as_of         = 
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = [[BRST]]
 | utc_offset_DST           = -2
 | website                  = {{url|http://www.americana.sp.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Amerikānas''' {{val|pt|Americana}}) ir pilsēta [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā, [[Brazīlija|Brazīlijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.al.sp.gov.br/documentacao/municipios-paulistas|title=Municípios Paulistas|website=www.al.sp.gov.br|access-date=2026-04-16|language=pt-br}}&lt;/ref&gt; Tā atrodas aptuveni 125 km uz ziemeļiem no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]]. Kopējā platība ir 133,930 km², bet iedzīvotāju skaits pēc [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|Ģeogrāfijas un statistikas institūta]] datiem 2025. gadā bija 247&amp;nbsp;571 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/panorama|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} Panorama|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pilsēta tika dibināta 1875. gadā. Līdz 1924. gadam Amerikānas bija daļa no [[Kampinasa]]s pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/historico|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} História &amp; Fotos|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Brazīlija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]</text>
      <sha1>506co1g800vk7hhvxr1fjcgd1wrjn7q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454927</id>
      <parentid>4454926</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T00:18:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>User7778</username>
        <id>103473</id>
      </contributor>
      <origin>4454927</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3794" sha1="16qs4g21y72d11vaii00b8iqwdglxzq" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amerikānas
 | official_name              = ''Americana''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            =
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira_de_Americana_-_SP.svg
 | flag_size                = 100px
 | flag_link                = 
 | image_seal               = Brasão_de_Americana_-_SP.svg
 | seal_size                = 100px
 | seal_link                = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | shield_link              = 
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | mapsize                  = 
 | pushpin_map              = Brazil
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 22 | latm  = 44 | lats  =20 | latNS  = S     
 | longd = 47 | longm = 19 | longs =51 | longEW = W    
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Brazīlija}}'''
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = 
 | seat                     = 
 | government_type          = Pilsētas dome
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = 
 | area_footnotes           = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 
 | population_as_of         = 
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = [[BRST]]
 | utc_offset_DST           = -2
 | website                  = {{url|http://www.americana.sp.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Amerikānas''' ({{val|pt|Americana}}) ir pilsēta [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā, [[Brazīlija|Brazīlijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.al.sp.gov.br/documentacao/municipios-paulistas|title=Municípios Paulistas|website=www.al.sp.gov.br|access-date=2026-04-16|language=pt-br}}&lt;/ref&gt; Tā atrodas aptuveni 125 km uz ziemeļiem no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]]. Kopējā platība ir 133,930 km², bet iedzīvotāju skaits pēc [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|Ģeogrāfijas un statistikas institūta]] datiem 2025. gadā bija 247&amp;nbsp;571 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/panorama|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} Panorama|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pilsēta tika dibināta 1875. gadā. Līdz 1924. gadam Amerikānas bija daļa no [[Kampinasa]]s pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/historico|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} História &amp; Fotos|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Brazīlija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]</text>
      <sha1>16qs4g21y72d11vaii00b8iqwdglxzq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454928</id>
      <parentid>4454927</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T00:22:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>User7778</username>
        <id>103473</id>
      </contributor>
      <origin>4454928</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3799" sha1="ne6u7z04lpvfz1ulwjoi5370zhirhxk" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amerikānas
 | official_name              = ''Americana''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            =
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira_de_Americana_-_SP.svg
 | flag_size                = 100px
 | flag_link                = 
 | image_seal               = Brasão_de_Americana_-_SP.svg
 | seal_size                = 100px
 | seal_link                = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | shield_link              = 
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | mapsize                  = 
 | pushpin_map              = Brazil
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 22 | latm  = 44 | lats  =20 | latNS  = S     
 | longd = 47 | longm = 19 | longs =51 | longEW = W    
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Brazīlija}}'''
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = 
 | seat                     = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_footnotes           = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 133.930
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 237240
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = [[BRST]]
 | utc_offset_DST           = -2
 | website                  = {{url|http://www.americana.sp.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Amerikānas''' ({{val|pt|Americana}}) ir pilsēta [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā, [[Brazīlija|Brazīlijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.al.sp.gov.br/documentacao/municipios-paulistas|title=Municípios Paulistas|website=www.al.sp.gov.br|access-date=2026-04-16|language=pt-br}}&lt;/ref&gt; Tā atrodas aptuveni 125 km uz ziemeļiem no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]]. Kopējā platība ir 133,930 km², bet iedzīvotāju skaits pēc [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|Ģeogrāfijas un statistikas institūta]] datiem 2025. gadā bija 247&amp;nbsp;571 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/panorama|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} Panorama|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pilsēta tika dibināta 1875. gadā. Līdz 1924. gadam Amerikānas bija daļa no [[Kampinasa]]s pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/historico|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} História &amp; Fotos|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Brazīlija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]</text>
      <sha1>ne6u7z04lpvfz1ulwjoi5370zhirhxk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454931</id>
      <parentid>4454928</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T01:05:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Egilus pārvietoja lapu [[Amerikānas]] uz [[Amerikana]], neatstājot pāradresāciju: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4454928</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3799" sha1="ne6u7z04lpvfz1ulwjoi5370zhirhxk" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amerikānas
 | official_name              = ''Americana''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            =
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira_de_Americana_-_SP.svg
 | flag_size                = 100px
 | flag_link                = 
 | image_seal               = Brasão_de_Americana_-_SP.svg
 | seal_size                = 100px
 | seal_link                = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | shield_link              = 
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | mapsize                  = 
 | pushpin_map              = Brazil
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 22 | latm  = 44 | lats  =20 | latNS  = S     
 | longd = 47 | longm = 19 | longs =51 | longEW = W    
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Brazīlija}}'''
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = 
 | seat                     = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_footnotes           = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 133.930
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 237240
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = [[BRST]]
 | utc_offset_DST           = -2
 | website                  = {{url|http://www.americana.sp.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Amerikānas''' ({{val|pt|Americana}}) ir pilsēta [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā, [[Brazīlija|Brazīlijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.al.sp.gov.br/documentacao/municipios-paulistas|title=Municípios Paulistas|website=www.al.sp.gov.br|access-date=2026-04-16|language=pt-br}}&lt;/ref&gt; Tā atrodas aptuveni 125 km uz ziemeļiem no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]]. Kopējā platība ir 133,930 km², bet iedzīvotāju skaits pēc [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|Ģeogrāfijas un statistikas institūta]] datiem 2025. gadā bija 247&amp;nbsp;571 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/panorama|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} Panorama|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pilsēta tika dibināta 1875. gadā. Līdz 1924. gadam Amerikānas bija daļa no [[Kampinasa]]s pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/historico|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} História &amp; Fotos|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Brazīlija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]</text>
      <sha1>ne6u7z04lpvfz1ulwjoi5370zhirhxk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454932</id>
      <parentid>4454931</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T01:06:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4454932</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3793" sha1="sliygvqb002q3qkbomyz812wmws5d4s" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amerikana
 | official_name              = ''Americana''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            =
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira_de_Americana_-_SP.svg
 | flag_size                = 100px
 | flag_link                = 
 | image_seal               = Brasão_de_Americana_-_SP.svg
 | seal_size                = 100px
 | seal_link                = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | shield_link              = 
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | mapsize                  = 
 | pushpin_map              = Brazil
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 22 | latm  = 44 | lats  =20 | latNS  = S     
 | longd = 47 | longm = 19 | longs =51 | longEW = W    
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Brazīlija}}'''
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = 
 | seat                     = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_footnotes           = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 133.930
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 237240
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = [[BRST]]
 | utc_offset_DST           = -2
 | website                  = {{url|http://www.americana.sp.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Amerikana''' ({{val|pt|Americana}}) ir pilsēta [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā, [[Brazīlija|Brazīlijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.al.sp.gov.br/documentacao/municipios-paulistas|title=Municípios Paulistas|website=www.al.sp.gov.br|access-date=2026-04-16|language=pt-br}}&lt;/ref&gt; Tā atrodas aptuveni 125 km uz ziemeļiem no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]]. Kopējā platība ir 133,930 km², bet iedzīvotāju skaits pēc [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|Ģeogrāfijas un statistikas institūta]] datiem 2025. gadā bija 247&amp;nbsp;571 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/panorama|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} Panorama|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pilsēta tika dibināta 1875. gadā. Līdz 1924. gadam Amerikana bija daļa no [[Kampinasa]]s pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/historico|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} História &amp; Fotos|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Brazīlija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]</text>
      <sha1>sliygvqb002q3qkbomyz812wmws5d4s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454933</id>
      <parentid>4454932</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T01:06:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4454933</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3802" sha1="jtg87cyjdg03rfxh1a7yhmc0gktypxa" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amerikana
 | official_name              = ''Americana''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            =
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira_de_Americana_-_SP.svg
 | flag_size                = 100px
 | flag_link                = 
 | image_seal               = Brasão_de_Americana_-_SP.svg
 | seal_size                = 100px
 | seal_link                = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | shield_link              = 
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | mapsize                  = 
 | pushpin_map              = Brazil
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 22 | latm  = 44 | lats  =20 | latNS  = S     
 | longd = 47 | longm = 19 | longs =51 | longEW = W    
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Brazīlija}}'''
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = 
 | seat                     = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_footnotes           = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 133.930
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 237240
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = [[BRST]]
 | utc_offset_DST           = -2
 | website                  = {{url|http://www.americana.sp.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Amerikana''' ({{val|pt|Americana}}) ir pilsēta [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā, [[Brazīlija|Brazīlijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.al.sp.gov.br/documentacao/municipios-paulistas|title=Municípios Paulistas|website=www.al.sp.gov.br|access-date=2026-04-16|language=pt-br}}&lt;/ref&gt; Tā atrodas aptuveni 125 km uz ziemeļiem no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]]. Kopējā platība ir 133,930 km², bet iedzīvotāju skaits pēc [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|Ģeogrāfijas un statistikas institūta]] datiem 2025. gadā bija 247&amp;nbsp;571 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/panorama|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} Panorama|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta tika dibināta 1875. gadā. Līdz 1924. gadam Amerikana bija daļa no [[Kampinasa]]s pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/historico|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} História &amp; Fotos|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Brazīlija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jtg87cyjdg03rfxh1a7yhmc0gktypxa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4454940</id>
      <parentid>4454933</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T02:53:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4454940</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3802" sha1="gycma2ws4m916s72acogojxo9vz4etg" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amerikana
 | official_name              = ''Americana''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            =
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira_de_Americana_-_SP.svg
 | flag_size                = 100px
 | flag_link                = 
 | image_seal               = Brasão_de_Americana_-_SP.svg
 | seal_size                = 100px
 | seal_link                = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | shield_link              = 
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | mapsize                  = 
 | pushpin_map              = Brazil
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 22 | latm  = 44 | lats  =20 | latNS  = S     
 | longd = 47 | longm = 19 | longs =51 | longEW = W    
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Brazīlija}}'''
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = 
 | seat                     = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_footnotes           = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 133.930
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 237240
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = [[BRST]]
 | utc_offset_DST           = -2
 | website                  = {{url|http://www.americana.sp.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Amerikana''' ({{val|pt|Americana}}) ir pilsēta [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā, [[Brazīlija|Brazīlijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.al.sp.gov.br/documentacao/municipios-paulistas|title=Municípios Paulistas|website=www.al.sp.gov.br|access-date=2026-04-16|language=pt-br}}&lt;/ref&gt; Tā atrodas aptuveni 125 km uz ziemeļiem no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]]. Kopējā platība ir 133,930 km², bet iedzīvotāju skaits pēc [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|Ģeogrāfijas un statistikas institūta]] datiem 2025. gadā bija 247&amp;nbsp;571 cilvēks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/panorama|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} Panorama|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta tika dibināta 1875. gadā. Līdz 1924. gadam Amerikana bija daļa no [[Kampinasa]]s pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cidades.ibge.gov.br/brasil/sp/americana/historico|title=IBGE {{!}} Cidades@ {{!}} São Paulo {{!}} Americana {{!}} História &amp; Fotos|website=cidades.ibge.gov.br|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Brazīlija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]</text>
      <sha1>gycma2ws4m916s72acogojxo9vz4etg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Savienība Vidusjūrai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629262</id>
    <revision>
      <id>4454929</id>
      <timestamp>2026-04-16T00:54:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Organizācijas infokaste | name                = {{collapsible list | title_style = background:transparent;text-align:center;line-height:normal;font-size:95%; | title = {{resize|1.25em|Savienība Vidusjūrai}} | {{Infobox |subbox=yes |bodystyle=font-size:77%;font-weight:normal;     | rowclass1 = mergedrow| label1 = [[Arābu valoda|Arābu]]: | data1 = {{lang|ar|الاتحاد من أجل المتوسط|rtl=yes}}&lt;br /&gt;     | rowclass2 = mergedrow| label2 = Angļu valoda|Ķīni...</comment>
      <origin>4454929</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11274" sha1="84bsbefo99vv5fau937t8mtl7c35f2n" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name                = {{collapsible list | title_style = background:transparent;text-align:center;line-height:normal;font-size:95%; | title = {{resize|1.25em|Savienība Vidusjūrai}} | {{Infobox |subbox=yes |bodystyle=font-size:77%;font-weight:normal;
    | rowclass1 = mergedrow| label1 = [[Arābu valoda|Arābu]]: | data1 = {{lang|ar|الاتحاد من أجل المتوسط|rtl=yes}}&lt;br /&gt;
    | rowclass2 = mergedrow| label2 = [[Angļu valoda|Ķīniešu]]: | data2 = {{lang|en|Union for the Mediterranean|italic=unset}}&lt;br /&gt;
    | rowclass3 = mergedrow| label3 = [[Franču valoda|Franču]]: | data3 = {{lang|fr|Union pour la Méditerranée|italic=unset}} }}}}
| native name         = 
| native name lang    = 
| image               = Union for the Mediterranean logo.svg
| map                 = Union for the Mediterranean - updatable.svg
| size                = 
| type                = Starpvaldību organizācija
| formation           = {{dat|2008|7|13}}
| headquarters        = [[Barselona]], {{ESP}}
| membership          = 43 valstis
| leader_title        = Ģenerālsekretārs
| leader_name         = [[Nasers Kamels]]
| language            = [[angļu valoda]]&lt;br /&gt;[[arābu valoda]]&lt;br /&gt;[[franču valoda]]
| website             = {{URL|https://ufmsecretariat.org/}}
}}

'''Savienība Vidusjūrai''' ({{val|en|Union for the Mediterranean, UfM}}) ir 2008. gadā dibināta 43 valstu (27 [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis un 16 partneres) [[starpvalstu organizācija]], kas veicina sadarbību Eiropas un Vidusjūras reģionā. Tā deklarē koncentrēšanos uz ilgtspējīgu attīstību, stabilitāti, reģionālo integrāciju un praktisku projektu īstenošanu.

Savienībai jārisina enerģētikas un energoresursu, drošības, terorisma apkarošanas, migrācijas un tirdzniecības jautājumi. Eiropas un Vidusjūras reģiona Savienībai jāsadarbojas noteiktu kopīgu struktūru ietvaros, tostarp tiesībaizsardzības struktūrās, lai apkarotu korupciju, terorismu, organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību. Starp deklarētajiem mērķiem ir arī sieviešu tiesību veicināšana, jauniešu nodarbinātība un vides aizsardzība.

Savienības galvenā mītne atrodas [[Barselona|Barselonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euractiv.pl/polityka-zagraniczna/artykul/siedziba-unii-dla-rodziemnomorza-bdzie-w-barcelonie?newsletter=55|title=Siedziba Unii dla Śródziemnomorza będzie w Barcelonie {{!}} Polityka zagraniczna {{!}} Unia Europejska {{!}} Euractiv.pl|last=EurActiv.pl|website=www.euractiv.pl|access-date=2026-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
Savienība tiek pozicionēta kā dabisks 1995. gadā aizsāktā [[Barselonas process|Barselonas procesa]], t.i. Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības, turpinājums. Barselonas process ap 2005. gadu bija kļuvis neefektīvs un vairums [[Arābu valstu līga|arābu valstu]] to boikotēja, iebilstot pret ES valstu tām uzspiesto cīņu pret [[Terorisms|terorismu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/elmundo/2005/11/28/internacional/1133151403.html|title=España y sus socios europeos asumen que la Cumbre puede saldarse hoy con un fracaso {{!}} elmundo.es|website=www.elmundo.es|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;

Priekšlikums izveidot jaunu kopienu pirmo reizi parādījās [[Nikolā Sarkozī]] vēlēšanu kampaņas laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/sparks-expected-to-fly-whoever-becomes-frances-president/a-2343020|title=Royal vs. Sarkozy|website=dw.com|access-date=2026-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc uzvaras vēlēšanās Francija sāka iezīmēt konkrētākus plānus. 2007. gada 23. oktobrī prezidents Sarkozī uzaicināja visus Vidusjūras reģiona valstu līderus uz līderu samitu Francijā 2008. gada jūlijā. Sarkozī uzskatīja [[Turcija]]s dalību par alternatīvu tās dalībai ES, pret ko viņš iebilda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/sparks-expected-to-fly-whoever-becomes-frances-president/a-2343020|title=Royal vs. Sarkozy|website=dw.com|access-date=2026-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī uzskatīja, ka organizācija varētu būt forums dialogam starp [[Izraēla|Izraēlu]] un tās kaimiņvalstīm.

Sākotnēji dažas ES valstis, galvenokārt [[Vācija]], pauda skepsi pret projektu. Tās apsūdzēja to uzdevumu un esošo iestāžu, piemēram, [[Vidusjūras partnerība]]s, dublēšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/87214/merkel-criticises-sarkozys-mediterranean-union-plans/|title=Merkel criticises Sarkozy’s Mediterranean Union plans|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2007-12-06|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/96017/slovenia-criticises-french-mediterranean-union-proposal/|title=Slovenia criticises French Mediterranean Union proposal|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2008-01-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2008. gada februārī Francijas Eiropas lietu ministrs [[Žans Pjērs Žujē]] paziņoja, ka jaunā kopiena papildinās un bagātinās esošās sadarbības struktūras. Viņš arī paziņoja, ka nosaukums Vidusjūras reģiona Savienība ir piemērotāks nekā nosaukums “Vidusjūras Savienība”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/75810/france-says-it-has-no-preferred-eu-president-candidate/|title=France says it has no preferred EU president candidate|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2008-02-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Ministra Žujē paziņojumā tika atbildēts uz dažiem Eiropas valstu iebildumiem. Sarkozī sākotnējais priekšlikums paredzēja tikai Vidusjūras reģiona valstis kā Savienības dalībvalstis. Tas izraisīja īpašu Vācijas pretestību. 2008. gada martā prezidents Sarkozī tikās ar kancleri [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]], lai apspriestu jaunās savienības projektu. Tikšanās rezultātā tika pārskatīts Francijas projekts un Savienībā iekļautas visas 27 ES valstis. Tika arī paziņots, ka jaunā kopiena balstīsies uz esošo Barselonas procesu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;https://archive.ph/2025.01.07-171650/https://www.reuters.com/article/worldNews/idUSL0466342320080304/ Turkey, reassured on EU, backs &quot;Club Med&quot; plan&lt;/ref&gt; Jaunās savienības projekts tika oficiāli apstiprināts [[Brisele|Briselē]] [[Eiropas Savienības Padome|ES Padomes]] sanāksmē 2008. gada 12.—13. martā.

Savienība tika oficiāli izveidota līderu samitā Parīzē 2008. gada 13. un 14. jūlijā. Samita laikā cita starpā notika tikšanās starp [[Libāna]]s prezidentu [[Mišels Sulaimans|Mišelu Sulaimanu]] un [[Sīrija]]s prezidentu [[Bašārs Asads|Bašāru al Asadu]]. Abu valstu līderi paziņoja par izrāvienu saspīlētajās savstarpējās attiecībās un vēstniecību atvēršanu abās valstīs.

== Dalībnieki ==
Savienībā Vidusjūrai ir 43 dalībvalstis: 27 [[Eiropas Savienības dalībvalstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|ES dalībvalstis]] (ieskaitot 2013. gadā tai pievienojušos [[Horvātija|Horvātiju]]), kā arī [[Albānija]], [[Alžīrija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Melnkalne]], [[Ēģipte]], [[Izraēla]], [[Jordānija]], [[Libāna]], [[Maroka]], [[Mauritānija]], [[Monako]], [[Palestīnas Valsts|Palestīna]], [[Sīrija]], [[Tunisija]], [[Turcija]] un [[Ziemeļmaķedonija]].

[[Lībija]] ir vienīgā Vidusjūras reģiona valsts, kas nav pievienojusies Vidusjūras Savienībai. Lībijas agrākais līderis [[Muammars Kadāfi]] to nosauca par jaunu Eiropas &quot;koloniālo projektu&quot; un mēģinājumu sagraut [[Āfrikas Savienība|Āfrikas Savienību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://psz.pl/91-europa/kadafi-unia-srodziemnomorska-powrotem-do-kolonializmu|title=Kadafi: Unia Śródziemnomorska powrotem do kolonializmu - Portal Spraw Zagranicznych psz.pl|last=Jórasz|first=Anna|website=psz.pl|access-date=2026-04-16|language=pl-pl}}&lt;/ref&gt; Valstij ir novērotāja statuss organizācijā un Barselonas process, un šajā lomā tā piedalās reģionālās sanāksmēs, samitos un konferencēs. Gan Savienība Vidusjūrai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/Med-Union-wants-Libya-as-full-member.384562|title=Med Union wants Libya as full member|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-16|date=2011-09-13|language=en-gb}}&lt;/ref&gt; gan Lībijas varas iestādes pēc [[Lībijas pilsoņu karš (2011)|Kadāfi gāšanas]] ir paziņojušas par savu gatavību piešķirt valstij pilntiesīgu dalību organizācijā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://english.aawsat.com/2013/10/article55320373|title=Libyan FM on Border Security, Militias  - ASHARQ AL-AWSAT|work=ASHARQ AL-AWSAT|access-date=2026-04-16|date=2013-10-26|last=Al-awsat|first=Asharq|language=en-US}}&lt;/ref&gt; taču to apgrūtina iekšējās jukas.

Turcija piekrita dalībai projektā tikai 2008. gada martā pēc tam, kad ES valstis bija apsolījušas, ka Vidusjūras reģiona savienība nebūs alternatīva Turcijas pilntiesīgai dalībai kopienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Sīrija apturēja savu dalību Savienībā Vidusjūrai 2011. gada 22. jūnijā [[Sīrijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/https:////ec.europa.eu//commission//presscorner//detail//en//memo_14_232|title=ENP Package – Syria|website=European Commission - European Commission|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt; Dalību atsāka 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ufmsecretariat.org/ufm-senior-officials-meet-in-brussels-to-advance-new-strategy-and-welcome-syrias-resumption-of-membership/|title=UfM Senior Officials meet in Brussels to advance new strategy and welcome Syria’s resumption of membership|last=Mediterranean|first=Union for the|website=Union for the Mediterranean - UfM|access-date=2026-04-16|date=2025-07-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Praktiskie projekti ==
Ūdens kvalitātes uzlabošanas sauklis paredz vismaz 45 notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību [[Magriba]]s valstīs viskritiskākajās vietās. Faktiski vajadzētu uzbūvēt 300 šādas iekārtas. Tikpat ambiciozs ir plāns būvēt automaģistrāli no [[Sīnāja pussala]]s uz [[Kasablanka|Kasablanku]]. Franču plānotāji kā galvenie Savienības autori ir apņēmušies piesaistīt privātos investorus lielākās daļas transporta projektu finansēšanai.&lt;ref&gt;https://archive.is/20130213041154/www.maec.es/es/MenuPpal/Paises/Mediterraneo/Paginas/partenariadomediterraneo2010.aspx El Partenariado Euro-Mediterráneo: del Proceso de Barcelona a la Unión por el Mediterráneo &lt;/ref&gt;

Organizācija par ES naudu veikusi desmitiem izglītošanas projektu uzņēmējdarbībā un ekoloģijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.egrejob.eu/regione_t/wp-content/uploads/2015/11/UfM-Union-for-the-Mediterranean.pdf|title=Wayback Machine|website=www.egrejob.eu|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.edile-initiative.org/en/edile-project|title=Mediterranean dairy products {{!}} EDILE|website=www.edile-initiative.org|access-date=2026-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas Savienība]]
[[Kategorija:Starptautiskas organizācijas]]</text>
      <sha1>84bsbefo99vv5fau937t8mtl7c35f2n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Savienība Vidusjūrai</title>
    <ns>1</ns>
    <id>629263</id>
    <revision>
      <id>4454930</id>
      <timestamp>2026-04-16T00:59:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Egilus  |tēma       = Politika |tēma2      = Izglītība |tēma3      = Sabiedrība |valsts     = Turcija  |valsts2    = Horvātija |valsts3    = Kipra  }}</comment>
      <origin>4454930</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="191" sha1="gaxujytlzos6jdwhsnp1b6c6evjeuhm" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Egilus 
|tēma       = Politika
|tēma2      = Izglītība
|tēma3      = Sabiedrība
|valsts     = Turcija 
|valsts2    = Horvātija
|valsts3    = Kipra 
}}</text>
      <sha1>gaxujytlzos6jdwhsnp1b6c6evjeuhm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Qwr2..</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629264</id>
    <revision>
      <id>4454935</id>
      <timestamp>2026-04-16T01:49:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454935</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="oe5rntv3p7z2v32nwdxg31yv64szamc" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Qwr2..}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 04.49 (EEST)</text>
      <sha1>oe5rntv3p7z2v32nwdxg31yv64szamc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Richi Falconi Negrete</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629265</id>
    <revision>
      <id>4454936</id>
      <timestamp>2026-04-16T01:53:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454936</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="190" sha1="m2oui5b4qwtlqc72l2mdutbnjwdm2dz" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Richi Falconi Negrete}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 04.53 (EEST)</text>
      <sha1>m2oui5b4qwtlqc72l2mdutbnjwdm2dz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Mohd Raqib</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629266</id>
    <revision>
      <id>4454939</id>
      <timestamp>2026-04-16T02:21:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4454939</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="g025oq8vigcjzyqqldys051o2yffpoh" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Mohd Raqib}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 05.21 (EEST)</text>
      <sha1>g025oq8vigcjzyqqldys051o2yffpoh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Normunds Hauks</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629267</id>
    <revision>
      <id>4455030</id>
      <timestamp>2026-04-16T06:43:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4455030</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="khjhbuq87xtuptcbo53tkdglmwrser4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Normunds Hauks}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 09.43 (EEST)</text>
      <sha1>khjhbuq87xtuptcbo53tkdglmwrser4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:UFedulov</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629268</id>
    <revision>
      <id>4455032</id>
      <timestamp>2026-04-16T07:16:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4455032</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="7td9xdc6o4s2mhnfuh9cqtfus7rsvui" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=UFedulov}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 10.16 (EEST)</text>
      <sha1>7td9xdc6o4s2mhnfuh9cqtfus7rsvui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Mrazizbek462</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629269</id>
    <revision>
      <id>4455034</id>
      <timestamp>2026-04-16T07:32:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4455034</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="f5ltb4a9t78ahjg8r0k1ande3wwcye4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Mrazizbek462}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 10.32 (EEST)</text>
      <sha1>f5ltb4a9t78ahjg8r0k1ande3wwcye4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Mbuskevics</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629270</id>
    <revision>
      <id>4455035</id>
      <timestamp>2026-04-16T07:38:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4455035</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="963boh2h6yxncbk3maf5grr4oiy2z1l" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Mbuskevics}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 10.38 (EEST)</text>
      <sha1>963boh2h6yxncbk3maf5grr4oiy2z1l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Minija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629271</id>
    <revision>
      <id>4455036</id>
      <timestamp>2026-04-16T07:38:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Upes infokaste  | nosaukums         = Minija | citvalsts         =  | citnosaukums      =  | citvaloda         =  | citvaloriģin      =  | attēls            = LávkaPřesMinijiLankupiai3.JPG | attēla_izmērs     =  | paraksts          = Tilts pār Miniju pie Lankupiem   | vietaskarte       = Lietuva   | reljefs           = jā | izteka            = Didovas ezers | augštece          =  | satekupes         =  | ieteka            = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=50...</comment>
      <origin>4455036</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3357" sha1="o8etavsyb9cpoxliwnsx07qvm3fjoxd" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Minija
| citvalsts         = 
| citnosaukums      = 
| citvaloda         = 
| citvaloriģin      = 
| attēls            = LávkaPřesMinijiLankupiai3.JPG
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Tilts pār Miniju pie Lankupiem
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = Didovas ezers
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Nemuna]]
| sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=50 | sāk_plat_s=29 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=15 | sāk_gar_s=31 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=55 | iet_plat_m=20 | iet_plat_s=48 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=21 | iet_gar_m=17 | iet_gar_s=35 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   =
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 201,8
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 158,5
| ietekas_augstums  = 0
| kritums           = 158
| caurtece          = 38,7
| caurtece_vieta    = grīva
| gada_notece       = 
| baseins           = 2942,1
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = [[Tenene]], [[Veivirža]]
}}
'''Minija''' ({{val|lt|Minija}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nemuna]]s labā krasta, kā arī sestā garākā pieteka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/minija/|title=Minija|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-14|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sākas [[Žemaitijas augstiene|Žemaitijas augstienē]] Varņu reģionālā parka teritorijā. Oficiālā ezera izteka ir Didovas ezers, bet hidroloģiski — Sīdekļa ezers un no tā iztekošā Mavas upīte. Augštecē plūst rietumu—ziemeļrietumu virzienā pa Žemaitijas augstieni. Pie Kūlupēniem Salantu reģionālajā parkā upe pagriežas uz dienvidrietumiem un plūst pa Piejūras zemieni. Ietek Nemunas ziemeļu attekā [[Atmata (upe)|Atmatā]] [[Nemunas delta]]s reģionālā parka teritorijā. Pie Lankupiem 18 km no grīvas no Minijas atzarojas 24 km garais kādreiz kuģojamais Karaļa Vilhelma kanāls. Upes gultne lielākajā augštecē un vidustecē dabiska, ļoti līkumota; regulēta lejtecē. Ielejas platums Žemaitijas augstienē ir 400–600 m, Piekrastes zemienē — ap 1 km, nogāžu augstums 15–40 metri. Augštecē upē ir daudz akmeņainu krāču un lielu laukakmeņu. Upes baseinā nokrišņu ir vairāk nekā citos Lietuvas upju baseinos. Minijai un tās pietekām ir labi apstākļi ūdens notecei (augsti nogāzumi, zema caurlaidība). Minijai raksturīgi bieži atkušņi ziemā, nestabila sniega sega.  Apmēram 30% no gada noteces plūst pavasara palu laikā, aptuveni 10% vasarā un aptuveni 60% rudenī un ziemā. Lielākās pietekas ir Pala (20 km gara), Alanta (43 km), Žvelsa (39 km), Skinija (26 km), Aglona (22 km), [[Veivirža]] (68 km), [[Tenene]] (72 km, visas kreisā krasta pietekas), Sausdrava (26 km), Babrunga (47 km), Mišupe (48 km), Salanta (42 km, labā krasta pietekas).

Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Žarēni]], [[Kartena]], [[Gargždi]], [[Dovili]] un [[Priekule (Lietuva)|Priekule]]. Upi šķērso autoceļi [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]] un [[Autoceļš A11 (Lietuva)|A11]], kā arī [[Klaipēda]]s—[[Paģēģi|Paģēģu]] dzelzceļš.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nemunas pietekas]]
[[Kategorija:Lietuvas upes]]</text>
      <sha1>o8etavsyb9cpoxliwnsx07qvm3fjoxd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Minge</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629272</id>
    <redirect title="Minija" />
    <revision>
      <id>4455038</id>
      <timestamp>2026-04-16T07:43:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Minija]]</comment>
      <origin>4455038</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="j7u7rk7m4fg583yh0g1gw965r16cak5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Minija]]</text>
      <sha1>j7u7rk7m4fg583yh0g1gw965r16cak5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Dartami</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629273</id>
    <revision>
      <id>4455042</id>
      <timestamp>2026-04-16T09:02:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4455042</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="csrqlsocmvn4pult0af03o2s9q1t0pd" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Dartami}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 12.02 (EEST)</text>
      <sha1>csrqlsocmvn4pult0af03o2s9q1t0pd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Neptune 1892</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629274</id>
    <revision>
      <id>4455047</id>
      <timestamp>2026-04-16T09:35:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4455047</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="h1hjwyre90z1gvhwn1dr92gbtlvsu7n" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Neptune 1892}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 12.35 (EEST)</text>
      <sha1>h1hjwyre90z1gvhwn1dr92gbtlvsu7n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tenene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629276</id>
    <revision>
      <id>4455053</id>
      <timestamp>2026-04-16T10:23:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Upes infokaste  | nosaukums         = Tenene | citvalsts         =  | citnosaukums      =  | citvaloda         =  | citvaloriģin      =  | attēls            = TenenysTeneniuose.JPG | attēla_izmērs     =  | paraksts          = Tenenes augštece [[Teneņi|Teneņu]] miestā   | vietaskarte       = Lietuva   | reljefs           = jā | izteka            = Durpīnas mežs | augštece          =  | satekupes         =  | ieteka            = [[Minija]] | sāk_plat_d=55 | sāk_pla...</comment>
      <origin>4455053</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2351" sha1="ssn7ho6u93xa9r8kr5lxe9kcqwh9krv" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Tenene
| citvalsts         = 
| citnosaukums      = 
| citvaloda         = 
| citvaloriģin      = 
| attēls            = TenenysTeneniuose.JPG
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Tenenes augštece [[Teneņi|Teneņu]] miestā
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = Durpīnas mežs
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Minija]]
| sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=28 | sāk_plat_s=22 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=00 | sāk_gar_s=18 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=55 | iet_plat_m=25 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=21 | iet_gar_m=19 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   =
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 71,9
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 3,46
| caurtece_vieta    = grīva
| gada_notece       = 
| baseins           = 281
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
}}
'''Tenene''' ({{val|lt|Tenenys}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Minija]]s kreisā krasta, kā arī tās garākā pieteka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/tenenys/|title=Tenenys|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-14|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sākas Durpīnas mežā 3 km uz ziemeļrietumiem no [[Pajūre]]s; dažākrt par upes izteku norādīts Kupsta ezers. Plūst, līkumojot, rietumu virzienā pa Piejūras zemieni. Ietek Minijā 10 km no tās grīvas [[Nemunas delta]]s reģionālā parka teritorijā. Augštecē līdz Pakalnišķiem un lejtecē no Vītuļiem upes gultne ir regulēta, tās platums ir 5–10 m, dziļums 0,3–2 metri. Dabiskā upes gultne ir šaura, līdz 5 m plata. Lejtecē, sākot no Vītuļiem, upes krastos ir uzbērumi, ierīkoti Petreļu, Alkas, Aukštumalas polderi un sūkņu stacijas. Lielākā pieteka ir Šūše (13 km gara; labā krasta pieteka). Ramučos 23 km no ietekas uzpludināts dīķis 54 ha platībā.

Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Gardama]] un [[Teneņi]]. Upi šķērso [[Klaipēda]]s—[[Paģēģi|Paģēģu]] dzelzceļš.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nemunas pietekas]]
[[Kategorija:Lietuvas upes]]</text>
      <sha1>ssn7ho6u93xa9r8kr5lxe9kcqwh9krv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455055</id>
      <parentid>4455053</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T10:26:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Nemunas pietekas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4455055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2319" sha1="sdypa60n24ar6mycklcdfa6u50lg42o" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Tenene
| citvalsts         = 
| citnosaukums      = 
| citvaloda         = 
| citvaloriģin      = 
| attēls            = TenenysTeneniuose.JPG
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Tenenes augštece [[Teneņi|Teneņu]] miestā
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = Durpīnas mežs
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Minija]]
| sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=28 | sāk_plat_s=22 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=00 | sāk_gar_s=18 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=55 | iet_plat_m=25 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=21 | iet_gar_m=19 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   =
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 71,9
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 3,46
| caurtece_vieta    = grīva
| gada_notece       = 
| baseins           = 281
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
}}
'''Tenene''' ({{val|lt|Tenenys}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Minija]]s kreisā krasta, kā arī tās garākā pieteka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/tenenys/|title=Tenenys|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-14|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sākas Durpīnas mežā 3 km uz ziemeļrietumiem no [[Pajūre]]s; dažākrt par upes izteku norādīts Kupsta ezers. Plūst, līkumojot, rietumu virzienā pa Piejūras zemieni. Ietek Minijā 10 km no tās grīvas [[Nemunas delta]]s reģionālā parka teritorijā. Augštecē līdz Pakalnišķiem un lejtecē no Vītuļiem upes gultne ir regulēta, tās platums ir 5–10 m, dziļums 0,3–2 metri. Dabiskā upes gultne ir šaura, līdz 5 m plata. Lejtecē, sākot no Vītuļiem, upes krastos ir uzbērumi, ierīkoti Petreļu, Alkas, Aukštumalas polderi un sūkņu stacijas. Lielākā pieteka ir Šūše (13 km gara; labā krasta pieteka). Ramučos 23 km no ietekas uzpludināts dīķis 54 ha platībā.

Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Gardama]] un [[Teneņi]]. Upi šķērso [[Klaipēda]]s—[[Paģēģi|Paģēģu]] dzelzceļš.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas upes]]</text>
      <sha1>sdypa60n24ar6mycklcdfa6u50lg42o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4455064</id>
      <parentid>4455055</parentid>
      <timestamp>2026-04-16T11:00:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4455064</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2319" sha1="6h944kavnj5zzm93mr472o7denhedtq" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Tenene
| citvalsts         = 
| citnosaukums      = 
| citvaloda         = 
| citvaloriģin      = 
| attēls            = TenenysTeneniuose.JPG
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Tenenes augštece [[Teneņi|Teneņu]] miestā
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = Durpīnas mežs
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Minija]]
| sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=28 | sāk_plat_s=22 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=00 | sāk_gar_s=18 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=55 | iet_plat_m=25 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=21 | iet_gar_m=19 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   =
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 71,9
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 3,46
| caurtece_vieta    = grīva
| gada_notece       = 
| baseins           = 281
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
}}
'''Tenene''' ({{val|lt|Tenenys}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Minija]]s kreisā krasta, kā arī tās garākā pieteka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/tenenys/|title=Tenenys|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-14|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sākas Durpīnas mežā 3 km uz ziemeļrietumiem no [[Pajūre]]s; dažkārt par upes izteku norādīts Kupsta ezers. Plūst, līkumojot, rietumu virzienā pa Piejūras zemieni. Ietek Minijā 10 km no tās grīvas [[Nemunas delta]]s reģionālā parka teritorijā. Augštecē līdz Pakalnišķiem un lejtecē no Vītuļiem upes gultne ir regulēta, tās platums ir 5–10 m, dziļums 0,3–2 metri. Dabiskā upes gultne ir šaura, līdz 5 m plata. Lejtecē, sākot no Vītuļiem, upes krastos ir uzbērumi, ierīkoti Petreļu, Alkas, Aukštumalas polderi un sūkņu stacijas. Lielākā pieteka ir Šūše (13 km gara; labā krasta pieteka). Ramučos 23 km no ietekas uzpludināts dīķis 54 ha platībā.

Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Gardama]] un [[Teneņi]]. Upi šķērso [[Klaipēda]]s—[[Paģēģi|Paģēģu]] dzelzceļš.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas upes]]</text>
      <sha1>6h944kavnj5zzm93mr472o7denhedtq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tenenys</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629277</id>
    <redirect title="Tenene" />
    <revision>
      <id>4455054</id>
      <timestamp>2026-04-16T10:24:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tenene]]</comment>
      <origin>4455054</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="n2a3lpwsifaarwjbsagt4usfiohk6ao" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tenene]]</text>
      <sha1>n2a3lpwsifaarwjbsagt4usfiohk6ao</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veivirža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629278</id>
    <revision>
      <id>4455066</id>
      <timestamp>2026-04-16T11:09:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Upes infokaste  | nosaukums         = Veivirža | citvalsts         =  | citnosaukums      =  | citvaloda         =  | citvaloriģin      =  | attēls            = 3 Aisėnų dvaras - Tiltas.jpg | attēla_izmērs     =  | paraksts          = Aisēnu muižas tilts pār Veiviržu   | vietaskarte       = Lietuva   | reljefs           = jā | izteka            = Patīres mežs | augštece          = Dievupe | satekupes         =  | ieteka            = [[Minija]] | sāk_plat_d=55 |...</comment>
      <origin>4455066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2537" sha1="clndr58ru5e7ws837gzggxjz811h459" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Veivirža
| citvalsts         = 
| citnosaukums      = 
| citvaloda         = 
| citvaloriģin      = 
| attēls            = 3 Aisėnų dvaras - Tiltas.jpg
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Aisēnu muižas tilts pār Veiviržu
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = Patīres mežs
| augštece          = Dievupe
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Minija]]
| sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=42 | sāk_plat_s=22 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=21 | sāk_gar_m=43 | sāk_gar_s=26 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=55 | iet_plat_m=30 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=21 | iet_gar_m=20 | iet_gar_s=50 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   =
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 67,9
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 9,06
| caurtece_vieta    = grīva
| gada_notece       = 
| baseins           = 686
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = Ašva
}}
'''Veivirža''' ({{val|lt|Veiviržas}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Minija]]s kreisā krasta, kā arī tās otra garākā pieteka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/veivirzas/|title=Veiviržas|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-14|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sākas [[Žemaitijas augstiene|Žemaitijas augstienē]] Patīres mežā ziemeļaustrumos no [[Endriejava]]s, augštecē līdz Kapstatas ezeram dēvēta par Dievupi (''Dievupis''). Plūst, līkumojot, rietumu—dienvidrietumu virzienā pa Piejūras zemieni [[Klaipēdas rajons|Klaipēdas]] un [[Šilutes rajons|Šilutes]] rajonu pašvaldību teritorijā. Ietek Minijā lejpus Viļķīčiem 22 km no tās grīvas. Upes gultnes platums augštecē ir līdz 5 m, pārējā posmā 10–20 m, dziļums 0,5–1 metrs. Vidējais slīpums — 1,51 m/km. Straumes ātrums — 0,1–0,3 m/s. Lielākās pietekas ir Šalpe (38 km gara), Ašva (48 km; kreisā krasta pietekas) un Aise (25 km gara, labā krasta pieteka). Visa upe ir Veiviržas ihtioloģiskais rezervāts, ieleja starp Mikužiem un Ķebeļiem pieder Veiviržas ainavu rezervātam.

Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Veiviržēni]] un Viļķīči. Upi šķērso [[Autoceļš A4 (Lietuva)|autoceļš A1]], kā arī [[Klaipēda]]s—[[Paģēģi|Paģēģu]] dzelzceļš.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas upes]]</text>
      <sha1>clndr58ru5e7ws837gzggxjz811h459</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veiviržas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629279</id>
    <redirect title="Veivirža" />
    <revision>
      <id>4455067</id>
      <timestamp>2026-04-16T11:09:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Veivirža]]</comment>
      <origin>4455067</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="iavhnirv2290o16cnqzgd8navji193q" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Veivirža]]</text>
      <sha1>iavhnirv2290o16cnqzgd8navji193q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fate/stay night</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629280</id>
    <revision>
      <id>4455069</id>
      <timestamp>2026-04-16T11:11:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fantadroms</username>
        <id>134504</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns ieraksts</comment>
      <origin>4455069</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="696" sha1="pjumdp5mewbenv73nd3neoobh808b89" xml:space="preserve">{{Datorspēles infokaste
| title = Fate/stay night
| developer = [[Type-Moon]]
| series = [[Fate]]
| platforms = [[Windows]]
| released = 2004. gada 30. janvārī
| genre = [[Vizuālais romāns]]
| bilde = [[Attēls:Fate Stay Night - Logo.png|250px]]
| engine = [[KiriKiri]]
}}
'''''Fate/stay night''''' ir japāņu [[Vizuālais romāns|vizuālā romāna]] žanra [[datorspēle]], ko izstrādāja [[Type-Moon]]. To izdeva [[Microsoft Windows|Windows]] datoriem 2004. gada 30. janvārī. Romāna sižets risinās trīs maršrutos - Fate, Unlimited Blade Works un Heaven’s Feel. Galvenais varonis ir Širo Emija, kurš tiek ievilkts slepenā karā starp burvjiem - Piektejā Svētā Grāla Karā.</text>
      <sha1>pjumdp5mewbenv73nd3neoobh808b89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kevin Nolan 4</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629281</id>
    <revision>
      <id>4455079</id>
      <timestamp>2026-04-16T11:47:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4455079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="57yykyeqvv6p1xzjet572ds19k0kiv0" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kevin Nolan 4}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 14.47 (EEST)</text>
      <sha1>57yykyeqvv6p1xzjet572ds19k0kiv0</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>