Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.46.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 2019 4456192 4447194 2026-04-18T19:50:37Z Egilus 27634 4456192 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Հայաստանի Հանրապետություն<br />''Hayastani Hanrapetut’yun'' | pilnais_valsts_nosaukums = Armēnija | valsts_nosaukums = | valsts_himna = ''[[Mer Hayrenik]]'' | karoga_attēls = Flag of Armenia.svg | karoga_nosaukums = Armēnijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Armenia.svg | ģerboņa_nosaukums = Armēnijas ģerbonis | symbol_type = Ģerbonis | ģerboņa_platums = 85 <!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --> | kartes_attēls = Armenia (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Erevāna]] | lielākās_pilsētas = [[Erevāna]]<br />[[Gumri]]<br />[[Vanadzora]] | valsts_valodas = [[armēņu valoda]] | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Parlamentārisms|parlamentāra]] [[republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Armēnijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Vahagns Hačaturjans]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Nikols Pašinjans]] | platība_km2 = 29743 | iedzīvotāju_skaits = 3081100 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2025 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 101,5 | GDP_nominal = $11,548 miljardi<ref name=imf2>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2018/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=43&pr.y=6&sy=2017&ey=2019&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C946%2C914%2C137%2C612%2C546%2C614%2C962%2C311%2C674%2C213%2C676%2C911%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C359%2C960%2C453%2C423%2C968%2C935%2C922%2C128%2C714%2C611%2C862%2C321%2C135%2C243%2C716%2C248%2C456%2C469%2C722%2C253%2C942%2C642%2C718%2C643%2C724%2C939%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C734%2C336%2C144%2C263%2C146%2C268%2C463%2C532%2C528%2C944%2C923%2C176%2C738%2C534%2C578%2C536%2C537%2C429%2C742%2C433%2C866%2C178%2C369%2C436%2C744%2C136%2C186%2C343%2C925%2C158%2C869%2C439%2C746%2C916%2C926%2C664%2C466%2C826%2C112%2C542%2C111%2C967%2C298%2C443%2C927%2C917%2C846%2C544%2C299%2C941%2C582%2C446%2C474%2C666%2C754%2C668%2C698%2C672&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPRPPPPC%2CNGDPDPC&grp=0&a= |title=World Economic Outlook Database: Armenia |publisher=[[Starptautiskais Valūtas fonds|International Monetary Fund]] |date=April 2018 |accessdate=6 June 2018}}</ref> | GDP_nominal_rank = | GDP_nominal_year = 2017 | GDP_nominal_per_capita = $3,860<ref name=imf2/> | GDP_nominal_per_capita_rank = | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP = $28,282 miljardi<ref name="imf2" /> | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $8,613<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_notikums = sabrūkot [[Padomju Savienība]]i | neatkarības_datums = {{dat|1991|9|23}} | HDI_gads = 2015 | HDI = {{palielinājās}} 0.743<ref name="HDI">{{tīmekļa atsauce |title=Human Development Report 2016 |year=2016 |publisher=United Nations |accessdate=28 September 2017 |url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2016_human_development_report.pdf}}</ref> | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 84. | valūta = [[Armēnijas drams]]/AMD | laika_zona = | utc_offset = +4 | domēns = [[.am]] | tālsarunu_kods = 374 }} '''Armēnija''' ({{val|hy|Հայաստան}}; ''Hayastan''), oficiālais nosaukums — '''Armēnijas Republika''' (Հայաստանի Հանրապետություն; ''Hayastani Hanrapetut’yun''), ir valsts [[Eirāzija|Eirāzijā]], starp [[Melnā jūra|Melno jūru]] un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]], [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Turcija|Turciju]] rietumos, [[Gruzija|Gruziju]] ziemeļos, [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] austrumos, [[Irāna|Irānu]] un Azerbaidžānai piederošo [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanu]] dienvidos. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, [[demokrātija|demokrātiska]] nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Erevāna]]. Valsts valoda — [[armēņu valoda]], aptuveni 98% iedzīvotāju ir [[armēņi]]. Armēnija ir [[Eirāzijas ekonomiskā savienība|Eirāzijas ekonomiskās savienības]] locekle kopš 2015. gada. 2025. gada 26. martā Armēnijas parlaments apstiprināja likumprojektu par valsts virzību uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2025-armenijas-sapnis-par-eiropas-savienibu-vairak-izaicinajumu-neka-iespeju.a591125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Armēnijas sapnis par Eiropas Savienību: vairāk izaicinājumu nekā iespēju] lsm.lv 2025. gada 16. martā</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Armēnijas vēsture}} [[Attēls:Artaxiad standard.png‎|left|thumb|200px|Lielarmēnijas valsts karogs]] No 9. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Armēnijas un [[Turcija]]s teritorijā pastāvēja [[Urartu]] ar galvaspilsētu Tušpu (tagadējā [[Vana]]), kas vēlāk nonāca atkarībā no lielākajiem kaimiņiem — [[Asīrija]]s, [[Babilona]]s. Pēc tam tā bija satrapija [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu Persijas impērijā]], līdz to iekaroja [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandrs]]. Armēnijas stratēģa Artašesa 189. gadā p.m.ē. dibināto valsti dēvēja par Lielarmēniju, lai atšķirtu to no t.s. Mazās Armēnijas, kas atradās pie [[Vidusjūra]]s. 2. gadsimtā Armēnija kļuva par [[Romas impērija]]s provinci, 301. gadā valdnieks Trdats III (286—330) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja [[kristietība|kristietību]]. 387. gadā Lielarmēniju iekaroja un sadalīja savā starpā [[Austrumromas impērija]] un [[Senā Persija|persiešu]] [[Sasanīdu impērija]], vēlāk lielākā daļa armēņu apdzīvoto apgabalu tika iekļauti [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] armēņi centās atjaunot savu valsti, liela daļa iedzīvotāju gāja bojā [[Armēņu genocīds|Armēņu genocīda]] laikā (1915). 1918. gadā nodibināja [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmo republiku]], kuru 1920. gadā okupēja [[Sarkanā armija]] un 1922. gadā [[Armēnijas PSR]] tika iekļauta [[Aizkaukāza SFPR]] sastāvā. Armēnija atguva suverenitāti pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā. == Iedzīvotāji == Iedzīvotāju skaits Armēnijā sasniedz 3 238 000, no kuriem vairāk kā 1 miljons (vairāk par 35% kopējā iedzīvotāju skaita) dzīvo galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]]. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un Armēnijas neatkarības atgūšanas emigrācijas ietekmē iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Armēniju var uzskatīt par viennacionālu valsti, jo [[armēņi]] veido 97,9% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tomēr vēl lielāka daļa armēņu mūsdienās dzīvo ārpus savas etniskās dzimtenes, jo armēņu kopskaits pasaulē sasniedz 8 līdz 12 miljonus. Tam ir liela nozīme arī Armēnijas ekonomikā. Lielākās armēņu kopienas ārpus Armēnijas ir [[Krievija|Krievijā]] (īpaši [[Maskava|Maskavā]]), [[Francija|Francijā]], [[Irāna|Irānā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Sīrija|Sīrijā]] (samazinājusies [[Sīrijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā), [[Libāna|Libānā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Austrālija|Austrālijā]]. Armēņu [[diaspora]]s veidošanās sākotnēji lielākais vilnis ir saistīts ar [[Armēņu genocīds|Armēņu genocīdu]] (1915). Padomju laikā Armēnijā dzīvoja samērā daudz [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] (līdz 2,5%) un [[krievi|krievu]], taču pēc neatkarības atgūšanas un saistībā ar [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|karu Kalnu Karabahā]] to skaits strauji samazinājās, turklāt armēņu īpatsvaru valstī pastiprināja bēgļu ierašanās no [[Azerbaidžāna]]s. Tāpat kā armēņi ir dominējošā tauta, tāpat arī [[valsts valoda]] [[armēņu valoda]] ir dominējoša, un to ikdienā lieto gandrīz visi valsts iedzīvotāji. Otrā izplatītākā Armēnijā ir [[krievu valoda]], ko augstākā vai zemākā līmenī pārvalda 95% iedzīvotāju. Armēnija ir senākā valsts pasaulē, kas pieņēmusi [[kristietība|kristietību]] kā oficiālo valsts reliģiju (301). Tā valda Armēnijā arī mūsdienās, turklāt 93% kristiešu pieder tradicionālajai, ar citām kristīgajām baznīcām maz saistītajai [[Armēņu apustuliskā baznīca|Armēņu apustuliskajai baznīcai]]. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Armēnijas administratīvais iedalījums}} [[Attēls:Armenia map numbered.svg|thumb|200px|Armēnijas administratīvā iedalījuma shēma]] Armēnija ir iedalīta 10 marzēs (reģionos), kā arī atsevišķs administratīvs statuss ir valsts galvaspilsētai [[Erevāna]]i. Katru marzi pārvalda marzpets (marzes gubernators), ko amatā apstiprina valdība. Erevānas pārvaldnieks ir pilsētas mērs, kuru ieceļ valsts prezidents. === Galvaspilsēta === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Karogs !! Galvaspilsēta !! Nosaukums<br />armēņu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits (2011) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Yerevan in Armenia.svg|90px]] || [[Attēls:Coat of arms of Yerevan.svg|40px]] || [[Attēls:Flag of Yerevan.svg|60px]] || '''[[Erevāna]]''' || Երեվան || {{nts|227}} || {{nts|1060138}} || AM-ER |- |} === Reģioni (marzes) === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br />armēņu valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011)<ref>[http://www.armstat.am/file/doc/99475033.pdf Provinces: area, population and density]</ref> !! Municipalitāšu<br />skaits !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Aragatsotn in Armenia.svg|90px]] || '''[[Aragacotnas marze]]''' || Արագածոտն || [[Aštaraka]]|| {{nts|2753}} || {{nts|132925}} || 114 || AM-AG |- | [[Attēls:Ararat in Armenia.svg|90px]] || '''[[Ararata marze]]''' || Արարատ || [[Artašata]] || {{nts|2096}} || {{nts|260367}} || 97 || AM-AR |- | [[Attēls:Armavir in Armenia.svg|90px]] || '''[[Armaviras marze]]''' || Արագածոտն || [[Armavira (Armēnija)|Armavira]]|| {{nts|2753}} || {{nts|265770}} || 97 || AM-AV |- | [[Attēls:Gegharkunik in Armenia.svg|90px]] || '''[[Geharkunikas marze]]''' || Գեղարքունի || [[Gavara]]|| {{nts|5348}} || {{nts|235075}} || 92 || AM-GR |- | [[Attēls:Kotayk in Armenia.svg|90px]] || '''[[Kotajkas marze]]''' || Կոտայ || [[Hrazdana]]|| {{nts|2089}} || {{nts|254397}} || 67 || AM-KT |- | [[Attēls:Lori in Armenia.svg|90px]] || '''[[Loru marze]]''' || Լոռի || [[Vanadzora]] || {{nts|3789}} || {{nts|235537}} || 113 || AM-LO |- | [[Attēls:Syunik in Armenia.svg|90px]] || '''[[Sjunikas marze]]''' || Սյունիք || [[Kapana]]|| {{nts|4506}} || {{nts|141771}} || 109 || AM-SU |- | [[Attēls:Shirak in Armenia.svg|90px]] || '''[[Širakas marze]]''' || Գյումրի || [[Giumri]]|| {{nts|2681}} || {{nts|251941}} || 119 || AM-SH |- | [[Attēls:Tavush in Armenia.svg|90px]] || '''[[Tavušas marze]]''' || Տավու || [[Ijevana]]|| {{nts|2704}} || {{nts|128609}} || 62 || AM-TV |- | [[Attēls:Vayots Dzor in Armenia.svg|90px]] || '''[[Vajocdzoras marze]]''' || Վայոց Ձոր || [[Jegegnadzora]]|| {{nts|2308}} || {{nts|52324 }} || 44 || AM-VD |} == Saimniecība == Armēnijas saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo armēņu [[kapitālieguldījumi]]em un atbalsta,<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2007/10/19/AR2007101901471.html |title=Armenian Eyes, Ears on US Genocide Vote |work=The Washington Post |date=19 October 2007|accessdate=2009-07-07 |first=Avet |last=Demourian}}</ref> 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,9% no [[IKP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}</ref> Pirms neatkarības atgūšanas Armēnijas saimniecība bija balstīta ražošanā — [[ķīmijas rūpniecība|ķīmijas rūpniecībā]], elektronikā, [[mašīnbūve|mašīnbūvē]], pārtikas apstrādē, sintētiskās gumijas un [[tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecībā]], kas bija atkarīgas no resursu piegādes no citām PSRS republikām. Valstī ražoja rūpniecības darbagaldus un tekstilrūpniecības preces apmaiņā pret izejmateriāliem un enerģiju.<ref name="CIA">{{tīmekļa atsauce|publisher=[[Central Intelligence Agency|CIA]]|title=The World Factbook: Armenia|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/am.html|accessdate=2007-11-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100719074837/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/am.html|archivedate=2010-07-19|deadurl=no}}</ref> Pirms [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā [[lauksaimniecība]] veidoja mazāk kā 20% no saražotā apjoma un šajā sfērā strādāja mazāk par 20% nodarbināto. Pēc neatkarības atgūšanas ievērojami palielinājās lauksaimniecības nozīme saimniecībā, līdz 1990. gadu beigām pieaugot līdz vairāk kā 30% no IKP un vairāk kā 40% no kopējā darbaspēka apjoma.<ref name=agri>Z. Lerman and A. Mirzakhanian, ''Private Agriculture in Armenia'', Lexington Books, Lanham, MD, 2001.</ref> Šis lauksaimniecības nozīmes pieaugums tiek saistīts ar [[pārtika]]s nodrošināšanu iedzīvotājiem pārejot uz [[tirgus ekonomika|tirgus ekonomiku]] un citu rūpniecības sektoru sabrukumu 1990. gadu sākumā. Ekonomikai stabilizējoties un atsākoties izaugsmei, lauksaimniecības daļa IKP nokritās līdz nedaudz virs 20% (2006. gadā), lai arī lauksaimniecībā nodarbināto skaits saglabājās vairāk kā 40%.<ref name=yb2007>[http://www.armstat.am/en/?nid=179 Statistical Yearbook 2007], Armenia National Statistical Service, Yerevan</ref> [[Attēls:Mount Ararat and the Yerevan skyline.jpg|thumb|300px|[[Erevāna]] ir Armēnijas ekonomikas un kultūras centrs]] Armēnijā iegūst tādus derīgos izrakteņus kā [[varš]], [[cinks]], [[zelts]] un [[alva]]. Lielākā daļa enerģijas tiek iegūta, no Krievijas importējot degvielu, tai skaitā [[dabasgāze|dabasgāzi]] un [[Kodoldegviela|kodoldegvielu]], ko izmanto [[Mecamoras atomelektrostacija|Mecamoras atomelektrostacijā]]. Galvenais vietējais enerģijas avots ir hidroelektrostacijas. Apzināti neliela apjoma [[akmeņogles|akmeņogļu]], dabasgāzes un [[nafta]]s krājumi, bet to ieguve vēl nav attīstīta. Saglabājušies tikai daži no PSRS laika lielajiem ražošanas uzņēmumiem. Ekonomiku ietekmē arī [[1988. gada Armēnijas zemestrīce]]s sekas; tās laikā bojā gāja vairāk kā {{sk|25000}} iedzīvotāju un {{sk|500000}} palika bez pajumtes. Konflikts ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu un Azerbaidžānas un Turcijas robežu slēgšana smagi ietekmēja saimniecību, jo Armēnija ir atkarīga no enerģijas un izejmateriālu piegādes no citām valstīm. Zemes ceļi caur Gruziju un Irānu ir nepietiekami un neuzticami. Laika posmā no 1989. līdz 1993. gadam IKP nokritās gandrīz par 60%, bet pēc tam atjaunojās izaugsme.<ref name=agri/> Pēc nacionālās valūtas [[Armēnijas drams|drama]] ieviešanas 1993. gadā tā pirmajos gados cieta no [[hiperinflācija]]s. Tomēr Armēnijas valdība spēja ieviest plašas ekonomiskās reformas, kas ļāva ievērojami samazināt inflāciju un stabilizēja izaugsmi. 1994. gada pamiers [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konfliktā]] ļāva samazināt militāros izdevumus. Pēc 1995. gada notika [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Tradicionālos ekonomikas sektorus kā lauksaimniecība papildinājušas arī jaunas nozares kā [[dārgakmens|dārgakmeņu]] apstrāde un [[juvelierizstrādājums|dārglietu]] ražošana, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un nelielā mērā arī tūrisms (lielāko tūristu daļu veido diasporas armēņi). [[Attēls:Overdone house in Yerevan.jpg|thumb|300px|Jaunas ēkas Ažapnjakas apkaimē Erevānā]] Stabilā izaugsme ir piesaistījusi atbalstu no starptautiskām institūcijām kā [[Starptautiskais Valūtas fonds]], [[Pasaules Banka]], [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]], arī citas valstis ir izsniegušas aizdevumus. Aizdevumi tikuši izlietoti budžeta deficīta mazināšanai un valūtas stabilizēšanai; privātās uzņēmējdarbības atbalstam; enerģijas sektoram; lauksaimniecībai; pārtikas apstrādei; transportam; veselības un izglītības sektoram; zemestrīces skartā reģiona atjaunošanai. 2003. gada 5. februārī Armēnija pievienojās [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]i. Joprojām kā viens no galvenajiem [[ārvalstu tiešie ieguldījumi|ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem]] saglabājas armēņu diaspora, kura finansē lielu daļu infrastruktūras un citu publisko objektu rekonstrukciju. 1994. gadā apstiprināja liberālu ārvalstu ieguldījumu likumu, bet 1997. gadā pieņēma [[privatizācija]]s likumu, kā arī izveidoja programmu valsts īpašumu privatizācijai. Joprojām aktuāla problēma ir [[bezdarbs]], kas 2015. gadā bija 18,5%.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.armstat.am/en/?nid=126&id=08010|title=Unemployment Armenia |publisher=Armenian Statistical Service of Republic of Armenia |date= |accessdate=2016-05-06}}</ref> To ietekmē arī tūkstošiem bēgļu no Kalnu Karabahas konflikta. [[ANO Attīstības programma]]s [[Tautas attīstības indekss|Tautas attīstības indeksā]] Armēnija 2015. gadā ieņēma 85. vietu, kas bija zemākais rādītāja [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] republiku vidū.<ref name="UNDP2015">{{tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=[[Human Development Report|HDRO (Human Development Report Office)]] [[ANO Attīstības programma|United Nations Development Programme]]|accessdate=14 December 2015}}</ref> 2015. gada ''[[Transparency International]]'' [[Korupcijas uztveres indekss|Korupcijas uztveres indeksā]] (CPI) Armēnija ieņēma 95. vietu 168 valstu vidū.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.transparency.org/cpi2015/results |title=CPI 2015 table |publisher=Transparency International |accessdate=2016-01-28 |archive-date=2017-07-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170729093708/https://www.transparency.org/cpi2015/results }}</ref> 2016. gada [[Ekonomiskās brīvības indekss|Ekonomiskās brīvības indeksā]] Armēnijai ir 54. vieta, priekšā tādām valstīm kā Francija, Portugāle un Itālija.<ref name="economic-index">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.heritage.org/Index/Ranking.aspx|title=Heritage Index of Economic Freedom|publisher=[[The Heritage Foundation]]|access-date={{dat|2016|09|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181224215130/https://www.heritage.org/index/ranking.aspx%20}}</ref> == Dabas aizsardzība == Armēnijā izveidoti 4 nacionālie parki, 3 valsts dabas rezervāti un 27 dabas liegumi: * nacionālie parki: ** [[Diližanas nacionālais parks]], ** [[Sevana nacionālais parks]], ** [[Arpi ezera nacionālais parks]], ** [[Arevikas nacionālais parks]]. * valsts dabas rezervāti: ** [[Hosrova rezervāts]], ** [[Šikahoga valsts rezervāts]], ** [[Erebuni valsts rezervāts]]. == Starptautiskā sadarbība == Armēnija ir vairāk nekā 35 dažādu starptautisku organizāciju dalībniece, kuru skaitā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]], [[Eiropas Padome]], [[Āzijas attīstības banka]], [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]] un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]. Piedalās [[Austrumu partnerība]]s programmā ar [[Eiropas Savienība]]s valstīm. == Kultūra == Armēņiem ir savs [[armēņu alfabēts|alfabēts]] un [[armēņu valoda|valoda]]. Alfabētu 405. gadā izveidoja [[Mesrops Maštocs]] un tajā ir 39 burti, trīs no tiem tika pievienoti [[Kilikija]]s periodā. === Sports === [[Attēls:Tsaghkadzor Olympic Sports complex.jpg|thumb|250px|Cahkadzoras olimpiskais sporta komplekss]] Armēnijā populārākie sporta veidi ir [[cīņas sports]], [[svarcelšana]], [[džudo]], [[futbols]], [[šahs]] un [[bokss]]. Armēnijas kalnainas apvidus piedāvā labas iespējas nodarboties ar [[kalnu slēpošana|slēpošanu]] un [[klinšu kāpšana|klinšu kāpšanu]]. Tā kā valstij nav izejas uz jūru, ar daļu no ūdens sporta veidiem var nodarboties tikai ezeros, galvenokārt [[Sevans|Sevanā]]. Augsto sasniegumu sportā starptautiskā līmenī Armēnija guvusi panākumus šahā, svarcelšanā un cīņas sporta veidos. Armēnija ir aktīva arī starptautiskajā sporta kopienā un ir pilntiesīga Eiropas Futbola asociāciju savienības ([[UEFA]]) un Starptautiskās Hokeja federācijas ([[IIHF]]) locekle. Tajā notiek vispasaules armēņu sporta spēles. Pirms 1992. gada armēņi olimpiskajās spēlēs piedalījās, pārstāvot [[Padomju Savienība|PSRS]]. Šīs komandas sastāvā iegūtas vairākas medaļas, pirmo no tām ieguva [[Hrants Šahinjans]], kurš [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Helsinkos vingrošanā ieguva divas zelta un vienu sudraba medaļu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.armenica.info/ Праздники и дни памяти Армении] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080313080328/http://armenica.info/ |date={{dat|2008|03|13||bez}} }} * [http://www.heraldicum.ru/armenia/history.htm Armēnijas vēsturiskie ģerboņi] {{ru ikona}} * [http://www.armenica.org/ History of Armenia — armenica.org] {{Eiropa}} {{Āzija}} {{NVS}} {{KDLO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Armēnija| ]] [[Kategorija:Eirāzija]] hzdjfrrx05gcjx2y10qh51vx6roxttz 0 2128 4456096 4361330 2026-04-18T16:47:41Z Meistars Joda 781 /* Juridiskais statuss */ 4456096 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Palestīnas valsti|Palestīna (nozīmju atdalīšana)|Palestīna}} {{Valsts infokaste | pilnais_valsts_nosaukums = Palestīnas Valsts | vietējais_nosaukums = {{val|ar|دولة فلسطين}}<br />''{{transl|ar|DIN|Dawlat Filasṭin}}'' | valsts_nosaukums = Palestīna | karoga_nosaukums = Palestīnas karogs | karoga_attēls = Flag of Palestine.svg | ģerboņa_nosaukums = Palestīnas ģerbonis | ģerboņa_platums = | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Palestine (Official).svg | kartes_attēls = State_of_Palestine_Lands_and_Claims.png | valsts_himna = | galvaspilsēta = {{unbulleted list | {{nowrap|[[Jeruzaleme]] {{small|(proklamētā)}}<ref name=Pagep161>{{grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/?id=NYszJtC66FAC&pg=PA161&dq=%22official+name%22+palestine+page&cd=1#v=onepage&q=|title=Middle East Review| author = Baroud, Ramzy|editor= Kogan Page|edition=27th| location = London | publisher= Kogan Page |year=2004| page = 161 | isbn=978-0-7494-4066-4}}</ref><ref name=Bissiop433>{{grāmatas atsauce |title=The World: A Third World Guide 1995–96 |url=https://archive.org/details/worldthirdworldg0000unse |editor= Bissio, Robert Remo |location=Montevideo |publisher=Instituto del Tercer Mundo |year=1995 |page=[https://archive.org/details/worldthirdworldg0000unse/page/443 443] |isbn=978-0-85598-291-1}}</ref>}} | {{nowrap|[[Rāmalla]] {{small|([[pārvaldes centrs]])}}}} }} | lielākā_pilsēta = [[Gaza]] | valsts_valodas = [[Arābu valoda|Arābu]] | valsts_iekārta = ''[[De jure]]'' parlamentāra demokrātija<br />''[[de facto]]'' pusprezidentāla sistēma | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Mahmūds Abāss]] (محمود عباس) | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva2 = [[Mohammads Mustafa]] (محمد مصطفى) | platība_km2 = 6220 |area_sq_mi = 2400 |area_footnote = <div style="padding-left:1.5em;white-space:nowrap;"><!-- -->{{unbulleted list | [[Rietumkrasts]]: 5860&nbsp;km{{smallsup|2}} | {{nbsp|3}}{{small|• [[Nāves jūra]]: 220&nbsp;km{{smallsup|2}}&nbsp;}}<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/we.html |title=CIA - The World Factbook |publisher=cia.gov |date= |accessdate=2012-09-01 |archive-date=2014-05-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140506164505/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/we.html }}</ref> | [[Gazas josla]]: 360&nbsp;km{{smallsup|2}}&nbsp;<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gz.html |title=CIA - The World Factbook |publisher=cia.gov |date= |accessdate=2012-09-01 |archive-date=2014-06-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140608204417/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gz.html }}</ref> }}</div> | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaits = 4 260 636 |density = 707,7/km{{smallsup|2}} | iedzīvotāju_skaits_rangs = 124. | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 |population_refugees = 7 428 260 |population_census_year = | IKP_PPP = {{nowrap|$11,95 miljardi}} | IKP_PPP_rangs = &ndash; | IKP_PPP_gads = 2008 | IKP_PPP_per_capita = $2900 | IKP_PPP_per_capita_rangs = &ndash; | neatkarības_iegūšana = Suverenitāte ir apstrīdēta | neatkarības_piezīme = ar [[Izraēla|Izraēlu]] | neatkarības_notikums = Neatkarības deklarācija | neatkarības_datums = 1988. gada 15. novembris | neatkarības_notikums2 = [[ANO Ģenerālā asambleja]] novērotāja valsts rezolūcija | neatkarības_datums2 = 2012. gada 29. novembris | neatkarības_notikums3 = Valsts statuss | neatkarības_datums3 = {{nowrap|''nav spēkā''&nbsp;<ref>[http://www.israelnationalnews.com/News/News.aspx/162844#.UO6JlEeWxol “the state of Palestine is occupied,” PA official said]</ref><ref name="Limitations">[https://archive.today/20130217023733/au.news.yahoo.com/world/a/-/world/15783743/palestine-name-change-shows-limitations/ Palestine name change shows limitations]: "Israel remains in charge of territories the world says should one day make up that state."</ref><!--end nowrap:-->}} | Gini_gads = |Gini_change = <!--increase/decrease/steady--> | Gini = <!--number only--> |Gini_ref = | Gini_rangs = | HDI_gads = 2007 |HDI_change = decrease <!--increase/decrease/steady--> | HDI = 0,731 <!--number only--> |HDI_ref = | HDI_rangs = 106. | valūta = Izraēlas šekelis (NIS){{nepieciešama atsauce|date=October 2012}} | valūtas_kods = ILS |country_code = PLE | laika_zona = &nbsp; | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = &nbsp; | utc_offset_DST = +3 | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 970 | domēns = [[.ps]] }} [[Attēls:Palestine (Zones A+B) (-claimed), administrative divisions - de - colored.svg|thumb|270px|Palestīnas valsts administratīvais iedalījums]] '''Palestīnas Valsts''' ({{val|ar|دولةفلسطين}}, ''Daulat Filastin''; {{val|en|State of Palestine}}) ir daļēji atzīta pašpasludināta valsts, kuru kā "Arābu valsti" 1947. gada 29. novembra [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] rezolūcija 181/II paredzēja [[Osmaņu impērija]]i atņemtajā [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Lielbritānijas mandātteritorijā Palestīnā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/United_Nations_General_Assembly_Resolution_181|title=United Nations General Assembly Resolution 181 - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2025-09-04|language=en}}</ref> 1994. gadā Izraēlas valdība atļāva Palestīnas Valstī izveidot [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu pašpārvaldi]]. Par pilnvērtīgu starptautisku subjektu Palestīnas Valsts var kļūt tikai tad, kad tā politiski un ekonomiski kontrolēs savu teritoriju (šobrīd tā ir Izraēlas protektorāts), būs nospraustas robežas, un to atzīs visas [[ANO Drošības padome]]s valstis. == Vēsture == Teritorijas nosaukumu "Sīrijas Palestīna", kas radies no Palestīnas dienvidu piekrastes seno pamatiedzīvotāju [[Filistieši|filistiešu]] vārda, kā administratīvu vienību sāka lietot [[Senā Roma|romieši]]. Taču šis termins kā vispārīgs apzīmējums lietots arī agrāk, piemēram, to pieminēja [[Hērodots]].<ref name="Masalha2018">{{grāmatas atsauce|last=Masalha|first=Nur|author-link=Nur Masalha|title=Palestine: A Four Thousand Year History|url=https://books.google.com/books?id=eNvVAQAACAAJ|date=15 August 2018|publisher=[[Zed Books]]|page=22|isbn=978-1-78699-273-4}}</ref> Tomēr vēl 20. gadsimta sākumā ar palestīniešiem galvenokārt saprata ebrejus, kamēr daudzi Palestīnas arābi šo britu atjaunoto nosaukumu nepieņēma un prasīja saukt teritoriju par Dienvidsīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeevgalili.com/2005/04/9673|title=מה בין פלסטין לפלשתינה (א"י)|last=גלילי|first=זאב|website=היגיון בשיגעון|access-date=2025-09-04|date=2005-04-01|language=he-IL}}</ref> 1947. gada ANO rezolūcija 181/II Palestīnā paredzēja izveidot divas valstis: [[Izraēla|ebreju]] un arābu, piešķirot ebreju valsts izveidei 56% no mandātteritorijas (kur dzīvoja 499 000 ebreju un 510 000 palestīniešu), 14 100 km² platībā; savukārt arābu valstij piešķīra 43% teritorijas (ko apdzīvoja 95 000 ebreju un 549 000 palestīniešu). 1% atstāja [[Jeruzaleme]]s brīvpilsētai (''corpus seperatum''), ko apdzīvoja 59 690 ebreju un 105 540 palestīniešu. Ebreju vadība ANO plānu pieņēma, taču Palestīnas arābus tas neapmierināja un tāpēc tika pasludināta tikai ebreju Izraēlas valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thecollector.com/british-controlled-mandatory-palestine/|title=British-Controlled Mandatory Palestine (1920–1948): A History|last=Shvangiradze|first=Tsira|website=TheCollector|access-date=2025-09-04|date=2024-05-27|language=en}}</ref> [[Ēģipte]]s, [[Sīrija]]s, [[Libāna]]s, [[Irāka]]s un [[Jordānija]]s iebrukuma un tam sekojošā [[Izraēlas neatkarības karš|Izraēlas neatkarības kara]] dēļ arābu valsts tā arī netika proklamēta un tās teritorija tika sadalīta starp Izraēlu, Ēģipti un Jordāniju. Kara dēļ apmēram 750 tūkstošu palestīniešu un 260 tūkstošu ebreju bija spiesti bēgt vai emigrēt no pretinieku kontrolētajām teritorijām. 1948. gadā Ēģiptē tika izveidota Vispalestīnas valdība, tomēr tai nebija faktiskas varas pat Ēģiptes okupētajā [[Gazas josla|Gazas joslā]]. Par valdības vadītāju drīz ievēlēja Jordānijas karali.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Colonial effects : the making of national identity in Jordan|url=http://archive.org/details/colonialeffectsm0000mass_s9i2|publisher=New York : Columbia University Press|date=2001|isbn=978-0-231-12322-8|first=Joseph Andoni|last=Massad}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jpress.org.il/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_TAUEN&Type=text/html&Locale=english-skin-custom&Path=PLS/1948/12/14&ChunkNum=-1&ID=Ar00106&PageLabel=1|title=Article - JERICHODECLA 'RATION '(W»i*i h|website=www.jpress.org.il|access-date=2025-09-04}}</ref> 1959. gadā tā tika izformēta. 1964. gadā Jordānijas kontrolētajā Rietumkrastā izveidoja [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija|Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju]] (PAO), kura pasludināja par savu mērķi vienotas Palestīnas izveidi un Izraēlas likvidāciju un ar arābu valstu atbalstu veica terora aktus Izraēlā. 1967. gadā Izraēla, juzdama, ka nespēs pastāvīgi izturēt šo teroru, [[Sešu dienu karš|pirmā uzbruka]] pret to izveidotajai arābu valstu militārajai savienībai, kura bija sākusi Izraēlas daļēju blokādi,<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.history.com/topics/middle-east/six-day-war|title=Six-Day War|work=HISTORY|access-date=2025-09-04|language=en}}</ref> un guva uzvaru, okupējot visas Arābu valstij paredzētās teritorijas.<ref name=":0" /> 1968.-1971. gadā palestīnieši sāka veikt demonstratīvus terora aktus arī pret Jordāniju, kas noveda pie īsa kara starp Sīriju un PAO no vienas puses un Jordāniju no otras. PAO tika padzīta no Jordānijas uz Libānu, kur tā savukārt izraisīja pilsoņu karu un 1982. gadā tika padzīta uz [[Tunisija|Tunisiju]]. 1974. gadā Arābu līga atzina PAO par Palestīnas arābu vienīgo likumīgo pārstāvi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.history.com/topics/middle-east/plo|title=PLO|work=HISTORY|access-date=2025-09-04|language=en}}</ref> Izraēla sāka veidot okupētajās teritorijās ebreju apdzīvotus ciematus, kas pārkāpj okupācijas situācijai paredzētās [[starptautiskās tiesības]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Poissonnier|first=Ghislain|last2=David|first2=Eric|date=2020-01-01|title=Israeli Settlements in the West Bank, a War Crime ?|url=https://journals.openedition.org/revdh/7613|journal=La Revue des droits de l’homme. Revue du Centre de recherches et d’études sur les droits fondamentaux|language=en|issue=17|doi=10.4000/revdh.7613|issn=2264-119X}}</ref> lai gan Izraēla un reizēm arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (atkarībā no tābrīža valdības) apgalvo, ka šai gadījumā tas nav piemērojami.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-50468025|title=US says Israeli settlements are no longer illegal|access-date=2025-09-04|date=2019-11-18|language=en}}</ref> Uz 2023. gadu Rietumkrastā Izraēlas kolonistu populācija bija ap 500 tūkstoši,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/world-nation/story/2023-02-02/israeli-settler-population-west-bank-surpasses-500000|title=Jewish settler population in the West Bank surpasses half a million|last=Press|first=TIA GOLDENBERG Associated|website=Los Angeles Times|access-date=2025-09-04|date=2023-02-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/arab-israeli-conflict/growth-rate-of-settlements-plummets-to-all-time-low-678817|title=Growth rate of settlements plummets to all-time low {{!}} The Jerusalem Post|website=The Jerusalem Post {{!}} JPost.com|access-date=2025-09-04|date=2021-09-05|language=en}}</ref> kā arī vēl ap 220 tūkstoši [[Austrumjeruzaleme|Austrumjeruzalemē]].<ref name=":2" /> Palestīnieši jau ilgstoši ir aicinājuši likvidēt visas apmetnes, apgalvojot, ka ebreju klātbūtne padara gandrīz neiespējamu neatkarīgas Palestīnas valsts izveidi.<ref name=":1" /> 1988. gada 15. novembrī augstākās padomdevējas struktūras Palestīnas nacionālās padomes sesijā [[Alžīrija|Alžīrijā]] proklamēja Palestīnas Valsti, nedeklarējot precīzas tās robežas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.un.org/en/A/RES/43/117|title=Document Viewer|website=docs.un.org|access-date=2025-09-04}}</ref> To nekavējoties atzina arābu valstis, un ANO nolēma turpmāk PAO vietā lietot terminu "Palestīna", lai gan nepiekrita atzīt Palestīnu par ANO locekli.<ref name=":3" /> 1991. gadā [[Līča karš|Persijas līča kara]] dēļ palestīnieši tika izraidīti arī no [[Saūda Arābija]]s un [[Kuveita]]s, jo nostājās Irākas pusē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/archive/opinions/1990/08/26/why-arafat-backed-saddam/904a9366-c1e0-4294-ab64-1391b0e3b452/|title=Opinion {{!}} WHY ARAFAT BACKED SADDAM|work=The Washington Post|access-date=2025-09-04|date=1990-08-26|issn=0190-8286|language=en}}</ref> 1994. gadā Izraēlas valdība [[Oslo vienošanās]] ietvaros vēl neanektētajā Palestīnas teritorijā atļāva izveidot [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīniešu pašpārvaldi]] un atļāva PAO un tās vadītājam [[Jāsirs Arafāts|Arafātam]] ierasties Gazā. Tajā pašā laikā līdz tam pastāvējušās PAO pārstāvniecības citās valstīs turpināja darboties kā Palestīnas Valsts vēstniecības. 2005. gadā Izraēla izbeidza Gazas joslas okupāciju, izvedot savu karaspēku un likvidējot ebreju apdzīvotos ciematus tajā. Konflikts starp diviem palestīniešu grupējumiem — Arafāta vadīto [[Fatah]] un [[Hamās]] — 2007. gadā noveda pie PAO varas asiņainas krišanas Gazā un tās pārvēršanos par atsevišķu politisku veidojumu. Ja palestīniešu pašpārvalde, kura pārcēlās uz [[Rāmalla|Rāmallu]] Rietumkrastā, saglabāja agrāko starptautisko leģitimitāti un minimālas attiecības ar Izraēlu, neatsakoties pie tam no ierobežota terora atbalstīšanas, tad ''Hamās'' un to atbalstošie Gazas joslas grupējumi izvēlējās atklātas konfrontācijas ceļu un starp Gazas joslu un Izraēlu regulāri notika savstarpējas apšaudes ar raķetēm un citiem ieročiem. Kulmināciju sadursmes sasniedza 2023. gadā, kad ''Hamās'' kaujinieki iebruka Izraēlā, veicot masu slepkavības, izvarošanas un citus noziegumus, un sagrāba vairākus simtus ķīlnieku.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Dannenbaum|first=T.|last2=Dill|first2=J.|date=2024|title=International law in Gaza: belligerent intent and provisional measures|url=https://ora.ox.ac.uk/objects/uuid:9f903ef4-702f-4391-ab59-4e7506124964|journal=American Journal of International Law|language=English|volume=118|issue=4|issn=0002-9300}}</ref> [[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas prettrieciens]] izrādījās neefektīvs, un neraugoties uz ilgstošo daļējo Gazas joslas okupāciju, Izraēla divu gadu laikā nespēja pat gāzt ''Hamās'' varu sektorā. Šis karš novedis pie humanitārās krīzes, kurā sagrauts vairums mājokļu un sektoram piegādātās humanitārās kravas bieži nesasniedz adresātus, bet nonāk galvenokārt ''Hamās'' un viņu atbalstītāju rokās. Bojā gājuši desmiti tūkstošu sektora iedzīvotāju, kuru skaits nav pat aptuveni nosakāms, jo visu viņu statistiku ziņo ''Hamās'', neizvairoties no dezinformācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tabletmag.com/sections/news/articles/how-gaza-health-ministry-fakes-casualty-numbers|title=How the Gaza Ministry of Health Fakes Casualty Numbers|website=Tablet Magazine|access-date=2025-09-04|date=2024-03-07|language=en}}</ref> Palestīniešu bēgļu reputācija tuvējās valstīs arī nepieļauj viņu masveida evakuāciju uz kādu no tām, un Ēģipte uzbūvējusi sienu, lai nepieļautu palestīniešu nekontrolētu iekļūšanu tajā. Iedzīvotāju bēgšanu bloķē arī ''Hamās''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mako.co.il/news-military/6361323ddea5a810/Article-714b6067911ab81026.htm|title=N12 - חמאס יוצר מצג שווא - ומונע את פינוי האוכלוסייה דרומה {{!}}...|website=N12|access-date=2025-09-04|date=2023-11-05}}</ref> Arābu valstis 2025. gada vasarā piedāvāja atjaunošanas plānu, kurā ''Hamās'' kontrole pār sektoru tiktu nomainītu ar Arābu līgas valstu kontroli un Rietumkrasta palestīniešu administrācijas dalību, tomēr to nepieņēma ASV un Izraēla, uzskatot par nereālistisku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makorrishon.co.il/news/820466/|title=&quot;מתעלמת מהמציאות&quot;: ישראל וארה&quot;ב דוחות את התוכנית המצרית לעזה|website=מקור ראשון|access-date=2025-09-04|date=2025-03-05|language=he-IL}}</ref> == Juridiskais statuss == [[Attēls:Palestine recognition only.svg|thumb|300px|[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|Palestīnas Valsts suverenitātes atzīšanas]] pašreizējais statuss. {{Legend|#111B11|Palestīnas Valsts}}{{Legend|#007f24|Palestīnu atzinušās valstis}}{{Legend|#b9b9b9|Valstis, kas neatzīst Palestīnas suverenitāti}}]] Līdz 2025. gada septembrim Palestīnas Valsti bija [[Palestīnas starptautiskā atzīšana|atzinusi]] 151 valsts,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Francijas vadībā vēl vairākas valstis atzinušas Palestīnu |url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120088516/francijas-vadiba-vel-vairakas-valstis-atzinusas-palestinu |website=delfi.lv}}</ref> tā ir [[Arābu valstu līga]]s dalībniece. Tai ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] novērotājvalsts statuss, jo Palestīnas Valsti neatzīst [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas ir [[ANO Drošības padome|Drošības Padomes]] pastāvīgā dalībvalsts ar [[veto]] tiesībām, kā arī daļa [[Eiropas Savienība|ES]] valstu un [[Japāna]]. Latvija un [[Igaunija]] 2025. gada vasarā apstiprināja, ka Palestīnas Valsts atzīšana joprojām neietilpst to plānos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-arlietu-ministrija-palestinas-valsts-atzisana-patlaban-nav-latvijas-valdibas-darba-kartiba.a608802/|title=Ārlietu ministrija: Palestīnas valsts atzīšana patlaban nav Latvijas valdības darba kārtībā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-04|language=lv}}</ref> 2025. gada 12. septembrī [[ANO Ģenerālā asambleja]] ar 142 balsīm par (arī [[Latvija]]), 10 balsīm pret ([[Argentīna]], [[ASV]], [[Izraēla]], [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]], [[Nauru]], [[Palau]], [[Papua-Jaungvineja]], [[Paragvaja]], [[Tonga]], [[Ungārija]]), 12 atturējās (Albānija, Čehija, Dienvidsudāna, Ekvadora, Etiopija, Fidži, Gvatemala, Kamerūna, Kongo DR, Moldova, Samoa, Ziemeļmaķedonija), atbalstīja Francijas un Saūda Arābijas sagatavoto aicinājumu panākt divu valstu risinājumu Izraēlas un palestīniešu konfliktā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.09.2025-ano-generala-asambleja-nobalso-par-rezoluciju-divu-valstu-risinajumam-izraelas-un-palestiniesu-konflikta.a614258/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin ANO Ģenerālā asambleja nobalso par rezolūciju divu valstu risinājumam Izraēlas un palestīniešu konfliktā] lsm.lv 2025. gada 13. septembrī</ref> 21. septembrī Lielbritānija, Kanāda, Austrālija un Portugāle paziņoja, ka oficiāli atzīst Palestīnas valsti, pamatojot to ar vēlmi panākt kara Gazas joslā izbeigšanu un veicināt ilgstošu mieru starp palestīniešiem un Izraēlu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2025-izraela-un-asv-kritize-palestinas-valsts-atzisanu.a615248/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla un ASV kritizē Palestīnas valsts atzīšanu] lsm.lv 2025. gada 22. septembrī</ref> === Valstis, kas nav atzinušas Palestīnas valsti === {|cellpadding="2" |----- | {{USA}} || {{Izraēla}} ||{{Mjanma}} || {{Šveice}}|| |----- | {{Austrija}} || {{Jaunzēlande}} || {{Moldova}} || {{Tonga}} || |----- | {{Dānija}}|| {{Latvija}} || {{Tuvalu}}||{{Vācija}}|| |----- | {{Eritreja}} ||{{Lietuva}}||{{Nauru}}|| {{Zālamana Salas}}|| |----- | {{Fidži}} || {{Kamerūna}}||{{Nīderlande}}|| {{Ziemeļmaķedonija}} |----- | {{Grieķija}} || {{Kiribati}}|| {{Palau}} |----- | {{Horvātija}}||{{Dienvidkoreja}}|| {{Panama}} |----- | {{Igaunija}}||{{Lihtenšteina}}|| {{Samoa}} |----- | {{Itālija}}|| {{Māršala Salas}}||{{Singapūra}}|| |----- | {{Japāna}}||{{Mikronēzija}} ||{{Somija}}|| |----- |} === Dalība ANO === [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālā asambleja]] savā 1988. gada 15. decembra rezolūcijā 43/177 tikai fiksēja Palestīnas Valsts pašproklamēšanas faktu, un nolēma turpmāk PAO pārstāvniecību ANO (kurai ir novērotāju statuss) dēvēt par Palestīnas delegāciju "nemazinot PAO novērotāju statusu un funkcijas ANO sistēmā". 2011. gada 22. septembrī [[Palestīniešu pašpārvalde]]s prezidents Mahmuds Abass iesniedza oficiālu lūgumu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) ģenerālsekretāram Banam Kimūnam uzņemt Palestīnu par pilnvērtīgu ANO dalībvalsti 1967. gada 4. jūnija robežās<ref>Palestīniešu pašpārvalde piekritusi robežu kompromisam ar Izraēlu, samierinoties, ka 1948. gada karā okupētās palestīniešu zemes, ko Izraēla anektējusi, paliek tās sastāvā.</ref> ar galvaspilsētu Kudsu (Jeruzalemi).<ref name="nosaukums-1">[http://www.delfi.lv/news/world/other/abass-iesniedz-oficialu-lugumu-palestinas-valsti-uznemt-ano.d?id=40805613 Abass iesniedz oficiālu lūgumu Palestīnas valsti uzņemt ANO // BNS | www.DELFI.lv | 23. septembris 2011.]</ref> [[Eiropas Parlaments]] 2011. gada 29. septembrī apstiprinātā rezolūcijā nosauca Palestīnas valstiskuma atzīšanas centienus par likumīgiem un norādīja, ka risinājums jārod tuvākā gada laikā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/ep-atbalsta-palestinas-valsti-un-jeruzalemi-ka-divu-valstu-galvaspilsetu.d?id=40898193 EP atbalsta Palestīnas valsti un Jeruzalemi kā divu valstu galvaspilsētu // www.DELFI.lv | 29. septembris 2011.]</ref> Savukārt ASV Kongress 1. oktobrī nobloķēja 200 miljonu ASV dolāru (172 miljoni eiro) vērto palīdzības programmu palestīniešu pašpārvaldei, tā reaģējot uz mēģinājumu panākt Palestīnas valsts uzņemšanu ANO.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/asv-kongress-soda-palestinas-pasparvaldi-par-uzstasanos-ano-bloke-palidzibas-programmu.d?id=40939863 ASV Kongress soda Palestīnas pašpārvaldi par uzstāšanos ANO: bloķē palīdzības programmu // www.DELFI.lv | 01. oktobris 2011.]</ref> 2011. gada 5. oktobrī [[UNESCO]] izpildkomiteja ieteica uzņemt Palestīnu pilntiesīgas valsts statusā. Ierosinājumu atbalstīja 40 UNESCO izpildkomitejā pārstāvētās valstis, četras balsoja pret, bet 14 atturējās. Pret rezolūciju balsoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Vācija]], [[Rumānija]] un [[Latvija]].<ref>[http://www.irir.lv/2011/10/6/latvija-unesco-balso-pret-palestinas-uznemsanu Latvija UNESCO balso pret Palestīnas uzņemšanu // IR. 06.10.2011.]</ref> == Palestīnas kartes == <gallery> MiddleEast.A2003031.0820.250m.jpg| 1759 map Holy Land and 12 Tribes.jpg|1759 Modern Palestine, Illustrated atlas, and modern history of the World, 1851.jpg|1851 1864 Johnson Map of Israel, Palestine, or the Holy Land - Geographicus - Palestine-j-64.jpg|1864 Map of Palestine in Russian, a. 1900.jpg|1900 Palestine according to Eusbius and Jerome - Smith 1915.jpg|1915 BritishMandatePalestine1920.png|1920 Palestine south 1924.jpg|1924 Palestina 1946.jpg|1946 UN Partition Plan Palestine.png|1947 </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://worldstatesmen.org/Palestinian_National_Authority.htm Palestinian National Authority] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20160304211357/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=163&Itemid=25 Benijs Moriss, Arābu un Izraēlas pretstāve] * [https://web.archive.org/web/20080323010252/http://www.gush-shalom.org/archives/compare_eng.html A Comparison Of Three Drafts For An Israeli-Palestinian Peace Agreement] {{en ikona}} * [https://www.webarchive.org.uk/wayback/archive/20080328220637/http://www.fco.gov.uk/servlet/Front?pagename=OpenMarket/Xcelerate/ShowPage&c=Page&cid=1007029394365&a=KCountryProfile&aid=1038488927273 British Foreign & Commonwealth office on Palestine] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20030723022550/http://www.palestine-studies.org/final/en/index.html Institute for Palestine Studies] {{en ikona}} * [http://www.rand.org/palestine/ Rand Corporation Palestine Project] {{en ikona}} * [http://www.reut-institute.org/Default.aspx?SubjectId=68/ Reut Institute Analysis on Israeli — Palestinian Negotiations] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220704062721/http://www.reut-institute.org/Default.aspx?SubjectId=68%2F |date={{dat|2022|07|04||bez}} }} {{en ikona}} * [https://archive.today/20071021061708/http://www.press.umich.edu/titleDetailDesc.do?id=290383 ''Overcoming Zionism: Creating a Single Democratic State in Israel/Palestine''] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Neatzītās valstis]] [[Kategorija:Palestīna]] m2rx98k4s5h7w2wiwdvrekhfmnfb3zl 0 3368 4456091 4347084 2026-04-18T16:38:56Z Bendžamins 76862 /* Lielākās pilsētas */ 4456091 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kanzasa | official_name = ''Kanzas'' | other_name = | settlement_type = ASV štats | image_skyline = Kansas Summer Wheat and Storm Panorama.jpg | imagesize = | image_caption = Kanzasas ainava | image_flag = Flag of Kansas.svg | flag_size = 120px | image_seal = Seal of Kansas.svg | seal_size = 80px | nickname = Saulespuķu štats<br />(''The Sunflower State'') | motto = ''Ad astra per aspera'' | anthem = | capital = [[Topīka]] | largest_city = [[Vičita]] | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Kansas in United States.svg | mapsize = | map_caption = Kanzasas atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] | established_title = Dibināts | established_date = 1861. gada 29. janvārī (34. ASV pavalsts) | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = Gubernators | leader_name = [[Lora Kellija]] ([[ASV Demokrātu partija|D]]) | leader_title1 = Vicegubernatore | leader_name1 = [[Deivids Tolends]] ([[ASV Demokrātu partija|D]]) | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 213100 | area_land_km2 = 211754 | area_water_km2 = 1346 | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 2940865 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = baltie — 75,6%<br />melnādainie — 5,7%<br />aziāti — 2,9%<br />[[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]] — 1,1% | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = [[protestanti]] — 57%<br />[[katoļi]] — 18%<br />nereliģiozi — 20% | utc_offset = | website = {{URL|http://portal.kansas.gov/}} | footnotes = }} '''Kanzasa''' ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV štats|štatiem]], atrodas Vidējo rietumu reģionā. Kanzasas [[galvaspilsēta]] ir [[Topīka]]. Kanzasa robežojas ar [[Kolorādo]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Nebraska]]s un [[Oklahoma]]s štatiem. Kanzasā, Osbornas grāfistē, atrodas [[Ziemeļamerika]]s ģeogrāfiskais centrs, kā arī ASV pamatdaļas (t.i. bez [[Aļaska]]s un [[Havajas|Havaju]] štatiem) ģeogrāfiskais centrs, kurš atrodas Smita grāfistē. == Vēsture == ASV ieguva Kanzasas austrumu daļu 1803. gada Luiziānas pirkuma rezultātā, bet 1845. gadā nelielu daļu pēc Teksasas aneksijas. 1861. gada 29. janvārī kļuva par 34. ASV pavalsti. <gallery> Nouvellefrance-V2.jpg|Jaunās Francijas teritorija 18. gadsimtā Viceroyalty of the New Spain 1800 (without Philippines).png|Jaunās Spānijas teritorija (1800) U.S. Territorial Acquisitions.png|Kanzasas pakāpeniska iekļaušana ASV (1803-1845) </gallery> == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.census.gov/quickfacts/fact/table/KS/PST045219|title=U.S. Census Bureau QuickFacts: Kansas|website=www.census.gov|access-date=16.03.2022}}</ref> |- |1 |[[Vičita]] |397 532 |- |2 |[[Overlendpārka]] |197 238 |- |3 |[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] |156 607 |- |4 |[[Ouleita]] |141 290 |- |5 |[[Topīka]] |126 587 |- |6 |[[Lorensa (Kanzasa)|Lorensa]] |94 934 |- |7 |[[Šonī (Kanzasa)|Šonī]] |67 311 |- |8 |[[Leneksa]] |57 434 |- |9 |[[Manhatana (Kanzasa)|Manhatana]] |54 100 |- |10 |[[Salaina]] |46 889 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV štati]] [[Kategorija:Kanzasa| ]] ly4cosy2ncmdfojb7z5qsks764vshan 0 3594 4456310 3818487 2026-04-19T08:58:49Z CommonsDelinker 1319 Attēls "The_C_Programming_Language_logo.svg" aizvietots ar "C1stEdition.svg" (iemesls:"[[:c:COM:Duplicate|Duplicate]]: Exact or scaled-down duplicate: [[:c::File:C1stEdition.svg|]]"). 4456310 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|programmēšanas valodu|C (nozīmju atdalīšana)|C}} {{Programmēšanas valodas infokaste | name = C | logo = [[Attēls:C1stEdition.svg|200px]] | caption = | image = [[Attēls:Gedit hello world.png|235px]] | caption2 = | file_ext = | paradigm = {{vikidati|properties|linked|P3966}} | released = 1972. gadā | author = | developer = {{vikidati|properties|linked|P178}} | latest_release_version = | latest_release_date = | latest_test_version = | latest_test_date = | typing = | implementations = | dialects = | influenced by = {{vikidati|properties|linked|P737}} | influenced = | operating system = {{vikidati|properties|linked|P306}} | license = | working_state = | website = }} '''C''' ir standartizēta [[programmēšanas valoda]]. To 1972. gadā izmantošanai [[UNIX]] [[operētājsistēma|operētājsistēmā]] izstrādāja [[Kens Tomsons]] un [[Deniss Ričijs]], kurš tobrīd strādāja ''AT&T [[Bell Labs]]''. Nosaukumu "C" tā ieguvusi, jo burts pirms tā "B" jau bijis aizņemts — bija programmēšanas valoda [[B (programmēšanas valoda)|B]]. Kopš tā laika tā ir izplatījusies arī uz daudzām citām operētājsistēmām un ir viena no visplašāk izmantotajām programmēšanas valodām. Valoda C tiek augstu vērtēta tās efektivitātes dēļ, un tā ir vispopulārākā valoda, ko izmanto [[sistēmas programmatūras]] izstrādē. C un ar to saistīto valodu [[C++]] plaši izmanto [[lietojumprogramma|lietojumprogrammu]] izstrādē. Lai gan valoda nav radīta iesācējiem, to plaši izmanto [[datorzinātne]]s apmācībai. C struktūru raksturo tuvums datora uzbūves pamatprincipiem, un C komandas cieši pārklājas ar datora elementārajām pamatfunkcijām, tipiski izmantojot tīri aritmētikas funkcijas atmiņas adresēšanai, nekontrolējot un neierobežojot programmētāju, kas padara to īpaši piemērotu programmām, kas tieši saistītas ar datora 'dzelžu' kontrolēšanu, kā arī [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] un [[Dzinis|dziņu]] realizēšanu. Šīs pašas īpašības savukārt rada lielu iespēju neievēroti ieviesties kļūdām, piemēram, liela daļa drošības 'caurumu' ir radusies [[C virkņu apstrāde|C standarta simbolu virkņu apstrādes]] bibliotēku dēļ, kuras, rakstot atmiņā, nepārbauda, vai rezervētajā apgabalā pietiek vietas, un tādējādi ļauj uzbrucējam veikt patvaļīgas darbības. == C standarta bibliotēka == {{pamatraksts|C standarta bibliotēka}} C standarta bibliotēku nosaka [[ANSI C]] standarts.<ref name="c99io">{{grāmatas atsauce | publisher= ISO/IEC | year= 1999 | title= ISO/IEC 9899:1999(E): Programming Languages - C | volume= §7.19.1 para 1}}</ref> Tas tika izstrādāts vienā laikā ar [[POSIX C bibliotēka]]s standartu, kas iekļauj vēl papildu funkcionalitāti. Tā kā ANSI C standartu vēlāk pieņēma arī [[Starptautiskā standartizācijas organizācija]] (ISO), to mēdz dēvēt arī par ISO C bibliotēku. C standarta bibliotēka ietver [[makrodefinīcija]]s, [[datu tips|datu tipu]] definīcijas un biežāk nepieciešamās funkcijas [[virkne|virkņu]] apstrādei, matemātiskiem aprēķiniem, [[Ievade/izvade|ievades/izvades]] apstrādei, [[atmiņas pārvaldība]]i un piekļuvei dažādiem [[operētājsistēma]]s servisiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/technology/C-computer-programming-language | title= C | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.open-std.org/jtc1/sc22/wg14/ | title= ISO/IEC JTC1/SC22/WG14 - C | publisher= open-std.org | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.c-faq.com/ | title= comp.lang.c Frequently Asked Questions | publisher= c-faq.com | language= en}} {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:C (programmēšanas valoda)| ]] 4f9hs8h91aizkmpyjd1l5v1coi4o62s 0 5855 4456193 4425135 2026-04-18T19:52:08Z MC2013 40125 4456193 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šauļi | official_name = ''Šiauliai'' | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 275 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2 |image1 = Siauliu katedra is sono 2009.jpg |image2 = Auksinis_berniukas.jpg |image3 = Hill of Crosses 1, Siauliai, Lithuania.JPG |image4 = Ayuntamiento_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_02.JPG |image5 = Rekyvos ezeras.jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Šiauliai.svg | image_shield = Siauliai city COA.gif | pushpin_map = Lietuva | pushpin_label_position = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|Apriņķis]] | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1589 | area_total_km2 = 81 | population_as_of = 2019 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 100739 | population_density_km2 =auto |timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] |utc_offset=+2 |timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] |utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 55 | lats = 20 | latNS = N | longd = 23 | longm = 19 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 127 | website = {{URL|http://www.siauliai.lt/}} }} '''Šauļi''' ({{val|lt|Šiauliai}}, vēsturiski {{val|yi|שאַװל (Šavl)}}, {{val|ru|Шавли}}, {{val|pl|Szawle}}, {{val|de|Schaulen}}) ir pilsēta [[Lietuva]]s ziemeļos, 210 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Viļņa]]s, 160 kilometrus uz austrumiem no [[Klaipēda]]s un 128 kilometrus uz dienvidiem no [[Rīga]]s. Ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atsevišķas pašvaldības un [[Šauļu rajona pašvaldība|rajona pašvaldības]] centrs. Pilsētas dienvidos ir liels [[Rēkīva ezers]], uz ziemeļiem no tā — Marģu dīķis, pilsētas ziemeļos — Talšas ezers, tālāk uz ziemeļiem — Ginkūnu ezers. Šauļi ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls — dzelzceļš uz Rīgu, Viļņu, [[Kauņa|Kauņu]]. Pilsētas centrā atrodas Tirgus laukums, aiz kura — pilsētas parks. Lielākais pilsētā ir Salduves parks pie Salduves pakalna. Otrā ezera krastā — vecā kapsēta. Pilsētas dienvidaustrumos ir lidosta, kurā atrodas [[NATO]] spēku aviācijas bāze, kas veic Baltijas valstu gaisa patrulēšanu. == Vēsture == Šauļi izveidojušies netālu no seno [[zemgaļi|zemgaļu]] [[Saules pilskalns|Saules pilskalna]] un svētvietas, šobrīd pazīstamas kā [[Krusta kalns pie Šauļiem|Krusta kalns]]. Par Šauļu pirmo pieminēšanu rakstos uzskata 1236. gada 22. septembri, kad notika [[Saules kauja]], kaut arī nav precīzi zināms, ka tā notikusi pie pilsētas. 1589. gadā Šauļiem piešķīra [[Magdeburgas tiesības]]. Tomēr 17. un 18. gadsimtā Šauļi [[Poļu—zviedru kari|Poļu-zviedru karu]] un [[mēris|mēra]] epidēmijas dēļ panīka. Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas-Lietuvas dalīšanas]] Šauļi nokļuva [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. 19. gadsimtā pilsēta izveidojās par tekstilrūpniecības centru. Kopš 1874. gada cauri Šauļiem gāja [[dzelzceļa līnija Liepāja—Romni]]. 1909. gadā vairāk kā puse pilsētas iedzīvotāju bija [[ebreji]]. 1915. gadā cauri Šauļiem uzbūvēta [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte]]. Pilsēta smagi cieta abos pasaules karos. [[Lietuvas Brīvības cīņas|Lietuvas Brīvības cīņu]] laikā Šauļi bija [[boļševiki|boļševiku]] atbalsta bāze — 1919. gada 1. janvārī varu pilsētā sagrāba vietējie komunisti. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika nopostīti 65% pilsētas ēku, bet [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā — 80% ēku. == Cilvēki == Šauļos dzimuši: * [[Alma Adamkiene]] (''Alma Adamkienė'', 1927—2023), Lietuvas pirmā lēdija * [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis'', 1937—2022) — aktieris * [[Viktorija Čmilīte-Nilsena|Viktorija Čmilīte]] (''Viktorija Čmilytė'', 1983) — šahiste * [[Deimante Daulīte]] (''Deimantė Daulytė'', 1989) — šahiste * [[Roberts Javtoks]] (''Robertas Javtokas'', 1980) — basketbolists * [[Mindaugs Žukausks]] (''Mindaugas Žukauskas'', 1975) — basketbolists *[[Vītauts Gaļinauskas]] — riteņbraucējs == Sports == * [[KK Šiauliai]] — [[basketbols|basketbola]] klubs * [[FC Gintra]] — [[futbols|futbola]] klubs * [[FA Šiauliai]] — [[futbols|futbola]] klubs (un Akademija) * [[FC Šiauliai]] - bijušais [[futbols|futbola]] klubs (2004–2016) * Centrālais stadions == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šauļi| ]] 4w4p84oqaq7biwv6n85b95k1vyhin0v 0 6141 4456074 4307550 2026-04-18T16:07:34Z Pirags 3757 /* Kurzeme 20. gadsimtā */ kaujas tieši nebija ziemeļu un rietumu daļā 4456074 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] Jau no aizvēsturiskiem laikiem Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bijusi pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, tad katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme veido daļu no [[Latvija|Latvijas Republikas]], ko 1940.-1991. bija anektējusi [[Padomju Savienība|PSRS]]. Ļoti smagi Kurzeme cieta abos [[Pasaules karš|pasaules karos]]. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] 6u4tmff5yj1rp55qiz8ozfuzioxkvpw 4456108 4456074 2026-04-18T17:12:53Z Pirags 3757 /* Kurzeme 20. gadsimtā */ pap 4456108 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] Jau no aizvēsturiskiem laikiem Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bijusi pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, tad katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemē dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). Vāciešu īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. Kurmāles pagastā vāciešu īpatsvars bija 37%, Planicas pagastā 30%, Cēres pagastā 27%, Kazdangas un Kalvenes pagastos 17%, bet Padures pagastā 16%. Žīdi veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. Krievi (1,4%) un poļi (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet leiši (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija luterāņi, 8,2% katoļi, 4.5% Mozus ticīgie, 2,2% pareizticīgie.<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> Pēc[[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] 7bsoi24c9swlp86dlv6umpts2qw3kbd 4456109 4456108 2026-04-18T17:14:13Z Pirags 3757 /* Kurzeme 20. gadsimtā */ 4456109 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] Jau no aizvēsturiskiem laikiem Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bijusi pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, tad katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemē dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). Vāciešu īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. Kurmāles pagastā vāciešu īpatsvars bija 37%, Planicas pagastā 30%, Cēres pagastā 27%, Kazdangas un Kalvenes pagastos 17%, bet Padures pagastā 16%. Žīdi veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. Krievi (1,4%) un poļi (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet leiši (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija luterāņi, 8,2% katoļi, 4.5% Mozus ticīgie, 2,2% pareizticīgie.<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] sec4texqmda6sb66ys3e8yl17dqcw1g 4456199 4456109 2026-04-18T20:31:37Z Pirags 3757 /* Kurzeme 20. gadsimtā */ 4456199 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] Jau no aizvēsturiskiem laikiem Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bijusi pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, tad katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemes apɡabalā dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). [[vācbaltieši|Vāciešu]] īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]] vāciešu īpatsvars bija 37%, [[Planicas pagasts|Planicas pagastā]] 30%, [[Cēres pagasts|Cēres pagastā]] 27%, [[Kazdangas paɡasts|Kazdangas]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastos]] 17%, bet [[Padures pagasts|Padures pagastā]] 16%. [[latvijas ebreji|Žīdi]] veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. [[latvijas krievi|Krievi]] (1,4%) un [[latvijas poļi|poļi]] (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet [[latvijas lietuvieši|leiši]] (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija [[luterāņi]], 8,2% [[katoļi]], 4.5% [[Mozus ticīgie]], 2,2% [[pareizticīgie]].<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] axv73o5duxrexfbdymai49mfidc01kn 4456200 4456199 2026-04-18T20:32:22Z Pirags 3757 /* Kurzeme 20. gadsimtā */ 4456200 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] Jau no aizvēsturiskiem laikiem Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bijusi pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, tad katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemes apɡabalā dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). [[vācbaltieši|Vāciešu]] īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]] vāciešu īpatsvars bija 37%, [[Planicas pagasts|Planicas pagastā]] 30%, [[Cēres pagasts|Cēres pagastā]] 27%, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastos]] 17%, bet [[Padures pagasts|Padures pagastā]] 16%. [[latvijas ebreji|Žīdi]] veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. [[latvijas krievi|Krievi]] (1,4%) un [[latvijas poļi|poļi]] (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet [[latvijas lietuvieši|leiši]] (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija [[luterāņi]], 8,2% [[katoļi]], 4.5% [[Mozus ticīgie]], 2,2% [[pareizticīgie]].<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] fm6kwqmbzdxnpbziaje236ojznvn04o 4456273 4456200 2026-04-19T06:28:50Z Baisulis 11523 /* Kurzeme 20. gadsimtā */ : 4456273 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] Jau no aizvēsturiskiem laikiem Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bijusi pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, tad katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemes apɡabalā dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). [[vācbaltieši|Vāciešu]] īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]] vāciešu īpatsvars bija 37%, [[Planicas pagasts|Planicas pagastā]] 30%, [[Cēres pagasts|Cēres pagastā]] 27%, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastos]] 17%, bet [[Padures pagasts|Padures pagastā]] 16%. [[latvijas ebreji|Žīdi]] veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. [[latvijas krievi|Krievi]] (1,4%) un [[latvijas poļi|poļi]] (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet [[latvijas lietuvieši|leiši]] (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija [[luterāņi]], 8,2% [[katoļi]], 4.5% [[Mozus ticīgie]], 2,2% [[pareizticīgie]].<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] d09zms6xl1qgfvfsc8enwd3shwoussq 0 8604 4456008 4279149 2026-04-18T13:15:44Z ZANDMANIS 91184 4456008 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Verdenas kauja | width = | partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|rietumu fronte]]s | image = [[Attēls:Verdun and Vincinity - Map.jpg|250px]] | image_size = | alt = | caption = Verdenas kaujas karte | date = 1916. gada 21. februāris — 1916. gada 18. decembris | place = [[Verdena]], [[Francija]] | coordinates = | territory = | result = Francijas uzvara | combatant1 = {{flaga|Francija}} [[Francijas Trešā republika|Francija]] | combatant2 = {{flaga|Vācu impērija}} [[Vācijas Impērija]] | commander1 = [[Filips Petēns]]<br />[[Robērs Nivels]] | commander2 = [[Ērihs fon Falkenhains]] | units1 = | units2 = | strength1 = 1916. gada 21. februārī — ap 1 140 000 | strength2 = 1916. gada 21. februārī — ap 1 250 000 | casualties1 = kopā 315 000—542 000 (no tiem 156 000—162 000 nogalināti) | casualties2 = kopā 281 000—434 000 (no tiem ap 143 000 nogalināti) }} '''Verdenas kauja''' ({{val|fr|Bataille de Verdun}}, {{val|de|Schlacht um Verdun}}) bija viena no lielākajām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujām. Tā tika izcīnīta starp [[Vācijas Impērija|vācu]] un [[Francijas Trešā republika|franču]] armijām no 1916. gada 21. februāra līdz 19. decembrim netālu no [[Verdena]]s Ziemeļaustrumfrancijā. Nogalināto skaits pārsniedza ceturtdaļmiljonu un aptuveni pusmiljons tika ievainoti. Tā bija garākā Pirmā pasaules kara kauja, kā arī otra asiņainākā tūlīt pēc [[Kauja pie Sommas|kaujas pie Sommas]]. Kaujas pie Sommas sākums 1916. gada 1. jūlijā bija iemesls, kādēļ vāciešiem nācās atsaukt daļu [[artilērija]]s spēku no Verdenas, lai pretotos apvienotajam [[Apvienotā Karaliste|britu]] un franču uzbrukumam ziemeļos. Kaujas beigas iezīmēja franču pēdējā ofensīva, kas sākās 1916. gada 11. decembrī un piespieda vāciešus atkāpties līdz savām sākumpozīcijām. Vācieši Verdenas kaujas laikā pirmo reizi vēsturē lietoja [[liesmu metēji|liesmu metējus]]. == Kaujas rezultāti un nozīme == [[Attēls:Panorama de Verdun, vue prise du Fort de la Chaume, 1917.jpg|thumb|600px|Verdenas karalauka panorāma]] Taktiskus rezultātus kauja nedeva nevienai no iesaistītajām pusēm – līdz 1916. gada decembrim frontes līnija atkal atradās turpat, kur tā bija 1916. gada 25. februārī. Verdenā sabruka Vācijas stratēģiskais plāns 1916. gada kampaņai: ar vienu spēcīgu un īsu sitienu izsist Franciju no kara. Verdenas operācija, kā arī [[Sommas kauja]] (1916) iezīmēja Vācijas Impērijas militārā potenciāla izsmelšanas un [[Antante]]s nostiprināšanās sākumu. Verdenas kaujas laikā abas puses kopumā zaudēja aptuveni miljonu cilvēku, tostarp līdz 430 tūkstošiem nogalināto. Verdenā pirmo reizi tika plaši izmantoti daudzu veidu ieroči: vieglie ložmetēji, šautenes granātmetēji, liesmu metēji un ķīmiskie lādiņi. Ievērojami palielinājās artilērijas blīvums, notika enerģiska cīņa par gaisa pārākumu un tika izmantotas gaisa uzbrukuma operācijas. Ofensīvas laikā kājnieki izveidoja dziļus kaujas formējumus un izveidoja uzbrukuma grupas. Pirmo reizi karaspēka operatīvās pārgrupēšanas tika veiktas, izmantojot autotransportu. Verdenas pilsētas dome nodibināja [[Verdenas kaujas piemiņas medaļa|piemiņas medaļu]] franču kaujas dalībniekiem. Neskatoties uz neoficiālo statusu, šī balva ir kļuvusi par vienu no godpilnākajām medaļām Francijā. == Audiovizuālās norādes == *[https://www.youtube.com/watch?v=Hg1FGvEjyfo ERSTER WELTKRIEG - Schlacht um Verdun 1916 DEUTSCHE vs FRANZOSEN] (vācu val.) == Atsauces == == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180210220935/http://eng.verdun.fr/Universal-city/Verdun-and-World-War-I/The-Battle-of-Verdun The Battle of Verdun] * [http://www.firstworldwar.com/battles/verdun.htm Battles - The Battle of Verdun, 1916] firstworldwar.com * [http://militera.lib.ru/h/ww1/06.html Кампания 1916 г.] История Первой мировой войны 1914—1918 гг. * [https://web.archive.org/web/20160516074748/http://omniatlas.com/maps/europe/19160221/ Map of Europe, 1916, Battle of Verdun] omniatlas.com {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:1916. gads]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] ruu4e44b59hfplgg930g7fb7expnfxa 0 9951 4456110 4421852 2026-04-18T17:14:57Z Meistars Joda 781 4456110 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu|Valensija|Valensija}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Valensija | official_name = ''València''<br>''Valencia'' | settlement_type = [[Spānijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Multiple image | perrow = 1/2/2/1 | border = infobox | total_width = 280 | caption_align = center | image1 = Ciutat de les Arts i les Ciències at night, May 2017.jpg | image2 = Puerta de los Serranos, Valencia, España, 2014-06-30, DD 86.JPG | image3 = Malvarrosa Beach, Valencia, Spain (29812271043).jpg | image4 = Valencia, loggia della seta, interno, sala delle contrattazioni, 01,0.jpg | image5 = Ayuntamiento de Valencia, España, 2014-06-30, DD 121.JPG | image6 = Valencia-20120611-00283 (cropped).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of the Valencian Community (2x3).svg | image_shield = Coat of Arms of Valencia (Spain).svg | pushpin_map = Spānija | pushpin_label_position = | latd = 39 | latm = 28 | lats = | latNS = N | longd = 0 | longm = 23 | longs = | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Spānija}} | subdivision_type1 = [[Spānijas autonomie apgabali|Autonomais apgabals]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of the Valencian Community (2x3).svg|23px]] [[Valensijas apgabals|Valensija]] | subdivision_type2 = [[Spānijas provinces|Province]] | subdivision_name2 = [[Valensijas province]] | established_title = Dibināta | established_date = 137. g.p.m.ē. | area_total_km2 = 134.65 | population_total = 790201 | population_as_of = 2016 | population_urban = 1561000 | population_metro = 2516818 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.valencia.es/}} | footnotes = }} '''Valensija''' ({{val|ca|València}}, {{Izrunā|vaˈlensia}}; {{val|es|Valencia}}, {{Izrunā|baˈlenθja}}) ir pilsēta [[Spānija]]s austrumos [[Vidusjūra]]s krastā pie [[Turija|Turijas]] upes. [[Valensijas apgabals|Valensijas]] [[Spānijas autonomās komūnas|autonomās komūnas]] galvaspilsēta. Valensijas administratīvajās robežās pēc 2010. gada datiem dzīvo 809 267 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 1,56 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā Spānijas pilsēta pēc [[Madride]]s un [[Barselona]]s un tā ir [[Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita|25. lielākā Eiropas Savienības pilsēta]]. [[Valensijas osta]] ir piektā noslogotākā osta Eiropā un visnoslogotākā osta Vidusjūrā. Valensija ir slavena ar tradicionālajiem [[Falles svētki|''Falles'' svētkiem]] [[19. marts|19. martā]], kurā tiek sadedzinātas milzīgas dažāda sižeta [[papjē-mašē]] lelles, ar savu tradicionālo [[paelja|paelju]] un ''horchata'' ([[bezalkoholisks dzēriens]], ko gatavo no riekstiem, ūdens un cukura) un ultramoderno [[Santjago Kalatrava]]s projektēto Mākslas un Zinātnes pilsētu. [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauta [[gotika|gotiskā]] Valensijas Zīda birža. Pilsēta ir pazīstama arī kā [[jūgendstils|jūgendstila]] centrs. Valensija ir mājvieta [[futbols|futbola]] klubam ''[[Valencia CF]]'', kam ir daudz panākumu, piemēram, uzvara [[UEFA]] kausa izcīņā 2004. gadā. 2007. gadā par ''[[America's Cup]]'' mājvietu ir izvēlēta Valensijas pilsēta (osta). == Vēsture == Pilsētu dibināja [[Senā Roma|romieši]] 137.g. p.m.ē. esošas [[ibērieši|ibēriešu]] apmetnes vietā. Rietumromas impērijai bojāejot, pilsētu ieņēma [[vestgoti]], pēc tam [[mauri]]. 1094. gadā pilsētu ieņēma [[Sids]], bet jau 1102. gadā [[Almoravīdi]] to atkaroja. 1238. gadā pilsētu ieņēma [[Aragonas Karaliste|Aragonas]] karalis [[Žome I]] (''Jaume el Conqueridor'') un nodibināja [[Valensijas Karaliste|Valensijas Karalisti]]. XV un XVI gs. Valensija bija viena no svarīgākajām [[Vidusjūra]]s pilsētām un valensiešu ([[kataloņi|kataloņu]]) kultūras centrs. 1478. gadā Valensijā iznāca pirmā bībele [[kataloņu valoda|kataloņu valodā]]. Valensijā tika nodibināta pirmā tipogrāfija [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]]. 1492. gadā Valensijas baņķieri finansēja [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] ceļojumu. 1609. gadā no pilsētas tika padzīti [[moriski]]. [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas Mantojuma karā]] Valensija bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] pusē, un pēc to sakāves [[Almansas kauja|Almansas kaujā]] tika stipri ierobežotas Valensijas privilēģijas. Kad [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]] (1936—1939) nacionālisti apdraudēja [[Madride|Madridi]], Valensija bija republikāniskās Spānijas galvaspilsēta (1936. gada 6. novembris — 1937. gada novembra beigas). 1957. gadā pilsēta piedzīvoja nopietnus Turjas upes plūdus. Tika nolemts upes gultni pārvietot uz pilsētas nomali. Vecās gultnes vietā tagad ir 7 km garš parks. 1982. gadā Valensijas reģionā tika izveidota sava atsevišķa federālā pārvalde. 1988. gadā Valensijā tika atklāts [[metro]]. == Cilvēki == Valensijā dzimuši: * [[Ibn Džubairs]] (''Ibn Jubayr'') (1145—1217) — ceļotājs; * [[Santjago Kalatrava]] (''Santiago Calatrava'') (1951) — arhitekts; * [[Pedro III]] (''Pedro III de Aragón, Pere el Gran'') (1239—1285) — [[Aragona]]s un [[Sicīlija]]s [[karalis]]; * [[Kristina Fernandesa Pintado]] (''Cristina Fernández Pintado'') (1980) — [[spāņi|spāņu]] aktrise * [[Hosē Enrike]] (''Jose Enrique Sanchez Diaz'') (1986) — [[spāņi|spāņu]] futbolists. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Spānijas pilsētas}} {{Valensijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valensijas apgabala pilsētas]] nkjl4mksjltd92tdtp4pecxpp9is8df 0 13804 4456076 4453724 2026-04-18T16:10:27Z Bendžamins 76862 4456076 wikitext text/x-wiki '''Andersons''' ("Andreja dēls", no [[personvārds|personvārda]] [[Andrejs]]; sieviešu dzimtē [[Andersone]]) ir latviešu [[uzvārds]]. Līdzīgas cilmes uzvārdi sastopami arī [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodās]] ({{val|en|Anderson}}, {{val|da|Andersen}}, {{val|de|Anderssen}}, {{val|sv|Andersson}}, ([[Andešons]]) un {{val|no|Andersen}} ([[Annešens]])). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva; * [[Džeralds Andersons]] (''Gerald Anderson''; 1898—1984) — britu kara lidotājs, diplomāts un šaha problēmists; * [[Džošs Andersons]] (''Josh Anderson''; 1994) — kanādiešu hokejists; * [[Edgars Andersons]] (1920—1989) — latviešu vēsturnieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — latviešu basketbolists; * [[Eduards Andersons (jūrnieks)|Eduards Andersons]] (1919—1947) — latviešu jūrnieks, organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju; * [[Eliots Andersons]] (''Elliot Anderson''; 2002) — angļu futbolists; * [[Felipi Andersons]] (''Felipe Anderson''; 1993) — Brazīlijas futbolists; * [[Fils Andersons]] (''Philip Anderson''; 1968) — Austrālijas riteņbraucējs; * [[Frenks Andersons]] (''Frank Anderson'', 1928—1980) — Kanādas šahists; * [[Glenns Andersons]] (''Glenn Anderson''; 1960) — Kanādas hokejists; * [[Imants Andersons]] (1923—?) — Latvijas PSR nomenklatūras darbinieks; * [[Jānis Andersons]]: ** [[Jānis Andersons (agronoms)|Jānis Andersons]] (1902—1967) — latviešu agronoms, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks; ** [[Jānis Andersons (hokejists)|Jānis Andersons]] (1986) — latviešu hokejists; * [[Kārlis Andersons]] (1884—1965) — latviešu pašvaldību darbinieks, Tautas padomes loceklis; * [[Kārls Deivids Andersons]] (''Carl David Anderson''; 1905—1991) — ASV fiziķis; * [[Kevins Andersons]] (''Kevin Anderson''; 1986) — Dienvidāfrikas tenisists; * [[Kleitons Andersons]] (''Clayton Anderson''; 1959) — ASV kosmonauts; * [[Kriss Andersons (uzņēmējs)|Kriss Andersons]] (''Chris Anderson''; dzimis 1957) — angļu uzņēmējs, žurnālists un TED konferences kurators; * [[Lindsijs Andersons]] (''Lindsay Anderson''; 1923—1994) — britu kinorežisors; * [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''; 1953—2022) — ASV stendapa komiķis un aktieris; * [[Māris Andersons]] (1963) — latviešu aktieris; * [[Mariss Andersons]] (1957—2021) — latviešu sporta žurnālists un politiķis; * [[Morics Andersons]] (''Mauritz Andersson''; 1886—1971) — zviedru cīkstonis; * [[Osvalds Andersons]] (1872—1939) — latviešu uzņēmējs, Tautas padomes loceklis; * [[Pauls Andersons]] (1925—1999) — latviešu bioķīmiķis; * [[Pits Andersons]] (1945—2016) — latviešu rokenrola mūziķis; * [[Pols Tomass Andersons]] (''Paul Thomas Anderson''; 1970) — ASV kinorežisors; * [[Pols V. S. Andersons]] (''Paul W. S. Anderson''; 1965) — angļu kinorežisors, scenārists un producents; * [[Raiens Andersons]] (''Ryan Anderson''; 1988) — ASV basketbolists. * [[Sems Andersons]] (''Sam Anderson''; 1947) — ASV aktieris * [[Toms Andersons]] (1993) — latviešu hokejists; * [[Vess Andersons]] (''Wes Anderson''; 1969) — ASV kinorežisors; * [[Vilhelms Andersons]] (''Wilhelm Anderson''; 1880—1940) — Igaunijas vācbaltu astrofiziķis; * [[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] (''William Anderson''; 1859—1943) — franču kriketa spēlētājs. * [[Vivs Andersons]] ''(Viv Anderson'', 1956) — Anglijas futbolists. == Skatīt arī == * [[Andersens]] * [[Andešons]] * [[Annešens]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] dzefciv503uzzso1brr29kecvqloal8 0 15256 4456118 4453846 2026-04-18T17:26:41Z Vylks 50297 4456118 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Portugāle | Badge = Futbols-Portugale.png | FIFA Trigramme = POR | Nickname = ''Selecção das Quinas'' | Association = [[Portugāles Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] | Captain = [[Krištianu Ronaldu]] | Most caps = [[Krištianu Ronaldu]] (226) | Top scorer = [[Krištianu Ronaldu]] (143) | FIFA Rank = {{Nft rank|5.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2010. gada maijs—jūnijs, 2012. gada oktobris, 2014. gada aprīlis—jūnijs, 2017. gada septembris — 2018. gada aprīlis | FIFA min = 43. | FIFA min date = 1998. gada augusts | pattern_la1 = _por24h | pattern_b1 = _por24h | pattern_ra1 = _por24h | pattern_sh1 = _por24h | pattern_so1 = _por24h | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = FF0000 | pattern_la2 =_por24a | pattern_b2 =_por24a | pattern_ra2 =_por24a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = 000000 | socks2 = D7E9F6 | First game = {{fb|ESP|1873}} 3:1 {{fb-rt|Portugāle}}<br />([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1921|12|18||bez}}) | Largest win = {{fb|Portugāle}} 9:0 {{fb-rt|LUX}}<br />([[Almansila]], [[Portugāle]]; {{dat|2023|9|11||bez}}) | Largest loss = {{fb|Portugāle}} 0:10 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Lisabona]], [[Portugāle]]; {{dat|1947|5|25||bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1966 | World cup best = 3. vieta: [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 9 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2017 | Confederations cup best = 3. vieta: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] }} '''Portugāles futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Portugāle|Portugāli]] starptautiskās futbola sacensībās. Portugāles futbola izlasi pārvalda [[Portugāles Futbola federācija]]. Lielākie Portugāles izlases panākumi ir 3. vieta [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kā arī izcīnīta uzvara [[Francija|Francijā]] notiekošajā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionātā]] Portugāle pusfinālā zaudēja [[Francijas futbola izlase|Francijai]], bet spēlē par 3. vietu piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasei]], ieņemot 4. vietu. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — 3. vieta * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 4. vieta * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Pusfināls * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Pusfināls * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — 2. vieta * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Pusfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — '''Čempioni'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/06072024-francija_iesit_visas_pendeles_un_ceturtda|title=Francija iesit visas pendeles un ceturtdaļfinālā izslēdz Portugāli|date=2024. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|20||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |2003— |226 |- |[[Žuau Moutiņu]] |2005—2022 |146 |- |[[Pepi]] |2007—2024 |141 |- |[[Luišs Figu]] |1991—2006 |127 |- |[[Nani]] |2006—2017 |112 |- |[[Fernandu Koutu]] |1990—2004 |110 |- |[[Rui Patrisiu]] |2010—2024 |108 |- |'''[[Bernardu Silva]]''' |2015— |107 |- |[[Brunu Alvešs]] |2007—2018 |96 |- |[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]] |1993—2004 |94 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |2003— |143 |- |[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]] |1997—2006 |47 |- |[[Eusebiu]] |1961—1973 |41 |- |[[Luišs Figu]] |1991—2006 |32 |- |[[Nunu Gomišs]] |1996—2011 |29 |- |'''[[Brunu Fernandešs]]''' |2017— |28 |- |[[Elders Puštiga]] |2003—2014 |27 |- |[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]] |1993—2004 |26 |- |[[Nani]] |2006—2017 |24 |- |[[Žoau Pintu]] |1991—2002 |23 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Portugāle}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts [[draudzības spēle]]i pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]] (14.11.2020) un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] (17.11.2020). {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Patrisiu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1988|2|15}}|caps=90|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Antonijs Lopešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|10|1}}|caps=9|goals=0|club=[[Lionas "Olympique"|Olympique]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|2|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Gerreiru]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|12|22}}|caps=44|goals=2|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuzē Fonti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1983|12|22}}|caps=42|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|5|14}}|caps=22|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|05|27}}|caps=21|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|11|16}}|caps=15|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mariu Rui]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1991|5|27}}|caps=9|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Semedu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|4|4}}|caps=1|goals=0|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominigušs Duarti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|3|10}}|caps=0|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Moutiņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1986|9|8}}|caps=126|goals=7|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Viljams Karvaļu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|4|7}}|caps=62|goals=4|club=[[Real Betis]]|clubnat=SPA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|8|10}}|caps=48|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Pereira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1991|9|9}}|caps=41|goals=2|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|9|8}}|caps=23|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renatu Sanšešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|8|18}}|caps=21|goals=1|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Neviss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|3|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seržiu Oliveira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|6|2}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1985|2|5}}|caps=167|goals=101|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|11|10}}|caps=10|goals=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Djogu Žota]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|12|4}}|caps=7|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransisku Trinkau]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|12|29}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žoau Paulu Diašs Fernandešs|Paulinju]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|11|9}}|caps=0|goals=0|club=[[SC Braga]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2000|3|9}}|caps=0|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Portugāles futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Portugāles futbola izlase | titlestyle = background:red; color:yellow; | list = {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}} {{Portugāles futbola izlase - Euro2020}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}} {{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] f2ph8dpck6le6l3aqihohei8fjhgaen 10 15425 4456236 4455797 2026-04-19T02:10:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4456236 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? <!--dyk diena --> [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? <!--dyk diena --> [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? <!--dyk diena --> [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ansoehdari698336xsk0blqrx561249 0 15516 4456122 4453882 2026-04-18T17:32:28Z Vylks 50297 4456122 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Zviedrija | Badge = Futbols-Zviedrija.png | Badge_size = 125px | FIFA Trigramme = SWE | Nickname = ''Blågult'' (Zili-dzeltenie) | Association = [[Zviedrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|ENG}} [[Greiems Poters]] | Captain = [[Viktors Lindelēfs]] | Asst Manager = | Most caps = [[Andešs Svensons]] (148) | Top scorer = [[Zlatans Ibrahimovičs]] (62) | Home Stadium = ''[[Strawberry Arena]]'' | FIFA Code = SWE | FIFA Rank = {{Nft rank|38.|up|4|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1994. gada novembris | FIFA min = 45. | FIFA min date = 2015. gada marts, 2015. gada oktobris—novembris, 2017. gada marts | pattern_la1 = _swe26h | pattern_b1 = _swe26hA | pattern_ra1 = _swe26h | pattern_sh1 = _swe26h | pattern_so1 = _swe26hl | leftarm1 = FFF200 | body1 = FFF200 | rightarm1 = FFF200 | shorts1 = 000040 | socks1 = FFF200 | pattern_la2 = _swe24a | pattern_b2 = _swe24a | pattern_ra2 = _swe24a | pattern_sh2 = _swe24a | pattern_so2 = _swe24al | leftarm2 = 000040 | body2 = 000040 | rightarm2 = 000040 | shorts2 = 000040 | socks2 = 000040 | First game = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija 11:3 {{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]]<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija 12:0 [[Latvijas futbola izlase|Latvija]] {{flaga|Latvija}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N|bez}})<br />{{Fb|SWE}} 12:0 {{fb-rt|KOR}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1948|8|5|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānijas futbola izlase|Lielbritānija]] 12:1 Zviedrija {{flaga|Zviedrija}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|20|N|bez}}) | World cup apps = 12 | World cup first = 1934 | World cup best = 2. vieta: [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] | Regional name = [[Eiropas Čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 7 | Regional cup first = [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] | Regional cup best = Pusfināls, [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] }} '''Zviedrijas futbola izlase''' ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Zviedrija|Zviedrijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās, to pārvalda [[Zviedrijas Futbola asociācija]]. Zviedrija mājas spēles aizvada ''[[Friends Arena]]'' stadionā [[Stokholma|Stokholmā]]. Komandas galvenais treneris ir angļu speciālists [[Greiems Poters]]. Zviedrijas izlase pirmo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] piedalījās [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]]. Kopš tā laika Zviedrija ir piedalījusies 12 Pasaules kausa finālturnīros un sešos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]. Lielāko panākumu komanda sasniedza [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada Pasaules kausā]], kad spēlēja finālā, divas reizes izcīnīta trešā vieta&nbsp;— [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950.]] un [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gadā]]. Zviedrijas futbolistu sasniegumu vidū ir arī zelta medaļas [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un bronzas medaļas [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]. un [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gadā]]. Izlase sasniedza pusfinālu [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gada Eiropas čempionātā]]. Tradicionāli Zviedrijas galvenie sāncenši ir [[Dānijas futbola izlase|Dānija]] un [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], lai gan gadu laikā ir attīstījušās arī citas sāncensības. == Vēsture == Zviedrija tradicionāli ir bijusi stipra komanda starptautiskajā futbolā, to apliecinot vienpadsmit reizes spēlējot [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] un iegūstot trīs medaļas [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajās spēlēs]]. Zviedri izcīnīja otro vietu [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada Pasaules kausā]], kad tā bija rīkotājvalsts, finālā zaudējot [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] ar 2–5. Zviedri divreiz ir ierindojušies trešajā vietā&nbsp;— [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950.]] un [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gadā]]. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gadā]] viņi palika ceturtie. === Agrīnā vēsture === Zviedrija savu pirmo starptautisko spēli nospēlēja pret Norvēģiju 1908. gada 12. jūlijā un uzvarēja ar 11–3. Citas spēles 1908. gadā bija pret Angliju, Nīderlandi (divreiz) un Beļģiju. Zviedrija zaudēja visās šajās spēlēs. Tajā pašā gadā Zviedrija pirmo reizi piedalījās Olimpiskajās spēlēs. Zviedri zaudēja [[Lielbritānijas futbola izlase|Lielbritānijas olimpiskajai komandai]] ar 1–12, tas kļuva par lielāko zaudējumu Zviedrijas futbola vēsturē. No 1910. līdz 1930. gadam Zviedrija spēlēja tikai draudzības spēles. 1916. gadā Zviedrija pirmo reizi uzvarēja Dāniju. Komanda spēlēja arī 1912. gada Olimpiskajās spēlēs (kā saimnieki). Vēlāk arī 1920. un 1924. gada Olimpiskajās spēlēs, kur Zviedrija ieguva bronzu - savu pirmo medaļu. Debitējot Pasaules kausā [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]], komanda nokļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. === 1938. gada Pasaules kauss === 1938. gada čempionāts bija otrā reize, kad Zviedrija kvalificējās Pasaules kausam. Pirmajā kārtā viņiem bija paredzēts spēlēt pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], bet pēc tam, kad Vācija [[Anšluss|okupēja Austriju]], tā vairs nevarēja piedalīties turnīrā. Tāpēc Zviedrija uzreiz nokļuva ceturtdaļfinālā, kur bija jāspēlē pret [[Kubas futbola izlase|Kubas izlasi]]. Zviedrija pieveica Kubu ar 8–0, [[Harijs Andešons]] un [[Gustavs Veterstrems]] guva katrs pa trim vārtiem. Pusfināla mačā pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] zviedri zaudēja ar 1–5. Zviedrijas nākamais mačs bija par trešo vietu pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]]. Tajā spēlē Zviedrija zaudēja ar 2–4 un pabeidza turnīru ceturtajā vietā, pirmo un vienīgo reizi Zviedrijas futbola vēsturē. === 1948. gada vasaras olimpiskās spēles === Pirmajā kārtā zviedri spēlēja pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Austrijas komanda kvalificējās bez saviem profesionālajiem spēlētājiem. Tas bija pārsteigums, jo Austrijas līgā bija daudz profesionālu spēlētāju, kuriem bija atļauts piedalīties turnīrā. Spēle notika ''[[White Hart Lane]]'' stadionā [[Londona|Londonā]], un Zviedrija uzvarēja ar 3-0. Otrajā spēlē Zviedrija spēlēja pret Koreju un uzvarēja ar 12–0, kas bija viena no lielākajiem rezultātiem, ar kādu Zviedrija ir uzvarējusi. Pusfinālā Zviedrija spēlēja pret [[Dānijas futbola izlase|dāņiem]] un uzvarēja tos ar 4–2. Fināls notika leģendārajā [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] Londonā. Spēli apmeklēja 40&nbsp;000 cilvēku, kas bija liels skaits tajās dienās. Zviedrija finālā spēlēja pret Dienvidslāviju un uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita [[Gunnars Grēns]] (24', 67'), [[Stepans Bobeks]] (42') un [[Gunnars Nordāls]] (48'). Šī bija pirmā Zviedrijas uzvara kādā starptautiskā turnīrā. === 1950. gada Pasaules kauss === [[Zviedrijas Futbola asociācija]] neatļāva nevienam profesionālam futbolistam piedalīties [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausā]]. Līdz ar to turnīra laikā Zviedrijas izlasē spēlēja tikai amatieri. Kvalificējoties turnīram kā viena no sešām Eiropas nacionālajām komandām, Zviedrija spēlēja vienā grupā ar [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaju]] (Indija izstājās). Pirmajā spēlē [[Sanpaulu]] zviedri uzvarēja itāļus ar 3–2. Otrajā spēlē bija neizšķirts 2–2 pret Paragvaju. Izcīnot pirmo vietu grupā, zviedri kvalificējās fināla grupu turnīram. Pirmā spēle nākamajā kārtā bija pret Brazīliju. Spēle notika ''[[Estádio do Maracanã|Maracanã]]'' stadionā, to apmeklēja 138&nbsp;000 skatītāju, līdz šim tā ir visapmeklētākā spēle Zviedrijas futbola vēsturē. Spēle beidzās 7–1 Brazīlijas labā. Nākamā spēle bija pret Urugvaju, ar ko Zviedrija spēlēja pirmo reizi Pasaules kausa vēsturē. Spēle notika Sanpaulu, un Urugvaja uzvarēja ar 3–2, kas nozīmēja, ka zviedri vairs nevarēja turpināt cīnīties par zeltu. Pēdējā spēle turnīrā bija pret Spāniju. Zviedrija uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita Stigs Sundkvists (15'), Brors Melbergs (34') un [[Karls Ēriks Palmers]] (79'). Zviedri palika trešie un izcīnija savu pirmo Pasaules kausa medaļu. === 1958. gada Pasaules kauss === [[Attēls:Swedish squad at the 1958 FIFA World Cup.jpg|200px|right|thumb|Zviedrija izcīnija sudraba medaļu 1958. gada Pasaules kausā.]] [[1958. gada FIFA Pasaules kauss]] notika Zviedrijā. 1956. gadā Zviedrijas Futbola asociācija atļāva profesionāliem futbolistiem pārstāvēt savu valsti izlasē, dodot zviedru faniem cerības. Zviedrija kā rīkotājvalsts bija vienā grupā ar Meksiku, Ungāriju un Velsu. Pirmā spēle bija pret Meksiku, un tā tika aizvadīta [[Solna|Solnā]] Zviedrijas nacionālajā stadionā ''[[Råsunda Stadium|Råsunda]]'', to apmeklēja apmēram 32&nbsp;000 cilvēku. Zviedrija uzvarēja spēli ar 3–0 un pārņēma vadību 3. grupā. Nākamā spēle bija pret Ungāriju, kas palika otrajā vietā 1954. gada Pasaules kausā Šveicē un bija arī 1952. gada vasaras olimpisko spēļu čempione. Arī šī spēle notika ''Råsunda'' stadionā, zviedri to uzvarēja ar 2–1, abus vārtus iesita [[Kurts Hamrins]]. Nākamā spēle pret Velsu noslēdzās neizšķirti 0-0. Tiekot līdz ceturtdaļfinālam un spēlējot ''Råsunda'' stadionā jau ceturto reizi šajā turnīrā, zviedri tikās ar [[PSRS futbola izlase|PSRS izlasi]] un uzvarēja ar 2–0. Pusfināls ''[[Ullevi]]'' stadionā [[Gēteborga|Gēteborgā]] bija vienīgā spēle turnīrā, ko Zviedrija nespēlēja ''Råsunda'' stadionā. 50&nbsp;000 liels skatītāju pūlis apmeklēja labāko spēli, ko Zviedrija aizvadīja šajā turnīrā. Rietumvācija bija vadībā ar 1–0, kad [[Ērihs Juskovjaks]] tika noraidīts 59. minūtē. Zviedrija uzvarēja ar 3–1. Fināls ''Råsunda'' stadionā notika starp [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausa]] finālisti Brazīliju un rīkotājvalsti Zviedriju. Kopējais apmeklētāju skaits bija apmēram 52&nbsp;000 cilvēku. Brazīlija pirmo reizi kļuva par pasaules čempioni, sagraujot Zviedriju ar 5–2. Zviedrijai tādējādi šis kļuva par lielāko sasniegumu pasaules čempionātos. Pēc finālmača Brazīlijas futbolisti godināja rīkotājvalsti, skrienot apkārt futbola laukumam ar Zviedrijas karogu. === 1960. gadi === Pēc veiksmīgā 1958. gada čempionāta Zviedrijas panākumi samazinājās. [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962. gada]] čempionāta kvalifikācijā Zviedrija uzvarēja savā grupā (iesitot 10 vārtus, bet ielaižot tikai 3), taču vēl bija jāuzvar Šveice izslēgšanas spēlēs. Spēle notika Rietumberlīnē, un Šveice uzvarēja ar 2–1. Zviedrija piedalījās [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijā. Izlase sāka izslēgšanas spēlēs pret Norvēģiju, uzvarot pirmajā spēlē un nospēlējot neizšķirti otrajā. Nākamajā kārtā zviedri uzvarēja Dienvidslāviju ar 3–2. Ceturtdaļfinālā zviedri spēlēja pret esošajiem Eiropas čempioniem PSRS. Pirmajā spēlē bija neizšķirts, bet otrajā Zviedrija zaudēja ar 1–3. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīra laikā Zviedrija spēlēja UEFA kvalifikācijas otrajā grupā. Zviedrija kvalifikāciju sāka pret Rietumvāciju un nospēlēja neizšķirti, pēc tam viņi uzvarēja Kipru ar 3–0. Tikai grupas uzvarētāja tika tālāk, Zviedrija izkrita nākamajā spēlē, zaudējot Rietumvācijai. Zviedrija veiksmīgi uzsāka [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikāciju, taču viņi netika tālāk par otro grupu. Zviedrijas galvenais panākums sešdesmitajos gados bija iekļūšana 1970. gada Pasaules čempionātā, uzvarot UEFA kvalifikācijas piektajā grupā priekšā Norvēģijai un Francijai. Zviedrija finālturnīra grupā palika trešajā vietā, tādējādi izstājoties no čempionāta. Zviedrijas grupas uzvarētāji Itālija aizkļuva līdz finālam, kur zaudēja Brazīlijai. === 1974. gada Pasaules kauss === [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Zviedrija bija vienā grupā ar Austriju, Ungāriju un Maltu. Zviedri palika otrajā vietā un kvalificējās Pasaules kausam Meksikā. Finālturnīrā ar Zviedriju vienā grupā bija Urugvaja, Nīderlande un Bulgārija. Pirmā spēle pret Bulgāriju beidzās neizšķirti. Arī otrajā spēlē pret Nīderlandi bija neizšķirts. Pēdējā spēle grupā bija pret Urugvaju. Tajā spēlē Zviedrija izcīnija pirmo uzvaru turnīrā ar 3–0, vārtus guva [[Rolands Sandbergs]] (74') un [[Ralfs Ēdstrems]] (46', 77'). Zviedrija palika otrajā vietā grupā un iekļuva nākamajā kārtā. Nākamās kārtas grupu turnīrā Zviedrija zaudēja Polijai ar 0–1. Situācija pēc zaudējuma poļiem bija šāda: ja Zviedrija zaudētu Rietumvācijai tikai ar vienu vārtu pārsvaru un Dienvidslāvija uzvarētu Poliju, zviedri būtu otrie grupā un varētu spēlēt par bronzas medaļām. Tā kā Polija uzvarēja Dienvidslāviju ar 2–1, Zviedrijai vajadzēja uzvarēt rīkotājvalsti - [[Rietumvācija|Rietumvāciju]], lai grupā būtu otrie. Spēle pret Rietumvāciju notika [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un to apmeklēja 66&nbsp;500 cilvēku. Zviedru uzbrucējs Ralfs Ēdstrems izvirzīja skandināvus vadībā ar 1–0 pēc spēlētām 29 minūtēm. Spēles otrajā pusē Rietumvācija pārņēma kontroli pār spēli. Vācija uzvarēja ar 4–2. Pēc turnīra vācu spēlētāji atzina, ka spēle pret Zviedriju bija labākā visā turnīrā. Pēdējā spēle pret Dienvidslāviju, kas notika Diseldorfā, beidzās ar Zviedrijas uzvaru 2–1. Komanda pabeidza turnīru piektajā vietā. === 1979.–1990. === Pēc veiksmīgajiem septiņdesmitajiem gadiem, kad Zviedrija sasniedza visus trīs Pasaules kausa finālturnīrus, zviedri nomainīja treneri. [[Georgs Ēriksons|Georga Ēriksona]] vietā stājās [[Lāšs Arnesons]]. Arnesons pirms kļuva par izlases treneri bija veiksmīgs treneris ''[[Östers IF]]'' klubā. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma kvalificēties [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausam]] komandas vadību pārņēma [[Ulle Nordins]]. Astoņdesmitajos gados Zviedrija neiekļuva nevienā Pasaules kausā vai Eiropas čempionātā. Tad uzvarēja 1990. gada Pasaules kausa kvalifikācijas grupā un pirmo reizi iekļuva turnīrā pēdējo 12 gadu laikā. Tomēr Pasaules kauss Zviedrijas izlasei beidzās pēc trīs zaudējumiem grupu turnīrā pret Brazīliju, Skotiju un Kostariku. === 1992. gada Eiropas čempionāts === Kā 1992. gada čempionāta rīkotāji Zviedrija pirmo reizi spēlēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Viņi bija vienā grupā ar Dāniju, Franciju un Angliju. Zviedrija no grupas kvalificējās kā uzvarētāja, atstājot otrajā vietā nākamos čempionus dāņus. Tomēr pusfinālā Zviedrija zaudēja Vācijai ar 2–3. Vieta pusfinālā ir līdz šim labākais Zviedrijas panākums Eiropas čempionātos. === 1994. gada Pasaules kauss === Zviedrija kvalificējās [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausam]], ieņemot pirmo vietu savā kvalifikācijas grupā. Čempionātā zviedri spēlēja B grupā ar Brazīliju, Kamerūnu un Krieviju. Pirmajā spēlē pret Kamerūnu šķita, ka atkal spēle beigsies ar 1–2 zaudējumu, ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausā]] zviedri zaudēja visās trīs spēlēs ar 1–2), bet 75. minūtē [[Martins Dālins]] guva vārtus, un mačs beidzās 2–2. Nākamajā spēlē pret Krieviju pretinieki sākumā izvirzījās vadībā ar 1–0. Zviedri panāca izlīdzinājumu ar [[Tomass Brolins|Tomasa Brolina]] izpildīto soda sitienu. Vēlāk Martins Dālins guva divus vārtus, un spēle noslēdzās ar 3–1. Nākamā spēle pret Brazīliju beidzās neizšķirti 1–1, vārtus guva [[Kennets Andešons]] ('23) un [[Romariu]] ('47). Pirmajā izslēgšanas kārtas mačā Zviedrija tikās ar Saūda Arābiju, un uzvarēja ar 3–1. Divus vārtus guva Kennets Andešons, vienus&nbsp;– Martins Dālins. Ceturtdaļfināla mačs pret Rumāniju kļuva neaizmirstams zviedru faniem. Pēc tam, kad Zviedrija izvirzījās vadībā otrā puslaika beigās, rumāņi tomēr panāca izlīdzinājumu pēdējas minūtēs, un mačs turpinājās papildlaikā. Rumānijas izlases spēlētājs [[Florins Redučoju]], kurš guva pirmos savas komadas vārtus, iesita vēlreiz 101. minūtē, izvirzot rumāņus vadībā. Tomēr piecas minūtes pirms beigām Kennets Andešons guva vārtus ar galvu un izlīdzināja rezultātu 2–2. Pēcspēles 11 metru sitieni sākās ar zviedra [[Hakans Milds|Hakana Milda]] kļūmi, bet [[Tomass Ravelli]] atvairīja [[Dans Petresku|Dana Petresku]] un [[Miodrags Belodediči|Miodraga Belodediči]] 11 metru sitienus, nodrošinot zviedriem uzvaru un padarot sevi par varoni. Zviedrija pusfinālā tikās ar Brazīliju. Viņi guva vārtus pret Brazīliju grupu turnīrā, bet otro reizi to neatkārtoja. Pēc tam, kad Junass Terns tika noraidīts no laukuma, Romariu 80. minūtē guva vienīgos vārtus mačā. Spēlē par trešo vietu Zviedrija spēlēja pret Bulgāriju, kas pusfinālā zaudēja Itālijai. Zviedrija guva četrus vārtus pirmajā puslaikā, bet otrais puslaiks pagāja bez vārtiem. Zviedrija izcīnija bronzas medaļas, kas ir labākais sasniegums Pasaules kausā kopš 1958. gada sudraba. Tas ļāva vēlāk Zviedrijai uz vienu mēnesi pakāpties uz otro vietu [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] (1994. gada novembrī). Zviedrija turnīru pabeidza kā komanda, kas iesitusi visvairāk vārtu&nbsp;– 15. === 2000. gada Eiropas čempionāts === Zviedrija kvalificējās šim turnīram, uzvarot visās spēlēs, izņemot izbraukuma maču pret Angliju (0–0), un ielaižot tikai vienus vārtus. Čempionāts tomēr bija liela vilšanās. Zviedrija atklāšanas mačā zaudēja [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijai]] ar 1–2. [[Jūhans Melbijs]] iesita vārtus 53. minūtē pēc beļģu vārtsarga [[Filips De Vilde|Filipa De Vildes]] kļūdas, Beļģijai 43. minūtē vārtus guva [[Bārts Gors]] un 46. minūtē [[Emils Mpenza]]. Pēc tam Zviedrija nospēlēja neizšķirti 0–0 pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]] un zaudēja [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]] ar 1–2. Vārtus iesita [[Henriks Lāšons]], bet Itālijai vārtus guva [[Luidži Di Bjadžo]] un [[Alesandro Del Pjēro]]. Zviedri grupā palika pēdējie. Itālija finišēja pirmā, otrā bija Turcija. === 2002. gada Pasaules kauss === Zviedrija bija viena no ''nāves'' grupas komandām, F grupā bija arī spēcīgie argentīnieši un angļi, kā arī Nigērija. Pirmais mačs bija pret Angliju. [[Sols Kempbels]] izvirzīja angļus vadībā pēc [[Deivids Bekhems|Deivida Bekhema]] izpildītā stūra sitiena. Otrajā puslaikā zviedri pilnībā pārņēma iniciatīvu, veidojot daudzus vārtu gūšanas momentus. Izlīdzinošos vārtus guva pussargs [[Niklass Aleksandešons]] pēc spēcīga sitiena ar kreiso kāju. Spēle beidzās neizšķirti 1–1. Nākamā spēle bija pret Nigēriju. [[Džuliuss Agahova]] izvirzīja Nigēriju vadībā. Zviedri panāca izlīdzinājumu, vārtus gūstot Henrikam Lašonam. Vēlāk spēlē pret Lāšonu tika izdarīts pārkāpums soda laukumā, un zviedri varēja izpildīt soda sitienu, to izpildīja pats Lāšons. Zviedrija uzvarēja ar 2–1. Pēdējā grupu turnīra mačā Zviedrija tikās ar Argentīnu, kurai vajadzēja tikai uzvaru pēc zaudējuma angļiem ar 0–1 iepriekšējā spēlē. Pussargs [[Andešs Svensons]] iesita lielisku brīvsitienu no 30 metriem. Vēlāk [[Andrēass Andešons]] trāpija vārtu pārliktnim. [[Matiass Junsons]] pārkāpa noteikumus soda laukumā, un Argentīna varēja izpildīt soda sitienu. Ariels Ortega uzsita tieši virsū zviedru vārtsargam [[Magnuss Hedmans|Magnusam Hedmanam]], Bet [[Ernans Krespo]] savāca atlēkušo bumbu un raidīja to vārtsargam starp kājām, gūstot vārtus. Šis bija strīdīgs vārtu guvums, jo Krespo ieskrēja laukumā, tieši tajā brīdī, kad Ortega izpildīja sitienu. Spēle beidzās 1–1, un Zviedrija uzvarēja grupā, Anglija palika otrā, Argentīna un Nigērija izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Astotdaļfinālā Zviedrija spēlēja pret Senegālu. Henriks Lāšons ātri izvirzīja zviedrus vadībā, pēc Andeša Svensona izpildītā stūra sitiena. Senegālai izlīdzinājumu panāca [[Henrijs Kamara]]. Senegāla guva vēl vienus vārtus, taču tos neieskaitīja dēļ aizmugures. Spēle turpinājās papildlaikā līdz zelta vārtiem. Uzlecošā zvaigzne [[Zlatans Ibrahimovičs]] iznāca laukumā un gandrīz vinnēja spēli. Viņš veica lielisku skrējienu pa labo malu, garām dažiem Senegālas spēlētājiem un sita ar kreiso kāju no sarežģīta leņķa tieši virsū vārtsargam [[Tonijs Silva|Tonijam Silvam]]. Lāšons un Svensons bija lieliskās pozīcijās, lai tiem piespēlētu, tomēr viņš izvēlējās sist. Vēlāk Andešs Svensons veica lielisku māņu kustību pret aizsargu un izdarīja spēcīgu sitienu, kas trāpija pa stabu. Silvam nebūtu cerību to atvairīt. Pēc tam Henrijs Kamara izpildīja vāju sitienu, kas lidoja garām Hedmanam, trāpija pa stabu, un bumba ielidoja vārtos. Līdz ar to Zviedrija izstājās no turnīra. [[Attēls:Swedish national football team 2006.jpg|thumb|Zviedrijas nacionālā izlase 2006. gadā]] === 2004. gada Eiropas čempionāts === Zviedri sāka turnīru [[Portugāle|Portugālē]] ar nelielām cerībām. Bet pēc graujošās 5–0 uzvaras pār [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] viņi kļuva par vieniem no turnīra favorītiem. [[Frēdriks Jungbergs]] sāka vārtu birumu pēc teicamas [[Zlatans Ibrahimovičs|Zlatana Ibrahimoviča]] piespēles. [[Henriks Lāšons]] iesita vēl divus vārtus otrajā puslaikā. Pirmos vārtus viņš iesita ar galvu pēc tam, kad teicami saņēma [[Ēriks Ēdmans|Ērika Ēdmana]] piespēli. 4–0 panāca Ibrahimovičs, realizējot soda sitienu. Uz maiņu uznākušais [[Markuss Allbeks]] iesita pēdējos vārtus spēlē. Pēc 5–0 uzvaras Zviedrija kļuva par komandu, no kuras baidījās, un daudzi bija pārsteigti par Zviedrijas uzbrūkošo stilu, jo tā vairāk bija zināma kā komanda, kas spēlē aizsardzības futbolu. Nākamā spēle bija pret [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasi]]. Pēc nospēlētām 36 minūtēm [[Antonio Kasāno]] iesita pirmos vārtus spēlē pēc [[Kristiāns Panuči|Kristiāna Panuči]] piespēles. Zviedru vārtsarga [[Andreass Īsaksons|Andreasa Īsaksona]] lieliskā spēle ļāva zviedriem izturēt turpmāko spēli, un pēc 84 nospēlētām minūtēm Zviedrija beidzot panāca izlīdzinājumu. Zlatans Ibrahimovičs veica labu sitienu ar [[Papēdis|papēdi]], un bumba nonāca vārtos. Zviedrijas pēdējā spēle grupā notika pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Jau iepriekš bija zināms&nbsp;— ja Zviedrija un Dānija nospēlētu 2–2, Itālija tiktu izslēgta no turnīra. Tieši tā arī notika. Dānija lielu spēles daļu bija vadībā ar 2–1, tomēr spēles beigās Matiass Junsons guva vārtus pēc vairākiem rikošetiem. Itālijai turnīrs bija beidzies, bet gan Dānija, gan Zviedrija iekļuva ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā zviedriem bija jātiekas ar [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes izlasi]]. Spēles pamatlaiks beidzās bez vārtu guvumiem. Labākā iespēja gūt vārtus bija Fredrikam Jungbergam, bet viņš trāpīja pa vārtu stabu. Arī papildlaiks beidzās bez gūtiem vārtiem, spēle turpinājās ar pēcspēles 11 metru sitieniem. Nīderlandes izlases vārtsargs [[Edvīns van der Sars]] atvairīja [[Ūlofs Melbergs|Ūlofa Melberga]] sitienu, Zviedrijai turnīrs bija beidzies. === 2006. gada Pasaules kauss === Zviedrija 2006. gada čempionātā tika ielozēta B grupā. Viņu komanda sastāvēja no spēlētājiem, kuru klubi atrodas vienpadsmit dažādās valstīs. Zviedrija sāka Pasaules čempionātu ar bezvārtu neizšķirtu pret [[Trinidādas un Tobāgo futbola izlase|Trinidādu un Tobāgo]], neskatoties uz to, ka lielāko daļu spēles spēlēja vairākumā. Nākamajā spēlē pret [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaju]] izskatījās, ka būs vēl viens bezvārtu neizšķirts, taču Fredriks Jungbergs guva vārtus 89. minūtē un deva Zviedrijai uzvaru ar 1–0. Pēdējā spēlē Zviedrija atkal nospēlēja neizšķirti, šoreiz pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] (2–2), taču ar izcīnītajiem pieciem punktiem pietika, lai grupā paliktu otrie un kvalificētos nākamajai kārtai. Zviedrijai turnīrs tomēr beidzās astotdaļfinālā pēc zaudējuma [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]] ar 0–2. === 2008. gada Eiropas čempionāts un 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija === Zviedrija palika otrajā vietā 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra F grupā aiz [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] izlases, tādējādi kvalificējoties [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]]. Pirmajā čempionāta spēlē viņi pieveica toreizējos Eiropas čempionus [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]] ar rezultātu 2–0, vārtus guva Zlatans Ibrahimovičs un [[Pēters Hansons]]. Nākamā spēle bija pret Spāniju, ar ko viņi spēlēja jau kvalifikācijas turnīrā. Izskatījās, ka spēle beigsies neizšķirti, bet 92. minūtē [[Davids Vilja]] iesita uzvaru nesošos vārtus. Pēdējā grupas mačā pret Krieviju zviedri zaudēja ar 0–2 un tika izslēgti no turnīra. 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija zviedriem beidzās katastrofāli. Pirmajā spēlē [[Tirāna|Tirānā]] viņi spēja nospēlēt tikai neizšķirti 0-0 pret Albāniju, lai gan zviedri paredzēja, ka izcīnīs vieglu uzvaru. Četras dienas vēlāk zviedri pieveica Ungāriju ar 2–1, vārtus guva [[Kims Šelstrems]] un Samuels Holmēns. Viņi divreiz nospēlēja neizšķirti ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]&nbsp;— gan [[Stokholma|Stokholmā]], gan [[Portu]]. Abas spēles beidzās 0–0. Zviedrija mājās zaudēja Dānijai, vārtus pēc aizsargu kļūdas gūstot [[Tomass Kālenbergs|Tomasam Kālenbergam]]. Zviedrija atguvās ar 4–0 uzvaru pār Maltu. Gan pret Ungāriju, gan pret Maltu, Zviedrija uzvaras vārtus guva spēles izskaņā. Viņi atkal zaudēja dāņiem, šoreiz ''[[Parken Stadium]]'' Kopenhāgenā, pēc [[Jakobs Poulsens|Jakoba Poulsena]] vārtu guvuma. Tikmēr Portugāle uzveica Ungāriju ar 3–0, izvirzot portugāļus kopvērtējuma līderos. Zviedrija pieveica Albāniju ar 4–1, tomēr nekvalificējās čempionātam, jo Portugāle pieveica Maltu ar 4-0. [[Lāšs Lāgerbeks]] uzrakstīja atlūgumu, un [[Ēriks Hamrēns]] tika apstiprināts kā jaunais izlases galvenais treneris. === 2012. gada Eiropas čempionāts un 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācija === [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātam]] Zviedrija kvalificējās kā labākā otrās vietas ieguvēja [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|kvalifikācijā]]. ''Euro 2012'' grupu turnīrā pirmajās divās spēlēs zaudēja ar 1–2 [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainai]] un 2–3 [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]]. Trešajā spēlē izdevās ar 2–0 pieveikt [[Francijas futbola izlase|Franciju]], taču tas deva tikai ceturto vietu grupā, un izslēgšanas spēlēm Zviedrija nekvalificējās. [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] pēc otrās vietas izcīnīšanas grupā Zviedrijas izlases pretinieki otrās kārtas ''play-off'' spēlēs bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]]. Zviedrija zaudēja divu spēļu summā ar 2–4 un finālturnīram nekvalificējās. === 2016. gada Eiropas čempionāts === [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]] Zviedrija ierindojās otrajā vietā grupā aiz [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], vēlāk ''play-off'' kārtā divu spēļu summā pieveica [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]] un kvalificējās savam sestajam finālturnīram. [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada finālturnīrā]] vienreiz nospēlēja neizšķirti 1–1 (pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]), kā arī piedzīvoja divus zaudējumus (pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]), ierindojās ceturtajā vietā grupā un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc turnīra par karjeras beigām izlasē paziņoja vairāki ilggadēji spēlētāji&nbsp;— līdzšinējais kapteinis un labākais vārtu guvējs [[Zlatans Ibrahimovičs]], vārtsargs [[Andreass Īsaksons]] un 131 spēli izlasē aizvadījušais pussargs [[Kims Šelstrems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://svenskfotboll.se/landslag/herrar/arkiv/landslag/2016/06/tre-enastaende-spelare-att-sakna/ |language=sv |title=Tre enastående spelare att sakna |accessdate={{dat|2016|8|25||bez}} |publisher=svenskfotboll.se }}</ref> Jau pirms turnīra darbu galvenā trenera amatā bija plānojis neturpināt [[Ēriks Hamrēns]], viņa vietā tika apstiprināts [[Janne Andešons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://svenskfotboll.se/landslag/herrar/arkiv/landslag/2016/04/-pk0407/ |title=Janne: "Ett hedersuppdrag och utmaning" |language=sv |accessdate=25 August 2016 |publisher=svenskfotboll.se}}</ref> === 2018. gada Pasaules kauss un 2020. gada Eiropas čempionāts === Jannes Andešona vadībā izlase sekmīgi aizvadīja [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikāciju]], izcīnot otro vietu grupā aiz [[Francijas futbola izlase|Francijas]]. Pateicoties labākai gūto un zaudēto vārtu starpībai, grupā tika apsteigta [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]]. Otrā vieta grupā ļāva piedalīties kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs, kur pretiniekos tika ielozēta [[Itālijas futbola izlase|Itālija]]. Pirmajā spēlē savā laukumā tika izcīnīta uzvara 1:0, bet atbildes spēle [[Milāna|Milānā]] noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu, un Zviedrija kvalificējās finālturnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/13112017-italija_pirmo_reizi_kops_1958_gada_paliek |title=Itālija pirmo reizi kopš 1958. gada paliek ārpus Pasaules kausa |date={{dat|2017|11|13||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|11|16||bez}}}}</ref> 2018. gada Pasaules kausā [[Krievija|Krievijā]] Zviedrija savā grupā ar sešiem punktiem izcīnīja pirmo vietu. Pirmajā spēlē tika pieveikta [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]], vēlāk ar 1:2 tika zaudēts [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]], bet izšķirošajā spēlē ar 3:0 uzvarēta [[Meksikas futbola izlase|Meksika]]. Astotdaļfinālā Zviedrija uzvarēja [[Šveices futbola izlase|Šveici]], bet ceturtdaļfinālā ar 0:2 piekāpās [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasei]]. [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018.—2019. gada UEFA Nāciju līgā]] Zviedrija spēlēja B līmenī vienā grupā ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas]] un [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]] izlasēm. Zviedrija ar septiņiem punktiem uzvarēja grupā un tika paaugstināta uz A līgu. [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā spēlēja vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]], [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģiju]], [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. Zviedrija izcīnīja otro vietu grupā un kvalificējās [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|finālturnīram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/euro_2020/15112019-somija_pirmoreiz_kvalificejas_ec_finaltur |title=Somija pirmoreiz kvalificējas EČ finālturnīram, ceļazīmi nokārto arī Zviedrija |date={{dat|2017|11|15||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|11|16||bez}}}}</ref> == Atbalstītāji == Pirmie Zviedrijas atbalstītāji parādījas 1912. gada Olimpiskajās spēlēs. Atbalstītāji Zviedrijas izbraukuma spēlēs pirmo reizi parādījās 1974. gada Pasaules kausā Rietumvācijā, un kopš tā brīža Zviedrija ir atbalstīta lielajos turnīros. 2006. gada Pasaules kausa laikā, īpaši grupu turnīra mačā pret Paragvaju, spēli apmeklēja 50&nbsp;000 Zviedrijas fanu, kā arī 50&nbsp;000 fanu, kas spēli vēroja ārpus stadiona. Zviedru fani tika nosaukti par labākajiem 2006. gada čempionātā dēļ viņu milzīgā daudzuma, draudzīguma un mīlestības pret spēli. == Stadions == [[Attēls:Rasunda 2006-06-02.jpg|200px|thumb|Råsunda stadions|right]] Līdz 2012. gadam Zviedrijas nacionālais stadions bija ''[[Råsunda stadions|Råsunda]]'', bet tad to aizstāja ''[[Friends Arena]]''. ''Råsunda'' stadions ir uzskatāms par klasisku arēnu, vienu no diviem stadioniem pasaulē, otrs ir ''[[Rose Bowl (stadions)|Rose Bowl Stadions]]'' [[Pasadīna|Pasadīnā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurā ir notikušas gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa finālspēles. ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada Pasaules kausa]] fināls un [[FIFA sieviešu Pasaules kauss 1995|1995. gada sieviešu Pasaules kauss]] fināls). ''Råsunda'' stadions tika atvērts 1910. gada 18. septembrī, tā ietilpība bija tikai 2000, pārsvarā stāvvietas. ''Råsunda'' stadions un Valhāla stadions Gēteburgā tolaik bija pirmie futbola laukumi ar zāles segumu Zviedrijā. 1937. gadā stadiona ietilpība tika palielināta līdz 40&nbsp;000 vietām. Stadions tika izmantots futbola spēlēm 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā, tajā notika astoņas 1958. gada Pasaules kausa spēles. 1992. gada Eiropas čempionātā tajā notika četras spēles, un 1995. gada sieviešu Pasaules kausā tajā notika tikai finālspēle. ''Råsunda'' stadions ir vienīgais visā Skandināvijā, kurā ir notikuši četri lieli turnīri. Arī Gēteburgas stadionā parasti notiek dažas Zviedrijas izlases spēles, tajā skaitā Zviedrijas Futbola asociācijas 100 gadu svinību spēle pret Angliju 2004. gadā. Arī citi stadioni, piemēram, Malmē esošais tiek izmantoti Zviedrijas izlases spēlēs. == Rezultāti turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|Urugvaja}} [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija|1861}} [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]||Ceturtdaļfināls||8.||2||1||0||1||4||4 |- |-bgcolor=LemonChiffon |{{flaga|Francija}} [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]||'''Ceturtā vieta'''||4.||3||1||0||2||11||9 |- |- bgcolor="#cc9966" |{{flaga|Brazīlija}} [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]||'''Trešā vieta'''||3.||5||2||1||2||11||15 |- |{{flaga|Šveice}} [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |- bgcolor=silver |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Zviedrija}} [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]||'''Otrā vieta'''||2.||6||4||1||1||12||7 |- |{{flaga|Čīle}} [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Anglija}} [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Meksika}} [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]||Grupu turnīrs||9.||3||1||1||1||2||2 |- |{{flaga|Vācija}} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]||2. kārta||5.||6||2||2||2||7||6 |- |{{flaga|Argentīna}} [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]||Grupu turnīrs||13.||3||0||1||2||1||3 |- |{{flaga|Spānija}} [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Meksika}} [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]||Grupu turnīrs||21.||3||0||0||3||3||6 |- |- bgcolor="#cc9966" |{{flaga|ASV}} [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]||'''Trešā vieta'''||3.||7||3||3||1||15||8 |- |{{flaga|Francija}} [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Dienvidkoreja}}{{flaga|Japāna}} [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]||Astotdaļfināls||13.||4||1||2||1||5||5 |- |{{flaga|Vācija}} [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]||Astotdaļfināls||14.||4||1||2||1||3||4 |- |{{flaga|Dienvidāfrika}} [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Brazīlija}} [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Krievija}} [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]||Ceturtdaļfināls||7.||5||3||0||2||6||4 |- |{{flaga|Katara}} [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |'''Kopā'''||'''12/22'''||||51||19||13||19||80||73 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|Francija}} [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Spānija}} [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Beļģija}} [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Dienvidslāvija}} [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Francija}} [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Vācija}} [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |-bgcolor="#cc9966" |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Zviedrija}} [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]]||'''Pusfināls'''||4.||4||2||1||1||6||5 |- |{{flaga|Anglija}} [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Beļģija}}{{flaga|Nīderlande}} [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]||Grupu turnīrs||14.||3||0||1||2||2||4 |- |{{flaga|Portugāle}} [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]||Ceturtdaļfināls||7.||4||1||3||0||8||3 |- |{{flaga|Austrija}}{{flaga|Šveice}} [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]||Grupu turnīrs||10.||3||1||0||2||3||4 |- |{{flaga|Polija}}{{flaga|Ukraina}} [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]||Grupu turnīrs||11.||3||1||0||2||5||5 |- |{{flaga|Francija}} [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]||Grupu turnīrs||20.||3||0||1||2||1||3 |- |{{flaga|Eiropa}} [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]||Astotdaļfināls||10.||4||2||1||1||5||4 |- |{{flaga|Vācija}} [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]||''Nekvalificējās''||–||–||–||–||–||–||– |- ||'''Kopā'''||'''7/17'''||||24||7||7||10||30||28 |} === Olimpiskajās spēlēs === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |-bgcolor=LemonChiffon |{{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]||'''Pusfināls'''||4.||2||0||0||2||1||14 |- |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]]||Astotdaļfināls||9.||2||0||0||2||3||5 |- |{{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920]]||Ceturtdaļfināls||6.||3||1||0||2||14||7 |-bgcolor="#cc9966" |{{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]||'''Trešā vieta'''||3.||5||3||1||1||18||5 |- |{{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936]]||Astotdaļfināls||9.||1||0||0||1||2||3 |-bgcolor=gold |{{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948]]||'''Čempione'''||1.||4||4||0||0||22||3 |-bgcolor="#cc9966" |{{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952]]||'''Trešā vieta'''||3.||4||3||0||1||9||8 |- |{{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Vācija}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|PSRS}} [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984]]||''Nepiedalījās''||–||–||–||–||–||–||– |- |{{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]]||Ceturtdaļfināls||6.||4||2||1||1||7||5 |- |'''Kopā'''||8/17||||25||13||2||10||76||50 |} Spēles no 1988. gada turnīra nav iekļautas izlases statistikā. Pēc 1988. gada spēlēm, šajā turnīra drīkst piedalīties tikai U-23 izlases. === Ziemeļvalstu futbola čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1924-28|1924–28]]||'''Finālisti'''||2||10||6||1||3||31||19 |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1929-32|1929–32]]||'''Finālisti'''||2||12||6||1||5||35||31 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1933-36|1933–36]]||'''Čempioni'''||1||12||7||2||3||31||22 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1937-47|1937–47]]||'''Čempioni'''||1||12||9||0||3||41||16 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1948-51|1948–51]]||'''Čempioni'''||1||12||7||2||3||36||22 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1952-55|1952–55]]||'''Čempioni'''||1||12||8||4||0||44||14 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1956-59|1956–59]]||'''Čempioni'''||1||12||9||2||1||45||17 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1960-63|1960–63]]||'''Čempioni'''||1||12||7||3||2||24||10 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1964-67|1964–67]]||'''Čempioni'''||1||12||5||4||3||22||14 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1968-71|1968–71]]||'''Čempioni'''||1||12||10||2||0||32||10 |-bgcolor=gold |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1972-77|1972–77]]||'''Čempioni'''||1||12||8||2||2||24||9 |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1978-80|1978–80]]||'''Finālisti'''||2||6||3||0||3||7||6 |-bgcolor=silver |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 1981-83|1981–83]]||'''Finālisti'''||2||5||2||1||2||6||4 |- |[[Ziemeļu valstu futbola čempionāts 2000-01|2000–01]]||Piektā vieta||5||5||1||2||2||3||4 |- ||'''Kopā'''||14/14||||146||88||26||32||381||198 |} :''*Norādītie neizšķirti ietver spēles, kas beidzās 11 metru pēcspēles sitienos.'' :''**Zelta fons rāda, ka turnīrs ir uzvarēts. Sarkanā apmale rāda, ka turnīrs noticis mājas. === Visi rezultāti === Šajā tabulā ir uzskaitīti visi Zviedrijas rezultāti starptautiskos mačos līdz 2017. gada 11. oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://d01.fogis.se/svenskfotboll.se/ImageVault/Images/id_1058/scope_0/ImageVaultHandler.aspx160610102518-uq |language=sv |title=Sveriges motståndare 1908-2015 |accessdate={{dat|2016|8|25||bez}} |publisher=svenskfotboll.se |archive-date={{dat|2021|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210924111917/http://d01.fogis.se/svenskfotboll.se/ImageVault/Images/id_1058/scope_0/ImageVaultHandler.aspx160610102518-uq }}</ref> {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- ! Pretinieki ! Spēles ! Uzvaras ! Neizšķirti* ! Zaudējumi ! Gūtie vārti ! Zaudētie vārti ! Vārtu attiecība |- bgcolor="#d0ffd0" align="center" |- | style="text-align:left;"| {{fb|ALB}} || 5 || 3 || 1 || 1 || 10 || 5 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ALG}} || 4 || 3 || 1 || 0 || 9 || 1 || +8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ENG}} || 23 || 7 || 9 || 7 || 31 || 35 || −4 |- | style="text-align:left;"| {{flaga|ENG}} [[Anglijas amatieru futbola izlase|Anglija (amatieri)]] || 3 || 0 || 0 || 3 || 2 || 18 || −16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|UAE}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 3 || 2 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ARG}} || 3 || 1 || 1 || 1 || 6 || 6 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|USA}} || 8 || 4 || 0 || 4 || 13 || 10 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|AUS}} || 5 || 1 || 2 || 2 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|AUT}} || 36 || 13 || 6 || 17 || 55 || 55 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|AZE}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 4 || 0 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BHR}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BLR}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 16 || 2 || +14 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BRB}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BEL}} || 15 || 5 || 2 || 8 || 30 || 23 || +7 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BIH}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 4 || 2 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BOT}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 2 || 1 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BRA}} || 15 || 2 || 3 || 10 || 17 || 35 || −18 |- | style="text-align:left;"| {{fb|BUL}} || 16 || 10 || 2 || 4 || 28 || 12 || +16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CZE}} || 3 || 1 || 2 || 0 || 6 || 5 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TCH}} || 16 || 3 || 4 || 9 || 21 || 36 || −15 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CHI}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|DEN}} || 106 || 46 || 20 || 40 || 187 || 175 || +12 |- | style="text-align:left;"| {{fb|RSA}}^[[#1|1]] || 3 || 1 || 1 || 1 || 4 || 2 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|KOR}} || 4 || 2 || 2 || 0 || 17 || 3 || +14 |- | style="text-align:left;"| {{fb|YUG}} || 11 || 4 || 2 || 5 || 17 || 19 || −2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ECU}} || 2 || 0 || 1 || 1 || 2 || 3 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|EGY}} || 4 || 2 || 0 || 2 || 10 || 3 || +7 |- | style="text-align:left;"| {{fb|FRO}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 4 || 1 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|FRA}} || 21 || 6 || 5 || 10 || 21 || 29 || −8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|GRE}} || 7 || 2 || 3 || 2 || 17 || 8 || +9 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CRO}} || 4 || 1 || 0 || 3 || 4 || 5 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|EST}} || 16 || 14 || 2 || 0 || 53 || 16 || +37 |- | style="text-align:left;"| {{fb|IRN}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 3 || 1 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ISL}} || 15 || 11 || 2 || 2 || 35 || 15 || +20 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ITA}} || 23 || 6 || 6 || 11 || 24 || 28 || −4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ISR}} || 12 || 7 || 4 || 1 || 26 || 9 || +17 |- | style="text-align:left;"| {{fb|IRL}} || 11 || 5 || 3 || 3 || 17 || 14 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|JAM}} || 2 || 1 || 1 || 0 || 2 || 1 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|JPN}} || 5 || 1 || 3 || 1 || 7 || 7 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|JOR}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CMR}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|QAT}}^[[#2|2]] || 3 || 2 || 1 || 0 || 8 || 2 || +6 |- | style="text-align:left;"| {{fb|KAZ}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CYP}} || 6 || 5 || 1 || 0 || 19 || 3 || +16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|COL}} || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CRI}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 2 || 2 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CIV}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 2 || 1 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|RUS}} || 8 || 3 || 3 || 2 || 12 || 9 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CUB}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || +8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|CHN}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 6 || 2 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LAT}} || 17 || 11 || 4 || 2 || 54 || 12 || +42 |- | style="text-align:left;"| {{flaga|GBR}} [[Lielbritānijas futbola izlase|Lielbritānija]] || 1 || 0 || 0 || 1 || 1 || 12 || −11 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LIT}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 22 || 3 || +19 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LIE}} || 4 || 4 || 0 || 0 || 10 || 1 || +9 |- | style="text-align:left;"| {{fb|LUX}} || 6 || 5 || 1 || 0 || 16 || 1 || +15 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MKD}} || 3 || 3 || 0 || 0 || 4 || 1 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MAS}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 3 || 1 || +2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MLT}} || 11 || 11 || 0 || 0 || 42 || 2 || +40 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MEX}} || 9 || 4 || 3 || 2 || 8 || 5 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MNE}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 6 || 3 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|MDA}} || 7 || 7 || 0 || 0 || 20 || 3 || +17 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NGA}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 5 || 2 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NED}} || 25 || 8 || 6 || 11 || 48 || 47 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NOR}} || 106 || 60 || 22 || 24 || 276 || 145 || +131 |- | style="text-align:left;"| {{fb|OMA}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 1 || 0 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|PAR}} || 3 || 1 || 1 || 1 || 4 || 4 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|POL}} || 26 || 14 || 4 || 8 || 56 || 37 || +19 |- | style="text-align:left;"| {{fb|POR}} || 17 || 6 || 6 || 5 || 26 || 18 || +8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|URS}} || 18 || 5 || 6 || 7 || 21 || 37 || −16 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ROM}} || 9 || 4 || 3 || 2 || 20 || 10 || +10 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SMR}} || 4 || 4 || 0 || 0 || 22 || 0 || +22 |- | style="text-align:left;"| {{fb|KSA}} || 3 || 2 || 1 || 0 || 6 || 3 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SEN}} || 1 || 0 || 0 || 1 || 1 || 2 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SER}} || 2 || 1 || 0 || 1 || 2 || 3 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SIN}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 5 || 0 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SYR}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SCO}} || 12 || 6 || 1 || 5 || 19 || 14 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SVK}} || 4 || 2 || 2 || 0 || 4 || 1 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SLO}} || 2 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|FIN}} || 88 || 67 || 11 || 10 || 295 || 95 || +200 |- | style="text-align:left;"| {{fb|ESP}} || 13 || 3 || 4 || 6 || 15 || 21 || −6 |- | style="text-align:left;"| {{fb|SUI}} || 28 || 10 || 7 || 11 || 46 || 42 || +4 |- | style="text-align:left;"| {{fb|THA}} || 5 || 4 || 1 || 0 || 13 || 4 || +9 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TRI}} || 2 || 1 || 1 || 0 || 5 || 0 || +5 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TUN}} || 4 || 2 || 1 || 1 || 3 || 2 || +1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|TUR}} || 10 || 2 || 4 || 4 || 11 || 12 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|UKR}} || 4 || 1 || 1 || 2 || 3 || 4 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|HUN}} || 45 || 16 || 11 || 18 || 77 || 91 || −14 |- | style="text-align:left;"| {{fb|URU}} || 3 || 2 || 0 || 1 || 6 || 3 || +3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|GER}} || 37 || 13 || 9 || 15 || 62 || 70 || −8 |- | style="text-align:left;"| {{fb|GDR}} || 6 || 2 || 1 || 3 || 8 || 9 || −1 |- | style="text-align:left;"| {{fb|WAL}} || 7 || 6 || 1 || 0 || 16 || 3 || +13 |- | style="text-align:left;"| {{fb|VEN}} || 1 || 0 || 0 || 1 || 0 || 2 || −2 |- | style="text-align:left;"| {{fb|NIR}} || 7 || 3 || 1 || 3 || 7 || 10 || −3 |- | style="text-align:left;"| {{fb|PRK}} || 3 || 1 || 2 || 0 || 6 || 2 || +4 |- class="sortbottom" ! Kopā || 1004 || 493 || 217 || 294 || 2034 || 1341 || +693 |} :¹ Ieskaitot spēli pret DĀR attīstības izlasi {{dat|2011|1|22||bez}} (1−1) :² Ieskaitot spēli pret Kataras U23 izlasi {{dat|2012|1|23||bez}} (5−0) == Spēlētāji == Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] otrās kārtas (izslēgšanas) spēlēm 2026. gada 26. un 31. martā attiecīgi pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/03/herrtrupp-playoff/ |title=God mix i Graham Potters marstrupp |website=svenskfotboll.se |access-date={{dat|2026|4|11||bez}}|language=sv}}</ref> Spēļu skaits un gūtie vārti ir pēc 31. marta spēles pret Poliju. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Noels Tērnkvists]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|2|1|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Melkers Elborgs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|5|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustafs Lāgerbjelke]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Viktors Ēriksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|9|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Elliots Struds]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hermans Jūhanssons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|10|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Villiots Svedbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Gustavs Lundgrēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|18|df=y}}|caps=2|goals=1|club=[[GAIS]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jespers Kārlstrems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jāsins Ajāri]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Hugo Lāšons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Tāha Ālī]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ronijs Bardagdži]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|11|15|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}} === Komandas treneri === {| |- |'''Galvenais treneris'''|| {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] |- |'''Trenera asistents'''|| {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Hambergs]] |- |'''Trenera asistents'''|| {{flaga|Zviedrija}} [[Sebastians Lāšons]] |} == Spēlētāju rekordi == ''Atjaunots {{dat|2023|6|21||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_matches.php?id=191 |language=en |title=Appearances for Sweden National Team |accessdate={{dat|2023|6|21||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> '''''Izceltie''' spēlētāji vēl spēlē izlases sastāvā.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Andešs Svensons]] |1999—2013 |148 |- |[[Tomass Ravelli]] |1981—1997 |143 |- |[[Sebastians Lāšons]] |2008—2021 |133 |- |[[Andreass Īsaksons]] |2002—2016 |133 |- |[[Kims Šelstrems]] |2001—2016 |131 |- |[[Zlatans Ibrahimovičs]] |2001—2023 |122 |- |[[Ūlofs Melbergs]] |2000—2012 |117 |- |[[Rolands Nilsons]] |1986—2000 |116 |- |[[Bjērns Nordkvists]] |1963—1978 |115 |- |[[Niklass Aleksandersons]] |1993—2008 |109 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Zlatans Ibrahimovičs]] |2001—2023 |62 |- |[[Svens Rīdels]] |1923—1932 |49 |- |[[Gunnars Nordāls]] |1942—1948 |43 |- |[[Henriks Lāšons]] |1993—2009 |37 |- |[[Gunnars Grēns]] |1940—1958 |32 |- |[[Kennets Andešons]] |1990—2000 |31 |- |[[Markuss Allbeks]] |1999—2008 |30 |- |[[Martins Dālīns]] |1991—1997 |29 |- |[[Agne Sīmonsons]] |1957—1967 |27 |- |[[Tomass Brolīns]] |1990—1995 |27 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120606000450/http://hem.passagen.se/fotbollslandslaget/statistiktest.htm Nacionālās izlases statistika] * [http://www.rsssf.com/tablesz/zwed-intres.html RSSSF rezultātu arhīvi no 1908. gada] * [http://www.rsssf.com/miscellaneous/zwed-coach-triv.html RSSSF treneru arhīvs] * [http://www.planetworldcup.com/NATIONS/swe.html Pasaules kausa vēsture] * [http://www.bolletinen.se/ Nacionālās izlases statistika Bolletinen.se] {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] seyh6sgc9vapdha2f4kdq1rh0l02cv7 0 15611 4456124 4453847 2026-04-18T17:35:17Z Vylks 50297 4456124 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Brazīlija | Badge = Futbols-Brazilija.gif | FIFA Trigramme = BRA | Nickname = ''Seleçao'' (Izlase) | Association = Brazīlijas Futbola konfederācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|ITA}} [[Karlo Ančeloti]] | Captain = [[Markiņuss]] | Most caps = [[Kafu]] (142) | Top scorer = [[Neimars]] (79) | Home Stadium = | pattern_la1 = _bra24h | pattern_b1 = _bra24h | pattern_ra1 = _bra24h | pattern_sh1 = _bra24h | pattern_so1 = _bra24h | leftarm1 = FFFF00 | body1 = FFFF00 | rightarm1 = FFFF00 | shorts1 = 003CFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _bra24a | pattern_b2 = _bra24a | pattern_ra2 = _bra24a | pattern_sh2 = _bra24a | pattern_so2 = _bra24al | leftarm2 = 115AC5 | body2 = 115AC5 | rightarm2 = 115AC5 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 115AC5 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | FIFA Rank = {{Nft rank|6.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 1. | FIFA max date = 159 reizes dažādos laika periodos | FIFA min = 22. | FIFA min date = 2013. gada jūnijs | First game = {{fb|Argentīna}} 3:0 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Buenosairesa]], [[Argentīna]]; {{dat|1914|9|20|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BRA}} 14:0 {{fb|NCA}}<br />([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1975|10|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Urugvaja}} 6:0 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Vinja del Mara]], [[Čīle]]; {{dat|1920|9|18|N|bez}})<br />{{fb|Vācija}} 7:1 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Beluorizonti]], [[Brazīlija]]; {{dat|2014|7|8|N|bez}}) | World cup apps = 22 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni''':<br />[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]], [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 37 | Regional cup first = 1916 | Regional cup best = '''Čempioni''':<br />1919, 1922, 1949, 1989, 1997,<br />1999, 2004, 2007, 2019 | current = }} '''Brazīlijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Brazīlija|Brazīlijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Brazīlijas futbola izlasi pārvalda Brazīlijas Futbola konfederācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1914. gadā pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]. [[Attēls:Brazil national 1914.jpg|thumb|Pirmā Brazīlijas futbola izlase, 1914. gadā]] Brazīlijas izlase ir pieckārtēja [[FIFA Pasaules kauss|pasaules čempione]], triumfējot [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958.]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962.]], [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]]. Brazīlijas izlase vienmēr tikusi uzskatīta par vienu no spēcīgākajām pasaules komandām, tā ir vienīgā izlase, kas ir piedalījusies visos FIFA Pasaules kausa finālturnīros. ''[[Copa América]]'' Brazīlijai nav gājis tik labi, kur tā ir uzvarējusi 9 reizes, iepaliekot no senajiem sāncenšiem [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Astotdaļfināls * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Pusfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — 2. vieta * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — '''Čempioni''' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — '''Čempioni''' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — '''Čempioni''' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 4. vieta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 3. vieta * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — '''Čempioni''' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 2. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — '''Čempioni''' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 4. vieta * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Ceturtdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls {{div col end}} == ''Copa América'' == {| width=70% |valign="top" width=33%| * 1916 — 3. vieta * 1917 — 3. vieta * 1919 — '''Čempioni''' * 1920 — 3. vieta * 1921 — 2. vieta * 1922 — '''Čempioni''' * 1923 — 4. vieta * 1924 — ''Nepiedalījās'' * 1925 — 2. vieta * 1926—1935 — ''Nepiedalījās'' * 1937 — 2. vieta * 1939 — ''Nepiedalījās'' * 1941 — ''Nepiedalījās'' * 1942 — 3. vieta * 1945 — 2. vieta |valign="top" width=33%| * 1946 — 2. vieta * 1947 — ''Nepiedalījās'' * 1949 — '''Čempioni''' * 1953 — 2. vieta * 1955 — ''Nepiedalījās'' * 1956 — 4. vieta * 1957 — 2. vieta * 1959 — 2. vieta * 1959 — 3. vieta * 1963 — 4. vieta * 1967 — ''Nepiedalījās'' * 1975 — 3. vieta * 1979 — 3. vieta * 1983 — 2. vieta * 1987 — Grupu turnīrs |valign="top" width=33%| * 1989 — '''Čempioni''' * 1991 — 2. vieta * 1993 — Ceturtdaļfināls'' * 1995 — 2. vieta * 1997 — '''Čempioni''' * 1999 — '''Čempioni''' * 2001 — Ceturtdaļfināls * 2004 — '''Čempioni''' * 2007 — '''Čempioni''' * [[2011. gada Copa América|2011]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Copa América|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Copa América|2016]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Copa América|2019]] — '''Čempioni''' * [[2021. gada Copa América|2021]] — 2. vieta * [[2024. gada Copa América|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072024-brazilija_nespej_izmantot_vairakumu_un_pe</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Brazīlija}} == Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs == {{Pamatraksts|Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs}} == Skatīt arī == * [[Brazīlijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola izlase| ]] 6muspskjrdirg2o0so40cb9xjduq4q9 0 15639 4456127 4453868 2026-04-18T17:36:29Z Vylks 50297 4456127 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ekvadora | Badge = Escudo_de_la_Federación_Ecuatoriana_de_Fútbol_2019.jpg | FIFA Trigramme = ECU | Nickname = ''La Tricolor'' (Trīskrāsainie)<br />''La Tri''<br />''Los Amarillos'' (Dzeltenie) | Association = Ekvadoras Futbola federācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|ARG}} [[Sevastjans Bekasese]] | Captain = [[Enners Valensija]] | Most caps = [[Ivans Urtado]] (168) | Top scorer = [[Enners Valensija]] (49) | Home Stadium = ''Estadio Rodrigo Paz Delgado'', [[Kito]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ecu24h | pattern_b1 = _ecu24h | pattern_ra1 = _ecu24h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFC00 | body1 = FFFC00 | rightarm1 = FFFC00 | shorts1 = 253167 | socks1 = 253167 <!-- away kit --> | pattern_la2 = _ecu24a | pattern_b2 = _ecu24a | pattern_ra2 = _ecu24a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 0A2C5A | body2 = 0A2C5A | rightarm2 = 0A2C5A | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF <!-- third kit --> | pattern_la3 = | pattern_b3 = _ecu24t | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = _socks | leftarm3 = 0B0B26 | body3 = 0B0B26 | rightarm3 = 0B0B26 | shorts3 = 0B0B26 | socks3 = 0B0B26 | FIFA Rank = {{Nft rank|23.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref>| | FIFA max = 10. | FIFA max date = [[2010]]. gada jūnijs | FIFA min = 71. | FIFA min date = [[2017]]. gada novembris | First game = {{fb|BOL}} 1:1 {{fb-rt|ECU}}<br />([[Santjago (Bolīvija)|Santjago]], [[Bolīvija]]; {{dat|1938|8|8|N|bez}}) | Largest win = {{fb|ECU}} 6:0 {{fb-rt|PER}}<br />([[Kito]], [[Ekvadora]]; {{dat|1975|6|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ARG}} 12:0 {{fb-rt|ECU}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1942|1|22|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 2002 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 29 | Regional cup first = 1939 | Regional cup best = 4. vieta: 1959, 1993 | current = }} '''Ekvadoras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ekvadora|Ekvadoras valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Ekvadoras futbola izlasi pārvalda Ekvadoras Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1938. gadā, cīnoties pret [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvijas izlasi]]. Ilgus gadus Ekvadoras izlase bija viena no vājākajām [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] izlasēm, taču pēdējos gados tai ir aizvien lielāki panākumi. Ekvadoras izlase ir piedalījusies četros [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] pat iekļūstot astotdaļfinālā. ''[[Copa América]]'' turnīros izlases augstākais panākums ir 4. vieta. Vislabāk Ekvadoras izlase spēlē tieši savās mājās [[Kito]], kur pretiniekiem ir grūti pielāgoties augstkalnes apstākļiem (ap 2600m v.j.l.). == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Astotdaļfināls'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs == ''Copa América'' == {| |valign="top"| * 1916—1937 — ''Nepiedalījās'' * 1939 — 5. vieta * 1941 — 5. vieta * 1942 — 7. vieta * 1945 — 7. vieta * 1946 — ''Izstājās'' * 1947 — 6. vieta * 1949 — 7. vieta * 1953 — 6. vieta * 1955 — 7. vieta * 1956 — ''Izstājās'' * 1957 — 7. vieta * 1959 — ''Izstājās'' * 1959 — 4. vieta * 1963 — 6. vieta * 1967 — ''Nekvalificējās'' * 1975 — Grupu turnīrs * 1979 — Grupu turnīrs |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1983 — Grupu turnīrs * 1987 — Grupu turnīrs * 1989 — Grupu turnīrs * 1991 — Grupu turnīrs * 1993 — 4. vieta * 1995 — Grupu turnīrs * 1997 — Ceturtdaļfināls * 1999 — Grupu turnīrs * 2001 — Grupu turnīrs * 2004 — Grupu turnīrs * 2007 — Grupu turnīrs * [[2011. gada Copa América|2011]] — Grupu turnīrs * [[2015. gada Copa América|2015]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Copa América|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Copa América|2019]] — Grupu turnīrs * [[2021. gada Copa América|2021]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Copa América|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/05072024-mesi_neizmanto_iespeju_argentinas_vartsar</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Ekvadora}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.futbolecuador.com/ ''futbolecuador.com''] {{es ikona}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Ekvadoras futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Ekvadoras futbola izlase| ]] [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] p9cz0dwjj4k013g0gcaje1w0z84bhy4 0 15721 4456129 4454125 2026-04-18T17:38:45Z Vylks 50297 4456129 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kolumbija | Badge = Futbols-Kolumbija.gif | FIFA Trigramme = COL | Nickname = ''Los Cafeteros'' (Kafijas puiši) | Association = Kolumbijas Futbola federācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] | Captain = [[Hamess Rodrigess]] | Most caps = [[Davids Ospina]] (127) | Top scorer = [[Radamels Falkao]] (36) | Home Stadium = ''Estadio Metropolitano<br />Roberto Meléndez'', [[Barrankilja]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1 = _Colombia22h | pattern_b1 = _Colombia22h | pattern_ra1 = _Colombia22h | pattern_sh1 = _Colombia22h | pattern_so1 = _Colombia22h | leftarm1 = FFDD00 | body1 = FFDD00 | rightarm1 = FFDD00 | shorts1 = 0E1538 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _Colombia22a | pattern_b2 = _Colombia22a | pattern_ra2 = _Colombia22a | pattern_sh2 = _Colombia22a | pattern_so2 = _Colombia22a | leftarm2 = 151570 | body2 = 151570 | rightarm2 = 151570 | shorts2 = FFFF00 | socks2 = 99D9EA | FIFA Rank = {{Nft rank|13.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2013. gada jūlijs—augusts, 2014. gada septembris — 2015. gada marts, 2016. gada jūnijs—augusts | FIFA min = 54. | FIFA min date = 2011. gada jūnijs | First game = {{fb|MEX}} 3:1 {{fb-rt|COL}}<br />([[Panama (pilsēta)|Panama]], [[Panama]]; {{dat|1938|2|10|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BHR}} 0:6 {{fb-rt|COL}}<br />([[Rifa]], [[Bahreina]]; {{dat|2015|3|26|N|bez}})<br /> | Largest loss = {{fb|BRA}} 9:0 {{fb-rt|COL}}<br />([[Lima]], [[Peru]]; {{dat|1957|3|24|N|bez}}) | World cup apps = 6 | World cup first = 1962 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 23 | Regional cup first = 1945 | Regional cup best = '''Čempioni''': 2001 | current = }} '''Kolumbijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kolumbija|Kolumbijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Kolumbijas futbola izlasi pārvalda Kolumbijas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1938. gadā, cīnoties pret [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasi]]. Kolumbijas izlase 6 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, tās lielākais sasniegums ir iekļūšana ceturtdaļfinālā [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]]. ''[[Copa America]]'' Kolumbijas izlase ir piedalījusies 21 reizi, 2001. gadā pagaidām vienīgo reizi kļūstot par [[Dienvidamerika]]s čempioniem. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Izstājās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - Grupu turnīrs * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Nekvalificējās]]'' == ''Copa América'' sasniegumi == {| |valign="top"| * 1916—1942 — ''Nepiedalījās'' * 1945 — 5. vieta * 1946— ''Nepiedalījās'' * 1947 — 8. vieta * 1949 — 8. vieta * 1953—1956 — ''Nepiedalījās'' * 1957 — 5. vieta * 1959 — ''Nepiedalījās'' * 1959 — ''Nepiedalījās'' * 1963 — 7. vieta * 1967 — ''Nekvalificējās'' * 1975 — 2. vieta * 1979 — Grupu turnīrs * 1983 — Grupu turnīrs * 1987 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1989 — Grupu turnīrs * 1991 — 4. vieta * 1993 — 3. vieta * 1995 — 3. vieta * 1997 — Ceturtdaļfināls * 1999 — Ceturtdaļfināls * 2001 — '''Čempioni''' * 2004 — 4. vieta * 2007 — Grupu turnīrs * [[2011. gada Copa América|2011]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Copa América|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Copa América|2016]] — 3. vieta * [[2019. gada Copa America|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Copa América|2021]] — 3. vieta * [[2024. gada Copa América|2024]] — 2. vieta |} == Sastāvs == Šāds sastāvs tika izsaukts [[Draudzības spēle|pārbaudes spēlēm]] pret [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorej]]u un [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnu]], kas notika 2017. gada 10. un 14. novembrī. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Leandro Kasteljanoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1984|3|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Independiente Santa Fe|Santa Fe]]|clubnat=COL}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Hosē Fernando Kvadrado]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1985|6|1}}|caps=1|goals=0|club=[[Once Caldas]]|clubnat=COL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Franks Fabra]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|2|22}}|caps=17|goals=1|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Stefans Medina]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|6|14}}|caps=11|goals=0|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Oskars Muriljo]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|4|18}}|caps=11|goals=0|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jerrijs Mina]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|9|23}}|caps=9|goals=3|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Eders Alvaress Balanta]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|2|28}}|caps=8|goals=0|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Davinsons Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|5|12}}|caps=7|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Viljams Tesiljo]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|2|2}}|caps=3|goals=0|club=[[Independiente Santa Fe|Santa Fe]]|clubnat=COL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Karloss Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1986|2|6}}|caps=83|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Avels Agilars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1985|1|6}}|caps=68|goals=7|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=COL}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Edvins Kardona]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|12|8}}|caps=31|goals=5|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Džovanni Moreno]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1986|7|1}}|caps=20|goals=2|club=[[Shanghai Greenland Shenhua|Shanghai Shenhua]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Vilmars Barrioss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|10|16}}|caps=8|goals=0|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG|latest=v. {{fb|ARG}}, 15 November 2016}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mateuss Uribe]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|3|21}}|caps=5|goals=0|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Džefersons Lerma]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|10|25}}|caps=2|goals=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Karloss Baka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1986|9|8}}|caps=43|goals=14|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Migels Borha]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|1|26}}|caps=5|goals=2|club=[[Sociedade Esportiva Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=2|pos=FW|name=[[Duvans Sapata]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|4|1}}|caps=4|goals=0|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Felipe Pardo]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|8|17}}|caps=3|goals=1|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Aviless Urtado]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1987|4|20}}|caps=2|goals=0|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kolumbijas futbola izlase| ]] 34zl295unlwpxxstxvfs0txx817wf4z 0 15836 4456130 4454301 2026-04-18T17:40:05Z Vylks 50297 4456130 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Paragvaja | Badge = Asociación Paraguaya de Fútbol logo.svg | FIFA Trigramme = PAR | Nickname = ''Los Guaraníes''<br />''La Albirroja'' (balti-sarkanie) | Association = Paragvajas Futbola asociācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] | Captain = [[Gustavo Gomess]] | Most caps = [[Paulo da Silva]] (148) | Top scorer = [[Roke Santakruss]] (32) | Home Stadium = ''[[Estadio Defensores del Chaco]]'',<br />[[Asunsjona]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _par15h | pattern_b1 = _par15h | pattern_ra1 = _par15h | pattern_sh1 = _par15h | pattern_so1 = _long_par15h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 0000FF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _par15a | pattern_b2 = _par15a | pattern_ra2 = _par15a | pattern_sh2 = _adidaswhite | pattern_so2 = _long_par15a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 39455b | socks2 = 39455b | FIFA Rank = {{Nft rank|40.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 9. | FIFA max date = 2001. gada marts | FIFA min = 103. | FIFA min date = 1995. gada maijs | First game = {{fb|PAR}} 1:5 {{fb-rt|Argentīna}}<br />([[Asunsjona]], [[Paragvaja]]; {{dat|1919|5|11|N|bez}}) | Largest win = {{fb|PAR}} 7:0 {{fb-rt|BOL}}<br />([[Riodežaneiro]], [[Brazīlija]]; {{dat|1949|4|30|N|bez}})<br />{{fb|HKG}} 0:7 {{fb-rt|PAR}}<br />([[Honkonga]]; {{dat|2010|11|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Argentīna}} 8:0 {{fb-rt|PAR}}<br />([[Santjago]], [[Čīle]]; {{dat|1926|10|20|N|bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1930 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 38 | Regional cup first = 1921 | Regional cup best = '''Čempioni''': 1953, 1979 | current = }} '''Paragvajas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Paragvaja|Paragvajas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Paragvajas futbola izlasi pārvalda Paragvajas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1919. gadā pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]. Paragvaja 8 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]], tostarp arī pašā pirmajā turnīrā [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. Lielākais sasniegums ir iekļūšana ceturtdaļfinālā [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]]. ''[[Copa América]]'' turnīros Paragvaja ir piedalījusies 34 reizes, divas reizes arī kļūstot par uzvarētājiem — 1953. un 1979. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - Astotdaļfināls * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]-[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - Astotdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Astotdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Astotdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - Ceturtdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Nekvalificējās]]'' == ''Copa América'' == {| |valign="top"| * 1916—1920 — ''Nepiedalījās'' * 1921 — 4. vieta * 1922 — 2. vieta * 1923 — 3. vieta * 1924 — 3. vieta * 1925 — 3. vieta * 1926 — 4. vieta * 1927 — ''Nepiedalījās'' * 1929 — 2. vieta * 1935 — ''Nepiedalījās'' * 1937 — 4. vieta * 1939 — 3. vieta * 1941 — ''Nepiedalījās'' * 1942 — 4. vieta * 1945 — ''Nepiedalījās'' * 1946 — 3. vieta * 1947 — 2. vieta * 1949 — 2. vieta * 1953 — '''Čempioni''' * 1955 — 5. vieta * 1956 — 5. vieta * 1957 — ''Nepiedalījās'' * 1959 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1959 — 5. vieta * 1963 — 2. vieta * 1967 — 4. vieta * 1975 — Grupu turnīrs * 1979 — '''Čempioni''' * 1983 — Pusfināls * 1987 — Grupu turnīrs * 1989 — 4. vieta * 1991 — Grupu turnīrs * 1993 — Ceturtdaļfināls * 1995 — Ceturtdaļfināls * 1997 — Ceturtdaļfināls * 1999 — Ceturtdaļfināls * 2001 — Grupu turnīrs * 2004 — Ceturtdaļfināls * 2007 — Ceturtdaļfināls * [[2011. gada Copa América|2011]] — 2. vieta * [[2015. gada Copa América|2015]] — 4. vieta * [[2016. gada Copa América|2016]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Copa América|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Copa América|2021]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Copa América|2024]] — Grupu turnīrs |} == Sastāvs 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā == {{Paragvajas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.apf.org.py/ Paragvajas Futbola asociācija] {{es ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=par/index.html Paragvajas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130621104832/http://www.fifa.com/associations/association=par/index.html |date={{dat|2013|06|21||bez}} }} {{en ikona}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Paragvajas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] 2bw5x9380la2q85oxtcq7g3tcyi031c 0 15914 4456128 4453860 2026-04-18T17:37:36Z Vylks 50297 4456128 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Urugvaja | Badge = [[Attēls:Futbols-Urugvaja.gif|100px]] | FIFA Trigramme = URU | Nickname = ''La Celeste'' (Debesszilie) | Association = Urugvajas Futbola asociācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] | Captain = [[Hose Himeness]] | Most caps = [[Djego Godins]] (161) | Top scorer = [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] (69) | Home Stadium = [[Sentenario stadions]],<br />[[Montevideo]] | pattern_la1 =_uru18h | pattern_b1 =_uru18h | pattern_ra1 =_uru18h | pattern_sh1 = | pattern_so1 =_urug18h | leftarm1 =FFFFFF | body1 =FFFFFF | rightarm1 =FFFFFF | shorts1 =000000 | socks1 =000000 | pattern_la2 =_uru18a | pattern_b2 =_uru18a | pattern_ra2 =_uru18a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 =FFFFFF | body2 =FFFFFF | rightarm2 =FFFFFF | shorts2 =7e9fff | socks2 =FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|17.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} <!-- up / down / steady --> | FIFA max = 2. | FIFA max date = 2012. gada jūnijs | FIFA min = 76. | FIFA min date = 1998. gada decembris | First game = {{fb|Urugvaja}} 2:3 {{fb-rt|Argentīna}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1901|5|16|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Urugvaja}} 9:0 {{fb-rt|BOL}}<br />([[Lima]], [[Peru]]; {{dat|1927|11|9|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Urugvaja}} 0:6 {{fb-rt|Argentīna}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1902|7|20|N|bez}}) | World cup apps = 14 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni''': [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]], [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 45 | Regional cup first = 1916 | Regional cup best = '''Čempioni''':<br />1916, 1917, 1920, 1923,<br />1924, 1926, 1935, 1942,<br />1956, 1959, 1967, 1983,<br />1987, 1995, [[2011. gada Copa América|2011]] | current = }} '''Urugvajas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Urugvaja|Urugvajas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Urugvajas futbola izlasi pārvalda Urugvajas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1901. gadā pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]. Urugvajas izlase [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]] kļuva par pašiem pirmajiem [[FIFA Pasaules kauss|pasaules čempioniem]]. Urugvajieši uzvarēja arī [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausā]]. Urugvajas izlase ir piedalījusies 14 Pasaules kausa finālturnīros. ''[[Copa América]]'' turnīros Urugvajas izlase ir piedalījusies 45 reizes, 15 reizes kļūstot par [[Dienvidamerika]]s čempioniem, pēdējo reizi [[2011. gada Copa América|2011. gadā]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - '''Čempioni''' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - '''Čempioni''' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - 4. vieta * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - Ceturtdaļfināls * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - 4. vieta * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - Grupu turnīrs * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - Astotdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - 4. vieta * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Ceturtdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs (20. vieta) {{div col end}} == ''Copa América'' == {| |valign="top"| * 1916 — '''Čempioni''' * 1917 — '''Čempioni''' * 1919 — 2. vieta * 1920 — '''Čempioni''' * 1921 — 3. vieta * 1922 — 3. vieta * 1923 — '''Čempioni''' * 1924 — '''Čempioni''' * 1925 — ''Nepiedalījās'' * 1926 — '''Čempioni''' * 1927 — 2. vieta * 1929 — 3. vieta * 1935 — '''Čempioni''' * 1937 — 3. vieta * 1939 — 2. vieta * 1941 — 2. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1942 — '''Čempioni''' * 1945 — 4. vieta * 1946 — 4. vieta * 1947 — 3. vieta * 1949 — 6. vieta * 1953 — 3. vieta * 1955 — 4. vieta * 1956 — '''Čempioni''' * 1957 — 3. vieta * 1959 — 6. vieta * 1959 — '''Čempioni''' * 1963 — ''Nepiedalījās'' * 1967 — '''Čempioni''' * 1975 — 4. vieta * 1979 — Grupu turnīrs * 1983 — '''Čempioni''' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1987 — '''Čempioni''' * 1989 — 2. vieta * 1991 — Grupu turnīrs * 1993 — Ceturtdaļfināls * 1995 — '''Čempioni''' * 1997 — Grupu turnīrs * 1999 — 2. vieta * 2001 — 4. vieta * 2004 — 3. vieta * 2007 — 4. vieta * [[2011. gada Copa América|2011]] — '''Čempioni''' * [[2015. gada Copa América|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Copa América|2016]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Copa América|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Copa América|2021]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Copa América|2024]] — 3. vieta<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> |} == Sastāvs == {{atveidošana}} Šāds sastāvs tika izsaukts [[Draudzības spēle|Pārbaudes spēlēm]] pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] un [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], 10 un 14 novembrī 2017.{{nat fs g start|background=#87cefa|color=black}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1983|3|23}}|caps=9|goals=0|club=[[Riodežaneiro "Vasco da Gama"|Vasco da Gama]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martín Campaña]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|5|29}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs break|background=#87cefa}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksi Pereira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1984|6|8}}|caps=123|goals=3|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Djego Godins]] [[Attēls:Captain sports.svg|12px]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|2|16}}|caps=112|goals=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|1|20}}|caps=37|goals=4|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gastons Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|3|5}}|caps=14|goals=0|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mauricio Lemos]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|12|28}}|caps=0|goals=0|club=[[UD Las Palmas|Las Palmas]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Giljermo Varela]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|3|24}}|caps=0|goals=0|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs break|background=#87cefa}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristjans Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1985|9|30}}|caps=101|goals=11|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Alvaro Gonsaless]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1984|10|29}}|caps=72|goals=3|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolass Lodeiro]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|3|21}}|caps=52|goals=4|club=[[Sietlas "Sounders"|Seattle Sounders]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karloss Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1984|12|2}}|caps=32|goals=1|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matiass Vesino]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|8|24}}|caps=17|goals=1|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džordžians De Arasketa]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|1}}|caps=10|goals=1|club=[[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Naitans Nandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|12|28}}|caps=8|goals=0|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Federico Valverde]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|7|22}}|caps=3|goals=1|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|6|5}}|caps=2|goals=0|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs break|background=#87cefa}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edinsons Kavani]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1987|2|14}}|caps=96|goals=39|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kristjans Stvani]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|12|10}}|caps=37|goals=5|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jonathan Urretaviscaya]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|3|19}}|caps=3|goals=0|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maximiliano Gómez]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|08|14}}|caps=0|goals=0|club=[[Bigo "Celta"|Celta]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gastón Pereiro]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|11}}|caps=0|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs end|background=#87cefa}} == Skatīt arī == * [[Urugvajas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.auf.org.uy Urugvajas Futbola asociācija] {{es ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=uru/index.html Urugvajas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120614134619/http://www.fifa.com/associations/association=uru/index.html |date={{dat|2012|06|14||bez}} }} {{en ikona}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Urugvajas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] eg3o3u2jfuquah02ugbtfyug5qffa6v 0 15921 4456132 4453858 2026-04-18T17:44:22Z Vylks 50297 4456132 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = ASV | Badge = United States Soccer Federation logo.svg | FIFA Trigramme = USA | Nickname = ''The Stars and Stripes''<br />(Zvaigznes un svītras)<br />''The Yanks'' (Jeņķi) | Association = ASV Futbola federācija | Confederation = [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | Coach = {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] | Captain = [[Tims Rīms]] | Most caps = [[Kobi Džonss]] (164) | Top scorer = [[Lendons Donovans]] (57)<br />[[Klints Dempsijs]] (57) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _usa22h | pattern_b1 = _usa22h | pattern_ra1 = _usa22h | pattern_sh1 = _usa22h | pattern_so1 = _usa22h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 111466 | pattern_la2 = _usa22a | pattern_b2 = _usa22a | pattern_ra2 = _usa22a | pattern_sh2 = _usa22a | pattern_so2 = _usa22al | leftarm2 = 132FD1 | body2 = 132FD1 | rightarm2 = 132FD1 | shorts2 = 132FD1 | socks2 = 132FD1 | FIFA Rank = {{Nft rank|16.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} <!-- up / down / steady --> | 1st ranking date = [[1993]]. gada augusts | FIFA max = 4. | FIFA max date = 2006. gada aprīlis | FIFA min = 36. | FIFA min date = 2012. gada jūlijs | First game = {{fb|SWE}} 2:3 {{fb-rt|USA}} <br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1916|8|20|N|bez}}) | Largest win = {{fb|USA}} 8:0 {{fb-rt|BRB}} <br />([[Kārsona (Kalifornija)|Kārsona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; {{dat|2008|6|15|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|NOR}} 11:0 {{fb-rt|USA}} <br />([[Oslo]], [[Norvēģija]]; {{dat|1948|8|6|N|bez}}) | World cup apps = 11 | World cup first = 1930 | World cup best = 3. vieta: [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 19 | Regional cup first = 1985 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />1991, 2002, 2005,<br />2007, 2013, 2017, 2021 | 2ndRegional name = [[Copa América]] | 2ndRegional cup apps = 4 | 2ndRegional cup first = 1993 | 2ndRegional cup best = 4. vieta: 1995, [[2016. gada Copa América|2016]] | Confederations cup apps = 4 | Confederations cup first = 1992 | Confederations cup best = 2. vieta: [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]] }} '''ASV futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis]] starptautiskās futbola sacensībās. ASV futbola izlasi pārvalda ASV Futbola federācija. Savu pirmo oficiālo spēli izlase aizvadīja 1916. gadā cīnoties pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasi]]. ASV izlase 11 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], tās lielākais sasniegums ir iekļūšana [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada Pasaules čempionāta]] pusfinālā. ASV izlase ir septiņkārtēji [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] ieguvēji. == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Pusfināls * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls == Zelta kausa izcīņā == * 1991 - '''Čempioni''' * 1993 - 2. vieta * 1996 - 3. vieta * 1998 - 2. vieta * 2000 - Ceturtdaļfināls * 2002 - '''Čempioni''' * 2003 - 3. vieta * 2005 - '''Čempioni''' * 2007 - '''Čempioni''' * 2009 - 2. vieta * 2011 - 2. vieta * 2013 - '''Čempioni''' * 2015 - 4. vieta * 2017 - '''Čempioni''' * [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] — 2.vieta * [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] — '''Čempioni''' * [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — Pusfināls == Copa America == 1993., 1995. un 2007. gadā ASV izlase piedalījās [[Dienvidamerika]]s [[CONMEBOL]] federācijas čempionātā [[Copa America]] viesu statusā. * 1993 — Grupu turnīrs * 1995 — 4. vieta * 2007 — 1. kārta * 2011—2015 — ''Nepiedalījās'' * 2016 — 4. vieta * 2019—2021 — ''Nepiedalījās'' * [[2024. gada Copa América|2024]] — Grupu turnīrs == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|ASV}} == Skatīt arī == * [[ASV futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{CONCACAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:ASV futbola izlase| ]] 6ongw9rzmsv4xuy8j3pmjw638f8bvpp 0 15954 4456137 4454278 2026-04-18T17:50:22Z Vylks 50297 4456137 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Haiti | Nickname = ''Les Grenadiers''<br />(Grenadieri) | Badge = Federation Haitienne de Football.png | Badge_size = | Association = Haiti Futbola federācija | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] | Captain = [[Džonijs Plasids]] | Most caps = Pjērs Rišārs Brunī (95) | Top scorer = [[Dikēns Nazons]] (44) | Home Stadium = [[Silvio Katora stadions]] | FIFA Trigramme = HAI <!--Tērpu veidnes--> | pattern_la1 = _hai23h | pattern_b1 = _hai23h | pattern_ra1 = _hai23h | pattern_sh1 = _hai23h | pattern_so1 = _redtop | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _hai23a | pattern_b2 = _hai23a | pattern_ra2 = _hai23a | pattern_sh2 = _hai23a | pattern_so2 = _hai23a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _hai23t | pattern_b3 = _hai23t | pattern_ra3 = _hai23t | pattern_sh3 = _hai23t | pattern_so3 = _bluetop | leftarm3 = FF0000 | body3 = FF0000 | rightarm3 = FF0000 | shorts3 = FF0000 | socks3 = FF0000 | FIFA Rank = {{Nft rank|83.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 38. | FIFA max date = 2013. gada janvāris | FIFA min = 155. | FIFA min date = 1996. gada aprīlis <!--Tērpu beigas--> | First game = {{fb|HAI}} 1:2 [[Jamaikas futbola izlase|Jamaika]] [[Attēls:Flag of Jamaica (1906–1957).svg|23px]]<br>([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|1925|3|22|N|bez}}) | Largest win = {{fb|HAI}} 13:0 {{fb-rt|Sintmārtena}}<br>([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|MEX}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}<br>([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1953|7|19|N|bez}})<br />{{fb|BRA}} 9:1 {{fb-rt|HAI}}<br>([[Čikāga]], [[ASV]]; {{dat|1959|9|2|N|bez}})<br />{{fb|CRC}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}<br>([[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]], [[Kostarika]]; {{dat|1961|3|19|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 1974 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]) | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 16 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = '''Čempioni''' (1973) | 2ndRegional name = ''[[Copa América]]'' | 2ndRegional cup apps = 1 | 2ndRegional cup first = [[2016. gada Copa América|2016]] | 2ndRegional cup best = Grupu turnīrs ([[2016. gada Copa América|2016]]) }} '''Haiti futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Haiti]] starptautiskās futbola sacensībās. Haiti futbola izlasi pārvalda Haiti Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1925. gadā, cīnoties pret [[Jamaikas futbola izlase|Jamaikas izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā Haiti izlase piedalījās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]], kad zaudēja visās 3 spēlēs ar kopējo vārtu attiecību 0:12. [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kausa izcīņā]] izlases lielākais sasniegums pusfināls [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019. gadā]]. 1973. gadā tā ir uzvarējusi CONCACAF čempionātā. == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules čempionātos === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nekvalificējās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nepiedalījās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|kvalificējās]]'' === CONCACAF čempionātā === * 1963 — ''Nekvalificējās'' * 1965 — 6. vieta * 1967 — 5. vieta * 1969 — ''Diskvalificēta'' * 1971 — 2. vieta * 1973 — '''Čempioni''' * 1977 — 2. vieta * 1981 — 6. vieta * 1985 — Grupu turnīrs * 1989 — ''Nepiedalījās'' === Zelta kausa izcīņā === * 1991 — ''Nekvalificējās'' * 1993 — ''Nepiedalījās'' * 1996 — ''Nepiedalījās'' * 1998 — ''Izstājās'' * 2000 — Grupu turnīrs * 2002 — Ceturtdaļfināls * 2003 — ''Nekvalificējās'' * 2005 — ''Nekvalificējās'' * 2007 — Grupu turnīrs * 2009 — Ceturtdaļfināls * 2011 — ''Nekvalificējās'' * 2013 — Grupu turnīrs * 2015 — Ceturtdaļfināls * 2017 — ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] — 3. vieta * [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] — Grupu turnīrs * [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — Grupu turnīrs == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * {{official website|http://www.fhfhaiti.com}} {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Haiti|Izlase]] [[Kategorija:Haiti futbola izlase]] rwh3tylvqcujhcuelowa1etb6kchvng 0 15958 4456131 4453875 2026-04-18T17:42:24Z Vylks 50297 4456131 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kanāda | Badge = Canadian Soccer Association logo.svg | FIFA Trigramme = CAN | Nickname = ''The Canucks''<br />''Les Rouges'' (sarkanie) | Association = Kanādas Futbola asociācija | Confederation = [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | Coach = {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] | Captain = [[Alfonso Deiviss]] | Most caps = [[Atiba Hačinsons]] (104) | Top scorer = [[Džonatans Deivids]] (39) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> <!-- home kit --> | pattern_la1 = _can24h | pattern_b1 = _can24h | pattern_ra1 = _can24h | pattern_sh1 = _can24a | pattern_so1 = _can24h | leftarm1 = 950000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = 950000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FF0000 <!-- away kit --> | pattern_la2 = _can24a | pattern_b2 = _can24a | pattern_ra2 = _can24a | pattern_sh2 = _can24h | pattern_so2 = _can24a | leftarm2 = F9F5F0 | body2 = F9F5F0 | rightarm2 = F9F5F0 | shorts2 = FF0000 | socks2 = F9F5F0 | FIFA Rank = {{Nft rank|30.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 26. | FIFA max date = 2025. gada septembris | FIFA min = 122. | FIFA min date = 2014. gada augusts, oktobris | First game = {{fb|AUS}} 3:2 {{fb-rt|CAN|1921}} <br />([[Brisbena]], [[Austrālija]]; {{dat|1924|6|7|N|bez}}) | Largest win = {{fb|CAY}} 0:11 {{fb-rt|CAN}} <br />([[Breidentona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; {{dat|2021|3|29|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|MEX}} 8:0 {{fb-rt|CAN}} <br />([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1993|7|18|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1986 | World cup best = Grupu turnīrs: [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 19 | Regional cup first = 1977 | Regional cup best = '''Čempioni:''' 1985, 2000 | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2001 | Confederations cup best = Grupu turnīrs: [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]] }} '''Kanādas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] starptautiskās futbola sacensībās. Kanādas futbola izlasi pārvalda Kanādas Futbola asociācija. Savu pirmo oficiālo spēli izlase aizvadīja 1924. gadā, cīnoties pret [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas izlasi]]. Pirmo reizi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] Kanādas izlase piedalījās [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gadā]], kad neizkļuva no apakšgrupas. Komanda ir kvalificējusies arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]. Kopā ar ASV un Meksiku Kanāda rīkos [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausa]] finālturnīru un varēs piedalīties mājinieku statusā. CONCACAF čempionātā un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kausa izcīņā]] Kanādas izlase ir piedalījusies 18 reizes un ir 1985. un 2000. gada čempioni. Piedalījusies [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001. gada FIFA Konfederāciju kausā]]. == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''atsauca dalību kvalifikācijā'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''nepiedalījās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — === CONCACAF čempionāts un Zelta kausa izcīņa === * 1963—1971 — ''nepiedalījās'' * 1973 — ''nekvalificējās'' * 1977 — 4. vieta * 1981 — 4. vieta * 1985 — '''čempioni''' * 1991 — grupu turnīrs * 1993 — grupu turnīrs * 1996 — grupu turnīrs * 1998 — ''izstājās pēc kvalifikācijas'' * 2000 — '''čempioni''' * 2002 — 3. vieta * 2003 — grupu turnīrs * 2005 — grupu turnīrs * 2007 — pusfināls * 2009 — ceturtdaļfināls * 2011 — grupu turnīrs * 2013 — grupu turnīrs * 2015 — grupu turnīrs * 2017 — ceturtdaļfināls * [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] — ceturtdaļfināls * [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] — pusfināls * [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — ceturtdaļfināls == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kanāda}} <!-- == Atsauces == --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://www.canadasoccer.com/ Kanādas Futbola asociācijas tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{CONCACAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Kanādas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Kanādas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] b14e7sajhd1mz6mxbqgpji6vx994ba5 0 15974 4456156 4453874 2026-04-18T18:08:27Z Vylks 50297 4456156 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ēģipte | Badge = Futbols-Egipte.gif | FIFA Trigramme = EGY | Nickname = الفراعنة‎‎ / ''El-Fara'ena''<br />(Faraoni) | Association = Ēģiptes Futbola asociācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|EGY}} [[Hosams Hasans]] | Captain = [[Mohameds Salāhs]] | Most caps = [[Ahmeds Hasans]] (184) | Top scorer = [[Hosams Hasans]] (69) | Home Stadium = Kairas starptautiskais stadions | FIFA Rank = {{Nft rank|29.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Cite web|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13792|title=Men's Ranking}}</ref> | FIFA max = 9. | FIFA max date = 2010. gada jūlijs — septembris, 2010. gada decembris | FIFA min = 75. | FIFA min date = 2013. gada marts <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _egy24H | pattern_b1 = _egy24H | pattern_ra1 = _egy24H | pattern_sh1 = _egy24H | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _egy24A | pattern_b2 = _egy24A | pattern_ra2 = _egy24A | pattern_sh2 = _egy24A | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 000000 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|ITA|1861}} 2:1 '''Ēģipte''' [[Attēls:Egypt flag 1882.svg|22px]]<br />([[Gente]], [[Beļģija]]; {{dat|1920|8|28|N|bez}}) | Largest win = [[Attēls:Flag of the United Arab Republic.svg|22px]] '''Ēģipte''' 15:0 [[Laosas futbola izlase|Laosa]] [[Attēls:Flag of Laos (1952-1975).svg|22px]]<br />([[Džakarta]], [[Indonēzija]]; {{dat|1963|11|15|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ITA|1861}} 11:3 {{fb-rt|EGY|1922}}<br />([[Amsterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|1928|6|10|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1934 | World cup best = Astotdaļfināls: [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 27 | Regional cup first = 1957 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />1957, 1959, 1986, 1998,<br />2006, [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]], [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 1999 | Confederations cup best = Grupu turnīrs: [[1999. gada FIFA Konfederāciju kauss|1999]], [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]] }} '''Ēģiptes futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ēģipte|Ēģiptes valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Ēģiptes futbola izlasi pārvalda Ēģiptes Futbola Asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1920. gadā cīnoties pret [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasi]]. [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]] Ēģiptes izlase kļuva par pirmo [[Āfrika]]s komandu, kas piedalās Pasaules čempionātā. Vēl ēģiptieši piedalījās arī [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada finālturnīrā]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa izcīņā]] Ēģipte ir piedalījusies 27 reizes un ir titulētākā šī turnīra izlase ar 7 čempionu tituliem. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Izstājās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]-[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]-[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]-[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''Nekvalificējās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - == Āfrikas Nāciju Kausā == {| |valign="top"| * 1957 - '''Čempioni''' * 1959 - '''Čempioni''' * 1962 - 2. vieta * 1963 - 3. vieta * 1965 - ''Izstājās pēc kvalifikācijas'' * 1968 - ''Izstājās'' * 1970 - 3. vieta * 1972 - ''Nekvalificējās'' * 1974 - 3. vieta * 1976 - 4. vieta * 1978 - ''Nekvalificējās'' * 1980 - 4. vieta * 1982 - ''Izstājās'' * 1984 - 4. vieta * 1986 - '''Čempioni''' * 1988 - Grupu turnīrs |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1990 - Grupu turnīrs * 1992 - Grupu turnīrs * 1994 - Ceturtdaļfināls * 1996 - Ceturtdaļfināls * 1998 - '''Čempioni''' * 2000 - Ceturtdaļfināls * 2002 - Ceturtdaļfināls * 2004 - Grupu turnīrs * 2006 - '''Čempioni''' * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - '''Čempioni''' * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - '''Čempioni''' * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās'' * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - ''Nekvalificējās'' * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - 2. vieta * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Astotdaļfināls |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - 2. vieta * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Astotdaļfināls<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/29012024-vartsarga_sitiens_nodrosina_kongo_dr_uzva|title=Vārtsarga sitiens nodrošina Kongo DR uzvaru 18 pendeļu sērijā un izslēdz Ēģipti|date=2024. gada 29. janv.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - 4. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/17012026-premjerligas_spidekli_paliek_ar_izlasi_un |title= Premjerlīgas spīdekļi paliek ar izlasi un cīņā par bronzu neiesit pendeles, Nigērija atstāj Ēģipti bešā|accessdate=2026-01-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> |} == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * {{Official website}} {{val|ar}},{{val|en}},{{val|fr}}, {{val|ru}} * [https://www.cafonline.com/member-associations/egy/ Egypt] [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/EGY Egypt] [[FIFA]] * [https://www.rsssf.org/miscellaneous/egy-coach-triv.html RSSSF archive of coaches 1920–] * [https://www.rsssf.org/miscellaneous/egy-recintlp.html RSSSF archive of most capped players and highest goalscorers] * [https://www.egyptianplayers.com/ Egyptian Players] * [http://www.egyptianfootball.net Information on National team and club football in Egypt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191118224319/http://egyptianfootball.net/ |date={{dat|2019|11|18||bez}} }} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases|Egiptes futbola izlase]] [[Kategorija:Ēģiptes futbola izlase| ]] 8ddwuqa22498r3bnxewic1jw4x2765d 0 15977 4456153 4453849 2026-04-18T18:04:28Z Vylks 50297 4456153 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Maroka | Badge = [[Attēls:Futbols-Maroka.gif|100px]] | FIFA Trigramme = MAR | Nickname = أُسُودالأطلس / ''Igrzamn n Atlasi''<br />(Atlasa lauvas) | Association = Marokas Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|Maroka}} [[Mohameds Vahbi]] | Captain = [[Ašrafs Hakīmi]] | Most caps = Nuredins Naibets (115) | Top scorer = Ahmeds Farass (36) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|8.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Cite web|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13792|title=Men's Ranking}}</ref> | FIFA max = 8. | FIFA max date = 2026. gada janvāris | FIFA min = 95. | FIFA min date = 2010. gada septembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _mrc24h | pattern_b1 = _mrc24h | pattern_ra1 = _mrc24h | pattern_sh1 = _mrc24h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _mrc24a | pattern_b2 = _mrc24a | pattern_ra2 = _mrc24a | pattern_sh2 = _mrc24a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FF0000 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|MAR}} 3:3 {{fb-rt|IRQ|1924}}<br />([[Beirūta]], [[Libāna]]; {{dat|1957|10|19|N|bez}}) | Largest win = {{fb|MAR}} 13:1 {{fb-rt|KSA}}<br />([[Kasablanka]], [[Maroka]]; {{dat|1961|9|6|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN}} 6:0 {{fb-rt|MAR}}<br />([[Tokija]], [[Japāna]]; {{dat|1964|10|11|N|bez}}) | World cup apps = 6 | World cup first = 1970 | World cup best = 4. vieta: [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 20 | Regional cup first = 1972 | Regional cup best = '''Čempioni:''' 1976, 2025 }} '''Marokas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Maroka|Marokas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Marokas futbola izlasi pārvalda Marokas Futbola Federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1957. gadā cīnoties pret [[Irākas futbola izlase|Irākas izlasi]]. Pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] Maroka piedalījās [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gadā]], kad pirmoreiz [[Āfrika]]i tika garantēta vieta turnīrā. Lielākais izlases panākums [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] ir 4. vieta [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada turnīra]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]] Marokas izlase ir piedalījusies 20 reizes, 1976. gadā tā pirmo reizi kļuva par [[Āfrika]]s čempioni. Pēc tehniskā zaudējuma piešķiršanas [[Senegālas futbola izlase|Senegālai]] [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālā Marokas izlase ieguva savu otro čempiontitulu. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - Grupu turnīrs * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]-[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - Astotdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - Grupu turnīrs * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 4. vieta == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957 - ''Nepiedalījās'' * 1959 - ''Nepiedalījās'' * 1962 - ''Izstājās'' * 1963 - ''Nekvalificējās'' * 1965 - ''Nepiedalījās'' * 1968 - ''Nepiedalījās'' * 1970 - ''Nekvalificējās'' * 1972 - Grupu turnīrs * 1974 - ''Nepiedalījās'' * 1976 - '''Čempioni''' * 1978 - Grupu turnīrs * 1980 - 3. vieta * 1982 - ''Nekvalificējās'' * 1984 - ''Nekvalificējās'' * 1986 - 4. vieta * 1988 - 4. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1990 - ''Nekvalificējās'' * 1992 - Grupu turnīrs * 1994 - ''Nekvalificējās'' * 1996 - ''Nekvalificējās'' * 1998 - Ceturtdaļfināls * 2000 - Grupu turnīrs * 2002 - Grupu turnīrs * 2004 - 2. vieta * 2006 - Grupu turnīrs * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Grupu turnīrs * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - ''Diskvalificēta'' * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Astotdaļfināls |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - Ceturtdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Astotdaļfināls<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/31012024-hakimi_netrapa_pendeli_favorite_maroka_af|title=Hakimi netrāpa pendeli, favorīte Maroka Āfrikas kausā negaidīti apstājas jau 1/8 finālā|date=2024. gada 31. janv.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - '''Čempioni'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/18032026-kaut_kas_neredzets_divus_menesus_pec_fina|title=Kaut kas neredzēts: divus mēnešus pēc fināla Āfrikai jauna čempione |accessdate=2026-04-03 |website= sportacentrs.com|date=2026-03-18}}</ref> * [[2027. gada Āfrikas Nāciju kauss|2027]] - |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Maroka}} == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [http://www.frmf.ma/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{ar ikona}} * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/MAR FIFA profils] * [https://www.cafonline.com/member-associations/mar/ CAF profils] * [https://www.rsssf.org/tablesm/maro-intres.html RSSSF rezultātu arhīvs] {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Marokas futbola izlase| ]] lsjty3svmj7rv37pmy448ojrw0ppbr9 0 15981 4456090 4454294 2026-04-18T16:29:40Z Vylks 50297 4456090 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kongo DR | Badge = Congo DR FA.png | FIFA Trigramme = COD | Nickname = Leopardi (''Les Léopards'') | Association = FECOFA | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] ([[Āfrika]]) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] | Captain = Marsels Tiserāns | Most caps = Isama Mpeko (81) | Top scorer = Djemersi Mbokani (22) | Home Stadium = ''[[Stade des Martyrs]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|46.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13792</ref> | FIFA max = 28. | FIFA max date = 2017. gada jūlijs — augusts | FIFA min = 133. | FIFA min date = 2011. gada oktobris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1 = _drc22h |pattern_b1 = _drc22h |pattern_ra1 = _drc22h |pattern_sh1 = _drc22h |pattern_so1 = |leftarm1 = 007FFF |body1 = 007FFF |rightarm1 = 007FFF |shorts1 = 007FFF |socks1 = 007FFF |pattern_la2 = _drc22a |pattern_b2 = _drc22a |pattern_ra2 = _drc22a |pattern_sh2 = _drc22a |pattern_so2 = |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF | First game = [[Attēls:Flag of the Congo Free State.svg|23px]] '''Beļģu Kongo''' 3:2 {{fb-rt|Ziemeļrodēzija}} <br> ([[Beļģu Kongo]]; 1948. gads) | Largest win = {{fb|COD|1966}} 10:1 {{fb-rt|ZAM}} <br> ([[Kinšasa]], [[Kongo DR]]; {{dat|1969|11|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|YUG}} 9:0 '''Zaira''' {{flaga|Zaira}} <br> ([[Gelzenkirhene]], [[Rietumvācija]]; {{dat|1974|6|18|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 1974 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]) | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 21 | Regional cup first = [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]] | Regional cup best = '''Čempioni''' ([[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]], [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]]) }} '''Kongo DR futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]] starptautiskās futbola sacensībās. Kongo DR futbola izlasi pārvalda Kongo DR Futbola federācija (FECOFA). Laika posmā no 1971. līdz 1997. gadam, kad valsts nosaukums bija Zaira, komanda bija "'''Zairas futbola izlase'''". Par pirmo spēli tiek uzskatīta 1948. gada spēle pret [[Ziemeļrodēzijas futbola izlase|Ziemeļrodēzijas izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi Kongo DR (toreiz Zaira) [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] piedalījās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]], kur gan zaudēja visās spēlēs. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] Kongo DR izlase ir piedalījusies 21 reizi, bet uzvarējusi divreiz. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Grupu turnīrs'' (kā Zaira) * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Izstājās'' (kā Zaira) * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nepiedalījās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' (kā Zaira) * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957-1963 - ''Nepiedalījās'' * 1965 - Grupu turnīrs * 1968 - '''Čempioni''' * 1970 - Grupu turnīrs * 1972 - 4. vieta (kā Zaira) * 1974 - '''Čempioni''' (kā Zaira) * 1976 - Grupu turnīrs (kā Zaira) * 1978 - ''Nepiedalījās'' * 1980 - ''Nekvalificējās'' * 1982 - ''Nekvalificējās'' * 1984 - ''Izstājās'' * 1986 - ''Nekvalificējās'' * 1988 - Grupu turnīrs (kā Zaira) * 1990 - ''Nekvalificējās'' * 1992 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) * 1994 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1996 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) * 1998 - 3. vieta (kvalifikāciju iesāka kā Zaira) * 2000 - Grupu turnīrs * 2002 - Ceturtdaļfināls * 2004 - Grupu turnīrs * 2006 - Ceturtdaļfināls * 2008 - ''Nekvalificējās'' * 2010 - ''Nekvalificējās'' * 2012 - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Grupu turnīrs * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - 3. vieta * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Astotdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - ''Nekvalificējās'' * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - 4. vieta * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Astotdaļfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] twa7npjwap5wb0y9v75yyaigduauwz3 4456162 4456090 2026-04-18T18:18:05Z Vylks 50297 4456162 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kongo DR | Badge = Congo DR FA.png | FIFA Trigramme = COD | Nickname = Leopardi (''Les Léopards'') | Association = FECOFA | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] ([[Āfrika]]) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] | Captain = [[Šansels Mbemba]] | Most caps = [[Šansels Mbemba]] (107) | Top scorer = [[Djemersi Mbokani]] (22) | Home Stadium = ''[[Stade des Martyrs]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|46.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13792</ref> | FIFA max = 28. | FIFA max date = 2017. gada jūlijs — augusts | FIFA min = 133. | FIFA min date = 2011. gada oktobris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1 = _drc22h |pattern_b1 = _drc22h |pattern_ra1 = _drc22h |pattern_sh1 = _drc22h |pattern_so1 = |leftarm1 = 007FFF |body1 = 007FFF |rightarm1 = 007FFF |shorts1 = 007FFF |socks1 = 007FFF |pattern_la2 = _drc22a |pattern_b2 = _drc22a |pattern_ra2 = _drc22a |pattern_sh2 = _drc22a |pattern_so2 = |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF | First game = [[Attēls:Flag of the Congo Free State.svg|23px]] '''Beļģu Kongo''' 3:2 {{fb-rt|Ziemeļrodēzija}} <br> ([[Beļģu Kongo]]; 1948. gads) | Largest win = {{fb|COD|1966}} 10:1 {{fb-rt|ZAM}} <br> ([[Kinšasa]], [[Kongo DR]]; {{dat|1969|11|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|YUG}} 9:0 '''Zaira''' {{flaga|Zaira}} <br> ([[Gelzenkirhene]], [[Rietumvācija]]; {{dat|1974|6|18|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 1974 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]) | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 21 | Regional cup first = [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]] | Regional cup best = '''Čempioni''' ([[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]], [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]]) }} '''Kongo DR futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]] starptautiskās futbola sacensībās. Kongo DR futbola izlasi pārvalda Kongo DR Futbola federācija (FECOFA). Laika posmā no 1971. līdz 1997. gadam, kad valsts nosaukums bija Zaira, komanda bija "'''Zairas futbola izlase'''". Par pirmo spēli tiek uzskatīta 1948. gada spēle pret [[Ziemeļrodēzijas futbola izlase|Ziemeļrodēzijas izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi Kongo DR (toreiz Zaira) [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] piedalījās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]], kur gan zaudēja visās spēlēs. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] Kongo DR izlase ir piedalījusies 21 reizi, bet uzvarējusi divreiz. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Grupu turnīrs'' (kā Zaira) * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Izstājās'' (kā Zaira) * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nepiedalījās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' (kā Zaira) * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957-1963 - ''Nepiedalījās'' * 1965 - Grupu turnīrs * 1968 - '''Čempioni''' * 1970 - Grupu turnīrs * 1972 - 4. vieta (kā Zaira) * 1974 - '''Čempioni''' (kā Zaira) * 1976 - Grupu turnīrs (kā Zaira) * 1978 - ''Nepiedalījās'' * 1980 - ''Nekvalificējās'' * 1982 - ''Nekvalificējās'' * 1984 - ''Izstājās'' * 1986 - ''Nekvalificējās'' * 1988 - Grupu turnīrs (kā Zaira) * 1990 - ''Nekvalificējās'' * 1992 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) * 1994 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1996 - Ceturtdaļfināls (kā Zaira) * 1998 - 3. vieta (kvalifikāciju iesāka kā Zaira) * 2000 - Grupu turnīrs * 2002 - Ceturtdaļfināls * 2004 - Grupu turnīrs * 2006 - Ceturtdaļfināls * 2008 - ''Nekvalificējās'' * 2010 - ''Nekvalificējās'' * 2012 - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Grupu turnīrs * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - 3. vieta * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Astotdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - ''Nekvalificējās'' * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - 4. vieta * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Astotdaļfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] 7sg8b05anbdzp0q0nk0s8mh55inbju9 0 16001 4456155 4454498 2026-04-18T18:05:47Z Vylks 50297 4456155 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Tunisija | Badge = | FIFA Trigramme = TUN | Nickname = ''Les Aigles de Carthage''<br />(Kartāgas ērgļi) | Association = Tunisijas Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|FRA}} [[Sabrī Lamušī]] | Captain = [[Eljāss Shīri]] | Most caps = Radhi Džaidi (105) | Top scorer = Isams Džemaa (36) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _tun25a | pattern_b1 = _tun25a | pattern_ra1 = _tun25a | pattern_sh1 = _tun25a | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _tun25h | pattern_b2 = _tun25h | pattern_ra2 = _tun25h | pattern_sh2 = _tun25h | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _tun25t | pattern_b3 = _tun25t | pattern_ra3 = _tun25t | pattern_sh3 = _tun25t | pattern_so3 = | leftarm3 = d9aa59 | body3 = d9aa59 | rightarm3 = d9aa59 | shorts3 = 243a85 | socks3 = d9aa59 | FIFA Rank = {{Nft rank|44.|up|3|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 14. | FIFA max date = 2018. gada aprīlis — maijs | FIFA min = 65. | FIFA min date = 2010. gada jūlijs | First game = {{fb|TUN}} 1:2 {{fb-rt|ALG}}<br />([[Tunisija]]; {{dat|1957|6|25|N|bez}}) | Largest win = {{fb|TUN}} 8:1 {{fb-rt|TPE|OS}}<br />([[Roma]], [[Itālija]]; {{dat|1960|8|18|N|bez}})<br />{{fb|TUN}} 7:0 {{fb-rt|TOG}}<br />([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|2000|1|7|N|bez}})<br />{{fb|TUN}} 7:0 {{fb-rt|MWI}}<br />([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|2005|3|26|N|bez}})<br />{{fb|TUN}} 8:1 {{fb-rt|DJI}}<br />([[Radesa]], [[Tunisija]]; {{dat|2015|6|12|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN}} 10:1 {{fb-rt|TUN}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1960|7|24|N|bez}}) | World cup apps = 6 | World cup first = 1978 | World cup best = Grupu turnīrs: <br />[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]],<br />[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 22 | Regional cup first = 1962 | Regional cup best = '''Čempioni:''' 2004 | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2005 | Confederations cup best = Grupu turnīrs: [[2005. gada FIFA Konfederāciju kauss|2005]] }} '''Tunisijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Tunisija|Tunisijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Tunisijas futbola izlasi pārvalda Tunisijas Futbola Federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1957. gadā cīnoties pret [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrijas izlasi]]. Tunisijas izlase 6 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]], pirmoreiz tas notika [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gadā]]. Visas sešas reizes Tunisija tā arī neizkļuva no apakšgrupas. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]] Tunisijas izlase ir piedalījusies 22 reizes, 2004. gadā tā pagaidām vienīgo reizi kļuva par [[Āfrika]]s čempioniem. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]-[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957 - ''Nepiedalījās'' * 1959 - ''Nepiedalījās'' * 1962 - 3. vieta * 1963 - Grupu turnīrs * 1965 - 2. vieta * 1968 - ''Nekvalificējās'' * 1970-1974 - ''Nepiedalījās'' * 1976 - ''Nekvalificējās'' * 1978 - 4. vieta * 1980 - ''Izstājās'' * 1982 - Grupu turnīrs * 1984-1992 - ''Nekvalificējās'' * 1994 - Grupu turnīrs * 1996 - 2. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1998 - Ceturtdaļfināls * 2000 - 4. vieta * 2002 - Grupu turnīrs * 2004 - '''Čempioni''' * 2006 - Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Ceturtdaļfināls * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - Grupu turnīrs * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Ceturtdaļfināls * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Grupu turnīrs * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Ceturtdaļfināls * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 4. vieta * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Grupu turnīrs * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Astotdaļfināls |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Tunisija}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{ar ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Tunisijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Tunisijā]] tch5p6wvn2jm7fk00hdrxygq22ya0b3 0 16003 4456157 4453873 2026-04-18T18:10:31Z Vylks 50297 4456157 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Alžīrija | Badge = Futbols-Alzirija.gif | FIFA Trigramme = ALG | Nickname = Tuksneša lapsas<br />(الأفناك, ''Les Fennecs'') | Association = Alžīrijas Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|BIH}}{{flaga|SUI}} [[Vladimirs Petkovičs]] | Captain = [[Rijāds Mehrezs]] | Most caps = [[Aīsa Māndī]] (116) | Top scorer = [[Islams Slimani]] (45) | Home Stadium = Nelsona Mandelas stadions <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _algérie19h | pattern_b1 = _algérie19h | pattern_ra1 = _algérie19h | pattern_sh1 = _algérie19h | pattern_so1 = _algérie19h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _algérie19a | pattern_b2 = _algérie19a | pattern_ra2 = _algérie19a | pattern_sh2 = _algérie18a | pattern_so2 = _algérie19a | leftarm2 = 017558 | body2 = 017558 | rightarm2 = 017558 | shorts2 = 017558 | socks2 = 017558 | FIFA Rank = {{Nft rank|28.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} <!-- up / down / steady --> | FIFA max = 15. | FIFA max date = 2014. gada oktobris | FIFA min = 103. | FIFA min date = 2008. gada jūnijs | First game = {{fb|ALG}} 2:1 {{fb-rt|BUL|1946}} <br />([[Alžīra]], [[Alžīrija]]; {{dat|1963|1|6|N|bez}}) | Largest win = {{fb|ALG}} 15:1 [[Dienvidjemenas futbola izlase|Dienvidjemena]] [[Attēls:Flag_of_South_Yemen.svg|23px]] <br /> ([[Tripole]], [[Lībija]]; {{dat|1973|8|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN}} 9:2 {{fb-rt|ALG}} <br /> ([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1967|8|16|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1982 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 21 | Regional cup first = 1968 | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss|1990]], [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] }} '''Alžīrijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Alžīrija|Alžīriju]] starptautiskās futbola sacensībās. Alžīrijas futbola izlasi pārvalda Alžīrijas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1963. gadā, cīnoties pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārijas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/alg-intres.html |title=Algeria - List of International Matches |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> Vēl pirms neatkarības iegūšanas alžīrieši aizvadīja draudzības spēles kā FLN futbola komanda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/alg-fln-intres.html |title=Algeria - Equipe ALN and Equipe FLN - History and Matches |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā spēlējusi četras reizes. Labāko rezultātu sasniedza [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausā]], kad ar 4 punktiem izkļuva no grupas un spēlēja astotdaļfinālā, kur tomēr piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasei]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]] Alžīrijas izlase ir piedalījusies 20 reizes, divas reizes kļuva par [[Āfrika]]s čempioniem — [[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss|1990. gadā]], kad Alžīrija bija turnīra rīkotājvalsts, kā arī [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gadā]]. == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Grupu turnīrs * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada Pasaules kauss futbolā|2014]] — Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' === Āfrikas Nāciju kauss === {| |valign="top"| * 1957—1965 — ''Nepiedalījās'' * 1968 — Grupu turnīrs * 1970—1978 — ''Nekvalificējās'' * 1980 — 2. vieta * 1982 — 4. vieta * 1984 — 3. vieta * 1986 — Grupu turnīrs * 1988 — 3. vieta * 1990 — '''Čempioni''' * 1992 — Grupu turnīrs * 1994 — ''Diskvalificēti'' * 1996 — Ceturtdaļfināls |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1998 — Grupu turnīrs * 2000 — Ceturtdaļfināls * 2002 — Grupu turnīrs * 2004 — Ceturtdaļfināls * 2006 — ''Nekvalificējās'' * 2008 — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] — 4. vieta * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] — ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] — Grupu turnīrs * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — '''Čempioni''' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] — Grupu turnīrs * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — Grupu turnīrs * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Ceturtdaļfināls |} == Sastāvs 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā == {{:Alžīrijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā}} == Skatīt arī == * [[Alžīrijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.faf.dz/ Alžīrijas Futbola federācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090704163935/http://www.faf.dz/ |date={{dat|2009|07|04||bez}} }} * [http://www.fifa.com/associations/association=alg/index.html Alžīrijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150605204736/http://www.fifa.com/associations/association=alg/index.html/ |date={{dat|2015|06|05||bez}} }} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Alžīrijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] gvcj5fi6mgaza50lew93ijy4yh2ig19 0 16024 4456161 4453856 2026-04-18T18:15:25Z Vylks 50297 4456161 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Senegāla | Badge = Senegalese Football Federation logo.svg | FIFA Trigramme = SEN | Nickname = ''Les Lions de la Teranga''<br />(Terangas lauvas) | Association = Senegālas Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|Senegāla}} [[Paps Tiavs]] | Captain = [[Kalidu Kulibali]] | Most caps = [[Idrisa Gejs]] (131) | Top scorer = [[Sadio Manē]] (34) | Home Stadium = Stade Léopold Sédar Senghor | FIFA Rank = {{Nft rank|14.|down|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 18 | FIFA max date = [[2022. gads|2022. gada]] februāris-''pašlaik'' | FIFA min = 99 | FIFA min date = [[2013. gads|2013. gada]] jūnijs <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _sen18a | pattern_b1 = _sen18A | pattern_ra1 = _sen18a | pattern_sh1 = _sen18A | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _sen18h | pattern_b2 = _sen18H | pattern_ra2 = _sen18h | pattern_sh2 = _sen18H | pattern_so2 = | leftarm2 = 168E5D | body2 = 168E5D | rightarm2 = 168E5D | shorts2 = 168E5D | socks2 = 168E5D | First game = {{flaga|Benina}} [[Beninas futbola izlase|Dahomeja]] 3:2 {{fb-rt|SEN}}<br />([[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|31|N|bez}}) | Largest win = {{fb|SEN}} 7:0 {{fb-rt|MRI}}<br />([[Dakara]], [[Senegāla]]; {{dat|2010|10|9|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|GUI}} 5:0 {{fb-rt|SEN}}<br />([[Gvineja]]; {{dat|1966|3|6|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 2002 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 18 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = 1. vieta:[[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] }} '''Senegālas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Senegāla|Senegālu]] starptautiskās futbola sacensībās. Senegālas futbola izlasi pārvalda Senegālas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1961. gadā cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Senegāla piedalījusies ir divas reizes. Labāko rezultātu sasniedza [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]], kad, turnīra gaitā pieveicot spēcīgās [[Francijas futbola izlase|Francijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlases, kļuva par otro [[Āfrika]]s komandu pēc [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]], kas iekļuvusi turnīra ceturtdaļfinālā, kur gan nācās piekāpties [[Turcijas futbola izlase|turkiem]]. Otro reizi Pasaules kausa finālturnīrā spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa izcīņā]] senegālieši ir piedalījušies 18 reizes, izlases augstākais sasniegums ir izcīnītā 1. vieta [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gadā]].<ref>https://www.espn.com/soccer/report?gameId=629153</ref> Tā sākotnēji uzvarēja arī [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada turnīrā]], ar 1:0 papildlaikā pieveicot [[Marokas futbola izlase|Maroku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> Tomēr divus mēnešus vēlāk [[Āfrikas Futbola konfederācija]]s Apelācijas padome nolēma Senegālai piešķirt tehnisko zaudējumu finālā par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu. Senegālas Futbola federācija paziņoja, ka pārsūdzēs lēmumu Sporta arbitrāžas tiesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/18032026-kaut_kas_neredzets_divus_menesus_pec_fina |title=Kaut kas neredzēts: divus mēnešus pēc fināla Āfrikai jauna čempione |date={{dat|2026|3|18|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|4|3||bez}}}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''Nekvalificējās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957 -1963 - ''Nepiedalījās'' * 1965 - 4. vieta * 1968 - Grupu turnīrs * 1970-1978 - ''Nekvalificējās'' * 1980 - ''Nepiedalījās'' * 1982 - ''Nekvalificējās'' * 1984 - ''Nekvalificējās'' * 1986 - Grupu turnīrs * 1988 - ''Nekvalificējās'' * 1990 - 4. vieta * 1992 - Ceturtdaļfināls * 1994 - Ceturtdaļfināls * 1996 - ''Nekvalificējās'' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1998 - ''Nekvalificējās'' * 2000 - Ceturtdaļfināls * 2002 - 2. vieta * 2004 - Ceturtdaļfināls * 2006 - 4. vieta * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās'' * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 2. vieta * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - '''Čempioni''' |valign="top"| * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — 9. vieta * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — 2. vieta |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Senegāla}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]], 10. un 14. novembrī 2017. {{nat fs g start|background=green|color=yellow}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Clément Diop]]|age={{birth date and age|1993|10|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Montreal Impact]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Khadem Diaje]]|age={{birth date and age|1984|11|30|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Horoya AC|Horoya]]|clubnat=GUI}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfred Gomis]]|age={{birth date and age|1993|9|5|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break|background=green}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kara Mhodži]]|other=[[Captain (association football)|Vice-captain]]|age={{birth date and age|1989|11|11|df=y}}|caps=51|goals=5|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidou Koulibalji]]|age={{birth date and age|1991|6|20|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fallou Diagne]]|age={{birth date and age|1989|8|14|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Youssouf Sabaly]]|age={{birth date and age|1993|3|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Salif Sané]]|age={{birth date and age|1990|8|25|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Adama Mbengue]]|age={{birth date and age|1993|12|1|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Stade Malherbe Caen|Caen]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Saliou Ciss]]|age={{birth date and age|1989|9|15|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lamine Gassama]]|age={{birth date and age|1989|10|20|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Moussa Wagué]]|age={{birth date and age|1998|10|4|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break|background=green}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrissa Gveije]]|age={{birth date and age|1989|9|26|df=y}}|caps=58|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Čeikhou Kouijate]]|other=[[Captain (association football)|Captain]]|age={{birth date and age|1989|12|21|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Čeiks Keita]]|age={{birth date and age|1986|3|29|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Badou Ndiaye]]|age={{birth date and age|1990|10|27|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Alfred N'Diaye]]|age={{birth date and age|1990|3|6|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Assane Dioussé]]|age={{birth date and age|1997|9|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=green}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|age={{birth date and age|1992|4|10|df=y}}|caps=50|goals=14|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Musa Sovs]]|age={{birth date and age|1986|1|19|df=y}}|caps=49|goals=18|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Musa Konatē]]|age={{birth date and age|1993|4|3|df=y}}|caps=25|goals=8|club=[[Amiens SC|Amiens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Keita Baldé Diao]]|age={{birth date and age|1995|3|8|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MCO}} {{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Diafra Sakho]]|age={{birth date and age|1989|12|24|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Opa Nguette]]|age={{birth date and age|1994|7|8|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[M'Baye Niang]]|age={{birth date and age|1994|12|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end|background=green}}--> ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.galsenfoot.com Senegal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629170545/http://www.galsenfoot.com/ |date={{dat|2018|06|29||bez}} }} at Galsenfoot * [https://www.national-football-teams.com/country/163/2022/Senegal.html Senegal] at the NFT * [https://www.cafonline.com/member-associations/sen/ Senegal] at [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/SEN Senegal] at [[FIFA]] * [https://betting-online.ng/senegal-group-a/ Senegal team World Cup 2022] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220829075659/https://betting-online.ng/senegal-group-a/ |date={{dat|2022|08|29||bez}} }} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Senegālas futbola izlase| ]] 6kj58p96dyihjt0stcn3zlufgzqg1z7 0 16061 4456160 4399265 2026-04-18T18:14:06Z Vylks 50297 4456160 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kotdivuāra | Badge = | FIFA Trigramme = CIV | Nickname = Ziloņi (''Les Éléphants'') | Association = Kotdivuāras Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|Kotdivuāra}} [[Emerss Faē]] | Captain = [[Franks Kesjē]] | Most caps = [[Didjē Zokora]] (123)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/ivo-recintlp.html#app |title=Ivory Coast - Record International Players |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> | Top scorer = [[Didjē Drogba]] (65) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _costadomarfim1819h | pattern_b1 = _costadomarfim1819h | pattern_ra1 = _costadomarfim1819h | pattern_sh1 = _costadomarfim1819h | pattern_so1 = _costadomarfim1819h | leftarm1 = FF9F00 | body1 = FF9F00 | rightarm1 = FF9F00 | shorts1 = FFA503 | socks1 = FFA503 | pattern_la2 = _civ18a | pattern_b2 = _civ18a | pattern_ra2 = _civ18a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _civ18a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|CIV}} 3:2 {{fb-rt|Dahomeja}} <br> ([[Madagaskara]]; {{dat|1960|4|13|N|bez}}) | Largest win = {{nowrap|{{fb|CIV}} 11:0 {{fb-rt|CTA}}}} <br> ([[Abidžana]], [[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|27|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|NED}} 5:0 {{fb-rt|CIV}} <br> ([[Roterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|2017|6|4|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 2006 | World cup best = Grupu turnīrs: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 26 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]], [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1992 | Confederations cup best = 4. vieta: [[1992. gada Karaļa Fahda kauss|1992]] }} '''Kotdivuāras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]] starptautiskās futbola sacensībās. Kotdivuāras futbola izlasi pārvalda Kotdivuāras Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1960. gadā, cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] ''Ziloņi'' pirmoreiz piedalījās [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], kur sīvās cīņās piekāpjoties [[Argentīnas futbola izlase|argentīniešiem]] un [[Nīderlandes futbola izlase|nīderlandiešiem]], bet pieveicot [[Serbijas futbola izlase|serbus]] neizkļuva no apakšgrupas. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] Kotdivuāras izlase ir piedalījusies 26 reizes, trīs reizes kļuvusi par [[Āfrika]]s čempioniem&nbsp;— 1992. un [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]]. gadā, kā arī [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]. gadā.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/12022024-treso_reizi_vesture_par_afrikas_naciju_ka</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' == Āfrikas Nāciju Kausā == {| |valign="top"| * 1957—1963 — ''Nepiedalījās'' * 1965 — 3. vieta * 1968 — 3. vieta * 1970 — 4. vieta * 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1974 — Grupu turnīrs * 1976 — ''Nekvalificējās'' * 1978 — ''Diskvalificēti'' * 1980 — Grupu turnīrs * 1982 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — Grupu turnīrs * 1986 — 3. vieta * 1988 — Grupu turnīrs * 1990 — Grupu turnīrs * 1992 — '''Čempioni''' * 1994 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1996 — Grupu turnīrs * 1998 — Ceturtdaļfināls * 2000 — Grupu turnīrs * 2002 — Grupu turnīrs * 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2006 — 2. vieta * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] — 4. vieta * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] — 2. vieta * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — '''Čempioni''' * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] —'''Čempioni''' * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Ceturtdaļfināls |} == Sastāvs 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā == {{:Kotdivuāras futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā}} == Skatīt arī == * [[Kotdivuāras futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fifciv.com/ Kotdivuāras Futbola federācija] {{fr ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html Kotdivuāras profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601010944/http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} {{en ikona}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Kotdivuāras futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] c0ue5xrnptjk35c4i8kk1pvgygu6zkk 0 16082 4456141 4453871 2026-04-18T17:56:59Z Vylks 50297 4456141 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Korejas Republika | Badge = Korea Republic National Team Logo.svg | FIFA Trigramme = KOR | Nickname = Āzijas tīģeri, Sarkanie velni | Association = Korejas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|KOR}} [[Hons Mjonbo]] | Captain = [[Sons Hinmins]] | Most caps = [[Hons Mjonbo]] (142) | Top scorer = [[Čha Bomgins]] (58) | Home Stadium = Seulas Pasaules kausa stadions <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _kor22h | pattern_b1 = _kor22h | pattern_ra1 = _kor22h | pattern_sh1 = _kor22h | pattern_so1 = | leftarm1 = F53737 | body1 = F53737 | rightarm1 = F53737 | shorts1 = F53737 | socks1 = F53737 | pattern_la2 = _kor22a | pattern_b2 = _kor22a | pattern_ra2 = _kor22a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | FIFA Rank = {{Nft rank|25.|down|3|date=2026. gada 1. aprīlis}} <!-- up / down / steady --> | FIFA max = 17. | FIFA max date = 1998. gada decembris | FIFA min = 69. | FIFA min date = 2014. gada novembris — 2015. gada janvāris | First game = {{fb|KOR}} 5:1 {{fb-rt|HKG|1910}}<br />([[Honkonga]]; {{dat|1948|7|6|N|bez}}) | Largest win = {{fb|KOR}} 16:0 {{fb-rt|NEP}} <br />([[Inčhona]], [[Dienvidkoreja]]; {{dat|2003|9|29|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|KOR}} 0:12 {{fb-rt|SWE}} <br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1948|8|5|N|bez}}) | World cup apps = 11 | World cup first = 1954 | World cup best = 4. vieta: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 15 | Regional cup first = 1956 | Regional cup best = '''Čempioni:''' 1956, 1960 | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2001 | Confederations cup best = Grupu turnīrs: [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]] }} '''Dienvidkorejas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Dienvidkorejas futbola izlasi pārvalda Dienvidkorejas Futbola Asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1948. gadā cīnoties pret [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasi]]. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Dienvidkoreja ir piedalījusies 11 reizes, bet vislielākais izlases sasniegums ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Japāna|Japānā]] notikušajā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausā]] iegūtā 4. vieta. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] dienvidkorejieši ir piedalījušies 14 reizes un ir divkārtēji [[Āzija]]s čempioni. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Grupu turnīrs * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — 4. vieta * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls == Āzijas kausā == * 1956 — '''Čempioni''' * 1960 — '''Čempioni''' * 1964 — 3. vieta * 1968 — ''Nekvalificējās'' * 1972 — 2. vieta * 1976 — ''Nekvalificējās'' * 1980 — 2. vieta * 1984 — Grupu turnīrs * 1988 — 2. vieta * 1992 — ''Nekvalificējās'' * 1996 — Ceturtdaļfināls * 2000 — 3. vieta * 2004 — Ceturtdaļfināls * 2007 — 3. vieta * 2011 — 3. vieta * 2015 — 2. vieta * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — Pusfināls <ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/06022024-jordanija_parsteidz_dienvidkoreju_un_pirm</ref> == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Dienvidkoreja}} == Skatīt arī == * [[Korejas Republikas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * https://www.kfa.or.kr/ [[Korejas Futbola asociācija]] {{val|en}}, {{val|ko}} * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/KOR Korea Republic] [[FIFA]] * [https://www.the-afc.com/en/east/korea_republic.html Korea Republic] [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] 1mvm1tn8fpb94p27u7qetde22mqbqb0 4456143 4456141 2026-04-18T17:57:25Z Vylks 50297 4456143 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Korejas Republika | Badge = Korea Republic National Team Logo.svg | FIFA Trigramme = KOR | Nickname = Āzijas tīģeri, Sarkanie velni | Association = Korejas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|KOR}} [[Hons Mjonbo]] | Captain = [[Sons Hinmins]] | Most caps = [[Sons Hinmins]] (142) | Top scorer = [[Čha Bomgins]] (58) | Home Stadium = Seulas Pasaules kausa stadions <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _kor22h | pattern_b1 = _kor22h | pattern_ra1 = _kor22h | pattern_sh1 = _kor22h | pattern_so1 = | leftarm1 = F53737 | body1 = F53737 | rightarm1 = F53737 | shorts1 = F53737 | socks1 = F53737 | pattern_la2 = _kor22a | pattern_b2 = _kor22a | pattern_ra2 = _kor22a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | FIFA Rank = {{Nft rank|25.|down|3|date=2026. gada 1. aprīlis}} <!-- up / down / steady --> | FIFA max = 17. | FIFA max date = 1998. gada decembris | FIFA min = 69. | FIFA min date = 2014. gada novembris — 2015. gada janvāris | First game = {{fb|KOR}} 5:1 {{fb-rt|HKG|1910}}<br />([[Honkonga]]; {{dat|1948|7|6|N|bez}}) | Largest win = {{fb|KOR}} 16:0 {{fb-rt|NEP}} <br />([[Inčhona]], [[Dienvidkoreja]]; {{dat|2003|9|29|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|KOR}} 0:12 {{fb-rt|SWE}} <br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1948|8|5|N|bez}}) | World cup apps = 11 | World cup first = 1954 | World cup best = 4. vieta: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 15 | Regional cup first = 1956 | Regional cup best = '''Čempioni:''' 1956, 1960 | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2001 | Confederations cup best = Grupu turnīrs: [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]] }} '''Dienvidkorejas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Dienvidkorejas futbola izlasi pārvalda Dienvidkorejas Futbola Asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1948. gadā cīnoties pret [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasi]]. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Dienvidkoreja ir piedalījusies 11 reizes, bet vislielākais izlases sasniegums ir [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Japāna|Japānā]] notikušajā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausā]] iegūtā 4. vieta. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] dienvidkorejieši ir piedalījušies 14 reizes un ir divkārtēji [[Āzija]]s čempioni. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Grupu turnīrs * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — 4. vieta * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls == Āzijas kausā == * 1956 — '''Čempioni''' * 1960 — '''Čempioni''' * 1964 — 3. vieta * 1968 — ''Nekvalificējās'' * 1972 — 2. vieta * 1976 — ''Nekvalificējās'' * 1980 — 2. vieta * 1984 — Grupu turnīrs * 1988 — 2. vieta * 1992 — ''Nekvalificējās'' * 1996 — Ceturtdaļfināls * 2000 — 3. vieta * 2004 — Ceturtdaļfināls * 2007 — 3. vieta * 2011 — 3. vieta * 2015 — 2. vieta * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — Pusfināls <ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/06022024-jordanija_parsteidz_dienvidkoreju_un_pirm</ref> == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Dienvidkoreja}} == Skatīt arī == * [[Korejas Republikas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * https://www.kfa.or.kr/ [[Korejas Futbola asociācija]] {{val|en}}, {{val|ko}} * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/KOR Korea Republic] [[FIFA]] * [https://www.the-afc.com/en/east/korea_republic.html Korea Republic] [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Dienvidkorejas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] cv8c3u7rm5od3csrw287tnganbp8lj6 0 16098 4456138 4453866 2026-04-18T17:54:24Z Vylks 50297 4456138 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Irāna | Badge = Futbols-Irana.jpg | FIFA Trigramme = IRN | Nickname = تیم ملی, ''Tīm-e Melli-e''<br />(nacionālā komanda) | Association = Irānas Futbola federācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|IRN}} [[Amirs Galenojī]] | Captain = [[Alīreza Džahānbahšs]] | Most caps = [[Džavāds Nekunāms]] (149) | Top scorer = [[Alī Dājī]] (108) | Home Stadium = Azadi stadions <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _irn18home |pattern_b1 = _irn18home|pattern_ra1 =_irn18home|pattern_sh1 =_irn18home|pattern_so1 =_irn18home | leftarm1 = FFFFFF |body1 = FFFFFF |rightarm1 = FFFFFF |shorts1 = FFFFFF |socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _irn1819a|pattern_b2 =_irn1819a|pattern_ra2 =_irn1819a|pattern_sh2 =_irn18away |pattern_so2 =_3_stripes_white | leftarm2 = EC0000 |body2 = EC0000 |rightarm2 = EC0000 |shorts2 = EC0000 |socks2 = EC0000 | FIFA Rank = {{Nft rank|21|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref> | FIFA max = 15. | FIFA max date = [[2005]]. gada augusts | FIFA min = 122. | FIFA min date = [[1996]]. gada maijs | First game = {{fb|AFG}} 0:0 {{fb-rt|IRN}}<br />([[Kabula]], [[Afganistāna]]; {{dat|1941|8|25|N|bez}}) | Largest win = {{fb|IRN}} 19:0 {{fb-rt|GUM}}<br />([[Tebrīza]], [[Irāna]]; {{dat|2000|11|24|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|TUR}} 6:1 {{fb-rt|IRN}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{dat|1950|5|28|N|bez}})<br />{{fb|KOR}} 5:0 {{fb-rt|IRN}}<br />([[Tokija]], [[Japāna]]; {{dat|1958|5|28|N|bez}}) | World cup apps = 6 | World cup first = 1978 | World cup best = Grupu turnīrs:<br /> [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 14 | Regional cup first = 1960 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />1968, 1972, 1976 }} '''Irānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Irāna|Irānas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Irānas futbola izlasi pārvalda Irānas Futbola Asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1941. gadā cīnoties pret [[Afganistānas futbola izlase|Afganistānas izlasi]]. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]] Irānas izlase ir piedalījusies 6 reizes, taču vēl ne reizi nav izkļuvusi no apakšgrupas. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] irāņi ir piedalījušies 14 reizes un ir trīskārtēji [[Āzija]]s čempioni. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Izstājās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Diskvalificēti'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs == Āzijas kausā == * 1956 — ''Nepiedalījās'' * 1960 — ''Nekvalificējās'' * 1964 — ''Nepiedalījās'' * 1968 — '''Čempioni''' * 1972 — '''Čempioni''' * 1976 — '''Čempioni''' * 1980 — 3. vieta * 1984 — 4. vieta * 1988 — 3. vieta * 1992 — Grupu turnīrs * 1996 — 3. vieta * 2000 — Ceturtdaļfināls * 2004 — 3. vieta * 2007 — Ceturtdaļfināls * 2011 — Ceturtdaļfināls * 2015 — Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — Pusfināls * [[2027. gada Āzijas kauss futbolā|2027]] — == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Irāna}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *{{#invoke:Official website|main}} *[https://www.fifa.com/about-fifa/associations/IRN Iran profile] at FIFA.com *[http://www.teammelli.com/ Extensive archive of Team's results, squads, campaigns and players] *[http://www.parstimes.com/soccer/ Players Profile, Articles, Statistics and Gallery of National Team] *[https://www.rsssf.org/tablesi/iran-intres.html RSSSF archive of results since 1941] *[https://www.rsssf.org/miscellaneous/iran-recintlp.html RSSSF archive of most capped players and top goalscorers] {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Irānas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] re3d917sbwcgqxf3nxbdogm4q32h4wk 0 16108 4456150 4455607 2026-04-18T18:02:32Z Vylks 50297 4456150 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Saūda Arābija | Badge = | FIFA Trigramme = KSA | Nickname = الخضر (Zaļie)<br />الصقور (Piekūni) | Association = Saūda Arābijas Futbola federācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = [[Sālems ed Dausari]] | Most caps = Mohameds ed Dajī (173) | Top scorer = Madžids Abdulla (72) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1 = _sarab18h |pattern_b1 = _sarab18h |pattern_ra1 = _sarab18h |pattern_sh1 = _sarab18h |pattern_so1 = _ksa18h |leftarm1 = FFFFFF |body1 = FFFFFF |rightarm1 = FFFFFF |shorts1 = FFFFFF |socks1 = FFFFFF |pattern_la2 = _sarab18a |pattern_b2 = _sarab18a |pattern_ra2 = _sarab18a |pattern_sh2 = _sarab18a |pattern_so2 = _ksa18a |leftarm2 = 168D40 |body2 = 168D40 |rightarm2 = 168D40 |shorts2 = 168D40 |socks2 = 168D40 | FIFA Rank = {{Nft rank|61.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 21. | FIFA max date = 2004. gada jūlijs | FIFA min = 126. | FIFA min date = 2012. gada decembris | First game = {{fb|KSA}} 1:1 {{fb-rt|LIB}}<br />([[Beirūta]], [[Libāna]]; {{dat|1957|1|18|N|bez}}) | Largest win = {{fb|TLS}} 0:10 {{fb-rt|KSA}} <br />([[Dili]], [[Austrumtimora]]; {{dat|2015|11|17|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Apvienotā Arābu Republika}} [[Ēģiptes futbola izlase|Apvienotā Arābu Republika]] 13:0 {{fb-rt|KSA}} <br />([[Kasablanka]], [[Maroka]]; {{dat|1961|9|3|N|bez}}) | World cup apps = 6 | World cup first = 1994 | World cup best = Astotdaļfināls: [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] | Regional name = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = 1984 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />1984, 1988, 1996 | Confederations cup apps = 4 | Confederations cup first = 1992 | Confederations cup best = 2. vieta: [[1992. gada Karaļa Fahda kauss|1992]] }} '''Saūda Arābijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Saūda Arābijas futbola izlasi pārvalda Saūda Arābijas Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1957. gadā, cīnoties pret [[Libānas futbola izlase|Libānas izlasi]]. Saūda Arābija ir piedalījusies 6 [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, bet vislabākie panākumi tai bija pirmajā reizē [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gadā]], kad iekļuva astotdaļfinālā. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] Saūda Arābija ir piedalījusies 10 reizes un ir trīskārtēji [[Āzija]]s čempioni. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs == Āzijas kausā == * 1956—1972 — ''Nepiedalījās'' * 1976 — ''Izstājās'' * 1980 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — '''Čempioni''' * 1988 — '''Čempioni''' * 1992 — 2. vieta * 1996 — '''Čempioni''' * 2000 — 2. vieta * 2004 — Grupu turnīrs * 2007 — 2. vieta * 2011 — Grupu turnīrs * 2015 — Grupu turnīrs * 2019 — Astotdaļfināls * 2023 — == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Saūda Arābija}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola izlase| ]] pbq00ba9dvdlmue9u5iv9vweusglxv2 0 16118 4456163 4454276 2026-04-18T18:18:57Z Vylks 50297 4456163 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Jaunzēlande | Badge = | Badge_size = | Nickname = ''All Whites'' | Association = ''New Zealand Football'' (NZF) | Confederation = [[OFC]] ([[Okeānija]]) | Coach = {{flaga|ENG}} [[Darens Beizlijs]] | Captain = [[Kriss Vuds]] | Most caps = [[Ivans Viceličs]]<br />[[Kriss Vuds]] (88) | Top scorer = [[Kriss Vuds]] (45) | Home Stadium = dažādi | FIFA Rank = {{Nft rank|85.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 47. | FIFA max date = 2002. gada augusts | FIFA min = 161. | FIFA min date = 2016. gada aprīlis — maijs | FIFA Trigramme = NZL | pattern_la1 = _pumaglory22w | pattern_b1 = _nzl24h | pattern_ra1 = _pumaglory22w | pattern_sh1 = _nzl24h | pattern_so1 = _nzl24h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _nzl24a | pattern_b2 = _nzl24a | pattern_ra2 = _nzl24a | pattern_sh2 = _nzl24a | pattern_so2 = _nzl24a | leftarm2 = 131515 | body2 = 131515 | rightarm2 = 131515 | shorts2 = 131515 | socks2 = 131515 | First game = {{fb|NZL}} 3:1 {{fb-rt|AUS}} <br /> ([[Danīdina]], [[Jaunzēlande]]; {{dat|1922|6|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|NZL}} 13:0 {{fb-rt|FIJ}} <br /> ([[Oklenda]], [[Jaunzēlande]]; {{dat|1981|8|16|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|NZL}} 0:10 {{fb-rt|AUS}} <br /> ([[Velingtona]], [[Jaunzēlande]]; {{dat|1936|7|11|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1982 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] and [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]) | Regional name = [[Okeānijas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = 1973 | Regional cup best = '''Čempioni'''<br/>(1973, 1998, 2002, 2008, 2016, 2024) | Confederations cup apps = 4 | Confederations cup first = 1999 | Confederations cup best = Grupu turnīrs<br/>([[1999. gada FIFA Konfederāciju kauss|1999]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]], [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]], [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]]) }} '''Jaunzēlandes futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] starptautiskās futbola sacensībās. Jaunzēlandes futbola izlasi pārvalda ''New Zealand Football''. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1922. gadā pret [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas izlasi]]. Trīs reizes jaunzēlandieši ir piedalījušies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā — [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]], taču nespēja tikt ārā no apakšgrupas. Jaunzēlande 11 reizes ir piedalījusies [[Okeānijas Nāciju kauss|Okeānijas Nāciju kausa izcīņā]] un ir seškārtēji [[Okeānija]]s čempioni. == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kausā === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nepiedalījās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Grupu turnīrs * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''Nekvalificējās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — === Okeānijas Nāciju kausā === * 1973 — '''Čempioni''' * 1980 — Grupu turnīrs * 1996 — Pusfināls * 1998 — '''Čempioni''' * 2000 — 2. vieta * 2002 — '''Čempioni''' * 2004 — 3. vieta * 2008 — '''Čempioni''' * 2012 — 3.vieta * 2016 — '''Čempioni''' * 2020 — ''Turnīrs atcelts'' * 2024 — '''Čempioni''' == Sastāvs 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā == {{Jaunzēlandes izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.nzfootball.co.nz/ New Zealand Football] * [https://www.oceaniafootball.com/new-zealand/ New Zealand] [[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] profils * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/NZL New Zealand] [[FIFA]] profils {{OFC izlases}} [[Kategorija:Jaunzēlandes futbola izlase| ]] [[Kategorija:Okeānijas futbola izlases]] mmid6qu14b9h3dg42kbbsl8a584qf5p 0 19961 4456010 3989291 2026-04-18T13:19:46Z Meistars Joda 781 4456010 wikitext text/x-wiki {{Nauda infobox |currency_name_in_local = Latvijas rublis |image_1 = Latvia 1rublis.jpg |image_title_1 = 1919. gada Latvijas rublis |iso_code = LVR |using_countries = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]] ([[1919]]-[[1922]], [[1992]]-[[1993]]) |subunit_ratio_1 = |subunit_name_1 = |symbol = Lvr }} '''Latvijas rublis''' bija [[Latvija]]s valsts oficiālā [[valūta]] no [[1919]]. līdz [[1922]]., kā arī [[1992]]. līdz [[1993]]. gadam. == 1919.—1922. gads == Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas [[1918]]. gadā, apgrozībā atradās vairākas valūtas, kas bija likumīgi maksāšanas līdzekļi — [[ostrublis|ostrubļi]], [[ostmarka]]s, [[Vācijas papīrmarka]]s, [[Krievijas impērija]]s [[rublis|rubļi]], Krievijas Valsts domes nauda un vēl vairāku pašvaldību emitētās naudas zīmes. [[1919]]. gada [[22. marts|22. martā]] [[Latvijas Pagaidu valdība]] uzdeva Finanšu ministrijai izdot pirmās Latvijas Republikas naudas zīmes — Latvijas rubļus un kapeikas. Vienam Latvijas rublim tika noteikta vērtība 1½ Krievijas rubļu apmērā. No 1919. gada aprīļa līdz 1922. gada septembrim tika izlaistas 5, 10, 25 un 50 kapeiku, kā arī 1, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rubļu naudas zīmes. Šo naudas zīmju autori bija mākslinieki [[Jūlijs Madernieks]], [[Burkards Dzenis]], [[Vilhelms Krūmiņš]], [[Hermanis Grīnbergs]] un [[Rihards Zariņš]]. No 1919. gada aprīļa līdz jūlijam Latvijas rubļus drukāja arī [[Niedras valdība]]. 1922. gada [[3. augusts|3. augustā]] Ministru kabinets pieņēma "Noteikumus par naudu". Par Latvijas valsts jauno oficiālo valūtu kļuva [[lats|lati]] un [[santīms|santīmi]]. Latam tika noteikta vērtība 50 Latvijas rubļu apmērā. <gallery> Latvia 1920, banknote 10 kopeks, design Rihards Zariņš.jpg|10 Latvijas kapeiku banknote (1920) Latvia 1rublis.jpg|1 Latvijas rubļa naudas zīme (1919) Latvia 5rubli.jpg|5 Latvijas rubļu naudas zīme (1919) 10 rubļi 1919.jpg|10 Latvijas rubļu naudas zīme (1919) 25 rubļi 1919.jpg|25 Latvijas rubļu naudas zīme (1919) Обязательство Государственнаго Казначейства Латвии 100 рублей 1919.jpg|Latvijas Valsts kases 100 rubļu naudas zīme (averss) Обязательство Государственнаго Казначейства Латвии 100 рублей 1919 реверс.jpg|Latvijas Valsts kases 100 rubļu naudas zīme (reverss) Обязательство Государственнаго Казначейства Латвии 500 рублей 1919.jpg|Latvijas Valsts kases 500 rubļu naudas zīme (averss) Обязательство Государственнаго Казначейства Латвии 500 рублей 1919 реверс.jpg|Latvijas Valsts kases 500 rubļu naudas zīme (reverss) </gallery> == 1992.—1993. gads == [[Attēls:1992. gada 500 Latvijas rubļu naudas zīme.jpg|thumb|300px|1992. gadā iespiestie 500 Latvijas rubļu (Latvijas bankas pagaidu naudas zīme)]] Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990]]. un [[1991]]. gadā Latvijas ekonomiku smagi ietekmēja tā brīža oficiālā maksāšanas līdzekļa — [[PSRS rublis|PSRS rubļa]] [[inflācija]]. Papildus tam, izejošās naudas apjoms pārsniedza ienākošās naudas apjomu par 122 miljoniem rubļu (5,9%) [[1992]]. gada februārī, bet par 686 miljoniem rubļu (29,2%) jau aprīlī, kas noveda pie naudas deficīta. Tā kā PSRS rubļus emitēja Krievijā, [[Latvijas Banka]] nekādi nevarēja ietekmēt naudas plūsmu valstī. Stāvoklis bija pilnībā atkarīgs no spējām nopirkt vai kā citādi iegūt naudu no Krievijas Centrālās bankas. Tika prognozēts, ka maija beigās krīze sasniegs tādu mērogu, ka Latvijas Banka nebūs spējīga veikt pat visnepieciešamākos maksājumus. Lai atrisinātu šo situāciju, tika izveidota [[Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja]], kas 1992. gada [[4. maijs|4. maijā]] pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes — Latvijas rubļa (LVR) — laišanu apgrozībā. Šī laika Latvijas rubļus tautā mēdza arī saukt par "repšiem", "repsīšiem" vai "repšikiem" pēc tā laika [[Latvijas Banka]]s prezidenta [[Einars Repše|Einara Repšes]]. Kā likumīgs maksāšanas līdzeklis joprojām palika arī Krievijas rublis (SUR). Tika izlaistas 1, 5, 20, 50, 200 un 500 rubļu, bet vēlāk arī 2 un 10 rubļu naudaszīmes. To dizainu veidojis mākslinieks [[Kirils Šmeļkovs]]. 1993. gadā apgrozībā tika ieviesta Latvijas Republikas nacionālā valūta — [[lats]]. Tika noteikts maiņas kurss: 1 lats = 200 Latvijas rubļu, 2 Latvijas rubļi = 1 santīms. <gallery perrow="8" widths="100px"> Viens Latvijas rublis 1992.jpg|Viens (1) Latvijas rublis Divi Latvijas rubļi 1992.jpg|Divi (2) Latvijas rubļi Pieci Latvijas rubļi 1992.jpg|Pieci (5) Latvijas rubļi Desmit Latvijas rubļi 1992.jpg|Desmit (10) Latvijas rubļu Divdesmit Latvijas rubļu 1992.jpg|Divdesmit (20) Latvijas rubļu Piecdesmit Latvijas rubļu 1992.jpg|Piecdesmit (50) Latvijas rubļu Divi simti Latvijas rubļu 1992.jpg|Divi simti (200) Latvijas rubļu 1992. gada 500 Latvijas rubļu naudas zīme.jpg|Pieci simti (500) Latvijas rubļu </gallery> [[Kategorija:Latvijas naudasvienības]] 88unb24tz3azofs7zggsnu5qw4meypy 0 21029 4456087 4152488 2026-04-18T16:26:37Z ZANDMANIS 91184 4456087 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #dd1c23 | nos = ''Middlesbrough'' | logo = [[Attēls:Middlesbrough_crest.png|190px]] | pilns = ''Middlesbrough Football Club'' | iesauka = ''The Boro, Smoggies'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Midlsbro}} | dib = 1876 | stad = [[Riversaidas stadions]] | ietilp = 34 742 | prez = {{flaga|Anglija}} Stīvs Gibsons | tren = {{flaga|SWE}} [[Kims Helbergs]] | līga = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' | sez = 2024.—2025. | poz = 10. vieta | mediji = {{URL|http://www.mfc.co.uk/}} | pattern_la1 = _middlesbrough2526h | pattern_b1 = _middlesbrough2526h | pattern_ra1 = _feyenoord2526h | pattern_sh1 = _middlesbrough2526h | pattern_so1 = _redtopl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _middlesbrough2526a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _middlesbrough2526a | pattern_so2 = _middlesbrough2526al | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Middlesbrough Football Club''''', zināms arī kā '''''The Boro''''', ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Midlsbro]], pilsētas [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]]. Pašlaik spēlē ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'', Anglijas otrajā spēcīgākajā līgā. Dibināts [[1876. gads|1876]]. gadā, kopš 1995. gada spēlē [[Riversaidas stadions|Riversaidas stadionā]],<ref name="RSStadium">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.gazettelive.co.uk/boro-fc/boro-club-info/ | title=Boro FC club info |work=gazettelive.co.uk | accessdate=2008-05-27}}</ref> kurš ir kluba trešais stadions kopš kļūšanas par profesionālu klubu 1889. gadā. Visilgāk, 92 gadus, tas ir spēlējis ''Ayresome Park'' stadionā (1903-1995). 1992. gadā klubs bija viens no [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] dibinātājiem. Par kluba galvenajiem konkurentiem tiek uzskatīti [[Ņūkāslas "United"]] un ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''.<ref name="fan survey">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.footballfanscensus.com/issueresults/Club_Rivalries_Uncovered_Results.pdf |title=Club rivalries uncovered |publisher=footballfancensus |format=pdf |accessdate=2007-10-13 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131020074918/http://www.footballfanscensus.com/issueresults/Club_Rivalries_Uncovered_Results.pdf |archivedate=2013-10-20 }}</ref> Kluba lielākais panākums ir iekļūšana [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] finālā 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=2005/index.html |title=2005/06 |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.–1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.–2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad - '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/eng2champ.html |title=England - List of Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (4): 1926–27, 1928–29, 1973–74, 1994–95 ** Vicečempioni (4): 1901–02, 1991–92, 1997–98, 2015–16 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 1996–97 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2003–04 ** Finālisti (2): 1996–97, 1997–98 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 2005–06 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Middlesbrough F.C.}} * [http://www.mfc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Middlesbrough FC| ]] 9eipzpy1bm48awj65qu71xdt7jwifm4 0 21512 4456139 4351010 2026-04-18T17:55:30Z Kikos 3705 /* Ezera raksturojums */ 4456139 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Vištītis |attēls=Lithuanian-Russian border.JPG |paraksts=Robežboja ezerā | map = Lietuva#Kaļiņingradas apgabals | plat_d=54 | plat_m=25 | plat_s=37 | plat_NS=N | gar_d=22 | gar_m=43 | gar_s=30 | gar_EW=E |vieta={{RUS}}<br />{{LTU}} |platība=17,89 |garums=8,1 |platums=4,2 |Vid_dziļums= |Max_dziļums=54 |tilpums=0,285 |augstums_vjl=172,4 |izteka=[[Pissa]] |baseins= |valstis=[[Krievija]], [[Lietuva]], [[Polija]] |salas= |pilsētas=[[Vištīte]] }} '''Vištītis''' ({{val|lt|Vištytis}}, {{val|ru|Виштынецкое озеро}}; agrāk {{val|de|Wystiter See}}) ir [[ezers]] uz [[Lietuva]]s un [[Krievija]]s robežas. Lietuvā atrodas [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Vilkavišķu rajons|Vilkavišķu rajonā]], Krievijā — [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]]. Lielākā akvatorijas daļa ({{nobr|12,39 km²}}) atrodas Krievijas teritorijā, mazākā — Lietuvas ({{nobr|5,44 km²}}). Līdz robežu ratifikācijai 2003. gadā Lietuvai piederēja tikai {{nobr|0,4 km²}} ezera.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tautininkai.lt/archyvas/zinios_archyvas_57.htm |title=Tautininkų žinios {{lt ikona}} |access-date={{dat|2009|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722152430/http://tautininkai.lt/archyvas/zinios_archyvas_57.htm#4 |archivedate={{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> Ainavisks, ar augsti bioloģisko daudzveidību. 22 sugu zivis, 155 sugu bezmugurkaulnieki. [[1975]]. gadā nodibināta dabas aizsargājamā teritorija, tās platība tagad ir 335 km². == Ezera raksturojums == Vistīša ezers pēc platības ir ceturtais lielākais ezers Lietuvā un lielākā ezera daļa atrodas Krievijas teritorijā.<ref name=":0">https://lv.advisor.travel/poi/Vistitis-586</ref> Ezers Lietuvas pusē ir 172,4 m virs jūras līmeņa. No dienvidaustrumiem uz ziemeļiem ezera garums ir 8,5 km. Platākajā vietā no austrumiem uz rietumiem 4,3 km. Ezera vidējais platums ir aptuveni 2 km un maksimālais platums 4,3 km. Dziļākā vieta atrodas ezera rietumu daļā un sasniedz 54 m. Tas ir ne tikai lielākais un dziļākais ezers [[Suvalkija]]s rajonā, bet arī vistīrākais ezers. Ne velti tas bieži tiek dēvēts par ‘’Eiropas Baikālu’’ . Ezeru ieskauj pauguraina morēnas teritorija. Rietumu pusē ezeram ir vairāki līči un pussalas. Ezerā ir lielāki un mazāki strauti kā arī daudz ūdens avoti. Vištīta ezeram cauri tek [[Pisa|Pisas]] upe, kura tālāk ietek [[Prēgele|Prēgelē]]. Vištīta ezera krasts tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem Lietuvā dēļ apkārt esošajiem lielajiem mežiem un tīrā ūdens, akmeņu pakalniem un pilskalniem kā arī klintīm.<ref name=":1">http://www.vistytis.puslapiai.lt/index.php?option=com_content&view=article&id=784:-vityio-eeras-&catid=25:the-project {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171028222543/http://www.vistytis.puslapiai.lt/index.php?option=com_content&view=article&id=784:-vityio-eeras-&catid=25:the-project |date={{dat|2017|10|28||bez}} }} (lietuviski)</ref> Kaļiņingradas apgabalā šo ezeru uzskata par tīrāko, dziļāko un lielāko ezeru.<ref>https://www.votpusk.ru/country/dostoprim_info.asp?ID=22327 (krieviski)</ref> == Aizsargājamā teritorija == 1992. gadā nodibināts [[Vištīta reģionālais parks]]. Parka mērķis ir saglabāt Suvalkijas kalnaino ainavu, kultūras mantojuma vērtības un dabisko ekosistēmu.<ref>http://www.vilkaviskisinfo.lt/2261/=module=-virsus/lankytinos-vietos/vistycio-regioninis-parkas.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161117033903/http://www.vilkaviskisinfo.lt/2261/=module=-virsus/lankytinos-vietos/vistycio-regioninis-parkas.html |date={{dat|2016|11|17||bez}} }} (lietuviski)</ref> Vištīša Reģionālā parka platība ir 10,1 tūkstotis hektāru. Tas atrodas Lietuvas dienvidrietumu daļā, kas rietumos robežojas ar Kaļingradas apabalu, bet dienvidos – ar [[Polija|Poliju]]. Augstākie kalni atrodas parka dienvidu daļā. Zemākajā parka daļā atrodas Šaķu ezers, kura ūdens līmenis ir 155,3 m. Parka teritorijā kopā ir 14 ezeri. Parkā ir lieli meži, kuros sastopami [[ozoli]], bet lielākoties [[liepas]] un [[egles]], un pa vidu vēl [[skābarži]].<ref>http://www.visitlithuania.net/nature/regional-parks/1409-vistytis-regional-park {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180726150737/http://www.visitlithuania.net/nature/regional-parks/1409-vistytis-regional-park |date={{dat|2018|07|26||bez}} }} (angliski)</ref> == Augu un dzīvnieku valsts == [[Attēls:Lake Vistytis (Vist1).jpg|left|thumb|Gulbji Vištīša ezerā]] Ezerā ir sastopamas 22 sugu zivis un 155 sugu [[bezmugurkaulnieki]] un arī daudz aļģu.<ref name=":0" /> Sastopamās zivju sugas: [[raudas]], [[Asaris|asari]], [[Līnis|līņi]], [[zuši]], [[Sīga zivs|sīgas]], [[Plaudis|plaužas]], [[heks]], [[Repsis|repši]] un [[līdakas]]. Apkārtnē esošajos mežos ir sastopamas dažādas dzīvnieku sugas, piemēram, [[brieži]], [[Alnis|aļņi]], [[Pelēkais vilks|vilki]], [[lapsas]], [[Meža cūka|mežacūkas]], [[āpši]], [[bebri]] kā arī vēl citas retas dzīvnieku un putnu sugas.<ref name=":1" /> Ziemā, kad ezers aizsalst, tas kļūst populārs zemledus makšķerēšanai. Tās kļūst par zvejas sacensībām. Makšķerēšanai ezers tiek uzskatīts par īstu paradīzi pateicoties lielajai zivju daudzveidībai. 1966. gadā tika izveidota zvejas bāze, kurā bija pieejamas 30 zvejas laivas. Kaļingradas apgabala pusē izveidota spēcīga pētniecības un zvejas bāze, kurai padomju laikā bija vairāki zvejas kuģi.<ref name=":1" /> == Leģendas == Par ezeru ir dažādas leģendas. Piemēram, reiz senos laikos, kad ezera vēl nebija, tā vietā esot atradusies skaista pļava vai liela pilsēta, kura saukta par Mandabūriju. Vēl arī uzskata, ka ezers esot bijis kā mākonis, kurš esot nokritis savā vietā, kad kāds vienkāršs vīrietis esot iesaucies vārdu Vištītis tādā veidā uzminot ezera vārdu.<ref>http://www.visitlithuania.net/nature/lakes/1507-vistytis-lake {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160707181630/http://www.visitlithuania.net/nature/lakes/1507-vistytis-lake |date={{dat|2016|07|07||bez}} }} (angliski)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20061108123427/http://www.info.lt/index.php?page=parkai&view=parkas&parkas=vistycio Vištīta reģionālais parks] * [https://web.archive.org/web/20070501083653/http://www.geocities.com/kociubaitis/ezeras.html Par Vištīti, attēli] * [http://www.visitlithuania.net/nature/regional-parks/1409-vistytis-regional-park Vištytis Regional Park] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180726150737/http://www.visitlithuania.net/nature/regional-parks/1409-vistytis-regional-park |date={{dat|2018|07|26||bez}} }} [[Kategorija:Krievijas ezeri]] [[Kategorija:Lietuvas ezeri]] [[Kategorija:Kaļiņingradas apgabals]] icbclfpoyvhki5768cr73ezlw8ifi9q 0 25757 4456315 4442264 2026-04-19T10:09:46Z ~2026-23988-06 144281 ///////////////// 4456315 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Antuāns de Sent-Ekziperī | vārds_orig = ''Antoine de Saint-Exupéry'' | attēls = Antoine de Saint-Exupéry.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1900 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Liona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], uz dienvidiem no pilsētas <br />{{vieta|Francija|Marseļa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Francūzis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Antoine de Saint-Exupéry signature.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = Rakstnieks, aviators | rakstīšanas valoda = Franču | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Antuāns Marī Žans Batists Rožē de Sent-Ekziperī''' ir gejs un lielakais lohs pasaule(''Antoine Marie Jean-Baptiste Roger de Saint-Exupéry'', dzimis {{dat|1900|6|29}} [[Liona|Lionā]], miris {{dat|1944|7|31}} jūrā netālu no [[Marseļa]]s) bija [[Francija|franču]] rakstnieks un aviators. Ievērojamākais darbs – pasaka "[[Mazais princis]]" (''Le Petit Prince'', 1943). == Biogrāfija == Dzimis Lionā dižciltīgā ģimenē. 1921. gadā iestājās Francijas armijā un sāka aviatora karjeru. Kaut arī vēlāk strādāja dažādus darbus, tomēr 1926. gadā atgriezās aviācijā un strādāja [[pasts|pasta]] aviācijā līnijā [[Tulūza]] – [[Dakara]]. Šajā pašā gadā publicēja savu pirmo stāstu (''L'aviateur''), bet 1928. gadā – pirmo grāmatu (''Courrier sud''). Vēlāk pārcēlās strādāt uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]]. Ir izgudrojis un ierosinājis dažādus tehniskus uzlabojumus lidmašīnu aprīkojumam. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], iestājās karadienestā Francijas Tālās izlūkošanas aviācijā. Pēc Francijas sakāves 1940. gadā devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādu]], tomēr vēlāk pievienojās [[Brīvā Francija|Brīvās Francijas]] spēkiem. 1944. gada [[31. jūlijs|31.jūlijā]] ar lidmašīnu ''[[P-38 Lightning]]'' devās izlūkošanas lidojumā uz [[Rona]]s upes ieleju, lai novērotu [[Vācija|vācu]] karaspēka pārvietošanos, bet neatgriezās no lidojuma. [[2000. gads|2000]]. gadā tika atrasta Sent-Ekziperī lidmašīna, kuras autentiskumu eksperti apstiprināja [[2004. gads|2004]]. gadā. Tā tika izcelta no jūras netālu no Marseļas. 2008. gada martā Vācijas prese ziņoja, ka 85 gadus vecais ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' veterāns Horsts Riperts atzinies, ka 1944. gada 31. jūlijā rajonā, kur tika atrasta Sent-Ekziperī lidmašīna, notriecis ''P-38 Lightning'' lidmašīnu, uz kuras bijusi Francijas emblēma. Šī stāsta patiesumu pārbaudīja vācu un franču pētnieki, bet nav atrasti pierādījumi. Arī uz lidmašīnas atliekām nav atrastas šāvienu pēdas. Antuāna de Sent-Ekziperī vārdā nosaukta [[Liona]]s lidosta un [[asteroīds]], kā arī vairākas skolas dažādās pasaules valstīs. == Darbi == * "Dienvidu kurjers" (''Courrier sud'', 1929, latviski – 1965) * "Lidojums naktī" (''Vol de nuit'', 1931, latviski – 1961) * "Cilvēku zeme" (''Terre des hommes'', 1939, latviski – 1961) * "Kara lidotājs" (''Pilote de guerre'', 1942, latviski – 1965) * "Vēstule ķīlniekam" (''Lettre à un otage'', 1943, latviski – 1965) * "[[Mazais princis]]" (''Le Petit Prince'', 1943, latviski – sākot no 1960) * "Citadele" (''Citadelle'', 1948, izdots pēc nāves, nepabeigts) == Ārējās saites == {{commonscat|Antoine de Saint-Exupéry|Antuāns de Sent-Ekziperī}} * [https://web.archive.org/web/20120313140244/http://www.liis.lv/paslit/ekziperi.htm Liis.lv informācija] {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sent-Ekziperi, Antuans De}} [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lionas Metropolē dzimušie]] [[Kategorija:Franču rakstnieki]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:Lidotāji]] [[Kategorija:Aviokatastrofās bojā gājušie]] by5ot3fki2eewozkckio27qrwo08m6i 4456316 4456315 2026-04-19T10:10:48Z ~2026-23988-06 144281 izdzesu slikta cilveka zinas 4456316 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Antuāns de Sent-Ekziperī | vārds_orig = ''Antoine de Saint-Exupéry'' | attēls = Antoine de Saint-Exupéry.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1900 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Liona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], uz dienvidiem no pilsētas <br />{{vieta|Francija|Marseļa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Francūzis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Antoine de Saint-Exupéry signature.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = Rakstnieks, aviators | rakstīšanas valoda = Franču | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Antuāns Marī Žans Batists Rožē de Sent-Ekziperī''' (''Antoine Marie Jean-Baptiste Roger de Saint-Exupéry'', dzimis {{dat|1900|6|29}} [[Liona|Lionā]], miris {{dat|1944|7|31}} jūrā netālu no [[Marseļa]]s) bija [[Francija|franču]] rakstnieks un aviators. Ievērojamākais darbs – pasaka "[[Mazais princis]]" (''Le Petit Prince'', 1943). == Biogrāfija == Dzimis Lionā dižciltīgā ģimenē. 1921. gadā iestājās Francijas armijā un sāka aviatora karjeru. Kaut arī vēlāk strādāja dažādus darbus, tomēr 1926. gadā atgriezās aviācijā un strādāja [[pasts|pasta]] aviācijā līnijā [[Tulūza]] – [[Dakara]]. Šajā pašā gadā publicēja savu pirmo stāstu (''L'aviateur''), bet 1928. gadā – pirmo grāmatu (''Courrier sud''). Vēlāk pārcēlās strādāt uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]]. Ir izgudrojis un ierosinājis dažādus tehniskus uzlabojumus lidmašīnu aprīkojumam. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], iestājās karadienestā Francijas Tālās izlūkošanas aviācijā. Pēc Francijas sakāves 1940. gadā devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādu]], tomēr vēlāk pievienojās [[Brīvā Francija|Brīvās Francijas]] spēkiem. 1944. gada [[31. jūlijs|31.jūlijā]] ar lidmašīnu ''[[P-38 Lightning]]'' devās izlūkošanas lidojumā uz [[Rona]]s upes ieleju, lai novērotu [[Vācija|vācu]] karaspēka pārvietošanos, bet neatgriezās no lidojuma. [[2000. gads|2000]]. gadā tika atrasta Sent-Ekziperī lidmašīna, kuras autentiskumu eksperti apstiprināja [[2004. gads|2004]]. gadā. Tā tika izcelta no jūras netālu no Marseļas. 2008. gada martā Vācijas prese ziņoja, ka 85 gadus vecais ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' veterāns Horsts Riperts atzinies, ka 1944. gada 31. jūlijā rajonā, kur tika atrasta Sent-Ekziperī lidmašīna, notriecis ''P-38 Lightning'' lidmašīnu, uz kuras bijusi Francijas emblēma. Šī stāsta patiesumu pārbaudīja vācu un franču pētnieki, bet nav atrasti pierādījumi. Arī uz lidmašīnas atliekām nav atrastas šāvienu pēdas. Antuāna de Sent-Ekziperī vārdā nosaukta [[Liona]]s lidosta un [[asteroīds]], kā arī vairākas skolas dažādās pasaules valstīs. == Darbi == * "Dienvidu kurjers" (''Courrier sud'', 1929, latviski – 1965) * "Lidojums naktī" (''Vol de nuit'', 1931, latviski – 1961) * "Cilvēku zeme" (''Terre des hommes'', 1939, latviski – 1961) * "Kara lidotājs" (''Pilote de guerre'', 1942, latviski – 1965) * "Vēstule ķīlniekam" (''Lettre à un otage'', 1943, latviski – 1965) * "[[Mazais princis]]" (''Le Petit Prince'', 1943, latviski – sākot no 1960) * "Citadele" (''Citadelle'', 1948, izdots pēc nāves, nepabeigts) == Ārējās saites == {{commonscat|Antoine de Saint-Exupéry|Antuāns de Sent-Ekziperī}} * [https://web.archive.org/web/20120313140244/http://www.liis.lv/paslit/ekziperi.htm Liis.lv informācija] {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sent-Ekziperi, Antuans De}} [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lionas Metropolē dzimušie]] [[Kategorija:Franču rakstnieki]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:Lidotāji]] [[Kategorija:Aviokatastrofās bojā gājušie]] oxovr7mail7how8kdfnjbrnqvjpf34z 0 25876 4456069 4403671 2026-04-18T16:02:20Z Bendžamins 76862 /* L */ 4456069 wikitext text/x-wiki [[Londona|Londonā]] dzimuši: {{CompactTOC}} == A == * [[Tonijs Adamss]] (''Tony Adams''; 1966) — futbola treneris un bijušais futbolists * [[Adele (dziedātāja)|Adele]] (''Adele''; 1988) — dziedātāja * [[Rizs Ahmeds]] (''Riz Ahmed''; 1982) — aktieris * [[Čuba Akpoms]] (''Chuba Akpom''; 1995) — futbolists * [[Aleksandrs Albons]] (''Alexander Albon''; 1996) — autosportists * [[Harolds Aleksanders]] (''Harold Alexander''; 1891—1969) — feldmaršals * [[Fils Andersons]] (''Phil Anderson''; 1958) — Austrālijas šosejas riteņbraucējs * [[Deivids Atenboro]] (''David Attenborough''; 1926) — dabaszinātnieks un televīzijas pārraižu veidotājs * [[Heilija Atvela]] (''Hayley Atwell''; 1982) — aktrise == B == * [[Džordžs Gordons Bairons]] (''George Gordon Byron''; 1788—1824) — skotu izcelsmes angļu dzejnieks * [[Henrijs Bakls]] (''Henry Buckle''; 1821—1862) — vēsturnieks un šahists * [[Eisa Baterfīlds]] (''Asa Butterfield''; 1997) — aktieris * [[Bens Bārnss]] (''Ben Barnes''; 1981) — aktieris * [[Tomass Beiess]] (''Thomas Bayes''; 1702—1761) — matemātiķis * [[Čārlzs Bebidžs]] (''Charles Babbage''; 1791—1871) — matemātiķis * [[Roberts Beidens-Pauels]] (''Robert Baden-Powell''; 1857—1941) — ģenerālleitnants * [[Džulians Beilijs]] (''Julian Bailey''; 1961) — Formula 1 pilots * [[Tomass Bekets]] (''Thomas Becket''; 1118—1170) — arhibīskaps * [[Deivids Bekhems]] (''David Beckham''; 1975) — futbolists * [[Keita Bekinseila]] (''Kate Beckinsale''; 1973) — aktrise * [[Frānsiss Bēkons]] (''Francis Bacon''; 1561—1626) — filozofs * [[Adams Beks]] (''Adam Back''; 1970) — kriptogrāfs * [[Pīters Benensons]] (''Peter Benenson''; 1921—2005) — jurists * [[Džeremijs Bentams]] (''Jeremy Bentham''; 1748—1832) — filozofs un jurists * [[Tims Bērnerss-Lī]] (''Tim Berners-Lee''; 1955) — datorists * [[Pols Betanijs]] (''Paul Bettany''; 1971) — aktieris * [[Džeina Birkina]] (''Jane Birkin''; 1946–2023) — aktrise * [[Emilija Blanta]] (''Emily Blunt''; 1983) — aktrise * [[Viljams Bleiks]] (''William Blake''; 1757—1827) — gleznotājs * [[Patriks Blekets]] (''Patrick Blackett, Baron Blackett''; 1897—1974) — fiziķis * [[Dērks Bogards]] (''Dirk Bogarde''; 1921—1999) — aktieris * [[Džons Bojega]] (''John Boyega''; 1992) — aktieris * [[Helēna Bonema Kārtere]] (''Helena Bonham Carter''; 1966) — aktrise * [[Elizabete Bousa-Laiona]] (''Elizabeth Bowes-Lyon''; 1900—2002) — karaliene-māte * [[Deivids Bovijs]] (''David Bowie''; 1947—2016) — mūziķis * [[Deivids Brebems]] (''David Brabham''; 1965) — Austrālijas autosportists == Č == * [[Čārlijs Čaplins]] (''Charles Spencer Chaplin''; 1889—1977) — komiķis * [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]] (''Charles III''; 1948) — Apvienotās Karalistes karalis * [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''G. K. Chesterton''; 1874—1936) — rakstnieks, teologs un žurnālists * [[Džefrijs Čosers]] (''Geoffrey Chaucer''; 1340—1400) — rakstnieks == D == * [[Henrijs Deils]] (''Henry Hallett Dale''; 1875—1965) — farmakologs * [[Denjels Dejs-Lūiss]] (''Daniel Day-Lewis''; 1957) — aktieris * [[Džons Dī]] (''John Dee''; 1527—1608) — matemātiķis * [[Hariss Dikinsons]] (''Harris Dickinson''; 1996) — aktieris * [[Bendžamins Dizraeli]] (''Benjamin Disraeli''; 1804—1881) — politiķis * [[Aleks Daglass-Hjūms]] (''Alec Douglas-Home''; 1903—1995) — politiķis * [[Stīvs Džonss]] (''Steve Jones''; 1955) — mūziķis == E == * [[Eduards VII]] (''Edward VIII''; 1841—1910) — Apvienotās Karalistes karalis (1901—1910) * [[Eduards VIII Vindzors|Eduards VIII]] (''Edward VIII''; 1894—1972) — Apvienotās Karalistes karalis (1936) * [[Džonatans Edvardss]] (''Jonathan Edwards''; 1966) — vieglatlēts * [[Čūetels Edžiofors]] (''Chiwetel Ejiofor''; 1977) — aktieris * [[Pegija Eškrofta]] (''Peggy Ashcroft''; 1907—1991) — aktrise * [[Klements Etlijs]] (''Clement Attlee''; 1883—1967) — politiķis * [[Džordžs Etvuds]] (''George Atwood''; 1745—1807) — fiziķis, matemātiķis, izgudrotājs, šahists * [[Ebereči Eze]] (''Eberechi Eze''; 1998) — futbolists == F == * [[Maikls Faradejs]] (''Michael Faraday''; 1791—1867) — fiziķis * [[Marianna Feitfula]] (''Marianne Faithfull''; 1946—2025) — dziedātāja un aktrise * [[Zāra Filipsa]] (''Zara Phillips''; 1981) — jātniece * [[Pīters Finčs]] (''Peter Finch''; 1916—1977) — aktieris * [[Ronalds Fišers]] (''Ronald Fisher''; 1890—1962) — ģenētiķis * [[Toms Flečers]] (''Tom Fletcher''; 1985) — vokālists un ģitārists * [[Edvīns Fleks]] (''Edwin Flack''; 1873—1935) — austrāliešu vieglatlēts un tenisists * [[Ians Flemings]] (''Ian Fleming''; 1908—1964) — rakstnieks * [[Eduards Morgans Forsters]] (''E. M. Forster''; 1879—1970) — rakstnieks * [[Rozalinda Franklina]] (''Rosalind Franklin''; 1920—1958) — biofiziķe == G == * [[Grīra Gārsone]] (''Greer Garson''; 1904—1996) — aktrise * [[Šarlote Gensbūra]] (''Charlotte Gainsbourg''; 1971) — aktrise * [[Edvards Gibons]] (''Edward Gibbon''; 1737—1794) — vēsturnieks * [[Aleks Giness]] (''Alec Guinness''; 1914—2000) — aktieris * [[Džonatans Gleizers]] (''Jonathan Glazer'', 1965) — kinorežisors * [[Huberts Gofs]] (''Hubert Gough''; 1870—1963) — ģenerālleitnants * [[Džordžs Grenvils]] (''George Grenville''; 1712—1770) — politiķis * [[Džeina Gudola]] (''Jane Goodall''; 1934—2025) — zooloģe * [[Edmunds Gvens]] (''Edmund Gwenn''; 1877—1959) — aktieris == H == * [[Edmonds Halejs]] (''Edmond Halley''; 1656—1742) — astronoms * [[Princis Harijs, Saseksas hercogs|Princis Harijs]] (''Prince Henry of Wales''; 1984) — troņmantinieks * [[Viljams Hartstons]] (''William Hartston''; 1947) — šahists * [[Florensa Hatčisone-Stērlinga]] (''Florence Hutchison-Stirling''; 1858—1948) — šahiste * [[Džonijs Heinss]] (''Johnny Haynes''; 1934—2005) — futbolists * [[Deivids Hejs]] (''David Haye''; 1980) — bokseris * [[Neomija Herisa]] (''Naomie Harris''; 1976) — aktrise * [[Alfreds Hičkoks]] (''Alfred Hitchcock''; 1899—1980) — kinorežisors * [[Frenks Hili]] (''Frank Healey''; 1828—1906) — šahists * [[Džonatans Hills]] (''Jonathan Hill''; 1960) — politiķis * [[Greiems Hills]] (''Graham Hill''; 1929—1975) — autosportists, F1 pilots * [[Viljams Hogārts]] (''William Hogarth''; 1697—1764) — gleznotājs * [[Sallija Hokinsa]] (''Sally Hawkins''; 1976) — aktrise * [[Rebeka Hola]] (''Rebecca Hall''; 1982) — aktrise * [[Bobs Houps]] (''Bob Hope''; 1903—2003) — komiķis, aktieris, dziedātājs, dejotājs, autors * [[Toms Hūpers]] (''Tom Hooper''; 1972) — režisors == I == * [[Filipss Idovu]] (''Phillips Idowu''; 1978) — vieglatlēts * [[Pols Inss]] (''Paul Ince''; 1967) — futbola treneris un bijušais futbolists == K == * [[Džordžs Kannings]] (''George Canning''; 1770—1827) — politiķis * [[Hovards Kārters]] (''Howard Carter''; 1874—1939) — arheologs * [[Maikls Keins]] (''Michael Caine''; 1933) — aktieris * [[Deivids Kemerons]] (''David Cameron''; 1966) — politiķis * [[Naomi Kempbela]] (''Naomi Campbell''; 1970) — modele * [[Sols Kempbels]] (''Sol Campbell''; 1974) — futbola treneris un bijušais futbolists * [[Sebastjans Ko]] (''Sebastian Coe''; 1956) — vieglatlēts un politiķis * [[Saša Barons Koens]] (''Sacha Baron Cohen''; 1971) — komiķis * [[Fils Kolinss]] (''Phil Collins''; 1951) — dziedātājs * [[Džo Kols]] (''Joe Cole''; 1981) — futbola treneris un bijušais futbolists * [[Ešlijs Kols]] (''Ashley Cole''; 1980) — futbolists * [[Kits Konors]] (''Kit Connor''; 2004) — aktieris * [[Viljams Konors]] (''William Connor''; 1869—1964) — vingrotājs * [[Ronalds Kouzs]] (''Ronald Coase''; 1910—2013) — britu ekonomists, Nobela prēmijas ekonomikā laureāts * [[Kresida Kovela]] (''Cressida Cowell''; 1966) — rakstniece * [[Taio Kruss]] (''Taio Cruz''; 1980) — dziedātājs == L == * [[Elza Lančestera]] (''Elsa Lanchester''; 1902—1986) — aktrise * [[Tomass Larkins]] (''Thomas Larkin''; 1990) — hokejists * [[Ada Lavleisa]] (''Ada Lovelace''; 1815—1852) — matemātiķe * [[Tino Livramento]] (''Tino Livramento''; 2002) — futbolists * [[Ademola Lukmans]] (''Ademola Lookman''; 1997) — futbolists * [[Aida Lupino]] (''Ida Lupino''; 1918—1995) — režisore, aktrise * [[Mailss Lūiss-Skellijs]] (''Myles Lewis-Skelly''; 2006) — futbolists == M == * [[Noni Madueke]] (''Noni Madueke''; 2002) — futbolists * [[Harolds Makmillans]] (''Harold Macmillan''; 1894—1986) — politiķis * [[Pīters Mansfīlds]] (''Peter Mansfield''; 1933—2017) — fiziķis * [[Alfrēds Māršals]] (''Alfred Marshall''; 1842—1924) — ekonomists * [[Džons Meidžors]] (''John Major''; 1943) — politiķis * [[Harijs Mellings]] (''Harry Melling'', 1989) — aktieris * [[Deivids Milibends]] (''David Miliband''; dz.1965) — politiķis * [[Džons Stjuarts Mills]] (''John Stuart Mill''; 1806—1873) — filozofs * [[Alans Aleksandrs Milns]] (''A. A. Milne''; 1882—1956) — rakstnieks * [[Džons Miltons]] (''John Milton''; 1608—1674) — dzejnieks * [[Bernards Montgomerijs]] (''Bernard Montgomery''; 1887—1976) — karavīrs * [[Dafne di Morjē]] (''Daphne du Maurier''; 1907—1989) — rakstniece * [[Tomass Mors]] (''Thomas More''; 1478—1535) — jurists * [[Emīlija Mortimera]] (''Emily Mortimer''; 1971) — aktrise * [[Džordžs Mūrs]] (''George Edward Moore''; 1873—1958) — filozofs == N == * [[Džons Nanns]] (''John Nunn''; 1955) — šahists, matemātiķis * [[Rīss Nelsons]] (''Reiss Nelson''; 1999) — futbolists * [[Deivids Nivens]] (''David Niven''; 1910—1983) — aktieris * [[Edijs Nketiā]] (''Eddie Nketiah''; 1999) — futbolists * [[Marks Nobls]] (''Mark Noble''; 1987) — futbolists, pussargs * [[Džonatans Nolans]] (''Jonathan Nolan''; 1976) — televīzijas rakstnieks, producents, režisors un scenārists * [[Kristofers Nolans]] (''Christopher Nolan''; 1970) — kinorežisors, scenārists, producents * [[Ītans Nvaneri]] (''Ethan Nwaneri''; 2007) — futbolists == O == * [[Deivids O'Līrijs]] (''David O'Leary''; dzimis 1958) — futbola treneris un bijušais futbolists * [[Gērijs Oldmens]] (''Gary Oldman''; dz.1958) — aktieris == P == * [[Džeimss Pārkinsons]] (''James Parkinson''; 1755—1824) — ārsts * [[Henrijs Pērsels]] (''Henry Purcell''; 1659—1695) — komponists * [[Čārlzs Pērsons]] (''Charles Algernon Parsons''; 1854—1931) — inženieris * [[Harolds Pinters]] (''Harold Pinter''; 1930—2008) — dramaturgs * [[Semjuels Pīpss]] (''Samuel Pepys''; 1633—1703) — ierēdnis un politiķis * [[Karls Pīrsons]] (''Karl Pearson''; 1857—1936) — statistiķis * [[Stjuarts Pīrss]] (''Stuart Pearce''; 1962) — futbola treneris un bijušais futbolists * [[Edvards Plankets]] (''Edward Plunkett''; 1878—1957) — īru rakstnieks * [[Vills Poulters]] (''Will Poulter''; 1993) — aktieris * [[Aleksandrs Poups]] (''Alexander Pope''; 1688—1744) — dzejnieks * [[Arčibalds Primrouzs]] (''Archibald Primrose''; 1847—1929) — politiķis == R == * [[Džons Raskins]] (''John Ruskin''; 1819—1900) — kritiķis * [[Vanesa Redgreiva]] (''Vanessa Redgrave''; 1937) — aktrise * [[Anna Redklifa]] (''Ann Radcliffe''; 1764—1823) — rakstniece * [[Deivids Rikardo]] (''David Ricardo''; 1772—1823) — ekonomists * [[Olivers Rīds]] (''Oliver Reed''; 1938—1999) — aktieris * [[Džons Roikrofts]] (''John Roycroft''; 1929) — šaha problēmists * [[Džeimss Ross]] (''James Clark Ross''; 1800—1862) — jūrasbraucējs * [[Liams Rozenīors]] (''Liam Rosenior''; 1984) — futbolists == S == * [[Arturs Salivens]] (''Arthur Sullivan''; 1842—1900) — komponists * [[Antuāns Semenjo]] (''Antoine Semenyo''; 2000) — futbolists * [[Raiens Sesenjons]] (''Ryan Sessegnon''; 2000) — futbolists * [[Naomi Skota]] (''Naomi Scott''; 1993) — aktrise * [[Ādams Smits (futbolists)|Ādams Smits]] (''Adam Smith''; 1991) — futbolists * [[Sems Smits]] (''Sam Smith''; 1992) — dziedātājs * [[Emils Smits-Rovs]] (''Emile Smith Rowe''; 2000) — futbolists * [[Kriss Smolings]] (''Chris Smalling;'' 1989) — futbolists * [[Terenss Stemps]] (''Terence Stamp''; 1938—2025) — aktieris * [[Dens Stīvenss]] (''Dan Stevens''; 1982) — aktieris * [[Marks Strongs]] (''Mark Strong''; 1963) — aktieris * [[Tilda Svintone]] (''Tilda Swinton''; 1960) — aktrise == Š == * [[Anuška Šankara]] (''Anoushka Shankar''; 1981) — sitāras mūziķe un komponiste * [[Mērija Šellija]] (''Mary Shelley''; 1797—1851) — rakstniece * [[Marks Šepards]] (''Mark Sheppard''; 1964) — aktieris un mūziķis * [[Džons Šlesindžers]] (''John Schlesinger''; 1926—2003) — kinorežisors == T == * [[Emma Tompsone]] (''Emma Thompson''; 1959) — aktrise * [[Elizabete Teilore]] (''Elizabeth Taylor''; 1932) — aktrise * [[Džūno Templa]] (''Juno Temple''; 1989) — aktrise * [[Džozefs Melords Viljams Tērners|Viljams Tērners]] (''William Turner''; 1775—1851) — gleznotājs * [[Alans Tjūrings]] (''Alan Turing''; 1912—1954) — matemātiķis * [[Arnolds Toinbijs]] (''Arnold J. Toynbee''; 1889—1975) — vēsturnieks == U == * [[Pīters Ustinovs]] (''Peter Ustinov''; 1921—2004) — aktieris == V == * [[Alans Vailders]] (''Alan Wilder''; dz. 1959) — mūziķis, aranžētājs un mūzikas producents * [[Eimija Vainhausa]] (''Amy Winehouse''; 1983—2011) — dziedātāja * [[Endrū Loids Vebers]] (''Andrew Lloyd Webber''; dz. 1948) — komponists * [[Herberts Velss]] (''H. G. Wells''; 1866—1946) — rakstnieks * [[Viktorija (karaliene)|Viktorija]] (''Queen Victoria''; 1819—1901) — karaliene * [[Viljams, Velsas princis|Princis Viljams]] (''Prince William of Wales''; 1982) — troņmantinieks * [[Džo Viloks]] (''Joe Willock''; 1999) — futbolists * [[Sids Višess]] (''Sid Vicious''; 1957—1979) — mūziķis * [[Ivlins Vo]] (''Evelyn Waugh''; 1903—1966) — rakstnieks * [[Fībi Volere-Bridža]] (''Phoebe Waller-Bridge''; 1985) — aktrise un scenāriste * [[Džordžs Volkers]] (''George Walker''; 1803—1879) — šahists * [[Kails Volkers-Pīterss]] (''Kyle Walker-Peters''; 1997) — futbolists * [[Teo Volkots]] (''Theo Walcott''; 1989) — futbolists * [[Edgars Volless]] (''Edgar Wallace''; 1875—1932) — rakstnieks * [[Mērija Volstonkrafta]] (''Mary Wollstonecraft''; 1759—1797) — rakstniece, filozofe un feministe * [[Virdžīnija Vulfa]] (''Virginia Woolf''; 1882—1941) — rakstniece {{CompactTOC}} [[Kategorija:Uzskaitījumi|Londona]] [[Kategorija:Londona]] k6fjinwfkg4vwouh6qfnlgpcyxh4ar4 0 26487 4456217 4401171 2026-04-18T21:23:09Z Français anonyme 42885 /* Pētījumi par Regīnu Ezeru */ 4456217 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Regīna Ezera | vārds_orig = | attēls = ReginaEzera.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2002 | m_mēnesis = 06 | m_diena = 11 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Ogres novads|Tomes pagasts}} | dzīves_vieta = [[Rīga]], [[Ogres novads]], [[Tomes pagasts]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstniece |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = Proza | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Regīna Ezera''' (īstajā vārdā '''Regīna Kindzule''', dzimusi '''Regīna Šamreto''' [[1930. gads|1930]]. gada [[20. decembris|20. decembrī]], mirusi [[2002. gads|2002]]. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]]) bija latviešu rakstniece, [[proza]]iķe, eseju, recenziju un interviju autore. Strādājusi kā tulkotāja, atdzejotāja. Viņas darbos ir atrodami sapņu, vīziju, neapzinātā iespaidi. Tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu psiholoģiskās prozas autoriem. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1930. gadā [[Rīga|Rīgā]] namdara Roberta Šamreto un viņa sievas Lūcijas ģimenē. Viņas tēvs bija no jauktas poļu-vāciešu, bet māte no poļu-latviešu ģimenes, ģimenes valoda bērnībā bija [[poļu valoda]].<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2141/atp_Majas_Viesis_2010_nr24_Ezera_Krekle.pdf?sequence=1 Es neziedēšu vairs nekad] Maija Krekle, [[Mājas Viesis]] 2010. gada 3. decembrī</ref> Otrā pasaules kara beigās viņa kopā ar vecākiem 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet dzimtenē atgriezās 1945. gada oktobrī. Mācījās [[Natālijas Draudziņas 7. vidusskola|Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā]]. No 1950. gada studēja [[Latvijas Universitāte|LVU]] Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. 1951. gadā apprecējās ar Jēkabu Lasenbergu, viņiem piedzima divas meitas — Inese un Ilze. Strādāja laikrakstā "Рionieris" (1954—1957) un žurnālā "Bērnība", kas 1955. gadā publicēja viņas tēlojumu "Pat īkšķis nelīdzēja".<ref name="apinisreg"/> 1958. gadā otrreiz apprecējās ar Česlavu Kindzuli, viņiem piedzima meita Aija. 1961. gadā tika izdots viņas stāstu krājums "Un ceļš vēl kūp". 1976. gadā pēc rakstnieces romāna ''Aka'' uzņēma filmu ''[[Ezera sonāte]]'' (režisori [[Gunārs Cilinskis]] un [[Varis Brasla]]).<ref name="apinisreg"/> 1978. gadā viņa pārcēlās uz dzīvi lauku mājās [[Daugava]]s kreisajā krastā. Mirusi 2002. gada 11. jūnijā savās lauku mājās Ķeguma novada "Briežos", apbedīta [[Tome]]s kapsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/kur-meklet-reginu-ezeru-11698541|title= Kur meklēt Regīnu Ezeru.|author=Māra Misiņa|date=2003.|publisher=[[Diena]]|accessdate={{dat|2015|4|1||bez}}}}</ref> Viņas meita [[Aija Vālodze|Aija Amoliņa (Vālodze)]] ir prozaiķe un tulkotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/35713/ta-radas-ezera-sonate-rakstnieces-reginas-ezeras-nepiepildita-milestiba|title= Tā radās „Ezera sonāte”.|author=Sandra Krauze|date=2010.|publisher=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2015|4|1||bez}}}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1974) * [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|Latvijas PSR Tautas rakstniece]] (1981)<ref name="apinisreg"/> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995) * [[LPSR Tautas rakstnieks]] (1981) == Bibliogrāfija == === Stāsti un noveles === * "Un ceļš vēl kūp" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1961) * "Daugavas stāsti" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1965) * "Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek" (Latvijas Valsts izdevniecība,1968) * "Saules atspulgs" (Liesma, 1969) * "Grieze — trakais putns" (Liesma, 1970) * "Nakts bez mēnesnīcas" (Liesma,1971) * "Pavasara pērkons" (Liesma, 1973) * "Vasara bija tikai vienu dienu" (Liesma,1974) * "Cilvēkam vajag suni" (Liesma, 1975) * "Baraviku laika dullums" (Liesma, 1978) * "Nostalģija" (Liesma, 1979), teksts paralēli latviešu un krievu val. * "Slazds" (Liesma, 1979) * "Princeses fenomens" (Liesma, 1985) * "Pie klusiem ūdeņiem" (Liesma, 1987) * "Pūķa ola" (Preses nams, 1995) * "Odas skumjām" (Priedaines, 2003) === Romāni === * "Zem pavasara debesīm", iekļauts literārajā almanahā "Jauno vārds" (1961, Latvijas Valsts izdevniecība) * "Viņas bija trīs" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1963) * "Mežābele" (Liesma, 1966) * "Dzilnas sila balāde" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1968) * "Aka" (Liesma,1972) * "Zemdegas" (Liesma, 1977) * "Varmācība" (Liesma, 1982) * "Nodevība" (Liesma, 1984) * "Esamība" (nepabeigts, grāmatā "Odas skumjām" (2003)) === Miniatūras, literārā dienasgrāmata === * "Visticamāk, ka ne..." (Liesma, 1993) * "Zvaigžņu lietus" (Preses nams, 1994) * "Varbūt tā nebūs vairs nekad" (Preses nams, 1977) * "...pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis" (Priedaines, 2003) === Literārie scenāriji === * "[[Ezera sonāte]]" (pēc romāna "Aka") (1974) * "Dvēselei ir ābolu smarža" (pēc J. Ezeriņa stāsta "Joču pirts") (1990) * "Sātaniskais stāsts" (pēc stāsta ar analogu nosaukumu) (1996) === Publicistika === * "Dzīvot uz savas zemes" (Liesma,1984), iznākusi sērijā "Rakstnieki par literatūru" * "Šis "pazīstamais svešinieks"... ", apcere iekļauta "Kritikas gadagrāmatā" (Liesma, 1985) * "Kādi esam, un kā un kāpēc mums trūkst", apcere iekļauta "Kritikas gadagrāmatā (Liesma, 1987) * "Virtuvē bez pavārgrāmatas" (Liesma, 1989), iznākusi sērijā "Rakstnieki par literatūru" * "Spīdēšana" (eseja par Imantu Ziedoni), apcere iekļauta grāmatā "Rakstnieki par rakstniekiem" (Zvaigzne ABC, 1991) * "Mazliet patiesības. Nedaudz melu..." (Likteņstāsti, 1997), iznākusi sērijā "Dzīvesstāsts un..." === Izlases, darbu kopojumi === * "Izlase" (Zvaigzne, 1979), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka", saturs: romāns "Aka"; zooloģiskās noveles : "Hiēna" ; "Zilonis" ; "Dziesma par pēdējo jūras govi". * "Saulespuķes no pērnās vasaras" (Liesma, 1980), saturs: garstāsts "Nakts bez mēnesnīcas" garstāsts "Saules atspulgs", romāns "Aka". * "Stāsti un noveles" (Zvaigzne,1990), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka" * "Stāsti un noveles" (Zvaigzne, 2000), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka", saturs: Kinozvaigzne Inita, Skaistākās kājas rajonā, Nostalģija, Cilvēks ar suņa ožu, Hiēna, Zilonis, Princeses fenomens, Dvēseļu ceļošana. * "Raksti, I" (Nordik, 2000), saturs: Gunta Bereļa priekšvārds; Aka; Zemdegas * "Raksti, II" (Nordik, 2001), saturs: Saules atspulgs ; Nakts bez mēnesnīcas ; Varmācība ; Nodevība * "Raksti, III" (Nordik, 2001), saturs: Viss par sievieti un šis tas arī par vīrieti jeb pieci stāsti par suģestiju; Pieci vīri pirtī jeb stāsti par miokarda infarktu; Sākās ar lapsas kāju: pieci dulli stāsti; Pie klusiem ūdeņiem: stāsti par nomodu un sapņiem; Pūķa ola: pilnatnes stāsti; G. Bereļa pēcvārds * Sudraba bura: prātīgas un neprātīgas domas: [citātu krājums] (Zvaigzne ABC, 2007) === Grāmatas citās valodās === '''Kopš 1990''' * ''L’uomo ha bisogno del cane'' [Cilvēkam vajag suni, itāļu val.], trad. Margherita Carbonaro. Pavia: Ibis Edizioni, 2023. * ''Il pozzo'' [Aka, itāļu val.], trad. Margherita Carbonaro. Milano: Iperborea, 2019. * ''Der Brunnen'' [Aka, vācu val.], aus dem Lett. von Welta Ehlert. Frankfurt am Main - Berlin: Ullstein, 1994. * ''Prievarta; Išdavyste'' [Varmācība; Nodevība, lietuviešu val.]. Tulk. R. Zajančkauskaite. Vilnius: Vaga, 1992. * ''Невидимый огонь'' [Zemdegas, krievu val.]. Перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Известия, 1991. * ''У тихого озера'' [Pie klusiem ūdeņiem, krievu val.], перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1991. * ''Невидимый огонь'' [Zemdegas, ukraiņu val.]. Пер. с латыш. З. Коваль. Киев: Днипро, 1990. * ''Kaev'' [Aka, igauņu val.]. Tõlkinud Valli Helde. Tallinn: Eesti Raamat, 1990. '''1980—1989''' * ''Človek so psim čuchom'' [Cilvēks ar suņa ožu, slovāku val.]. Tulk. J. Tesaržova un V. Mikulāšova-Skridlova. Bratislava: Pravda, 1988. * ''Грибная лихорадка'' [stāsti, krievu val.]. Перевела с латыш. В. Дорошенко. Москва: Молодая гвардия, 1986. * ''Der Brunnen'' [Aka, vācu val.] Tulk. V. Ēlerte. Berlin: Aufbau-Verlag, 1986. * ''Предательство'' [Nodevība, krievu val.]. Перевод В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1986. * ''Násilie'' [Varmācība, slovāku val.]. Tulk. Marija Hulmanova. Bratislava: Slovensky spisovatel, 1986. * ''Насилие; Предательство'' [Varmācība; Nodevība, krievu val.], пер. с латыш. Вики Дорошенко. Рига: Лиесма, 1986. * ''Csak egy nap volt a nyár'' [Vasara bija tikai vienu dienu], tulk. E. Brodska. Budapest: Europa, 1985. * ''Anatomy of a story'' [Stāsta anatomija; romāna "Nodevība" saīsināts variants, angļu val.], tulk. T. Zālīte. Soviet Literature, 1985, No. 12 (453), pp. 3-110. * ''The Swing'' [Šūpoles, stāstu izlase, angļu val.]. Moscow: Raduga, 1984. * ''Tuli tuha all'' [Zemdegas, igauņu val.]. Tõlkinud Valli Helde. Tallinn: Eesti Raamat, 1984. * ''Меришоаре де драгосте'' [Mežābele; Saules atspulgs]. No kr. val. tulk. M. Prepelice un J. Moraru. Кишинэу: Лит. артистикэ, 1984. * ''Насилие'' [Varmācība, krievu val.]. Перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1984. * ''Neregima ugnis'' [Zemdegas, lietuviešu val.] Tulk. R. Zajančkauskaite. Vilnius: Vaga, 1984. * ''O psech a lidech a jiné povídky'' [Cilvēks ar suņa ožu, čehu val.], vybrala a z ruštiny přeložila Marie Táborská. Praha: Melantrich, 1984. * ''Проза в двух томах'' [Proza divos sējumos: 1. sēj. Zemdegas; 2. sēj. Aka; Nakts bez mēnesnīcas, krievu val.], пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1983. * ''Der Mann mit der Hundenase'' [Cilvēks ar suņa ožu, vācu val.] Sast. G. Sēhauze. Tulk. V. Elerte. Berlin: Volk und Welt, 1982. * ''Leto bolo len jeden deň'' [Vasara bija tikai vienu dienu, slovāku val.] No krievu val. tulk. V. Mikulašova. Bratislava: Obzor, 1981. * ''Невидимый огонь'' [Zemdegas, krievu val.] Перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1981. * ''Колодязь'' [Aka, ukraiņu val.]. No latv. val. tulk. Z.Kovaļs. Киев: Днипро, 1981. ''' 1970 - 1979''' * ''Улетают белые лебеди'' [krievu val.]. Пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1979. * ''Vasara truko tik dieną'' [Vasara bija tikai vienu dienu, lietuviešu val.]. Vertė Lilija Kudirkienė. Vilnius: Vaga, 1979. * ''Nostalģija'' [krievu val.]. Tulk. V. Dorošenko. Rīga: Liesma, 1979. * ''Колодец'' [Aka, krievu val.]. Пер. Вика Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1978. * ''Человек с собачьим нюхом'' [Cilvēks ar suņa ožu, krievu val.]. Пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1978. * ''Nostalgia'' [Nostalģija, angļu val.]. Translated from the Latvian by R. Speirs. Rīga: Liesma, 1977. * ''Zooloogilised novellid'' [Zooloģiskās noveles, igauņu val.]. Tõlkinud Valli Helde. Tallinn: Perioodika, 1977. * ''Léto dlouhé jeden den'' [Vasara bija tikai vienu dienu, čehu val.]. Tulk. V. Gaja. Praha: Lid. nakl., 1976. * ''Kuupaisteta öö'' [Nakts bez mēnesnīcas, igauņu val.]. Tõlkinud Karl Aben. Tallinn: Eesti Raamat, 1975. * ''Відблиск сонця'' [Saules atspulgs, ukraiņu val.]. Пер. І. Ліповецька. Київ : Молодь, 1973. * ''Отблеск солнца'' [Mežābele, Saules atspulgs, krievu val.] Пер. Юрий Каппе. Москва: Молодая гвардия, 1972. * ''Ночь без луны'' [Nakts bez mēnesnīcas, krievu val.]. Пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1972. * ''Rähnipalu ballaad'' [Dzilnas sila balāde, igauņu val.]. Tõlkinud Peeter Damberg ja Enda Kallas. Tallinn: Eesti Raamat, 1970. '''1960 - 1969''' * ''Баллада Дятлового бора'' [Dzilnas sila balāde, krievu val.]. Пер. Мильда Михалева. Москва: Молодая гвардия, 1968. * ''Laukinė obelis'' [lietuviešu val.]. Vertė L. Tapinas. Vilnius: Vaga, 1968. * ''На Даугаве ледоход'' [Stāsti, krievu val.] Пер. с латыш. Л. Лубей. Рига: Лиесма, 1967. * ''Их было три'' [Viņas bija trīs, krievu val.]. Пер. Мильда Михалева. Москва: Молодая гвардия, 1965. * ''Latgale jutustusi'' [Latgales stāsti, igauņu val.]. Tõlkinud Petõr Damberg ja Enda Kallas. Ajalehtede-Ajakirjade Kirjastus, 1962. == Pētījumi par Regīnu Ezeru == * [[Broņislavs Tabūns]]. ''Regīna Ezera: dzīves un jaunrades apskats-mozaīka''. Rīga: Liesma, 1980. * [[Nora Ikstena]]. ''Esamība ar Regīnu''. Rīga: Dienas grāmata, 2007. * ''Regīna Ezera. Re'' [[12 mūsdienu rakstnieku stāsti]]. Sast. [[Elvīra Bloma]]. Rīga: Punctum, 2020. * [[Dace Bula]]. ''Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā''. Rīga: LU LFMI, 2024. * ''Regīna Ezera: sievišķais subjekts, vide, stāstījums''. Sast. [[Zita Kārkla]] un [[Jānis Ozoliņš (mūziķis)|Jānis Ozoliņš]]. Rīga: LU LFMI, 2025. ==Atsauces== {{Atsauces|refs= <ref name="apinisreg">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%2072%20Reg%C4%ABna%20Ezera.pdf|title=Regīna Ezera|publisher=Apinis.lv|accessdate={{dat|2015|4|1||bez}}|archive-date={{dat|2015|10|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151024053305/http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%2072%20Reg%C4%ABna%20Ezera.pdf}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://mosties.org/verbatim/ezera_elegija Elēģija] no krājuma "Grieze — trakais putns" * Artūrs Rubins: ''[http://www.youtube.com/watch?v=bCi_6uLi_qE Regīna Ezera]'' (Youtube video) {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ezera, Regīna}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Rakstnieces]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] r9bqjx403qiid5n6y5mn4avsdz4c1wi 4456221 4456217 2026-04-18T21:48:23Z Français anonyme 42885 ref 4456221 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Regīna Ezera | vārds_orig = | attēls = ReginaEzera.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2002 | m_mēnesis = 06 | m_diena = 11 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Ogres novads|Tomes pagasts}} | dzīves_vieta = [[Rīga]], [[Ogres novads]], [[Tomes pagasts]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstniece |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = Proza | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Regīna Ezera''' (īstajā vārdā '''Regīna Kindzule''', dzimusi '''Regīna Šamreto''' [[1930. gads|1930]]. gada [[20. decembris|20. decembrī]], mirusi [[2002. gads|2002]]. gada [[11. jūnijs|11. jūnijā]]) bija latviešu rakstniece, [[proza]]iķe, eseju, recenziju un interviju autore. Strādājusi kā tulkotāja, atdzejotāja. Viņas darbos ir atrodami sapņu, vīziju, neapzinātā iespaidi. Tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu psiholoģiskās prozas autoriem. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1930. gadā [[Rīga|Rīgā]] namdara Roberta Šamreto un viņa sievas Lūcijas ģimenē. Viņas tēvs bija no jauktas poļu-vāciešu, bet māte no poļu-latviešu ģimenes, ģimenes valoda bērnībā bija [[poļu valoda]].<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2141/atp_Majas_Viesis_2010_nr24_Ezera_Krekle.pdf?sequence=1 Es neziedēšu vairs nekad] Maija Krekle, [[Mājas Viesis]] 2010. gada 3. decembrī</ref> Otrā pasaules kara beigās viņa kopā ar vecākiem 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet dzimtenē atgriezās 1945. gada oktobrī. Mācījās [[Natālijas Draudziņas 7. vidusskola|Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā]]. No 1950. gada studēja [[Latvijas Universitāte|LVU]] Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. 1951. gadā apprecējās ar Jēkabu Lasenbergu, viņiem piedzima divas meitas — Inese un Ilze. Strādāja laikrakstā "Рionieris" (1954—1957) un žurnālā "Bērnība", kas 1955. gadā publicēja viņas tēlojumu "Pat īkšķis nelīdzēja".<ref name="apinisreg"/> 1958. gadā otrreiz apprecējās ar Česlavu Kindzuli, viņiem piedzima meita Aija. 1961. gadā tika izdots viņas stāstu krājums "Un ceļš vēl kūp". 1976. gadā pēc rakstnieces romāna ''Aka'' uzņēma filmu ''[[Ezera sonāte]]'' (režisori [[Gunārs Cilinskis]] un [[Varis Brasla]]).<ref name="apinisreg"/> 1978. gadā viņa pārcēlās uz dzīvi lauku mājās [[Daugava]]s kreisajā krastā.<ref name="latvijasradio">Anda Buševica. [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/reginas-ezeras-darbi-un-laikmeta-konteksts.-saruna-ar-gunti-bere.a144078/?highlight=fotogr%C4%81fija "Regīnas Ezeras darbi un laikmeta konteksts. Saruna ar Gunti Bereli"]. [[Latvijas Radio]]. 2021. gada 16. maijs</ref> Mirusi 2002. gada 11. jūnijā savās lauku mājās Ķeguma novada "Briežos", apbedīta [[Tome]]s kapsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/kur-meklet-reginu-ezeru-11698541|title= Kur meklēt Regīnu Ezeru.|author=Māra Misiņa|date=2003.|publisher=[[Diena]]|accessdate={{dat|2015|4|1||bez}}}}</ref> Viņas meita [[Aija Vālodze|Aija Amoliņa (Vālodze)]] ir prozaiķe un tulkotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/35713/ta-radas-ezera-sonate-rakstnieces-reginas-ezeras-nepiepildita-milestiba|title= Tā radās „Ezera sonāte”.|author=Sandra Krauze|date=2010.|publisher=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2015|4|1||bez}}}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1974) * [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|Latvijas PSR Tautas rakstniece]] (1981)<ref name="apinisreg"/> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995) * [[LPSR Tautas rakstnieks]] (1981) == Bibliogrāfija == === Stāsti un noveles === * "Un ceļš vēl kūp" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1961) * "Daugavas stāsti" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1965) * "Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek" (Latvijas Valsts izdevniecība,1968) * "Saules atspulgs" (Liesma, 1969) * "Grieze — trakais putns" (Liesma, 1970) * "Nakts bez mēnesnīcas" (Liesma,1971) * "Pavasara pērkons" (Liesma, 1973) * "Vasara bija tikai vienu dienu" (Liesma,1974) * "Cilvēkam vajag suni" (Liesma, 1975) * "Baraviku laika dullums" (Liesma, 1978) * "Nostalģija" (Liesma, 1979), teksts paralēli latviešu un krievu val. * "Slazds" (Liesma, 1979) * "Princeses fenomens" (Liesma, 1985) * "Pie klusiem ūdeņiem" (Liesma, 1987) * "Pūķa ola" (Preses nams, 1995) * "Odas skumjām" (Priedaines, 2003) === Romāni === * "Zem pavasara debesīm", iekļauts literārajā almanahā "Jauno vārds" (1961, Latvijas Valsts izdevniecība) * "Viņas bija trīs" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1963) * "Mežābele" (Liesma, 1966) * "Dzilnas sila balāde" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1968) * "Aka" (Liesma,1972) * "Zemdegas" (Liesma, 1977) * "Varmācība" (Liesma, 1982) * "Nodevība" (Liesma, 1984) * "Esamība" (nepabeigts, grāmatā "Odas skumjām" (2003)) === Miniatūras, literārā dienasgrāmata === * "Visticamāk, ka ne..." (Liesma, 1993) * "Zvaigžņu lietus" (Preses nams, 1994) * "Varbūt tā nebūs vairs nekad" (Preses nams, 1977) * "...pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis" (Priedaines, 2003) === Literārie scenāriji === * "[[Ezera sonāte]]" (pēc romāna "Aka") (1974) * "Dvēselei ir ābolu smarža" (pēc J. Ezeriņa stāsta "Joču pirts") (1990) * "Sātaniskais stāsts" (pēc stāsta ar analogu nosaukumu) (1996) === Publicistika === * "Dzīvot uz savas zemes" (Liesma,1984), iznākusi sērijā "Rakstnieki par literatūru" * "Šis "pazīstamais svešinieks"... ", apcere iekļauta "Kritikas gadagrāmatā" (Liesma, 1985) * "Kādi esam, un kā un kāpēc mums trūkst", apcere iekļauta "Kritikas gadagrāmatā (Liesma, 1987) * "Virtuvē bez pavārgrāmatas" (Liesma, 1989), iznākusi sērijā "Rakstnieki par literatūru" * "Spīdēšana" (eseja par Imantu Ziedoni), apcere iekļauta grāmatā "Rakstnieki par rakstniekiem" (Zvaigzne ABC, 1991) * "Mazliet patiesības. Nedaudz melu..." (Likteņstāsti, 1997), iznākusi sērijā "Dzīvesstāsts un..." === Izlases, darbu kopojumi === * "Izlase" (Zvaigzne, 1979), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka", saturs: romāns "Aka"; zooloģiskās noveles : "Hiēna" ; "Zilonis" ; "Dziesma par pēdējo jūras govi". * "Saulespuķes no pērnās vasaras" (Liesma, 1980), saturs: garstāsts "Nakts bez mēnesnīcas" garstāsts "Saules atspulgs", romāns "Aka". * "Stāsti un noveles" (Zvaigzne,1990), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka" * "Stāsti un noveles" (Zvaigzne, 2000), iznākusi sērijā "Skolas bibliotēka", saturs: Kinozvaigzne Inita, Skaistākās kājas rajonā, Nostalģija, Cilvēks ar suņa ožu, Hiēna, Zilonis, Princeses fenomens, Dvēseļu ceļošana. * "Raksti, I" (Nordik, 2000), saturs: Gunta Bereļa priekšvārds; Aka; Zemdegas * "Raksti, II" (Nordik, 2001), saturs: Saules atspulgs ; Nakts bez mēnesnīcas ; Varmācība ; Nodevība * "Raksti, III" (Nordik, 2001), saturs: Viss par sievieti un šis tas arī par vīrieti jeb pieci stāsti par suģestiju; Pieci vīri pirtī jeb stāsti par miokarda infarktu; Sākās ar lapsas kāju: pieci dulli stāsti; Pie klusiem ūdeņiem: stāsti par nomodu un sapņiem; Pūķa ola: pilnatnes stāsti; G. Bereļa pēcvārds * Sudraba bura: prātīgas un neprātīgas domas: [citātu krājums] (Zvaigzne ABC, 2007) === Grāmatas citās valodās === '''Kopš 1990''' * ''L’uomo ha bisogno del cane'' [Cilvēkam vajag suni, itāļu val.], trad. Margherita Carbonaro. Pavia: Ibis Edizioni, 2023. * ''Il pozzo'' [Aka, itāļu val.], trad. Margherita Carbonaro. Milano: Iperborea, 2019. * ''Der Brunnen'' [Aka, vācu val.], aus dem Lett. von Welta Ehlert. Frankfurt am Main - Berlin: Ullstein, 1994. * ''Prievarta; Išdavyste'' [Varmācība; Nodevība, lietuviešu val.]. Tulk. R. Zajančkauskaite. Vilnius: Vaga, 1992. * ''Невидимый огонь'' [Zemdegas, krievu val.]. Перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Известия, 1991. * ''У тихого озера'' [Pie klusiem ūdeņiem, krievu val.], перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1991. * ''Невидимый огонь'' [Zemdegas, ukraiņu val.]. Пер. с латыш. З. Коваль. Киев: Днипро, 1990. * ''Kaev'' [Aka, igauņu val.]. Tõlkinud Valli Helde. Tallinn: Eesti Raamat, 1990. '''1980—1989''' * ''Človek so psim čuchom'' [Cilvēks ar suņa ožu, slovāku val.]. Tulk. J. Tesaržova un V. Mikulāšova-Skridlova. Bratislava: Pravda, 1988. * ''Грибная лихорадка'' [stāsti, krievu val.]. Перевела с латыш. В. Дорошенко. Москва: Молодая гвардия, 1986. * ''Der Brunnen'' [Aka, vācu val.] Tulk. V. Ēlerte. Berlin: Aufbau-Verlag, 1986. * ''Предательство'' [Nodevība, krievu val.]. Перевод В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1986. * ''Násilie'' [Varmācība, slovāku val.]. Tulk. Marija Hulmanova. Bratislava: Slovensky spisovatel, 1986. * ''Насилие; Предательство'' [Varmācība; Nodevība, krievu val.], пер. с латыш. Вики Дорошенко. Рига: Лиесма, 1986. * ''Csak egy nap volt a nyár'' [Vasara bija tikai vienu dienu], tulk. E. Brodska. Budapest: Europa, 1985. * ''Anatomy of a story'' [Stāsta anatomija; romāna "Nodevība" saīsināts variants, angļu val.], tulk. T. Zālīte. Soviet Literature, 1985, No. 12 (453), pp. 3-110. * ''The Swing'' [Šūpoles, stāstu izlase, angļu val.]. Moscow: Raduga, 1984. * ''Tuli tuha all'' [Zemdegas, igauņu val.]. Tõlkinud Valli Helde. Tallinn: Eesti Raamat, 1984. * ''Меришоаре де драгосте'' [Mežābele; Saules atspulgs]. No kr. val. tulk. M. Prepelice un J. Moraru. Кишинэу: Лит. артистикэ, 1984. * ''Насилие'' [Varmācība, krievu val.]. Перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1984. * ''Neregima ugnis'' [Zemdegas, lietuviešu val.] Tulk. R. Zajančkauskaite. Vilnius: Vaga, 1984. * ''O psech a lidech a jiné povídky'' [Cilvēks ar suņa ožu, čehu val.], vybrala a z ruštiny přeložila Marie Táborská. Praha: Melantrich, 1984. * ''Проза в двух томах'' [Proza divos sējumos: 1. sēj. Zemdegas; 2. sēj. Aka; Nakts bez mēnesnīcas, krievu val.], пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1983. * ''Der Mann mit der Hundenase'' [Cilvēks ar suņa ožu, vācu val.] Sast. G. Sēhauze. Tulk. V. Elerte. Berlin: Volk und Welt, 1982. * ''Leto bolo len jeden deň'' [Vasara bija tikai vienu dienu, slovāku val.] No krievu val. tulk. V. Mikulašova. Bratislava: Obzor, 1981. * ''Невидимый огонь'' [Zemdegas, krievu val.] Перевод с латыш. В. Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1981. * ''Колодязь'' [Aka, ukraiņu val.]. No latv. val. tulk. Z.Kovaļs. Киев: Днипро, 1981. ''' 1970 - 1979''' * ''Улетают белые лебеди'' [krievu val.]. Пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1979. * ''Vasara truko tik dieną'' [Vasara bija tikai vienu dienu, lietuviešu val.]. Vertė Lilija Kudirkienė. Vilnius: Vaga, 1979. * ''Nostalģija'' [krievu val.]. Tulk. V. Dorošenko. Rīga: Liesma, 1979. * ''Колодец'' [Aka, krievu val.]. Пер. Вика Дорошенко. Москва: Советский писатель, 1978. * ''Человек с собачьим нюхом'' [Cilvēks ar suņa ožu, krievu val.]. Пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1978. * ''Nostalgia'' [Nostalģija, angļu val.]. Translated from the Latvian by R. Speirs. Rīga: Liesma, 1977. * ''Zooloogilised novellid'' [Zooloģiskās noveles, igauņu val.]. Tõlkinud Valli Helde. Tallinn: Perioodika, 1977. * ''Léto dlouhé jeden den'' [Vasara bija tikai vienu dienu, čehu val.]. Tulk. V. Gaja. Praha: Lid. nakl., 1976. * ''Kuupaisteta öö'' [Nakts bez mēnesnīcas, igauņu val.]. Tõlkinud Karl Aben. Tallinn: Eesti Raamat, 1975. * ''Відблиск сонця'' [Saules atspulgs, ukraiņu val.]. Пер. І. Ліповецька. Київ : Молодь, 1973. * ''Отблеск солнца'' [Mežābele, Saules atspulgs, krievu val.] Пер. Юрий Каппе. Москва: Молодая гвардия, 1972. * ''Ночь без луны'' [Nakts bez mēnesnīcas, krievu val.]. Пер. с латыш. В. Дорошенко. Рига: Лиесма, 1972. * ''Rähnipalu ballaad'' [Dzilnas sila balāde, igauņu val.]. Tõlkinud Peeter Damberg ja Enda Kallas. Tallinn: Eesti Raamat, 1970. '''1960 - 1969''' * ''Баллада Дятлового бора'' [Dzilnas sila balāde, krievu val.]. Пер. Мильда Михалева. Москва: Молодая гвардия, 1968. * ''Laukinė obelis'' [lietuviešu val.]. Vertė L. Tapinas. Vilnius: Vaga, 1968. * ''На Даугаве ледоход'' [Stāsti, krievu val.] Пер. с латыш. Л. Лубей. Рига: Лиесма, 1967. * ''Их было три'' [Viņas bija trīs, krievu val.]. Пер. Мильда Михалева. Москва: Молодая гвардия, 1965. * ''Latgale jutustusi'' [Latgales stāsti, igauņu val.]. Tõlkinud Petõr Damberg ja Enda Kallas. Ajalehtede-Ajakirjade Kirjastus, 1962. == Pētījumi par Regīnu Ezeru == * [[Broņislavs Tabūns]]. ''Regīna Ezera: dzīves un jaunrades apskats-mozaīka''. Rīga: Liesma, 1980. * [[Nora Ikstena]]. ''Esamība ar Regīnu''. Rīga: Dienas grāmata, 2007. * ''Regīna Ezera. Re'' [[12 mūsdienu rakstnieku stāsti]]. Sast. [[Elvīra Bloma]]. Rīga: Punctum, 2020. * [[Dace Bula]]. ''Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā''. Rīga: LU LFMI, 2024. * ''Regīna Ezera: sievišķais subjekts, vide, stāstījums''. Sast. [[Zita Kārkla]] un [[Jānis Ozoliņš (mūziķis)|Jānis Ozoliņš]]. Rīga: LU LFMI, 2025. ==Atsauces== {{Atsauces|refs= <ref name="apinisreg">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%2072%20Reg%C4%ABna%20Ezera.pdf|title=Regīna Ezera|publisher=Apinis.lv|accessdate={{dat|2015|4|1||bez}}|archive-date={{dat|2015|10|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151024053305/http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%2072%20Reg%C4%ABna%20Ezera.pdf}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://mosties.org/verbatim/ezera_elegija Elēģija] no krājuma "Grieze — trakais putns" * Artūrs Rubins: ''[http://www.youtube.com/watch?v=bCi_6uLi_qE Regīna Ezera]'' (Youtube video) {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ezera, Regīna}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Rakstnieces]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] ogiwoauylvnriyrr2kr0ysm45iyhi62 0 27404 4456222 4445433 2026-04-18T21:49:47Z Pirags 3757 /* Apdzīvotās vietas */ 4456222 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Nirzas pagasts | karte = Nirzas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Nirzas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Nirzas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ludzas novads | centrs = Nirza | platība = 92,11 | iedzīvotāji = 497<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 497 / 92.11 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Nirzas pagasts''' ir viena no [[Ludzas novads|Ludzas novada]] administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada [[Brigu pagasts|Briģu]], [[Isnaudas pagasts|Isnaudas]], [[Pildas pagasts|Pildas]], [[Rundēnu pagasts|Rundēnu]], [[Zaļesjes pagasts|Zaļesjes]] un [[Lauderu pagasts|Lauderu]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Latgales augstiene]]s augstākajā daļā — [[Rāznavas pauguraine|Rāznavas paugurainē]]. Augstākā vieta — [[Mežmatveju kalns]] (233,8 m vjl.) — pagasta dienvidu daļā. === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Diukšupeite]], [[Istalsna]] (līdz ietekai Istalsnas ezerā sauc par Ļadinu), [[Istra (upe)|Istra]], [[Leidiukšņa]] '''Ezeri:''' [[Nirzas ezers]] (552 ha), [[Sporna ezers]] (26,8 ha), [[Vorslovu ezers]] (6,7 ha) == Vēsture == 1840. gadā sacēlās Muržinovas un Janovoles muižas zemnieki, karaspēks nogalināja vairāk nekā 20 sacelšanās dalībnieku.<ref name=“Ludzasnovadabibliotēka”/> [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Muržinavas muižu (''Murinowo'') sadalīja 4 vienībās 53 ha kopplatībā, Kaliešu muižu 3 vienībās 15 ha kopplatībā, bet valsts mežu 58 vienībās 658 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XV.|29 023}}</ref> 1935. gadā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] Nirzas pagasta platība bija 112 km² un tajā dzīvoja 1405 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Lūrupu ciems|Lūrupu]], Nirzas, [[Seiļu ciems|Seiļu]], [[Skriņu ciems|Skriņu]] un [[Timuļu ciems|Timuļu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Nirzas ciems''' ietilpa [[Zilupes rajons|Zilupes]] (1949-1959) un [[Ludzas rajons|Ludzas]] (pēc 1959) rajonos. Nirzas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Timuļu ciemu, 1971. gadā - likvidētā [[Eglāju ciems (Ludzas rajons)|Eglāju ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Nirza» teritoriju, 1975. gadā - daļu likvidētā Lūrupu ciema.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nirzas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|3332 |1935|2343 |1959|1612 |1967|1500 |1979|1411 |1989|842 |2000|711 |2011|423 |2021|304 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Nirza]] (pagasta centrs), [[Kušneri (Nirzas pagasts)|Kušneri]], mazākas apdzīvotas vietas ir Andri, Auneja, Bambāni, Bogomoli, Dauguļi, Dinaburski, Dirvani, Diukši, Guļāni, Hmeniki, Horoševa, Juraši, Kabiloviči, Kalaši, Kaškuļova, Komova, Līdekšņa, Lielie Zurili, [[Lūrupi]], Ļadiņa, Makleri, Marlina, Mazie Žurili, Mežamatveji, Morteņi, Nerzas stacija, Noviki, Peroļi, Pristavki, Puncuļi, Raibakozi, Raipole, Rimši, Romuši, Rundanki, Sauļi, Seiļi, Seksti, Sjaksti, Skobuļi, Timuļi, Tratari, Varšava, Vondi, Vonogi, Vurpuļi, Zahari.<ref name=“Ludzasnovadabibliotēka”>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/pilsetas-pagasti-novadi/nirzas-pagasts/ Nirzas pagasts] Ludzas novada bibliotēkas kultūrvēstures datu bāze</ref> == Saimniecība == === Transports === Nirzas pagastu šķērso autoceļi Ludza-Lauderi-Vecsloboda-Šķaune, Ploski-Nirza, Sprikutova-Raipole-Nirza, Raipole-Rundāni un Nirza-Pīkova-Tridņa. Pa robežu ar Brigu pagastu ved dzelzceļa līnija Rīga-Maskava ar [[Nerza]]s staciju. == Izglītība un kultūra == [[Attēls:Greidānu skola 1937.png|thumb|left|Greidānu (Grīdēnu) latviešu 4-klasīgā pamatskola (1937).]] Pagasts minēts igauņu pētnieka Oskara Kallasa 1894. gada pētījumā ''Lutsi maarahvas'' un pētnieka Heiki Ojansū 1911. gada pētījumā kā viena no vietām, kur tobrīd dzīvojuši [[Ludzas igauņu dialekts|Ludzas igauņu dialektā]] runājošie.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lutsimaa.lv/Lutsimaa__Land_of_the_Ludza_Estonians/Who_are_the_Lutsis.html|title=Who are the Lutsis?|website=lutsimaa.lv|access-date=2026-02-16}}</ref> 1937. gadā pagastā bija Nirzas pilna pamatskola ar deviņiem skolotājiem, Žuriļu I pakāpes pamatskola ar trim skolotājiem, Pereļu I pakāpes pamatskola ar diviem skolotājiem, Grīdēnu I pakāpes pamatskola ar diviem skolotājiem, Lūrupu I pakāpes pamatskola ar trim skolotājiem, Raipoles I pakāpes pamatskola ar trim skolotājiem, Barisu I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju, Rimšu I pakāpes pamatskola ar trim skolotājiem.<ref>{{LKV|XV.|29 022}}</ref> Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi ir Spornas senkapi (Kapu kalns), Nirzas senkapi un Divkšu (Diukšu) pilskalns (Zelta kalns). Valsts nozīmes mākslas piemineklis ir [[Raipoles katoļu baznīca]]s altāris un glezna. Nirzā atrodas Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru kapi, ebreju kapi un sarkanarmiešu kapi.<ref name=“Ludzasnovadabibliotēka”/> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ludzas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ludzas rajons}} {{Ludzas apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Ludzas novada pagasti]] [[Kategorija:Nirzas pagasts| ]] f0xz2hrk60ro2tcp4vu21e2395soouw 0 28371 4456257 4424101 2026-04-19T06:16:05Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4456257 wikitext text/x-wiki '''8. septembris''' ir gada 251. diena (252. garajā gadā) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 114 dienas. == Vārda dienas == [[Ilga (personvārds)|Ilga]] == Notikumi == * [[1380. gads]] — [[Kuļikovas kauja]]: [[Krievija]]s spēki sakāva [[tatāri|tatāru]] un [[mongoļi|mongoļu]] armiju. * [[1514. gads]] — [[Oršas kauja]]: [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] karaspēks sakāva [[Maskavija|krievu]] armiju. * [[1565. gads]] — [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Maltas bruņinieki]] pārrāva [[Osmaņu impērija]]s veikto [[Malta]]s aplenkumu. * [[1636. gads]] — dibināta [[Hārvarda Universitāte]]. * [[1900. gads]] — [[Teksasa|Teksasā]] plosījās [[1900. gada Galvestonas viesuļvētra|Galvestonas viesuļvētra]], bojāgājušo skaits — no {{sk|6000}} līdz {{sk|12000}}. * [[1926. gads]] — [[Vācija]] tika uzņemta [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. * [[1941. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vērmahts|Vācijas karaspēks]] uzsāka [[Ļeņingradas blokāde|Ļeņingradas aplenkumu]]. * [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — savā pēdējā sēdē Latvijā [[Latvijas Centrālā padome]] parakstīja deklarāciju par [[Latvija]]s valsts atjaunošanu. * [[1948. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs]]. * [[1951. gads]] — starp [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] un [[Japāna|Japānu]] parakstīts [[Sanfrancisko līgums]]. * [[1954. gads]] — [[Bangkoka|Bangkokā]], [[Taizeme|Taizemē]] dibināta [[Dienvidaustrumāzijas aizsardzības līguma organizācija]] (''Southeast Asia Treaty Organization'', ''SEATO''). * [[1974. gads]] — beidzās [[Mozambikas Neatkarības karš]]. * [[1978. gads]] — [[Irāna|Irānā]] sākās [[šahs (monarhs)|šahu]] režīma pretinieku demonstrācijas. * [[1991. gads]] — [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republika]] deklarēja neatkarību no [[Dienvidslāvija]]s. * [[2002. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Indianapolisa|Indianapolisā]] beidzās [[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā|četrpadsmitais pasaules čempionāts basketbolā]], par čempioniem kļuva [[Serbijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas basketbola izlase]]. === Izklaidē un kultūrā === * [[2013. gads]] — [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]] notika filmas "[[Ienaidnieks]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1157. gads]] — [[Ričards I Lauvassirds|Ričards I]] (''Richard I''), Anglijas karalis (miris 1199. gadā) * [[1271. gads]] — [[Anžū Kārlis Martels]] (''Carlo Martello d'Angiò'', ''Anjou Károly''), titulārs Ungārijas karalis (miris 1295. gadā) * [[1621. gads]] — [[Lielais Kondē]] (''le Grand Condé''); franču ģenerālis (miris 1686. gadā) * [[1633. gads]] — [[Ferdinands IV]] (''Ferdinand IV.''), Bohēmijas, Ungārijas un Vācijas karalis (miris 1654. gadā) * [[1779. gads]] — [[Mustafa IV]] (''مصطفى رابع''), Osmaņu impērijas 29. sultāns (miris 1808. gadā) * [[1830. gads]] — [[Frederiks Mistrāls]] (''Frederic Mistral''), provansiešu rakstnieks (miris 1914. gadā) * [[1841. gads]] — [[Antonīns Dvoržāks]] (''Antonín Dvořák''), čehu komponists (miris 1904. gadā) * [[1857. gads]] — [[Georgs Mihaeliss]] (''Georg Michaelis''), Vācijas kanclers (miris 1936. gadā) * [[1906. gads]] — [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]] (''Андрей Кириленко''), PSRS politiķis (miris 1990. gadā) * [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Ģederts Ramans]], latviešu komponists (miris 1999. gadā) * [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Maigonis Valdmanis]], latviešu basketbolists (miris 1999. gadā) * [[1935. gads]] — [[Fricis Baumbahs]] (''Fritz Baumbach''), Vācijas šahists un ķīmiķis (miris 2025. gadā) * [[1937. gads]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (miris 2022. gadā) * [[1953. gads Latvijā|1953. gads]] — [[Estere Sāns-Takeuči]] (''Esther Sans Takeuchi''), latviešu izcelsmes ASV ķīmiķe un materiālzinātniece * [[1956. gads]] — [[Stefans Jūhansons]] (''Stefan Johansson''), Zviedrijas autosportists * [[1960. gads]] — [[Aguri Sudzuki]] (鈴木 亜久里), Japānas autosportists * [[1969. gads]] — [[Gērijs Spīds]] (''Garry Speed''), velsiešu futbolists un treneris (miris 2011. gadā) * [[1978. gads]] — [[Marko Šturms]] (''Marco Johann Sturm''), vācu hokejists * [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Māris Ļaksa]], latviešu basketbolists * [[1984. gads]] — [[Vitālijs Petrovs]] (''Виталий Петров''), krievu autosportists * [[1986. gads]] — [[Žuau Moutiņu]] (''João Moutinho''), portugāļu futbolists * [[1989. gads]] — [[Ģilfi Sigirdsons]] (''Gylfi Sigurðsson''), Islandes futbolists * [[1994. gads]] — [[Brunu Fernandešs]] (''Bruno Fernandes''), portugāļu futbolists * [[1996. gads]] — [[Tims Gaisers]] (''Tim Gajser''), slovēņu motokrosists * [[2002. gads]] — [[Geitens Mataraco]] (''Gaten Matarazzo''), amerikāņu aktieris * [[2004. gads]] — [[Niko Pass]] (''Nico Paz''), argentīniešu futbolists == Miruši == * [[1645. gads]] — [[Fransisko de Kevedo]] (''Francisco de Quevedo''), spāņu rakstnieks (dzimis 1580. gadā) * [[1784. gads]] — [[Anna Lī]] (''Ann Lee''), angļu kristiete, šeikeru kustības izveidotāja un līdere (dzimusi 1736. gadā) * [[1882. gads]] — [[Žozefs Liuvils]] (''Joseph Liouville''), franču matemātiķis (dzimis 1809. gadā) * [[1894. gads]] — [[Hermanis fon Helmholcs]] (''Hermann von Helmholtz''), vācu zinātnieks (dzimis 1821. gadā) * [[1949. gads]] — [[Rihards Štrauss]] (''Richard Strauss''), vācu komponists un diriģents (dzimis 1864. gadā) * [[1958. gads]] — [[Emīls Delšambrs]] (''Émile Delchambre''), franču airētājs (dzimis 1875. gadā) * [[1965. gads]] — [[Hermanis Štaudingers]] (''Hermann Staudinger''), vācu ķīmiķis (dzimis 1881. gadā) * [[2003. gads]] — [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl''), vācu kinorežisore (dzimusi 1902. gadā) * [[2022. gads]] — [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] (''Elisabeth II''), Apvienotās Karalistes karaliene (dzimusi 1926. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Starptautiskā Lasītprasmes diena]] * [[Neatkarības diena]] ([[Ziemeļmaķedonija]]) * Uzvaras diena ([[Malta]]) * Kara flotes diena ([[Pakistāna]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] nji9hsoypos7hpredzdisgnni5u293c 0 33200 4456329 4452477 2026-04-19T11:26:28Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa vēsturi 4456329 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. Uz [[Saulkrastu apvedceļš|Saulkrastu apvedceļa]] un citiem posmiem atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām vasarā ir 100 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. == Satiksme == Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Pērnava]]s (zviedru) pasta ceļa — 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi - Rīgai ar igauņiem ciešāku sakaru nebija. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur Raganu, Lēdurgu un Limbažiem. Pirmā pasaules kara laikā tika daļēji iztaisnots un izbūvēts autoceļš starp Carnikavu un Saulkrastiem (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un Ainažiem. Pakāpeniski tika veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē tika uzbūvēts tajā laikā lielākais koka tilts Latvijā pār Gauju pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tilts tika izpostīts, 1955. gadā tā vietā tika izbūvēts metāla siju tilts.<ref name=":2" /> Pēc Otrā pasaules kara ceļam no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem tika dots Rīgas-Tallinas ceļa nosaukums. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) - ceļa trase tika iztaisnota, pilnīgi no jauna tika izbūvēti desmitiem kilometru gari ceļa posmi ar melno ceļa segumu.<ref name=":2" /> Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika [[Tallina|Tallinā]], padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz Igauniju. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, tika izbūvēts apvedceļš Ādažiem, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1980. gados pie Igaunijas robežas izbūvēja apvedceļu Ainažiem un piejūras ciemiem Igaunijā, pie Svētciema izbūvēja ceļu ar atdalītām joslām (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš saglabāts kā piebraucamais ceļš).<ref name=":2" /> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, tika uzsākta ''VIA Baltica'' projekta realizēšana. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte - jau 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza 4 700 automašīnas diennaktī, savukārt Baltezerā 6 500 automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz 28 000 transportlīdzekļu diennaktī) - tādēļ šīm apdzīvotajām vietām tika projektēti apvedceļi. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus - tika ieteikts Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš Saulkrastiem sākās ziemeļos no Zvejniekciema rajona, un ceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi izietu uz Vidzemes šosejas (A2) posma starp Vangažiem un Garkalni. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. Paralēli tika projektēts arī līdzīgs apvedceļš Bauskai un Iecavai uz A7 autoceļa. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot dēļ finanšu krīzes, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī.<ref name=":2" /> Par spīti finanšu krīzei, turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, tomēr Baltezera un Ādažu apvedceļa iecere tika atlikta. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā - tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> Ap 2001 gadu tika pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz krustojumam ar [[autoceļš P1|P1]], paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (dažviet līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, izbūvējot vietējas satiksmes ceļus un pārbūvējot dzelzceļa pārvadu. Tajā pašā gadā tika arī pārbūvets posms no [[Gauja]]s līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] - arī šajā posmā brauktuvi paplašināja līdz 11,5 metru platumam, rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem, kā arī izbūvēja gājēju/velosipēdistu pārvadu pār autoceļu Ādažos. Projekti tika līdzfinansēti no Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ievaros tika izbūvēts galvenais apvedceļš 20,2 km garumā, pievedceļi 13 km garumā, septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi, divi dzelzceļa tilti, divi gājēju tuneļi, vairākas skaņu aizturošas sienas, viena servisa stacija un degvielas uzpildes vieta, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Tika pārbūvēts arī 40 kilometru garš ceļa posms no Saulkrastu apvedceļa līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā tika pārbūvēti svarīgākie krustojumi, izbūvēti veloceļi trīs kilometru garumā un pārbūvēti divi tilti.<ref name=":2" /> 2015. gada 29. janvārī izsludināja konkursu A1 posma [[Rīga]]—[[Ādaži]] (0,0-6,3 km) seguma atjaunošanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pvs.iub.gov.lv/show/392751 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160315180858/https://pvs.iub.gov.lv/show/392751 |archivedate={{dat|2016|03|15||bez}} }}</ref> bet 25. februārī konkursu A1 posma [[Salacgrīva]]—[[Igaunija]]s robeža (89,4-101,4 km) segas rekonstrukcijai par līgumcenu {{sk|10498082}} EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pvs.iub.gov.lv/users/login|title=IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS -|website=pvs.iub.gov.lv|access-date=2025-02-13|archive-date=2025-02-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250220080418/https://pvs.iub.gov.lv/users/login}}</ref> 2018. gada maijā uzsāka seguma atjaunošanu 33 kilometrus garā posmā no Duntes līdz Svētciemam, darbu kopējās izmaksas no valsts budžeta bija 5,35 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvceli.lv/uncategorized/uz-tallinas-sosejas-no-duntes-lidz-svetciemam-atjaunos-cela-virskartu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810052535/https://lvceli.lv/uncategorized/uz-tallinas-sosejas-no-duntes-lidz-svetciemam-atjaunos-cela-virskartu/ }}</ref> 2020. gada jūnijā notika Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03-36,297 km). Būvdarbus veica SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gada beigās uzlaboja satiksmes drošību posmā no Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Gar [[Carnikava|Carnikavu]] izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos. Uz sadalošās joslas uzstādīja ceļa stabiņus, lai novērstu apdzīšanu un kreiso pagriezienu uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā apsprieda jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—[[Vangaži]] būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Pēc 2020. gada [[Salaca]]s tilta [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] apsekošanas noskaidrojās, ka 1960. gadā uzbūvētais tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar [[luksofors|luksoforiem]]. 2024. gada martā līgumu par tilta būvi 14,97 miljonu eiro (bez PVN) vērtībā noslēdza ar pilnsabiedrību "NB&Tilts". Atbilstoši līgumam, būvnieks darbus pabeidza 2025. gada novembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> Tilta pārbūve sākās 2024. gada jūnijā, kā laikā veco tiltu pilnībā nojauca, uz pārbūves laiku izbūvējot 6 m platu pagaidu tiltu. Būvprojektu veica SIA Projekts 3, līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija Salacgrīvas pašvaldības finansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm brauktuves malās. == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā tiek plānota Baltezera apvedceļa izbūve. Tiek plānota autoceļa izbūve gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, apejot Baltezeru gar Rietumiem, veidojot pieslēgumu perspektīvā plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie Bukultiem. Projekts būtu ļoti svarīgs Baltezeru ciemata satiksmes drošības un efektivitātes nodrošināšanai, jo pašlaik autoceļa noslodze Baltezerā ievērojami pārsniedz tehniski maksimālo noslogojumu. Tomēr, projekts pēdējo reizi tika pieminēts 2018. gadā, un par tā virzību vai finansējumu tuvākajā laikā nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] fz6lj60370li1nzzhh8ds505rxqx04j 0 34665 4456330 4021728 2026-04-19T11:26:38Z Asignotac 109310 Informācija par via baltica projekta vēsturi 4456330 wikitext text/x-wiki {{E ceļa infokaste | numurs = 67 | nosaukums = | eirokarte = E67 route.svg | karte = Road E67 Latvia.svg | garums = 1630 | garums_lv = 190 | ārpus_pilsētas = | ceļš_pilsētā = | sakrīt = | segums = | reģions = | attēls = ViaBaltica001.jpg | paraksts = Autoceļš E67 pie [[Nocjūni]]em Lietuvā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Helsinki]] {{flaga|Somija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Tallina]] {{flaga|Igaunija}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{flaga|Latvija}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kauņa]] {{flaga|Lietuva}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Varšava]] {{flaga|Polija}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Prāga]] {{flaga|Čehija}}}} |} |} '''Eiropas autoceļš E67''', posmā starp [[Tallina|Tallinu]] un [[Varšava|Varšavu]] dēvēts arī par '''''Via Baltica''''', ir autotransporta koridors, kas šķērso vairākas Austrum- un Ziemeļeiropas valstis, tostarp arī [[Latvija|Latviju]] ziemeļu—dienvidu virzienā. Autoceļš sākas [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]] un tā maršruts ir [[Helsinki]]—[[Tallina]]—[[Rīga]]—[[Panevēža]]—[[Kauņa]]—[[Varšava]]—[[Prāga]]. Šā ceļa kopīgais garums ir 1630 km, bet garums Latvijas teritorijā — 190 km. Latvijā nozīmīgākās investīcijas ''Via Baltica'' attīstībā veiktas izmantojot [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās finanšu instrumentus [[PHARE]] un [[ISPA]]. ''Via Baltica'' autotransporta koridoram pieslēdzas arī autoceļš '''E77''' ([[Rīga]]—[[Karaļauči]]—[[Gdaņska]]). == Via Baltica projekta vēsture == Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, radās nepieciešamība pēc vienota ceļa kas savienotu Somiju un Baltijas valstu galvaspilsētas ar Rietumvalstīm. Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama noslodze - 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza 4 700 automašīnas diennaktī, savukārt Baltezerā un Bauskā 6 500 automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz 28 000 transportlīdzekļu diennaktī) - tādēļ šīm apdzīvotajām vietām tika projektēti apvedceļi. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja vairākus apvedceļu variantus.Ttika ieteikts Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš Saulkrastiem sākās ziemeļos no Zvejniekciema rajona, un ceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi izietu uz Vidzemes šosejas (A2) posma starp Vangažiem un Garkalni. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Savukārt projektētais Bauskas un Iecavas apvedceļš atzarotos no Rīgas - Bauskas ceļa ap 10 km pirms Codes, apietu Bausku un Iecavu gar austrumiem, un izietu atpakaļ uz Rīgas ceļa pēc 19,8 apvedceļa kilometriem, kur tika plānots perspektīvais savienojums ar [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļu]]. Braukšanas attālums tā saīsinātos par 1,8 kilometriem, un katrs braucējs ietaupītu 10 minūtes jeb 44% no braukšanas laika. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot dēļ finanšu krīzes, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī. Tāpat, toreiz Bauskas pašvaldība pretojās pilsētas apvedceļa izbūvei, lai nezaudētu ienākumus no caurbraucošās satiksmes, kā arī jo pilsēta pati par saviem līdzekļiem nespētu pārbūvēt tiltu pār Mēmeli.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Par spīti krīzei, transporta attīstības programmas prioritāte 1990. gados un 2000. - 2006. gada finanšu plānošanas uzsaukumā palika Via Baltica un Rietumu - Austrumu autoceļu koridoru attīstība un kalitātes uzlabošana, tuvākajos gados paredzot Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti. Eiropas transporta ministru konferencē 1994. gadā Via Baltica projekts tika minēts kā Eiropas 1. multimodālā transporta koridora sastāvdaļa. Sakārtošanas un būvniecības darbiem Via Baltica trasē tika ieplānoti divi investīciju periodi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pirmā perioda laikā no 1996. līdz 2000. gadam tika atjaunots asfaltbetona segums 147,87 kilometriem trases. Tika saremontēti vai pārbūvēti tilti pār Ķīšupīti, Gauju, Baltezera kanālu, Misu, Iecavu, Mēmeli, Cerauksti. Tika uzlabota satiksmes drošība Iecavas pilsētas daļā, izbūvēts rotācijas aplis Ķekavā, uzstādītas sešas ceļa laika apstākļu stacijas, sakārtoti robežpārejas punkti Ainažos un Grenctālē. Projekta ietvaros tika iegādāta arī tehnika ceļu uzturēšanai: 17 smagās automašīnas ar sānu un priekšējām lāpstām; 17 sāls - smilts kaisītāji; 7 frontālie iekrāvēji; 5 pikapi ceļu inspekcijai; 2 mašīnas (Unimog) ar lāpstām un kaisīšanas iekārtām. Tika uzceltas arī divas sāls noliktavas. Projekts tika apmaksāts no Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītiem, ES PHARE programmas dāvinājumiem un Valsts Autoceļu fonda līdzekļiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Visā Via Baltica trasē no 1995. līdz 1999. gadam satiksmes intensitāte Latvijā pieauga par 31%. Igaunijā tā pieauga par 16%, Polijā par 28%, savukārt Lietuvā pat par 43%.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Otrā perioda laikā no 2001. - 2006. gadam, kur galvenais finansētājs bija ES pirmsiestāšanās fonds, tika veikti pārbūves darbi atsevišķos autoceļa posmos. Tika pārbūvēts A1 ceļa posms no Rīgas apvedceļa līdz Lilastei 14,5 km garumā, A7 autoceļa posms līdz Iecavai 23 km garumā - abos posmos tika izbūvēta 11,5-12m plats ceļš, ar divām braukšanas joslām un paplašinātām nomalēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ievaros tika izbūvēts galvenais apvedceļš 20,2 km garumā, pievedceļi 13 km garumā, septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi, divi dzelzceļa tilti, divi gājēju tuneļi, vairākas skaņu aizturošas sienas, viena servisa stacija un degvielas uzpildes vieta, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Tika pārbūvēts arī 40 kilometru garš ceļa posms no Saulkrastu apvedceļa līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā tika pārbūvēti svarīgākie krustojumi, izbūvēti veloceļi trīs kilometru garumā un pārbūvēti divi tilti.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rail Baltica]] == Ārējās saites == {{Commons category-inline|E67}} * [https://web.archive.org/web/20111214080350/http://via-baltica.darz-bor.info/protest/index.php Via Baltica Protests] {{en ikona}}{{pl ikona}} {{Eiropas nozīmes autoceļi}} {{Latvijas autoceļi}} [[Kategorija:Eiropas autoceļi Latvijā]] [[Kategorija:Autoceļi Igaunijā]] [[Kategorija:Autoceļi Lietuvā]] [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Starptautiskais E ceļu tīkls]] 0ykqeieag3u368xtdbho7bg94yp5htc 0 38868 4456182 4417198 2026-04-18T19:35:33Z Yaroslav637 140896 4456182 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Padomju Krieviju kā PSRS savienoto republiku|kā neatkarīgu valsti līdz PSRS izveidei|Krievijas SFPR}} {{PSR infokaste | nosaukums = Krievijas PFSR | nosaukums-krieviski = ''Российская Советская Федеративная Социалистическая Республика'' | pilns-nosaukums = Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika | karogs = Flags of the RSFSR.svg | ģerbonis = Emblem_of_the_Russian_SFSR.svg | karte = Russian SFSR in the Soviet Union.svg | galvaspilsēta = Maskava | valoda1 = krievu | valsts-izveidota = {{dat|1922|12|30|n}} | psrs-no = {{dat|1922|12|30|n}} | psrs-līdz = {{dat|1991|12|12|n}} | pēc-platības = 1 | platība = 17 075 200 | ūdens = 13 | pēc-iedzīvotājiem = 1 | iedzīvotāji = 147 386 000 | iedzīvotāji-gads = 1989 | blīvums = 8,6 | laika-josla = 2 - 11 | himna = [[Padomju Savienības himna]] | republ-himna = [[Krievijas PFSR himna]] | nosaukums-saisin = [[KPFSR]] | valūta = [[PSRS rublis]] <!-- parasi nemainīsies --> | apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]] | psr-no-tikai-gads = 1922 | psr-līdz-tikai-gads = 1991 | p1 = Krievijas SFPR | flag_p1 = Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1925).svg | s1 = Krievija | flag_s1 = Flag of Russia 1991-1993.svg }} '''Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR)''' ({{val|ru|Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика}}, ''РСФСР'')<ref>Pirmskara Latvijas presē dēvēta arī par '''Padomju Lielkrieviju''' ([http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1940/LatvijasKareivis1940-050.pdf "Latvijas Kareivis" (1940)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210511003118/http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1940/LatvijasKareivis1940-050.pdf |date={{dat|2021|05|11||bez}} }})</ref> bija valsts [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] jeb PSRS (1922—1991), kuras teritorija gandrīz sakrita ar mūsdienu [[Krievijas Federācija]]s teritoriju. KPFSR tika izveidota 1917. gada 7. novembrī (25. oktobrī pēc vecā stila kalendāra), kad pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[boļševiki]] ieguva kontroli pār lielāko daļu [[Krievijas Impērija]]s teritorijas. Sākotnēji KPFSR bija neatkarīga valsts, kuru oficiāli izveidoja 1918. gada Krievijas konstitūcija. Valsts pārvaldes sistēma balstījās uz padomju (strādnieku, zemnieku un karavīru padomju) varu, kuras mērķis bija izveidot [[strādnieku šķira]]s diktatūru. Tā kļuva par PSRS savienoto republiku 1922. gada 30. decembrī, kad četras suverēnas republikas, to starpā [[Krievijas SFPR]], nodibināja Padomju Savienību. Līdz 1936. gadam KPFSR nosaukums palika '''Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika'''. KPFSR bija īpašā statusā un faktiski pārvaldīja PSRS centrālo pārvaldes aparātu. [[Maskava]] bija ne tikai KPFSR galvaspilsēta, bet arī visas PSRS galvaspilsēta, kas vēl vairāk palielināja tās nozīmi valsts politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Valsts robežas un iekšējais teritoriāli administratīvais iedalījums mainījās, tiekot veiktai [[Nacionālā norobežošana Padomju Savienībā|nacionālajai norobežošanai]]. 20. gadsimta 80. gadu beigās ilgstošās [[Stagnācija PSRS|stagnācijas]] dēļ Padomju Savienība nonāca dziļā nestabilitātē, ko vēl vairāk saasināja [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] uzsāktā [[pārkārtošanās]] un ''[[glasnostj]]'' politika. Šīs reformas deva lielāku brīvību [[Padomju Sociālistiskās Republikas|savienības republikām]] un vājināja centrālo kontroli, kas galu galā veicināja šo republiku [[atdalīšanās|atdalīšanos]] un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumu]]. 1991. gada decembrī, pēc [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas vienošanās]], PSRS formāli beidza pastāvēt. Tās vietā izveidojās [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]] (NVS), savukārt Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika tika pārdēvēta par [[Krievija|Krievijas Federāciju]]. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Krievija kļuva par PSRS tiesisko mantinieci un ieguva pastāvīgās dalībvalsts vietu [[ANO Drošības padome|Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{PSRS}} {{Krievijas PFSR}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Padomju Savienība]] e3lpwee68sblqzskn1f47b1oe2mkd6n 0 45660 4456255 4154949 2026-04-19T06:13:06Z Baisulis 11523 +1..... 4456255 wikitext text/x-wiki '''Lī''' ({{val|en|Lee}}) ir angļu izcelsmes uzvārds. == Uzvārdi == * [[Alise Lī]] (''Alice Lee''; 2009) — amerikāņu šaha lielmeistare; * [[Anderss Lī]] (''Anders Lee''; 1990) — amerikāņu hokejists; * [[Anna Lī]] (''Ann Lee''; 1736 — 1784) — angļu kristiete, šeikeru kustības izveidotāja un līdere; * [[Brendons Lī]] (''Brandon Lee''; 1965—1993) — amerikāņu aktieris un cīņas meistars; * [[Brūss Lī]] (''Bruce Lee''; 1940—1973) — ķīniešu izcelsmes ASV aktieris, cīņas meistars; * [[Deivids Lī]] (''David Lee''; 1983) — amerikāņu basketbolists; * [[Li Džendao|Džendao Li]] (''Tsung-Dao Lee'', 李政道; 1926—2024) — Ķīnas un ASV fiziķis; * [[Dženeta Lī]] (''Janet Leigh''; 1927—2004) — amerikāņu aktrise, dziedātāja, dejotāja un rakstniece; * [[Džeimija Lī Kērtisa]] (''Jamie Lee Curtis''; 1958) — amerikāņu aktrise; * [[Džets Lī]] (''Jet Li''; 1963) — ķīniešu cīņas meistars, aktieris; * [[Greiems Lī]] (''Graham Lee''; 1953) — angļu šahists; * [[Harijs Lī]] (''Harry Lee''; 1877—1937) — amerikāņu vieglatlēts; * [[Hārpera Lī]] (''Harper Lee''; 1923—2016) — amerikāņu rakstniece; * [[Kajsa Vikhofa Lī]] (''Kajsa Vickhoff Lie''; 1998) — norvēģu kalnu slēpotāja; * [[Kristofers Lī]] (''Christopher Lee''; 1922—2015) — angļu aktieris un dziedātājs; * [[Lote Lī]] (''Lotte Lie''; 1995) — Norvēģijas un Beļģijas biatloniste; * [[Maiks Lī]] (''Mike Leigh''; 1943) — angļu kino un teātra režisors; * [[Spaiks Lī]] (''Spike Lee''; 1957) — amerikāņu kinorežisors un producents; * [[Stens Lī]] (''Stan Lee''; 1922—2018) — amerikāņu komiksu rakstnieks; * [[Tims Bērnerss-Lī]] (''Tim Berners-Lee''; 1955) — globālā tīmekļa izgudrotājs; * [[Trigve Lī]] (''Trygve Lie''; 1896—1968) — Norvēģijas politiķis, pirmais ANO ģenerālsekretārs; * [[Vivjena Lī]] (''Vivien Leigh''; 1913—1967) — angļu aktrise. == Citi == * [[Lee (džinsi)|''Lee'' (džinsi)]] — uzņēmums, kas pasaules slavu ir ieguvis, izgatavojot džinsus. == Skatīt arī == * [[LI]] * [[Li (uzvārds)]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 3g23u6ueif4iwiqj1rob08f99zf8l90 0 48949 4456256 4137149 2026-04-19T06:15:16Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4456256 wikitext text/x-wiki '''29. februāris''' ir diena, kas [[Gregora kalendārs|Gregora kalendārā]] ir reizi četros gados; gados, kas dalās ar 4, piemēram, 1996., 2008., 2016. 2020. vai 2024. gadā (izņemot gadsimtu gadus, kas nedalās ar 400, piemēram, 1900.). Šādus gadus sauc par [[garais gads|garajiem gadiem]]. 29. februāris ir gada 60. diena, līdz gada beigām ir atlikušas 306 dienas. == Notikumi == * [[1504. gads]] — [[Kristofors Kolumbs]] izmantoja zināšanas par [[Mēness aptumsums|Mēness aptumsumu]] šajā naktī, lai pārliecinātu [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotājus]] apgādāt viņu ar resursiem. * [[1644. gads]] — [[Ābels Tasmans]] uzsāka savu otro [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ekspedīciju. * [[1952. gads]] — [[Vācija]] atguva tiesības pār [[Helgolande]]s salu. * [[1960. gads]] — zemestrīce gandrīz pilnībā iznīcināja [[Maroka]]s pilsētu [[Agādīra|Agādīru]], bojā gāja vairāk nekā 3000 cilvēku. * [[2004. gads]] — pēc plašajām demonstrācijām un nemieriem [[Haiti]] prezidents [[Žans Bertrāns Aristīds]] [[2004. gada Haiti apvērsums|atkāpās no amata]] un ar [[ASV Armija]]s lidmašīnu tika aizvests uz [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republiku]]. * [[2020. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Taliban]] kustība parakstīja nosacītu miera līgumu. == Dzimuši == * [[1468. gads]] — [[Pāvils III]] (''Paulus III''), Romas pāvests (miris 1549. gadā) * [[1736. gads]] — [[Anna Lī]] (''Ann Lee''), angļu kristiete, šeikeru kustības izveidotāja un līdere (mirusi 1784. gadā) * [[1792. gads]] — [[Džoakīno Rosīni]] (''Gioachino Rossini''), itāliešu komponists (miris 1868. gadā) * [[1936. gads]] — [[Anrī Rišārs]] (''Henri Richard''), Kanādas hokejists (miris 2020. gadā) * [[1956. gads]] — [[Silva Bendrāte]], latviešu žurnāliste un politiķe * [[1980. gads]] — [[Saimons Gaņjē]] (''Simon Gagné''), kanādiešu hokejists == Miruši == * [[1868. gads]] — [[Ludvigs I]] (''Ludwig I.''), Bavārijas karalis (dzimis 1786. gadā) * [[1944. gads]] — [[Pērs Ēvinds Svīnhūvuds]] (''Pehr Evind Svinhufvud'') Somijas prezidents (dzimis 1861. gadā) * [[2024. gads]] — [[brāļi Tavjāni|Paolo Tavjāni]] (''Paolo Taviani''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1931. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] kic7u8ovbpr4086b35clh6ap17w5r0b 0 61665 4456276 4455041 2026-04-19T06:35:15Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ 4456276 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #F00F00 | nos = ''Atlético de Madrid'' | logo = Atletico Madrid Logo 2024.svg | logo_izm = 170px | pilns = ''Club Atlético de Madrid, S.A.D.'' | iesauka = ''Colchoneros'' (matračnieki)<br/>''Rojiblancos'' (sarkani-baltie) <br/>''Atleti'' | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Madride}} | dib = 1903 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 26 | stad = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' | ietilp = 67 703 | prez = {{flaga|Spānija}} Enrike Sereso | tren = {{flaga|Argentīna}} [[Djego Simeone]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] | sez = [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024.—2025.]] | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _atleticomadrid2526h | pattern_b1 = _atleticomadrid2526h | pattern_ra1 = _atleticomadrid2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _atleticomadrid2526a | pattern_b2 = _atleticomadrid2526a | pattern_ra2 = _atleticomadrid2526a | pattern_sh2 = _atleticomadrid2526a | pattern_so2 = _atleticomadrid2526al | leftarm2 = 3B3C62 | body2 = 3B3C62 | rightarm2 = 3B3C62 | shorts2 = 3B3C62 | socks2 = 3B3C62 | pattern_la3 = _atleticomadrid2526t | pattern_b3 = _atleticomadrid2526t | pattern_ra3 = _atleticomadrid2526t | pattern_sh3 = _atleticomadrid2526t | pattern_so3 = | leftarm3 = 0088FF | body3 = 0088FF | rightarm3 = 0088FF | shorts3 =0088FF | socks3 = 0088FF }} '''Madrides "Atlético"''' ({{val|es|Club Atlético de Madrid}}) ir profesionāla [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] komanda no [[Madride]]s, kas spēlē Spānijas futbola čempionāta augstākajā līgā — [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''. Klubs dibināts 1903. gadā. No 2017. gada mājas spēles aizvada [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] (pirms tam: [[Visentes Kalderona stadions|Visentes Kalderona stadionā]]). ''Atlético'' 11 reizes ir kļuvuši par Spānijas čempioniem un desmit reizes izcīnījuši [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]]. Komanda ir trīs reizes uzvarējusi [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]], kā arī vienu reizi izcīnījusi [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|title=Grande de España y Europa|publisher=Atlético de Madrid|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151019003913/http://clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|archivedate={{dat|2015|10|19||bez}}}}</ref> ''Atlético'' futbolisti ir arī trīs reizes iekļuvuši [[UEFA Čempionu līga]]s (agrāk — Eiropas Čempionvienību kauss) finālā (1974., 2014. un 2016. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1973/index.html|title=UEFA Champions League 1973/74 - History|publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2025|09|07||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atleticodemadrid.com/jugadores-primer-equipo/ |title=Primer Equipo|language=es |publisher=''Atlético Madrid''|accessdate={{dat|2025|09|07||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ARG|pos=GK|name=[[Huans Muso]]}} {{Fs player|no=2|nat=URU|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]}} {{Fs player|no=3|nat=ITA|pos=DF|name=[[Mateo Rudžeri]]}} {{Fs player|no=4|nat=ENG|pos=MF|name=[[Konors Galahers]]}} {{Fs player|no=5|nat=USA|pos=MF|name=[[Džonijs Kardoso]]}} {{Fs player|no=6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=7|nat=FRA|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]}} {{Fs player|no=8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pablo Barrjoss]]}} {{Fs player|no=9|nat=NOR|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]}} {{Fs player|no=10|nat=ESP|pos=MF|name=[[Alekss Baena]]}} {{Fs player|no=11|nat=ARG|pos=FW|name=[[Tjago Almada]]}} {{Fs player|no=12|nat=ESP|pos=FW|name=[[Karloss Martins]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=13|nat=SVN|pos=GK|name=[[Jans Oblaks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]}} {{Fs player|no=15|nat=FRA|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]}} {{Fs player|no=16|nat=ARG|pos=DF|name=[[Nauels Molina]]}} {{Fs player|no=17|nat=SVK|pos=DF|name=[[Dāvids Hancko]]}} {{Fs player|no=18|nat=ESP|pos=DF|name=[[Marks Pubiļs]]}} {{Fs player|no=19|nat=ARG|pos=FW|name=[[Hulians Alvaress]]}} {{Fs player|no=20|nat=ARG|pos=FW|name=[[Džuljano Simeone]]}} {{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=MF|name=[[Havi Galans]]}} {{Fs player|no=22|nat=ITA|pos=FW|name=[[Džakomo Raspadori]]}} {{Fs player|no=23|nat=ARG|pos=FW|name=[[Niko Gonsaless]]|other=īrē no [[Juventus F.C.|Juventus]]}} {{Fs player|no=24|nat=ESP|pos=DF|name=[[Robēns Lenormāns]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]''' ** Čempioni (11): 1939–40, 1940–41, 1949–50, 1950–51, 1965–66, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1995–96, 2013–14, [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]] ** Vicečempioni (10): 1943–44, 1957–58, 1960–61, 1962–63, 1964–65, 1973–74, 1984–85, 1990–91, [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018–19]] * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (10): 1959–60, 1960–61, 1964–65, 1971–72, 1975–76, 1984–85, 1990–91, 1991–92, 1995–96, 2012–13 ** Finālisti (10): 1921, 1926, 1956, 1963–64, 1974–75, 1986–87, 1998–99, 1999—00, 2009–10, 2025–26 * '''[[Spānijas Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1985, 2014 ** Finālisti (5): 1991, 1992, 1996, 2013, 2019–20 * '''Spānijas Čempionu kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1940 * '''FEF Prezidenta kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1947 * '''Evas Duartes kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1951 ** Finālisti (1): 1950 * '''[[Spānijas Līgas kauss]]''' ** Finālisti (2): 1983–84, 1984–85 * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni (1): 2001–02 ** Vicečempioni (2): 1932–33, 1933–34 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (3): 1973–74, 2013–14, 2015–16 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1961–62 ** Finālisti (2): 1962–63, 1985–86 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 2009–10, 2011–12, 2017–18 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 2010, 2012, 2018 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1) 2007 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1974 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Atlético de Madrid|Madrides "Atletico"}} * [https://www.atleticodemadrid.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Madrides "Atletico"]] b1pm2163mufvxjsapacsoo1nl5arfov 0 63330 4456227 4280291 2026-04-18T22:05:32Z Manager816 125491 /* Fināli */+2026 4456227 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Karaļa kauss<br />''Copa del Rey'' | aktuāla_sezona = 2024.—2025. gada Spānijas Karaļa kausa izcīņa | logo = Logo Copa del Rey.svg | pikseļi = 150px | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = {{dat|1903}} | moto = | komandas = 125 | valsts = {{ESP}} | čempions = [[Real Sociedad]]<br />(2025−26; 4.&nbsp;tituls) | čempions_visv = [[FC Barcelona|Barcelona]]<br />(32&nbsp;tituls) | mlapa = {{URL|https://rfef.es/es/competiciones/copa-de-sm-el-rey|rfef.es}} | kvalif = [[UEFA Eiropas līga]]<br />[[Spānijas Superkauss]] }} '''Karaļa kauss''' ({{val|es|Copa del Rey}}) ir ikgadējs [[izslēgšanas turnīrs]] (kauss) starp [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] komandām. Pirmā kausa izcīņa notika 1903. gadā. Visvairāk (32 reizi) kausu ir ieguvis klubs [[FC Barcelona]]. Nākamais titulētākais klubs ir [[Bilbao "Athletic"]], kas kausu ir ieguvis 24 reizes, savukārt [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] — 20 reizes. No 1932. līdz 1936. gadam kausa nosaukums bija Republikas prezidenta kauss (''Copa del Presidente de la República''), bet no 1939. līdz 1976. gadam — Ģenerālisimusa kauss (''Copa del Generalísimo''). == Vēsture == 1902. gadā sacensības ar nosaukumu ''Copa de la Coronación'' tika izspēlētas pēc tam, kad ''Bilbao futbola kluba'' prezidents Huans de Astorkija un vēlākais [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] prezidents Karloss Padross ierosināja futbola turnīru, lai atzīmētu Spānijas karaļa [[Alfonso XIII]] kronēšanu. Četras citas komandas pievienojās [[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]] sacensībām: [[FC Barcelona]], ​​''Club Español de Foot-Ball'', ''New Foot-Ball de Madrid'' un ''Club Bizcaya'' (komanda, kas sastāv no ''Athletic Club'' un ''Bilbao FC'' spēlētājiem), kura galu galā uzvarēja "Barcelona" finālā. Šis kauss ir izstādīts [[Athletic Bilbao]] muzejā. Neskatoties uz to, tas tiek uzskatīts tikai par ''Copa del Rey'' priekšteci. [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskā futbola federācija]] to oficiāli neatzīst.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/spancup1902.html|title=Spain - Cup 1902|website=www.rsssf.org|access-date=2023-10-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.as.com/futbol/articulo/futbol-fef-reconocera-barca-liga/dasftb/20090403dasdaiftb_58/Tes|title="La FEF no reconocerá al Barça la Liga del año 37"}}</ref> Karaļa kausa izcīņa bija Spānijas futbola nacionālais čempionāts no 1903. gada (pirmo reizi uzvarēja Athletic "Bilbao" ar Huanu de Astorkiju kā kapteini un prezidentu)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/copa-rey/palmares.html|title=Palmarés Copa del Rey - Todos los campeones y finalistas|website=Marca.com|access-date=2023-10-23|date=2023-05-08|language=es}}</ref> līdz ''Campeonato de Liga'' — "Līgas čempionāta" dibināšanai 1928. gadā. Sākotnēji tas bija pazīstams kā ''Copa del Ayuntamiento de Madrid'' (Madrides pilsētas domes kauss). No 1905. līdz 1932. gadam tas bija pazīstams kā ''Copa de Su Majestad El Rey Alfonso XIII'' (Viņa Majestātes karaļa Alfonso XIII kauss). [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] laikā tas bija pazīstams kā ''Copa del Presidente de la República'' (Republikas kauss) vai ''Copa de España'' (Spānijas kauss), bet [[Fransisko Franko]] [[Franko diktatūra Spānijā|Spānijas valsts]] gados tas bija pazīstams kā ''Copa de Su Excelencia El Generalísimo'' vai ''Copa del Generalísimo'' (Viņa Ekselences, Augstākā ģenerāļa kauss).<ref name=":0" /> "Athletic Bilbao" tika pasludināts par uzvarētāju 1904. gadā pēc tam, kad viņu pretinieki ''Español de Madrid'' nepiedalījās. No 1903. līdz 1909. gadam sacensības organizēja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides FC]] vai "Madrides federācija". Pēc tam to pārņēma "FECF" (''Federación Española de Clubs de Football''), [[Spānijas Futbola federācija|RFEF]] priekštecis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iffhs.de/?06fe3803e23c0bd32b0efa3800e42c0bf1685ca66817f7370eff3702bb0a35bb6d36fb3c0ce52d00e42a00|title="Todos los campeonatos nacionales del mundo, sus equipos campeones y sus mejores goleadores 1901-10: Explicación, bases y comentarios"|access-date=2023-10-23|date=2020-04-10|language=de-DE}}</ref> Tomēr gan 1910., gan 1913. gadā notika šķelšanās starp klubiem un notika divas paralēlas sacensības, vienu organizēja "FECF" un otru "UECF" (''Unión Española de Club de Football''). Visas šīs sacensības oficiāli ir atzinusi "RFEF".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rfef.es/en/noticias/track-record-the-team-in-white-win-their-20th-copa-trophy|title=TRACK RECORD {{!}} The team in white win their 20th Copa trophy {{!}} www.rfef.es/en|website=EN Web oficial de la Real Federación Española de Fútbol.|access-date=2023-10-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rfef.es/FCKeditor/UserFiles/File/conferencia/REVISTA%20RFEF%20141%20OK.pdf#70|title="Historial"|access-date={{dat|2023|10|23||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120718164817/http://www.rfef.es/FCKeditor/UserFiles/File/conferencia/REVISTA%20RFEF%20141%20OK.pdf#70}}</ref> 2023. gada 25. martā turnīrs oficiāli ir pazīstams kā "RFEF",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rfef.es/es/noticias/la-rfef-reconoce-al-levante-como-campeon-de-la-copa-de-la-republica-de-1937-y-al-deportivo|title=La RFEF reconoce al Levante como campeón de la Copa de la República de 1937; y al Deportivo, del Concurso de España 1912 {{!}} www.rfef.es|website=Web oficial de la Real Federación Española de Fútbol.|access-date=2023-10-23|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/copa-rey/2023/03/25/641ef935ca47410a6f8b4572.html|title=La Federación reconoce la Copa del Levante de 1937 y la del Deportivo de 1912|website=MARCA|access-date=2023-10-23|date=2023-03-25|language=es}}</ref> nevis "Copa del Rey".<ref name=":1" /> Saistībā ar strīdu par 1902. gada sacensībām, tiek apstrīdēta arī statistika par vadošajiem uzvarētājiem. "Barcelona" ir uzvarējusi kausā 31 reizi; "Athletic Bilbao" ir otrajā vietā ar 23 vai 24 tituliem, atkarībā no avota. Pirms [[La Liga]] izveidošanas 1929. gadā, sacensības faktiski bija valsts čempionāts. Komandas kvalificējās dalībai, caur savām reģionālajām līgām. Gadu gaitā ir izmantoti dažādi formāti, tostarp grupu turnīri. Profesionālo klubu rezerves komandām, kas sacenšas līgas piramīdas zemākās divīzijās, bija atļauts piedalīties līdz 1990. gadam. Vairākus gadus tika uzaicinātas tikai komandas no ''[[La Liga|Primera División]]'', ''[[Segunda Division|Segunda A]]'', aptuveni 23 komandas no ''Segunda B'' un 17 ''Tercera División'' čempioniem (vai vicečempioniem, ja čempions bija rezerves komanda), tādējādi nodrošinot kopējo komandu skaitu līdz 83. Grozītie noteikumi 2019.–2020. gada sacensībās ļāva komandu skaitam palielināties līdz 125, ieskaitot piektā līmeņa reģionālo divīziju uzvarētājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rfef.es/noticias/nueva-copa-del-rey-saldra-116-equipos|title="La nueva Copa del Rey saldrá con 116 equipos"|access-date={{dat|2023|10|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190509110001/https://www.rfef.es/noticias/nueva-copa-del-rey-saldra-116-equipos}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/copa-rey/2019/04/29/5cc6ded2468aebde488b459c.html|title=Copa del Rey:|website=Marca.com|access-date=2023-10-23|date=2019-04-29|language=es}}</ref> 2010. gada 22. decembrī "Spānijas Karaliskās futbola federācijas" ārkārtas kopsapulcē [[Sevilla FC|Sevilla]] lūdza federācijai atļauju paturēt 2010. gada finālā izcīnīto trofeju, lai pieminētu [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlases]] uzvaru [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]] FIFA Pasaules kausa izcīņā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2010/12/22/futbol/equipos/sevilla/1293024353.html|title=El Sevilla se queda en propiedad con la Copa del Rey gracias a Espa�a - MARCA.com|website=www.marca.com|access-date=2023-10-23}}</ref> Jaunu trofeju izgatavoja [[Madride]]s juvelieris Federiko Alegre. No sudraba izgatavotā trofeja sver 15 kg (33 mārciņas) un ir 75 cm (30 collas) gara. 2011. gada 21. aprīlī [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] kļuva par pirmajiem trofejas saņēmējiem. Pēcspēles svinību laikā trofeju no divstāvu autobusa augšdaļas nejauši nometa Madrides "Real" spēlētājs [[Serhio Ramoss]], kurš pēc tam uzbrauca tai virsū. Desmit gabalus atrada civildienesta darbinieki uz zemes ''Plaza de Cibeles'' laukumā. Klubs saņēma kopiju, kas ir izstādīta ''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2011/04/21/futbol/copa_rey/1303394169.html|title=La Copa 'suplente' ya est� en la sala de trofeos del Bernab�u - MARCA.com|website=www.marca.com|access-date=2023-10-23}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2011/apr/21/real-madrid-player-drops-cup-under-bus|title=Real Madrid player Sergio Ramos drops Spanish cup under a bus|work=The Guardian|access-date=2023-10-23|date=2011-04-21|last=Tremlett|first=Giles|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Spānijas Karaļa kausa ieguvēji == {| class="wikitable" !Vieta !width=150|Klubs !Tituli !Uzvarētās sezonas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spancuphist.html |title=Spain - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2022|4|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> |- !1. |[[FC Barcelona|Barcelona]] |align="center" |32 |1909–10, 1911–12, 1912–13, 1919–20, 1921–22, 1924–25, 1925–26, 1927–28, 1941–42, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1956–57, 1958–59, 1962–63, 1967–68, 1970–71, 1977–78, 1980–81, 1982–83, 1987–88, 1989–90, 1996–97, 1997–98, 2008–09, 2011–12, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2020–21, 2024–25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> |- !2. |[[Athletic Bilbao]] |align="center" |24 |1903, 1904, 1910, 1911, 1914, 1915, 1916, 1921, 1923, 1930, 1931, 1932, 1933, 1943, 1944, 1944–45, 1949–50, 1955, 1956, 1958, 1969, 1972–73, 1983–84, 2023–24<ref name="sportacentrs.com">https://sportacentrs.com/futbols/spanija/07042024-baskiem_ilgi_gaiditi_svetki_bilbao_partra</ref> |- !3. |[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] |align="center" |20 |1905, 1906, 1907, 1908, 1917, 1934, 1936, 1946, 1947, 1961–62, 1969–70, 1973–74, 1974–75, 1979–80, 1981–82, 1988–89, 1992–93, 2010–11, 2013–14, 2022–23 |- !4. |[[Atlético Madrid]] |align="center" |10 |1959–60, 1960–61, 1964–65, 1971–72, 1975–76. 1984–85, 1990–91, 1991–92, 1995–96, 2012–13 |- !5. |[[Valencia CF|Valencia]] |align="center" |8 |1941, 1948-49, 1954, 1966–67, 1978–79, 1998–99, 2007–08, 2018–19 |- !6. |[[Saragosas "Real"|Zaragoza]] |align="center" |6 |1963–64, 1965–66, 1985–86, 1993–94, 2000–01, 2003–04 |- !7. |[[Sevilla FC|Sevilla]] |align="center" |5 |1935, 1939, 1947–48, 2006–07, 2009–10 |- ! rowspan="3" |8. |[[RCD Espanyol|Espanyol]] |align="center" |4 |1929, 1940, 1999–2000, 2005–06 |- |[[Real Unión]] ‡ |align="center" |4 |1913, 1918, 1924, 1927 |- |[[Real Sociedad]] |align="center" |4 |1909, 1986–87, 2019–20, 2025–26 |- !11 |[[Real Betis]] |align="center" |3 |1976–77, 2004–05, 2021–22 |- !12. |[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] |align="center" |2 |1994–95, 2001–02 |- ! rowspan="3" |13. |[[Arenas Club de Getxo|Arenas]] |align="center" |1 |1919 |- |[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] |align="center" |1 |2002–03 |- |[[:en:Club Ciclista de San Sebastián|''Club Ciclista de San Sebastián'']] |align="center" |1 |1909 |} ‡ Ieskaitot 1913. gada uzvaru, ko izcīnīja ''Racing de Irún'', kas 1915. gadā apvienojās ar ''Irún Sporting Club'', izveidojot ''Real Unión''. Klubi, kas attēloti ''slīprakstā'', vairs nepastāv == Fināli == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center; font-size: 100%;" !Sezona !Kausa ieguvēji !Rezultāts !Zaudētāji finālā !Norises vieta |- |1903||[[Athletic Bilbao]]||3:2||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||''[[Estadio del Hipódromo|Hipódromo]]'', [[Madride]] |- |1904||[[Athletic Bilbao]]||''netika aizvadīts''||[[Club Español de Madrid|Español de Madrid]]||''[[Tiro del Pichón]]'', [[Madride]] |- |1905||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||1:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[Tiro del Pichón]]'', [[Madride]] |- |1906||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||4:1||[[Athletic Bilbao]]||''[[Estadio del Hipódromo|Hipódromo]]'', [[Madride]] |- |1907||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||1:0||[[Club Bizcaya|Bizcaya]]||''[[Estadio del Hipódromo|Hipódromo]]'', [[Madride]] |- |1908||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||2:1||[[Real Vigo Sporting]]||''[[Campo de O'Donnell|O'Donnell]]'', [[Madride]] |- |1909||[[Real Sociedad]]||3:1||[[Club Español de Madrid|Español de Madrid]]||''[[Campo de O'Donnell|O'Donnell]]'', [[Madride]] |- |1910 UECF{{efn|1910. un 1913. gadā konflikta starp Spānijas Futbola federāciju (FEF) un Spānijas Futbola klubu savienību (UECF) tika aizvadīti divi kausi.|name="divi"}}||[[Athletic Bilbao]]||1:0||[[Real Sociedad]]||''[[Ondarreta]]'', [[Sansevastjana]] |- |1910 FEF{{efn|name="divi"}}||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:2||[[Club Español de Madrid|Español de Madrid]]||''[[Tiro del Pichón]]'', [[Madride]] |- |1911||[[Athletic Bilbao]]||3:1||[[RCD Espanyol|Español]]||''[[Josaleta stadions|Josaleta]]'', [[Gečo]] |- |1912||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:0||[[Real Sociedad Gimnástica Española|Gimnástica]]||''[[Estadio La Industria|La Industria]]'', [[Barselona]] |- |1913 UECF{{efn|name="divi"}}||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:2; 0:0; 2:1||[[Real Sociedad]]||''[[Estadio La Industria|La Industria]]'', [[Barselona]] |- |1913 FEF{{efn|name="divi"}}||[[Real Unión|Racing de Irún]]||2:2; 1:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[Campo de O'Donnell|O'Donnell]]'', [[Madride]] |- |1914||[[Athletic Bilbao]]||2:1||[[FC Espanya de Barcelona|Espanya]]||''[[Estadio de Costorbe|Costorbe]]'', [[Iruna]] |- |1915||[[Athletic Bilbao]]||5:0||[[RCD Espanyol|Español]]||''[[Estadio de Amute|Amute]]'', [[Iruna]] |- |1916||[[Athletic Bilbao]]||4:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||''[[Estadio La Industria|La Industria]]'', [[Barselona]] |- |1917||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||0:0; 2:1||[[Arenas Club de Getxo|Arenas]]||''[[Estadio La Industria|La Industria]]'', [[Barselona]] |- |1918||[[Real Unión]]||2:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||''[[Campo de O'Donnell|O'Donnell]]'', [[Madride]] |- |1919||[[Arenas Club de Getxo|Arenas]]||5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Martínez Campos]]'', [[Madride]] |- |1920||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[El Molinón]]'', [[Hihona]] |- |1921||[[Athletic Bilbao]]||4:1||[[Atlético Madrid]]||''[[San Mames (1913)|San Mamés]]'', [[Bilbao]] |- |1922||[[FC Barcelona|Barcelona]]||5:1||[[Real Unión]]||''[[Campo de Coia|Coia]]'', [[Bigo]] |- |1923||[[Athletic Bilbao]]||1:0||[[CE Europa|Europa]]||''[[Camp de Les Corts|Les Corts]]'', [[Barselona]] |- |1924||[[Real Unión]]||1:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Estadio de Atotxa|Atotxa]]'', [[Sansevastjana]] |- |1925||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:0||[[Arenas Club de Getxo|Arenas]]||''[[Campo de la Reina Victoria|Reina Victoria]]'', [[Sevilja]] |- |1926||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Atlético Madrid]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1927||[[Real Unión]]||1:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Arenas Club de Getxo|Arenas]]||''[[Estadio Torrero|Torrero]]'', [[Saragosa]] |- |1928||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1:1; 1:1; 3:1||[[Real Sociedad]]||''[[Estadio El Sardinero|El Sardinero]]'', [[Santandera]] |- |1928–29||[[RCD Espanyol]]||2:1||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1930||[[Athletic Bilbao]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1931||[[Athletic Bilbao]]||3:1||[[Real Betis]]||''[[Estadio Chamartín|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1932||[[Athletic Bilbao]]||1:0||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Estadio Chamartín|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1933||[[Athletic Bilbao]]||2:1||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1934||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid]]||2:1||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1935||[[Sevilla FC|Sevilla]]||3:0||[[CE Sabadell FC|Sabadell]]||''[[Estadio Chamartín|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1936||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid]]||2:1||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1937–1938 |colspan=5 style="background:#efefef; text-align:center" | ''Netika izspēlēts [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] dēļ.'' |- |1939||[[Sevilla FC|Sevilla]]||6:2||[[Racing de Ferrol]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1940||[[RCD Espanyol|Español]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Campo de Fútbol de Vallecas|Campo de Vallecas]]'', [[Madride]] |- |1941||[[Valencia CF|Valencia]]||3:1||[[RCD Espanyol|Español]]||''[[Estadio Chamartín|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1942||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||''[[Estadio Chamartín|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1943||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||1:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Estadio Metropolitano de Madrid|Estadio Metropolitano]]'', [[Madride]] |- |1944||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||2:0||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1944–45||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||3:2||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1946||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||3:1||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1947||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[RCD Espanyol|Español]]||''[[Riazor]]'', [[Akoruņa]] |- |1947–48||[[Sevilla FC|Sevilla]]||4:1||[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1948–49||[[Valencia CF|Valencia]]||1:0||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1949–50||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Real Valladolid|Valladolid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1951||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:0||[[Real Sociedad]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1952||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1952–53||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:1||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1954||[[Valencia CF|Valencia]]||3:0||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1955||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||1:0||[[Sevilla FC|Sevilla]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1956||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||2:1||[[Atlético Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1957||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1:0||[[RCD Espanyol|Español]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1958||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||2:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1958–59||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:1||[[Granada CF|Granada]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1959–60||[[Atlético Madrid]]||3:1||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1960–61||[[Atlético Madrid]]||3:2||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1961–62||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:1||[[Sevilla FC|Sevilla]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1962–63||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:1||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||''[[Camp Nou]]'', [[Barselona]] |- |1963–64||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||2:1||[[Atlético Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1964–65||[[Atlético Madrid]]||1:0||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1965–66||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||2:0||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1966–67||[[Valencia CF|Valencia]]||2:1||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1967–68||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1969||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||1:0||[[Elche CF|Elche]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1969–70||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||3:1||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Camp Nou]]'', [[Barselona]] |- |1970–71||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1971–72||[[Atlético Madrid]]||2:1||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1972–73||[[Athletic Bilbao]]||2:0||[[CD Castellón|Castellón]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1973–74||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||4:0||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1974–75||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||0:0 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 4:3)}}||[[Atlético Madrid]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1975–76||[[Atlético Madrid]]||1:0||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1976–77||[[Real Betis]]||2:2 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 8:7)}}||[[Athletic Bilbao]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1977–78||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:1||[[UD Las Palmas|Las Palmas]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1978–79||[[Valencia CF|Valencia]]||2:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1979–80||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||6:1||[[Real Madrid Castilla]]‡‡||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1980–81||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:1||[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1981–82||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:1||[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]||''[[Estadio José Zorrilla|José Zorrilla]]'', [[Valjadolida]] |- |1982–83||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:1||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[La Romareda]]'', [[Saragosa]] |- |1983–84||[[Athletic Bilbao]]||1:0||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1984–85||[[Atlético Madrid]]||2:1||[[Athletic Bilbao]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1985–86||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||1:0||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1986–87||[[Real Sociedad]]||2:2 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 4:2)}}||[[Atlético Madrid]]||''[[La Romareda]]'', [[Saragosa]] |- |1987–88||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1:0||[[Real Sociedad]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1988–89||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||1:0||[[Real Valladolid|Valladolid]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1989–90||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1990–91||[[Atlético Madrid]]||1:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1991–92||[[Atlético Madrid]]||2:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1992–93||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:0||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1993–94||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||0:0 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 5:4)}}||[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1994–95||[[Deportivo de La Coruña]]||2:1||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1995–96||[[Atlético Madrid]]||1:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[La Romareda]]'', [[Saragosa]] |- |1996–97||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Real Betis]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1997–98||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1:1 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 5:4)}}||[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1998–99||[[Valencia CF|Valencia]]||3:0||[[Atlético Madrid]]||''[[Estadio de La Cartuja|Estadio Olímpico]]'', [[Sevilja]] |- |1999–2000||[[RCD Espanyol|Espanyol]]||2:1||[[Atlético Madrid]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |2000–01||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||3:1||[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]||''[[Estadio de La Cartuja|Estadio Olímpico]]'', [[Sevilja]] |- |2001–02||[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]||2:1||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |2002–03||[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]||3:0||[[Recreativo de Huelva|Recreativo]]||''[[Estadio Manuel Martínez Valero|Martínez Valero]]'', [[Elča]] |- |2003–04||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Lluís Companys]]'', [[Barselona]] |- |2004–05||[[Real Betis]]||2:1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[CA Osasuna|Osasuna]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |2005–06||[[RCD Espanyol|Espanyol]]||4:1||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |2006–07||[[Sevilla FC|Sevilla]]||1:0||[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |2007–08||[[Valencia CF|Valencia]]||3:1||[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |2008–09||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:1||[[Athletic Bilbao]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |2009–10||[[Sevilla FC|Sevilla]]||2:0||[[Atlético Madrid]]||''[[Camp Nou]]'', [[Barselona]] |- |2010–11||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||1:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Barselona]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |2011–12||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |2012–13||[[Atlético Madrid]]||2:1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |2013–14||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:1||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |2014–15||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:1||[[Athletic Bilbao]]||''[[Camp Nou]]'', [[Barselona]] |- |2015–16||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Sevilla FC|Sevilla]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |2016–17||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:1||[[Deportivo Alavés|Alavés]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |2017–18||[[FC Barcelona|Barcelona]]||5:0||[[Sevilla FC|Sevilla]]||''[[Wanda Metropolitano|Metropolitano]]'', [[Madride]] |- |2018–19||[[Valencia CF|Valencia]]||2:1||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Estadio Benito Villamarín|Benito Villamarín]]'', [[Sevilja]] |- |2019–20||[[Real Sociedad]]||1:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2020–21||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2021–22||[[Real Betis]]||1:1 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 5:4)}}||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2022–23||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:1||[[CA Osasuna|Osasuna]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2023–24||[[Bilbao "Athletic"]]||1:1 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 4:2)}}<ref name="sportacentrs.com"/>||[[Real Club Deportivo Mallorca]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2024–25||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2025–26||[[Real Sociedad]]||2:2 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 4:3)}}||[[Atlético Madrid]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |} :'''Piezīmes:''' {{notelist}} ‡‡ ''Real Madrid Castilla'' ir ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' dublieru komanda. Kopš 1990.—1991. gada sezonas dublieru komandas vairs nedrīkst piedalīties. == Labākie vārtu guvēji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Nr. !Tautība !Spēlētājs !Poz. !Gadi !Klubs(i) (vārti) !Kopā !Ats. |- |1 |{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Telmo Sarra]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |{{nowrap|1939–1957}} | align="left" |[[Athletic Bilbao]] (81) |'''81''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.athletic-club.eus/en/players/355/zarra.html|title=Athletic Club|author=Athletic Club|work=athletic-club.eus|access-date=23 July 2015|archive-date=31 July 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731191441/http://www.athletic-club.eus/en/players/355/zarra.html|dead-url=no}}</ref> |- |2 |{{flaga|ESP|1931}} | align="left" |[[Hoseps Samitjers]] |[[Pussargs (futbols)|P]] |1919–1934 | align="left" |[[FC Barcelona|Barcelona]] (65) [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] (5) |'''70''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=3650|title=Ficha Josep SAMITIER Vilalta|author=Super Utilisateur|work=elaguanis.com|access-date=23 July 2015|archive-date=23 July 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150723093207/http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=3650|dead-url=no}}</ref> |- |3 |{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Giljermo Gorostisa]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1928–1946 | align="left" |[[Racing de Ferrol|Racing Ferrol]] (3) [[Athletic Bilbao]] (37) [[Valencia CF|Valencia]] (24) |'''64''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.athletic-club.eus/en/players/235/gorostiza.html|title=Athletic Club|author=Athletic Club|work=athletic-club.eus|access-date=23 July 2015|archive-date=31 October 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181031091129/https://www.athletic-club.eus/en/players/235/gorostiza.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ciberche.net/histoche/jugador|title=Gorostiza for Valencia|work=ciberche.net|access-date=3 March 2020|archive-date=24 February 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200224140732/http://ciberche.net/histoche/jugador|dead-url=no}}</ref> |- |4 |{{flaga|Argentīna}} | align="left" |[[Lionels Mesi]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |2004–2021 | align="left" |[[FC Barcelona|Barcelona]] (56) |'''56''' | |- |5 |{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Edmundo Svaress]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1939–1950 | align="left" |[[Valencia CF|Valencia]] (55) |'''55''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ciberche.net/histoche/jugadores|title=Estadisticas de todos los jugadores del Valencia CF|author=Redacción Ciberche|work=ciberche.net|access-date=23 July 2015|archive-date=9 July 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150709115114/http://www.ciberche.net/histoche/jugadores|dead-url=no}}</ref> |- |6 |{{flaga|Spānija}} | align="left" |[[Kvini]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1968–1987 | align="left" |[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]] (36) [[FC Barcelona|Barcelona]] (14) |'''50''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cihefe.es/cuadernosdefutbol/2018/03/quini-goles-para-el-recuerdo/|title=Quini. Goles para el recuerdo|work=cihefe.es|access-date=1 March 2020|language=es|archive-date=24 February 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200224222204/http://www.cihefe.es/cuadernosdefutbol/2018/03/quini-goles-para-el-recuerdo/|dead-url=no}}</ref> |- | rowspan="3" |7 |{{flaga|HUN}}{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1958–1966 | align="left" |[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] (49) |'''49''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=3953%3Ftask%3Dview|title=Ficha Ferenç PUSKAS Biro|author=Super Utilisateur|work=elaguanis.com|access-date=23 July 2015|archive-date=23 July 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150723092958/http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=3953%3Ftask%3Dview|dead-url=no}}</ref> |- |{{flaga|TCH}}{{flaga|HUN}}{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Lāslo Kubala]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1951–1965 | align="left" |[[FC Barcelona|Barcelona]] (49) |'''49''' | |- |{{flaga|Spānija}} | align="left" |[[Santiljana]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1970–1988 | align="left" |[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] (49) |'''49''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=4132|title=Ficha Carlos Alonso González "SANTILLANA"|author=Super Utilisateur|work=elaguanis.com|access-date=23 July 2015|archive-date=23 July 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150723094247/http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=4132|dead-url=no}}</ref> |- |10 |{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Sesars Rodrigess]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1939–1960 | align="left" |[[Granada CF|Granada]] (3) [[FC Barcelona|Barcelona]] (36) [[Elche CF|Elche]] (8) |'''47''' | |} == Individuālie rekordi == * Visvairāk gūto vārtu: 81 – [[Telmo Sarra]] * Visvairāk gūto vārtu finālos: 9 – [[Lionels Mesi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2021/04/18/607b5e2546163f9b748b456e.html|title=Messi's Copa del Rey record as he celebrates 35th Barcelona trophy|website=MARCA|access-date=2023-10-23|date=2021-04-17|language=en}}</ref> * Visvairāk (pēc skaita) finālos gūti vārti: 7 – [[Lionels Mesi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/copa-del-rey/2018-2019/barcelona-lose-to-valencia-in-copa-del-rey-final-despite-lionel-messi-goal_sto7289601/story.shtml|title="Barcelona lose to Valencia in Copa del Rey final despite Lionel Messi goal"}}</ref> * Visvairāk finālos izdarītās rezultatīvās piespēles: 6 – [[Lionels Mesi]] * Visvairāk finālos iegūtās spēles labākā spēlētāja balvas: 3 – [[Lionels Mesi]] * Visvairāk finālos piedalījies: 10 – [[Lionels Mesi]] un [[Serhio Busketss]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/spancuphist.html|title=Spain - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org|access-date=2023-10-23}}</ref> * Visvairāk iegūto kausu: 7 – [[Hosē Marija Belauste]], [[Piru Gainsa]], [[Žerārs Pikē]], [[Serhio Busketss]] un [[Lionels Mesi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/news/2108438/messi-sergio-and-pique-record-holders-in-the-copa-del-rey|title=Messi, Sergio and Piqué, record holders in the Copa del Rey|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-23|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://rfef.es/es/competiciones/copa-de-sm-el-rey Oficiālā vietne] {{es ikona}} [[Kategorija:Futbols Spānijā]] e2n1y60uy3f7vlh6k62abf2ps6i4la8 4456306 4456227 2026-04-19T08:51:19Z Candidyeoman55 144277 Logotips ieviests 2021. gadā un pašlaik tiek izmantots 4456306 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Karaļa kauss<br />''Copa del Rey'' | aktuāla_sezona = 2024.—2025. gada Spānijas Karaļa kausa izcīņa | logo = Copa del Rey logo (2021).svg | pikseļi = 150px | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = {{dat|1903}} | moto = | komandas = 125 | valsts = {{ESP}} | čempions = [[Real Sociedad]]<br />(2025−26; 4.&nbsp;tituls) | čempions_visv = [[FC Barcelona|Barcelona]]<br />(32&nbsp;tituls) | mlapa = {{URL|https://rfef.es/es/competiciones/copa-de-sm-el-rey|rfef.es}} | kvalif = [[UEFA Eiropas līga]]<br />[[Spānijas Superkauss]] }} '''Karaļa kauss''' ({{val|es|Copa del Rey}}) ir ikgadējs [[izslēgšanas turnīrs]] (kauss) starp [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] komandām. Pirmā kausa izcīņa notika 1903. gadā. Visvairāk (32 reizi) kausu ir ieguvis klubs [[FC Barcelona]]. Nākamais titulētākais klubs ir [[Bilbao "Athletic"]], kas kausu ir ieguvis 24 reizes, savukārt [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] — 20 reizes. No 1932. līdz 1936. gadam kausa nosaukums bija Republikas prezidenta kauss (''Copa del Presidente de la República''), bet no 1939. līdz 1976. gadam — Ģenerālisimusa kauss (''Copa del Generalísimo''). == Vēsture == 1902. gadā sacensības ar nosaukumu ''Copa de la Coronación'' tika izspēlētas pēc tam, kad ''Bilbao futbola kluba'' prezidents Huans de Astorkija un vēlākais [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] prezidents Karloss Padross ierosināja futbola turnīru, lai atzīmētu Spānijas karaļa [[Alfonso XIII]] kronēšanu. Četras citas komandas pievienojās [[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]] sacensībām: [[FC Barcelona]], ​​''Club Español de Foot-Ball'', ''New Foot-Ball de Madrid'' un ''Club Bizcaya'' (komanda, kas sastāv no ''Athletic Club'' un ''Bilbao FC'' spēlētājiem), kura galu galā uzvarēja "Barcelona" finālā. Šis kauss ir izstādīts [[Athletic Bilbao]] muzejā. Neskatoties uz to, tas tiek uzskatīts tikai par ''Copa del Rey'' priekšteci. [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskā futbola federācija]] to oficiāli neatzīst.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/spancup1902.html|title=Spain - Cup 1902|website=www.rsssf.org|access-date=2023-10-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.as.com/futbol/articulo/futbol-fef-reconocera-barca-liga/dasftb/20090403dasdaiftb_58/Tes|title="La FEF no reconocerá al Barça la Liga del año 37"}}</ref> Karaļa kausa izcīņa bija Spānijas futbola nacionālais čempionāts no 1903. gada (pirmo reizi uzvarēja Athletic "Bilbao" ar Huanu de Astorkiju kā kapteini un prezidentu)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/copa-rey/palmares.html|title=Palmarés Copa del Rey - Todos los campeones y finalistas|website=Marca.com|access-date=2023-10-23|date=2023-05-08|language=es}}</ref> līdz ''Campeonato de Liga'' — "Līgas čempionāta" dibināšanai 1928. gadā. Sākotnēji tas bija pazīstams kā ''Copa del Ayuntamiento de Madrid'' (Madrides pilsētas domes kauss). No 1905. līdz 1932. gadam tas bija pazīstams kā ''Copa de Su Majestad El Rey Alfonso XIII'' (Viņa Majestātes karaļa Alfonso XIII kauss). [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] laikā tas bija pazīstams kā ''Copa del Presidente de la República'' (Republikas kauss) vai ''Copa de España'' (Spānijas kauss), bet [[Fransisko Franko]] [[Franko diktatūra Spānijā|Spānijas valsts]] gados tas bija pazīstams kā ''Copa de Su Excelencia El Generalísimo'' vai ''Copa del Generalísimo'' (Viņa Ekselences, Augstākā ģenerāļa kauss).<ref name=":0" /> "Athletic Bilbao" tika pasludināts par uzvarētāju 1904. gadā pēc tam, kad viņu pretinieki ''Español de Madrid'' nepiedalījās. No 1903. līdz 1909. gadam sacensības organizēja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides FC]] vai "Madrides federācija". Pēc tam to pārņēma "FECF" (''Federación Española de Clubs de Football''), [[Spānijas Futbola federācija|RFEF]] priekštecis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iffhs.de/?06fe3803e23c0bd32b0efa3800e42c0bf1685ca66817f7370eff3702bb0a35bb6d36fb3c0ce52d00e42a00|title="Todos los campeonatos nacionales del mundo, sus equipos campeones y sus mejores goleadores 1901-10: Explicación, bases y comentarios"|access-date=2023-10-23|date=2020-04-10|language=de-DE}}</ref> Tomēr gan 1910., gan 1913. gadā notika šķelšanās starp klubiem un notika divas paralēlas sacensības, vienu organizēja "FECF" un otru "UECF" (''Unión Española de Club de Football''). Visas šīs sacensības oficiāli ir atzinusi "RFEF".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rfef.es/en/noticias/track-record-the-team-in-white-win-their-20th-copa-trophy|title=TRACK RECORD {{!}} The team in white win their 20th Copa trophy {{!}} www.rfef.es/en|website=EN Web oficial de la Real Federación Española de Fútbol.|access-date=2023-10-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rfef.es/FCKeditor/UserFiles/File/conferencia/REVISTA%20RFEF%20141%20OK.pdf#70|title="Historial"|access-date={{dat|2023|10|23||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120718164817/http://www.rfef.es/FCKeditor/UserFiles/File/conferencia/REVISTA%20RFEF%20141%20OK.pdf#70}}</ref> 2023. gada 25. martā turnīrs oficiāli ir pazīstams kā "RFEF",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rfef.es/es/noticias/la-rfef-reconoce-al-levante-como-campeon-de-la-copa-de-la-republica-de-1937-y-al-deportivo|title=La RFEF reconoce al Levante como campeón de la Copa de la República de 1937; y al Deportivo, del Concurso de España 1912 {{!}} www.rfef.es|website=Web oficial de la Real Federación Española de Fútbol.|access-date=2023-10-23|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/copa-rey/2023/03/25/641ef935ca47410a6f8b4572.html|title=La Federación reconoce la Copa del Levante de 1937 y la del Deportivo de 1912|website=MARCA|access-date=2023-10-23|date=2023-03-25|language=es}}</ref> nevis "Copa del Rey".<ref name=":1" /> Saistībā ar strīdu par 1902. gada sacensībām, tiek apstrīdēta arī statistika par vadošajiem uzvarētājiem. "Barcelona" ir uzvarējusi kausā 31 reizi; "Athletic Bilbao" ir otrajā vietā ar 23 vai 24 tituliem, atkarībā no avota. Pirms [[La Liga]] izveidošanas 1929. gadā, sacensības faktiski bija valsts čempionāts. Komandas kvalificējās dalībai, caur savām reģionālajām līgām. Gadu gaitā ir izmantoti dažādi formāti, tostarp grupu turnīri. Profesionālo klubu rezerves komandām, kas sacenšas līgas piramīdas zemākās divīzijās, bija atļauts piedalīties līdz 1990. gadam. Vairākus gadus tika uzaicinātas tikai komandas no ''[[La Liga|Primera División]]'', ''[[Segunda Division|Segunda A]]'', aptuveni 23 komandas no ''Segunda B'' un 17 ''Tercera División'' čempioniem (vai vicečempioniem, ja čempions bija rezerves komanda), tādējādi nodrošinot kopējo komandu skaitu līdz 83. Grozītie noteikumi 2019.–2020. gada sacensībās ļāva komandu skaitam palielināties līdz 125, ieskaitot piektā līmeņa reģionālo divīziju uzvarētājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rfef.es/noticias/nueva-copa-del-rey-saldra-116-equipos|title="La nueva Copa del Rey saldrá con 116 equipos"|access-date={{dat|2023|10|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190509110001/https://www.rfef.es/noticias/nueva-copa-del-rey-saldra-116-equipos}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/copa-rey/2019/04/29/5cc6ded2468aebde488b459c.html|title=Copa del Rey:|website=Marca.com|access-date=2023-10-23|date=2019-04-29|language=es}}</ref> 2010. gada 22. decembrī "Spānijas Karaliskās futbola federācijas" ārkārtas kopsapulcē [[Sevilla FC|Sevilla]] lūdza federācijai atļauju paturēt 2010. gada finālā izcīnīto trofeju, lai pieminētu [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlases]] uzvaru [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]] FIFA Pasaules kausa izcīņā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2010/12/22/futbol/equipos/sevilla/1293024353.html|title=El Sevilla se queda en propiedad con la Copa del Rey gracias a Espa�a - MARCA.com|website=www.marca.com|access-date=2023-10-23}}</ref> Jaunu trofeju izgatavoja [[Madride]]s juvelieris Federiko Alegre. No sudraba izgatavotā trofeja sver 15 kg (33 mārciņas) un ir 75 cm (30 collas) gara. 2011. gada 21. aprīlī [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] kļuva par pirmajiem trofejas saņēmējiem. Pēcspēles svinību laikā trofeju no divstāvu autobusa augšdaļas nejauši nometa Madrides "Real" spēlētājs [[Serhio Ramoss]], kurš pēc tam uzbrauca tai virsū. Desmit gabalus atrada civildienesta darbinieki uz zemes ''Plaza de Cibeles'' laukumā. Klubs saņēma kopiju, kas ir izstādīta ''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2011/04/21/futbol/copa_rey/1303394169.html|title=La Copa 'suplente' ya est� en la sala de trofeos del Bernab�u - MARCA.com|website=www.marca.com|access-date=2023-10-23}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2011/apr/21/real-madrid-player-drops-cup-under-bus|title=Real Madrid player Sergio Ramos drops Spanish cup under a bus|work=The Guardian|access-date=2023-10-23|date=2011-04-21|last=Tremlett|first=Giles|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Spānijas Karaļa kausa ieguvēji == {| class="wikitable" !Vieta !width=150|Klubs !Tituli !Uzvarētās sezonas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spancuphist.html |title=Spain - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2022|4|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> |- !1. |[[FC Barcelona|Barcelona]] |align="center" |32 |1909–10, 1911–12, 1912–13, 1919–20, 1921–22, 1924–25, 1925–26, 1927–28, 1941–42, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1956–57, 1958–59, 1962–63, 1967–68, 1970–71, 1977–78, 1980–81, 1982–83, 1987–88, 1989–90, 1996–97, 1997–98, 2008–09, 2011–12, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2020–21, 2024–25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> |- !2. |[[Athletic Bilbao]] |align="center" |24 |1903, 1904, 1910, 1911, 1914, 1915, 1916, 1921, 1923, 1930, 1931, 1932, 1933, 1943, 1944, 1944–45, 1949–50, 1955, 1956, 1958, 1969, 1972–73, 1983–84, 2023–24<ref name="sportacentrs.com">https://sportacentrs.com/futbols/spanija/07042024-baskiem_ilgi_gaiditi_svetki_bilbao_partra</ref> |- !3. |[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] |align="center" |20 |1905, 1906, 1907, 1908, 1917, 1934, 1936, 1946, 1947, 1961–62, 1969–70, 1973–74, 1974–75, 1979–80, 1981–82, 1988–89, 1992–93, 2010–11, 2013–14, 2022–23 |- !4. |[[Atlético Madrid]] |align="center" |10 |1959–60, 1960–61, 1964–65, 1971–72, 1975–76. 1984–85, 1990–91, 1991–92, 1995–96, 2012–13 |- !5. |[[Valencia CF|Valencia]] |align="center" |8 |1941, 1948-49, 1954, 1966–67, 1978–79, 1998–99, 2007–08, 2018–19 |- !6. |[[Saragosas "Real"|Zaragoza]] |align="center" |6 |1963–64, 1965–66, 1985–86, 1993–94, 2000–01, 2003–04 |- !7. |[[Sevilla FC|Sevilla]] |align="center" |5 |1935, 1939, 1947–48, 2006–07, 2009–10 |- ! rowspan="3" |8. |[[RCD Espanyol|Espanyol]] |align="center" |4 |1929, 1940, 1999–2000, 2005–06 |- |[[Real Unión]] ‡ |align="center" |4 |1913, 1918, 1924, 1927 |- |[[Real Sociedad]] |align="center" |4 |1909, 1986–87, 2019–20, 2025–26 |- !11 |[[Real Betis]] |align="center" |3 |1976–77, 2004–05, 2021–22 |- !12. |[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] |align="center" |2 |1994–95, 2001–02 |- ! rowspan="3" |13. |[[Arenas Club de Getxo|Arenas]] |align="center" |1 |1919 |- |[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] |align="center" |1 |2002–03 |- |[[:en:Club Ciclista de San Sebastián|''Club Ciclista de San Sebastián'']] |align="center" |1 |1909 |} ‡ Ieskaitot 1913. gada uzvaru, ko izcīnīja ''Racing de Irún'', kas 1915. gadā apvienojās ar ''Irún Sporting Club'', izveidojot ''Real Unión''. Klubi, kas attēloti ''slīprakstā'', vairs nepastāv == Fināli == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center; font-size: 100%;" !Sezona !Kausa ieguvēji !Rezultāts !Zaudētāji finālā !Norises vieta |- |1903||[[Athletic Bilbao]]||3:2||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||''[[Estadio del Hipódromo|Hipódromo]]'', [[Madride]] |- |1904||[[Athletic Bilbao]]||''netika aizvadīts''||[[Club Español de Madrid|Español de Madrid]]||''[[Tiro del Pichón]]'', [[Madride]] |- |1905||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||1:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[Tiro del Pichón]]'', [[Madride]] |- |1906||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||4:1||[[Athletic Bilbao]]||''[[Estadio del Hipódromo|Hipódromo]]'', [[Madride]] |- |1907||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||1:0||[[Club Bizcaya|Bizcaya]]||''[[Estadio del Hipódromo|Hipódromo]]'', [[Madride]] |- |1908||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||2:1||[[Real Vigo Sporting]]||''[[Campo de O'Donnell|O'Donnell]]'', [[Madride]] |- |1909||[[Real Sociedad]]||3:1||[[Club Español de Madrid|Español de Madrid]]||''[[Campo de O'Donnell|O'Donnell]]'', [[Madride]] |- |1910 UECF{{efn|1910. un 1913. gadā konflikta starp Spānijas Futbola federāciju (FEF) un Spānijas Futbola klubu savienību (UECF) tika aizvadīti divi kausi.|name="divi"}}||[[Athletic Bilbao]]||1:0||[[Real Sociedad]]||''[[Ondarreta]]'', [[Sansevastjana]] |- |1910 FEF{{efn|name="divi"}}||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:2||[[Club Español de Madrid|Español de Madrid]]||''[[Tiro del Pichón]]'', [[Madride]] |- |1911||[[Athletic Bilbao]]||3:1||[[RCD Espanyol|Español]]||''[[Josaleta stadions|Josaleta]]'', [[Gečo]] |- |1912||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:0||[[Real Sociedad Gimnástica Española|Gimnástica]]||''[[Estadio La Industria|La Industria]]'', [[Barselona]] |- |1913 UECF{{efn|name="divi"}}||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:2; 0:0; 2:1||[[Real Sociedad]]||''[[Estadio La Industria|La Industria]]'', [[Barselona]] |- |1913 FEF{{efn|name="divi"}}||[[Real Unión|Racing de Irún]]||2:2; 1:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[Campo de O'Donnell|O'Donnell]]'', [[Madride]] |- |1914||[[Athletic Bilbao]]||2:1||[[FC Espanya de Barcelona|Espanya]]||''[[Estadio de Costorbe|Costorbe]]'', [[Iruna]] |- |1915||[[Athletic Bilbao]]||5:0||[[RCD Espanyol|Español]]||''[[Estadio de Amute|Amute]]'', [[Iruna]] |- |1916||[[Athletic Bilbao]]||4:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||''[[Estadio La Industria|La Industria]]'', [[Barselona]] |- |1917||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||0:0; 2:1||[[Arenas Club de Getxo|Arenas]]||''[[Estadio La Industria|La Industria]]'', [[Barselona]] |- |1918||[[Real Unión]]||2:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid FC]]||''[[Campo de O'Donnell|O'Donnell]]'', [[Madride]] |- |1919||[[Arenas Club de Getxo|Arenas]]||5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Martínez Campos]]'', [[Madride]] |- |1920||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[El Molinón]]'', [[Hihona]] |- |1921||[[Athletic Bilbao]]||4:1||[[Atlético Madrid]]||''[[San Mames (1913)|San Mamés]]'', [[Bilbao]] |- |1922||[[FC Barcelona|Barcelona]]||5:1||[[Real Unión]]||''[[Campo de Coia|Coia]]'', [[Bigo]] |- |1923||[[Athletic Bilbao]]||1:0||[[CE Europa|Europa]]||''[[Camp de Les Corts|Les Corts]]'', [[Barselona]] |- |1924||[[Real Unión]]||1:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Estadio de Atotxa|Atotxa]]'', [[Sansevastjana]] |- |1925||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:0||[[Arenas Club de Getxo|Arenas]]||''[[Campo de la Reina Victoria|Reina Victoria]]'', [[Sevilja]] |- |1926||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Atlético Madrid]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1927||[[Real Unión]]||1:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Arenas Club de Getxo|Arenas]]||''[[Estadio Torrero|Torrero]]'', [[Saragosa]] |- |1928||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1:1; 1:1; 3:1||[[Real Sociedad]]||''[[Estadio El Sardinero|El Sardinero]]'', [[Santandera]] |- |1928–29||[[RCD Espanyol]]||2:1||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1930||[[Athletic Bilbao]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1931||[[Athletic Bilbao]]||3:1||[[Real Betis]]||''[[Estadio Chamartín|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1932||[[Athletic Bilbao]]||1:0||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Estadio Chamartín|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1933||[[Athletic Bilbao]]||2:1||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1934||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid]]||2:1||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1935||[[Sevilla FC|Sevilla]]||3:0||[[CE Sabadell FC|Sabadell]]||''[[Estadio Chamartín|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1936||[[Madrides "Real" (futbols)|Madrid]]||2:1||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1937–1938 |colspan=5 style="background:#efefef; text-align:center" | ''Netika izspēlēts [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] dēļ.'' |- |1939||[[Sevilla FC|Sevilla]]||6:2||[[Racing de Ferrol]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1940||[[RCD Espanyol|Español]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Campo de Fútbol de Vallecas|Campo de Vallecas]]'', [[Madride]] |- |1941||[[Valencia CF|Valencia]]||3:1||[[RCD Espanyol|Español]]||''[[Estadio Chamartín|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1942||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||''[[Estadio Chamartín|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1943||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||1:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Estadio Metropolitano de Madrid|Estadio Metropolitano]]'', [[Madride]] |- |1944||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||2:0||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1944–45||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||3:2||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1946||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||3:1||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1947||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[RCD Espanyol|Español]]||''[[Riazor]]'', [[Akoruņa]] |- |1947–48||[[Sevilla FC|Sevilla]]||4:1||[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1948–49||[[Valencia CF|Valencia]]||1:0||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1949–50||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Real Valladolid|Valladolid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1951||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:0||[[Real Sociedad]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1952||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1952–53||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:1||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1954||[[Valencia CF|Valencia]]||3:0||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Chamartín]]'', [[Madride]] |- |1955||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||1:0||[[Sevilla FC|Sevilla]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1956||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||2:1||[[Atlético Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1957||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1:0||[[RCD Espanyol|Español]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Montjuïc]]'', [[Barselona]] |- |1958||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||2:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1958–59||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:1||[[Granada CF|Granada]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1959–60||[[Atlético Madrid]]||3:1||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1960–61||[[Atlético Madrid]]||3:2||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1961–62||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:1||[[Sevilla FC|Sevilla]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1962–63||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:1||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||''[[Camp Nou]]'', [[Barselona]] |- |1963–64||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||2:1||[[Atlético Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1964–65||[[Atlético Madrid]]||1:0||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1965–66||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||2:0||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1966–67||[[Valencia CF|Valencia]]||2:1||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1967–68||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1969||[[Athletic Bilbao|Atlético Bilbao]]||1:0||[[Elche CF|Elche]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1969–70||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||3:1||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Camp Nou]]'', [[Barselona]] |- |1970–71||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1971–72||[[Atlético Madrid]]||2:1||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1972–73||[[Athletic Bilbao]]||2:0||[[CD Castellón|Castellón]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1973–74||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||4:0||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1974–75||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||0:0 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 4:3)}}||[[Atlético Madrid]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1975–76||[[Atlético Madrid]]||1:0||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1976–77||[[Real Betis]]||2:2 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 8:7)}}||[[Athletic Bilbao]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1977–78||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:1||[[UD Las Palmas|Las Palmas]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1978–79||[[Valencia CF|Valencia]]||2:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1979–80||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||6:1||[[Real Madrid Castilla]]‡‡||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1980–81||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:1||[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1981–82||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:1||[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]||''[[Estadio José Zorrilla|José Zorrilla]]'', [[Valjadolida]] |- |1982–83||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:1||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[La Romareda]]'', [[Saragosa]] |- |1983–84||[[Athletic Bilbao]]||1:0||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1984–85||[[Atlético Madrid]]||2:1||[[Athletic Bilbao]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1985–86||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||1:0||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1986–87||[[Real Sociedad]]||2:2 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 4:2)}}||[[Atlético Madrid]]||''[[La Romareda]]'', [[Saragosa]] |- |1987–88||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1:0||[[Real Sociedad]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1988–89||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||1:0||[[Real Valladolid|Valladolid]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1989–90||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1990–91||[[Atlético Madrid]]||1:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1991–92||[[Atlético Madrid]]||2:0||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1992–93||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:0||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1993–94||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||0:0 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 5:4)}}||[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |1994–95||[[Deportivo de La Coruña]]||2:1||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1995–96||[[Atlético Madrid]]||1:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[La Romareda]]'', [[Saragosa]] |- |1996–97||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Real Betis]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |1997–98||[[FC Barcelona|Barcelona]]||1:1 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 5:4)}}||[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |1998–99||[[Valencia CF|Valencia]]||3:0||[[Atlético Madrid]]||''[[Estadio de La Cartuja|Estadio Olímpico]]'', [[Sevilja]] |- |1999–2000||[[RCD Espanyol|Espanyol]]||2:1||[[Atlético Madrid]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |2000–01||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||3:1||[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]||''[[Estadio de La Cartuja|Estadio Olímpico]]'', [[Sevilja]] |- |2001–02||[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]||2:1||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |2002–03||[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]||3:0||[[Recreativo de Huelva|Recreativo]]||''[[Estadio Manuel Martínez Valero|Martínez Valero]]'', [[Elča]] |- |2003–04||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Estadi Olímpic Lluís Companys|Lluís Companys]]'', [[Barselona]] |- |2004–05||[[Real Betis]]||2:1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[CA Osasuna|Osasuna]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |2005–06||[[RCD Espanyol|Espanyol]]||4:1||[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |2006–07||[[Sevilla FC|Sevilla]]||1:0||[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |2007–08||[[Valencia CF|Valencia]]||3:1||[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |2008–09||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:1||[[Athletic Bilbao]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |2009–10||[[Sevilla FC|Sevilla]]||2:0||[[Atlético Madrid]]||''[[Camp Nou]]'', [[Barselona]] |- |2010–11||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||1:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Barselona]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |2011–12||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |2012–13||[[Atlético Madrid]]||2:1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', [[Madride]] |- |2013–14||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:1||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Mestalla]]'', [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |- |2014–15||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:1||[[Athletic Bilbao]]||''[[Camp Nou]]'', [[Barselona]] |- |2015–16||[[FC Barcelona|Barcelona]]||2:0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Sevilla FC|Sevilla]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |2016–17||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:1||[[Deportivo Alavés|Alavés]]||''[[Visentes Kalderona stadions|Vicente Calderón]]'', [[Madride]] |- |2017–18||[[FC Barcelona|Barcelona]]||5:0||[[Sevilla FC|Sevilla]]||''[[Wanda Metropolitano|Metropolitano]]'', [[Madride]] |- |2018–19||[[Valencia CF|Valencia]]||2:1||[[FC Barcelona|Barcelona]]||''[[Estadio Benito Villamarín|Benito Villamarín]]'', [[Sevilja]] |- |2019–20||[[Real Sociedad]]||1:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2020–21||[[FC Barcelona|Barcelona]]||4:0||[[Athletic Bilbao]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2021–22||[[Real Betis]]||1:1 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 5:4)}}||[[Valencia CF|Valencia]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2022–23||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||2:1||[[CA Osasuna|Osasuna]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2023–24||[[Bilbao "Athletic"]]||1:1 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 4:2)}}<ref name="sportacentrs.com"/>||[[Real Club Deportivo Mallorca]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2024–25||[[FC Barcelona|Barcelona]]||3:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})||[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |- |2025–26||[[Real Sociedad]]||2:2 {{small|({{piezīme|11 m|pēcspēles 11 metru sitienu sērija}}: 4:3)}}||[[Atlético Madrid]]||''[[La Cartuja stadions|La Cartuja]]'', [[Sevilja]] |} :'''Piezīmes:''' {{notelist}} ‡‡ ''Real Madrid Castilla'' ir ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' dublieru komanda. Kopš 1990.—1991. gada sezonas dublieru komandas vairs nedrīkst piedalīties. == Labākie vārtu guvēji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Nr. !Tautība !Spēlētājs !Poz. !Gadi !Klubs(i) (vārti) !Kopā !Ats. |- |1 |{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Telmo Sarra]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |{{nowrap|1939–1957}} | align="left" |[[Athletic Bilbao]] (81) |'''81''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.athletic-club.eus/en/players/355/zarra.html|title=Athletic Club|author=Athletic Club|work=athletic-club.eus|access-date=23 July 2015|archive-date=31 July 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731191441/http://www.athletic-club.eus/en/players/355/zarra.html|dead-url=no}}</ref> |- |2 |{{flaga|ESP|1931}} | align="left" |[[Hoseps Samitjers]] |[[Pussargs (futbols)|P]] |1919–1934 | align="left" |[[FC Barcelona|Barcelona]] (65) [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] (5) |'''70''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=3650|title=Ficha Josep SAMITIER Vilalta|author=Super Utilisateur|work=elaguanis.com|access-date=23 July 2015|archive-date=23 July 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150723093207/http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=3650|dead-url=no}}</ref> |- |3 |{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Giljermo Gorostisa]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1928–1946 | align="left" |[[Racing de Ferrol|Racing Ferrol]] (3) [[Athletic Bilbao]] (37) [[Valencia CF|Valencia]] (24) |'''64''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.athletic-club.eus/en/players/235/gorostiza.html|title=Athletic Club|author=Athletic Club|work=athletic-club.eus|access-date=23 July 2015|archive-date=31 October 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181031091129/https://www.athletic-club.eus/en/players/235/gorostiza.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ciberche.net/histoche/jugador|title=Gorostiza for Valencia|work=ciberche.net|access-date=3 March 2020|archive-date=24 February 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200224140732/http://ciberche.net/histoche/jugador|dead-url=no}}</ref> |- |4 |{{flaga|Argentīna}} | align="left" |[[Lionels Mesi]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |2004–2021 | align="left" |[[FC Barcelona|Barcelona]] (56) |'''56''' | |- |5 |{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Edmundo Svaress]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1939–1950 | align="left" |[[Valencia CF|Valencia]] (55) |'''55''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ciberche.net/histoche/jugadores|title=Estadisticas de todos los jugadores del Valencia CF|author=Redacción Ciberche|work=ciberche.net|access-date=23 July 2015|archive-date=9 July 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150709115114/http://www.ciberche.net/histoche/jugadores|dead-url=no}}</ref> |- |6 |{{flaga|Spānija}} | align="left" |[[Kvini]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1968–1987 | align="left" |[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]] (36) [[FC Barcelona|Barcelona]] (14) |'''50''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cihefe.es/cuadernosdefutbol/2018/03/quini-goles-para-el-recuerdo/|title=Quini. Goles para el recuerdo|work=cihefe.es|access-date=1 March 2020|language=es|archive-date=24 February 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200224222204/http://www.cihefe.es/cuadernosdefutbol/2018/03/quini-goles-para-el-recuerdo/|dead-url=no}}</ref> |- | rowspan="3" |7 |{{flaga|HUN}}{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1958–1966 | align="left" |[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] (49) |'''49''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=3953%3Ftask%3Dview|title=Ficha Ferenç PUSKAS Biro|author=Super Utilisateur|work=elaguanis.com|access-date=23 July 2015|archive-date=23 July 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150723092958/http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=3953%3Ftask%3Dview|dead-url=no}}</ref> |- |{{flaga|TCH}}{{flaga|HUN}}{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Lāslo Kubala]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1951–1965 | align="left" |[[FC Barcelona|Barcelona]] (49) |'''49''' | |- |{{flaga|Spānija}} | align="left" |[[Santiljana]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1970–1988 | align="left" |[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] (49) |'''49''' |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=4132|title=Ficha Carlos Alonso González "SANTILLANA"|author=Super Utilisateur|work=elaguanis.com|access-date=23 July 2015|archive-date=23 July 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150723094247/http://www.elaguanis.com/index.php/jugadores?task=view&id=4132|dead-url=no}}</ref> |- |10 |{{flaga|ESP|1945}} | align="left" |[[Sesars Rodrigess]] |[[Uzbrucējs (futbols)|U]] |1939–1960 | align="left" |[[Granada CF|Granada]] (3) [[FC Barcelona|Barcelona]] (36) [[Elche CF|Elche]] (8) |'''47''' | |} == Individuālie rekordi == * Visvairāk gūto vārtu: 81 – [[Telmo Sarra]] * Visvairāk gūto vārtu finālos: 9 – [[Lionels Mesi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2021/04/18/607b5e2546163f9b748b456e.html|title=Messi's Copa del Rey record as he celebrates 35th Barcelona trophy|website=MARCA|access-date=2023-10-23|date=2021-04-17|language=en}}</ref> * Visvairāk (pēc skaita) finālos gūti vārti: 7 – [[Lionels Mesi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/copa-del-rey/2018-2019/barcelona-lose-to-valencia-in-copa-del-rey-final-despite-lionel-messi-goal_sto7289601/story.shtml|title="Barcelona lose to Valencia in Copa del Rey final despite Lionel Messi goal"}}</ref> * Visvairāk finālos izdarītās rezultatīvās piespēles: 6 – [[Lionels Mesi]] * Visvairāk finālos iegūtās spēles labākā spēlētāja balvas: 3 – [[Lionels Mesi]] * Visvairāk finālos piedalījies: 10 – [[Lionels Mesi]] un [[Serhio Busketss]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/spancuphist.html|title=Spain - List of Cup Finals|website=www.rsssf.org|access-date=2023-10-23}}</ref> * Visvairāk iegūto kausu: 7 – [[Hosē Marija Belauste]], [[Piru Gainsa]], [[Žerārs Pikē]], [[Serhio Busketss]] un [[Lionels Mesi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/news/2108438/messi-sergio-and-pique-record-holders-in-the-copa-del-rey|title=Messi, Sergio and Piqué, record holders in the Copa del Rey|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-23|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://rfef.es/es/competiciones/copa-de-sm-el-rey Oficiālā vietne] {{es ikona}} [[Kategorija:Futbols Spānijā]] tpdowrhs1qwrwrg7apz4cms72x34jkd 10 71809 4456028 2819975 2026-04-18T14:53:06Z Kikos 3705 4456028 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name=Svētes pietekas |title=[[Svēte (upe)|Svētes]] pietekas |group1=Kreisā krasta pietekas |list1= * '''[[Auce (upe)|Auce]]''' * '''[[Bērze (upe)|Bērze]]''' * [[Kaņņu strauts]] * [[Smirda]] * [[Šaķīna (upe)|Šaķīna]] * '''[[Tērvete (upe)|Tērvete]]''' * [[Vilpleķu strauts]] * [[Žare]] |group2=Labā krasta pietekas |list2= * [[Buķišķe]] * [[Galiņu grāvis]] * [[Jodupe (upe)|Jodupe]] * [[Katmilže]] * [[Liekna]] * '''[[Vilce (upe)|Vilce]]''' * [[Žurele]] }}<includeonly> [[Kategorija:Svētes pietekas]] [[Kategorija:Lielupes baseina upes]] </includeonly><noinclude> [[Kategorija:Latvijas upju navigācijas veidnes]]</noinclude> 6v4kxv1ahzuhhyyok0zxmkmpyrvzowi 0 75636 4456275 4424347 2026-04-19T06:34:15Z Vylks 50297 4456275 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #034694 | nos = ''Real Sociedad'' | logo = [[Attēls:Real sociedad de futbol.png|150px]] | pilns = ''Real Sociedad de Fútbol, S.A.D.'' | iesauka = ''Txuriurdin'' (Balti-zilie) <br />''Erreala'' (Karaliskie) | pilsēta = {{vieta|Spānija|Sansevastjana}} | dib = 1909 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 7 | stad = ''[[Anoeta]]'' | ietilp = 32 200 | prez = {{flaga|Spānija}} Hokins Aperribajs | tren = {{flaga|ASV}} [[Pellegrīno Mataraco]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] | sez = [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024.—2025.]] | poz = 11. vieta | pattern_la1 = _rsociedad2526h | pattern_b1 = _rsociedad2526h | pattern_ra1 = _rsociedad2526h | pattern_sh1 = _rsociedad2526h | pattern_so1 = _rsociedad2526hl | leftarm1 = ffffff | body1 = ffffff | rightarm1 = ffffff | shorts1 = ffffff | socks1 = FFFFFF |pattern_la2 = _rsociedad2526a |pattern_b2 = _rsociedad2526a |pattern_ra2 = _rsociedad2526a |pattern_sh2 = _rsociedad2526a |pattern_so2 = _rsociedad2526al |leftarm2 = 4d4e68 |body2 = 4d4e68 |rightarm2 = 4d4e68 |shorts2 = bfbec3 |socks2 = 4d4e68 | pattern_la3 = _realsociedad2425c | pattern_b3 = _realsociedad2425c | pattern_ra3 = _realsociedad2425c | pattern_sh3 = _rsociedad2425h | pattern_so3 = _rsociedad2425hl | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = ffffff | socks3 = ffffff | līga1 = ''[[La Liga]]'' | uzvaras1 = 2 | līga2 = [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa]] | uzvaras2 = 4 | līga3 = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrās divīzijas]] | uzvaras3 = 3 | līga4 = | uzvaras4 = }} '''''Real Sociedad de Fútbol, S.A.D.''''', biežāk zināms kā '''''Real Sociedad''''', ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sansevastjana]]s, [[Basku Zeme|Basku Zemē]]. Klubs dibināts 1909. gada 7. septembrī un mājas spēles aizvada ''[[Anoeta]]'' stadionā, kurā ir 32 200 skatītāju vietas. Basku vidē klubs zināms pēc iesaukas '''''Erreala''''' vai '''''txuri-urdin''''' (balti-zilie), no kluba krāsām: zils ar baltām vertikālām svītrām un baltiem šortiem. Kluba nosaukums nozīmē "Karaliskā futbola biedrība". Arī pašas Sansevastjanas pilsētas karogā parādās balta un zila krāsa. == Vēsture == === Agrīnā vēsture === Sansevastjanā futbols parādījās 1900. gadu sākumā, kad ar to iepazīstināja studenti un strādnieki, kuri atgriezās no [[Lielbritānija]]s. 1904. gadā tika izveidots ''San Sebastian Recreation Club'' klubs, un 1905. gadā tas piedalījās [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] izcīņā. 1905. gada maijā no kluba atdalījās ''San Sebastian Football Club''. 1909. gadā tas pieteicās Karaļa kausam, bet reģistrācijas ierobežojumu dēļ tam nācās startēt zem ''Club Ciclista de San Sebastian'' nosaukuma. Šī komanda finālā uzvarēja ''[[Club Español de Madrid]]'' ar 3-1, iegūstot kausu. Pēc neskaidrību atrisināšanas 1909. gada 7. septembrī tika izveidots ''Sociedad de Futbol'' klubs. 1910. gadā Spānijas klubi piedalījās divos konkurējošos kausu turnīros un ''Sociedad de Futbol'' piedalījās ''Copa UECF'' ar nosaukumu ''Vasconia de San Sebastian''. Tajā pašā gadā karalis [[Alfonso XIII]], kurš izmantoja Sansevastjanu kā [[vasaras galvaspilsēta|vasaras galvaspilsētu]], kļuva par kluba patronu, līdz ar to klubs ieguva nosaukumu ''Real Sociedad de Fútbol''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realsociedad.com/document/view/spa/135105|title=Historia del Club 1909-1919|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=realsociedad.com}}</ref> ''Real Sociedad'' bija viena no komandām, kura 1928. gadā piedalījās ''[[La Liga]]'' dibināšanā. Pirmajā tās turnīrā komanda ierindojās ceturtajā vietā un tās spēlētājs Francisko "Pako" Bjensobass kļuva par rezultatīvāko turnīra spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realsociedad.com/document/view/spa/135106|title=Historia del Club 1919-1929 |accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=realsociedad.com}}</ref> Līdz ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] izveidi 1931. gadā komanda mainīja nosaukumu uz ''Donostia Club de Futbol'', bet 1939. gadā pēc [[Spānijas Pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] atgriezās pie vecā nosaukuma. Komanda pārsvarā ir atradusies uz robežas starp ''Primera'' un ''Segunda'' divīzijām, 1940. gados komanda izkrita un atkal atgriezās augstākajā līgā septiņas reizes. Šajā laikā komandas vārtsargs bija vēlākais tēlnieks [[Eduardo Čillida]], līdz beidza karjeru savainojuma dēļ. === Panākumi 1980. gados === Par veiksmīgāko periodu kluba vēsturē uzskata 1980. gadu sākumu, kad klubs divas sezonas pēc kārtas uzvarēja Spānijas čempionātā. Pirmais čempionu tituls tika izcīnīts 1980.–1981. gada sezonā, kad, iegūstot vienādu punktu skaitu ar [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], komanda ierindojās 1. vietā, jo sasniedza labākus rezultātus savstarpējās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spanhist7989.html#8081|title=Spain 1980/81 |accessdate={{dat|2015|10|26}} |publisher=RSSSF}}</ref> Nākamājā sezonā ''Real Sociedad'' veiksmīgi aizstāvēja čempionu titulu. 1982.–1983. gada sezonā tika sasniegts labākais rezultāts Eirokausos - komanda iekļuva [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] (tagad UEFA Čempionu līga) pusfinālā, kur divu spēļu summā piekāpās ''[[Hamburger SV]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1982/index.html|title=UEFA Champions League 1982/83 - History|accessdate={{dat|2015|10|26}} |publisher=UEFA.com}}</ref> 1987. gadā komanda otro reizi izcīnīja Spānijas Karaļa kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spancup1987.html|title=Spain - Cup 1987 |accessdate={{dat|2015|10|26}} |publisher=RSSSF}}</ref> Daudzus gadus ''Real Sociedad'' sekoja savu basku sāncenšu ''[[Athletic Bilbao]]'' praksei sastāvā iekļaut tikai basku spēlētājus. Šī politika tika atmesta, kad 1989. gadā viņi iegādājās [[Īrijas futbola izlase|Īrijas izlases]] spēlētāju [[Džons Aldridžs|Džonu Aldridžu]] no ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. === 21. gadsimts === Nākamais liekākais panākums tika izcīnīts 2002.–2003. gada sezonā, kad ''Real Sociedad'' kļuva par Spānijas vicečempioniem, piekāpjoties tikai Madrides "Real". Tas ļāva kvalificēties UEFA Čempionu līgai, kur nākamajā sezonā iekļuva astotdaļfinālā. 2006.–2007. gada sezonā komanda ierindojās tikai 19. vietā un bija spiesta atstāt Pirmo divīziju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realsociedad.com/document/view/spa/135113|title=Historia del Club 1999-2008|accessdate={{dat|2015|10|26}}|publisher=realsociedad.com}}</ref> Taču jau 2010. gada izdevās uzvarēt [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrās divīzijas]] turnīrā un atgriezties augstākajā līgā. Vēlreiz Čempionu līgai izdevās kvalificēties 2013. gadā, kad grupu turnīrā ''Real Sociedad'' ierindojās 4. vietā un izslēgšanas spēlēm nekvalificējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/standings/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History - Standings|accessdate={{dat|2015|10|26}} |publisher=UEFA.com}}</ref> == Sastāvs == ''Atjaunots {{Dat|2025|9|10||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=ESP|name=[[Alekss Remiro]]}} {{Fs player|no= 2|pos=DF|nat=VEN|name=[[Hons Aramburu]]}} {{Fs player|no= 3|pos=DF|nat=ESP|name=[[Aiens Munjoss]]}} {{Fs player|no= 4|pos=MF|nat=ESP|name=[[Hons Gorročategi]]}} {{Fs player|no= 5|pos=DF|nat=ESP|name=[[Igors Subeldija]]}} {{Fs player|no= 6|pos=DF|nat=ESP|name=[[Arics Elustondo]]}} {{Fs player|no= 7|pos=FW|nat=ESP|name=[[Anders Barrenečea]]}} {{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=ESP|name=[[Benjats Turrjentess]]}} {{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=ISL|name=[[Ori Oskarsons]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=ESP|name=[[Mikels Ojarsavals]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=POR|name=[[Gonsalu Gedešs]]}} {{Fs player|no=12|pos=MF|nat=VEN|name=[[Janhels Errera]]}} {{Fs player|no=13|pos=GK|nat=ESP|name=[[Unajs Marrero]]}} {{Fs player|no=14|pos=MF|nat=JAP|name=[[Takefusa Kubo]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=15|pos=FW|nat=NGA|name=[[Umars Sadiks]]}} {{Fs player|no=16|pos=DF|nat=CRO|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|other=īrē no [[Lionas "Olympique"|Lyon]]}} {{Fs player|no=17|pos=MF|nat=ESP|name=[[Serhio Gomess]]}} {{Fs player|no=18|pos=MF|nat=ESP|name=[[Karloss Solers]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=ESP|name=[[Hons Karrikaburu]]}} {{Fs player|no=20|pos=DF|nat=ESP|name=[[Alvaro Odriosola]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=RUS|name=[[Arsēnijs Zaharjans]]}} {{Fs player|no=22|pos=FW|nat=ESP|name=[[Mikels Goti]]}} {{Fs player|no=23|pos=MF|nat=ESP|name=[[Braiss Mendess]]}} {{Fs player|no=24|pos=MF|nat=CRO|name=[[Luka Sučičs]]}} {{Fs player|no=28|pos=MF|nat=ESP|name=[[Pablo Marins]]}} {{Fs player|no=31|pos=DF|nat=ESP|name=[[Hons Martins]]}} {{Fs player|no=40|pos=FW|nat=ESP|name=[[Arkaitiss Marieskurrena]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]''' ** Čempioni (2): 1980–81, 1981–82 ** Vicečempioni (3): 1979–80, 1987–88, 2002–03 * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (4): 1909, 1986–87, 2019–20, 2025–26 ** Finālisti (5): 1910, 1913, 1928, 1951, 1987–88 * '''[[Spānijas Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1982 * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni (3): 1948–49, 1966–67, 2009–10 ** Vicečempioni (2): 1940–41, 1942–43 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Real Sociedad}} * [http://www.realsociedad.com Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{eu ikona}} {{La Liga}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sansevastjana|Real Sociedad]] [[Kategorija:Spānijas futbola klubi|Real Sociedad]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad"]] syhm6ympp3o7hirwwrbwvgmwt3es7de 0 78778 4456007 1773767 2026-04-18T13:10:29Z Meistars Joda 781 4456007 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Pasaule ir skaista'' | Izpildītājs = [[Liene Šomase]] un [[Jānis Moisejs]] | Vāks = Pasaule ir skaista.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = [[2007. gads|2007]]. gadā | Žanrs = [[šlāgermūzika]] | Garums = 48:33 | Ierakstu kompānija = [[Mikrofona Ieraksti]] | Izpildītājsģen = [[Liene Šomase|Lienes Šomases]] albumu | Iepriekšējais albums = | Šis albums = [[Attēls:pasaule_ir_skaista.jpg‎|67px]]<br />'''''Pasaule ir skaista'''''<br />([[2007. gads|2007]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Vardos_nepateiktais.jpg|67px]]<br />'''''[[Vārdos nepateiktais]]'''''<br />([[2008. gads|2008]]) | Izpildītājsģen2 = [[Jānis Moisejs|Jāņa Moiseja]] albumu | Iepriekšējais albums2 = | Šis albums2 = [[Attēls:pasaule_ir_skaista.jpg‎|67px]]<br />'''''Pasaule ir skaista'''''<br />([[2007. gads|2007]]) | Nākamais albums2 = }} '''"Pasaule ir skaista"''' ir [[Liene Šomase|Lienes Šomases]] un [[Jānis Moisejs|Jāņa Moiseja]] pirmais kopīgais albums, kas tika izdots [[2007. gads|2007]].gadā. Albumā iekļautas tādas kompozīcijas kā "Neskaties pulkstenī", kurai ir uzfilmēts arī videoklips. Par dziesmu "Neskaties pulkstenī" [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2007|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā 2007]] tika pasniegta balva L[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais šlāgeris vai kantrī dziesma|abākais šlāgeris vai kantrī dziesma]]. Albumā iekļautas 14 kompozīcijas. Albums ieguvis Zelta diska statusu, jo tika pārdots vairāk nekā 5000 kopiju. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | all_writing = [[Guntars Račs]] un [[Raimonds Pauls]] | headline = Pasaule ir skaista | title1 = Pasaule ir skaista | length1 = | title2 = Es šonakt dzirdēju | length2 = | title3 = Neskaties pulkstenī | length3 = | title4 = La Luna | length4 = | title5 = Es smejos | length5 = | title6 = Nevar būt | length6 = | title7 = Tā diena paiet | length7 = | title8 = Visskaistākie vārdi | length8 = | title9 = Lai dzīvo! | length9 = | title10 = Melns vai balts | length10 = | title11 = Ardievu, neveiksmes | length11 = | title12 = Upe | length12 = | title13 = Tad, kad latvieši iet Dievu lūgt | length13 = | title14 = Tavās acīs | length14 = }} [[Kategorija:2007. gada albumi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas albumi]] nk91vcu1mlfxun35txc5dy4us1izuqd 0 84590 4456242 2380302 2026-04-19T04:23:50Z ZANDMANIS 91184 4456242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|riteņbraucēju|Fišers|Fišers}} {{Riteņbraucēja infokaste | ridername = Jozefs Fišers | vārds_orig = ''Josef Fischer'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = 1896Josef Fischer.jpg | fullname = | nickname = | dateofbirth = {{dat|1865|1|20}} | dateofdeath = {{miršanas datums un vecums|1953|3|3|1865|1|20}} | country = {{GER}} | currentteam = Beidzis karjeru | discipline = Šoseja | role = Braucējs | ridertype = | amateuryears = | amateurteams = | proyears = 1892—1904 | proteams = | majorwins = [[Parīze-Rubē]] (1896)<br />[[Bordo-Parīze]] (1900) | updated = }} '''Jozefs Fišers''' ({{val-de|Josef Fischer}}; {{dat|1865|1|20|N}} - {{dat|1953|3|3|N}}) bija [[Vācija]]s [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]]. Viņš ir plašāk zināms kā sacensību [[Parīze-Rubē]] pirmais uzvarētājs 1896. gadā un [[Bordo-Parīze]] uzvarētājs 1900. gadā == Nozīmīgākie sasniegumi == {{Palmares start}} ;1896 :1., [[Parīze-Rubē]] ;1899 :2., [[Bordo-Parīze]] ;1900 :1., [[Bordo-Parīze]] :2., [[Parīze-Rubē]] ;1903 :15., [[Tour de France 1903|Tour de France]] {{Palmares end}} == Ārējās saites == * [https://radsportseiten.com/coureurfiche.php?coureurid=4973/ Radsportseiten.com] {{sportists-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Riteņbraukšana-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fiszers, Jozefs}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1953. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas riteņbraucēji]] fldypj6l0bzjp9e1vf58tr4s8dko6cf 0 89952 4456326 4056610 2026-04-19T11:03:04Z Ivario 51458 /* Dzīvesgājums */ 4456326 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|politiķi|Kauls (nozīmju atdalīšana)|Kauls}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alberts Kauls | attēls = Alberts_Kauls.jpg | amats = [[Latvijas zemkopības ministrs]] | term_sākums = {{dat|1995|12|21|N}} | term_beigas = {{dat|1996|05|06|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Andris Šķēle]] | priekštecis = [[Ārijs Ūdris]] | pēctecis = [[Roberts Dilba]] | dzim_dati = {{dat|1938|10|15|N}} | dzim_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Skrunda]], [[Latvija]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2008|9|24|1938|10|15}} | mir_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Amatas pagasts]], [[Latvija]] | partija = [[PSKP]] <small>(1960—1991)</small><br />[[Latvijas Vienības partija|LVP]] <small>(1995—?)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Viļņas Augstākā partijas skola]] | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Alberts Kauls''' ({{dat|1938|10|15|N}} — {{dat|2008|09|24|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis. [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] (1995—1996). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1938|10|15}} [[Skrunda|Skrundā]] strādnieku ģimenē.<ref name="ke">{{Grāmatas atsauce | title = Государственная власть СССР. Высшие органы власти и управления и их руководители. 1923-1991 гг. | first = Viktors | last = Ivkins | year = 1999}}</ref> 1953. gadā sāka strādāt [[Padomju saimniecība|padomju saimniecībā]]. 1960. gadā iestājās [[PSKP]]. 1964. gadā kļuva par kolhoza "Ļeņina ceļi" vadītāju. 1970. gadā pabeidza Viļņas Augstāko partijas skolu. 1974. gadā A. Kauls kļuva par kolhoza "[[Ādaži (kolhozs)|Ādaži]]" vadītāju, 1986. gadā par agrofirmas "Ādaži" vadītāju,<ref name="ke" /> kurā zēla visdažādākā ražošana — mēbeles, polietilēns, vīni, vieni no pirmajiem Latvijas kartupeļu [[čipsi]]em (mūsdienu "[[Ādažu Čipsi|Ādažu Čipsu]]" priekšteči), kažokzvēru ferma "Podnieki" u.c. {{citāts|Ādažos viss tika taisīts ar vērienu. Ja bērnudārzs – tad ar peldbaseinu, ja skola – tad ar observatoriju, ja lopu ferma – tad ar palmām un strūklakām, kas bija kompleksā "Briljanti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/gorbacovs-riga-1987.gada-ieradas-ar-perestroikas-prieka-vesti.-sanaca-beigu-sakums.a268816/|title=Gorbačovs Rīgā 1987.gadā ieradās ar perestroikas prieka vēsti. Sanāca - beigu sākums|last=Ķibilds|first=Mārtiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-18|date=2018-02-22|language=lv}}</ref>}} [[Perestroika]]s laikā 1987. gada februārī, apmeklējot Latvijas PSR, [[Ādaži|Ādažos]] viesojās [[PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs|PSRS Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs]] [[Mihails Gorbačovs]], kurš jautāja, kādu palīdzību vajag agrofirmai, un A. Kauls atbildēja, ka tai ir nepieciešama atļauja patstāvīgi nodarboties ar ārējo tirdzniecību. Pēc atļaujas saņemšanas agrofirma 1988. gada septembrī reģistrēja kompāniju "Ādaži Impex", kuru vadīja [[Grigorijs Lučanskis]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P|title=Kapitālista evolūcija — no Ādažiem līdz Vīnei|last=Domburs|first=Jānis|website=www.periodika.lv|access-date=2020-10-18|date=1993-02-27|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lajn1993n065%7Carticle:DIVL824%7Cquery:agrofirmu%20%C4%80da%C5%BEi%7CissueType:P |date=2019-05-15 }}</ref> Jau pēc gada tai bija apgrozījums ap 50 miljoniem dolāru, bet 1990. gada 26. februārī Vīnē nodibināja firmu ''Nordex'' ar G. Lučanski priekšgalā.<ref name=":0" /> [[Atmodas kustība]]s laikā A. Kauls bija [[Latvijas Tautas fronte]]s pirmās Domes sastāvā, [[Latvijas lauksaimnieku savienība]]s priekšsēdētājs (1989—1990). 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.<ref>No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127 Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā</ref> 1989. gadā ievēlēts par PSRS tautas deputātu. Šai pašā gadā A. Kauls kļuva par [[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]] M. Gorbačova padomes locekli un padomnieku lauksaimniecības lietās. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Kaulu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> Tomēr 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā A. Kauls nostājās Latvijas neatkarības pretinieku pusē un bija [[Alfrēds Rubiks|Alfrēda Rubika]] vadītās [[Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komiteja]]s līdzpriekšsēdētājs. 1991. gadā viņš televīzijā raudot pauda nožēlu un lūdza [[Latvija]]s iedzīvotājiem par to piedošanu.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kaulu piemin kā pretrunīgu | first = Agnese | last = Margēviča | publisher = Neatkarīgā | date = 2008. gada 26. septembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''No vēlākiem gadiem daudziem atmiņā ir viņa asaras televīzijā 1991. gadā, kad viņš Latvijas Televīzijā raudāja, lūdzot latviešu tautai piedošanu par iesaistīšanos Alfrēda Rubika vadītajā Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejā un sakot, ka nekad nav vēlējis Latvijai sliktu.''}}</ref> Lai arī A. Kaulam par darbošanos pret Latvijas neatkarības atjaunošanu bija aizliegts kandidēt [[Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Saeimas]] un [[Pašvaldība|pašvaldību vēlēšanās]],<ref name="sd">{{Ziņu atsauce | title = Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts | first = Ināra | last = Egle | publisher = SestDiena | date = 2008. gada 27. septembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''A.Kauls nevarēja kandidēt vēlēšanās, bet varēja kļūt par vienu no premjera biedriem un zemkopības ministru Andra Šķēles pirmajā valdībā, kuru apstiprināja 1995. gada beigās.''}}</ref> viņš kļuva par paša dibinātās [[Populisms|populistiskās]] [[Latvijas Vienības partija]]s (LVP) priekšsēdētāju. [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] partija ieguva 7,15% balsu un 8 vietas [[6. Saeima|6. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 6. Saeimas vēlēšanas | publisher = CVK | url = http://web.cvk.lv/pub/public/27482.html | access-date = {{dat|2009|07|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090605152658/http://web.cvk.lv/pub/public/27482.html | archivedate = {{dat|2009|06|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090605152658/http://web.cvk.lv/pub/public/27482.html |date={{dat|2009|06|05||bez}} }}</ref> Pirms vēlēšanām A. Kauls tika virzīts kā partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts | first = Ināra | last = Egle | publisher = SestDiena | date = 2008. gada 27. septembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''Uz bijušo kolhozu priekšnieku brālības bāzes pirms [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanām]] izveidoja Vienības partijas (VP) sarakstu, kas pieteica sevi ar skaļajām reklāmām: "Par ceturto sarakstu. Par Albertu Kaulu — Ministru prezidentu."''}}</ref> Pēc vēlēšanām izveidotajā [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]] A. Kauls bija premjerministra biedrs un [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministrs]].<ref name="sd" /> 1996. gada maijā [[Andris Šķēle]] pieprasīja Alberta Kaula demisiju. Mēnesi vēlāk abos amatos A. Kaulu aizvietoja [[Roberts Dilba]], kurš tobrīd jau bija pārgājis no Latvijas Vienības partijas uz [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]]. 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] LVP guva tikai 0,46% balsu un netika ievēlēta Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 7. Saeimas vēlēšanas | publisher = CVK | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7.sa3 | access-date = {{dat|2009|07|17||bez}} | archive-date = {{dat|2011|02|22||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110222023547/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7.sa3 }}</ref> Pēc neveiksmīgajām vēlēšanām A. Kaulam piedāvāja iespēju kļūt par putnkopības kompleksa vadītāju Krievijā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kauls apsver iespēju kļūt par putnkopi Krievijā | first = Nellija | last = Ločmele | publisher = Diena | date = 1998. gada 27. novembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''Vienības partijas līderis Alberts Kauls saņēmis piedāvājumu vadīt lielu putnkopības kompleksu Krievijā, Dienai apstiprināja politiķis.''}}</ref> Mūža nogalē Kauls dzīvoja [[Amatas pagasts|Amatas pagastā]], [[Līgatne|Līgatnes]] apkārtnē. Miris pēc ilgstošas slimības {{dat|2008|09|24}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Miris bijušā kolhoza "Ādaži" priekšsēdētājs Alberts Kauls | publisher = diena.lv | date = 2008.09.25. | url = https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/miris-bijusa-kolhoza-adazi-priekssedetajs-alberts-kauls-628721 }}</ref> == Personīgā dzīve == 1993. gada novembrī pēc neveiksmīgas [[kuņģa čūla]]s operācijas nomira vecākais dēls Alberts Kauls, bet 1994. gada februārī autokatastrofā nomira vidējais dēls Armands Kauls.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts | first = Ināra | last = Egle | publisher = SestDiena | date = 2008. gada 27. septembrī | accessdate = 2009. gada 17. jūlijā | quote = ''Uzņēmuma darbībā iesaistījās arī dēli Alberts un Armands, kuri bija inženieri. "Piepeši 1993.gada novembrī pēc katastrofāli neveiksmīgas kuņģa čūlas operācijas nomira vecākais dēls, bet februārī — iepriekšējā dienā pirms mūsu izbraukšanas uz Pleskavu līguma noslēgšanai — autokatastrofā uz Cēsu—Rīgas šosejas aizgāja bojā vidējais dēls…" ir stāstījis A.Kauls, kurš pēc tam no uzņēmuma atteicies. Notikušais viņu pamudinājis vēlāk iesaistīties politikā, jo sapratis, "cik bēdīgā stāvoklī nonākusi valsts".''}}</ref> Abi bija inženieri un iesaistījās tēva biznesā. == Apbalvojumi == * [[PSRS]] [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1986. gada 7. jūlijā viņam pasniedza varoņa Zelta zvaigzni un [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ārijs Ūdris]] | virsraksts = [[Latvijas zemkopības ministrs]] | periods = {{dat|1995|12|21|N}} — {{dat|1996|05|06|N}} | pēc = [[Roberts Dilba]] }} {{kastes beigas}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kauls, Alberts}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Skrundā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri]] [[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] h9tfk2ewkvegcz4wgvsm3qy1t14d5ml 0 96681 4456225 4444158 2026-04-18T21:55:32Z Pirags 3757 /* Apdzīvotās vietas */ 4456225 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Blontu pagasts | karte = Blontu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Blontu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Blontu pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ludzas novads | centrs = Blonti | platība = 96,6 | iedzīvotāji = 412<ref>{{pmlp2020}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr:412 / 96.6 round 1}} | izveidots = 1945 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Blontu pagasts''' ({{Val-ltg|Blontu pogosts}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvc.gov.lv/lv/media/275/download?attachment|title=Par bijušā Ciblas novada (tag. daļa no Ludzas novada) vietvārdiem - Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija {{!}} Valsts valodas centrs|website=www.vvc.gov.lv|access-date=2024-06-27|language=lv}}</ref> ir viena no [[Ludzas novads|Ludzas novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē, [[Ludza (upe)|Ludzas]] upes kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Līdumnieku pagasts|Līdumnieku]], [[Ciblas pagasts|Ciblas]], [[Zvirgzdenes pagasts|Zvirgzdenes]], [[Pušmucovas pagasts|Pušmucovas]], [[Mērdzenes pagasts|Mērdzenes]] un [[Goliševas pagasts|Goliševas]] pagastiem. Pagasta centrs ir [[Blonti|Blontos]]. == Daba == Blontu pagasta teritorija atrodas [[Mudavas zemiene]]s Zilupes līdzenumā, [[Latgales augstiene]]s Burzavas pauguraines austrumu malas atzarojumos un Rēzeknes pazeminājumā. Pie Būbiniem un Kucevkas atrodas augstākie pauguri (166,2 m, 163,8 m virs jūras līmeņa), bet pagasta zemākā vieta ir Kreiču purvā – 106,8 m virs jūras līmeņa. Trešdaļu teritorijas aizņem meži, lielākais ir Dubrovkas meža masīvs pagasta austrumu daļā. Pagasta ziemeļu daļā atrodas Kreiču purvs, tā platība ir 3830 ha. Krietni mazāki ir Zuju, Kreņevas, Spirku un Vonogu purvi.<ref name=“Ludzasnovadabibliotēka”>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/pilsetas-pagasti-novadi/blontu-pagasts/ Blontu pagasts] Ludzas novada bibliotēkas kultūrvēstures datu bāze</ref> === Reljefa formas === [[Greizie kalni]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Čodarānu upe]], [[Ludza (upe)|Ludza]], [[Rūbežneica (Čodarānu upes pieteka)|Rūbežneica]], [[Silagaiļu upīte]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Blaževiču dzirnavezers]], [[Blontu dīķi]], [[Rojevkas ezers]]. ==== Purvi ==== [[Degļovas pūrs]], [[Kreiču pūrs]], [[Trukšānu pūrs]]. ===Dabas aizsardzība=== Pagasta teritorijā atrodas daļa no [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Kreiču purvs]]. == Vēsture == 1945. gadā [[Mērdzenes pagasts|Mērdzenes pagastā]] izveidota Blontu [[ciema padome]]. Blontos bija Kirova kolhoza, bet Degļevā kolhoza “Krasnoje znamja” centrs. 1954. gadā Blontu ciemam pievienoja likvidēto [[Degļevas ciems|Degļevas ciemu]]. 1979. gadā daļu Blontu ciema teritorijas pievienoja [[Goliševas ciems|Goliševas]] un [[Zvirgzdenes ciems|Zvirgzdenes]] ciemiem. 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ciblas novads|Ciblas novadā]]. 2021. gadā Ciblas novadu iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. === Pieminekļi === * Blontu viduslaiku kapsēta * Čenčevas senkapi<ref>[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Blontu+pagasts&region=0&group=0&type=0 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2066 |1935|2650 |1959|1482 |1965|1211 |1979|752 |1989|541 |2000|589 |2011|422 |2021|361 }} === Apdzīvotās vietas === Pagasta centrs atrodas Blontu ciemā, mazākas apdzīvotas vietas ir Būbini, Cabuli, Čodorāni, Degļova, Dubrovka, Gutki, Jakuči, Ierzeļova, Kreiči, Lielā Medišova, Ļustiki, [[Mazā Medišova]], Morozovka, Ožorgi, Plaudiši, Pureņi, Silagaiļi, Skradeļi, Škinči, Vonogi. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ludzas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ciblas novads}} {{Ludzas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Ludzas novada pagasti]] [[Kategorija:Blontu pagasts| ]] [[Kategorija:Mērdzenes pagasts]] bi188dpu62zz7qqtz1dkj4ywsuxxyzb 0 98650 4456313 4311113 2026-04-19T09:32:01Z Maiō T. 50087 Logo un mlapa 4456313 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Eiropas U-20 čempionāts basketbolā'' | aktuāla_sezona = 2025. gada U-20 Eiropas čempionāts basketbolā | logo = FIBA U20 EuroBasket logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[1992. gads|1992]]. gadā | izj = | motto = | pirmā sez = | komandas = 16 (A Divīzija) | valsts = {{flag|Eiropa}} [[FIBA Europe]] | čempions_km = {{Bk|Itālija}}<br />(3. tituls) | čempions_visv = {{Bk|Francija}},<br />{{Bk|Grieķija}},<br />{{Bk|Itālija}},<br /> {{Bk|Serbija}},<br /> {{Bk|Spānija}} (3 tituli) | mlapa = https://www.fiba.basketball/en/history/281-fiba-u20-eurobasket }} '''Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm''' ir [[Basketbols|basketbola]] turnīrs Eiropas vīriešu basketbola izlasēm, kuru sastāvā basketbolisti ir jaunāki par 20 gadiem. Čempionāts notiek kopš [[1992]]. gada. Turnīrs līdz [[2004]]. gadam tika organizēts ik pēc 2 gadiem, taču kopš [[2004]]. gada tas tiek organizēts katru gadu. Turnīru organizē [[FIBA Europe]]. == Rezultāti == === A divīzija === {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Spēle par zeltu !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- |1992<br>{{detailslink|1992. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|Italy}}''' |'''65–63''' |{{bk-big|Greece}} |{{bk-big|France}} |'''63–60''' |{{bk-big|ISR}} |- style="background:#D0E6FF;" |1994<br>{{detailslink|1994. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Slovēnija}} |'''{{bk-big|BLR|1991}}''' |'''96–91''' |{{bk-big|ITA}} |{{bk-big|ESP}} |'''83–69''' |{{bk-big|GRE}} |- |1996<br>{{detailslink|1996. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Turcija}} |'''{{bk-big|LIT}}''' |'''85–81''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|YUG|1992}} |'''67–62''' |{{bk-big|TUR}} |- style="background:#D0E6FF;" |1998<br>{{detailslink|1998. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Itālija}} |'''{{bk-big|YUG|1992}}''' |'''92–73''' |{{bk-big|SLO}} |{{bk-big|TUR}} |'''64–57''' |{{bk-big|ESP}} |- |2000<br>{{detailslink|2000. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Maķedonija}} |'''{{bk-big|SLO}}''' |'''66–65''' |{{bk-big|ISR}} |{{bk-big|ESP}} |'''82–77''' |{{bk-big|CRO}} |- style="background:#D0E6FF;" |2002<br>{{detailslink|2002. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Lietuva}} |'''{{bk-big|GRE}}''' |'''77–73''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|FRA}} |'''95–78''' |{{bk-big|RUS}} |- |2004<br>{{detailslink|2004. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Čehija}} |'''{{bk-big|SLO}}''' |'''66–61''' |{{bk-big|ISR}} |{{bk-big|LIT}} |'''92–63''' |{{bk-big|GRE}} |- style="background:#D0E6FF;" |2005<br>{{detailslink|2005. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Krievija}} |'''{{bk-big|RUS}}''' |'''61–53''' |{{bk-big|LIT}} |{{bk-big|SCG}} |'''63–45''' |{{bk-big|ISR}} |- |2006<br>{{detailslink|2006. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Turcija}} |'''{{bk-big|SCG}}''' |'''64–58''' |{{bk-big|TUR}} |{{bk-big|SLO}} |'''83–75''' |{{bk-big|ITA}} |- style="background:#D0E6FF;" |2007<br>{{detailslink|2007. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Slovēnija}} |'''{{bk-big|SRB}}''' |'''87–78''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|ITA}} |'''74–63''' |{{bk-big|RUS}} |- |2008<br>{{detailslink|2008. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Latvija}} |'''{{bk-big|SRB}}''' |'''96–89''' |{{bk-big|LIT}} |{{bk-big|ESP}} |'''91–72''' |{{bk-big|TUR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2009<br>{{detailslink|2009. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|GRE}}''' |'''90–85''' |{{bk-big|FRA}} |{{bk-big|ESP}} |'''75–72''' |{{bk-big|ITA}} |- |2010<br>{{detailslink|2010. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Horvātija}} |'''{{bk-big|FRA}}''' |'''73–62''' |{{bk-big|GRE}} |{{bk-big|ESP}} |'''86–79''' |{{bk-big|CRO}} |- style="background:#D0E6FF;" |2011<br>{{detailslink|2011. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''82–70''' |{{bk-big|ITA}} |{{bk-big|FRA}} |'''66–50''' |{{bk-big|RUS}} |- |2012<br>{{detailslink|2012. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Slovēnija}} |'''{{bk-big|LTU}}''' |'''50–49''' |{{bk-big|FRA}} |{{bk-big|ESP}} |'''67–66''' |{{bk-big|SER}} |- style="background:#D0E6FF;" |2013<br>{{detailslink|2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Igaunija}} |'''{{bk-big|ITA}}''' |'''67–60''' |{{bk-big|LAT}} |{{bk-big|ESP}} |'''70–63''' |{{bk-big|RUS}} |- |2014<br>{{detailslink|2014. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|TUR}}''' |'''65–57''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|SRB}} |'''79–66''' |{{bk-big|CRO}} |- style="background:#D0E6FF;" |2015<br>{{detailslink|2015. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Itālija}} |'''{{bk-big|SRB}}''' |'''70–64''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|TUR}} |'''84–74''' |{{bk-big|FRA}} |- |2016<br>{{detailslink|2016. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''68–55''' |{{bk-big|LTU}} |{{bk-big|TUR}} |'''76–61''' |{{bk-big|GER}} |- style="background:#D0E6FF;" |2017<br>{{detailslink|2017. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Grieķija}} |'''{{bk-big|GRE}}''' |'''65–56''' |{{bk-big|ISR}} |{{bk-big|FRA}} |'''72–58''' |{{bk-big|ESP}} |- |2018<br>{{detailslink|2018. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Vācija}} |'''{{bk-big|ISR}}''' |'''80–66''' |{{bk-big|CRO}} |{{bk-big|GER}} |'''81–70''' |{{bk-big|FRA}} |- style="background:#D0E6FF;" |2019<br>{{detailslink|2019. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Izraēla}} |'''{{bk-big|ISR}}''' |'''92–84''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|GER}} |'''73–65''' |{{bk-big|FRA}} |- |2020 |{{flag|Lietuva}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Lietuvā. |- style="background:#D0E6FF;" |2021 |{{flag|Melnkalne}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Eiropā. |- |2022<br>{{detailslink|2022. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Melnkalne}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''69–61''' |{{bk-big|LTU}} |{{bk-big|MNE}} |'''86–77''' |{{bk-big|ISR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2023<br>{{detailslink|2023. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|FRA}}''' |'''89–79''' |{{bk-big|ISR}} |{{bk-big|GRE}} |'''68–64''' |{{bk-big|BEL}} |- |2024<br>{{detailslink|2024. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Polija}} |'''{{bk-big|FRA}}''' |'''89–78''' |{{bk-big|SLO}} |{{bk-big|GRE}} |'''70–68''' |{{bk-big|BEL}} |- style="background:#D0E6FF;" |2025<br>{{detailslink|2025. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|ITA}}''' |'''83—66''' |{{bk-big|LTU}} |{{bk-big|FRA}} |'''73—62''' |{{bk-big|SRB}} |} ==== Medaļas ==== {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bk | event = | source = | gold_ESP = 3 | silver_ESP = 6 | bronze_ESP = 7 | gold_GRE = 3 | silver_GRE = 2 | bronze_GRE = 2 | gold_SRB = 3 | silver_SRB = 0 | bronze_SRB = 1 | gold_LTU = 2 | silver_LTU = 5 | bronze_LTU = 1 | gold_ITA = 3 | silver_ITA = 2 | bronze_ITA = 1 | gold_SLO = 2 | silver_SLO = 2 | bronze_SLO = 1 | gold_ISR = 2 | silver_ISR = 4 | bronze_ISR = 0 | gold_FRA = 3 | silver_FRA = 2 | bronze_FRA = 5 | gold_SCG = 2 | silver_SCG = 0 | bronze_SCG = 2 |name_SCG=''{{bk|SCG}}'' | gold_TUR = 1 | silver_TUR = 1 | bronze_TUR = 3 | gold_BLR = 1 | silver_BLR = 0 | bronze_BLR = 0 | gold_RUS = 1 | silver_RUS = 0 | bronze_RUS = 0 | gold_CRO = 0 | silver_CRO = 1 | bronze_CRO = 0 | gold_LAT = 0 | silver_LAT = 1 | bronze_LAT = 0 | gold_GER = 0 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 2 | gold_MNE = 0 | silver_MNE = 0 | bronze_MNE = 1 }} == B divīzija == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Paaugstināti uz A divīziju !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- style="background:#D0E6FF;" |2005 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{bk-big|BUL}}''' |'''86–80''' |{{bk-big|HUN}} |{{bk-big|POL}} |'''96–76''' |{{bk-big|GEO}} |- |2006 |{{flag|Portugāle}} |'''{{bk-big|GEO}}''' |'''96–88''' |{{bk-big|MKD}} |{{bk-big|FIN}} |'''91–75''' |{{bk-big|POL}} |- style="background:#D0E6FF;" |2007 |{{flag|Polija}} |'''{{bk-big|MNE}}''' |'''89–68''' |{{bk-big|UKR}} |{{bk-big|FIN}} |'''76–73''' |{{bk-big|GER}} |- |2008 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bk-big|GER}}''' |'''110–102''' |{{bk-big|BEL}} |{{bk-big|SWE}} |'''80–71''' |{{bk-big|EST}} |- style="background:#D0E6FF;" |2009 |{{flag|Maķedonija}} |'''{{bk-big|NED}}''' |'''88–77''' |{{bk-big|CZE}} |{{bk-big|POL}} |'''96–66''' |{{bk-big|SWE}} |- |2010 |{{flag|Austrija}} |'''{{bk-big|AUT}}''' |'''71–66''' |{{bk-big|SWE}} |{{bk-big|POL}} |'''86–76''' |{{bk-big|BUL}} |- style="background:#D0E6FF;" |2011 |{{flag|Bosnija un Hercegovina}} |'''{{bk-big|GEO}}''' |'''79–70''' |{{bk-big|EST}} |{{bk-big|CZE}} |'''86–85''' |{{bk-big|BEL}} |- |2012 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{bk-big|Horvātija}}''' |'''88–80''' |{{bk-big|Čehija}} |{{bk-big|Izraēla}} |'''101–67''' |{{bk-big|Bulgārija}} |- style="background:#D0E6FF;" |2013 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bk-big|POL}}''' |'''83–71''' |'''{{bk-big|GBR}}''' |'''{{bk-big|HUN}}''' |'''70–69''' |{{bk-big|BEL}} |- |2014 |{{flag|Bosnija un Hercegovina}} |'''{{Bk-big|BIH}}''' |'''76–70''' |'''{{bk-big|BEL}}''' |'''{{bk-big|UKR}}''' |'''77–62''' |{{bk-big|BLR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2015 |{{flag|Ungārija}} |'''{{bk-big|FIN}}''' |'''80–76''' |'''{{bk-big|SWE}}''' |'''{{bk-big|HUN}}''' |'''68–66''' |{{bk-big|MNE}} |- |2016 |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|MNE}}''' |'''78–76''' |'''{{bk-big|ISL}}''' |'''{{bk-big|GRE}}''' |'''73–67''' |{{bk-big|CRO}} |- style="background:#D0E6FF;" |2017 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bk-big|ROU}}''' |'''80–67''' |'''{{bk-big|CRO}}''' |'''{{bk-big|GBR}}''' |'''81–65''' |{{bk-big|RUS}} |- |2018 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{bk-big|POL}}''' |'''71–60''' |'''{{bk-big|SLO}}''' |'''{{bk-big|LAT}}''' |'''76–62''' |{{bk-big|RUS}} |- style="background:#D0E6FF;" |2019 |{{flag|Portugāle}} |'''{{bk-big|POR}}''' |'''73–57''' |'''{{bk-big|CZE}}''' |'''{{bk-big|BEL}}''' |'''88–80''' |{{bk-big|RUS}} |- |2020 |{{flag|Gruzija}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Gruzijā. |- style="background:#D0E6FF;" |2021 |{{flag|Gruzija}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Eiropā. |- |2022 |{{flag|Gruzija}} |'''{{bk-big|SRB}}''' |'''81–67''' |'''{{bk-big|ISL}}''' |'''{{bk-big|EST}}''' |'''63–53''' |{{bk-big|FIN}} |- style="background:#D0E6FF;" |2023 |{{flag|Ziemeļmaķedonija}} |'''{{bk-big|CZE}}''' |'''85–72''' |'''{{bk-big|MKD}}''' |'''{{bk-big|UKR}}''' |'''83–61''' |{{bk-big|SWE}} |- |2024 |{{flag|Rumānija}} |'''{{bk-big|ROU}}''' |'''80–58''' |'''{{bk-big|UKR}}''' |'''{{bk-big|FIN}}''' |'''73–56''' |{{bk-big|NED}} |- style="background:#D0E6FF;" |2025 |{{flag|Armēnija}} |''''{{bk-big|LAT}}''' |'''74—64''' |{{bk-big|CRO}} |{{bk-big|TUR}} |'''86—54''' |{{bk-big|SUI}} |} === Medaļas === {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bk | event = | source = | gold_POL = 2 | silver_POL = 0 | bronze_POL = 3 | gold_GEO = 2 | silver_GEO = 0 | bronze_GEO = 0 | gold_MNE = 2 | silver_MNE = 0 | bronze_MNE = 0 | gold_CZE = 1 | silver_CZE = 3 | bronze_CZE = 1 | gold_CRO = 1 | silver_CRO = 2 | bronze_CRO = 0 | gold_FIN = 1 | silver_FIN = 0 | bronze_FIN = 3 | gold_AUT = 1 | silver_AUT = 0 | bronze_AUT = 0 | gold_BIH = 1 | silver_BIH = 0 | bronze_BIH = 0 | gold_BUL = 1 | silver_BUL = 0 | bronze_BUL = 0 | gold_GER = 1 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 0 | gold_NED = 1 | silver_NED = 0 | bronze_NED = 0 | gold_POR = 1 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 0 | gold_ROU = 2 | silver_ROU = 0 | bronze_ROU = 0 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 2 | bronze_SWE = 1 | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 2 | bronze_BEL = 1 | gold_MKD = 0 | silver_MKD = 2 | bronze_MKD = 0 | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 1 | bronze_HUN = 2 | gold_GBR = 0 | silver_GBR = 1 | bronze_GBR = 1 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 2 | bronze_UKR = 2 | gold_EST = 0 | silver_EST = 1 | bronze_EST = 1 | gold_ISL = 0 | silver_ISL = 2 | bronze_ISL = 0 | gold_SLO = 0 | silver_SLO = 1 | bronze_SLO = 0 | gold_GRE = 0 | silver_GRE = 0 | bronze_GRE = 1 | gold_ISR = 0 | silver_ISR = 0 | bronze_ISR = 1 | gold_LAT = 1 | silver_LAT = 0 | bronze_LAT = 1 | gold_SRB = 1 | silver_SRB = 0 | bronze_SRB = 0 | gold_TUR = 0 | silver_TUR = 0 | bronze_TUR = 1 }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110711000019/http://www.fibaeurope-u20men.com/en/ Mājaslapa] {{en ikona}} {{Basketbols Eiropā}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] bvp1t8eu92z8t7q8kwjyc44v2pjy1ux 0 103210 4456041 4453270 2026-04-18T15:14:45Z Anton0986 143792 4456041 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,005}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,002}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,753 || {{sort|0.0043|{{decrease}} 0,002}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,003}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,009}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,002}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,008}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,007}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,004}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,008}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,010}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,019}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,011}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,716 || {{sort|0.0035|{{decrease}} 0,007}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,715 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,714 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,713 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,712 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,712 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,709 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,709 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,708 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,707 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,707 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,705 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,702 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,699 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,696 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,692 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,691 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,691 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,680 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,676 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,676 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,673 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,672 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,672 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,638 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,635 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,633 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,626 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,621 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | 112 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|South Africa}} || 0,615 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Nicaragua}} || 0,610 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | 114 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}} || 0,609 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | 114 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,609 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,603 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | 116 || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Palestine}} || 0,603 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | 118 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}} || 0,598 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | 119 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}} || 0,597 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | 119 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Marshall Islands}} || 0,597 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,595 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}} || 0,583 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,576 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,572 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,570 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,568 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,565 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,562 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,560 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,559 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | 130 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,559 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,557 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,553 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | 133 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,553 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}} || 0,549 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,544 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}} || 0,536 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Bhutan}} || 0,528 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | 139 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}} || 0,524 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,521 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,519 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,516 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,510 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,503 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Cambodia}} || 0,495 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,486 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,479 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,473 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,471 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,467 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,464 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | 152 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,460 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,458 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,455 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,450 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,447 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,442 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,439 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,436 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,433 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,431 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,428 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,424 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,420 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,416 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,403 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,398 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,390 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,385 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,383 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | 171 || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,381 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,378 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,374 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,372 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,368 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | 176 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,365 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | 177 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,363 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,360 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,358 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,354 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,351 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,345 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | 183 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,340 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,337 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,328 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 186 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,325 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,322 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,319 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,306 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] mphazaryo9y7u794hp8fn0pfsgw3imw 4456100 4456041 2026-04-18T16:55:18Z Anton0986 143792 4456100 wikitext text/x-wiki [[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati) {{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}} {{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}} {{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}} {{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}} {{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]] Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Visu valstu saraksts == {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center" |+ Valstis pēc TAI |- !scope="colgroup" colspan="2"| Vieta !scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts !scope="colgroup" colspan="2"| TAI |- !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija) !scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011) |- | {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}} || 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}} || 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}} || 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}} || 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}} |- | 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}} || 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}} || 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}} |- | 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}} || 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}} || 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}} |- | 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}} || 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}} || 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}} || 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}} |- | 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}} || 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}} || 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}} || 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}} |- | 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}} || 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}} || 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}} || 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}} || 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}} || 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}} |- | 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}} || 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}} |- | 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}} || 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}} || 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}} |- | 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}} || 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}} |- | 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}} || 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}} || 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}} |- | {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}} || 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}} || 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}} |- | {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}} || 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}} |- | {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}} || 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}} |- | 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}} || 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}} || 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}} || 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}} || 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}} |- | {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}} || 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}} || 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}} || 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}} |- | {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}} || 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}} || 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}} || 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}} || 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}} |- | 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}} || 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}} |- | {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}} || 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}} || 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}} |- | 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}} || 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}} || 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}} || 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}} || 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}} |- | {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}} || 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}} || 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}} || 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}} |- | {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}} || 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}} || 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}} |- | {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}} || 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}} || 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}} |- | 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}} || 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}} || 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}} |- | {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}} || 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,005}} |- | 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}} || 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,002}} |- | 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}} || 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}} || 0,753 || {{sort|0.0043|{{decrease}} 0,002}} |- | 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}} || 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,003}} |- | 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}} || 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,003}} |- | {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}} || 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,006}} |- | {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}} || 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,009}} |- | 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}} || 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,002}} |- | 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}} || 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}} || 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,008}} |- | 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}} || 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,007}} |- | {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}} || 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,004}} |- | {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}} || 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,004}} |- | 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}} || 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,005}} |- | {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}} || 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,008}} |- | {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}} || 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,008}} |- | 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}} || 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,010}} |- | 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}} || 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,019}} |- | 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}} || 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,011}} |- | 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}} || 0,716 || {{sort|0.0035|{{decrease}} 0,007}} |- | {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}} || 0,715 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}} |- | {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}} || 0,714 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}} |- | 80 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}} || 0,713 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}} || 0,712 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}} |- | 81 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}} || 0,712 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}} |- | {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}} || 0,710 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Colombia}} || 0,709 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | 84 || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}} || 0,709 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}} |- | {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}} || 0,708 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | 87 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Iran}} || 0,707 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | 87 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}} || 0,707 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}} |- | 89 || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}} || 0,705 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}} || 0,702 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}} |- | {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}} || 0,699 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Dominican Republic}} || 0,696 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}} |- | {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}} || 0,692 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}} || 0,691 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | 94 || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}} || 0,691 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 96 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}} || 0,680 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}} || 0,676 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}} |- | {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}} || 0,676 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}} || 0,673 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}} |- | {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}} || 0,672 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | 100 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}} || 0,672 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}} |- | {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}} || 0,671 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}} |- | 103 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}} || 0,668 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}} |- | {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}} || 0,665 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}} |- | {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Tonga}} || 0,659 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}} |- | {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}} || 0,652 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}} || 0,638 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}} |- | 108 || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}} || 0,635 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}} |- | 109 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}} || 0,633 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}} |- | {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}} || 0,626 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}} |- | {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}} || 0,621 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}} |- | 112 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|South Africa}} || 0,615 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}} |- | {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Nicaragua}} || 0,610 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}} |- | 114 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}} || 0,609 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}} |- | 114 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}} || 0,609 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}} |- | {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}} || 0,603 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}} |- | 116 || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}} ! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Palestine}} || 0,603 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" /> |- | 118 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}} || 0,598 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}} |- | 119 || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}} || 0,597 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | 119 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Marshall Islands}} || 0,597 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}} || 0,594 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}} |- | {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}} || 0,588 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}} |- | {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}} || 0,585 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}} |- | {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}} || 0,583 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}} |- | {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}} || 0,581 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}} |- | {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}} || 0,579 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}} || 0,576 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}} || 0,573 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}} |- | {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}} || 0,571 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}} |- | {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}} || 0,570 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}} |- | 130 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}} || 0,570 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}} || 0,567 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}} |- | {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}} || 0,564 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}} |- | 133 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}} || 0,564 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}} |- | {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}} || 0,562 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}} |- | {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}} || 0,560 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}} || 0,558 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}} |- | {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Bhutan}} || 0,553 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}} |- | 139 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}} || 0,550 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}} || 0,548 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}} |- | {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}} || 0,544 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}} |- | {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}} || 0,539 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}} |- | {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}} || 0,535 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}} |- | {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}} || 0,531 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}} |- | {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}} ! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Cambodia}} || 0,516 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}} |- | {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}} || 0,509 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}} |- | {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}} || 0,490 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}} |- | {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}} || 0,483 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}} |- | {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}} || 0,471 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}} || 0,467 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}} |- | {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}} || 0,464 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | 152 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}} || 0,460 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}} |- | {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}} || 0,458 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}} |- | {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}} || 0,455 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}} || 0,450 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}} || 0,447 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}} |- | {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}} || 0,442 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}} || 0,439 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}} || 0,436 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}} |- | {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}} || 0,433 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}} || 0,431 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}} |- | {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}} || 0,428 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}} |- | {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}} || 0,424 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}} |- | {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}} || 0,420 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}} |- | {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}} || 0,416 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}} |- | {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}} || 0,403 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}} |- | {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}} || 0,398 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}} |- | {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}} || 0,390 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}} |- | {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}} || 0,385 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}} || 0,383 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}} |- | 171 || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}} || 0,381 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}} || 0,378 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}} |- | {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}} || 0,374 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}} |- | {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}} || 0,372 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}} |- | {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}} || 0,368 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}} |- | 176 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}} || 0,365 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}} |- | 177 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}} || 0,363 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}} |- | {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}} || 0,360 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}} |- | {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}} || 0,358 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}} |- | {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}} || 0,354 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}} |- | {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}} || 0,351 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}} |- | {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}} || 0,345 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}} |- | 183 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}} || 0,340 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}} |- | {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}} || 0,337 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}} |- | {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}} || 0,328 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}} |- | 186 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}} || 0,325 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}} |- | {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}} || 0,322 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}} |- | {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}} || 0,319 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}} |- | {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}} ! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}} || 0,306 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}} |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Skatīt arī == * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]] == Ārējās saites == * [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] b7v18oovdyffn3edjzv8fij2tp268hx 0 104302 4456253 4265971 2026-04-19T06:03:47Z Baisulis 11523 /* 2022. gads */ precizējums..... 4456253 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Anastasija Sevastova | vārds_orig = | attēls = Double win! -sevastova -teamlatvia (46315350544).jpg | att_izm = | caption = Anastasija Sevastova 2019. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{LAT}} | residence = {{Vieta|Austrija|Vīne}} | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|4|13}} | placebirth = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | datedeath = | placedeath = | height = 169 [[centimetrs|cm]] | weight = 65 [[kilograms|kg]] | turnedpro = 2006—2013; 2015—2022; 2023—pašlaik | retired = | plays = ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens | coach = Ronalds Šmits | careerprizemoney = {{ASV dolārs|8 230 671}} <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 440—264 | singlestitles = 4 [[WTA]], 13 [[ITF]] | highestsinglesranking = 11. ({{dat|2018|10|15|SK}}) | AustralianOpenresult = 4R ([[2011. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2011]], [[2019. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2019]]) | FrenchOpenresult = 4R ([[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2019]]) | Wimbledonresult = 3R ([[2021. gada Vimbldonas čempionāts|2021]]) | USOpenresult = SF ([[2018. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2018]]) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 68—81 | doublestitles = 0 [[WTA]], 4 [[ITF]] | highestdoublesranking = 57. ({{dat|2018|10|8|SK}}) | AustralianOpenDoublesresult = 2R ([[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2017]], [[2018. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018]]) | FrenchOpenDoublesresult = 2R ([[2010. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2010]]) | WimbledonDoublesresult = 1R ([[2010. gada Vimbldonas čempionāts|2010]], [[2011. gada Vimbldonas čempionāts|2011]], [[2017. gada Vimbldonas čempionāts|2017]], [[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018]], [[2019. gada Vimbldonas čempionāts|2019]]) | USOpenDoublesresult = QF ([[2018. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2018]]) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|2|2||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Anastasija Sevastova''' (dzimusi {{dat|1990|4|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s [[tenisiste]]. Profesionālo karjeru uzsāka 2006. gadā. A. Sevastovas labākais sasniegums [[WTA]] vienspēļu rangā ir 11. vieta, kas sasniegta {{dat|2018|10|15||bez}}. Karjeras laikā ir uzvarējusi 4 [[WTA]] un 13 [[ITF]] vienspēļu turnīros. Lielākais karjeras sasniegums ir pusfināls [[2018. gada ASV atklātais tenisa čempionāts|2018. gada ASV atklātajā tenisa čempionātā]], tajā [[2016. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2016.]] un [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gadā]] spēlējusi ceturtdaļfinālā. A. Sevastovas treneris un dzīvesbiedrs ir Ronalds Šmits no Austrijas (kopš 2015. gada).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/295620-sevastovas-treneris-un-dzivesbiedrs-ronalds-atklaj-patiesibu-par-stiligo-cepuri-ar-uzrakstu-es-milu-liepaja|title=Sevastovas treneris un dzīvesbiedrs Ronalds atklāj patiesību par stilīgo cepuri ar uzrakstu "Es mīlu Liepāja"|website=Jauns.lv|access-date=2021-07-08|language=lv}}</ref> Iepriekšējais treneris bija cits austrietis — Martins Rutners. [[Latvijas Gada balva sportā 2018|2018.]] un [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019. gadā]] atzīta par [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportisti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50693083|title=Melbārdis un Sevastova – 2018. gada Latvijas labākie sportisti|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2018-12-22|date=2018-12-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6854581/2019-gada-latvijas-labakie-sportisti-m-dukurs-un-sevastova|title=2019. gada Latvijas labākie sportisti - M.Dukurs un Sevastova|website=TVNET Sports|access-date=2019-12-28|date=2019-12-19|language=lv}}</ref> 2022. gadā pārtraukusi profesionālā tenisa karjeru. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1990. gadā Liepājā. Mācījās [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|Liepājas A. Puškina 2. vidusskolā]]. Trenējās pie tenisa trenera Edgara Ernestsona, vēlāk Nikija Piliča akadēmijā Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/individualie-sporta-veidi/pirms-vairak-neka-13-gadiem-3/ |title=žurnāls "Sports" 2006. gada 1. septembrī |access-date=2020. gada 20. Jūlijs |archive-date=2020. gada 20. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20200720055924/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/individualie-sporta-veidi/pirms-vairak-neka-13-gadiem-3/ }}</ref> == Karjera == {{dat|2010|5|6||bez}} A. Sevastova Eštorilas ''WTA International'' sērijas turnīrā otro reizi karjerā sasniedza [[WTA]] turnīra pusfinālu, bet pēc tam arī pirmo reizi finālu, kurā izcīnīja savu pirmo karjeras uzvaru šāda līmeņa turnīros. Tādējādi viņa kļuva par pirmo Latvijas spēlētāju pēc [[Larisa Neilande|Larisas Neilandes]] , kas uzvarējusi šāda līmeņa turnīrā. === 2011. gada Austrālijas atklātais čempionāts === [[2011. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2011. gada Austrālijas atklātajā čempionātā]] viņa uzvarēja [[Poļona Hercoga|Poļonu Hercogu]] (Slovēnija),<ref>[http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/17012011-sevastova_sasniedz_2_kartu_melburna Sevastova sasniedz 2. kārtu Melburnā, tālāk pret Vikmaijeri]</ref> [[Janīna Vikmeijere|Janīnu Vikmeijeri]] (Beļģija)<ref>[http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/19012011-sevastova_sakauj_vikmaijeri_talak_pret_kr Sevastova sakauj Vikmaijeri, tālāk pret krievieti Manasjevu]</ref> un [[Vesna Manasijeva|Vesnu Manasijevu]] (Krievija),<ref>[http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/21012011-sevastova_parliecinosi_sasniedz_australia Sevastova Melburnā nodrošina astotdaļfinālu pret ranga līderi]</ref> bet ceturtajā kārtā piekāpās WTA ranga līderei [[Karolīna Vozņacka|Karolīnai Vozņackai]] (Dānija) ar 3—6, 4—6.<ref>[http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/23012011-ranga_lidere_voznacki_aptur_sevastovas_ve Ranga līdere Vozņacki aptur Sevastovas veiksmju sēriju Melburnā]</ref><ref>[http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/22012011-sevastovai_jauns_izaicinajums_cina_pret_r Sevastovai jauns izaicinājums — cīņa pret ranga līderi Vozņacki]</ref> Tādējādi A. Sevastova kļuva par visu laiku veiksmīgāko Latvijas tenisisti ''[[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Australian Open]]''.<ref>[http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/20012011-sevastova_lukos_atkartot_latvijas_rekordu Sevastova lūkos atkārtot Latvijas rekordu Melburnā]</ref> Pēc turnīra publicētajā rangā viņa ieņēma 36. vietu WTA rangā, kas bija viņas līdz tam augstākā pozīcija.<ref>[http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/31012011-sevastovai_karjeras_rekords_wta_ranga_36_ Sevastovai karjeras rekords WTA rangā — 36. vieta]</ref> === Karjeras pārtraukums === 2013. gada maijā pēc vairākām traumām paziņoja par karjeras beigšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other_sports/sevastova-negaiditi-pazino-par-karjeras-beigsanu.d?id=43306373|title=Sevastova negaidīti paziņo par karjeras beigšanu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|5|12||bez}}|date={{dat|2013|5|12||bez}}}}</ref> 2015. gada janvārī paziņoja par plāniem atgriezties profesionālajā tenisā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other_sports/sevastova-plano-atgriezties-profesionalaja-tenisa.d?id=45430234|title=Sevastova plāno atgriezties profesionālajā tenisā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2015|1|9||bez}}}}</ref> un jau janvārī spēlēja pirmajā turnīrā pēc pārtraukuma. === 2016. gada ASV atklātais čempionāts === Pēc atgriešanās profesionālajā tenisā A. Sevastovai veiksmīgākais ir [[2016. gada ASV atklātais čempionāts]], kurā viņai izdevās sasniegt ceturtdaļfinālu, pārspējot arī pasaules trešo raketi [[Garbinje Muguruza|Garbinji Muguruzu]]. Ceturtdaļfinālā A. Sevastova guva traumu un piekāpās bijušajai pasaules ranga līderei [[Karolīna Vozņacka|Karolīnai Vozņackai]]. Tas kļuva par tenisistes augstāko rezultātu ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros, un pēc šī turnīra viņa pacēlās uz līdz šim augstāko pozīciju WTA rangā — 32., atgūstot arī Latvijas pirmās raketes pozīciju (iepriekš to ieņēma [[Aļona Ostapenko]]). === 2017. gads === {{dat|2017|3|6||bez}} sasniedza līdz tam augstāko vietu WTA rangā — 23. Nedēļu pirms tam viņa [[Dubaija]]s WTA "Premier" turnīra pusfinālā zaudēja K. Vozņackai. Maijā A. Sevastova uzlaboja savu līdz tam augstāko vietu reitingā, sasniedzot 22. pozīciju WTA rangā. Šajā pašā mēnesī A. Sevastovai izdevās karjeras otrā uzvara pār WTA ranga pirmā trijnieka tenisisti, kad viņa turnīrā [[Madride|Madridē]] ar 6—3, 6—3 uzveica [[Karolīna Pliškova|Karolīnu Pliškovu]] no [[Čehija]]s. Pēc šī panākuma sportiste sasniedza jaunu rekordatzīmi WTA rangā — 18. vietu. Jūnijā A. Sevastova otro reizi karjerā un otro gadu pēc kārtas sasniedza Maļorkas WTA turnīra finālu, kurā uzvarēja, izcīnot savu otro WTA līmeņa uzvaru karjerā. 2017. gadā A. Sevastovai labi veicās arī ''Grand Slam'' turnīros: viņa sasniedza trešo kārtu [[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionātā]], trešo kārtu [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionātā]] un otro kārtu [[2017. gada Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]]. Pēc Vimbldonas turnīra A. Sevastova pakāpās uz karjerā augstāko vietu [[WTA rangs|WTA rangā]] — 17.,<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/latvijas-tenisistem-rekorda-vietas-pasaules-ranga-gulbim-parsimt-vietu-leciens.a243498/ Latvijas tenisistēm rekorda vietas pasaules rangā; Gulbim pārsimt vietu lēciens] LSM</ref> kas jūlija pēdējā dienā tika vēl uzlabota līdz 16. vietai reitingā. [[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017. gada ASV atklātajā čempionātā]] A. Sevastova tāpat kā iepriekšējā gadā sasniedza ceturtdaļfinālu. Astotdaļfinālā viņa pārspēja bijušo pasaules pirmo raketi [[Marija Šarapova|Mariju Šarapovu]] (5—7, 6—4, 6—2), taču ceturtdaļfinālā trīs setu cīņā (3—6, 6—3, 6—7 (4—7)) piekāpās mājiniecei [[Slouna Stīvensa|Slounai Stīvensai]]. {{dat|2017|10|23||bez}} sasniedza 15. vietu WTA rangā, kas bija līdz tam augstākais sportistes sasniegums. === 2018. gads === 2018. gada WTA tūri Sevastova iesāka [[Brisbane International|Brisbenas ''International'']], kurā nokļuva līdz pusfinālam, pieveicot [[Samanta Stosura|Samantu Stosuru]], [[Sorana Kirstea|Soranu Kirsteu]] un [[Aleksandra Kruniča|Aleksandru Kruniču]], pusfinālā zaudējot [[Aļaksandra Sasnoviča|Aļaksandrai Sasnovičai]] (6—7^(3—7), 4—6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sevastova neatrod 'ieročus' pret labi spēlējošo Sasnoviču un netiek Brisbenas turnīra finālā|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/sevastova-neatrod-ierocus-pret-labi-spelejoso-sasnovicu-un-netiek-brisbenas-turnira-finala.d?id=49613075|website=delfi.lv/|accessdate={{dat|2018|3|24||bez}}|date={{dat|2018|1|5||bez}}}}</ref> [[Sydney International|Sidnejas ''International'']] A. Sevastova piedzīvoja zaudējumu pirmajā kārtā divos setos piekāpjoties [[Dominika Cibulkova|Dominikai Cibulkovai]] (3—6, 1—6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Arī Sevastovai Sidnejas turnīrs noslēdzas jau pēc pirmās spēles|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/ari-sevastovai-sidnejas-turnirs-nosledzas-jau-pec-pirmas-speles.d?id=49619837|website=delfi.lv|accessdate={{dat|2018|3|24||bez}}|date={{dat|2018|1|8||bez}}}}</ref> [[2018. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018. gada Austrālijas atklātajā čempionātā tenisā]] A. Sevastova izstājās otrajā kārtā, zaudējot [[WTA ranga pirmo numuru saraksts|bijušajai pasauls ranga līderei]] [[Marija Šarapova|Marijai Šarapovai]] (1—6, 6—7^(4—7)).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sevastova neatrod argumentus pret Šarapovas agresīvo spēli un izstājas no 'Australian Open'|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/sevastova-neatrod-argumentus-pret-sarapovas-agresivo-speli-un-izstajas-no-australian-open.d?id=49652133|website=delfi.lv|accessdate={{dat|2018|3|24||bez}}|date={{dat|2018|1|18||bez}}}}</ref> Februāra sākumā notiekošajā [[Qatar Open|Kataras ''Open'']] Sevastova nokļuva līdz astotdaļfinālam, pieveicot [[Donna Vekiča|Donnu Vekiču]] un [[Naomi Osaka|Naomi Osaku]], astotdaļfinālā piekāpās [[Simona Halepa|Simonai Halepai]] ar rezultātu 4—6, 3—6.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sevastova Dohas WTA 'Premier' astotdaļfinālā piekāpjas Halepai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/sevastova-dohas-wta-premier-astotdalfinala-piekapjas-halepai.d?id=49750931|website=delfi.lv|accessdate={{dat|2018|3|24||bez}}|date={{dat|2018|2|15||bez}}}}</ref> Līdz ar zaudējumu [[Dubai Tennis Championships|Dubaijas ''WTA Premier'']] turnīra pirmajā kārtā pret [[Jekaterina Makarova|Jekaterinu Makarovu]] (6—3, 6—7^(9—11), 3—6), Sevastova izkrita no [[WTA rangs|WTA ranga]] pirmā divdesmitnieka.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sevastova neizmanto divas mačbumbas un zaudē Makarovai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/sevastova-neizmanto-divas-macbumbas-un-zaude-makarovai.d?id=49762423|website=delfi.lv|accessdate={{dat|2018|3|24||bez}}|date={{dat|2018|2|19||bez}}}}</ref> Prestižajā [[Indianvelsas Masters|Indianvelsas ''Open'']] turnīrā A. Sevastova nokļuva līdz astotdaļfinālam, kurā piekāpās [[Venusa Viljamsa|Venusai Viljamsai]] (6—7^(6—8), 4—6), par ko ieguva 120 ranga punktus, kas palīdzēja atgriezties ranga pirmajā divdesmitniekā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sevastova Indianvelsas 'Premier' astotdaļfinālā piekāpjas Venusai Viljamsai|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/sevastova-indianvelsas-premier-astotdalfinala-piekapjas-venusai-viljamsai.d?id=49837309|website=delfi.lv|accessdate={{dat|2018|3|24||bez}}|date={{dat|2018|3|14||bez}}}}</ref> [[Maiami Masters|Maiami ''Open'']] A. Sevastova sasniedza trešo kārtu, otrajā kārtā uzvarot [[Alize Kornē|Alizi Kornē]], bet trešajā — piekāpjoties trīs reizes turnīra trofeju ieguvušajai [[Viktorija Azarenka|Viktorijai Azarenkai]] (6—3, 4—6, 1—6).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sevastovai pēc pārsvara iegūšanas neizdodas apturēt titulēto Azarenku|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/24032018-sevastovai_pec_parsvara_iegusanas_neizdod|website=sportacentrs.com|date={{dat|2018|3|24||bez}}}}</ref> A. Sevastovai veiksmīgs izvērtās aprīļa sākumā notiekošais [[Čārlstona (Rietumvirdžīnija)|Čarlstonas]] ''Premier'' turnīrs, kas bija pirmais sezonas turnīrs uz māla seguma. Viņa pēc uzvarām pār [[Karolīna Dolehaida|Karolīnu Dolehaidu]], [[Ešlija Bārtija|Ešliju Bārtiju]] un [[Kristīna Plīškova|Kristīnu Plīškovu]] apstājās pusfinālā, kurā zaudēts [[Jūlija Gergesa|Jūlijai Gērgesai]] (7—6^(7—5), 6—3).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wtatennis.com/players/player/313987/title/anastasija-sevastova#matches|title=Anastasija Sevastova|last=|first=|website=WTA|access-date=2018. gada 26. jūnijā|date=}}</ref> Aprīļa beigās A. Sevastova kopā ar [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] bija galvenais Latvijas izlases spēks [[Federācijas kauss|Federācijas kausa]] pārspēlēs [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] pret [[Krievija]]s izlasi par iekļūšanu Pasaules grupā. A. Sevastova, uzvarot vienspēli pret [[Jeļena Makarova|Jekaterinu Makarovu]], nodrošināja izlases atgriešanos Pasaules grupā pēc 24 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/sevastovas-uzvara-par-makarovu-nodrosina-latvijas-triumfu-par-krieviju.a275867/|title=Sevastovas uzvara pār Makarovu nodrošina Latvijas triumfu pār Krieviju|last=Glazunova|first=Ludmila|website=LSM.LV|access-date=2018. gada 26. jūnijā|date=2018. gada 22. aprīlī}}</ref> Šajās sacensībās iegūtā vēdera vīrusa dēļ viņai nācās izlaist Štutgartes ''Premier'' turnīru, neaizstāvot pagājušā gada reitinga punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/30042018-sevastova_wta_ranga_zaude_vienu_poziciju|title=Sevastova WTA rangā zaudē vienu pozīciju|last=Bērziņš|first=Valdis|website=sportacentrs.com|access-date=2018. gada 26. jūnijā|date=2018. gada 30. aprīlī}}</ref> Ja [[Madride]]s ''Premier Mandatory'' turnīrā tenisiste zaudēja jau otrajā kārtā, sekmīgāk A. Sevastova spēlēja [[Roma]]s WTA ''Premier'' turnīrā, kurā ar uzvarām pār [[Kristīna Mladenoviča|Kristīnu Mladenoviču]] un [[Aleksandra Kruniča|Aleksandru Kruniču]] sasniedza astotdaļfinālu, kur zaudēja tobrīdējai pasaules otrajai raketei [[Karolīna Vozņacka|Karolīnai Vozņackai]] (2—6, 7—5, 3—6).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/teniss/sevastova-ari-ceturtaja-savstarpeja-spele-zaude-specigajai-voznacki-14197612|title=Sevastova arī ceturtajā savstarpējā spēlē zaudē spēcīgajai Vozņacki|last=LETA|first=|access-date=2018. gada 26. jūnijā|date=2018. gada 18. maijā}}</ref> Starts sezonas otrajā ''Grand Slam'' turnīrā [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] bija neveiksmīgs: zaudējumi pirmajā kārtā gan vienspēlēs (pret [[Mariana Duke-Marinjo|Marianu Duki—Marinjo]]),<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Bērziņš|first1=Valdis|title=Sevastova ceturto reizi zaudē "French Open" pirmajā kārtā|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/28052018-sevastova_ceturto_reizi_zaude_french_open|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2018|6|25||bez}}|date=2018. gada 28. maijā}}</ref> gan dubultspēlēs pārī ar [[Luksemburga]]s tenisisti [[Mendija Minella|Mendiju Minellu]] (pret [[Anastasija Rodionova|Anastastiju Rodionovu]] un [[Nadja Kričenoka|Nadju Kičenoku]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Bērziņš|first1=Valdis|title=Ostapenko "French Open" neveiksmīga arī dubultspēle, Sevastovas komanda nenotur pārsvaru|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/30052018-ostapenko_french_open_neveiksmiga_ari_dub|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2018|6|25||bez}}|date=2018. gada 30. maijā}}</ref> Pēc neveiksmes Parīzē A. Sevastova uzsāka zāliena sezonu, sev tradicionāli veiksmīgajā Maļorkas ''International'' turnīrā sasniedzot finālu, kurā gan nespēja aizstāvēt titulu, zaudējot Vācijas tenisistei [[Tatjana Marija|Tatjanai Marijai]] (4—6, 5—7). Pa ceļam uz finālu tika uzvarētas [[Svetlana Kuzņecova]], [[Antonija Lotnere]], [[Aila Tomļanoviča]] un [[Samanta Stosura]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Bērziņš|first1=Valdis|title=Sevastovai neizdodas aizstāvēt Maljorkas titulu|url=http://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/24062018-sevastovai_neizdodas_aizstavet_maljorkas_|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2018|6|25||bez}}|date=2018 gada 24. jūnijā}}</ref> [[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018. gada Vimbldonas čempionātā]] A. Sevastova izstājās pirmajā kārtā, toties lieliski startēja [[2018. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]], pirmo reizi karjerā sasniedzot ''Grand Slam'' līmeņa turnīra pusfinālu, kur zaudēja [[Serīna Viljamsa|Serīnai Viljamsai]]. 2018. gada oktobrī A. Sevastova veiksmīgi startēja ''China Open Premier Mandatory'' turnīrā, pirmoreiz sasniedzot tik augstas nozīmes turnīra finālu, kurā zaudēts K. Vozņackai (6—3, 6—3). Pēc šī panākuma viņa sasniedza 11. vietu [[WTA rangs|WTA rangā]], visaugstāko savā karjerā, tādā veidā arī apsteidzot A. Ostapenko un atgūstot Latvijas pirmās raketes godu pēc ilgāka pārtraukuma. 2018. gada sezona bija veiksmīgākā Sevastovas karjerā, kuras noslēgumā viņa piedalījās ''[[WTA Elite Trophy]]'', kur pirmajā mačā pieveica [[Šuaja Džana|Šuaju Džanu]] (6—0, 7—6^(12—10)), bet otrajā, neizmantojot trīs mačbumbas, piekāpās [[Garbinje Mugurusa|Garbinjei Mugurusai]] (7—6^(7—4), 2—6, 6—7^(1—7)).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sevastova karjeras labākās sezonas pēdējā cīņā neizmanto trīs mačbumbas |url=https://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/02112018-sevastova_karjeras_labakas_sezonas_pedeja |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|2|2||bez}}}}</ref> === 2022. gads === Sezonas pirmajā spēlē Sevastova [[Melburna|Melburnā]] ''WTA 250'' turnīra pirmajā kārtā uzvarēja [[Karolīna Garsija|Karolīnu Garsiju]] (6—4, 6—4), bet otrajā kārtā piekāpās [[Anna Lī (tenisiste)|Annai Lī]] (1—6, 4—6). [[2022. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2022. gada Austrālijas atklātajā čempionātā tenisā]] A. Sevastova trešo gadu pēc kārtas izstājās pirmajā kārtā zaudējot [[Polija]]s tenisistei [[Magda Linete|Magdai Linetei]] (4—6, 5—7).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sevastova trešo gadu pēc kārtas "Australian Open" zaudē jau pirmajā mačā |url=https://sportacentrs.com/teniss/latvijas_sportisti/04012022-sevastova_treso_reizi_cetros_macos_pievei |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|2|2||bez}}}}</ref> Pēc sezonas pirmā ''Grand Slam'' A. Sevastova paziņoja, ka uz nenoteiktu laiku pārtrauc profesionālo karjeru veselības problēmu dēļ,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sevastova uz laiku pārtrauc savu karjeru |url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/teniss/sevastova-uz-laiku-partrauc-savu-karjeru.d?id=54009980 |website=delfi.lv |accessdate={{dat|2022|2|2||bez}}}}</ref> bet vēlāk tika izplatīta informācija, ka tenisiste gaida ģimenes pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/latvijas-tenisiste-sevastova-ir-gimenes-pieauguma-gaidibas.a478122/|title=Latvijas tenisiste Sevastova ir ģimenes pieauguma gaidībās|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-17|language=lv}}</ref> === 2023. gads === Turnīru apritē atgriezās 2023. gada novembrī, saņemot īpašo ielūgumu uz Andoras "WTA 125" turnīru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/anastasija_sevastova/22112023-sevastova_sanem_ipaso_ielugumu_uz_andoras|title=Sevastova saņem īpašo ielūgumu uz Andoras "WTA 125"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-11-26|date=2023-11-22|language=lv}}</ref> kurā A. Sevastovai izdevās sasniegt ceturtdaļfinālu. == Vietas Grand Slam turnīros == {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2006|2007|2008|2009|2010|2011|2012|2013|2014|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2006|A|A|LQ|A|2R|4R|A|A|A|A|2R|3R|2R|4R|1R|1R|1R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2006|LQ|1R|LQ|1R|1R|1R|A|A|A|A|2R|3R|1R|4R|A|1R|}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2006|A|LQ|1R|1R|1R|1R|A|A|A|A|1R|2R|1R|2R|NH|3R|}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2006|LQ|1R|1R|2R|2R|1R|A|A|A|Q1|QF|QF|SF|3R|2R|1R|}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites|espn=sports/tennis/players/profile?playerId=756}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportiste]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2018|2018]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] | pirms = [[Aļona Ostapenko]] | pēc = [[Patrīcija Eiduka]] }} {{kastes beigas}} {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Sevastova, Anastasija}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tenisisti]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas Gada balvas sportā saņēmēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] dxapek05ljrcjai2p78zlwg4gkd184c 0 107035 4456142 4401945 2026-04-18T17:57:14Z LFR1000 86129 4456142 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 10. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Jaunmārupe]] |karte = [[File:10autobuss no-18-04-26.png|10autobuss no-18-04-26]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 42,541 km<br />(20,425 km / 22,116 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 67 (30 / 37) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2805&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''10. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Jaunmārupe]]i, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Visos reisos autobuss iebrauc Sējas ielā, [[Bieriņi|Bieriņos]], līdz pieturvietai "[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]", kur līdz 2008. gada 31. decembrim atradās maršruta galapunkts. No 2026. gada 18. aprīļa atsevišķos reisos tiek veikts iebrauciens [[Lucavsala|Lucavsalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/atseviski-10-marsruta-autobusu-reisi-turpmak-iebrauks-lucavsala/|title=Atsevišķi 10. maršruta autobusu reisi turpmāk iebrauks Lucavsalā}}</ref> 10. autobusu maršruta kopējais garums ir 42,541 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' kopējais garums ir 20,425 km, bet maršruta '''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 22,116 km. Pa 10. autobusu maršrutu gan darbdienās, gan brīvdienās kursē 2 autobusi. 10. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. No 2019. gada 8. jūlija līdz 2020. gada 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim iekāpšana 10. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. == Maršruts == [[Attēls:10. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg||thumb|255px|10. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:10. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg|thumb|255px|10. maršruta autobuss Tēriņu ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]'''—'''[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]'''—'''[[Jaunmārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], apgriešanās [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielas]] galapunktā, [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]] un [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]]. '''[[Jaunmārupe]]'''—'''[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]'''—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]], [[Ozolu iela (Jaunmārupe)]], [[Loka ceļš (Jaunmārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], apgriešanās [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielas]] galapunktā, [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 10. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 67 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]'''—'''[[Jaunmārupe]]''' ir 31 pieturas, bet maršrutā '''[[Jaunmārupe]]'''—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 36 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- |8 |[[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 10 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 20 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 21 | Sēļi |x |- | align="center" | 22 | Zaigas |x |- | align="center" | 23 | Mežciems |x |- | align="center" | 24 | Vizmas |x |- | align="center" | 25 | Puķulejas |x |- | align="center" | 26 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 27 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 28 | Ķienes |x |- | align="center" | 29 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 30 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 31 | Mūzikas un mākslas skola |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 2 | Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 3 | [[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 7 | Kalngales |x |- | align="center" | 8 | Ķienes |x |- | align="center" | 9 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 10 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 11 | Puķulejas |x |- | align="center" | 12 | Vizmas |x |- | align="center" | 13 | Mežciems |x |- | align="center" | 14 | Zaigas |x |- | align="center" | 16 | Sēļi |x |- | align="center" | 17 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 18 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 19 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 29 | [[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 30 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 32 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 33 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 35 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 36 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == 10. autobusu maršruta virzienā '''Abrenes iela''' — '''Jaunmārupe''' — '''Kalngales''' ir 36 pieturas, bet virzienā '''Jaunmārupes sākumskola''' — '''Jaunmārupe''' — '''Abrenes iela''' ir 38 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- |8 |[[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 10 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Ģimnastikas iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Bramberģes iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Mārupes novada dome]] | |- | align="center" | 20 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 21 | Sēļi |x |- | align="center" | 22 | Zaigas |x |- | align="center" | 23 | Mežciems |x |- | align="center" | 24 | Vizmas |x |- | align="center" | 25 | Puķulejas |x |- | align="center" | 26 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 27 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 28 | Ķienes |x |- | align="center" | 29 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 30 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 31 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 32 |Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 33 |[[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 34 |[[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 35 |[[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 36 |[[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 37 |Kalngales |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 3 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 4 | Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 5 | [[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 9 | Kalngales |x |- | align="center" | 10 | Ķienes |x |- | align="center" | 11 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 12 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 13 | Puķulejas |x |- | align="center" | 14 | Vizmas |x |- | align="center" | 15 | Mežciems |x |- | align="center" | 16 | Zaigas |x |- | align="center" | 17 | Sēļi |x |- | align="center" | 18 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 19 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 20 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]] |x |- | align="center" | 28 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 30 | [[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 33 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 34 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 36 |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 37 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} 10. autobusu maršruta virzienā '''Abrenes iela''' —'''Lucavsala''' — '''Jaunmārupe''' ir 34 pieturas, bet virzienā '''Jaunmārupe''' — '''Lucavsala''' — '''Abrenes iela''' ir 39 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- |8 |[[Bieķensalas iela]] |x |- |9 |[[Lucavsala|Lucavsalas]] atpūtas parks |x |- |10 |Lucavsalas mazdārziņi |x |- |11 |Lucavsalas atpūtas parks |x |- | align="center" | 12 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 13 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 23 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 24 | Sēļi |x |- | align="center" | 25 | Zaigas |x |- | align="center" | 26 | Mežciems |x |- | align="center" | 27 | Vizmas |x |- | align="center" | 28 | Puķulejas |x |- | align="center" | 29 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 30 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 31 | Ķienes |x |- | align="center" | 32 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 33 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 34 | Mūzikas un mākslas skola |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 2 | Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 3 | [[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 7 | Kalngales |x |- | align="center" | 8 | Ķienes |x |- | align="center" | 9 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 10 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 11 | Puķulejas |x |- | align="center" | 12 | Vizmas |x |- | align="center" | 13 | Mežciems |x |- | align="center" | 14 | Zaigas |x |- | align="center" | 16 | Sēļi |x |- | align="center" | 17 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 18 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 19 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 29 | [[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" |30 |[[Lucavsala|Lucavsalas]] atpūtas parks |x |- | align="center" |31 |Lucavsalas mazdārziņi |x |- | align="center" |32 |Lucavsalas atpūtas parks |x |- | align="center" | 33 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- | align="center" | 34 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 35 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 36 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * "Pasts" (pārdēvēta par "Elizabetes iela") * "''Stockmann'' centrs" (pārdēvēta par "Autoosta") * "Akmeņu iela" (pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka") * "Laikraksts "Diena"" (pārdēvēta par "Klīveina grāvis") * "Celtniecības pasaule" (pārdēvēta par "Mūkusala") * "Mūkusalas iela" (pieturvieta slēgta) * Rūpnīca "[[Straume (uzņēmums)|Straume]]" (pieturvieta pārcelta atpakaļ un pārdēvēta par "Mūkusalas rotācijas aplis") * "Ceļu pārvalde" (pārdēvēta par "Mūkusalas rotācijas aplis") * Jaunmārupes sākumskola (pārdēvēta par "Jaunmārupes pamatskola")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * 11. novembra krastmala (pārdēvēta par "Grēcinieku iela") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|N8lhLTjFJ3E|Pilnā 10. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|a3y3eeXY694|Pilnā 10. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|10]] eejuvt3et2zb90odz7l2o760ia65n14 4456144 4456142 2026-04-18T17:58:36Z LFR1000 86129 4456144 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 10. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Jaunmārupe]] |karte = [[File:10autobuss no-18-04-26.png|10autobuss no-18-04-26]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 42,541 km<br />(20,425 km / 22,116 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 67 (30 / 37) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2805&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''10. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Jaunmārupe]]i, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. Visos reisos autobuss iebrauc Sējas ielā, [[Bieriņi|Bieriņos]], līdz pieturvietai "[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]", kur līdz 2008. gada 31. decembrim atradās maršruta galapunkts. No 2026. gada 18. aprīļa atsevišķos reisos tiek veikts iebrauciens [[Lucavsala|Lucavsalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/atseviski-10-marsruta-autobusu-reisi-turpmak-iebrauks-lucavsala/|title=Atsevišķi 10. maršruta autobusu reisi turpmāk iebrauks Lucavsalā}}</ref> 10. autobusu maršruta kopējais garums ir 42,541 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' kopējais garums ir 20,425 km, bet maršruta '''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 22,116 km. Pa 10. autobusu maršrutu gan darbdienās, gan brīvdienās kursē 2 autobusi. 10. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. No 2019. gada 8. jūlija līdz 2020. gada 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim iekāpšana 10. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. == Maršruts == [[Attēls:10. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg||thumb|255px|10. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:10. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg|thumb|255px|10. maršruta autobuss Tēriņu ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]'''—'''[[Jaunmārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], apgriešanās [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielas]] galapunktā, [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]] un [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]]. '''[[Jaunmārupe]]'''—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]], [[Ozolu iela (Jaunmārupe)]], [[Loka ceļš (Jaunmārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], apgriešanās [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielas]] galapunktā, [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 10. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 67 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]'''—'''[[Jaunmārupe]]''' ir 31 pieturas, bet maršrutā '''[[Jaunmārupe]]'''—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 36 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- |8 |[[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 10 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 20 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 21 | Sēļi |x |- | align="center" | 22 | Zaigas |x |- | align="center" | 23 | Mežciems |x |- | align="center" | 24 | Vizmas |x |- | align="center" | 25 | Puķulejas |x |- | align="center" | 26 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 27 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 28 | Ķienes |x |- | align="center" | 29 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 30 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 31 | Mūzikas un mākslas skola |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 2 | Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 3 | [[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 7 | Kalngales |x |- | align="center" | 8 | Ķienes |x |- | align="center" | 9 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 10 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 11 | Puķulejas |x |- | align="center" | 12 | Vizmas |x |- | align="center" | 13 | Mežciems |x |- | align="center" | 14 | Zaigas |x |- | align="center" | 16 | Sēļi |x |- | align="center" | 17 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 18 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 19 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 29 | [[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 30 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 32 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 33 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 35 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 36 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == 10. autobusu maršruta virzienā '''Abrenes iela''' — '''Jaunmārupe''' — '''Kalngales''' ir 36 pieturas, bet virzienā '''Jaunmārupes sākumskola''' — '''Jaunmārupe''' — '''Abrenes iela''' ir 38 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- |8 |[[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 10 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Ģimnastikas iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Bramberģes iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Mārupes novada dome]] | |- | align="center" | 20 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 21 | Sēļi |x |- | align="center" | 22 | Zaigas |x |- | align="center" | 23 | Mežciems |x |- | align="center" | 24 | Vizmas |x |- | align="center" | 25 | Puķulejas |x |- | align="center" | 26 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 27 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 28 | Ķienes |x |- | align="center" | 29 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 30 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 31 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 32 |Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 33 |[[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 34 |[[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 35 |[[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 36 |[[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 37 |Kalngales |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 3 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 4 | Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 5 | [[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 9 | Kalngales |x |- | align="center" | 10 | Ķienes |x |- | align="center" | 11 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 12 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 13 | Puķulejas |x |- | align="center" | 14 | Vizmas |x |- | align="center" | 15 | Mežciems |x |- | align="center" | 16 | Zaigas |x |- | align="center" | 17 | Sēļi |x |- | align="center" | 18 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 19 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 20 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]] |x |- | align="center" | 28 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 30 | [[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 33 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 34 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 36 |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 37 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} 10. autobusu maršruta virzienā '''Abrenes iela''' —'''Lucavsala''' — '''Jaunmārupe''' ir 34 pieturas, bet virzienā '''Jaunmārupe''' — '''Lucavsala''' — '''Abrenes iela''' ir 39 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Kīleveina grāvis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 7 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- |8 |[[Bieķensalas iela]] |x |- |9 |[[Lucavsala|Lucavsalas]] atpūtas parks |x |- |10 |Lucavsalas mazdārziņi |x |- |11 |Lucavsalas atpūtas parks |x |- | align="center" | 12 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 13 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 23 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 24 | Sēļi |x |- | align="center" | 25 | Zaigas |x |- | align="center" | 26 | Mežciems |x |- | align="center" | 27 | Vizmas |x |- | align="center" | 28 | Puķulejas |x |- | align="center" | 29 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 30 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 31 | Ķienes |x |- | align="center" | 32 | [[Jaunmārupes pamatskola]] |x |- | align="center" | 33 | [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]] |x |- | align="center" | 34 | Mūzikas un mākslas skola |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mūzikas un mākslas skola |x |- | align="center" | 2 | Siltumnīcu komplekss |x |- | align="center" | 3 | [[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]] |x |- | align="center" | 7 | Kalngales |x |- | align="center" | 8 | Ķienes |x |- | align="center" | 9 | Riekstiņi |x |- | align="center" | 10 | [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] |x |- | align="center" | 11 | Puķulejas |x |- | align="center" | 12 | Vizmas |x |- | align="center" | 13 | Mežciems |x |- | align="center" | 14 | Zaigas |x |- | align="center" | 16 | Sēļi |x |- | align="center" | 17 | [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]] |x |- | align="center" | 18 | [[Mārupes novada dome]] |x |- | align="center" | 19 | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]] |x |- | align="center" | 29 | [[Bieķensalas iela]] |x |- | align="center" |30 |[[Lucavsala|Lucavsalas]] atpūtas parks |x |- | align="center" |31 |Lucavsalas mazdārziņi |x |- | align="center" |32 |Lucavsalas atpūtas parks |x |- | align="center" | 33 | [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] |x |- | align="center" | 34 | [[Mūkusala]] |x |- | align="center" | 35 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 36 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * "Pasts" (pārdēvēta par "Elizabetes iela") * "''Stockmann'' centrs" (pārdēvēta par "Autoosta") * "Akmeņu iela" (pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka") * "Laikraksts "Diena"" (pārdēvēta par "Klīveina grāvis") * "Celtniecības pasaule" (pārdēvēta par "Mūkusala") * "Mūkusalas iela" (pieturvieta slēgta) * Rūpnīca "[[Straume (uzņēmums)|Straume]]" (pieturvieta pārcelta atpakaļ un pārdēvēta par "Mūkusalas rotācijas aplis") * "Ceļu pārvalde" (pārdēvēta par "Mūkusalas rotācijas aplis") * Jaunmārupes sākumskola (pārdēvēta par "Jaunmārupes pamatskola")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * 11. novembra krastmala (pārdēvēta par "Grēcinieku iela") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|N8lhLTjFJ3E|Pilnā 10. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|a3y3eeXY694|Pilnā 10. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|10]] gr6tek7epkqlunkbbme40u3xl8nampk 0 107053 4456295 4454762 2026-04-19T08:04:04Z ~2026-24067-82 144274 4456295 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = | Logo = [[Attēls:Hesburger logo.svg|230px]] | Dibināšanas_datums = 1966. gadā | Sēdeklis = [[Turku]], [[Somija]] | Birža = | Indekss = | Vadība = Heiki Salmela (dibinātājs, uzņēmuma vadītājs) | Darbinieku_skaits = 6700 (2020) | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = sabiedriskā ēdināšana | Produkti = | Mājaslapa = {{URL|http://www.hesburger.lv/}} }} '''''Hesburger''''' ir lielākais<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hesburger.fi/hesburger-yrityksena/liiketoiminta/organisaatio-ja-tunnusluvut|title=Hesburger - Organisaatio ja tunnusluvut|website=www.hesburger.fi|access-date=2020-06-09}}</ref> [[Ātrā ēdināšana|ātras ēdināšanas]] restorānu tīkls [[Somija|Somijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Hesburger ir [[Somi|somu]] ģimenes uzņēmums, kas savu darbību uzsāka, atverot nelielu grila [[Kiosks|kiosku]] 1960. gados. Šodien, vairāk nekā 50 gadus vēlāk, Hesburger ir pārstāvēts 9 valstīs, un kopējais restorānu skaits sasniedz 500. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Turku|Somijā, Turku]]. Hesburger savu pirmo restorānu Baltijā atvēra [[Igaunija|Igaunijā]], 1996. gadā, savukārt pirmais restorāns [[Latvija|Latvijā]] tika atvērts 2004. gada 29. jūnijā [[Rīga|Rīgā]], [[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|iepirkšanās centrā “Olimpia”]]. 2024. gadā [[Latvija|Latvijā]] darbojas 53 restorāni ar plašu reģionālo pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hesburger.lv/par-hesburger/jaunumi/invest--jot-1-15-miljonus-eiro-----hesburger----atver-jaunu-restor--nu-al--ksn--|title=Hesburger - Investējot 1,15 miljonus eiro, “Hesburger” atver jaunu restorānu Alūksnē|website=www.hesburger.lv|access-date=2024-12-26}}</ref> Hesburger tīklā strādā vairāk nekā 6700 darbinieku, no kuriem [[Latvija|Latvijā]] strādā 670. == Vēsture == [[Ātrā ēdināšana|Ātrās ēdināšanas]] restorānu ķēdes vēsture aizsākās 1966. gadā, kad Heiki Salmela 20 gadu vecumā kopā ar sievu Kirst atvēra pirmo ielas kiosku ''Kievarin Grilli'' [[Somija]]s pilsētā Nāntali. Uzņēmuma nosaukums radies no tā dibinātāja Heiki Salmelas draugu radītās iesaukas "Hese".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city.fi/ilmiot/heikki+salmela/468|title=Heikki Salmela|website=City|access-date=2020-06-04|language=fi}}</ref> Vēlāk, 1980. gadā Heiki Salmela atvēra pirmo ''Hesburger'' restorānu pilsētā [[Turku]], kas arī aizsāka Somijā pirmā [[Ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] restorānu tīkla izveidi. == Starptautiskais tīkls == Hesburger tīkls šobrīd ir pārstāvēts 9 valstīs — [[Somija|Somijā]], [[Igaunija|Igaunijā,]] [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] darbojas 155 Hesburger restorāni, bet visā ķēdē — 500 restorāni. {| class="wikitable" |'''Valsts''' |'''Restorānu skaits'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hesburger.lv/par-hesburger/par-uz----mumu/restor--nu-----de---obr--d|title=Hesburger - Restorānu ķēde šobrīd|website=www.hesburger.lv|access-date=2020-06-04}}</ref> |- |Somija |259 |- |Lietuva |68 |- |Latvija |55 |- |Igaunija |54 |- |Bulgārija |33 |- |Ukraina |7 |- |Rumānija |14 |- |Vācija |2 |- |Polija |1 |} == Sortiments == Sākotnēji restorānā piedāvātais sortiments bija neliels, taču laikam ejot, tas būtiski pilnveidojies un šodien piedāvā dažāda veida burgerus, [[tortilja]]s, [[uzkodas]], veģetārās maltītes, dzērienus un saldos ēdienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hesburger.lv/produkti|title=Hesburger - Produkti|website=www.hesburger.lv|access-date=2020-06-04|archive-date=2020-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20200604072228/https://www.hesburger.lv/produkti}}</ref> Hesburger rūpnīcā Hes-Pro [[Somija|Somijā]] tiek izstrādātas un ražotas dažāda veida mērces, kas tiek iekļautas produktu receptēs. Ik gadu rūpnīcā tiek izgatavots aptuveni viens miljons kilogramu Hesburger [[Tomātu mērce|kečupa]]. Tas ir aptuveni 30% no visām Hesburger saražotajām mērcēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hesburger.lv/par-hesburger/atbild--ba/augstas-kvalit--tes-produkti/pa--u-rad--ta-recepte|title=Hesburger - Pašu radīta recepte|website=www.hesburger.lv|access-date=2020-06-04}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:16-08-30-Hesburger Riga Latvia-RR2 3696.jpg Attēls:16-08-30-Hesburger Riga Latvia-RR2 3694.jpg Hesburger Riga old town.jpg 15-12-21-Helsingin päärautatieasema-RalfR-N3S 3318.jpg Hesas by Augustas Didzgalvis.jpg Rukkifilee eine.IMG 2605.JPG </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{pārtika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ātrās ēdināšanas restorāni]] [[Kategorija:Somijas uzņēmumi]] jhscavmltybfcgbj5trntd03ww5kxf6 4456296 4456295 2026-04-19T08:05:16Z ~2026-24067-82 144274 4456296 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = | Logo = [[Attēls:Hesburger logo.svg|230px]] | Dibināšanas_datums = 1966. gadā | Sēdeklis = [[Turku]], [[Somija]] | Birža = | Indekss = | Vadība = Heiki Salmela (dibinātājs, uzņēmuma vadītājs) | Darbinieku_skaits = 6700 (2020) | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = sabiedriskā ēdināšana | Produkti = | Mājaslapa = {{URL|http://www.hesburger.lv/}} }} '''''Hesburger''''' ir lielākais<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hesburger.fi/hesburger-yrityksena/liiketoiminta/organisaatio-ja-tunnusluvut|title=Hesburger - Organisaatio ja tunnusluvut|website=www.hesburger.fi|access-date=2020-06-09}}</ref> [[Ātrā ēdināšana|ātras ēdināšanas]] restorānu tīkls [[Somija|Somijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Hesburger ir [[Somi|somu]] ģimenes uzņēmums, kas savu darbību uzsāka, atverot nelielu grila [[Kiosks|kiosku]] 1960. gados. Šodien, vairāk nekā 50 gadus vēlāk, Hesburger ir pārstāvēts 9 valstīs, un kopējais restorānu skaits sasniedz 500. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Turku|Somijā, Turku]]. Hesburger savu pirmo restorānu Baltijā atvēra [[Igaunija|Igaunijā]], 1996. gadā, savukārt pirmais restorāns [[Latvija|Latvijā]] tika atvērts 2004. gada 29. jūnijā [[Rīga|Rīgā]], [[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|iepirkšanās centrā “Olimpia”]]. 2024. gadā [[Latvija|Latvijā]] darbojas 53 restorāni ar plašu reģionālo pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hesburger.lv/par-hesburger/jaunumi/invest--jot-1-15-miljonus-eiro-----hesburger----atver-jaunu-restor--nu-al--ksn--|title=Hesburger - Investējot 1,15 miljonus eiro, “Hesburger” atver jaunu restorānu Alūksnē|website=www.hesburger.lv|access-date=2024-12-26}}</ref> Hesburger tīklā strādā vairāk nekā 6700 darbinieku, no kuriem [[Latvija|Latvijā]] strādā 670. == Vēsture == [[Ātrā ēdināšana|Ātrās ēdināšanas]] restorānu ķēdes vēsture aizsākās 1966. gadā, kad Heiki Salmela 20 gadu vecumā kopā ar sievu Kirst atvēra pirmo ielas kiosku ''Kievarin Grilli'' [[Somija]]s pilsētā Nāntali. Uzņēmuma nosaukums radies no tā dibinātāja Heiki Salmelas draugu radītās iesaukas "Hese".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city.fi/ilmiot/heikki+salmela/468|title=Heikki Salmela|website=City|access-date=2020-06-04|language=fi}}</ref> Vēlāk, 1980. gadā Heiki Salmela atvēra pirmo ''Hesburger'' restorānu pilsētā [[Turku]], kas arī aizsāka Somijā pirmā [[Ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] restorānu tīkla izveidi. == Starptautiskais tīkls == Hesburger tīkls šobrīd ir pārstāvēts 7 valstīs — [[Somija|Somijā]], [[Igaunija|Igaunijā,]] [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] darbojas 155 Hesburger restorāni, bet visā ķēdē — 500 restorāni. {| class="wikitable" |'''Valsts''' |'''Restorānu skaits'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hesburger.lv/par-hesburger/par-uz----mumu/restor--nu-----de---obr--d|title=Hesburger - Restorānu ķēde šobrīd|website=www.hesburger.lv|access-date=2020-06-04}}</ref> |- |Somija |259 |- |Lietuva |68 |- |Latvija |55 |- |Igaunija |54 |- |Bulgārija |33 |- |Ukraina |7 |- |Rumānija |14 |- |Vācija |2 |- |Polija |1 |} == Sortiments == Sākotnēji restorānā piedāvātais sortiments bija neliels, taču laikam ejot, tas būtiski pilnveidojies un šodien piedāvā dažāda veida burgerus, [[tortilja]]s, [[uzkodas]], veģetārās maltītes, dzērienus un saldos ēdienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hesburger.lv/produkti|title=Hesburger - Produkti|website=www.hesburger.lv|access-date=2020-06-04|archive-date=2020-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20200604072228/https://www.hesburger.lv/produkti}}</ref> Hesburger rūpnīcā Hes-Pro [[Somija|Somijā]] tiek izstrādātas un ražotas dažāda veida mērces, kas tiek iekļautas produktu receptēs. Ik gadu rūpnīcā tiek izgatavots aptuveni viens miljons kilogramu Hesburger [[Tomātu mērce|kečupa]]. Tas ir aptuveni 30% no visām Hesburger saražotajām mērcēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hesburger.lv/par-hesburger/atbild--ba/augstas-kvalit--tes-produkti/pa--u-rad--ta-recepte|title=Hesburger - Pašu radīta recepte|website=www.hesburger.lv|access-date=2020-06-04}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:16-08-30-Hesburger Riga Latvia-RR2 3696.jpg Attēls:16-08-30-Hesburger Riga Latvia-RR2 3694.jpg Hesburger Riga old town.jpg 15-12-21-Helsingin päärautatieasema-RalfR-N3S 3318.jpg Hesas by Augustas Didzgalvis.jpg Rukkifilee eine.IMG 2605.JPG </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{pārtika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ātrās ēdināšanas restorāni]] [[Kategorija:Somijas uzņēmumi]] 79dfbl6nqjwy4z6h246i0f97hkxpnio 0 118640 4456021 4454287 2026-04-18T14:07:58Z Vylks 50297 4456021 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Uzbekistānas futbola izlase | Badge = Uzbekistānas Futbola asociācijas logo.svg | FIFA Trigramme = UZB | Nickname = ''Baltie vilki'' | Association = [[Uzbekistānas futbola federācija]] | Confederation = [[AFC]] ([[Āzija]]) | Coach = {{flaga|ITA}} [[Fabio Kannavaro]] | Asst Manager = | Captain = [[Eldors Šomurodovs]] | Vice-Captain = | Most caps = [[Servers Džeparovs]] (128) | Top scorer = [[Maksims Šackihs]] (34) | Home Stadium = [[Pakhtakor stadions]] ([[Taškenta]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|50.|up|2|date=2021. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 45. | FIFA max date = 2006. gada novembris | FIFA min = 119. | FIFA min date = 1996. gada novembris |pattern_la1 = _uzb15h |pattern_b1 = _uzb16a |pattern_ra1 = _uzb15h |pattern_sh1 =_uzb15h |leftarm1 = FFFFFF |body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _uzb16h | pattern_b2 = _uzb16h | pattern_ra2 = _uzb16h | pattern_sh2 = _uzb15a | pattern_so2 = | leftarm2 = 0066FF | body2 = 0066FF | rightarm2 = 0066FF | shorts2 = 0000FF | socks2 = 0066FF | First game = {{flaga|Tadžikistāna|PSRS}} [[Tadžikistānas futbola izlase|Tadžikistāna]] 2 - 2 Uzbekistāna {{Flaga|Uzbekistāna}}<br />([[Dušanbe]], [[Tadžikistāna]]; 1992. gada 17. jūnijs) | Largest win = {{fb|MGL}} 0-15 Uzbekistāna {{Flaga|Uzbekistāna}} <br />([[Čiangmaja]], [[Taizeme]]; 1998. gada 5. decembris) | Largest loss = {{fb|JPN}} 8—1 Uzbekistāna {{Flaga|Uzbekistāna}} <br />([[Sidona]], [[Libāna]]; 2000. gada 17. oktobris) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā|AFC Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 8 | Regional cup first = [[1996. gada AFC Āzijas kauss|1996]] | Regional cup best = Ceturtā vieta, [[2011. gada AFC Āzijas kauss|2011]] }} '''Uzbekistānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Uzbekistāna|Uzbekistānas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Uzbekistānas futbola izlasi pārvalda [[Uzbekistānas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1992. gadā cīnoties pret [[Tadžikistānas futbola izlase|Tadžikistānas izlasi]]. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] izlase ir piedalījusies 8 reizes, labākais sasniegums ir ceturtā vieta 2011. gadā. Uzbekistānas izlase ir pirmo reizi kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]] [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]].<ref>{{Cite news |last=Millar |first=Colin |date=2025-06-05 |title=Uzbekistan, Jordan qualify for World Cup for first time |url=https://www.nytimes.com/athletic/6229851/2025/06/05/uzbekistan-world-cup-qualification-2026/ |access-date=2025-06-06 |work=The New York Times |language=en-US |issn=0362-4331}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]- == Āzijas kausā == * 1956—1992 — ''Nepiedalījās, bija PSRS sastāvā'' * 1996 — Grupu turnīrs * 2000 — Grupu turnīrs * 2004 — Ceturtdaļfināls * 2007 — Ceturtdaļfināls * 2011 — 4. vieta * 2015 — Ceturtdaļfināls * 2019 — Astoņdaļfināls * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/03022024-uzbeki_iesit_abus_vartus_tacu_pusfinala_t</ref> * [[2027. gada Āzijas kauss futbolā|2027]] — == Atsauces == <references /> == Ārējās saites== * https://www.fifa.com/about-fifa/associations/UZB *[https://www.the-afc.com/en/central/uzbekistan.html AFC website] {{futbols-aizmetnis}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] [[Kategorija:Uzbekistānas futbola izlase| ]] 7spynbi5wuyblvdkx9wafqos6qg7xdv 4456140 4456021 2026-04-18T17:55:56Z Vylks 50297 4456140 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Uzbekistānas futbola izlase | Badge = Uzbekistānas Futbola asociācijas logo.svg | FIFA Trigramme = UZB | Nickname = ''Baltie vilki'' | Association = [[Uzbekistānas futbola federācija]] | Confederation = [[AFC]] ([[Āzija]]) | Coach = {{flaga|ITA}} [[Fabio Kannavaro]] | Asst Manager = | Captain = [[Eldors Šomurodovs]] | Vice-Captain = | Most caps = [[Servers Džeparovs]] (128) | Top scorer = [[Eldors Šomurodovs]] (44) | Home Stadium = [[Pakhtakor stadions]] ([[Taškenta]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|50.|up|2|date=2021. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 45. | FIFA max date = 2006. gada novembris | FIFA min = 119. | FIFA min date = 1996. gada novembris |pattern_la1 = _uzb15h |pattern_b1 = _uzb16a |pattern_ra1 = _uzb15h |pattern_sh1 =_uzb15h |leftarm1 = FFFFFF |body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _uzb16h | pattern_b2 = _uzb16h | pattern_ra2 = _uzb16h | pattern_sh2 = _uzb15a | pattern_so2 = | leftarm2 = 0066FF | body2 = 0066FF | rightarm2 = 0066FF | shorts2 = 0000FF | socks2 = 0066FF | First game = {{flaga|Tadžikistāna|PSRS}} [[Tadžikistānas futbola izlase|Tadžikistāna]] 2 - 2 Uzbekistāna {{Flaga|Uzbekistāna}}<br />([[Dušanbe]], [[Tadžikistāna]]; 1992. gada 17. jūnijs) | Largest win = {{fb|MGL}} 0-15 Uzbekistāna {{Flaga|Uzbekistāna}} <br />([[Čiangmaja]], [[Taizeme]]; 1998. gada 5. decembris) | Largest loss = {{fb|JPN}} 8—1 Uzbekistāna {{Flaga|Uzbekistāna}} <br />([[Sidona]], [[Libāna]]; 2000. gada 17. oktobris) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā|AFC Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 8 | Regional cup first = [[1996. gada AFC Āzijas kauss|1996]] | Regional cup best = Ceturtā vieta, [[2011. gada AFC Āzijas kauss|2011]] }} '''Uzbekistānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Uzbekistāna|Uzbekistānas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Uzbekistānas futbola izlasi pārvalda [[Uzbekistānas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1992. gadā cīnoties pret [[Tadžikistānas futbola izlase|Tadžikistānas izlasi]]. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] izlase ir piedalījusies 8 reizes, labākais sasniegums ir ceturtā vieta 2011. gadā. Uzbekistānas izlase ir pirmo reizi kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]] [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]].<ref>{{Cite news |last=Millar |first=Colin |date=2025-06-05 |title=Uzbekistan, Jordan qualify for World Cup for first time |url=https://www.nytimes.com/athletic/6229851/2025/06/05/uzbekistan-world-cup-qualification-2026/ |access-date=2025-06-06 |work=The New York Times |language=en-US |issn=0362-4331}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]- == Āzijas kausā == * 1956—1992 — ''Nepiedalījās, bija PSRS sastāvā'' * 1996 — Grupu turnīrs * 2000 — Grupu turnīrs * 2004 — Ceturtdaļfināls * 2007 — Ceturtdaļfināls * 2011 — 4. vieta * 2015 — Ceturtdaļfināls * 2019 — Astoņdaļfināls * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/03022024-uzbeki_iesit_abus_vartus_tacu_pusfinala_t</ref> * [[2027. gada Āzijas kauss futbolā|2027]] — == Atsauces == <references /> == Ārējās saites== * https://www.fifa.com/about-fifa/associations/UZB *[https://www.the-afc.com/en/central/uzbekistan.html AFC website] {{futbols-aizmetnis}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] [[Kategorija:Uzbekistānas futbola izlase| ]] 8fcykqbzyutzcq2bwwo4591p8ucscrg 0 142637 4456119 4426478 2026-04-18T17:30:03Z Meistars Joda 781 4456119 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Muammars Kadāfi | vārds_orģ = ''Muʿammar al-Qaḏḏāfī'' | attēls = Muammar al-Gaddafi at the AU summit.jpg | mazs_att = | apraksts = Muammars Kadāfi 2009. gadā | amats = Brālis Vadonis un Revolūcijas Vadītājs | term_sākums = {{dat|1969|9|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2011|10|20|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1942|6|7}} | dzim_vieta = [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg|21px|border]] [[Lībija|Itāļu Lībija]], [[Sirta]] | dzīves_vieta = {{vieta|Lībija|Sirta}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2011|10|20|1942|6|7}} | mir_vieta = {{vieta|Lībija|Sirta}} | apglabāts = | tautība = | partija = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 4 dēli un meita | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[Islāms]] | paraksts = Muammar al-Gaddafi Signature.svg | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Muammars Kadāfi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā pareizi saukt bijušo Lībijas diktatoru? Dzirdēti visdažādākie varianti. Plašsaziņas līdzekļos saka dažādi: ''Kadafi'', ''Kadāfi'', turklāt uzsverot gan pirmo, gan otro zilbi. Kā ir pareizi? |year= 2011 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=9 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote= Kadāfi vārda un uzvārda angliskajai transkripcijai ir ļoti daudz variantu. Ievērojot arābu uzvārda latīņalfabētisko transliterāciju un arābu personvārdu atveides ieteikumus latviešu valodā, uzvārds latviski būtu rakstāms '''''Kadāfi'''''. Turklāt šāda forma jau ir minēta Latvijas Padomju enciklopēdijā (LPE 10₂ sēj., 274.lpp.) – tātad uzvārda rakstība '''Kadāfi''' būtu jau uzskatāma par tradīciju. }}{{Novecojusi saite}}</ref> ({{val|ar|معمر القذافي}}, ''Muʿammar al-Qaḏḏāfī''; dzimis {{dat|1942|6|7}} [[Sirta|Sirtā]], [[Lībija|Lībijā]], miris {{dat|2011|10|20}} Sirtā) bija Lībijas valsts līderis kopš [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] 1969. gadā. Lībijas premjerministrs un aizsardzības ministrs (1970—1972), Vistautas kongresa ģenerālsekretārs (1977—1979). Kopš 1972. gada, kad M. Kadāfi atteicās no premjerministra nosaukuma, viņš tika saukts par Brāli Vadoni un Revolūcijas Vadītāju. Pēc [[Omārs Bongo|Omāra Bongo]] ([[Gabona]]) nāves 2009. gada 8. jūnijā viņš kļuva par visilgāk valdījušo starp prezidentiem un premjerministriem (1969. gadā, kad viņš vadīja valsts apvērsumu pret karali Idrisu, M. Kadāfi bija tikai 27 gadus vecs). == Biogrāfija == {{enciklopēdiskais stils}} Muammars Kadāfi (pilnā vārdā: Muammars ben Muhameds Abū Menjārs Abdelsalams el Kadāfi) dzimis 1942. gada 7. jūnijā Sirtas pilsētas apkaimē, [[beduīni|beduīnu]] ģimenē. 9 gadu vecumā uzsācis mācības pamatskolā, pēc tam [[Sebha]]s vidusskolā. 16 gadu vecumā aizrāvies ar [[Gamāls Abdels Nāsers|G.A.Nasera]] sludināto [[panarābisms|panarābismu]] un sociālo taisnīgumu. 1959. gadā uzsāka studijas [[Bengāzī Universitāte|Bengāzī Universitātē]], aizrāvās ar [[marksisms|marksismu]]. 1964. gadā Kadāfi pameta studijas un turpināja mācības Kara akadēmijā jaunāko virsnieku kursos. 1966. gadā uzsāka dienestu Lībijas karaliskajos bruņotajos spēkos. Tika aizsūtīts uz Lielbritāniju iegūt sakaru karaspēka komandiera kvalifikāciju. 1969. gadā Kadāfi iecelts par signālkorpusa adjutantu. 1. septembrī kapteiņa Kadāfi vadībā jaunāko virsnieku grupas vadītas armijas vienības sadumpojās, sagrāba karaļa pili (karalis Idriss atradās Turcijā ārstēšanās nolūkos), valdības iestādes, radio un TV centrus, gāžot monarhiju un pasludinot Lībiju par republiku. Septembra vidū Kadāfi tika iecelts par Revolucionārās pavēlniecības padomes priekšsēdētāju un bruņoto spēku virspavēlnieku pulkveža dienesta pakāpē. Kopš šī laika Kadāfi atradās valsts vadībā, ieņemot dažādus posteņus: premjerministrs un aizsardzības ministrs (1970—1972), Vistautas kongresa ģenerālsekretārs (1977—1979). Tika dēvēts par Brāli Vadoni un Revolūcijas Vadītāju. 1976. gada janvārī viņam tika piešķirta ģenerālmajora dienesta pakāpe, taču Kadāfi atteicās to pieņemt, jo uzskatīja, ka pēc izdienas un militārās izglītības nevar būt nekas vairāk kā pulkvedis. 1970. gadā Kadāfi apprecējās, viņam ir četri dēli un meita. Dzīvoja beduīnu teltī, oficiālās rezidences izmantojot tikai valsts pasākumos. Aizrāvās ar [[Jāšana|jāšanu]], [[Medniecība|medībām]] un [[Internets|internetu]]. Rakstīja [[Dzeja|dzeju]] un vieglo [[Proza|prozu]] — angliski Kadāfi esejas apkopotas krājumā "Escape to Hell". Par saviem paraugiem politikā minēja [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]] un [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mohandāsu Karamčandu Gandiju]].<ref name="ladno1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ladno.ru/person/kaddafi/bio/ |title=Каддафи Муаммар : биография |publisher=Ladno.ru |date= |accessdate=2011-10-21 |archive-date=2011-11-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111126081606/http://ladno.ru/person/kaddafi/bio/ }}</ref> Publiskajā sfērā bija plaši zināms kā ekstravaganta un eleganta apģērba cienītājs, publiski parādoties tikai labāko pasaules dizaineru šūdinātos tērpos. Līdz brīdim, kad katrs Lībijas iedzīvotājs būs nodrošināts ar savu mājokli, Kadāfi apņēmās ar savu ģimeni dzīvot beduīnu teltī, ko ņēma līdzi arī savu ārvalstu vizīšu laikā. Kadāfi tika sagūstīts un nogalināts 2011. gada 20. oktobrī: Kadāfi ar apsardzi mēģināja automašīnās pamest dumpinieku spēku ielenkto Sirtu, izlaužoties ar kauju, bet konvoju sabombardēja [[NATO]] kontingenta [[Francija]]s kara lidmašīnas "Mirage-2000". Pulkvedis un tā apsardze patvērušies [[apūdeņošana]]s kanālos pie ceļa, kur tos ielenca dumpinieku vienības. M. Kadāfi tika sagūstīts un nogalināts.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/pec-sagustisanas-miris-bijusais-libijas-lideris-muamars-kadafi-nogalinats-ari-vina-dels-2300.d?id=41293323 Pēc sagūstīšanas miris bijušais Lībijas līderis Muamars Kadāfi, nogalināts arī viņa dēls] — DELFI.LV 20. oktobris 2011.</ref> Pēc tam gāztā Lībijas līdera līķis puskails tika vilkts pa ielām Sirtas pilsētā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/kadafi-likis-vilkts-pa-sirtes-ielam.d?id=41298073 Kadāfi līķis vilkts pa Sirtes ielām] — DELFI.LV 20. oktobris 2011.</ref> "Mēs paziņojam pasaulei, ka Kadāfi ir miris revolūcijas gūstā. Tas ir vēsturisks brīdis. Tas ir tirānijas un diktatūras gals. Kadāfi ir sagaidījis savu likteni," paziņoja Pagaidu pārejas nacionālās padomes preses sekretārs Abdels Hafezs Goga, uzstājoties [[Bengāzī]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/kadafi-apsardzes-prieksnieks-vins-nebaidijas-no-naves.d?id=41308427 Kadāfi apsardzes priekšnieks: viņš nebaidījās no nāves] — DELFI.LV 21. oktobris 2011.</ref> Pagaidu valdība bija izvietojusi Kadāfi līķi publiskai apskatei kāda Misrātas veikala saldētavā. Tā kā līķis jau bija sācis trūdēt, 24. oktobrī tā publiska izrādīšana tika pārtraukta. 25. oktobrī Lībijas jaunā valsts administrācija — Nacionālā Pārejas padome (NPP) — informēja pasaules sabiedrību par gāztā Lībijas līdera Muammara Kadāfi, viņa dēla Mutasima un bijušā aizsardzības ministra Abu Bakra Junisa apglabāšanu kādā neizpaustā vietā Lībijas tuksnesī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/62262/nogalinatais-libijas-diktators-kadafi-apglabats |title=Kadafi apglabāts - kasjauns.lv 25. oktobris 2011 |access-date={{dat|2011|10|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111027195258/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/62262/nogalinatais-libijas-diktators-kadafi-apglabats |archivedate={{dat|2011|10|27||bez}} }}</ref> Kadāfi režīma laikā sievietēm bija atļauts strādāt jebkurā izvēlētajā profesijā un studēt universitātēs, bet tas neraksturoja Kadāfi personīgo attiekmi pret sievietēm. Pēc Kadāfi režīma krišanas atklājās, ka Kadāfi nolaupīja un seksuālai verdzībai un vardarbībai pakļāva sievietes no visas Lībijas, t.s. 15 gadus vecas meitenes.<ref>My ordeal as Gadaffi's sex slave: Woman who was kept in a dungeon and used to satisfy brutal dictator. http://www.dailymail.co.uk/news/article-2357835/My-ordeal-Gadaffis-sex-slave-Woman-kept-dungeon-used-satisfy-brutal-dictator.html Skatīts: 2013.07.07.</ref> == Kadāfi režīms == Pirmais, ko Kadāfi veica, saņēmis varas grožus, lauza līgumus un likvidēja visas ārvalstu kara bāzes (t. sk. lielāko [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karabāzi ārpus tās teritorijas ''Wheelus Field''), izraidīja no valsts vairāk nekā 110 000 itāļu kolonistu, kas tur bija apmetušies 20. gados, kad Lībiju bija okupējusi [[Itālija]], paņemot sev auglīgākās zemes. Tika pārskatīti līgumi ar Rietumu [[nafta]]s ieguves kompānijām, palielinot Lībijas saņemamo iegūstamo resursu daļu. Uzsākta plaša sociālās attīstības programma, ceļot pilsētās un ciemos skolas, slimnīcas, sabiedriskās ēkas, daudzdzīvokļu namus. Tika aizliegti [[alkoholiskie dzērieni]] un sākta valsts atbalstīta [[sieviešu emancipācija]]s politika. === Ideoloģija === Ja jaunībā Kadāfi bija kvēls panarābists, tad pie varas nākot viņš atsacījās no šī ideoloģiskā virziena, sevi apzinoties par visa Āfrikas kontinenta pārstāvi, izvirzot Pan-Āfrikas ideju. Uzskatīja, ka kaut arī Āfrikas valstis 20. gadsimta otrajā pusē pamazām atbrīvojās no formālā koloniālisma, faktiskā šo valstu atkarība no bijušajām metropolēm saglabājās dažādās neokoloniālisma izpausmēs. Un arī lielākā daļa Āfrikas valstu būtībā esot veidoti mākslīgi veidojumi, kurus uz kartes ar lineālu savulaik izveidojuši koloniālo valstu ārlietu resoru ierēdņi, mākslīgi apvienojot dažādu cilšu, valodu un reliģiju pārstāvjus, kas kalpo kā avots pastāvīgiem konfliktiem starp dažādu cilšu un reliģiju pārstāvjiem. Kadāfi galveno nozīmi piešķīra nevis mākslīgiem politiskiem veidojumiem, bet gan pašiem cilvēkiem, ģimenēm, vietējām kopienām, ciltīm un tautām, jo, atmirstot politiskiem veidojumiem, pazustu mākslīgās barjeras un Āfrikā suverenā vara pārvietotos uz dabiskām cilvēku apvienībām, izveidojot Āfrikas Savienotās valstis, kas iecerēta kā samērā brīva nāciju konfederācija. Visā Āfrikas kontinentā un citos pasaules reģionos darbojās arī Lībijas fondu finansēti attīstības projekti.<ref name="nosaukums-1">[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/pasaule/janis-kucinskis-Muammars-Kadāfi-xxi-gadsimta-gandijs.d?id=41589965 Jānis Kučinskis: Muammars Kadāfi — XXI gadsimta Gandijs. // DELFI Aculiecinieks. 08.11.2011.]{{Novecojusi saite}}</ref> Valsts iekārtas ziņā Kadāfi postulēja, ka PSRS un [[ĶTR]] demonstrētais [[sociālisms]] esot tikpat netaisnīgs, kā Rietumu valstīs valdošais [[kapitālisms]] — ja pirmais apspiežot personību, tad otrais izdevīgs tikai bagātajiem, t.i. mazākumam, tāpēc ir jāiet "trešais ceļš", kura vadlīnijas izklāstīja savā darbā "Zaļā grāmata". T.i. noraidīja gan Rietumu parauga liberālo demokrātiju ar daudzpartiju sistēmu, gan padomju parauga pseidosociālismu. Šīs teorijas mērķis ir atteikties no elitārā pārvaldes modeļa, kurā šaura elite neierobežoti pārvalda samiedrību, un ieviest tiešo tautas līdzdalību lēmumu pieņemšanā (tautas kongresu sistēmu), kurā dzīvei svarīgus lēmumus pieņem pati tauta.<ref name="nosaukums-1" /> 2008. gada martā Kadāfi nāca klajā ar savu "Ienākumu pārdales" iniciatīvu, kas bija iecerēta kā nākamais solis "Zaļajā grāmatā" izklāstīto mērķu īstenošanā. Šā projekta ietvaros Kadāfi ierosināja likvidēt lielu skaitu valsts institūciju un iedibināt Ienākumu sadalīšanas programmu, kas ienākumus no naftas tirdzniecības un citām valsts aktivitātēm vienlīdzīgi sadalītu starp Lībijas iedzīvotājiem, no kuriem katrs savu daļu saņemtu ik mēnesi, lai šos līdzekļus izmantotu personīgi, kooperācijā ar citiem pilsoņiem vai ieguldītu vietējo tautas komiteju saimnieciskajos projektos. Kadāfi uzskatīja, ka tradicionālā valsts kā politiska konstrukcija tuvākajā laikā pakāpeniski atmirs, un sabiedrības dzīve balstīsies uz dabisko vienību — ģimeņu, vietējo kopienu un cilšu — brīvu sadarbību. Kadāfi norādīja, ka formālie ierēdņi valsts struktūrās nenovēršami korumpējas un savu varu izmanto savtīgi, tāpēc visa vara atdodama pašas tautas rokās, valstij pagaidām atstājot vien aizsardzības, drošības un naftas ieguves funkcijas.<ref name="nosaukums-1" /> === Iekšpolitika === Kadāfi režīma sākumposmā iekšpolitika bija mērena, bez izteiktām policejiska režīma pazīmēm, nebija masu represiju. Salīdzinot ar karalistes laiku, Lībijā bija vērojams straujš saimnieciskais uzplaukums. 70. gadu sākumā cīņai pret Kadāfi režīmu tika izveidota pagrīdes teroristiska organizācija „Lībijas atbrīvošanas nacionālā fronte“, kuru sponsorēja Sudāna, Maroka, Irāka un Saūda Arābija, taču organizācija bija mazskaitlīga un nekādu nopietnu panākumu tai nebija. 1988. gadā pēc Kadāfi rīkojuma publiski tika sagrauti Furnašas cietuma vārti Tripolē, atbrīvojot 400 [[Politieslodzītais|politieslodzītos]], Kadāfi publiski saplēsa disidentismā apsūdzēto "melnos sarakstus". Kriminālatbildība iestājās tikai par centieniem organizēties, lai mainītu valsts iekārtu. 80. gadu sākumā Lībija sāka īstenot asāku iekšpolitisko un ārpolitisko virzību, Kadāfi režīmam iegūstot autoritārisma iezīmes. Jau 70. gados sākās represijas pret [[islāmisms|radikālajiem islāmistiem]], deportējot no valsts „Musulmaņu brālības“ locekļus, bet 1986. gadā tika slēgtas 48 reliģiskas iestādes kā ekstrēmismu kultivējošas. 2000. gadā norisa skaļa tiesas prāva pret Bengāzī Universitātes pasniedzēju un studentu grupu, kas tika apsūdzēti reliģiskajā ekstrēmismā un valsts pamatu graušanā (vairāki tika sodīti ar nāvi). Visā režīma pastāvēšanas laikā ar nāvi sodīti vairāki desmiti varas politisko pretinieku. 2009. gadā pēc organizācijas ''[[Freedom House]]'' preses brīvības indeksa Lībijā pastāvēja vislielākā preses cenzūra Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.freedomhouse.org/uploads/fop/2009/FreedomofthePress2009_tables.pdf|title=Freedom of the Press 2009|format=PDF|publisher=[[Freedom House]]|accessdate={{dat|2009|5|7}}|archive-date={{dat|2011|08|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110804224233/http://www.freedomhouse.org/uploads/fop/2009/FreedomofthePress2009_tables.pdf}}</ref> === Ārpolitika === Kadāfi valdīšanas laikā Lībija atbalstīja revolucionārās un separātistu kustības visā pasaulē, arī tās, kas savā taktikā pielietoja [[Terorisms|teroristiskas]] metodes: [[Uganda|Ugandā]], [[Palestīna|Palestīnā]], [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Maroka|Marokā]], [[Sudāna|Sudānā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Spānija|Spānijā]] u.c. Lībijai sākot jaukties citu valstu iekšējās lietās, atbalstot to opozīciju, Rietumu valstis iekļāva Lībiju terorismu atbalstošo valstu skaitā. Pats Kadāfi presei apgalvoja, ka neuzskatot palestīniešus un īrus par teroristiem, bet gan par brīvības cīnītājiem, un par savu mērķi uzskatot atbalstīt jebkuru tautu, kas vēlas izcīnīt brīvību un pašnoteikšanos. Pēc tam, kad [[Izraēla]]s pretgaisa aizsardzības spēki notrieca virs okupētās [[Sīnāja pussala]]s tur pāri lidojošu Lībijas pasažieru lidmašīnu, attiecības ar Izraēlu bija visai naidīgas. 1973. gadā Kadāfi deva patvērumu [[palestīniešu bēgļi]]em un to organizācijām. 70. gadu beigās Lībijā tika izveidotas aptuveni 20 treniņnometnes, kurās apmācības kursu izgāja vairāk nekā 7000 dažādāko valstu opozīcijas organizāciju kaujinieki.<ref name="ladno1"/> Pretstāve Rietumu valstīm piespieda 1975. gadā Kadāfi ārpolitikā meklēt atbalstu [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1975. gadā pie Kadāfi ieradās PSRS delegācija ar [[Aleksejs Kosigins|Alekseju Kosiginu]] priekšgalā, bet pats Kadāfi trīs reizes (1976, 1981, 1985) apmeklēja PSRS, tikās ar padomju līderiem [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]], vēlāk ar [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]]. Lībija iepirka armijas bruņojumu, transporta līdzekļus, padomju inženieri tika noalgoti augstsprieguma līniju un [[Lielais Lībijas ūdensvads|Lielā ūdensvada]] būvei, lauksaimniecības attīstīšanai. Tai pašā laikā Kadāfi publiski neslēpa, ka sadarbojas tikai saimniecisku interešu vadīts, nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ.<ref name="ladno1"/> Paralēli tika uzturēta un attīstīta sadarbība arī ar Rietumu valstīm, cenšoties laipot starp abām „aukstā kara“ nometnēm un nepieslienoties nevienai no tām. Valsti no "republikas" pārdēvēja par "džamahīriju" (ko visai aptuveni var tulkot kā "tautas valsts"). Par pārvaldes pamatinstitūciju kļuva tautas kongresi (jeb sapulces), kuros piedalījās visi pieaugušie valsts iedzīvotāji un kas regulēja visas sadzīves jomas, bet augstākā varas institūcija bija Vistautas kongress, par kura priekšsēdētāju ievēlēja Kadāfi. 1979. gadā Kadāfi pameta šo posteni, taču faktiski saglabāja reālo varu un ietekmi, īstenojot to caur revolucionārajām komitejām, kas organizēja kongresu darbu. 1990. gados Kadāfi publiski sāka izteikties par labu [[Panāfrikānisms|panāfrikānismam]] kā ideoloģijai, aktīvi iesaistoties [[Āfrika]]s kontinenta politiskajā arēnā. Ar Kadāfi ziņu tika īstenota virkne politisku slepkavību, t.sk. arī citu valstu teritorijā, likvidējot varai bīstamākos opozicionārus. Laikā no 1980. līdz 1986. gadam ASV un ES tika nogalināti 15 turp emigrējušie opozicionāri.<ref name="ladno1"/> Kaut arī pats Kadāfi vienmēr noliedzis, ka pirmais devis pavēli, 70. gadu beigās Lībijas armija iebruka [[Čada|Čadā]], aizsākot t.s. [[Toijotu karš|"Toijotu karu"]] (1978—1987), kurā galu galā zaudēja un bija spiesta no Čadas evakuēties. Pēc prezidenta [[Džimijs Kārters|Dž.Kārtera]] (1977—1981) rīkojuma no ASV tika izraidīti 6 Lībijas diplomāti. 1981. gadā ASV Valsts departaments oficiāli apsūdzēja Muammaru Kadāfi, ka tas gatavojis atentātu pret ASV prezidentu [[Ronalds Reigans|Ronaldu Reiganu]] (1981—1989). Kaut arī šo teroristu sarakstā visi bija no organizācijas, kuras viens no mērķiem bija paša Kadāfi gāšana, 1981. gadā Kadāfi tika pasludināts par "teroristu Nr.1". Visi ASV pilsoņi, kas dzīvoja un strādāja Lībijā, pēc valsts departamenta rīkojuma bija spiesti pamest valsti. 1982. gadā ASV noteica [[embargo]] Lībijas naftai. 1986. gadā tika sarautas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. ASV kara lidmašīnas sāka regulāri pārkāpt Lībijas gaisa telpu, iesaistoties sadursmēs ar Lībijas kara aviāciju, līdz 1986. gada 15. aprīlī veica kaujas uzlidojumus Bengāzī un Tripolei, par trieciena mērķi izvēloties Kadāfi rezidences. Uzlidojumā gāja bojā 101 iedzīvotājs, tai skaitā gadu vecā Kadāfi meitiņa. Tā kā tas bija rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, Lībija pasaules acīs kļuva par cietēju, ko Kadāfi labi prata izmantot, nostiprinot valsts pozīcijas starptautiskajā arēnā. Situācija pasliktinājās pēc aviokompānijas ''Pan American'' pasažieru lidmašīnas uzspridzināšanas 1988. gada 21. decembrī virs Lokerbijas pilsētiņas [[Skotija|Skotijā]]. Par terora akta organizēšanu tika vainoti divi Lībijas drošības dienesta virsnieki, taču Tripole atteicās tos izdot ASV tiesībsargājošām iestādēm, pieprasot neitrālu trešās puses izmeklēšanu. Pret Lībiju tika īstenota virkne politisku sankciju, ar ANO DP sankciju noteikts strikts ekonomikas embargo. Pēc tam, kad aizdomās turētie 1999. gadā stājās tiesas priekšā [[Nīderlande|Nīderlandē]], bet pēc prāvas 2003. gada augustā Lībija oficiāli atzina savu specdienestu saistību ar šo terora aktu, attiecības ar Rietumu valstīm sāka uzlaboties. [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada septembrī]] M. Kadāfi bija viens no pirmajiem arābu līderiem, kas izteica līdzjūtību ASV un nosodīja terora akta veicējus. Atbalstīja arī [[Karš Afganistānā (no 2001)|ASV iebrukumu Afganistānā]] un pat nodevis Lībijas specdienestu rīcībā esošo ''[[Al-Qaida]]'' dalībnieku sarakstus. Ap šo laiku Kadāfi publiski atzina Izraēlas valsts tiesības uz pastāvēšanu un nāca klajā ar aicinājumiem [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konfliktu]] noregulēt mierīgā ceļā. 2003. gada septembrī ANO sankcijas pret Lībiju tika atceltas, ko atzīst par ievērojamu Kadāfi diplomātijas panākumu. To veicināja arī Lībijas lēmums šajā pašā gadā atteikties no masu iznīcināšanas bruņojuma izveidošanas (2004. gada janvārī Kadāfi ratificēja Līgumu par atomieroču izmēģinājumu aizliegumu), tā vietā valsts aizsardzības stratēģijā orientējoties uz spēcīgas zemessardzes izveidošanu, kas, pēc Afganistānas karu pieredzes, būtu nopietnāks garants pret naidīgu valstu invāziju. M. Kadāfi veica virkni diplomātisko vizīšu [[Eiropas Savienība|ES]] valstīs, savukārt vairāki to līderi, piemēram, [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Tonijs Blērs]] 2004. gada martā ieradās vizītē Tripolē, slēdzot virkni vienošanos par Lībijas dabasgāzes un naftas atradņu izmantošanu un, svarīgākais, par milzīgajiem Lībijas saldūdens krājumiem, kuru vērtība Ziemeļāfrikas apstākļos ir daudz vērtīgāki par [[Fosilais kurināmais|fosilo kurināmo]]. Normalizējis attiecības ar ES, Kadāfi sāka diplomātiski laipot starp [[Krievija|Krieviju]] un ASV. 2006. gada maijā ASV valsts departaments svītroja Lībiju no terorismu atbalstošo valstu saraksta. 2008. gada aprīlī Lībijā vizītē ieradās Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]], bet septembrī — ASV valsts sekretāre [[Kondolīza Raisa]] (oktobrī uz Lībiju devās pirmais ASV vēstnieks 36 gadu laikā). === Režīma krišana === {{main|2011. gada Lībijas pilsoņu karš}} 2011. gadā Lībijā sākās masu protesti, kas strauji pārauga austrumu cilšu bruņotā dumpī. Sākās pilsoņu karš — sacēlušajām ciltīm pievienojās armijas un policijas daļas, kurās dominēja šo cilšu locekļi, karadarbībā tika mobilizēti plašie zemessardzes spēki. Dumpiniekiem ciešot militāru sakāvi un strauji atkāpjoties uz valsts austrumiem, virkne Rietumu valstu nosodīja Kadāfi par bruņota spēka pielietošanu pret tautu. 17. martā [[ANO DP]] pieņēma lēmumu par lidojumu aizliegumu Lībijas kara aviācijai, bet 19. martā Francija, Lielbritānija, ASV un virkne citu Rietumu valstu bez oficiāla kara pieteikuma uzsāka militāru gaisa uzbrukumu stratēģiskajiem mērķiem Lībijas teritorijā, Lībijas pretgaisa aizsardzības sistēmai un armijas bāzēm — pirmais infrastruktūras objekts, kuru Lībijā iznīcināja NATO lidmašīnas, bija centrālā banka un naudas kaltuve. Marta beigās karadarbību pret Lībiju uzņēmās vadīt NATO. Augusta beigās, kad NATO spēki bija sagrāvuši Lībijas armiju gaisa uzlidojumos, ļaujot austrumu cilšu [[Šeihs|šeihu]] bruņotajiem spēkiem bija ieņemt lielāko daļu valsts, Kadāfi pameta rezidenci Tripolē, jo pilsētu ieņēma dumpinieki. 27. jūnijā [[Starptautiskā Krimināltiesa]] apsūdzēja M. Kadāfi noziegumos pret cilvēci un izdeva orderi tā arestam. 9. septembrī [[Interpols]] izsludināja Kadāfi starptautiskajā meklēšanā. Šajā laikā Rietumu valstis, ieskaitot ASV un Krieviju, jau bija atzinušas jaunās Lībijas valdības leģitimitāti. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * [https://web.archive.org/web/20111127220707/http://www.lirika.lv/work1.php?format=2&file_ref=Kadafi_ZG.htm Muammārs Kadāfi. Zaļā grāmata.] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080115060424/http://www.algathafi.org/html-english/index.htm%23 Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * {{IMDB|0300490}} * http://www.kaddafi-muammar.ru/{{Novecojusi saite}} * [http://lenta.ru/lib/14181100/full.htm Каддафи, Муаммар — lenta.ru] {{ru ikona}} * [http://africaindependence.com/default.aspx africaindependence.com : African countries — Information And Links] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111102185444/http://africaindependence.com/default.aspx |date={{dat|2011|11|02||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kadāfi, Muammars}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lībijas politiķi]] [[Kategorija:Nogalinātie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] c0pssblkr8w1ldtny8eb35pjfo0s4w7 0 156178 4456018 4411775 2026-04-18T13:50:00Z ZANDMANIS 91184 4456018 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Padekalē | official_name = ''Pas-de-Calais'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Unofficial Flag of Pas-De-Calais.svg | flag_size = | image_shield = Pas de Calais Arms.svg | shield_size = 80px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Arasa]] | largest_city = | official_language = [[franču valoda]] | spoken_language = | image_map = Département 62 in France 2016.svg | mapsize = | map_caption = Padekalē atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Odefransa]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 6671 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1461441 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.pas-de-calais.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Padekalē''' ({{val|fr|Pas-de-Calais}}) ir [[Francijas departamenti|departaments]] [[Francija]]s ziemeļos, viens no [[Odefransa]]s reģiona departamentiem. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti [[franču revolūcija]]s laikā 1790. gada 4. martā. Departamenta nosaukums ir cēlies no departamenta rietumu krastu apskalojošā [[Padekalē šaurums|Padekalē]] šauruma. Šajā departamentā notika dažas no lielākajām un asiņainākajām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujām. [[Kanādas Nacionālais Vimi memoriāls]], kas atrodas astoņus kilometrus no [[Arasa]]s, piemin [[Kauja par Vimī kori|kauju par Vimī kori]], uzbrukumu [[Arasas kauja (1917)|Arasas kaujas (1917)]] laikā, un tas ir Kanādas nozīmīgākais memoriāls Eiropā pieminot bojā gājušos kanādiešu karavīrus.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.greatwar.co.uk/french-flanders-artois/memorial-canadian-national-vimy-memorial.htm |title=Canadian National Vimy Memorial, France |author=<!--Not stated--> |date=2015 |website=The Great War UK |access-date=31 March 2017 |quote=The ridge runs in a direction from Givenchy-en-Gohelle in the north-west to Farbus in the south-east.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.wikipasdecalais.fr/ A whole wiki about the Pas-de-Calais] {{Webarchive|url=https://wayback.archive-it.org/all/20170301085012/http://www.wikipasdecalais.fr/index.php?title=Accueil |date={{dat|2017|03|01||bez}} }} {{fr ikona}} * [https://www.pas-de-calais.gouv.fr/ Prefecture website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241002111407/https://www.pas-de-calais.gouv.fr/ |date={{dat|2024|10|02||bez}} }} {{fr ikona}} * [https://www.pasdecalais.fr/ Departmental Council website] {{fr ikona}} * [http://www.uk.pas-de-calais.com/ Official Tourist website] {{en ikona}} * [http://about-france.com/regions/nord-pas-de-calais.htm Short regional tourism guide] {{en ikona}} * [http://www.ngw.nl/heraldrywiki/index.php?title=Category:Pas-de-Calais Coats of arms of the municipalities in Pas-de-Calais] {{en ikona}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Odefransa]] 312rbhliwlnep84wmcbmpo0grdkivx4 4456019 4456018 2026-04-18T13:50:45Z ZANDMANIS 91184 4456019 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Padekalē | official_name = ''Pas-de-Calais'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Unofficial Flag of Pas-De-Calais.svg | flag_size = | image_shield = Pas de Calais Arms.svg | shield_size = 80px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Arasa]] | largest_city = | official_language = [[franču valoda]] | spoken_language = | image_map = Département 62 in France 2016.svg | mapsize = | map_caption = Padekalē atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Odefransa]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 6671 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1457905 | population_as_of = 2023 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|http://www.pas-de-calais.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Padekalē''' ({{val|fr|Pas-de-Calais}}) ir [[Francijas departamenti|departaments]] [[Francija]]s ziemeļos, viens no [[Odefransa]]s reģiona departamentiem. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti [[franču revolūcija]]s laikā 1790. gada 4. martā. Departamenta nosaukums ir cēlies no departamenta rietumu krastu apskalojošā [[Padekalē šaurums|Padekalē]] šauruma. Šajā departamentā notika dažas no lielākajām un asiņainākajām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujām. [[Kanādas Nacionālais Vimi memoriāls]], kas atrodas astoņus kilometrus no [[Arasa]]s, piemin [[Kauja par Vimī kori|kauju par Vimī kori]], uzbrukumu [[Arasas kauja (1917)|Arasas kaujas (1917)]] laikā, un tas ir Kanādas nozīmīgākais memoriāls Eiropā pieminot bojā gājušos kanādiešu karavīrus.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.greatwar.co.uk/french-flanders-artois/memorial-canadian-national-vimy-memorial.htm |title=Canadian National Vimy Memorial, France |author=<!--Not stated--> |date=2015 |website=The Great War UK |access-date=31 March 2017 |quote=The ridge runs in a direction from Givenchy-en-Gohelle in the north-west to Farbus in the south-east.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.wikipasdecalais.fr/ A whole wiki about the Pas-de-Calais] {{Webarchive|url=https://wayback.archive-it.org/all/20170301085012/http://www.wikipasdecalais.fr/index.php?title=Accueil |date={{dat|2017|03|01||bez}} }} {{fr ikona}} * [https://www.pas-de-calais.gouv.fr/ Prefecture website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241002111407/https://www.pas-de-calais.gouv.fr/ |date={{dat|2024|10|02||bez}} }} {{fr ikona}} * [https://www.pasdecalais.fr/ Departmental Council website] {{fr ikona}} * [http://www.uk.pas-de-calais.com/ Official Tourist website] {{en ikona}} * [http://about-france.com/regions/nord-pas-de-calais.htm Short regional tourism guide] {{en ikona}} * [http://www.ngw.nl/heraldrywiki/index.php?title=Category:Pas-de-Calais Coats of arms of the municipalities in Pas-de-Calais] {{en ikona}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Odefransa]] 72x4z9c9qgdr31rtwys47l1jr8e6b6x 0 169043 4456327 4132577 2026-04-19T11:03:59Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4456327 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Bīriņu muiža | native_name = | former_names = Herrenhaus Koltzen | alternate_names = | status = | image = Birini.jpg | image_alt = | image_size = 300px | caption = Bīriņu pils 2007. gadā | altitude = | building_type = | architectural_style = Neogotika | structural_system = | owner = Privātīpašums | current_tenants = | location = {{vieta|Latvija|Limbažu novads|Vidrižu pagasts|Bīriņi}} | pushpin_map = | groundbreaking_date = | start_date = 1857 | completion_date = 1860 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = Frīdrihs Vilhelms Hess | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Muižnieka dzīvojamā ēka | numurs = 6456 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} | references = }} '''Bīriņu muižas''' kungu māja ({{val|de|Herrenhaus Koltzen}}) jeb '''Bīriņu pils''' atrodas [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]] [[Bīriņi|Bīriņos]]. [[Muiža]] no 1813. gada līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā piederēja [[Pistolkorsi|Pistolkorsu]] dzimtai. == Vēsture == Kā pirmais [[lībieši|lībiešu]] Kubeseles pilsnovada Kolcenes muižas (lībiešu: ''Koldsell'', vācu: ''Koltzen'') īpašnieks 1574. gadā zināms [[Turaidas pils]] pārvaldnieks un rakstvedis Jānis Bīrings (''Johannes Bürinck'' vai ''Büring''). Viņš šo muižu ieguva par varonību [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, atbrīvojot [[Straupe]]s, Turaidas un [[Cēsis|Cēsu]] pilis no [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēka un no viņa uzvārda cēlās vietas nosaukums Bīriņi (''Büringshof''). Bīriņa muižai piederēja Eikaži un vēl seši zemnieku ciemi. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā par muižas īpašnieku kļuva Johans Hinderzons Reiters (1639), [[Rīga]]s birģermeistars Johans Flīgelns, Samsonu dzimta (no 1662). Pēc Vidzemes pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i par muižas īpašnieku kļuva Kārlis Frīdrihs Mengdens (1725—1782), vēlāk viņa znots tiesnesis [[Ludvigs Augusts Mellīns]], kas 1796.-1831. gadā bija [[Vidzemes guberņa]]s virskonsistorijas direktors. 1793.-1795. gadā tika pārbūvēta Bīriņu muižas kungu māja. 1813. gadā muižu ieguva Mellīna znots Aleksejs fon Pistolkorss, bet viņa dēls [[Augusts fon Pistolkorss]] 1857.-1860. gadā veica jaunas muižas kungu mājas celtniecību pēc Rīgas arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa (1822—1877) projekta. 1870. gadā ierīkoja ceļu līdz [[Saulkrasti]]em (Neibādei), kur sāka veidot jaunu kūrortu. 20. gadsimta sākumā pēc arhitekta [[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics|R.H. Cirkvica]] projekta ēkas fasāde tika vienkāršota.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/LimbazuRaj/VidrizuPag/BirinuPils.htm |title=Bīriņu muižas pils |access-date={{dat|2011|11|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180505083821/http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/LimbazuRaj/VidrizuPag/BirinuPils.htm |archivedate={{dat|2018|05|05||bez}} }}</ref> Pēc 1920. gada agrārās reformas muiža tika nacionalizēta un piešķirta Rīgas grāmatrūpniecības slimokasei, kas 1926. gadā tajā ierīkoja atpūtas namu "Grāmatnieki". Pēc Otrā pasaules kara līdz 1995. gadam pilī darbojās ārstniecības iestādes. Pēc 1995. gada bijušās muižas ēkas tika privatizētas un pilī ierīkota viesnīca un konferenču telpas. Pirmais pils īpašnieks pēc privatizācijas bija SIA Saule direktors, bijušais [[Alberts Kauls|Alberta Kaula]] vietnieks un vēlākais AS Ādaži (bijušā kolhoza) vadītājs [[Jānis Vimba (inženieris)|Jānis Vimba]] līdz savai nāvei 1997. gadā. Pēc viņa nāves pilī turpināja saimniekot viņa bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2020/01/janis-vimba.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Jānis Vimba / Bīriņu pils (Koltzen , Büringshof) *|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2026-04-19|date=trešdiena, 2020. gada 8. janvāris}}</ref> No 2009. gada pilī filmēti ārskati latviešu televīzijas seriālam "[[UgunsGrēks]]".<ref>[http://www.birinupils.lv/zinas.php Bīriņu pils jaunumi]</ref><ref>[http://tv3.skaties.lv/content/blogcategory/410/569/#:402:IMG_2637-675 Ārskatu filmēšana Bīriņu pilī]{{Novecojusi saite}}</ref> == Muižas ansamblis == Bīriņu muižas kungu māja ir būvēta neogotiskā stilā kā divstāvu ēka, tās centrālajā daļā ir trīsstāvu rizalīts. Visus četrus ēkas stūrus rotā tornīši, dienvidrietumu pusē atrodas lielais tornis. Bīriņu muižas kapličā atrodas bijušā īpašnieka L. A. Mellīna piemineklis. === Seni attēli === [[Attēls:Bīriņu muižas svētku zāle 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|270px|Bīriņu muižas kungu mājas svētku zāle (20. gadsimta sākums).]] <gallery> Attēls:Kolcenes_muižas_pagalms_Broce_1794.jpg|Kolcenes muižas pagalms pēc L. A. Mellīna veiktās pārbūves ([[Broce]], 1794) Attēls:Kolcenes_muižas_kopskats_Broce_1794.jpg|Kolcenes muižas kopskats (Broce, 1794) Attēls:Birinu_muiza_1862.jpg|Bīriņu muižas kungu mājas attēls pēc A. fon Pistolkorsa veiktās pārbūves (1862) Attēls:Bīriņu_muižas_dārzs_ar_ezera_lapeni_20._gadsimta_sākumā.jpg|Bīriņu muižas dārzs ar ezera lapeni (20. gadsimta sākums) Attēls:Bīriņu_muiža.jpg|Atpūtas nams "Grāmatnieki" bijušajā Bīriņu muižā (1938) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.birinupils.lv/index.php Bīriņu pils] {{coord|57|14|38|N|24|39|35|E|display=title|type:landmark}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{DEFAULTSORT:Bīriņu muiža}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Vidrižu pagasts]] 0ekqjsrcrz1smj8l8rqwvzl2ceb1r9g 0 175037 4456022 4409156 2026-04-18T14:35:25Z ~2026-23866-93 144257 4456022 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Liepājas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Liepaja view.jpg | attēla izmērs = | paraksts = Liepājas teātris no [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Svētās Trīsvienības katedrāles]] | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja|Teātra iela 4|3s=Teātra iela (Liepāja)}} | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1907||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = [[Eva Ciekurze]] un [[Valters Sīlis]] (valdes locekļi) | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | mājas lapa = {{URL|http://liepajasteatris.lv/}} }} '''Liepājas teātris''' ir {{dat|1907|5=bez}} dibināts [[teātris]] [[Liepāja|Liepājā]], vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris|publisher=Vietas.lv|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}}}</ref><ref name="LAT" /> Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, nosaukums tam ir kopš 1998. gada.<ref name="LAT">{{LAT e|4|157.—158}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Liepājas pilsētas teātris Kungu un Malkas ielu stūrī pirms 1924.jpg|thumb|200px|left|Liepājas pilsētas (vācu) teātris Kungu un Malkas ielu stūrī]] [[Attēls:Liepājas latviešu teātris Suvorova (Raiņa) ielā 2 pirms 1910.jpg|thumb|200px|left|Liepājas latviešu teātris Suvorova (Raiņa) ielā 2 (pirms 1910)]] [[Attēls:Alfrēds Amtmanis-Briedītis Liepājas Latviešu teātrī 1907.jpg|thumb|250px|Liepājas Latviešu teātra aktieri (1907). No kreisās: Eduards Kaupiņš, Arveds Bergmanis, [[Alfrēds Amtmanis-Briedītis|Alfrēds Amtmanis]], Adams Šlanks.]] Jau no 1804. gada Liepājā darbojās pilsētas (vācu) teātris. Latviešu teātra sākums Liepājā iezīmējas ar Latviešu labdarības biedrības nodibināšanu 1880. gada 8. jūnijā, un pirmā teātra izrāde sarīkota tajā pašā gadā Vācu koncertu zālē, paviljonā, Aleksandra ielā 55 ([[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības ielā]]). Biedrībai tad savu telpu vēl nebija, un aktieri bijuši vietējie diletanti. Drīz pēc tam sāka nomāt telpas un ierīkoja skatuvi. 1881. gada maijā viesojies [[Ādolfs Alunāns]]. Oktobrī atjaunotas izrādes ar vietējiem spēkiem. Gadsimta beigās rīkotas jau pastāvīgas teātra izrādes. Ap šo laiku nodibinājusies arī Liepājas Latviešu palīdzības biedrība un tā ierīkojusi otru skatuvi. Sakarā ar [[Jaunā strāva|jaunstrāvnieku]] vajāšanām 1897. gadā teātra izrādes aizliegtas. Šāds aizliegums pastāvējis līdz 1901. gadam, kad abas biedrības sāka atkal iestudēt izrādes. 1906. gadā Palīdzības biedrība nodibina pastāvīgu Tautas teātri. Otru pastāvīgo teātri 1907. gada 11. martā atver Liepājas dramatiskā biedrība [[Ernests Ekšteins|Ernesta Ekšteina]] vadībā toreizējā Suvorova ielā (tagad [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 2), Teātra vadībā piedalījās arī pilsētas valde, kura palīdzēja to finansēt.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:56|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=56|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:56}}</ref> Pirmā iestudētā izrāde bija [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] luga "Tēvocis Vaņa".<ref name="LAT" /> No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. Pastāvot diviem teātriem savstarpējā konkurence tiem stipri kaitēja, bet sabiedrībā pastāvošais antagonisms nerādīja nekādas citas izejas.<ref name=":0" /> 1912.—1915. gadā [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Īsi pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] radās doma dibināt Skatuves biedrību pēc [[Rīga]]s parauga, kas balstītos uz plašākām sabiedrības grupām. Bet līdz kara sākumam biedrība paspēja sarīkot tikai 2 teātra izrādes. Dramatiskās biedrības teātris darbojās līdz 1915. g. martam, kad sākās [[Oberosts|Vācu okupācija]]. Okupācijas laikā aktieri aiz patriotisma atteicās rīkot teātra izrādes, tāpēc latviešu valodā izrādes nebija. bet jaunajā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. 1917. gada rudenī, redzot, ka Rīgas teātri darbību nepārtrauc, teātra izrādes tika atsāktas. Militārpārvalde sākumā atvēlēja 2 izrādes mēnesī, kuras bija izpirktas.<ref name=":0" /> Drīz pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātra darbība tika pilnībā atjaunota. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar [[Liepājas opera|Liepājas operu]] un izveidoja '''Liepājas pilsētas drāmu un operu'''. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 3. novembrī Liepājas teātra ēkā notika pirmā pilsētas skolēnu uzņemšana [[Pionieru kustība|pionieros]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lpra.vip.lv/liepaja.htm|title=Padomju okupācijas sākums Liepājā.|publisher= Noziegumi pret cilvēci. Latvijas Politiski Represēto Apvienība |accessdate={{dat|2014|12|31||bez}}}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā teātra ēka izdega, bet drīz tika atjaunota. Teātra nosaukums 1945.—1950. gadā bija '''Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris''', to vadīja Kārlis Piesis. 1950. gadā to pārdēvēja par '''Liepājas drāmas teātri''', 1957. gadā atkal par '''Muzikāli dramatisko teātri''', 1963. gadā par Liepājas teātri. Šajā laikā teātri vadīja Žanis Brasla, kinorežisora [[Varis Brasla|Vara Braslas]] tēvs (1950—1952)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kinoraksti.lv/petijumi/varis-brasla-par-visu-dzivi-614|title=Varis Brasla. Par visu dzīvi|publisher=Kino Raksti|accessdate={{dat|2025|12|20||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241103152802/https://www.kinoraksti.lv/petijumi/varis-brasla-par-visu-dzivi-614}}</ref> un N. Mūrnieks (1952—1968). 1967.—1974. gadā Liepājas teātrī strādāja [[Imants Kalniņš]], tika iestudētas muzikālas izrādes "Princis un ubaga zēns" (1968) un "Trīs musketieri" (1969) ar Imanta Kalniņa dziesmām ar [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viktora Kalniņa]] vārdiem. Teātra direktors šajā laikā bija [[Voldemārs Pūce (teātra direktors)|Voldemārs Pūce]], galvenais režisors A. Migla (1968—1974), pēc viņa O. Kroders (1974—1989), H. Laukšteins (1989—1997) un J. Bartkevičs.<ref>Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 272. lpp.</ref> 2011. gadā noslēdzās teātra nama rekonstrukcija. 2012. gadā teātra režisori bija [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Ģirts Ēcis]], [[Ivars Lūsis]], [[Juris Rijnieks]], [[Lauris Gundars]], [[Rolands Atkočūns]] un [[Valdis Lūriņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/rezisori/|title=Režisori|publisher=Liepajasteatris.lv|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}|archive-date={{dat|2012|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120207032744/http://liepajasteatris.lv/rezisori/}}</ref> == Aktieri (2025) == {{div col}} * [[Anda Albuže]] * [[Kārlis Artejevs]] * [[Rolands Beķeris]] * [[Polina Čerņenoka]] * [[Signe Dancīte]] * [[Agnija Dreimane]] * [[Kārlis Ērglis]] * [[Kaspars Gods]] * [[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]] * [[Laura Jeruma]] * [[Agnese Jēkabsone-Ozoliņa|Agnese Jēkabsone]] * [[Mārtiņš Kalita]] * [[Madara Kalna]] * [[Armands Kaušelis]] * [[Kaspars Kārkliņš]] * [[Inese Kučinska-Laukšteine|Inese Kučinska]] * [[Gatis Maliks]] * [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]] * [[Sandis Pēcis]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Hugo Puriņš]] * [[Anete Berķe|Anete Rimkus]] * [[Valts Skuja]] * [[Kintija Stūre]] * [[Karīna Tatarinova]] * [[Ilze Trukšāne]] {{div col end}} == Ārštata aktieri (2025) == {{div col}} * [[Anta Aizupe]] * [[Inga Alsiņa-Lasmane]] * [[Viktors Ellers]] * [[Gints Grāvelis]] * [[Ģirts Krūmiņš]] * [[Edgars Pujāts]] {{div col end}} == Režisori (2025) == {{div col}} * [[Matīss Budovskis]] * [[Dž. Dž. Džilindžers]] * [[Laura Groza]] * [[Mārtiņš Kalita]] * [[Dmitrijs Petrenko]] * [[Elmārs Seņkovs]] * [[Valters Sīlis]] * [[Regnārs Vaivars]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Liepājas leļļu teātris]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://izrades.lv/teatris/liepajas-teatris Liepājas teātris] izrades.lv {{Liepāja-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} [[Kategorija:Teātri Latvijā]] [[Kategorija:Kultūra Liepājā]] boanepuzvsx89odsyzxr31oso491pzx 4456023 4456022 2026-04-18T14:36:07Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-23866-93|~2026-23866-93]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4409156 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Liepājas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Liepaja view.jpg | attēla izmērs = | paraksts = Liepājas teātris no [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Svētās Trīsvienības katedrāles]] | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja|Teātra iela 4|3s=Teātra iela (Liepāja)}} | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1907||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = [[Eva Ciekurze]] un [[Valters Sīlis]] (valdes locekļi) | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | mājas lapa = {{URL|http://liepajasteatris.lv/}} }} '''Liepājas teātris''' ir {{dat|1907|5=bez}} dibināts [[teātris]] [[Liepāja|Liepājā]], vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris|publisher=Vietas.lv|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}}}</ref><ref name="LAT" /> Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada.<ref name="LAT">{{LAT e|4|157.—158}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Liepājas pilsētas teātris Kungu un Malkas ielu stūrī pirms 1924.jpg|thumb|200px|left|Liepājas pilsētas (vācu) teātris Kungu un Malkas ielu stūrī]] [[Attēls:Liepājas latviešu teātris Suvorova (Raiņa) ielā 2 pirms 1910.jpg|thumb|200px|left|Liepājas latviešu teātris Suvorova (Raiņa) ielā 2 (pirms 1910)]] [[Attēls:Alfrēds Amtmanis-Briedītis Liepājas Latviešu teātrī 1907.jpg|thumb|250px|Liepājas Latviešu teātra aktieri (1907). No kreisās: Eduards Kaupiņš, Arveds Bergmanis, [[Alfrēds Amtmanis-Briedītis|Alfrēds Amtmanis]], Adams Šlanks.]] Jau no 1804. gada Liepājā darbojās pilsētas (vācu) teātris. Latviešu teātra sākums Liepājā iezīmējas ar Latviešu labdarības biedrības nodibināšanu 1880. gada 8. jūnijā, un pirmā teātra izrāde sarīkota tajā pašā gadā Vācu koncertu zālē, paviljonā, Aleksandra ielā 55 ([[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības ielā]]). Biedrībai tad savu telpu vēl nebija, un aktieri bijuši vietējie diletanti. Drīz pēc tam sāka nomāt telpas un ierīkoja skatuvi. 1881. gada maijā viesojies [[Ādolfs Alunāns]]. Oktobrī atjaunotas izrādes ar vietējiem spēkiem. Gadsimta beigās rīkotas jau pastāvīgas teātra izrādes. Ap šo laiku nodibinājusies arī Liepājas Latviešu palīdzības biedrība un tā ierīkojusi otru skatuvi. Sakarā ar [[Jaunā strāva|jaunstrāvnieku]] vajāšanām 1897. gadā teātra izrādes aizliegtas. Šāds aizliegums pastāvējis līdz 1901. gadam, kad abas biedrības sāka atkal iestudēt izrādes. 1906. gadā Palīdzības biedrība nodibina pastāvīgu Tautas teātri. Otru pastāvīgo teātri 1907. gada 11. martā atver Liepājas dramatiskā biedrība [[Ernests Ekšteins|Ernesta Ekšteina]] vadībā toreizējā Suvorova ielā (tagad [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 2), Teātra vadībā piedalījās arī pilsētas valde, kura palīdzēja to finansēt.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:56|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=56|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:56}}</ref> Pirmā iestudētā izrāde bija [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] luga "Tēvocis Vaņa".<ref name="LAT" /> No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. Pastāvot diviem teātriem savstarpējā konkurence tiem stipri kaitēja, bet sabiedrībā pastāvošais antagonisms nerādīja nekādas citas izejas.<ref name=":0" /> 1912.—1915. gadā [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Īsi pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] radās doma dibināt Skatuves biedrību pēc [[Rīga]]s parauga, kas balstītos uz plašākām sabiedrības grupām. Bet līdz kara sākumam biedrība paspēja sarīkot tikai 2 teātra izrādes. Dramatiskās biedrības teātris darbojās līdz 1915. g. martam, kad sākās [[Oberosts|Vācu okupācija]]. Okupācijas laikā aktieri aiz patriotisma atteicās rīkot teātra izrādes, tāpēc latviešu valodā izrādes nebija. bet jaunajā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. 1917. gada rudenī, redzot, ka Rīgas teātri darbību nepārtrauc, teātra izrādes tika atsāktas. Militārpārvalde sākumā atvēlēja 2 izrādes mēnesī, kuras bija izpirktas.<ref name=":0" /> Drīz pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātra darbība tika pilnībā atjaunota. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar [[Liepājas opera|Liepājas operu]] un izveidoja '''Liepājas pilsētas drāmu un operu'''. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 3. novembrī Liepājas teātra ēkā notika pirmā pilsētas skolēnu uzņemšana [[Pionieru kustība|pionieros]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lpra.vip.lv/liepaja.htm|title=Padomju okupācijas sākums Liepājā.|publisher= Noziegumi pret cilvēci. Latvijas Politiski Represēto Apvienība |accessdate={{dat|2014|12|31||bez}}}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā teātra ēka izdega, bet drīz tika atjaunota. Teātra nosaukums 1945.—1950. gadā bija '''Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris''', to vadīja Kārlis Piesis. 1950. gadā to pārdēvēja par '''Liepājas drāmas teātri''', 1957. gadā atkal par '''Muzikāli dramatisko teātri''', 1963. gadā par Liepājas teātri. Šajā laikā teātri vadīja Žanis Brasla, kinorežisora [[Varis Brasla|Vara Braslas]] tēvs (1950—1952)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kinoraksti.lv/petijumi/varis-brasla-par-visu-dzivi-614|title=Varis Brasla. Par visu dzīvi|publisher=Kino Raksti|accessdate={{dat|2025|12|20||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241103152802/https://www.kinoraksti.lv/petijumi/varis-brasla-par-visu-dzivi-614}}</ref> un N. Mūrnieks (1952—1968). 1967.—1974. gadā Liepājas teātrī strādāja [[Imants Kalniņš]], tika iestudētas muzikālas izrādes "Princis un ubaga zēns" (1968) un "Trīs musketieri" (1969) ar Imanta Kalniņa dziesmām ar [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viktora Kalniņa]] vārdiem. Teātra direktors šajā laikā bija [[Voldemārs Pūce (teātra direktors)|Voldemārs Pūce]], galvenais režisors A. Migla (1968—1974), pēc viņa O. Kroders (1974—1989), H. Laukšteins (1989—1997) un J. Bartkevičs.<ref>Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 272. lpp.</ref> 2011. gadā noslēdzās teātra nama rekonstrukcija. 2012. gadā teātra režisori bija [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Ģirts Ēcis]], [[Ivars Lūsis]], [[Juris Rijnieks]], [[Lauris Gundars]], [[Rolands Atkočūns]] un [[Valdis Lūriņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/rezisori/|title=Režisori|publisher=Liepajasteatris.lv|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}|archive-date={{dat|2012|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120207032744/http://liepajasteatris.lv/rezisori/}}</ref> == Aktieri (2025) == {{div col}} * [[Anda Albuže]] * [[Kārlis Artejevs]] * [[Rolands Beķeris]] * [[Polina Čerņenoka]] * [[Signe Dancīte]] * [[Agnija Dreimane]] * [[Kārlis Ērglis]] * [[Kaspars Gods]] * [[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]] * [[Laura Jeruma]] * [[Agnese Jēkabsone-Ozoliņa|Agnese Jēkabsone]] * [[Mārtiņš Kalita]] * [[Madara Kalna]] * [[Armands Kaušelis]] * [[Kaspars Kārkliņš]] * [[Inese Kučinska-Laukšteine|Inese Kučinska]] * [[Gatis Maliks]] * [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]] * [[Sandis Pēcis]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Hugo Puriņš]] * [[Anete Berķe|Anete Rimkus]] * [[Valts Skuja]] * [[Kintija Stūre]] * [[Karīna Tatarinova]] * [[Ilze Trukšāne]] {{div col end}} == Ārštata aktieri (2025) == {{div col}} * [[Anta Aizupe]] * [[Inga Alsiņa-Lasmane]] * [[Viktors Ellers]] * [[Gints Grāvelis]] * [[Ģirts Krūmiņš]] * [[Edgars Pujāts]] {{div col end}} == Režisori (2025) == {{div col}} * [[Matīss Budovskis]] * [[Dž. Dž. Džilindžers]] * [[Laura Groza]] * [[Mārtiņš Kalita]] * [[Dmitrijs Petrenko]] * [[Elmārs Seņkovs]] * [[Valters Sīlis]] * [[Regnārs Vaivars]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Liepājas leļļu teātris]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://izrades.lv/teatris/liepajas-teatris Liepājas teātris] izrades.lv {{Liepāja-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} [[Kategorija:Teātri Latvijā]] [[Kategorija:Kultūra Liepājā]] cd2kihz2t8zp34k5i5vb3fqq1emifxw 10 182460 4456241 4259923 2026-04-19T04:18:25Z ZANDMANIS 91184 4456241 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=UCI WorldTour |title=[[UCI Pasaules tūre]] |listclass=hlist |group1=Sezonas |list1= * [[2009. gada UCI Pasaules rangs|2009]] * [[2010. gada UCI Pasaules rangs|2010]] * [[2011. gada UCI Pasaules tūre|2011]] * [[2012. gada UCI Pasaules tūre|2012]] * [[2013. gada UCI Pasaules tūre|2013]] * [[2014. gada UCI Pasaules tūre|2014]] * [[2015. gada UCI Pasaules tūre|2015]] * [[2016. gada UCI Pasaules tūre|2016]] * [[2017. gada UCI Pasaules tūre|2017]] * [[2018. gada UCI Pasaules tūre|2018]] * [[2019. gada UCI Pasaules tūre|2019]] * [[2020. gada UCI Pasaules tūre|2020]] * [[2021. gada UCI Pasaules tūre|2021]] * [[2022. gada UCI Pasaules tūre|2022]] * [[2023. gada UCI Pasaules tūre|2023]] * [[2024. gada UCI Pasaules tūre|2024]] * [[2025. gada UCI Pasaules tūre|2025]] * [[2026. gada UCI Pasaules tūre|2026]] |group2=Sacensības |list2= {{Navbox subgroup |group1 = Aktīvās |list1 = * [[Tour Down Under]] * [[Cadel Evans Great Ocean Road Race|Great Ocean Road Race]] * [[UAE Tour]] * [[Omloop Het Nieuwsblad]] * [[Strade Bianche]] * [[Parīze—Nica]] * [[Tirreno—Adriatico]] * [[Milāna—Sanremo]] * [[Volta a Catalunya]] * [[Classic Brugge–De Panne]] * [[E3 BinckBank Classic]] * [[Gente—Vevelgema]] * [[Dwars door Vlaanderen]] * [[Flandrijas tūre]] * [[Basku Zemes tūre]] * [[Parīze—Rubē]] * [[Amstel Gold Race]] * [[La Flèche Wallonne]] * [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] * [[Tour de Romandie]] * [[Ešborna—Frankfurte]] * [[Giro d'Italia]] * [[Critérium du Dauphiné]] * [[Tour de Suisse]] * [[Tour de France]] * [[Sansevastjanas klasika]] * [[Tour de Pologne]] * [[BinckBank Tour]] * [[Vuelta a España]] * [[EuroEyes Cyclassics]] * [[Bretagne Classic]] * [[Grand Prix Cycliste de Québec|GP de Québec]] * [[Grand Prix Cycliste de Montréal|GP de Montréal]] * [[Giro di Lombardia|Il Lombardia]] * [[Tour of Guangxi]] |group2 = Bijušās |list2 = * [[Abu Dhabi Tour]] * [[Presidential Tour of Turkey]] * [[London–Surrey Classic|RideLondon–Surrey Classic]] * [[Tour of Beijing]] * [[Tour of California]] * [[Tour of Qatar]] * [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — komandu brauciens|Komandu brauciens Pasaules čempionātā]] }} }}<noinclude>[[Kategorija:Riteņbraukšanas navigācijas veidnes]] </noinclude> fwymkltdkvuzhs58oyzvdgi298zm39q 0 184526 4456194 4402704 2026-04-18T19:56:30Z ~2026-23726-58 144264 4456194 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Sus Dungo | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[indipops]]<br />[[folkpops]] | Gadi = [[2008. gads|2008]]—pašlaik | Mlapa = {{URL|http://www.susdungo.lv}} |Dalībnieki = Diāna Sus Čepurnaja<br />Anneli Arro<br />Marika Arro<br />Marta Trofimova<br />Elizabete Balčus<br />Liene Dravniece<br /> }} '''Sus Dungo''' ir [[latvieši|latviešu]] [[indipops|indipopa]] meiteņu grupa no [[Rīga]]s, esošajā sastāvā kopš [[2012. gads|2012]]. gada. == Vēsture == 2010. gada sākumā tiek izdots pirmais singls — videoklips dziesmai "UNA", nonākot rotācijā un topos [[Kanāls 2|Latvijas Mūzikas kanālā]], kā arī iegūst atbalstu radio.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.radiovalmiera.lv/sus-dungo-una |title=Valmieras |publisher=Radiovalmiera.lv |date= |accessdate=2012-04-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130324011515/http://radiovalmiera.lv/sus-dungo-una |archivedate=2013-03-24 }}</ref> [[Radio SWH]] un Alternatīvās modes un mākslas nedēļas MOMENT<nowiki>]</nowiki>week ietvaros izsludinātajā jauno izpildītāju konkursā "Radio SWH Future", "Sus Dungo" ir viena no divām grupām, kas iegūst tiesības uzstāties modes nedēļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://woman.delfi.lv/health/stils/riga-briest-modes-un-makslas-izvirdums.d?id=31063937 |title=Stils un mode - DELFI |publisher=Woman.delfi.lv |date= |accessdate=2012-04-10 }}{{Novecojusi saite}}</ref> "Sus Dungo" iesilda ''[[Anathema]]'' solistu un ģitāristu, mūziķi [[Denjels Kevans|Denjelu Kevanu]] viņa solotūrē; tiek uzaicinātas un pievienojas tūres turpinājumā [[Igaunija|Igaunijā]], [[Tallina|Tallinā]].<ref name="dienalv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/izklaide/muzika/foto-denjela-kevanas-koncerts-kluba-melna-piektdiena-717364 |title=FOTO: Denjela Kevanas koncerts klubā "Melnā piektdiena" |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2012-04-10}}</ref> "Sus Dungo" oriģinālmūzika tiek izmantota īsfilmā "Kaleidoskops",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ifdb.lv/j778 |title=Īsfilma «Kaleidoscope |publisher=IFDB.lv |date= |accessdate=2012-04-10 }}{{Novecojusi saite}}</ref> kas uzvar īsfilmu konkursā "Tech-ex.com Cup", Ķīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=LETA |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/331834-lv_rezisora_isfilma_kaleidoscope_iegust_balvu_kina |title=TVNET :: Kino - LV režisora īsfilma "Kaleidoscope" iegūst balvu Ķīnā |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2012-04-10 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305052530/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/331834-lv_rezisora_isfilma_kaleidoscope_iegust_balvu_kina }}</ref> 2011. gada rudenī populārais dzīvesstila žurnāls "Veto magazine" publicē interviju ar meitenēm — "Dūdiņroks un dungošana". ''Tās ir meitenes — drīzāk pat dāmas — ar ziediem matos un zaļo rokenrolu sirdī.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vetomagazine.wordpress.com/2011/10/18/veto-magazine-19/ |title=Veto Magazine #19 « Veto Magazine |publisher=Vetomagazine.wordpress.com |date=2011-10-19 |accessdate=2012-04-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111114151048/http://vetomagazine.wordpress.com/2011/10/18/veto-magazine-19/ |archivedate=2011-11-14 }}</ref> 2011. gada nogalē "Sus Dungo" izdod singlu "Balle" kopā ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] fondu "Viegli",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fondsviegli.lv/balle |title=Balle &#124; Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" |publisher=Fondsviegli.lv |date= |accessdate=2012-04-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120412080610/http://fondsviegli.lv/balle |archivedate=2012-04-12 }}</ref> ierakstā piedaloties [[Renārs Kaupers|Renāram Kauperam]], ''[[Goran Gora]]'', ''[[Astro'n'out]]'' solistei [[Māra Upmane-Holšteine|Mārai Upmanei-Holšteinei]] un citiem fonda mūziķiem un dalībniekiem. "Balle" atskaņota Latvijas radiostacijās ([[Radio 101]], [[Latvijas Radio]]) un izmantota [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] raidījumā "Lapsas virtuvē".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/watch?v=QcASEV3-Ajk&feature=channel |title=Lapsa virtuvē: sērija17 1/4 |publisher=YouTube |date=2011-12-31 |accessdate=2012-04-10}}</ref> Grupas dzīvais koncertieraksts kafejnīcas "Piens" "Galvaspilsētas brīnumi" sērijās pirmajā tās izrādīšanas nedēļā sasniedz rekordlielu, ap 3 tūkstošiem, skatījumu skaitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Like |url=http://vimeo.com/38487294 |title=Sus Dungo on Vimeo |publisher=Vimeo.com |date= |accessdate=2012-04-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120628235136/http://vimeo.com/38487294 |archivedate=2012-06-28 }}</ref> Līdz šim sērijās filmējušies tādi mūziķi kā ''[[Martin Confused]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=TVNET |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/384550-skaties_martin_confused_koncertu_piena |title=TVNET :: Latvijā - Skaties Martin Confused koncertu "Pienā"! |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2012-04-10 |archive-date=2011-07-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110717230020/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/384550-skaties_martin_confused_koncertu_piena }}</ref> un ģitārista Kaspara Ansona un bundzinieka Riharda Fedotova projekts "Zemūdene".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://plikums.lv/#/2012/01/galvaspilsetas-brinumu-no-2/|title=Galvaspilsētas brīnumu No.2|publisher=Plikums.lv|accessdate={{dat|2012|4|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140105185803/http://plikums.lv/#/2012/01/galvaspilsetas-brinumu-no-2/|archivedate={{dat|2014|01|05||bez}}}}</ref> "Sus Dungo" atzītas par pēdējo gadu interesantākajām un krāšņākajām parādībām pašmāju neatkarīgajā popmūzikā,<ref name="dienalv"/> 2012. gada 7. jūnijā izdod pirmo albumu latviešu valodā "Rasā pēdas", kas atzinīgi novērtēts no mūzikas kritiķiem un saņēma [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu]] nominācijā 2012. gada "Labākā debija". 2015.gadā "Sus Dungo" izdod otro albumu "Down The River" caur Vācijas mūzikas ierakstu kompāniju "BESTE! UNTERHALTUNG" <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://brokensilence.de/artikel/?01533 |title=SUS DUNGO Down The River |publisher=brokensilence.de |date=2015-06-26 |accessdate=2026-04-18 }}</ref> . == Grupas dalībnieces == Grupas sastāvā kopš 2008. gada ir Diāna Sus Čepurnaja ([[balss]], [[ģitāra]], [[bandžo]]), Anneli Arro ([[sitamie instrumenti]], [[bungas]], [[balss]]), Marika Arro ([[basģitāra]], [[balss]]), Marta Trofimova ([[ģitāra]], [[ukulele]]), Elizabete Balčus ([[balss]], [[flauta]], [[metalofons]]), Liene Dravniece ([[balss]], [[akordeons]], [[taustiņinstrumenti]]). Grupā aktīvi muzicējusi līdz 2012. gadam - Kate Pāvula ([[balss]], [[vijole]], [[ukulele]]), līdz 2015. gadam - Elizabeta Angelika Lāce ([[arfa]], [[taustiņinstrumenti]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.susdungo.lv/ Sus Dungo oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415011315/http://www.susdungo.lv/ |date={{dat|2012|04|15||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] g6s2ck78doq1ob3onina3kzaln38074 4456195 4456194 2026-04-18T20:00:07Z ~2026-23726-58 144264 /* Ārējās saites */ 4456195 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Sus Dungo | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[indipops]]<br />[[folkpops]] | Gadi = [[2008. gads|2008]]—pašlaik | Mlapa = {{URL|https://susdungo.bandcamp.com/music}} |Dalībnieki = Diāna Sus Čepurnaja<br />Anneli Arro<br />Marika Arro<br />Marta Trofimova<br />Elizabete Balčus<br />Liene Dravniece<br /> }} '''Sus Dungo''' ir [[latvieši|latviešu]] [[indipops|indipopa]] meiteņu grupa no [[Rīga]]s, esošajā sastāvā kopš [[2012. gads|2012]]. gada. == Vēsture == 2010. gada sākumā tiek izdots pirmais singls — videoklips dziesmai "UNA", nonākot rotācijā un topos [[Kanāls 2|Latvijas Mūzikas kanālā]], kā arī iegūst atbalstu radio.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.radiovalmiera.lv/sus-dungo-una |title=Valmieras |publisher=Radiovalmiera.lv |date= |accessdate=2012-04-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130324011515/http://radiovalmiera.lv/sus-dungo-una |archivedate=2013-03-24 }}</ref> [[Radio SWH]] un Alternatīvās modes un mākslas nedēļas MOMENT<nowiki>]</nowiki>week ietvaros izsludinātajā jauno izpildītāju konkursā "Radio SWH Future", "Sus Dungo" ir viena no divām grupām, kas iegūst tiesības uzstāties modes nedēļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://woman.delfi.lv/health/stils/riga-briest-modes-un-makslas-izvirdums.d?id=31063937 |title=Stils un mode - DELFI |publisher=Woman.delfi.lv |date= |accessdate=2012-04-10 }}{{Novecojusi saite}}</ref> "Sus Dungo" iesilda ''[[Anathema]]'' solistu un ģitāristu, mūziķi [[Denjels Kevans|Denjelu Kevanu]] viņa solotūrē; tiek uzaicinātas un pievienojas tūres turpinājumā [[Igaunija|Igaunijā]], [[Tallina|Tallinā]].<ref name="dienalv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/izklaide/muzika/foto-denjela-kevanas-koncerts-kluba-melna-piektdiena-717364 |title=FOTO: Denjela Kevanas koncerts klubā "Melnā piektdiena" |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2012-04-10}}</ref> "Sus Dungo" oriģinālmūzika tiek izmantota īsfilmā "Kaleidoskops",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ifdb.lv/j778 |title=Īsfilma «Kaleidoscope |publisher=IFDB.lv |date= |accessdate=2012-04-10 }}{{Novecojusi saite}}</ref> kas uzvar īsfilmu konkursā "Tech-ex.com Cup", Ķīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=LETA |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/331834-lv_rezisora_isfilma_kaleidoscope_iegust_balvu_kina |title=TVNET :: Kino - LV režisora īsfilma "Kaleidoscope" iegūst balvu Ķīnā |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2012-04-10 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305052530/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/331834-lv_rezisora_isfilma_kaleidoscope_iegust_balvu_kina }}</ref> 2011. gada rudenī populārais dzīvesstila žurnāls "Veto magazine" publicē interviju ar meitenēm — "Dūdiņroks un dungošana". ''Tās ir meitenes — drīzāk pat dāmas — ar ziediem matos un zaļo rokenrolu sirdī.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vetomagazine.wordpress.com/2011/10/18/veto-magazine-19/ |title=Veto Magazine #19 « Veto Magazine |publisher=Vetomagazine.wordpress.com |date=2011-10-19 |accessdate=2012-04-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111114151048/http://vetomagazine.wordpress.com/2011/10/18/veto-magazine-19/ |archivedate=2011-11-14 }}</ref> 2011. gada nogalē "Sus Dungo" izdod singlu "Balle" kopā ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] fondu "Viegli",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fondsviegli.lv/balle |title=Balle &#124; Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" |publisher=Fondsviegli.lv |date= |accessdate=2012-04-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120412080610/http://fondsviegli.lv/balle |archivedate=2012-04-12 }}</ref> ierakstā piedaloties [[Renārs Kaupers|Renāram Kauperam]], ''[[Goran Gora]]'', ''[[Astro'n'out]]'' solistei [[Māra Upmane-Holšteine|Mārai Upmanei-Holšteinei]] un citiem fonda mūziķiem un dalībniekiem. "Balle" atskaņota Latvijas radiostacijās ([[Radio 101]], [[Latvijas Radio]]) un izmantota [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] raidījumā "Lapsas virtuvē".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/watch?v=QcASEV3-Ajk&feature=channel |title=Lapsa virtuvē: sērija17 1/4 |publisher=YouTube |date=2011-12-31 |accessdate=2012-04-10}}</ref> Grupas dzīvais koncertieraksts kafejnīcas "Piens" "Galvaspilsētas brīnumi" sērijās pirmajā tās izrādīšanas nedēļā sasniedz rekordlielu, ap 3 tūkstošiem, skatījumu skaitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Like |url=http://vimeo.com/38487294 |title=Sus Dungo on Vimeo |publisher=Vimeo.com |date= |accessdate=2012-04-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120628235136/http://vimeo.com/38487294 |archivedate=2012-06-28 }}</ref> Līdz šim sērijās filmējušies tādi mūziķi kā ''[[Martin Confused]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=TVNET |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/384550-skaties_martin_confused_koncertu_piena |title=TVNET :: Latvijā - Skaties Martin Confused koncertu "Pienā"! |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2012-04-10 |archive-date=2011-07-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110717230020/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/384550-skaties_martin_confused_koncertu_piena }}</ref> un ģitārista Kaspara Ansona un bundzinieka Riharda Fedotova projekts "Zemūdene".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://plikums.lv/#/2012/01/galvaspilsetas-brinumu-no-2/|title=Galvaspilsētas brīnumu No.2|publisher=Plikums.lv|accessdate={{dat|2012|4|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140105185803/http://plikums.lv/#/2012/01/galvaspilsetas-brinumu-no-2/|archivedate={{dat|2014|01|05||bez}}}}</ref> "Sus Dungo" atzītas par pēdējo gadu interesantākajām un krāšņākajām parādībām pašmāju neatkarīgajā popmūzikā,<ref name="dienalv"/> 2012. gada 7. jūnijā izdod pirmo albumu latviešu valodā "Rasā pēdas", kas atzinīgi novērtēts no mūzikas kritiķiem un saņēma [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu]] nominācijā 2012. gada "Labākā debija". 2015.gadā "Sus Dungo" izdod otro albumu "Down The River" caur Vācijas mūzikas ierakstu kompāniju "BESTE! UNTERHALTUNG" <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://brokensilence.de/artikel/?01533 |title=SUS DUNGO Down The River |publisher=brokensilence.de |date=2015-06-26 |accessdate=2026-04-18 }}</ref> . == Grupas dalībnieces == Grupas sastāvā kopš 2008. gada ir Diāna Sus Čepurnaja ([[balss]], [[ģitāra]], [[bandžo]]), Anneli Arro ([[sitamie instrumenti]], [[bungas]], [[balss]]), Marika Arro ([[basģitāra]], [[balss]]), Marta Trofimova ([[ģitāra]], [[ukulele]]), Elizabete Balčus ([[balss]], [[flauta]], [[metalofons]]), Liene Dravniece ([[balss]], [[akordeons]], [[taustiņinstrumenti]]). Grupā aktīvi muzicējusi līdz 2012. gadam - Kate Pāvula ([[balss]], [[vijole]], [[ukulele]]), līdz 2015. gadam - Elizabeta Angelika Lāce ([[arfa]], [[taustiņinstrumenti]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415011315/http://www.susdungo.lv/ |date={{dat|2012|04|15||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] 1reorc9ir7qapj2lagbatt6ei7yc0gb 0 200689 4456103 4368993 2026-04-18T17:01:01Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa vēsturi 4456103 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 8 | nosaukums = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene) | karte = Road A8 Latvia.svg | leģenda = | garums = 76,1 | ārpus_pilsētas = 59,9 | ceļš_pilsētā = 12,1 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Jaunolaine, Olaines pagasts, LV-2127, Latvia - panoramio - Dmitrij M (16).jpg | paraksts = Autoceļš A8 Jaunolainē }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} <big>→</big> {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|77}}, bet ar {{A ceļš|10}} sakrītošajā posmā Rīgā — {{E ceļš|22}}. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Vēsture == Ap 1830. gadu sākās gatavošanās Rīgas - Jelgavas - Taurages stratēģiskās 2. klases būvniecībai, kā ietvaros cauri [[Olaine]]i tika uzbūvēts jauns pasta ceļš no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas, līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Par būvdarbiem, kas sākās ap 1835. gadu, "Latvijas Avīzē" tika rakstīts, ka "starp Rīgu un Jelgavu divas reģimentes zaldātu sapulcināti, ap 8 000 cilvēku, kas taisīs ceļu, kurš par sešām verstēm attālumu starp diviem pilsātiem mazāku padarīšot".<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andersons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Galvenie būvdarbi šosejas Rīgas - Jelgavas posmā tika pabeigti ap 1835./1836. gadu. Šosejas kopējais platums bija 12,3m, brauktuves platums - 5,4m. Lopu dzīšanai viena nomale tika veidota platāka. Segas biezums 17,5cm - šķembas uz akmeņu un smilts kārts. Uz guberņu robežas tika izveidoti divi robežstabi ar Vidzemes un Kurzemes-Zemgales ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1857. gadā šosejas trases aprakstā jau minēti kādi piecpadsmit krogi un viesu mājas.<ref name=":0" /><gallery> Dzelzsdivīzijas karavīri pozīcijās pie robežstabiem Olainē 1919. maijā.jpg|[[Dzelzsdivīzija]]s karavīri 1919. maijā [[Olaine]]s pozīcijās pie Jelgavas šosejas Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940) Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007) </gallery>No 1926. līdz 1928. gadam visā Rīgas - Jelgavas posmā pirmo reizi Latvijas teritorijā tika izbūvēts melnais asfalta segums. Vēl līdz ceļa rekonstrukcijai 1957. gadā, pavasaros bija grūti izbraucams ceļa posms pie Olaines, savukārt ceļš ap Jelgavu lielākos pavasara pludos pārplūda.<ref name=":0" /> Lai apietu dzelzceļa pārbrauktuves, 1980. gados no Rīgas līdz Dalbei tika uzbūvēta divjoslu šoseja ar atdalītām brauktuvēm, 1990. gados tika pabeigts Jelgavas pilsētas apvedceļš. Sākotnēji visa Jelgavas pilsētas apvedceļa trase tika plānota ar atdalītām brauktuvēm, pie kā darbi jau bija iesākušies - visā trasē tika atmežota nepieciešamā teritorija, vietām izbūvēti dublējoši ceļi un tilti. Tomēr, finanšu līdzekļu trūkuma pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dēļ, tika izbūvēta tikai viena brauktuve.<ref name=":0" /> No 2011. gada līdz 2012. gadam pārbūvēja 11,02 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Jaunolaine|Jaunolaines]] līdz [[Dalbe|Dalbei]] (18,93 km — 29,95 km). Un no 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 9,27 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Rīga|Rīgas]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (9,93 km — 19,20 km). Abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2013. gada aprīļa līdz tā gada novembrim pārbūvēja 11,34 km garu posmu no [[Dalbe|Dalbes]] līdz [[Jelgava|Jelgavai]] (31,80 km — 43,14 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Lielupe|Lielupi]]. [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no pārbūves līgumcenas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2014. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 10,63 km garu posmu no [[Jelgava|Jelgavas]] līdz pagriezienam uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] (49,37 km — 60 km). Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār [[Platone (upe)|Platoni]], paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts [[Caurteka|caurteku]] remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve. Un 2015. gada vasarā arī pabeidza pārbūves darbus uz 16,14 km gara posma no pagrieziena uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] līdz [[Lietuva|Lietuvas]] robežai (60 km — 76,14 km). Pārbūves darbus no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu veica SIA ''Strabag'', un izmaksāja 6,46 milj. eiro (bez PVN), savukārt darbus no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai veica SIA ''Lemminkainen Latvija'', un izmaksāja 5,63 milj. eiro (bez PVN), un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no abu būvdarbu izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2020. gada aprīļa līdz tā gada novembrim pārbūvēja 10,75 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Dalbe|Dalbes]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (19,20 km — 29,95 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]]. Un no 2022. gada marta līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 9 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Rīga|Rīgas]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (9,93 km — 18,93 km). Būvdarbus no Dalbes līdz Jaunolainei veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 10,16 milj. eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta, savukārt būvdarbus no Rīgas līdz Jaunolainei veica ''KT Igate'' par līgumcenu 6 773 756 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 5 757 692 eiro) līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-jelgavas-bauskas-un-daugavpils-sosejam/|title=Pabeigti būvdarbi uz Jelgavas, Bauskas un Daugavpils šosejām|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2020-11-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-sosejas-no-rigas-lidz-jaunolainei-sakas-remontdarbi-lidz-gada-beigam-satiksme-notiks-pa-vienu-brauktuvi/|title=Uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Jaunolainei sākas remontdarbi; līdz gada beigām satiksme notiks pa vienu brauktuvi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2022-03-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|t-YjmkIYqhE&t|Autoceļš {{A ceļš|8}} (Rīga - Jelgava)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavā]] ej4dczu6h5rssr88jxla1d6grmetry8 4456165 4456103 2026-04-18T18:57:44Z Asignotac 109310 Papildus informācija 4456165 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 8 | nosaukums = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene) | karte = Road A8 Latvia.svg | leģenda = | garums = 76,1 | ārpus_pilsētas = 59,9 | ceļš_pilsētā = 12,1 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Jaunolaine, Olaines pagasts, LV-2127, Latvia - panoramio - Dmitrij M (16).jpg | paraksts = Autoceļš A8 Jaunolainē }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} <big>→</big> {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|77}}, bet ar {{A ceļš|10}} sakrītošajā posmā Rīgā — {{E ceļš|22}}. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Satiksme == Autoceļš posmā no Rīgas līdz Dalbei (Jelgavai) ir izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Šajā posmā autoceļa noslodze 2025. gadā svārstījās ap 20 - 30 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī. Uz Jelgavas apvedceļa noslodze ir ap 10 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī, savukārt sekojošā ceļa noslodze līdz Lietuvas robežai (Meitene) nepārsniedz 4 tūkstošus transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un 1 vidējā ātruma kontroles posms: * no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0. - 69,2. km) - ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-liepajas-un-ventspils-sosejas-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=Uz Jelgavas, Liepājas un Ventspils šosejas sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|date=2023-10-02|language=lv}}</ref> == Vēsture == Ap 1830. gadu sākās gatavošanās Rīgas - Jelgavas - Taurages stratēģiskās 2. klases būvniecībai, kā ietvaros cauri [[Olaine]]i tika uzbūvēts jauns pasta ceļš no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas, līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Par būvdarbiem, kas sākās ap 1835. gadu, "Latvijas Avīzē" tika rakstīts, ka "starp Rīgu un Jelgavu divas reģimentes zaldātu sapulcināti, ap 8 000 cilvēku, kas taisīs ceļu, kurš par sešām verstēm attālumu starp diviem pilsātiem mazāku padarīšot".<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andersons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Galvenie būvdarbi šosejas Rīgas - Jelgavas posmā tika pabeigti ap 1835./1836. gadu. Šosejas kopējais platums bija 12,3m, brauktuves platums - 5,4m. Lopu dzīšanai viena nomale tika veidota platāka. Segas biezums 17,5cm - šķembas uz akmeņu un smilts kārts. Uz guberņu robežas tika izveidoti divi robežstabi ar Vidzemes un Kurzemes-Zemgales ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1857. gadā šosejas trases aprakstā jau minēti kādi piecpadsmit krogi un viesu mājas.<ref name=":0" /><gallery> Dzelzsdivīzijas karavīri pozīcijās pie robežstabiem Olainē 1919. maijā.jpg|[[Dzelzsdivīzija]]s karavīri 1919. maijā [[Olaine]]s pozīcijās pie Jelgavas šosejas Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940) Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007) </gallery>No 1926. līdz 1928. gadam visā Rīgas - Jelgavas posmā pirmo reizi Latvijas teritorijā tika izbūvēts melnais asfalta segums. Vēl līdz ceļa rekonstrukcijai 1957. gadā, pavasaros bija grūti izbraucams ceļa posms pie Olaines, savukārt ceļš ap Jelgavu lielākos pavasara pludos pārplūda.<ref name=":0" /> Lai apietu dzelzceļa pārbrauktuves, 1980. gados no Rīgas līdz Dalbei tika uzbūvēta divjoslu šoseja ar atdalītām brauktuvēm, 1990. gados tika pabeigts Jelgavas pilsētas apvedceļš. Sākotnēji visa Jelgavas pilsētas apvedceļa trase tika plānota ar atdalītām brauktuvēm, pie kā darbi jau bija iesākušies - visā trasē tika atmežota nepieciešamā teritorija, vietām izbūvēti dublējoši ceļi un tilti. Tomēr, finanšu līdzekļu trūkuma pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dēļ, tika izbūvēta tikai viena brauktuve.<ref name=":0" /> No 2011. gada līdz 2012. gadam pārbūvēja 11,02 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Jaunolaine|Jaunolaines]] līdz [[Dalbe|Dalbei]] (18,93 km — 29,95 km). Un no 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 9,27 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Rīga|Rīgas]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (9,93 km — 19,20 km). Abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2013. gada aprīļa līdz tā gada novembrim tika pārbūvēts Jelgavas apvedceļš - 11,34 km garš posmu no [[Dalbe|Dalbes]] līdz [[Jelgava|Jelgavai]] (31,80 km — 43,14 km). Pārbūves laikā tika arī rekonstruēts tilts pār [[Lielupe|Lielupi]]. [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no pārbūves līgumcenas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2014. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 10,63 km garu posmu no [[Jelgava|Jelgavas]] līdz pagriezienam uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] (49,37 km — 60 km). Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār [[Platone (upe)|Platoni]], paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts [[Caurteka|caurteku]] remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve. Un 2015. gada vasarā arī pabeidza pārbūves darbus uz 16,14 km gara posma no pagrieziena uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] līdz [[Lietuva|Lietuvas]] robežai (60 km — 76,14 km). Pārbūves darbus no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu veica SIA ''Strabag'', un izmaksāja 6,46 milj. eiro (bez PVN), savukārt darbus no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai veica SIA ''Lemminkainen Latvija'', un izmaksāja 5,63 milj. eiro (bez PVN), un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no abu būvdarbu izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2020. gada aprīļa līdz novembrim pārbūvēja 10,75 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Dalbe|Dalbes]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (19,20 km — 29,95 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]]. Un no 2022. gada marta līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 9 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Rīga|Rīgas]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (9,93 km — 18,93 km). Būvdarbus no Dalbes līdz Jaunolainei veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 10,16 milj. eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta, savukārt būvdarbus no Rīgas līdz Jaunolainei veica ''KT Igate'' par līgumcenu 6 773 756 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 5 757 692 eiro) līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-jelgavas-bauskas-un-daugavpils-sosejam/|title=Pabeigti būvdarbi uz Jelgavas, Bauskas un Daugavpils šosejām|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2020-11-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-sosejas-no-rigas-lidz-jaunolainei-sakas-remontdarbi-lidz-gada-beigam-satiksme-notiks-pa-vienu-brauktuvi/|title=Uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Jaunolainei sākas remontdarbi; līdz gada beigām satiksme notiks pa vienu brauktuvi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2022-03-28|language=lv}}</ref> == Nākotne == Tiek plānots izbūvēt vairāklīmeņu satiksmes krustojumu Olainē, autoceļa A8 krustojumā ar Rīgas ielu (V18). Pašlaik krustojums ir aprīkots ar luksoforu. Tiek plānots arī izbūvēt iepriekšminētās Rīgas ielas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga - Jelgava, kas atrodas ap 800 metru attālumā no krustojuma. Pašlaik norit abu ieceru būvprojektu izstrāde, būvdarbus plānots sākt ne ātrāk kā 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olaine.lv/lv/jaunumi/autocelu-a8-un-v18-krustojumu-parbuves-par-vairaklimenu-skersojumu|title=olaine}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|t-YjmkIYqhE&t|Autoceļš {{A ceļš|8}} (Rīga - Jelgava)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavā]] clcuifjtlm4pp4xb5h4r4uks2lxoiqb 4456226 4456165 2026-04-18T22:02:09Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4456226 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 8 | nosaukums = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene) | karte = Road A8 Latvia.svg | leģenda = | garums = 76,1 | ārpus_pilsētas = 59,9 | ceļš_pilsētā = 12,1 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Jaunolaine, Olaines pagasts, LV-2127, Latvia - panoramio - Dmitrij M (16).jpg | paraksts = Autoceļš A8 Jaunolainē }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} <big>→</big> {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|77}}, bet ar {{A ceļš|10}} sakrītošajā posmā Rīgā — {{E ceļš|22}}. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Satiksme == Autoceļš posmā no Rīgas līdz Dalbei (Jelgavai) ir izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Šajā posmā autoceļa noslodze 2025. gadā svārstījās ap 20 - 30 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī. Uz Jelgavas apvedceļa noslodze ir ap 10 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī, savukārt sekojošā ceļa noslodze līdz Lietuvas robežai (Meitene) nepārsniedz 4 tūkstošus transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un 1 vidējā ātruma kontroles posms: * no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0. - 69,2. km) - ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-liepajas-un-ventspils-sosejas-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=Uz Jelgavas, Liepājas un Ventspils šosejas sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|date=2023-10-02|language=lv}}</ref> == Vēsture == Ap 1830. gadu sākās gatavošanās Rīgas - Jelgavas - Taurages stratēģiskās 2. klases būvniecībai, kā ietvaros cauri [[Olaine]]i tika uzbūvēts jauns pasta ceļš no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas, līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Par būvdarbiem, kas sākās ap 1835. gadu, "Latvijas Avīzē" tika rakstīts, ka "starp Rīgu un Jelgavu divas reģimentes zaldātu sapulcināti, ap 8 000 cilvēku, kas taisīs ceļu, kurš par sešām verstēm attālumu starp diviem pilsātiem mazāku padarīšot".<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andersons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Galvenie būvdarbi šosejas Rīgas - Jelgavas posmā tika pabeigti ap 1835./1836. gadu. Šosejas kopējais platums bija 12,3m, brauktuves platums - 5,4m. Lopu dzīšanai viena nomale tika veidota platāka. Segas biezums 17,5cm - šķembas uz akmeņu un smilts kārts. Uz guberņu robežas tika izveidoti divi robežstabi ar Vidzemes un Kurzemes-Zemgales ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1857. gadā šosejas trases aprakstā jau minēti kādi piecpadsmit krogi un viesu mājas.<ref name=":0" /><gallery> Dzelzsdivīzijas karavīri pozīcijās pie robežstabiem Olainē 1919. maijā.jpg|[[Dzelzsdivīzija]]s karavīri 1919. maijā [[Olaine]]s pozīcijās pie Jelgavas šosejas Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940) Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007) </gallery>No 1926. līdz 1928. gadam visā Rīgas - Jelgavas posmā pirmo reizi Latvijas teritorijā tika izbūvēts melnais asfalta segums. Vēl līdz ceļa rekonstrukcijai 1957. gadā, pavasaros bija grūti izbraucams ceļa posms pie Olaines, savukārt ceļš ap Jelgavu lielākos pavasara pludos pārplūda.<ref name=":0" /> Lai apietu dzelzceļa pārbrauktuves, 1980. gados no Rīgas līdz Dalbei tika uzbūvēta divjoslu šoseja ar atdalītām brauktuvēm, 1990. gados tika pabeigts Jelgavas pilsētas apvedceļš. Sākotnēji visa Jelgavas pilsētas apvedceļa trase tika plānota ar atdalītām brauktuvēm, pie kā darbi jau bija iesākušies - visā trasē tika atmežota nepieciešamā teritorija, vietām izbūvēti dublējoši ceļi un tilti. Tomēr, finanšu līdzekļu trūkuma pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dēļ, tika izbūvēta tikai viena brauktuve.<ref name=":0" /> No 2011. gada līdz 2012. gadam pārbūvēja 11,02 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Jaunolaine|Jaunolaines]] līdz [[Dalbe|Dalbei]] (18,93 km — 29,95 km). Un no 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 9,27 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Rīga|Rīgas]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (9,93 km — 19,20 km). Abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2013. gada aprīļa līdz tā gada novembrim pārbūvēja 11,34 km garu posmu no [[Dalbe|Dalbes]] līdz [[Jelgava|Jelgavai]] (31,80 km — 43,14 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Lielupe|Lielupi]]. [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no pārbūves līgumcenas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2014. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 10,63 km garu posmu no [[Jelgava|Jelgavas]] līdz pagriezienam uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] (49,37 km — 60 km). Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār [[Platone (upe)|Platoni]], paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts [[Caurteka|caurteku]] remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve. Un 2015. gada vasarā arī pabeidza pārbūves darbus uz 16,14 km gara posma no pagrieziena uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] līdz [[Lietuva|Lietuvas]] robežai (60 km — 76,14 km). Pārbūves darbus no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu veica SIA ''Strabag'', un izmaksāja 6,46 milj. eiro (bez PVN), savukārt darbus no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai veica SIA ''Lemminkainen Latvija'', un izmaksāja 5,63 milj. eiro (bez PVN), un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no abu būvdarbu izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2020. gada aprīļa līdz novembrim pārbūvēja 10,75 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Dalbe|Dalbes]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (19,20 km — 29,95 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]]. Un no 2022. gada marta līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 9 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Rīga|Rīgas]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (9,93 km — 18,93 km). Būvdarbus no Dalbes līdz Jaunolainei veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 10,16 milj. eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta, savukārt būvdarbus no Rīgas līdz Jaunolainei veica ''KT Igate'' par līgumcenu 6 773 756 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 5 757 692 eiro) līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-jelgavas-bauskas-un-daugavpils-sosejam/|title=Pabeigti būvdarbi uz Jelgavas, Bauskas un Daugavpils šosejām|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2020-11-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-sosejas-no-rigas-lidz-jaunolainei-sakas-remontdarbi-lidz-gada-beigam-satiksme-notiks-pa-vienu-brauktuvi/|title=Uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Jaunolainei sākas remontdarbi; līdz gada beigām satiksme notiks pa vienu brauktuvi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2022-03-28|language=lv}}</ref> == Nākotne == Tiek plānots izbūvēt vairāklīmeņu satiksmes krustojumu Olainē, autoceļa A8 krustojumā ar Rīgas ielu (V18). Pašlaik krustojums ir aprīkots ar luksoforu. Tiek plānots arī izbūvēt iepriekšminētās Rīgas ielas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga - Jelgava, kas atrodas ap 800 metru attālumā no krustojuma. Pašlaik norit abu ieceru būvprojektu izstrāde, būvdarbus plānots sākt ne ātrāk kā 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olaine.lv/lv/jaunumi/autocelu-a8-un-v18-krustojumu-parbuves-par-vairaklimenu-skersojumu|title=olaine}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|t-YjmkIYqhE&t|Autoceļš {{A ceļš|8}} (Rīga - Jelgava)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavā]] a50scd5l1b0snvefscjcndmo3m920ks 4456228 4456226 2026-04-18T22:14:49Z Pirags 3757 /* Vēsture */ stila labojumi 4456228 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 8 | nosaukums = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene) | karte = Road A8 Latvia.svg | leģenda = | garums = 76,1 | ārpus_pilsētas = 59,9 | ceļš_pilsētā = 12,1 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Jaunolaine, Olaines pagasts, LV-2127, Latvia - panoramio - Dmitrij M (16).jpg | paraksts = Autoceļš A8 Jaunolainē }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} <big>→</big> {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|77}}, bet ar {{A ceļš|10}} sakrītošajā posmā Rīgā — {{E ceļš|22}}. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Satiksme == Autoceļš posmā no Rīgas līdz Dalbei (Jelgavai) ir izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Šajā posmā autoceļa noslodze 2025. gadā svārstījās ap 20 - 30 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī. Uz Jelgavas apvedceļa noslodze ir ap 10 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī, savukārt sekojošā ceļa noslodze līdz Lietuvas robežai (Meitene) nepārsniedz 4 tūkstošus transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un 1 vidējā ātruma kontroles posms: * no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0. - 69,2. km) - ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-liepajas-un-ventspils-sosejas-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=Uz Jelgavas, Liepājas un Ventspils šosejas sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|date=2023-10-02|language=lv}}</ref> == Vēsture == Ap 1830. gadu sākās gatavošanās Rīgas - Jelgavas - [[Tauraģe]]s stratēģiskās 2. klases būvniecībai, kā ietvaros cauri [[Olaine]]i uzbūvēja jaunu pasta ceļu no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Par būvdarbiem, kas sākās ap 1835. gadu, "Latvijas Avīzē" rakstīja, ka "starp Rīgu un Jelgavu divas reģimentes zaldātu sapulcināti, ap 8 000 cilvēku, kas taisīs ceļu, kurš par sešām verstēm attālumu starp diviem pilsātiem mazāku padarīšot".<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andersons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Galvenos būvdarbus šosejas Rīgas - Jelgavas posmā pabeidza ap 1835./1836. gadu. Šosejas kopējais platums bija 12,3m, brauktuves platums - 5,4m. Lopu dzīšanai vienu nomali izveidoja platāku. Segas biezums 17,5cm - šķembas uz akmeņu un smilts kārtas. Uz guberņu robežas uzstādīja divus robežstabus ar Vidzemes un Kurzemes ɡuberņu ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1857. gadā šosejas trases aprakstā minēti piecpadsmit krogi un viesu mājas.<ref name=":0" /> <gallery> Dzelzsdivīzijas karavīri pozīcijās pie robežstabiem Olainē 1919. maijā.jpg|[[Dzelzsdivīzija]]s karavīri 1919. maijā [[Olaine]]s pozīcijās pie Jelgavas šosejas Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940) Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007) </gallery> No 1926. līdz 1928. gadam visā Rīgas - Jelgavas ceļa posmā izbūvēja melno asfalta segumu. Vēl līdz ceļa rekonstrukcijai 1957. gadā pavasaros bija grūti izbraucams ceļa posms pie Olaines, savukārt ceļš ap Jelgavu lielākos pavasara pludos pārplūda.<ref name=":0" /> Lai apietu dzelzceļa pārbrauktuves, 1980. gados no Rīgas līdz Dalbei uzbūvēja divjoslu šoseju ar atdalītām brauktuvēm, 1990. gados pabeidza būvēt Jelgavas pilsētas apvedceļu. Sākotnēji visu Jelgavas pilsētas apvedceļa trasi plānoja ar atdalītām brauktuvēm, pēc atmežošanas izbūvēja dublējošos ceļus un tiltus. Tomēr finanšu līdzekļu trūkuma dēļ izbūvēja tikai vienu brauktuvi.<ref name=":0" /> No 2011. gada līdz 2012. gadam pārbūvēja 11,02 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Jaunolaine|Jaunolaines]] līdz [[Dalbe|Dalbei]] (18,93 km — 29,95 km). Un no 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 9,27 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Rīga|Rīgas]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (9,93 km — 19,20 km). Abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2013. gada aprīļa līdz tā gada novembrim pārbūvēja 11,34 km garu posmu no [[Dalbe|Dalbes]] līdz [[Jelgava|Jelgavai]] (31,80 km — 43,14 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Lielupe|Lielupi]]. [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no pārbūves līgumcenas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2014. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 10,63 km garu posmu no [[Jelgava|Jelgavas]] līdz pagriezienam uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] (49,37 km — 60 km). Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār [[Platone (upe)|Platoni]], paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts [[Caurteka|caurteku]] remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve. Un 2015. gada vasarā arī pabeidza pārbūves darbus uz 16,14 km gara posma no pagrieziena uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] līdz [[Lietuva|Lietuvas]] robežai (60 km — 76,14 km). Pārbūves darbus no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu veica SIA ''Strabag'', un izmaksāja 6,46 milj. eiro (bez PVN), savukārt darbus no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai veica SIA ''Lemminkainen Latvija'', un izmaksāja 5,63 milj. eiro (bez PVN), un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no abu būvdarbu izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2020. gada aprīļa līdz novembrim pārbūvēja 10,75 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Dalbe|Dalbes]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (19,20 km — 29,95 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]]. Un no 2022. gada marta līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 9 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Rīga|Rīgas]] līdz [[Jaunolaine|Jaunolainei]] (9,93 km — 18,93 km). Būvdarbus no Dalbes līdz Jaunolainei veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 10,16 milj. eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta, savukārt būvdarbus no Rīgas līdz Jaunolainei veica ''KT Igate'' par līgumcenu 6 773 756 eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb 5 757 692 eiro) līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-jelgavas-bauskas-un-daugavpils-sosejam/|title=Pabeigti būvdarbi uz Jelgavas, Bauskas un Daugavpils šosejām|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2020-11-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-sosejas-no-rigas-lidz-jaunolainei-sakas-remontdarbi-lidz-gada-beigam-satiksme-notiks-pa-vienu-brauktuvi/|title=Uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Jaunolainei sākas remontdarbi; līdz gada beigām satiksme notiks pa vienu brauktuvi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2022-03-28|language=lv}}</ref> == Nākotne == Tiek plānots izbūvēt vairāklīmeņu satiksmes krustojumu Olainē, autoceļa A8 krustojumā ar Rīgas ielu (V18). Pašlaik krustojums ir aprīkots ar luksoforu. Tiek plānots arī izbūvēt iepriekšminētās Rīgas ielas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga - Jelgava, kas atrodas ap 800 metru attālumā no krustojuma. Pašlaik norit abu ieceru būvprojektu izstrāde, būvdarbus plānots sākt ne ātrāk kā 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olaine.lv/lv/jaunumi/autocelu-a8-un-v18-krustojumu-parbuves-par-vairaklimenu-skersojumu|title=olaine}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|t-YjmkIYqhE&t|Autoceļš {{A ceļš|8}} (Rīga - Jelgava)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavā]] g7b15mthfgdelsiryw1pwvnd4rbqya3 4456282 4456228 2026-04-19T06:45:00Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4456282 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 8 | nosaukums = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene) | karte = Road A8 Latvia.svg | leģenda = | garums = 76,1 | ārpus_pilsētas = 59,9 | ceļš_pilsētā = 12,1 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Jaunolaine, Olaines pagasts, LV-2127, Latvia - panoramio - Dmitrij M (16).jpg | paraksts = Autoceļš A8 Jaunolainē }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} <big>→</big> {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|77}}, bet ar {{A ceļš|10}} sakrītošajā posmā Rīgā — {{E ceļš|22}}. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Satiksme == Autoceļš posmā no Rīgas līdz [[Dalbe]]i (Jelgavai) izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Šajā posmā autoceļa noslodze 2025. gadā svārstījās ap 20—30 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī. Uz Jelgavas apvedceļa noslodze ir ap 10 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī, savukārt sekojošā ceļa noslodze līdz Lietuvas robežai (Meitene) nepārsniedz 4 tūkstošus transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|language=lv}}</ref> Uz autoceļa uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un viens vidējā ātruma kontroles posms: * no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju [[Eleja|Elejā]] (50,0. — 69,2. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-liepajas-un-ventspils-sosejas-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=Uz Jelgavas, Liepājas un Ventspils šosejas sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|date=2023-10-02|language=lv}}</ref> == Vēsture == Ap 1830. gadu sākās gatavošanās Rīgas—Jelgavas—[[Tauraģe]]s stratēģiskās otrās klases būvniecībai, kā ietvaros cauri [[Olaine]]i uzbūvēja jaunu pasta ceļu no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Par būvdarbiem, kas sākās ap 1835. gadu, "Latvijas Avīzē" rakstīja, ka "starp Rīgu un Jelgavu divas reģimentes zaldātu sapulcināti, ap {{sk|8000}} cilvēku, kas taisīs ceļu, kurš par sešām [[versts|verstēm]] attālumu starp diviem pilsātiem mazāku padarīšot".<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andersons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Galvenos būvdarbus šosejas Rīgas—Jelgavas posmā pabeidza ap 1835./1836. gadu. Šosejas kopējais platums bija 12,3 metri, brauktuves platums — 5,4 metri. [[mājlops|Lopu]] dzīšanai vienu nomali izveidoja platāku. Segas biezums 17,5 cm — šķembas uz akmeņu un smilts kārtas. Uz guberņu robežas uzstādīja divus robežstabus ar Vidzemes un Kurzemes ɡuberņu ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1857. gadā šosejas trases aprakstā minēti piecpadsmit krogi un viesu mājas.<ref name=":0" /> <gallery> Dzelzsdivīzijas karavīri pozīcijās pie robežstabiem Olainē 1919. maijā.jpg|[[Dzelzsdivīzija]]s karavīri 1919. maijā [[Olaine]]s pozīcijās pie Jelgavas šosejas Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940. gada) Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007) </gallery> No 1926. līdz 1928. gadam visā Rīgas—Jelgavas ceļa posmā izbūvēja melno asfalta segumu. Vēl līdz ceļa rekonstrukcijai 1957. gadā pavasaros bija grūti izbraucams ceļa posms pie Olaines, savukārt ceļš ap Jelgavu lielākos pavasara pludos pārplūda.<ref name=":0" /> Lai apietu dzelzceļa pārbrauktuves, 1980. gados no Rīgas līdz Dalbei uzbūvēja divjoslu šoseju ar atdalītām brauktuvēm, 1990. gados pabeidza būvēt Jelgavas pilsētas apvedceļu. Sākotnēji visu Jelgavas pilsētas apvedceļa trasi plānoja ar atdalītām brauktuvēm, pēc atmežošanas izbūvēja dublējošos ceļus un tiltus. Tomēr finanšu līdzekļu trūkuma dēļ izbūvēja tikai vienu brauktuvi.<ref name=":0" /> No 2011. gada līdz 2012. gadam pārbūvēja 11,02 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Jaunolaine]]s līdz [[Dalbe]]i (18,93 km — 29,95 km). Un no 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 9,27 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Rīga]]s līdz Jaunolainei (9,93 km — 19,20 km). Abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2013. gada aprīļa līdz tā gada novembrim pārbūvēja 11,34 km garu posmu no Dalbes līdz [[Jelgava]]i (31,80 km — 43,14 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Lielupe|Lielupi]]. Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no pārbūves līgumcenas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2014. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 10,63 km garu posmu no Jelgavas līdz pagriezienam uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] (49,37 km — 60 km). Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār [[Platone (upe)|Platoni]], paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts [[Caurteka|caurteku]] remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve. Un 2015. gada vasarā arī pabeidza pārbūves darbus uz 16,14 km gara posma no pagrieziena uz Lielvircavu līdz [[Lietuva]]s robežai (60 km — 76,14 km). Pārbūves darbus no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu veica SIA ''Strabag'', un izmaksāja 6,46 milj. eiro (bez PVN), savukārt darbus no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai veica SIA ''Lemminkainen Latvija'', un izmaksāja 5,63 milj. eiro (bez PVN), un Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no abu būvdarbu izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2020. gada aprīļa līdz novembrim pārbūvēja 10,75 km garu posmu uz kreisās brauktuves no Dalbes līdz Jaunolainei (19,20 km — 29,95 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]]. Un no 2022. gada marta līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 9 km garu posmu uz labās brauktuves no Rīgas līdz Jaunolainei (9,93 km — 18,93 km). Būvdarbus no Dalbes līdz Jaunolainei veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 10,16 milj. eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta, savukārt būvdarbus no Rīgas līdz Jaunolainei veica ''KT Igate'' par līgumcenu {{sk|6773756}} eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb {{sk|5757692}} eiro) līdzfinansēja Kohēzijas fonds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-jelgavas-bauskas-un-daugavpils-sosejam/|title=Pabeigti būvdarbi uz Jelgavas, Bauskas un Daugavpils šosejām|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2020-11-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-sosejas-no-rigas-lidz-jaunolainei-sakas-remontdarbi-lidz-gada-beigam-satiksme-notiks-pa-vienu-brauktuvi/|title=Uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Jaunolainei sākas remontdarbi; līdz gada beigām satiksme notiks pa vienu brauktuvi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2022-03-28|language=lv}}</ref> == Nākotne == Plānots izbūvēt vairāklīmeņu satiksmes krustojumu Olainē, autoceļa A8 krustojumā ar Rīgas ielu (V18). Pašlaik krustojums ir aprīkots ar luksoforu. Plānots arī izbūvēt iepriekšminētās Rīgas ielas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga—Jelgava, kas atrodas nepilnu 800 metru attālumā no krustojuma. Pašlaik norit abu ieceru būvprojektu izstrāde, būvdarbus plānots sākt ne ātrāk kā 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olaine.lv/lv/jaunumi/autocelu-a8-un-v18-krustojumu-parbuves-par-vairaklimenu-skersojumu|title=olaine}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|t-YjmkIYqhE&t|Autoceļš {{A ceļš|8}} (Rīga - Jelgava)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavā]] dl1u7ah6bxbt1x5s843l4wo2prjbfxf 0 204423 4456250 4448516 2026-04-19T06:01:08Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4456250 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Kauņas rajona pašvaldība | official_name = ''Kauno rajono savivaldybė'' | image_skyline =Nemunas001.JPG | imagesize = | image_caption = Nemuna pie Vilkijas | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Kaunas district in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | area_total_km2 = 1496 | population_total = 111030 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Kauņa]] (neietilpst apriņķī) | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 25 | p1 = [[Akademijas seņūnija]] | p2 = [[Alšēnu seņūnija]] | p3 = [[Babtu seņūnija]] | p4 = [[Batņavas seņūnija]] | p5 = [[Čekiškes seņūnija]] | p6 = [[Domeikavas seņūnija]] | p7 = [[Ežerēles seņūnija]] | p8 = [[Garļavas seņūnija]] | p9 = [[Garļavas apkārtnes seņūnija]] | p10 = [[Kačergines seņūnija]] | p11 = [[Karmelavas seņūnija]] | p12 = [[Kulautuvas seņūnija]] | p13 = [[Lapes seņūnija]] | p14 = [[Linksmakalnes seņūnija]] | p15 = [[Neveroņu seņūnija]] | p16 = [[Raudondvares seņūnija]] | p17 = [[Ringaudu seņūnija]] | p18 = [[Roku seņūnija]] | p19 = [[Samilu seņūnija]] | p20 = [[Taurakiemes seņūnija]] | p21 = [[Uzliedžu seņūnija]] | p22 = [[Vandžjogalas seņūnija]] | p23 = [[Vilkijas seņūnija]] | p24 = [[Vilkijas apkārtnes seņūnija]] | p25 = [[Zapīšķu apkārtnes seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (96,4 %) | website = {{url|http://www.krs.lt/}} }} '''Kauņas rajona pašvaldība''' ({{val|lt|Kauno rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona]], [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona]], [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajona]], [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajona]], [[Kazlu Rūdas pašvaldība|Kazlu Rūdas]], [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona]], [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona]], [[Raseiņu rajona pašvaldība|Raseiņu rajona]] un [[Kauņas pilsētas pašvaldība|Kauņas pilsētas pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsētas !Miesti !Ciemi |- |[[Akademijas seņūnija]] |[[Akademija (Kauņas rajons)|Akademija]] |2928 |4,64 |– |[[Akademija (Kauņas rajons)|Akademija]] |– |- |[[Alšēnu seņūnija]] |[[Mastaiči]] |3957 |85,77 |– |– |24 |- |[[Babtu seņūnija]] |[[Babti]] |3851 |192,08 |– |[[Babti]] |33 |- |[[Batņavas seņūnija]] |[[Bubji]] |1168 |45,15 |– |– |17 |- |[[Čeķišķes seņūnija]] |[[Čeķišķe]] |1417 |86,89 |– |[[Čeķišķe]] |26 |- |[[Domeikavas seņūnija]] |[[Domeikava]] |9134 |46,67 |– |– |13 |- |Ežerēles seņūnija |[[Ežerēle]] |1640 |2,24 |[[Ežerēle]] |– |– |- |[[Garļavas apīliņķes seņūnija]] |[[Garļava]] |7751 |82,22 |– |– |20 |- |Garļavas seņūnija |[[Garļava]] |10366 |5,22 |[[Garļava]] |– |– |- |[[Kačerģines seņūnija]] |[[Kačerģine]] |739 |2,15 |– |[[Kačerģine]] |– |- |[[Karmēlavas seņūnija]] |[[Karmēlava]] |6265 |43,84 |– |[[Karmēlava]] |13 |- |[[Kulautuvas seņūnija]] |[[Kulautuva]] |1393 |9,46 |– |[[Kulautuva]] |– |- |[[Lapju seņūnija]] |[[Lapes]] |3547 |58,39 |– |[[Lapes]] |13 |- |[[Linksmakalnes seņūnija]] |[[Linksmakalne]] |634 |2,95 |– |– |1 |- |[[Neverones seņūnija]] |[[Neverone]] |3094 |9,83 |– |– |2 |- |[[Raudondvares seņūnija]] |[[Raudondvare]] |5642 |71,05 |– |– |18 |- |[[Ringaudu seņūnija]] |[[Noreiķišķe]] |7892 |55,08 |– |– |18 |- |[[Roku seņūnija]] |[[Roki]] |894 |58,3 |– |– |11 |- |[[Samīlu seņūnija]] |[[Samīli]] |4452 |49,76 |– |– |8 |- |[[Tauraķiemes seņūnija]] |[[Piļona]] |1661 |62,77 |– |– |11 |- |[[Užliedžu seņūnija]] |[[Ģiraite]] |6481 |42,09 |– |– |9 |- |[[Vandžogalas seņūnija]] |[[Vandžogala]] |1335 |138,13 |– |[[Vandžogala]] |21 |- |[[Vilkijas apīliņķes seņūnija]] |[[Vilkija]] |1968 |124,0 |– |– |42 |- |Vilkijas seņūnija |[[Vilkija]] |1762 |3,05 |[[Vilkija]] |– |– |- |[[Zapīšķes seņūnija]] |[[Klonišķi]] |2429 |177,49 |– |[[Zapīšķe]] |18 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Lietuvas pašvaldības}}{{autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Kaunzas rajona}} [[Kategorija:Kauņas rajona pašvaldība| ]] 3y0jg0phd7eg3no2vninrs3iasjz8j6 4456312 4456250 2026-04-19T09:12:25Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4456312 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Kauņas rajona pašvaldība | official_name = ''Kauno rajono savivaldybė'' | image_skyline =Nemunas001.JPG | imagesize = | image_caption = Nemuna pie Vilkijas | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Kaunas district in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | area_total_km2 = 1496 | population_total = 111030 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Kauņa]] (neietilpst apriņķī) | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 25 | p1 = [[Akademijas seņūnija]] | p2 = [[Alšēnu seņūnija]] | p3 = [[Babtu seņūnija]] | p4 = [[Batņavas seņūnija]] | p5 = [[Čekiškes seņūnija]] | p6 = [[Domeikavas seņūnija]] | p7 = [[Ežerēles seņūnija]] | p8 = [[Garļavas seņūnija]] | p9 = [[Garļavas apkārtnes seņūnija]] | p10 = [[Kačergines seņūnija]] | p11 = [[Karmelavas seņūnija]] | p12 = [[Kulautuvas seņūnija]] | p13 = [[Lapes seņūnija]] | p14 = [[Linksmakalnes seņūnija]] | p15 = [[Neveroņu seņūnija]] | p16 = [[Raudondvares seņūnija]] | p17 = [[Ringaudu seņūnija]] | p18 = [[Roku seņūnija]] | p19 = [[Samilu seņūnija]] | p20 = [[Taurakiemes seņūnija]] | p21 = [[Uzliedžu seņūnija]] | p22 = [[Vandžjogalas seņūnija]] | p23 = [[Vilkijas seņūnija]] | p24 = [[Vilkijas apkārtnes seņūnija]] | p25 = [[Zapīšķu apkārtnes seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (96,4 %) | website = {{url|http://www.krs.lt/}} }} '''Kauņas rajona pašvaldība''' ({{val|lt|Kauno rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona]], [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona]], [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajona]], [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajona]], [[Kazlu Rūdas pašvaldība|Kazlu Rūdas]], [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona]], [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona]], [[Raseiņu rajona pašvaldība|Raseiņu rajona]] un [[Kauņas pilsētas pašvaldība|Kauņas pilsētas pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsētas !Miesti !Ciemi |- |[[Akademijas seņūnija]] |[[Akademija (Kauņas rajons)|Akademija]] |2928 |4,64 |– |[[Akademija (Kauņas rajons)|Akademija]] |– |- |[[Alšēnu seņūnija]] |[[Mastaiči]] |3957 |85,77 |– |– |24 |- |[[Babtu seņūnija]] |[[Babti]] |3851 |192,08 |– |[[Babti]] |33 |- |[[Batņavas seņūnija]] |[[Bubji]] |1168 |45,15 |– |– |17 |- |[[Čeķišķes seņūnija]] |[[Čeķišķe]] |1417 |86,89 |– |[[Čeķišķe]] |26 |- |[[Domeikavas seņūnija]] |[[Domeikava]] |9134 |46,67 |– |– |13 |- |Ežerēles seņūnija |[[Ežerēle]] |1640 |2,24 |[[Ežerēle]] |– |– |- |[[Garļavas apīliņķes seņūnija]] |[[Garļava]] |7751 |82,22 |– |– |20 |- |Garļavas seņūnija |[[Garļava]] |10366 |5,22 |[[Garļava]] |– |– |- |[[Kačerģines seņūnija]] |[[Kačerģine]] |739 |2,15 |– |[[Kačerģine]] |– |- |[[Karmēlavas seņūnija]] |[[Karmēlava]] |6265 |43,84 |– |[[Karmēlava]] |13 |- |[[Kulautuvas seņūnija]] |[[Kulautuva]] |1393 |9,46 |– |[[Kulautuva]] |– |- |[[Lapju seņūnija]] |[[Lapes]] |3547 |58,39 |– |[[Lapes]] |13 |- |[[Linksmakalnes seņūnija]] |[[Linksmakalne]] |634 |2,95 |– |– |1 |- |[[Neverones seņūnija]] |[[Neverone]] |3094 |9,83 |– |– |2 |- |[[Raudondvares seņūnija]] |[[Raudondvare]] |5642 |71,05 |– |– |18 |- |[[Ringaudu seņūnija]] |[[Noreiķišķe]] |7892 |55,08 |– |– |18 |- |[[Roku seņūnija]] |[[Roki]] |894 |58,3 |– |– |11 |- |[[Samīlu seņūnija]] |[[Samīli]] |4452 |49,76 |– |– |8 |- |[[Tauraķiemes seņūnija]] |[[Piļona]] |1661 |62,77 |– |– |11 |- |[[Užliedžu seņūnija]] |[[Ģiraite]] |6481 |42,09 |– |– |9 |- |[[Vandžogalas seņūnija]] |[[Vandžogala]] |1335 |138,13 |– |[[Vandžogala]] |21 |- |[[Vilkijas apīliņķes seņūnija]] |[[Vilkija]] |1968 |124,0 |– |– |42 |- |Vilkijas seņūnija |[[Vilkija]] |1762 |3,05 |[[Vilkija]] |– |– |- |[[Zapīšķu seņūnija]] |[[Klonišķi]] |2429 |177,49 |– |[[Zapīšķi]] |18 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Lietuvas pašvaldības}}{{autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Kaunzas rajona}} [[Kategorija:Kauņas rajona pašvaldība| ]] 7lo1h7v0grn6x4lnvegr3oztjvjwmug 0 204998 4456243 4177724 2026-04-19T04:50:54Z ZANDMANIS 91184 /* Statistika */ 4456243 wikitext text/x-wiki {{Infobox |title=Kanādas—PSRS supersērija |headerstyle=color:white;font-weight:bold;background:red |image=<table width="100%"><tr><td width="50%" align="center">[[Attēls:Flag of Canada.svg|100px]]</td><td width="50%" align="center">[[Attēls:Flag of the Soviet Union.svg|100px]]</td></tr></table> |header1=Spēles Kanādā |label2=Pirmā spēle |data2='''PSRS 7''' – Kanāda 3 |label3=Otrā spēle |data3='''Kanāda 4''' – PSRS 1 |label4=Trešā spēle |data4=Kanāda 4 – PSRS 4 |label5=Ceturtā spēle |data5='''PSRS 5''' – Kanāda 3 |header6=Spēles PSRS |label7=Piektā spēle |data7='''PSRS 5''' – Kanāda 4 |label8=Sestā spēle |data8='''Kanāda 3''' – PSRS 2 |label9=Septītā spēle |data9='''Kanāda 4''' – PSRS 3 |label10=Astotā spēle |data10='''Kanāda 6''' – PSRS 5 }} '''Kanādas—PSRS supersērija''' bija astoņu [[hokejs|hokeja]] spēļu sērija starp [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas]] un [[PSRS hokeja izlase|PSRS]] izlasēm, kas notika 1972. gada septembrī. Tā bija pirmā reize PSRS un Kanādas komandu savstarpējo spēļu vēsturē, kad Kanādas izlasi pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] hokejisti. Šī bija Kanādas izlases pirmā dalība starptautiskajās sacensībās pēc tam, kad izlase strīda ar [[IIHF]] dēļ bija atsaukusi dalību no sacensībām. Sērija tika rīkota, lai noskaidrotu labāko hokeja izlasi. Pirmās četras spēles tika aizvadītas Kanādā, savukārt pārējās četras — Maskavā. Kanāda uzvarēja četrās spēlēs, PSRS — trijās, taču vienā spēlē tika fiksēts neizšķirts. == Statistika == [[File:Mint (20547208079).jpg|thumb|Karaliskās Kanādas kaltuves 1997. gadā kaltas monētas skulptūra, lai pieminētu šo notikumu|alt=silver metal sculpture shaped like a coin situated outside a building]] === Komanda === {| class="wikitable" |- ! style="width:12em" | Komanda !! style="width:3em" | {{abbr|U|Uzvaras}} !! style="width:3em" | {{abbr|Z|Zaudējumi}} !! style="width:3em" | {{abbr|N|Neizšķirti}} !! style="width:3em" | {{abbr|GV|Gūtie vārti}} !! style="width:3em" | {{abbr|ZV|Zaudētie vārti}} !! style="width:3em" | {{abbr|Vair|Vairākumi}} !! style="width:3em" | {{abbr|VV|Vārti vairākumā}} !! style="width:3em" | {{abbr|VM|Vārti mazākumā}} !! style="width:3em" | {{abbr|SM|Soda minūtes}} !! style="width:3em" | {{abbr|MpV|Metieni pa vārtiem}} !! style="width:3em" | {{abbr|MgV|Metieni garām vārtiem}} |- align="center" | Kanāda || 4 || 3 || 1 || 31 || 32 || 23 || 2 || 1 || 147 || 267 || 481 |- align="center" | PSRS || 3 || 4 || 1 || 32 || 31 || 38 || 9 || 3 || 84 || 227 || 517 |} === Spēlētāji === {{col-begin}} {{col-break}} {| class="wikitable" style="border: 1px solid #aaa;" |+ Kanāda ! style="border: 0;" | Rezultativitāte |- | style="background: #f2f2f2; border: 0; text-align: center;" | {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" class="wikitable sortable" width="100%" |- align="center" ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | # ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | Spēlētājs ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|Poz|Pozīcija}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|SP|Spēles}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|V|Vārti}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|RP|Rezultatīvas piespēles}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|P-ti|Punkti}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|SM|Soda minūtes}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|+/-|Lietderības koeficients}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | Komanda |- align=center | 7 || [[Fils Espozito]] || {{HOK-C}} || 8 || 7 || 6 || 13 || 15 || +2 || [[Bostonas "Bruins"]] |- align=center | 19 || [[Pols Hendersons]] || {{HOK-KM}} || 8 || 7 || 3 || 10 || 4 || +6 || [[Toronto "Maple Leafs"]] |- align=center | 28 || [[Bobijs Klārks]] || {{HOK-C}} || 8 || 2 || 4 || 6 || 18 || +2 || [[Filadelfijas "Flyers"]] |- align=center | 12 || [[Ivans Kurnuajē]] || {{HOK-LM}} || 8 || 3 || 2 || 5 || 2 || E || [[Monreālas "Canadiens"]] |- align=center | 5 || [[Breds Parks]] || {{HOK-A}} || 8 || 1 || 4 || 5 || 2 || +4 || [[Ņujorkas "Rangers"]] |- align=center | 10 || [[Deniss Halls]] || {{HOK-KM}} || 4 || 2 || 2 || 4 || 4 || +4 || [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- align=center | 22 || [[J. P. Parise|Žans Pols Pariss]] || {{HOK-KM}} || 6 || 2 || 2 || 4 || 28 || +1 || [[Minesotas "North Stars"]] |- align=center | 8 || [[Rods Žilbērs]] || {{HOK-LM}} || 6 || 1 || 3 || 4 || 9 || +1 || [[Ņujorkas "Rangers"]] |- align=center | 18 || [[Jean Ratelle|Žans Ratelje]] || {{HOK-C}} || 6 || 1 || 3 || 4 || 0 || -2 || [[Ņujorkas "Rangers"]] |- align=center | 2 || [[Gerijs Bergmans]] || {{HOK-A}} || 8 || 0 || 3 || 3 || 13 || +5 || [[Detroitas "Red Wings"]] |- align=center | 6 || [[Rons Eliss]] || {{HOK-LM}} || 8 || 0 || 3 || 3 || 8 || +3 || [[Toronto "Maple Leafs"]] |- align=center | 33 || [[Žilbērs Pero]] || {{HOK-C}} || 2 || 1 || 1 || 2 || 0 || +2 || [[Bufalo "Sabres"]] |- align=center | 9 || [[Bils Goldsvortijs]] || {{HOK-LM}} || 3 || 1 || 1 || 2 || 4 || E || [[Minesotas "North Stars"]] |- align=center | 27 || [[Frenks Mahovličs]] || {{HOK-KM}} || 6 || 1 || 1 || 2 || 0 || -2 || [[Monreālas "Canadiens"]] |- align=center | 20 || [[Pīts Mahovličs]] || {{HOK-KM}} || 7 || 1 || 1 || 2 || 4 || +1 || [[Monreālas "Canadiens"]] |- align=center | 17 || [[Bils Vaits]] || {{HOK-A}} || 7 || 1 || 1 || 2 || 8 || +7 || [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- align=center | 14 || [[Veins Kešmens]] || {{HOK-LM}} || 2 || 0 || 2 || 2 || 14 || +2 || [[Bostonas "Bruins"]] |- align=center | 23 || [[Seržs Savārs]] || {{HOK-A}} || 5 || 0 || 2 || 2 || 0 || -1 || [[Monreālas "Canadiens"]] |- align=center | 21 || [[Stens Mikita]] || {{HOK-C}} || 2 || 0 || 1 || 1 || 0 || +1 || [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- align=center | 15 || [[Reds Berensons]] || {{HOK-KM}} || 2 || 0 || 1 || 1 || 0 || E || [[Detroitas "Red Wings"]] |- align=center | 25 || [[Guy Lapointe|Gijs Lapoints]]|| {{HOK-A}} || 7 || 0 || 1 || 1 || 6 || -3 || [[Monreālas "Canadiens"]] |- align=center | 24 || [[Mikijs Redmonds]] || {{HOK-LM}} || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || -1 || [[Detroitas "Red Wings"]] |- align=center | 26 || [[Dons Evrijs]] || {{HOK-A}} || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || -2 || [[Bostonas "Bruins"]] |- align=center | 11 || [[Viks Hedfilds]] || {{HOK-KM}} || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || -3 || [[Ņujorkas "Rangers"]] |- align=center | 16 || [[Rods Zailings]] || {{HOK-A}} || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || -6 || [[Ņujorkas "Rangers"]] |- align=center | 3 || [[Pets Steipltons]] || {{HOK-A}} || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || +6 || [[Čikāgas "Black Hawks"]] |} |} {| class="wikitable" style="border: 1px solid #aaa;" width="75%" ! style="border: 0;" | Vārtsargi |- | style="background: #f2f2f2; border: 0; text-align: center;" | {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" class="wikitable sortable" width="100%" |- align="center" bgcolor="#dddddd" ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | # ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | Spēlētājs ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|SP|Spēles}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|U|Uzvaras}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|Z|Zaudējumi}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|N|Neizšķirti}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|IV|Ielaistie vārti}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|VSIV|Vidēji spēlē ielaistie vārti}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|%|Atvairīto metienu īpatsvars}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | Komanda |- align=center | 35 || [[Tonijs Espozito]] || 4 || 2 || 1 || 1 || 13 || 3,33 || 88,2 || [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- align=center | 29 || [[Kens Draidens]] || 4 || 2 || 2 || 0 || 19 || 4,75 || 83,8 || [[Monreālas "Canadiens"]] |} |} ==== Treneris ==== * [[Harijs Sindens]] – galvenais treneris * [[Džons Fērgusons]] – trenera palīgs {{col-break}} {| class="wikitable" style="border: 1px solid #aaa;" |+ PSRS ! style="border: 0;" | Rezultativitāte |- | style="background: #f2f2f2; border: 0; text-align: center;" | {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" class="wikitable sortable" width="100%" |- align="center" ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | # ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | Spēlētājs ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|Poz|Pozīcija}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|SP|Spēles}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|V|Vārti}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|RP|Rezultatīvas piespēles}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|P-ti|Punkti}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|SM|Soda minūtes}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|+/-|Lietderības koeficients}} ! style="background:#f01010; color: #FFFFFF;" | Komanda |- align=center | 15 || [[Aleksandrs Jakuševs]] || {{HOK-KM}} || 8 || 7 || 4 || 11 || 2 || +5 || [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]] |- align=center | 19 || [[Vladimirs Šadrins]] || {{HOK-C}} || 8 || 3 || 5 || 8 || 0 || +7 || [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]] |- align=center | 17 || [[Valērijs Harlamovs]] || {{HOK-KM}} || 7 || 3 || 4 || 7 || 16 || E || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 16 || [[Vladimirs Petrovs (hokejists)|Vladimirs Petrovs]] || {{HOK-C}} || 8 || 3 || 4 || 7 || 10 || -6 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 25 || [[Jurijs Ljapkins]] || {{HOK-A}} || 6 || 1 || 4 || 5 || 2 || +3 || [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]] |- align=center | 13 || [[Boriss Mihailovs]] || {{HOK-KM}} || 8 || 3 || 2 || 5 || 7 || -4 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 10 || [[Aleksandrs Maļcevs]] || {{HOK-LM}} || 8 || 0 || 5 || 5 || 0 || -6 || [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] |- align=center | 22 || [[Vjačeslavs Aņisins]] || {{HOK-C}} || 7 || 1 || 3 || 4 || 2 || +3 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 3 || [[Vladimirs Lutčenko]] || {{HOK-A}} || 8 || 1 || 3 || 4 || 0 || -1 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 11 || [[Jevgeņijs Zimins]] || {{HOK-U}} || 2 || 2 || 1 || 3 || 0 || +1 || [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]] |- align=center | 9 || [[Jurijs Bļinovs]] || {{HOK-KM}} || 5 || 2 || 1 || 3 || 2 || -2 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 8 || [[Vladimirs Vikulovs]] || {{HOK-LM}} || 6 || 2 || 1 || 3 || 0 || -8 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 6 || [[Valērijs Vasiļjevs]] || {{HOK-A}} || 6 || 1 || 2 || 3 || 2 || +1 || [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] |- align=center | 7 || [[Genādijs Ciganovs]] || {{HOK-A}} || 8 || 0 || 2 || 2 || 4 || -5 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 23 || [[Jurijs Ļebedevs]] || {{HOK-LM}} || 3 || 1 || 0 || 1 || 2 || -2 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 24 || [[Aleksandrs Bodunovs]] || {{HOK-KM}} || 3 || 1 || 0 || 1 || 0 || -1 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 2 || [[Aleksandrs Gusevs]] || {{HOK-A}} || 6 || 1 || 0 || 1 || 2 || -1 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 5 || [[Aleksandrs Raguļins]] || {{HOK-A}} || 6 || 0 || 1 || 1 || 4 || -2 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 4 || [[Viktors Kuzkins]] || {{HOK-A}} || 7 || 0 || 1 || 1 || 8 || -5 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 29 || [[Aleksandrs Martuņuks]] || {{HOK-LM}} || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || E || [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]] |- align=center | 21 || [[Vjačeslavs Soloduhins]] || {{HOK-C}} || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || -2 || [[Ļeņingradas SKA]] |- align=center | 18 || [[Vjačeslavs Staršinovs]] || {{HOK-U}} || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || -1 || [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]] |- align=center | 14 || [[Jurijs Šatalovs]] || {{HOK-A}} || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || +1 || [[Maskavas "Krylya Sovetov"]] |- align=center | 30 || [[Aleksandrs Volčkovs]] || {{HOK-C}} || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || E || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |- align=center | 26 || [[Jevgeņijs Paladjevs]] || {{HOK-A}} || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || +2 || [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]] |- align=center | 12 || [[Jevgeņijs Mišakovs]] || {{HOK-KM}} ||| 6 || 0 || 0 || 0 || 11 || -7 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |} |} {| class="wikitable" style="border: 1px solid #aaa;" width="75%" ! style="border: 0;" | Vārtsargi |- | style="background: #f2f2f2; border: 0; text-align: center;" | {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" class="wikitable sortable" width="100%" |- align="center" bgcolor="#dddddd" ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | # ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | Spēlētājs ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|SP|Spēles}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|U|Uzvaras}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|Z|Zaudējumi}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|N|Neizšķirti}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|IV|Ielaistie vārti}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|VSIV|Vidēji spēlē ielaistie vārti}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | {{abbr|%|Atvairīto metienu īpatsvars}} ! style="background:#F01010; color: #FFFFFF;" | Komanda |-align=center | 20 || [[Vladislavs Tretjaks]] || 8 || 3 || 4 || 1 || 31 || 3,88 || 88,2 || [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] |} |} ==== Treneri ==== * [[Vsevolods Bobrovs]] – galvenais treneris * [[Boriss Kulagins]] – trenera palīgs {{col-end}} == Ārējās saites == {{portal2|Hokejs}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.1972summitseries.com/}} {{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:1972. gads sportā]] [[Kategorija:Hokeja turnīri]] [[Kategorija:Hokejs PSRS]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:Sports un politika]] 4ekgtpewpywzj7kaf186kthjeduoajn 0 210730 4456158 4454272 2026-04-18T18:12:17Z Vylks 50297 4456158 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kapoverde | Badge = Cape Verde FA.png | FIFA Trigramme = CPV | FIFA Rank = {{Nft rank|69.|down|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 27. | FIFA max date = 2014. gada februāris | FIFA min = 182. | FIFA min date = 2000. gada aprīlis | Nickname = Zilās Haizivis<ref>{{cite news |title=Conheça as alcunhas das 16 seleções finalistas |trans-title=Meet the nicknames of the 16 finalists |language=pt |url=http://www.abola.pt/nnh/ver.aspx?id=376576 |work=[[A Bola]] |access-date=15 January 2013 |date=2 February 2013 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130116144106/http://www.abola.pt/nnh/ver.aspx?id=376576 |archive-date=16 January 2013 |df= }}</ref> | Association = [[Federação Caboverdiana de Futebol]] | Confederation = [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|Kaboverde}} [[Bubišta]] | Captain = [[Rajans Mendešs]] | Most caps = [[Rajans Mendešs]] (96) | Top scorer = [[Rajans Mendešs]] (22)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |title=Players with 100+ Caps and 30+ International Goals |author1=Mamrud, Roberto |author2=Stokkermans, Karel |website=[[RSSSF]] |access-date=17 February 2011 |archive-date=25 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230325005412/https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |url-status= }}</ref> | Home Stadium = [[Estádio Nacional de Cabo Verde]] | pattern_la1 = _redborder | pattern_b1 = _cpv24h | pattern_ra1 = _redborder | pattern_sh1 = | leftarm1 = 1A3CB0 | body1 = 1A3CB0 | rightarm1 = 1A3CB0 | shorts1 = 1A3CB0 | socks1 = 1A3CB0 | pattern_la2 = _redborder | pattern_b2 = _cpv24a | pattern_ra2 = _redborder | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_b3 = _cpv24t | pattern_ra3 = _cpv24t | pattern_la3 = _cpv24t | shorts3 = ca0000 | socks3 = ca0000 | pattern_sh2 = _redsides | First game = {{fb|GNB}} 3-0 {{fb|CPV}}<br />([[Gvineja-Bisava]]; {{dat|1979|1|7|N}}) | Largest win = {{fb|CPV}} 7-1 {{fb|STP}}<br />([[Praja]], [[Kaboverde]]; {{dat|2015|06|13|N}}) | Largest loss = {{fb|SEN}} 5-1 {{fb|CPV}}<br />([[Mali]]; {{dat|1981|2|11|N}})<br />{{fb|CPV}} 4-0 {{fb|GHA}}<br />([[Praja]], [[Kaboverde]]; {{dat|2005|10|8|N}})<br />{{fb|GUI}} 4-0 {{fb|CPV}}<br />([[Konakri]], [[Gvineja]]; {{dat|2007|7|9|N}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2026 | World cup best = | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls ([[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]) | current = }} '''Kaboverdes futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kaboverde|Kaboverdi]] starptautiskās sacensībās. Kaboverdes izlases lielākais sasniegums līdz 2026. gadam bija aizkļūšana līdz ceturtdaļfinālam debijā [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kur ar 0-2 zaudēja spēcīgajai [[Ganas futbola izlase|Ganas izlasei]], un arī [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausa]] turnīrā. Lielākā daļa izlases spēlētāju spēlē dažādos [[Eiropa]]s valstu klubos. Kaboverde pirmo reizi kvalificējās FIFA Pasaules kausam [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada turnīrā]]. Tādējādi tā kļuva par otro mazāko valsti (aiz Islandes izlases, 2018. gadā), kas kvalificējusies Pasaules kausam, ar nedaudz mazāk nekā 525 000 iedzīvotāju.<ref>{{cite web |author1=Stevens, Rob |title=Cape Verde become second-smallest nation to reach World Cup |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c04q0gd0yedo |url-status= |archive-url= |archive-date= |access-date=13 October 2025 |website=[[BBC]]}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - == Āfrikas Nāciju kausā == * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]] - ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]] - ''Izstājās'' * [[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]]-[[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - Astotdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/04022024-unikala_11_metru_sitienu_serija_dienvidaf|title=Unikālā 11 metru sitienu sērijā Dienvidāfrikas vārtsargs sagrauj Kaboverdes sapni par pusfinālu|date=2024. gada 4. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Cape Verde national association football team}} * [https://fcf.cv/ FCF - Cape Verde Football Federation] * [https://www.ojogo.pt/d/futebol-africano/50/ O'JOGO: News on Portuguese speaking African football teams] * [https://www.cafonline.com/member-associations/cpv/ Cape Verde] [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/CPV Cape Verde] [[FIFA]] * [https://www.rsssf.org/tablesk/kaapv-intres.html RSSSF archive of results 1979–] * [http://national-football-teams.com/country/37.html National Football Teams – Cape Verde] {{futbols-aizmetnis}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kaboverdes futbola izlase| ]] rx5skxnvladebprhjxlhnodm89e4y4h 0 214181 4456215 4455407 2026-04-18T21:08:00Z Pirags 3757 /* Latvijas Republikas sastāvā */ 4456215 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} [[Attēls:Ansis Cīrulis. Latgale senatnē (1934).jpg|250px|thumb|right|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] 1934. gada [[guašs|guaša]] glezna „Latgale senatnē”]] '''Latgales vēsture''' ir [[Latvijas vēsture]]s daļa, kas vēstī par [[vēsture|vēsturiskajiem]] notikumiem [[Latgale]]s teritorijā. Vēlīnajā [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] [[latgaļi|latgaļu]] zemes aptvēra ne tikai mūsdienu Latgales reģionu, bet arī [[Vidzeme|Vidzemi]] līdz pat [[Cēsis|Cēsīm]], kur sākās [[lībieši|līvu]] apdzīvotās zemes. Latgaļu cilšu rietumu kaimiņi bija līvi, ziemeļu kaimiņi — [[ugauņi]], austrumu kaimiņi — [[kriviči]], bet dienvidi kaimiņi — [[sēļi]] un [[lietuvji]]. Latgaļu zemes mūsdienu Latvijas teritorijā bija [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsts ar savām pavalstīm, [[Lotigola]] (daļēji mūsdienu [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s teritorijā), [[Tālava]], [[Imera]], [[Atzele]] (daļēji mūsdienu Krievijas teritorijā). Kopš 1569. gada Latgale ietilpa [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s austrumu daļa (vēlāk kā [[Inflantijas vaivadija]] jeb t.s. [[Poļu Vidzeme]]). Administratīvi sīkāk bija iedalīta 4 traktos: Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas. Pēc 1. [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas Impērija, administratīvi iekļaujot Pleskavas guberņā kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķos]] (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem). 1796. gadā Latgali iekļāva Polockas vietniecībā, bet pēc vietniecības likvidācijas Latgali iekļāva Baltkrievijas guberņā (ko izveidoja no likvidētajām Polockas un Mogiļevas vietniecībām). No 1802. gada līdz 1917. gadam Latgale ietilpa Vitebskas guberņā. 1917. gada 14. decembrī Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķus atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī Latgale kopā ar Kurzemi un Vidzemi kļuva par [[Latvijas Republika]]s sastāvdaļu, ko pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņām]] nostiprināja [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] parakstīšana 1920. gada 11. augustā. == [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsts sastāvā == [[Attēls:Latgalu teritorija.jpg|250px|thumb|Latgaļu valstiskie un teritoriālie veidojumi 9.—13. gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm]] Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvoties no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj Jersikas valsts, kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne letgaļi. Krustnešu karaspēks apsprieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete]]s Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret ugauņiem. 1209. gadā, izmantotams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. == [[Livonijas Konfederācija]]s sastāvā == [[Attēls:Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja.jpg|thumb|250px|Latgales karte 16. gadsimtā. Ordeņa valsts Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten), bet ziemeļu daļa atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s sastāvā.]] [[Attēls:Livoniae Pars 1780.jpg|thumb|250px|Latgale kā Livonijas daļa (''Livonia Pars'') 1780. gadā. Kā lielākās apdzīvotās vietas atzīmētas [[Daugavpils]] (''Duneburg'') un [[Krāslava]] (''Craslau''), redzama arī [[Rēzeknes pils]] (''Rositten'') un [[Viļakas pils]] (''Marienhouse''), kā arī [[Piedruja]]s forts (''Fort Druia'')]] [[Attēls:Inflantijas vaivadija 18. gadsimta kartē.jpg|thumb|250px|Inflantijas (''Inflant''), [[Viļņas vaivadija|Viļņas]], [[Traķu vaivadija]]s, [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes]] un [[Žemaitijas kunigaitija|Žemaitija]]s hercogistes 18. gadsimta kartē]] === 13. gadsimtā === 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. 1224. gadā Jersikas Visvaldis „lūdza” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene (tagad — Baltinavas pagasts) un Abrene (tagad — [[Balvu rajons]]) tika Livonijas bīskapijai. 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. 1230. gadā Jersikas Visvaldis savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva Lotigolas un Polockas zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni, Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. 1256. gada [[Sēlijas dalīšanas līgums|Sēlijas dalīšanas līgumā]] pieminēts, ka [[Alberts II (Rīga)|Rīgas arhibīskaps Alberts]] atsacījās ordenim par labu no Jersikas pilsnovada trešdaļas un [[Varka (pilsnovads)|Varkas pilsnovada]]. 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. 1263. gadā Livonijas ordenis pie Rāznas ezera Mākoņkalnā atjaunoja [[Volkenbergas pils]] nocietinājumus. 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-[[Daugavpils]] pili (''Duneburc''). 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās iekarot Daugavpili. 1285. gadā Rēzeknes pilskalnā pie tirdzniecības ceļa no Lietuvas uz [[Pleskava|Pleskavu]] ordeņa mestrs [[Villekens fon Endorps]] uzmūrēja [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogtu]] pili, kas bija novada administratīvais centrs. 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans Fehte [[Atzele]]s zemē uz ezera salas (tagad— [[Viļaka]]) uzcēla nocietinātu klosteri un nosauca to par [[Viļaka|Marienhauzu]] (Marijas māju). 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni, viņš pārdevis šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. === 14. gadsimtā === 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas uz arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili (Naujeni). 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. 1324. gadā [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. 1324. gada novembrī [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogtejas]] teritoriju ({{val|la|territorium dictum Rositen}}) nopostīja [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Ģedimins|Ģedimina]] karaspēks.<ref>[http://estudijas.lu.lv/file.php/727/Petri_de_Dusburg.Cronica_terre_Prusie.latviski.pdf Petri de Dusburg. Chronicon Terrae Prussiae 358 (351)]{{Novecojusi saite}} Valda Salmiņa latviskais tulkojums</ref> 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). === 15. gadsimtā === 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt uz 13. gadsimta līgumiem balstītos Novgorodai nesamaksātos meslus Maskavijai. 1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, un krievi atsacījās no okupētājām Latgales zemēm. === 16. gadsimtā === 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. 1502. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] uzvarēja lielu Maskavijas karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] ezera netālu no Latgales ziemeļu robežas. Pēc 1509. gada [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Jaspers Linde]] Marienhauzenas klostera ([[Viļaka]]) vietā uz ezera salas aizsardzībai pret krieviem uzcēla stipru pili. 1557. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]] Livonijas Konfederācijas vārdā noslēdza vienošanos ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību pret Krieviju. 1559. gada 31. augustā [[Livonijas ordenis]] noslēdza protekcijas līgumu ar Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II]] un ieķīlāja viņam [[Ludzas pils|Ludzas]], [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]] un [[Dinaburgas pils|Daugavpils pilis]], bet 1559. gada 15. septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]], ieķīlājot arī [[Viļakas pils|Viļakas pili]]. == Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā == 1561. gadā pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas Latgale nonāca [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] izpostīja Latgali un aizveda gūstā daudzus tās iedzīvotājus. 1577. gada 11. augustā iebrucēji iekaroja un pilnībā sagrāva [[Dinaburga]]s pili un tirdzniecības apmetni pie tās. Krievi uzcēla jaunu cietoksni 19 km lejup pa Daugavu no vecās pils, kur atrodas tagadējā Daugavpils. 1582. gadā Krievija bija spiesta atteikties no Latgales, kas nonāca Polijas un Lietuvas kopvalsts ietekmē un ietilpa [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. Karalis Stefans Batorijs Dinaburgai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1601. un 1625. gadā Latgalē iebruka [[Zviedrija|zviedri]]. 1626. gadā jezuīts Jeremijs Ludingshauzens [[Krāslava]]s miestā 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. 1629. gadā pēc [[Altmarkas miera līgums|Altmarkas miera līguma]] Latgale ([[Inflantijas vaivadija]] — ''województwo inflanckie'', saukta arī par „Poļu Vidzemi”), tika atdalīta no [[Vidzeme]]s, kas palika Zviedrijas pārvaldē. 1654. gadā Latgalē iebruka Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]]. 1656.—1667. gada [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievi okupēja Latgales dienvidu daļu un pārdāvēja Daugavpili par Borisogļebsku. 1656. gadā zviedri nopostīja Rēzeknes pili, kas vairs netika atjaunota. 1660. gadā pēc [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] zviedri atstāja Latgali, kas palika Polijas-Lietuvas sastāvā. 1667. gadā pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas krievu okupēto Latgales daļu atdeva atpakaļ Polijai-Lietuvai. 1677. gadā Dinaburga kļuva par [[Inflantijas vojevodiste]]s administratīvo centru un katoļu bīskapa rezidenci. 1700. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Dinaburgā pārziemoja sakšu karaspēks. 1710. gadā Latgales teritorijā plosījās [[Melnā nāve|mēris]]. Izmira gandrīz viss Dinaburgas garnizons. 1757. gadā Krāslavā tika atvērts katoļu seminārs un tika uzturēta apriņķa skola. == Krievijas Impērijas sastāvā == Pēc 1772. gada Pēterburgas slepenās konvencijas noteikumiem Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes pārstāvji vienojās "savstarpēji palīdzēt izmantot radušos apstākļus, lai iegūtu sev tos Polijas apvidus, uz kuriem tam ir senas tiesības". Vienošanās rezultātā Krievija ieguva Poļu Livonijas daļu, tomēr politisku apsvērumu dēļ to nosauca par [[Daugavas province|Daugavas provinci]] un pievienoja nevis pārējai Livonijai (tolaik [[Rīgas guberņa]]i), bet gan jaunizveidotajai [[Pleskavas guberņa]]i. 1773. gadā pilsētas tiesības piešķīra Rēzeknei. 1776. gadā no Daugavas, Polockas un Vitebskas provincēm izveidoja [[Polockas guberņa|Polockas guberņu]], ko 1778. gadā pārdēvēja par Polockas vietniecību. 1796. gadā Latgali pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Latgale nokļuva [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. 1810. gadā sakarā ar [[Napoleona kari]]m sāka pārbūvēt [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā 20. jūlijā Francijas armija ģenerāļa Rikardo vadībā ieņēma Daugavpils cietoksni. 1811.—1815. gadā Krāslavā darbojās jezuītu ģimnāzija, kas deva impulsu Latgales iedzīvotāju izglītībai. 1831. gadā Daugavpilī un Rēzeknē uzliesmoja [[holera]]s epidēmija. 1833. gadā pabeidza Daugavpils cietokšņa būvi, bet tā ēku un nocietinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]—[[Varšava]]s šoseju. 1848. un 1853. gadā notika atkārtotas [[holera]]s epidēmijas. 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. 1861. gada 19. februārī izdeva [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifestu ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. 1864. gadā izdeva likumu par pagasta skolu dibināšanu. 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga-Orla|Rīgas—Orlas dzelzceļa līniju]]. 1893. gadā Krievijas Impērijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Ribinska|Ventspils—Ribinskas dzelzceļa līniju]]. 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. Septembrī un oktobrī notika [[Kaujas pie Daugavpils (1915)]]. <gallery> Attēls:Latgales karte krieviski 1796.jpg|Latgales karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1796) Attēls:Latgales karte 1820.jpg|Latgales karte ar poliskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820) Attēls:Latgales karte poliski 1902.jpg|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (1902) Latgale ar poliskajiem vietvārdiem pēc 1905.jpg|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (pēc 1905) Poļu Vidzeme 1908.jpg|Latgales karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1908) Attēls:Latgales karte Siliņš 1911.jpg|Latgales karte ar latviskajiem vietvārdiem ([[Matīss Siliņš]], 1911). Ar sarkanu krāsu iezīmētas pārsvarā krievu ieceļotāju apdzīvotās teritorijas </gallery> == Apvienošanās ar Vidzemi == {{Pamatraksts|Pirmais Latgales latviešu kongress}} 1917. gada 9.-10. maijā Rēzeknē notika Latgales pārstāvju kongress, kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem [[Latvijas vēsturiskās zemes|Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem]]. 1917. gada novembrī Latgalē nodibinājās padomju vara. 1917. gada 14. decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes guberņai. 1918. gada februārī Latgali ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. Tika plānots izveidot [[Baltenlande|Baltijas valsti]] ar 7 kantoniem: trīs igauņu (Igaunijas, Ziemeļvidzemes un salu) un četriem latviešu (Rīgas, Dienvidzemes, Latgales un Kurzemes). Pēc Vācijas kapitulācijas 1918. gada 17. novembrī dibinātā Latvijas [[Tautas padome]] nolēma, ka Latgale sūtīs Latvijas Tautas Padomē 18 delegātus. == Latvijas Republikas sastāvā == [[Attēls:Latgales karte pirms 1940.jpg|thumb|250px|Latgales autoceļu karte (1935).]] 1918. gada 18. novembrī Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas sēdē kā Latgales pārstāvis piedalījās [[Staņislavs Kambala]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1918. gada decembrī Latgali ieņēma [[Sarkanā armija]]. Pēc [[Padomju Latvijas armija]]s atkāpšanās uz Latgali no 1919. gada jūlija līdz 1920. gada janvārim Rēzeknē atradās [[LSPR]] valdības pagaidu mītne. 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma]] Latvijas armija. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. 9. martā Polijas, Baltkrievijas un Latgales zemju Poļu nacionālā padome Polijas Ārlietu ministrijā piedāvāja Latvijas valdībai izvirzīt šādas prasības: Latgalei jābūt autonomai, ar savu Seimu; poļiem jābūt tiesībām ieņemt valsts amatus, poļu ievēlētajai komitejai jābūt tiesībām rīkoties ar proporcionālu budžeta daļu, poļu valodai jāparasa otras valsts valodas statuss Latgalē, poļu zemes īpašumam jābūt neaizskaramam, poļu skolas jāuztur Latvijas valstij, Latvijas valdībā jāizveido poļu lietu ministra amats (tajā – Latgales polis), poļiem jāpiešķir brīvas pilsonības izvēles tiesības. Šīs prasības Polijas valdība nopietni neizskatīja.<ref>[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Monografijas/E.Jekabsons_Piesardziga-draudziba_2007.pdf Piesardzīgā draudzība: Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920. gadā] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]]. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. - 165 lpp.]</ref> 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. 1923. gada 16. aprīlī Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1940. gada jūnijā Latgali okupēja Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1941. gada jūnijā-jūlijā [[Latgales ieņemšana (1941)|Vērmahts okupēja Latgali]]. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada jūlijā-augustā Latgali okupēja Sarkanā armija]]. 1944. gada 23. augustā Krievija anektēja sešus [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] pagastus. 1990. gadā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību, ko starptautiski atzina pēc 1991. gada Augusta puča izgāšanās. 2007. gadā parakstīja jaunu Latvijas—Krievijas robežlīgumu, atzīstot 1944. gada 23. augusta Abrenes apriņķa austrumu daļas aneksiju. == Dokumenti == === Novgorodas hronika par Lotigolas atgūšanu === 1242. gada vasarā, kā [[Novgorodas pirmā hronika|Novgorodas 1. laika grāmatā]] vēstīts, vācieši pēc sakāves Ledus kaujā atsacījās no pirms tam iekarotās Lotigolas (Лотыголa), kā arī no [[Pleskava]]s (Пльсковъ), [[Votzeme]]s (Водь) un [[Luga]]s (Лугa). Tas visticamāk liecina, ka novgorodieši Lotigolas vārdā saukuši latgaļu zemes uz austrumiem no [[Abrene]]s: {{citāts| <blockquote> „Того же лЂта НЂмци прислаша с поклономь: «безъ князя что есмы зашли Водь, Лугу, Пльсковъ, '''Лотыголу''' мечемь, того ся всего отступаемъ; а что есмы изъимали мужии вашихъ, а тЂми ся розмЂнимъ: мы ваши пустимъ, а вы наши пустите»; и таль пльсковьскую пустиша и умиришася”. </blockquote>}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latgales vēsture| ]] ov1kj111kbbvrftpkguocd8tzct7bq3 4456216 4456215 2026-04-18T21:08:48Z Pirags 3757 /* Latvijas Republikas sastāvā */ 4456216 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} [[Attēls:Ansis Cīrulis. Latgale senatnē (1934).jpg|250px|thumb|right|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] 1934. gada [[guašs|guaša]] glezna „Latgale senatnē”]] '''Latgales vēsture''' ir [[Latvijas vēsture]]s daļa, kas vēstī par [[vēsture|vēsturiskajiem]] notikumiem [[Latgale]]s teritorijā. Vēlīnajā [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] [[latgaļi|latgaļu]] zemes aptvēra ne tikai mūsdienu Latgales reģionu, bet arī [[Vidzeme|Vidzemi]] līdz pat [[Cēsis|Cēsīm]], kur sākās [[lībieši|līvu]] apdzīvotās zemes. Latgaļu cilšu rietumu kaimiņi bija līvi, ziemeļu kaimiņi — [[ugauņi]], austrumu kaimiņi — [[kriviči]], bet dienvidi kaimiņi — [[sēļi]] un [[lietuvji]]. Latgaļu zemes mūsdienu Latvijas teritorijā bija [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsts ar savām pavalstīm, [[Lotigola]] (daļēji mūsdienu [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s teritorijā), [[Tālava]], [[Imera]], [[Atzele]] (daļēji mūsdienu Krievijas teritorijā). Kopš 1569. gada Latgale ietilpa [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s austrumu daļa (vēlāk kā [[Inflantijas vaivadija]] jeb t.s. [[Poļu Vidzeme]]). Administratīvi sīkāk bija iedalīta 4 traktos: Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas. Pēc 1. [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas Impērija, administratīvi iekļaujot Pleskavas guberņā kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķos]] (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem). 1796. gadā Latgali iekļāva Polockas vietniecībā, bet pēc vietniecības likvidācijas Latgali iekļāva Baltkrievijas guberņā (ko izveidoja no likvidētajām Polockas un Mogiļevas vietniecībām). No 1802. gada līdz 1917. gadam Latgale ietilpa Vitebskas guberņā. 1917. gada 14. decembrī Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķus atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī Latgale kopā ar Kurzemi un Vidzemi kļuva par [[Latvijas Republika]]s sastāvdaļu, ko pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņām]] nostiprināja [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] parakstīšana 1920. gada 11. augustā. == [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsts sastāvā == [[Attēls:Latgalu teritorija.jpg|250px|thumb|Latgaļu valstiskie un teritoriālie veidojumi 9.—13. gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm]] Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvoties no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj Jersikas valsts, kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne letgaļi. Krustnešu karaspēks apsprieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete]]s Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret ugauņiem. 1209. gadā, izmantotams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. == [[Livonijas Konfederācija]]s sastāvā == [[Attēls:Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja.jpg|thumb|250px|Latgales karte 16. gadsimtā. Ordeņa valsts Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten), bet ziemeļu daļa atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s sastāvā.]] [[Attēls:Livoniae Pars 1780.jpg|thumb|250px|Latgale kā Livonijas daļa (''Livonia Pars'') 1780. gadā. Kā lielākās apdzīvotās vietas atzīmētas [[Daugavpils]] (''Duneburg'') un [[Krāslava]] (''Craslau''), redzama arī [[Rēzeknes pils]] (''Rositten'') un [[Viļakas pils]] (''Marienhouse''), kā arī [[Piedruja]]s forts (''Fort Druia'')]] [[Attēls:Inflantijas vaivadija 18. gadsimta kartē.jpg|thumb|250px|Inflantijas (''Inflant''), [[Viļņas vaivadija|Viļņas]], [[Traķu vaivadija]]s, [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes]] un [[Žemaitijas kunigaitija|Žemaitija]]s hercogistes 18. gadsimta kartē]] === 13. gadsimtā === 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. 1224. gadā Jersikas Visvaldis „lūdza” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene (tagad — Baltinavas pagasts) un Abrene (tagad — [[Balvu rajons]]) tika Livonijas bīskapijai. 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. 1230. gadā Jersikas Visvaldis savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva Lotigolas un Polockas zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni, Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. 1256. gada [[Sēlijas dalīšanas līgums|Sēlijas dalīšanas līgumā]] pieminēts, ka [[Alberts II (Rīga)|Rīgas arhibīskaps Alberts]] atsacījās ordenim par labu no Jersikas pilsnovada trešdaļas un [[Varka (pilsnovads)|Varkas pilsnovada]]. 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. 1263. gadā Livonijas ordenis pie Rāznas ezera Mākoņkalnā atjaunoja [[Volkenbergas pils]] nocietinājumus. 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-[[Daugavpils]] pili (''Duneburc''). 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās iekarot Daugavpili. 1285. gadā Rēzeknes pilskalnā pie tirdzniecības ceļa no Lietuvas uz [[Pleskava|Pleskavu]] ordeņa mestrs [[Villekens fon Endorps]] uzmūrēja [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogtu]] pili, kas bija novada administratīvais centrs. 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans Fehte [[Atzele]]s zemē uz ezera salas (tagad— [[Viļaka]]) uzcēla nocietinātu klosteri un nosauca to par [[Viļaka|Marienhauzu]] (Marijas māju). 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni, viņš pārdevis šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. === 14. gadsimtā === 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas uz arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili (Naujeni). 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. 1324. gadā [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. 1324. gada novembrī [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogtejas]] teritoriju ({{val|la|territorium dictum Rositen}}) nopostīja [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Ģedimins|Ģedimina]] karaspēks.<ref>[http://estudijas.lu.lv/file.php/727/Petri_de_Dusburg.Cronica_terre_Prusie.latviski.pdf Petri de Dusburg. Chronicon Terrae Prussiae 358 (351)]{{Novecojusi saite}} Valda Salmiņa latviskais tulkojums</ref> 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). === 15. gadsimtā === 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt uz 13. gadsimta līgumiem balstītos Novgorodai nesamaksātos meslus Maskavijai. 1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, un krievi atsacījās no okupētājām Latgales zemēm. === 16. gadsimtā === 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. 1502. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] uzvarēja lielu Maskavijas karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] ezera netālu no Latgales ziemeļu robežas. Pēc 1509. gada [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Jaspers Linde]] Marienhauzenas klostera ([[Viļaka]]) vietā uz ezera salas aizsardzībai pret krieviem uzcēla stipru pili. 1557. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]] Livonijas Konfederācijas vārdā noslēdza vienošanos ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību pret Krieviju. 1559. gada 31. augustā [[Livonijas ordenis]] noslēdza protekcijas līgumu ar Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II]] un ieķīlāja viņam [[Ludzas pils|Ludzas]], [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]] un [[Dinaburgas pils|Daugavpils pilis]], bet 1559. gada 15. septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]], ieķīlājot arī [[Viļakas pils|Viļakas pili]]. == Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā == 1561. gadā pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas Latgale nonāca [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] izpostīja Latgali un aizveda gūstā daudzus tās iedzīvotājus. 1577. gada 11. augustā iebrucēji iekaroja un pilnībā sagrāva [[Dinaburga]]s pili un tirdzniecības apmetni pie tās. Krievi uzcēla jaunu cietoksni 19 km lejup pa Daugavu no vecās pils, kur atrodas tagadējā Daugavpils. 1582. gadā Krievija bija spiesta atteikties no Latgales, kas nonāca Polijas un Lietuvas kopvalsts ietekmē un ietilpa [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. Karalis Stefans Batorijs Dinaburgai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1601. un 1625. gadā Latgalē iebruka [[Zviedrija|zviedri]]. 1626. gadā jezuīts Jeremijs Ludingshauzens [[Krāslava]]s miestā 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. 1629. gadā pēc [[Altmarkas miera līgums|Altmarkas miera līguma]] Latgale ([[Inflantijas vaivadija]] — ''województwo inflanckie'', saukta arī par „Poļu Vidzemi”), tika atdalīta no [[Vidzeme]]s, kas palika Zviedrijas pārvaldē. 1654. gadā Latgalē iebruka Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]]. 1656.—1667. gada [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievi okupēja Latgales dienvidu daļu un pārdāvēja Daugavpili par Borisogļebsku. 1656. gadā zviedri nopostīja Rēzeknes pili, kas vairs netika atjaunota. 1660. gadā pēc [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] zviedri atstāja Latgali, kas palika Polijas-Lietuvas sastāvā. 1667. gadā pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas krievu okupēto Latgales daļu atdeva atpakaļ Polijai-Lietuvai. 1677. gadā Dinaburga kļuva par [[Inflantijas vojevodiste]]s administratīvo centru un katoļu bīskapa rezidenci. 1700. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Dinaburgā pārziemoja sakšu karaspēks. 1710. gadā Latgales teritorijā plosījās [[Melnā nāve|mēris]]. Izmira gandrīz viss Dinaburgas garnizons. 1757. gadā Krāslavā tika atvērts katoļu seminārs un tika uzturēta apriņķa skola. == Krievijas Impērijas sastāvā == Pēc 1772. gada Pēterburgas slepenās konvencijas noteikumiem Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes pārstāvji vienojās "savstarpēji palīdzēt izmantot radušos apstākļus, lai iegūtu sev tos Polijas apvidus, uz kuriem tam ir senas tiesības". Vienošanās rezultātā Krievija ieguva Poļu Livonijas daļu, tomēr politisku apsvērumu dēļ to nosauca par [[Daugavas province|Daugavas provinci]] un pievienoja nevis pārējai Livonijai (tolaik [[Rīgas guberņa]]i), bet gan jaunizveidotajai [[Pleskavas guberņa]]i. 1773. gadā pilsētas tiesības piešķīra Rēzeknei. 1776. gadā no Daugavas, Polockas un Vitebskas provincēm izveidoja [[Polockas guberņa|Polockas guberņu]], ko 1778. gadā pārdēvēja par Polockas vietniecību. 1796. gadā Latgali pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Latgale nokļuva [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. 1810. gadā sakarā ar [[Napoleona kari]]m sāka pārbūvēt [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā 20. jūlijā Francijas armija ģenerāļa Rikardo vadībā ieņēma Daugavpils cietoksni. 1811.—1815. gadā Krāslavā darbojās jezuītu ģimnāzija, kas deva impulsu Latgales iedzīvotāju izglītībai. 1831. gadā Daugavpilī un Rēzeknē uzliesmoja [[holera]]s epidēmija. 1833. gadā pabeidza Daugavpils cietokšņa būvi, bet tā ēku un nocietinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]—[[Varšava]]s šoseju. 1848. un 1853. gadā notika atkārtotas [[holera]]s epidēmijas. 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. 1861. gada 19. februārī izdeva [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifestu ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. 1864. gadā izdeva likumu par pagasta skolu dibināšanu. 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga-Orla|Rīgas—Orlas dzelzceļa līniju]]. 1893. gadā Krievijas Impērijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Ribinska|Ventspils—Ribinskas dzelzceļa līniju]]. 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. Septembrī un oktobrī notika [[Kaujas pie Daugavpils (1915)]]. <gallery> Attēls:Latgales karte krieviski 1796.jpg|Latgales karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1796) Attēls:Latgales karte 1820.jpg|Latgales karte ar poliskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820) Attēls:Latgales karte poliski 1902.jpg|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (1902) Latgale ar poliskajiem vietvārdiem pēc 1905.jpg|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (pēc 1905) Poļu Vidzeme 1908.jpg|Latgales karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1908) Attēls:Latgales karte Siliņš 1911.jpg|Latgales karte ar latviskajiem vietvārdiem ([[Matīss Siliņš]], 1911). Ar sarkanu krāsu iezīmētas pārsvarā krievu ieceļotāju apdzīvotās teritorijas </gallery> == Apvienošanās ar Vidzemi == {{Pamatraksts|Pirmais Latgales latviešu kongress}} 1917. gada 9.-10. maijā Rēzeknē notika Latgales pārstāvju kongress, kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem [[Latvijas vēsturiskās zemes|Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem]]. 1917. gada novembrī Latgalē nodibinājās padomju vara. 1917. gada 14. decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes guberņai. 1918. gada februārī Latgali ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. Tika plānots izveidot [[Baltenlande|Baltijas valsti]] ar 7 kantoniem: trīs igauņu (Igaunijas, Ziemeļvidzemes un salu) un četriem latviešu (Rīgas, Dienvidzemes, Latgales un Kurzemes). Pēc Vācijas kapitulācijas 1918. gada 17. novembrī dibinātā Latvijas [[Tautas padome]] nolēma, ka Latgale sūtīs Latvijas Tautas Padomē 18 delegātus. == Latvijas Republikas sastāvā == [[Attēls:Latgales karte pirms 1940.jpg|thumb|250px|Latgales autoceļu karte (1935).]] 1918. gada 18. novembrī Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas sēdē kā Latgales pārstāvis piedalījās [[Staņislavs Kambala]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1918. gada decembrī Latgali ieņēma [[Sarkanā armija]]. Pēc [[Padomju Latvijas armija]]s atkāpšanās uz Latgali no 1919. gada jūlija līdz 1920. gada janvārim Rēzeknē atradās [[LSPR]] valdības pagaidu mītne. 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma]] [[Latvijas bruņotie spēki]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. 9. martā Polijas, Baltkrievijas un Latgales zemju Poļu nacionālā padome Polijas Ārlietu ministrijā piedāvāja Latvijas valdībai izvirzīt šādas prasības: Latgalei jābūt autonomai, ar savu Seimu; poļiem jābūt tiesībām ieņemt valsts amatus, poļu ievēlētajai komitejai jābūt tiesībām rīkoties ar proporcionālu budžeta daļu, poļu valodai jāparasa otras valsts valodas statuss Latgalē, poļu zemes īpašumam jābūt neaizskaramam, poļu skolas jāuztur Latvijas valstij, Latvijas valdībā jāizveido poļu lietu ministra amats (tajā – Latgales polis), poļiem jāpiešķir brīvas pilsonības izvēles tiesības. Šīs prasības Polijas valdība nopietni neizskatīja.<ref>[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Monografijas/E.Jekabsons_Piesardziga-draudziba_2007.pdf Piesardzīgā draudzība: Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920. gadā] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]]. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. - 165 lpp.]</ref> 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. 1923. gada 16. aprīlī Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1940. gada jūnijā Latgali okupēja Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1941. gada jūnijā-jūlijā [[Latgales ieņemšana (1941)|Vērmahts okupēja Latgali]]. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada jūlijā-augustā Latgali okupēja Sarkanā armija]]. 1944. gada 23. augustā Krievija anektēja sešus [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] pagastus. 1990. gadā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību, ko starptautiski atzina pēc 1991. gada Augusta puča izgāšanās. 2007. gadā parakstīja jaunu Latvijas—Krievijas robežlīgumu, atzīstot 1944. gada 23. augusta Abrenes apriņķa austrumu daļas aneksiju. == Dokumenti == === Novgorodas hronika par Lotigolas atgūšanu === 1242. gada vasarā, kā [[Novgorodas pirmā hronika|Novgorodas 1. laika grāmatā]] vēstīts, vācieši pēc sakāves Ledus kaujā atsacījās no pirms tam iekarotās Lotigolas (Лотыголa), kā arī no [[Pleskava]]s (Пльсковъ), [[Votzeme]]s (Водь) un [[Luga]]s (Лугa). Tas visticamāk liecina, ka novgorodieši Lotigolas vārdā saukuši latgaļu zemes uz austrumiem no [[Abrene]]s: {{citāts| <blockquote> „Того же лЂта НЂмци прислаша с поклономь: «безъ князя что есмы зашли Водь, Лугу, Пльсковъ, '''Лотыголу''' мечемь, того ся всего отступаемъ; а что есмы изъимали мужии вашихъ, а тЂми ся розмЂнимъ: мы ваши пустимъ, а вы наши пустите»; и таль пльсковьскую пустиша и умиришася”. </blockquote>}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latgales vēsture| ]] mo82y6zt610e6jbx0hc83rvgaygzd32 0 227672 4456113 4208412 2026-04-18T17:17:36Z ~2026-23900-33 144262 4456113 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Mārtiņš Buclers | image = Mārtiņš Buclers 2016 envelope of Latvia crop.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1866|12|12}} | location = [[Saukas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] ({{LAT}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1944|4|14|1866|12|12}} | deathplace = {{vieta|Latvijas ģenerālapgabals|Sigulda}} | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[Fotogrāfija]] | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Mārtiņš Buclers''' (dzimis {{dat|1866|12|12}}, miris {{dat|1944|4|14}})<ref name="lat">{{LAT e|1|812.—813}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[fotogrāfs]], fotorūpnieks un izdevējs. Tiek uzskatīts par profesionālās fotogrāfijas aizsācēju Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/art/svines-latviesu-profesionalas-fotografijas-pamatliceja-martina-buclera-140dzimsanas-dienu.d?id=16207255|title=Svinēs latviešu profesionālās fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera 140.dzimšanas dienu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|6|27||bez}}}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1866|12|12}} [[Saukas pagasts|Saukas pagastā]]. Mācījās Saukas pagastskolā, vēlāk [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju seminārā]].<ref name="Rožkalne">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecība biogrāfijās|edition=Otrais|year=2003|publisher=Zinātne|isbn=9984-698-48-3|pages=111}}</ref> 1894. gadā Buclers iestājās [[Roberts Borhards|Borharda]] fotodarbnīcā par mācekli.<ref name="lat" /> Pēc trim gadiem Siguldā viņš atvēra fotodarbnīcu, savukārt 1903. gadā — pirmo fotopreču veikalu Latvijā.<ref name="lat" /> Tāpat viņš bija pirmās latviešu fotogrāfu [[biedrība]]s dibinātājs 1906. gadā, biedrība nodarbojās ar fotoizstāžu, fotografēšanas kursu organizēšanu, fotomākslas popularizēšanu.<ref name="lat" /> Buclers bija biedrības vadītājs, 1921. gadā tika ievēlēts par biedrības goda priekšsēdētāju uz mūžu.<ref name="lat" /> Ar pārtraukumu izdeva žurnālu "Stari" (1906—1908; 1912—1914), kur publicēja fotogrāfijas, literatūru.<ref name="Rožkalne" /> Tāpat piedalījās [[izstāde|izstādēs]].<ref name="lat" /> Vairāku fotogrāfijas mācību grāmatu autors, tai skaitā sarakstījis pirmo tāda veida grāmatu Latvijā — "Fotogrāfija" (1904).<ref name="lat" /> Piedalījies tautas mantojuma vākšanā 19. gadsimta beigās. Savācis ap 2000 latviešu [[Dainas|tautas dziesmu]], 355 no kurām iekļautas [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] "Latvju Dainās". Pierakstījis arī ap 10 melodiju, tā sauktās Saukas jeb Buclera [[sutartine]]s, un vietējā dialekta īpatnības, aprakstījis tautisko apģērbu un rotaslietas.<ref name="SēļuZeme">Pēteris Korsaks, “''Dižais saucietis Mārtiņš Buclers''”. Latvijas Kultūras fonds, “''Sēļu zeme''”, 1995., Rīga, 127.-129. lpp.</ref> == Piemiņa == 1986. gadā [[Saukas pagasts|Saukas pagastā]] izveidota M. Buclera piemiņas ekspozīcija, kas tagad apskatāma pagasta pārvaldes ēkā [[Lone|Lonē]] un ir viena no trijām [[Muzejs "Sēlija"|Viesītes muzejs "Sēlija"]] nodaļām Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinets. Laikā no 1987. līdz 1997. gadam fotomākslā tika piešķirta Mārtiņa Buclera prēmija par "izciliem sasniegumiem mākslas fotogrāfijā".<ref name="lat" /> Ik gadu decembrī [[Muzejs "Sēlija"|Viesītes muzejs "Sēlija"]] un Latvijas Fotogrāfu Savienība rīko "Buclera lasījumus”, kas ir fotogrāfijas nozarei veltīta konference. Lai gan sākotnēji tas bija tikai fotogrāfa Mārtiņa Buclera atceres sarīkojums, 2011. gadā tas pārauga par zinātnisku konferenci. 2018. gadā sarīkojums notika 29. reizi. <gallery> M. Buclera Fotografija 1924.jpg|M. Buclera rokasgrāmatas "Fotogrāfija" vāks (1924) piem akmens bucleram.JPG|Piemiņas akmens [[Saukas pagasts|Saukas pagastā]] </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20151223230808/http://www.segewoldiana.sigulda.lv/ieverojami_siguldiesi/buclers_martins.htm Mārtiņš Buclers] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Buclers, Mārtiņš}} [[Kategorija:1866. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] 5zz3rp2jjvhhpwy34ewmxxpf2m3oeuk 4456114 4456113 2026-04-18T17:19:34Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-23900-33|~2026-23900-33]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags 4208412 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Mārtiņš Buclers | image = Mārtiņš Buclers 2016 envelope of Latvia crop.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1866|12|12}} | location = [[Saukas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1944|4|14|1866|12|12}} | deathplace = {{vieta|Latvijas ģenerālapgabals|Sigulda}} | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[Fotogrāfija]] | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Mārtiņš Buclers''' (dzimis {{dat|1866|12|12}}, miris {{dat|1944|4|14}})<ref name="lat">{{LAT e|1|812.—813}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[fotogrāfs]], fotorūpnieks un izdevējs. Tiek uzskatīts par profesionālās fotogrāfijas aizsācēju Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/art/svines-latviesu-profesionalas-fotografijas-pamatliceja-martina-buclera-140dzimsanas-dienu.d?id=16207255|title=Svinēs latviešu profesionālās fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera 140.dzimšanas dienu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|6|27||bez}}}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1866|12|12}} [[Saukas pagasts|Saukas pagastā]]. Mācījās Saukas pagastskolā, vēlāk [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju seminārā]].<ref name="Rožkalne">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecība biogrāfijās|edition=Otrais|year=2003|publisher=Zinātne|isbn=9984-698-48-3|pages=111}}</ref> 1894. gadā Buclers iestājās [[Roberts Borhards|Borharda]] fotodarbnīcā par mācekli.<ref name="lat" /> Pēc trim gadiem Siguldā viņš atvēra fotodarbnīcu, savukārt 1903. gadā — pirmo fotopreču veikalu Latvijā.<ref name="lat" /> Tāpat viņš bija pirmās latviešu fotogrāfu [[biedrība]]s dibinātājs 1906. gadā, biedrība nodarbojās ar fotoizstāžu, fotografēšanas kursu organizēšanu, fotomākslas popularizēšanu.<ref name="lat" /> Buclers bija biedrības vadītājs, 1921. gadā tika ievēlēts par biedrības goda priekšsēdētāju uz mūžu.<ref name="lat" /> Ar pārtraukumu izdeva žurnālu "Stari" (1906—1908; 1912—1914), kur publicēja fotogrāfijas, literatūru.<ref name="Rožkalne" /> Tāpat piedalījās [[izstāde|izstādēs]].<ref name="lat" /> Vairāku fotogrāfijas mācību grāmatu autors, tai skaitā sarakstījis pirmo tāda veida grāmatu Latvijā — "Fotogrāfija" (1904).<ref name="lat" /> Piedalījies tautas mantojuma vākšanā 19. gadsimta beigās. Savācis ap 2000 latviešu [[Dainas|tautas dziesmu]], 355 no kurām iekļautas [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] "Latvju Dainās". Pierakstījis arī ap 10 melodiju, tā sauktās Saukas jeb Buclera [[sutartine]]s, un vietējā dialekta īpatnības, aprakstījis tautisko apģērbu un rotaslietas.<ref name="SēļuZeme">Pēteris Korsaks, “''Dižais saucietis Mārtiņš Buclers''”. Latvijas Kultūras fonds, “''Sēļu zeme''”, 1995., Rīga, 127.-129. lpp.</ref> == Piemiņa == 1986. gadā [[Saukas pagasts|Saukas pagastā]] izveidota M. Buclera piemiņas ekspozīcija, kas tagad apskatāma pagasta pārvaldes ēkā [[Lone|Lonē]] un ir viena no trijām [[Muzejs "Sēlija"|Viesītes muzejs "Sēlija"]] nodaļām Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinets. Laikā no 1987. līdz 1997. gadam fotomākslā tika piešķirta Mārtiņa Buclera prēmija par "izciliem sasniegumiem mākslas fotogrāfijā".<ref name="lat" /> Ik gadu decembrī [[Muzejs "Sēlija"|Viesītes muzejs "Sēlija"]] un Latvijas Fotogrāfu Savienība rīko "Buclera lasījumus”, kas ir fotogrāfijas nozarei veltīta konference. Lai gan sākotnēji tas bija tikai fotogrāfa Mārtiņa Buclera atceres sarīkojums, 2011. gadā tas pārauga par zinātnisku konferenci. 2018. gadā sarīkojums notika 29. reizi. <gallery> M. Buclera Fotografija 1924.jpg|M. Buclera rokasgrāmatas "Fotogrāfija" vāks (1924) piem akmens bucleram.JPG|Piemiņas akmens [[Saukas pagasts|Saukas pagastā]] </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20151223230808/http://www.segewoldiana.sigulda.lv/ieverojami_siguldiesi/buclers_martins.htm Mārtiņš Buclers] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Buclers, Mārtiņš}} [[Kategorija:1866. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] 47684qeaxa4jckzwfv5y6fu4f580ywz 0 236853 4456009 4171340 2026-04-18T13:15:44Z Meistars Joda 781 4456009 wikitext text/x-wiki '''Austrijas eiro monētas''' ir [[eiro monētas]], kuras izdevusi [[Austrija]]. == Valsts puses izskats == Katras denominācijas monētām ir savs valsts puses dizains, bet tiem ir trīs vienojošas tēmas. Uz 1, 2 un 5 centu monētām ir attēloti [[Alpi|Alpu]] ziedi — uz 1 centa monētas attēlota [[genciāna]], uz 2 centu monētas attēlots [[ēdelveiss]], bet uz 5 centu monētas attēlota [[prīmula]]. Ziedu motīvi dizainam izvēlēti, lai atgādinātu par cilvēka pienākumu pret dabu un Austrijas valsts lomu vides politikas izstrādē. Uz 10, 20 un 50 centu monētām attēlota Austrijas arhitektūra. Uz 10 centu monētas attēlota 12. gadsimtā celtā Svētā Stefana katedrāle [[Vīne|Vīnē]]. Uz 20 centu monētas attēlota [[Belvederas pils]] — baroka pils, kas kļuvusi par neatkarības simbolu, jo 1955. gadā tajā tika parakstīts līgums, ar kuru Austrija atguva suverenitāti. Uz 50 centu monētas attēlota Secesijas ēka — [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugs, kas izvēlēts kā jauna laikmeta simbols. Uz 1 un 2 eiro monētām attēlotas ievērojamas personības. Uz 1 eiro monētas attēlots austriešu komponists [[Volfgangs Amadejs Mocarts]], kas simbolizē Austriju kā mūzikas zemi. Uz 2 eiro monētas ir austriešu pacifistes un [[Nobela miera prēmija]]s ieguvējas [[Berta fon Zutnere|Bertas fon Zutneres]] portrets, kas simbolizē Austrijas centienus veicināt mieru. Iespējams, Austrijas eiro monētu dizains nākotnē tiks mainīts, lai pieskaņotu to jaunākajām eiro dizaina rekomendācijām. Eiropas Savienības noteikumi valstīm, kas lieto [[latīņu alfabētu]], neatļauj uz eiro monētu valsts puses norādīt to denomināciju, kā to dara Austrija. Tāpat uz Austrijas eiro monētu valsts puses nav valsts nosaukuma vai tā saīsinājuma, kas identificētu izdevējvalsti. Kā identifikācijas zīme uz visām monētām attēlots [[Austrijas karogs]]. {{Eiro monētu valsts puses |0,01=1 Cent, Austria.jpg |0,02=2 Cent, Austria.jpg |0,05=Eurocoin.at.005.gif |0,10=10 Cent, Austria.jpg |0,20=20 Cent, Austria.jpg |0,50=50 Cent, Austria.jpg |1 eiro=1 Euro, Austria.jpg |2 eiro=2 Euro, Austria.jpg |josta=Edge_austria_s01.jpg }} == 2 eiro apgrozības piemiņas monētas == Austrija [[2 eiro piemiņas monētas]] izdod kopš 2005. gada. Neskaitot 2007., 2009. un 2012. gadā izdotās Eiropas ekonomiskajai vienotībai veltītas monētas, kuras izdeva visas [[eirozona|eirozonas]] valstis kopīgi, Austrija ir izdevusi tikai Austrijas valsts līguma, ar kuru tika atjaunota tās suverenitāte pēc okupācijas Otrā pasaules kara laikā, piecdesmitgadei veltītu monētu. Bez 2 eiro piemiņas monētām Austrija ir izdevusi vairākas piemiņas monētas, kas nav paredzētas apgrozībai. <gallery> €2 commemorative coin Austria 2005.png|2005 — Austrijas valsts līguma 50. gadadiena 2 Euro 2007 Vertrag von Rom.jpg|2007 — 50 gadi kopš [[Romas līgums|Romas līguma]] noslēgšanas 2 Euro WWU Österreich 2009.jpg|2009 — 10 gadi kopš Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības izveides 2 Euro Österreich 2012 Bargeld.jpg|2012 — 10 gadi kopš [[eiro]] ieviešanas </gallery> == Skatīt arī == {{Eiro navigācija}} [[Kategorija:Eiro monētas pēc valsts]] bgzvy59odovrqdv6jlmlj08ayidp6hv 10 286204 4456235 4455712 2026-04-19T02:10:06Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4456235 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> bj6c75zcxpsw48pubu9ien0rm0hbbca 0 311751 4456300 3771157 2026-04-19T08:09:38Z Mitoks22 144276 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4456300 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdisks stils}} '''Sašķidrinātā gāze automobiļiem''' jeb '''autogāze''', arī '''gāzes degviela''' ir [[degviela]]s veids, kas ir paredzēts [[iekšdedzes dzinēji]]em. Guvis plašu atzinību pateicoties zemākām izmaksām<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lpg.lv/lv/autogaze/kas-ir-autogaze/ |title="Ekonomija" |access-date={{dat|2016|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160321093421/http://www.lpg.lv/lv/autogaze/kas-ir-autogaze/ |archivedate={{dat|2016|03|21||bez}} }}</ref> (salīdzinot ar [[benzīns|benzīnu]] un [[dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]]). Pastāv divi gāzes degvielas pamattipi: [[propāns]]-[[butāns]] un [[metāns]]. Par visizplatītāko autogāzes veidu [[Eiropas Savienība]]s valstīs ir kļuvis propāna un butāna [[maisījums]]. Šim degvielas tipam ir raksturīgi sekojošie rādītāji: * [[oktānskaitlis]] ir vienāds ar intervālu no 102 līdz 105 vienībām, * kaitīgo vielu saturs [[izplūdes gāzes|izplūdes gāzēs]] (salīdzinot ar dzinēja darbu ar benzīnu) ir zemāks par 69%, darbojoties ar karburatordzinēju, un par 53%, darbojoties ar inžektordzinēju, * auto gāzespatēriņš ir augstāks (salīdzinot ar dzinēja darbu ar benzīnu) par 15% pilsētas apstākļos un par 10% ārpilsētas posmos. == Gāzes barošanas sistēmas uzstādīšana automobilī == === Klasiskās sistēmas === Pirmās gāzes sistēmas bija izstrādātas un uzstādītas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, par pionieriem šajā jomā ir pieņemts uzskatīt kompānijas Lovato S.p.a., LandiRenzo un TomasettoAchille. Pirmās gāzes barošanas sistēmas bija paredzētas karburatordzinējiem un, atkarībā no automobiļa markas un tipa, tās atšķiras galvenokārt ar uzstādāmā jaucēja formu, kas atbildēja par gāzes padevi uz dzinēju jau tvaiku fāzē. Reduktors, kas tiek pieslēgts sistēmai (kas izvietojas jaucēja priekšā) tika atšķirts minimāli un bija par visas sistēmas „sirdi”, jo tika pieslēgts automobiļa dzesēšanas sistēmai un uzsildīja gāzi līdz vajadzīgai temperatūrai. === Mūsdienīgās sistēmas === Līdz ar mašīnbūves attīstību, auto gāzes sistēmu pasaule sāka attīstīties pakāpeniskās gāzes iesmidzināšanas sistēmu virzienā. Šī sistēma ir aktuāla arī šodien, tā atšķiras, galvenokārt, ar to, ka klasisko jaucēju aizvietoja gāzes bloks, kas ir aprīkots ar gāzes sprauslām. Katra sprausla kopējā blokā ir pieslēgta atsevišķi katram sadegšanas cilindram. Viss degvielas padeves process (sprauslu atvēršanās un aizvēršanās moments — pēc analoģijas ar benzīna sprauslām) tiek kontrolēts ar speciālo gāzes datoru, kas arī tiek uzstādīts automobiļa zempārsega telpā. == Elektronika == Mūsdienīgās gāzes sistēmas atšķiras ar datora esību, kas ir paredzēts gāzes sprauslu darba kontrolei. Dators tiek izvietots motora nodalījumā (aizņem ne vairāk vietas, kā VHS standarta veca videokasete) un tiek pieslēgts tieši sprauslām, automobiļa elektroķēdei, vārstam uz reduktora, temperatūras devējam utt. == Pārslēgšana uz gāzi un benzīnu == No vadītāja ekspluatācijas sistēmas redzespunkta nedaudz izmainījās. Tumblers degvielas tipa „benzīns/gāze” pārslēgšanai tāpat arī ir izvietots ērtā pieejamībā automobiļa salonā (likumsakarīgi automobiļa stūres iekārtas zonā). Autovadītājam ir tiesības izvēlēties degvielas tipu, ar kuru vēlas braukt, pārslēgšana notiek, nospiežot uz tumbleru, (klasiskajās sistēmās), vai ar pieskaršanos sensora pogai (jaunajās inžektora sistēmās). Mūsdienīgās sistēmas nedod automobilim pārslēgties uz gāzi, kamēr netiks sasniegta vajadzīga temperatūra, ko kontrolē gāzes dators. == Balons == Pastāv divi gāzes balonu tipi, kas ir paredzēti darbam ar LPG: cilindriskais un toroidālais. Salīdzinot ar benzīna tanku, gāzes tvertne ir veidota no metāla (3-4 mm) un tiek piepildīta tikai līdz 85%, kas garantē drošu ekspluatāciju. === Cilindriskais balons === Ir paredzēts automobiļiem, kuriem ir vajadzīgs liela tilpuma balons, kā arī kuros ir brīva vieta uzstādīšanai. Balons, likumsakarīgi, tiek uzstādīts automobiļa aizmugurējā daļā uzreiz aiz pasažieru sēdekļiem bagāžas nodalījumā, vai nišā, kas ir spējīga izvietot to. === Toroidālais balons === Balona apaļa forma ļauj tam būt uzstādītam rezerves riteņa vietā praktiski jebkurā auto (parasti, ja ir vieta pilnvērtīgam rezerves ritenim). Ja automobilī ir paredzēts rezerves [[ritenis]], kas tiek izvietots ārpus virsbūves (tiek nostiprināts dibenam), tad tiek izmantots speciālais toroidālais balons ar marķējumu „OUT”.<ref>[http://www.autogaz.lv/blogs/post/auto-gazes-baloni-izmeram-ir-nozime-/ "Balonu veidi"]</ref> == Drošība == Pastāv viedoklis, ka gāzes iekārtas uzstādīšanas laikā samazinās tās īpašnieka drošība. Tas nav tā. Mūsdienīgām gāzes sistēmām ir dažas aizsardzības pakāpes, kas tiek nodrošināti ar uzstādītiem vārstiem: slēgvārsts, ātrdarbības, avārijas un elektromagnētiskais vārsti. Balons ir izgatavots no 3—5 mm [[Tērauds|tērauda]], bet benzīntvertne — no plastikāta. Uzsildoties gāzes balonam, notiek gāzes izplūde ar porcijām, līdz ar tās paplašināšanos caur avārijas vārstu ārā. Benzīntvertnei tādas funkcijas nav. Tāpat arī, ja ir gāzes cauruļvada bojājums, automātiski nostrādā ātrdarbības vārsts, kas ved pie gāzes padeves pārtraukšanas, kā arī nav benzīntvertnē. Izņemot to, sistēmās tiek uzstādīti elektromagnētiskie vārsti, kuri tiek ieslēgti tikai tad, kad ir darbs ar gāzi. == Praktiskums == Neapšaubāmi, šodien no alternatīviem degvielas veidiem gāze ir vispieejamākā gan cenas, gan uzstādīšanas uz automobili iespējas ziņā. Tas ir būtiskais budžeta ietaupījums, esot salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem. Vienīgais mīnuss — papildus tilpne — balons, kas aizņem vietu un kura vienmēr nepietiek. Toties, braucot tālos attālumos, Jums ir iespēja izmantot abas degvielas tvertnes — benzīns un gāze, bez papilduzpildes un apstāšanās. Protams, gāzes iekārta prasa jebkādas uzmanības — apkalpošanas, taču ar benzīnu ir jāveic darbi un jānovēro, lai automobilis normāli darbotos. Iekārtas apkalpošana iekļauj sevi: filtru nomaiņu (šķidrās un tvaika fāzes), gāzes datora regulēšanu, savienojumu un šļūteņu gāzes noplūdes pārbaudi. Ja to regulāri veikt atbilstoši servisa, kas apkalpo automobili, ieteikumiem, mašīna ar gāzes degvielu kalpos Jums ilgus gadus. == Uzstādīšanas process == Gāzes iekārtas uzstādīšanas procesam ir jāattiecas atbildīgi. Izvēloties uzstādītāju, ir jāpievērš uzmanība tam, cik ilgi šis serviss piedāvā doto pakalpojumu, vai firma attīstās, vai ir kāda papildiekārta (gāzes analizators, diagnostikas dators utt.), kādu garantiju dod savam darbam, vai ir sertifikāts (licence). Taču, ja uzstādīšana notiek nevis sertificētā servisā un meistariem, kuri izgāja speciālās apmācības, bet kādā garāžā, Jums ir risks saņemt nekvalitatīvo pakalpojumu un palikt bez garantijas burtiski aiz vārtiem, sajūtot neērtības automobiļa ekspluatācijas laikā ar gāzi. Ir svarīgi pievērst uzmanību iekārtas komplektācijai. Šodien ir liels mezglu un detaļu klāsts, no kuriem ir atkarīga Jūsu dzinēja darba pareizība un izmantojamās gāzes iekārtas resurss. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Degvielas]] q5rqcvmoo3xnwmt0cg37h07rxxd06og 10 314579 4456059 4024818 2026-04-18T15:53:03Z Olgerts V 41522 arī Rīgā 4456059 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V |title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu V | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |above = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group1 = V |list1 = * [[Vaiņodes iela (Liepāja)|Vaiņodes iela]] * [[Vaļņu iela (Liepāja)|Vaļņu iela]] * [[Vānes iela]] * [[Vecā ostmala]] * [[Vēju iela (Liepāja)|Vēju iela]] * [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]] * [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]] * [[Vērgales iela (Liepāja)|Vērgales iela]] * [[Vētru iela (Liepāja)|Vētru iela]] * [[Vēžu iela (Liepāja)|Vēžu iela]] * [[Vidus iela (Liepāja)|Vidus iela]] * [[Vidusceļa iela]] * [[Viestura iela (Liepāja)|Viestura iela]] * [[Vingrošanas iela]] * [[Virgas iela (Liepāja)|Virgas iela]] * [[Virsaiša iela]] * [[Virsleitnanta Klestrova iela]] * [[Virsnieku iela]] * [[Virssardzes iela]] * [[Virsseržanta Klaviera iela]] * [[Viršu iela (Liepāja)|Viršu iela]] * [[Vites iela (Liepāja)|Vites iela]] * [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu iela]] * [[Volhovas iela]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]] </noinclude> fh1d0rp0w6wh9h4qm4esrf9d0f4t0yl 0 315443 4456077 4259302 2026-04-18T16:11:04Z Bendžamins 76862 4456077 wikitext text/x-wiki '''O'Railijs''' var būt: * [[Kels O'Railijs]] (''Cal O'Reilly''; 1986) — kanādiešu hokejists, * [[Niko O'Railijs]] (''Nico O'Reilly''; 2005) — angļu futbolists, * [[Raiens O'Railijs]] (''Ryan O'Reilly''; 1991) — kanādiešu hokejists. == Skatīt arī == * ''[[O'Reilly]]'' * [[Railijs]] * ''[[Reilly]]'' {{uzvārds}} [[Kategorija:Īru uzvārdi]] 515wzhcej6or96df0dcf2jt8xt1e96h 10 316203 4456154 4376258 2026-04-18T18:05:33Z Lasks 38532 4456154 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis |title = [[Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] |bodyclass = hlist |abovestyle=font-weight:bold; |above = Pašreizējie uzvarētāji: {{ESC|Austrija}} |group1= Esošās dalībvalstis |list1 = * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Francija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Itālija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lielbritānija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Ukraina}} * {{ESC|Vācija}} * {{ESC|Zviedrija}} |group2 = Agrāk piedalījušās valstis |list2 = * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Maroka}} * {{ESC|Monako}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Spānija}} * {{ESC|Turcija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} |group3 = Valstis, kas bija izteikušas piedalīties,<br/> bet pēc tam savu dalību atsauca |list3 = * {{ESC|Katara}} * {{ESC|Kosova}} * {{ESC|Lihtenšteina}} * {{ESC|Libāna}} * {{ESC|Tunisija}} |group4 = Bijušās valstis |list4 = * {{ESC|Dienvidslāvija}} * {{ESC|Serbija un Melnkalne}} }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Navigācijas veidnes]]</noinclude> 1wb1ovuycx8b9i521ew7uzoqxgsrxyi 10 329447 4456039 4455600 2026-04-18T15:13:50Z Olgerts V 41522 arī Ječos 4456039 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S |title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu S | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |above = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group1 = S |list1 = * [[Sabiles iela (Liepāja)|Sabiles iela]] * [[Sakas iela (Liepāja)|Sakas iela]] * [[Sakņu iela (Liepāja)|Sakņu iela]] * [[Saldus iela (Liepāja)|Saldus iela]] * [[Salmu iela (Liepāja)|Salmu iela]] * [[Saraiķu iela]] * [[Sarkanā iela (Liepāja)|Sarkanā iela]] * [[Satiksmes iela (Liepāja)|Satiksmes iela]] * [[Saules iela (Liepāja)|Saules iela]] * [[Saullēkta iela]] * [[Saulrietu iela (Liepāja)|Saulrietu iela]] * [[Siena iela (Liepāja)|Siena iela]] * [[Siguldas iela (Liepāja)|Siguldas iela]] * [[Sila iela (Liepāja)|Sila iela]] * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas iela]] * [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas iela]] * [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]] * [[Slapjā iela]] * [[Sliežu iela (Liepāja)|Sliežu iela]] * [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas iela]] * [[Smilgu iela (Liepāja)|Smilgu iela]] * [[Smilšu iela (Liepāja)|Smilšu iela]] * [[Spīdolas iela (Liepāja)|Spīdolas iela]] * [[Spīķeru iela (Liepāja)|Spīķeru iela]] * [[Sporta iela (Liepāja)|Sporta iela]] * [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]] * [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera iela]] * [[Strautu iela (Liepāja)|Strautu iela]] * [[Strazdu iela (Liepāja)|Strazdu iela]] * [[Studentu rotas iela]] * [[Stūrmaņu iela (Liepāja)|Stūrmaņu iela]] * [[Sudrabu Edžus iela (Liepāja)|Sudrabu Edžus iela]] * [[Suitu iela (Liepāja)|Suitu iela]] * [[Sūkņu iela]] * [[Sūnu iela (Liepāja)|Sūnu iela]] * [[Svētes iela (Liepāja)|Svētes iela]] |group2 = Š |list2 = * [[Šaurā iela (Liepāja)|Šaurā iela]] * [[Šķēdes iela]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]] </noinclude> i985z3x04x8dkity0rwwix5vv2jjajr 4456172 4456039 2026-04-18T19:21:17Z Olgerts V 41522 precīz. 4456172 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S |title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu S | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |above = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group1 = S |list1 = * [[Sabiles iela (Liepāja)|Sabiles iela]] * [[Sakas iela (Liepāja)|Sakas iela]] * [[Sakņu iela (Liepāja)|Sakņu iela]] * [[Saldus iela (Liepāja)|Saldus iela]] * [[Salmu iela (Liepāja)|Salmu iela]] * [[Saraiķu iela]] * [[Sarkanā iela (Liepāja)|Sarkanā iela]] * [[Satiksmes iela (Liepāja)|Satiksmes iela]] * [[Saules iela (Liepāja)|Saules iela]] * [[Saullēkta iela]] * [[Saulrietu iela (Liepāja)|Saulrietu iela]] * [[Siena iela (Liepāja)|Siena iela]] * [[Siguldas iela (Liepāja)|Siguldas iela]] * [[Sila iela (Liepāja)|Sila iela]] * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas iela]] * [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas iela]] * [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]] * [[Slapjā iela]] * [[Sliežu iela (Liepāja)|Sliežu iela]] * [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas iela]] * [[Smilgu iela (Liepāja)|Smilgu iela]] * [[Smilšu iela (Liepāja)|Smilšu iela]] * [[Spīdolas iela (Liepāja)|Spīdolas iela]] * [[Spīķeru iela (Liepāja)|Spīķeru iela]] * [[Sporta iela (Liepāja)|Sporta iela]] * [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]] * [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera iela]] * [[Strautu iela (Liepāja)|Strautu iela]] * [[Strazdu iela (Liepāja)|Strazdu iela]] * [[Studentu rotas iela]] * [[Stūrmaņu iela (Liepāja)|Stūrmaņu iela]] * [[Sudrabu Edžus iela (Liepāja)|Sudrabu Edžus iela]] * [[Suitu iela (Liepāja)|Suitu iela]] * [[Sūkņu iela]] * [[Sūnu iela (Liepāja)|Sūnu iela]] * [[Svētes iela (Liepāja)|Svētes iela]] |group2 = Š |list2 = * [[Šaurā iela (Liepāja)|Šaurā iela]] * [[Šķēdes iela (Liepāja)|Šķēdes iela]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]] </noinclude> ngjpfa1vl91r84bq467i6vxocjlb358 0 338873 4456072 4068948 2026-04-18T16:06:15Z Olgerts V 41522 4456072 wikitext text/x-wiki '''Virsaišu iela''' var būt: * [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu iela]] — iela Rīgā; * [[Virsaišu iela (Jūrmala)|Virsaišu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Virsaišu iela (Ķekava)|Virsaišu iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]]; * [[Virsaišu iela (Lielvārde)|Virsaišu iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]]; * [[Virsaišu iela (Gauja)|Virsaišu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujā]]. == Skatīt arī == * [[Virsaiša iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]. {{Ielu nosaukums}} h83roohnormqv7j3nyuakux7z2s5msb 0 341528 4456089 4399373 2026-04-18T16:28:08Z Vylks 50297 noņēmu [[Kategorija:Futbols Ugandā]]; pievienoju [[Kategorija:Ugandas futbola izlase]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4456089 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ugandas futbola izlase | Badge = | FIFA Trigramme = UGA | Nickname = ''The Cranes'' (Dzērves) | Association = Ugandas Futbola asociāciju<br />federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|Beļģija}} Pauls Puts | Captain = Džefrijs Masa | Most caps = Godfrijs Valusimbi (105) | Top scorer = Emanuels Okvi (26) | Home Stadium = Mandelas Nacionālais stadions |pattern_la1 = _uga19t |pattern_b1 = _uga19t |pattern_ra1 = _uga19t |pattern_sh1 = |pattern_so1 = |leftarm1 = FFFF00 |body1 = FFFF00 |rightarm1 = FFFF00 |shorts1 = FFFF00 |socks1 = FFFF00 |pattern_la2 = _uga19h |pattern_b2 = _uga19h |pattern_ra2 = _uga19h |pattern_sh2 = _uga19h |pattern_so2 = _uga19h |leftarm2 = FF0000 |body2 = FF0000 |rightarm2 = FF0000 |shorts2 = 000000 |socks2 = FF0000 |pattern_la3 = _uga19a |pattern_b3 = _uga19a |pattern_ra3 = _uga19a |pattern_sh3 = _uga19a |pattern_so3 = _uga19a |leftarm3 = FFFFFF |body3 = FFFFFF |rightarm3 = FFFFFF |shorts3 = FFFFFF |socks3 = FFFFFF | First game = {{fb|KEN|colonial}} 1:1 {{fb-rt|UGA|colonial}} <br> ([[Nairobi]], [[Kenija]]; {{dat|1926|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|UGA|colonial}} 13:1 {{fb-rt|KEN|colonial}}<br />([[Uganda]]; 1932. gads) | Largest loss = {{fb|EGY}} 6:0 {{fb-rt|UGA}}<br />([[Aleksandrija]], [[Ēģipte]]; {{dat|1995|7|30|N|bez}})<br />{{fb|TUN}} 6:0 {{fb-rt|UGA}}<br> ([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|1999|2|28|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 8 | Regional cup first = [[1962. gada Āfrikas Nāciju kauss|1962]] | Regional cup best = 2. vieta ([[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]]) }} '''Ugandas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Uganda|Ugandu]] starptautiskās sacensībās. To pārvalda Ugandas Futbola asociāciju federācija (FUFA). Ugandas izlase ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīros piedalījusies 8 reizes, labākais sasniegums — 2. vieta [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978. gadā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]–[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Izstājās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]–[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Izstājās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]–[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''Nekvalificējās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]–[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' == Āfrikas Nāciju kausā == * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]–[[1959. gada Āfrikas Nāciju kauss|1959]] — ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada Āfrikas Nāciju kauss|1962]] — 4. vieta * [[1963. gada Āfrikas Nāciju kauss|1963]] — ''Izstājās'' * [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss|1968]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada Āfrikas Nāciju kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]] — Grupu turnīrs * [[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss|1976]] — Grupu turnīrs * [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]] — 2. vieta * [[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss|1980]] — ''Izstājās'' * [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]] — ''Izstājās'' * [[1984. gada Āfrikas Nāciju kauss|1984]]–[[1988. gada Āfrikas Nāciju kauss|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss|1990]] — ''Izstājās'' * [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]]–[[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — ''Nekvalificējās'' * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — Astotdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] — ''Nekvalificējās'' * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — ''Nekvalificējās'' * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Grupu turnīrs == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.fufa.co.ug/ Oficiālā Ugandas Futbola asociāciju federācijas vietne] * [http://www.fifa.com/associations/association=uga/index.html Ugandas izlase FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706215135/https://www.fifa.com/associations/association=uga/index.html |date={{dat|2018|07|06||bez}} }} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Ugandas futbola izlase| ]] 5xk6zu31dudayzrkp84ly4rcw8fe7l4 0 348330 4456230 4425548 2026-04-18T22:27:52Z Lasks 38532 /* Zviedrijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4456230 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Zviedrija]] | karogs = Flag of Sweden.svg | parraiditajs = [[SVT]] | nac atlase = ''[[Melodifestivalen]]'' (1959-) | pied reizes = 62 (61 fināls) | pirma reize = [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | ESC lab = 1. vieta: [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]], [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]], [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]], [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]], [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ESC sl = [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]], [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | majaslapa = http://www.svt.se/melodifestivalen | EBU lapa = }} '''[[Zviedrija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 62 reizes, debitējot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gada konkursā]], izlaižot tikai [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964.]], [[1970.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. un [[1976.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976.gada]] konkursus. [[Zviedrija]] ir viena no visveiksmīgākajām [[Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstis|Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstīm]], kopumā gūstot 7 uzvaras, kas ir tik pat cik [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijai]]. [[Zviedrija]] ir arī visveiksmīgākā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] dalībniece [[21. gadsimts|21.gadsimtā]].{{nepieciešama atsauce}} == Zviedrijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Alise Babsa]] | ''Lilla stjärna'' | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | align="center" | 4. | align="center" | 10 | colspan="2" rowspan="38" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Brita Borga]] | ''Augustin'' | Zviedru | align="center" | 9. | align="center" | 4 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Sīva Malmkvista]] | ''Alla andra får varann'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 4 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ''[[Lill-Babs]]'' | ''April, april'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 2 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Ingera Berggrēna]] | ''Sol och vår'' | Zviedru | align="center" | 7. | align="center" | 4 |-bgcolor="#FF8080" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | [[Monika Seterlunda]] | ''En gång i Stockholm'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 0 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1964|1964]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | [[Ingvars Viksells]] | ''Absent Friend'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 10. | align="center" | 6 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | [[Lilla Lindforsa]] un [[Svante Tūresons]] | ''Nygammal vals'' | Zviedru | align="center" | 2. | align="center" | 16 |- | align="center" |{{flagicon|Austrija}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] | [[Estens Varnerbrings]] | ''Som en dröm'' | Zviedru | align="center" | 8. | align="center" | 7 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] | [[Klāss Jērans Hederstrems]] | ''Det börjar verka kärlek, banne mig'' | Zviedru | align="center" | 5. | align="center" | 15 |- | align="center" |{{flagicon|Spānija}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | [[Tomijs Šērbergs]] | ''Judy, min vän'' | Zviedru | align="center" | 9. | align="center" | 8 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1970|1970]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | ''[[Family Four]]'' | ''Vita vidder'' | Zviedru | align="center" | 6. | align="center" | 85 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] | ''Family Four'' | ''Härliga sommardag'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 75 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] | ''[[Malta (grupa)|The Nova]]'' | ''You're Summer'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 94 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] | [[ABBA]] | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 24 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Lase Berghāgens]] | ''Jennie, Jennie'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 72 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1976|1976]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |-bgcolor="#FF8080" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | ''[[Forbes (grupa)|Forbes]]'' | ''Beatles'' | Zviedru | align="center" | 18. | align="center" | 2 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | [[Bjērns Skifss]] | ''Det blir alltid värre framåt natten'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 26 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | [[Teds Jērdestads]] | ''Satellit'' | Zviedru | align="center" | 17. | align="center" | 8 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | [[Tomass Ledīns]] | ''Just nu'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 47 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | Bjērns Skifss | ''Fångad i en dröm'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 50 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | ''[[Chips (grupa)|Chips]]'' | ''Dag efter dag'' | Zviedru | align="center" | 8. | align="center" | 67 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | [[Karola Hegkvista]] | ''Främling'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 126 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | ''[[Herreys]]'' | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | Zviedru | align="center" | 1. | align="center" | 145 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Kiki Dānielsone]] | ''Bra vibrationer'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 103 |- | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | [[Lase Holms]] un [[Monika Tērnella]] | ''E' de' det här du kallar kärlek'' | Zviedru | align="center" | 5. | align="center" | 78 |- | align="center" |{{flagicon|Beļģija}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | [[Lota Engberga]] | ''Boogaloo'' | Zviedru | align="center" | 12. | align="center" | 50 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | Tomijs Šērbergs | ''Stad i ljus'' | Zviedru | align="center" | 12. | align="center" | 52 |- | align="center" |{{flagicon|Šveice}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | [[Tomijs Nilsons]] | ''En dag'' | Zviedru | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" |{{flagicon|Dienvidslāvija}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | ''[[Edin-Ådahl]]'' | ''Som en vind'' | Zviedru | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | Zviedru | align="center" | 1. | align="center" | 146 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Kristers Bjerkmans]] | ''I morgon är en annan dag'' | Zviedru | align="center" | 22. | align="center" | 9 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ''[[Arvingarna]]'' | ''Eloise'' | Zviedru | align="center" | 7. | align="center" | 89 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Marī Bergmane]] un [[Rogers Pontare]] | ''Stjärnorna'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 48 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Jans Juhansens]] | ''Se på mej'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 100 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | ''[[One More Time]]'' | ''[[Den Vilda]]'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 100 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 227 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | ''[[Blond (grupa)|Blond]]'' | ''Bara hon älskar mig'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 36 | colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | [[Jilla Jonsone]] | ''Kärleken är'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 53 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 163 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | Rogers Pontare | ''When Spirits Are Calling My Name'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 88 |- | align="center" |{{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | ''[[Friends (grupa)|Friends]]'' | ''Listen to Your Heartbeat'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 100 |- | align="center" |{{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | ''[[Afro-dite]]'' | ''Never Let It Go'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 72 |- | align="center" |{{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 107 |- | align="center" |{{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Lēna Fīlipsone]] | ''It Hurts'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 170 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Martins Stēnmarks]] | ''Las Vegas'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 30 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- | align="center" |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 170 | align="center" | 4. | align="center" | 214 |- | align="center" |{{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[The Ark]]'' | ''The Worrying Kind'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 51 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Šarlote Perelli]] | ''Hero'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 47 | align="center" | 12.{{efn|Kvalificējās pēc žūrijas balsojuma.}} | align="center" | 54 |- | align="center" |{{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | Angļu, [[Franču valoda|franču]] | align="center" | 21. | align="center" | 33 | align="center" | 4. | align="center" | 105 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Anna Bergendāla]] | ''This Is My Life'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 62 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Ēriks Saāde]] | ''[[Popular]]'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 185 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 155 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Lorīna]] | ''[[Euphoria]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 372 | align="center" | 1. | align="center" | 181 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Robins Šērnbergs]] | ''You'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 62 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Sanna Nilsēna]] | ''Undo'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 218 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 131 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Monss Selmerlēvs]] | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 365 | align="center" | 1. | align="center" | 217 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Franss Jepsons Valls|Franss]] | ''If I Were Sorry'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 261 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Robins Bengtsons]] | ''I Can't Go On'' | Angļu | align="center" | 5 | align="center" | 344 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 3 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 227 |- | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Benjamins Ingroso]] | ''Dance You Off'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 274 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 254 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Džons Lundviks]] | ''Too Late for Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 334 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 3. | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 238 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[The Mamas]]'' | ''Move'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[Tusse]]'' | ''Voices'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 109 | align="center" | 7. | align="center" | 142 |- | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Kornēlija Džeikobsa]] | ''Hold Me Closer'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 438 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 396 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | Lorīna | ''[[Tattoo (dziesma)|Tattoo]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 583 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 135 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Marcus & Martinus]]'' | ''Unforgettable'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 174 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[KAJ]]'' | ''[[Bara bada bastu]]'' | Zviedru | align="center" | 4. | align="center" | 321 | align="center" | 4. | align="center" | 118 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Felīcija Eriksone|Felīcija]] | ''My System'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Zviedrijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Stokholma]] | ''[[Sankt Eriks-Mässan]]'' | [[Korina Folka]] |- | align="center" | [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Gēteburga]] | ''[[Scandinavium]]'' | [[Lilla Lindforsa]] |- | align="center" | [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Malme]] | ''[[Malmö Isstadion]]'' | [[Lidija Kapulikijo]], [[Horalds Troutigers]] |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | Stokholma | ''[[Avicii Arena|Globe arēna]]'' | [[Katisa Alstrema]], [[Anderss Lundins]] |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | Malme | [[Malmes arēna]] | [[Petra Mede]] |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | Stokholma | ''Globe arēna'' | Petra Mede, [[Monss Selmerlēvs]] |- | align="center" | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | Malme | Malmes arēna | Petra Mede, [[Malīna Ākermane]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] oq0kxrl8bm7tj6o1g20oimz9q9rn5ks 4456231 4456230 2026-04-18T22:28:54Z Lasks 38532 4456231 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Zviedrija]] | karogs = Flag of Sweden.svg | parraiditajs = [[SVT]] | nac atlase = ''[[Melodifestivalen]]'' (1959-) | pied reizes = 62 (61 fināls) | pirma reize = [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | ESC lab = 1. vieta: [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]], [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]], [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]], [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]], [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]], [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | majaslapa = http://www.svt.se/melodifestivalen | EBU lapa = }} '''[[Zviedrija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 62 reizes, debitējot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gada konkursā]], izlaižot tikai [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964.]], [[1970.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. un [[1976.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976.gada]] konkursus. [[Zviedrija]] ir viena no visveiksmīgākajām [[Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstis|Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībvalstīm]], kopumā gūstot 7 uzvaras, kas ir tik pat cik [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijai]]. [[Zviedrija]] ir arī visveiksmīgākā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] dalībniece [[21. gadsimts|21.gadsimtā]].{{nepieciešama atsauce}} == Zviedrijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Alise Babsa]] | ''Lilla stjärna'' | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | align="center" | 4. | align="center" | 10 | colspan="2" rowspan="38" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Brita Borga]] | ''Augustin'' | Zviedru | align="center" | 9. | align="center" | 4 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Sīva Malmkvista]] | ''Alla andra får varann'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 4 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ''[[Lill-Babs]]'' | ''April, april'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 2 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Ingera Berggrēna]] | ''Sol och vår'' | Zviedru | align="center" | 7. | align="center" | 4 |-bgcolor="#FF8080" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | [[Monika Seterlunda]] | ''En gång i Stockholm'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 0 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1964|1964]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | [[Ingvars Viksells]] | ''Absent Friend'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 10. | align="center" | 6 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | [[Lilla Lindforsa]] un [[Svante Tūresons]] | ''Nygammal vals'' | Zviedru | align="center" | 2. | align="center" | 16 |- | align="center" |{{flagicon|Austrija}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] | [[Estens Varnerbrings]] | ''Som en dröm'' | Zviedru | align="center" | 8. | align="center" | 7 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] | [[Klāss Jērans Hederstrems]] | ''Det börjar verka kärlek, banne mig'' | Zviedru | align="center" | 5. | align="center" | 15 |- | align="center" |{{flagicon|Spānija}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | [[Tomijs Šērbergs]] | ''Judy, min vän'' | Zviedru | align="center" | 9. | align="center" | 8 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1970|1970]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | ''[[Family Four]]'' | ''Vita vidder'' | Zviedru | align="center" | 6. | align="center" | 85 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] | ''Family Four'' | ''Härliga sommardag'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 75 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] | ''[[Malta (grupa)|The Nova]]'' | ''You're Summer'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 94 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] | [[ABBA]] | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 24 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Lase Berghāgens]] | ''Jennie, Jennie'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 72 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1976|1976]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |-bgcolor="#FF8080" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | ''[[Forbes (grupa)|Forbes]]'' | ''Beatles'' | Zviedru | align="center" | 18. | align="center" | 2 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | [[Bjērns Skifss]] | ''Det blir alltid värre framåt natten'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 26 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | [[Teds Jērdestads]] | ''Satellit'' | Zviedru | align="center" | 17. | align="center" | 8 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | [[Tomass Ledīns]] | ''Just nu'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 47 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | Bjērns Skifss | ''Fångad i en dröm'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 50 |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | ''[[Chips (grupa)|Chips]]'' | ''Dag efter dag'' | Zviedru | align="center" | 8. | align="center" | 67 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | [[Karola Hegkvista]] | ''Främling'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 126 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | ''[[Herreys]]'' | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | Zviedru | align="center" | 1. | align="center" | 145 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Kiki Dānielsone]] | ''Bra vibrationer'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 103 |- | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | [[Lase Holms]] un [[Monika Tērnella]] | ''E' de' det här du kallar kärlek'' | Zviedru | align="center" | 5. | align="center" | 78 |- | align="center" |{{flagicon|Beļģija}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | [[Lota Engberga]] | ''Boogaloo'' | Zviedru | align="center" | 12. | align="center" | 50 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | Tomijs Šērbergs | ''Stad i ljus'' | Zviedru | align="center" | 12. | align="center" | 52 |- | align="center" |{{flagicon|Šveice}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | [[Tomijs Nilsons]] | ''En dag'' | Zviedru | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" |{{flagicon|Dienvidslāvija}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | ''[[Edin-Ådahl]]'' | ''Som en vind'' | Zviedru | align="center" | 16. | align="center" | 24 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | Zviedru | align="center" | 1. | align="center" | 146 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Kristers Bjerkmans]] | ''I morgon är en annan dag'' | Zviedru | align="center" | 22. | align="center" | 9 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ''[[Arvingarna]]'' | ''Eloise'' | Zviedru | align="center" | 7. | align="center" | 89 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | [[Marī Bergmane]] un [[Rogers Pontare]] | ''Stjärnorna'' | Zviedru | align="center" | 13. | align="center" | 48 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] | [[Jans Juhansens]] | ''Se på mej'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 100 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | ''[[One More Time]]'' | ''[[Den Vilda]]'' | Zviedru | align="center" | 3. | align="center" | 100 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 227 |- | align="center" |{{flagicon|Īrija}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | ''[[Blond (grupa)|Blond]]'' | ''Bara hon älskar mig'' | Zviedru | align="center" | 14. | align="center" | 36 | colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | [[Jilla Jonsone]] | ''Kärleken är'' | Zviedru | align="center" | 10. | align="center" | 53 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 163 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | Rogers Pontare | ''When Spirits Are Calling My Name'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 88 |- | align="center" |{{flagicon|Dānija}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | ''[[Friends (grupa)|Friends]]'' | ''Listen to Your Heartbeat'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 100 |- | align="center" |{{flagicon|Igaunija}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | ''[[Afro-dite]]'' | ''Never Let It Go'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 72 |- | align="center" |{{flagicon|Latvija}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 107 |- | align="center" |{{flagicon|Turcija}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Lēna Fīlipsone]] | ''It Hurts'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 170 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Martins Stēnmarks]] | ''Las Vegas'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 30 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}} |- | align="center" |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 170 | align="center" | 4. | align="center" | 214 |- | align="center" |{{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | ''[[The Ark]]'' | ''The Worrying Kind'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 51 | colspan="2" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Šarlote Perelli]] | ''Hero'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 47 | align="center" | 12.{{efn|Kvalificējās pēc žūrijas balsojuma.}} | align="center" | 54 |- | align="center" |{{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | Angļu, [[Franču valoda|franču]] | align="center" | 21. | align="center" | 33 | align="center" | 4. | align="center" | 105 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Anna Bergendāla]] | ''This Is My Life'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 62 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Ēriks Saāde]] | ''[[Popular]]'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 185 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 155 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Lorīna]] | ''[[Euphoria]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 372 | align="center" | 1. | align="center" | 181 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Robins Šērnbergs]] | ''You'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 62 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Dānija}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Sanna Nilsēna]] | ''Undo'' | Angļu | align="center" | 3. | align="center" | 218 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 131 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Monss Selmerlēvs]] | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 365 | align="center" | 1. | align="center" | 217 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Franss Jepsons Valls|Franss]] | ''If I Were Sorry'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 261 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Robins Bengtsons]] | ''I Can't Go On'' | Angļu | align="center" | 5 | align="center" | 344 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 3 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 227 |- | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Benjamins Ingroso]] | ''Dance You Off'' | Angļu | align="center" | 7. | align="center" | 274 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 254 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Džons Lundviks]] | ''Too Late for Love'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 334 | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 3. | style="text-align:center; background-color:#C96;" | 238 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[The Mamas]]'' | ''Move'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[Tusse]]'' | ''Voices'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 109 | align="center" | 7. | align="center" | 142 |- | align="center" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Kornēlija Džeikobsa]] | ''Hold Me Closer'' | Angļu | align="center" | 4. | align="center" | 438 | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 1. | style="text-align:center; background-color:#FFD700;" | 396 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | Lorīna | ''[[Tattoo (dziesma)|Tattoo]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 583 | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 2. | style="text-align:center; background-color:#CCC;" | 135 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Marcus & Martinus]]'' | ''Unforgettable'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 174 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[KAJ]]'' | ''[[Bara bada bastu]]'' | Zviedru | align="center" | 4. | align="center" | 321 | align="center" | 4. | align="center" | 118 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Felīcija Eriksone|Felīcija]] | ''My System'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Zviedrijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | [[Stokholma]] | ''[[Sankt Eriks-Mässan]]'' | [[Korina Folka]] |- | align="center" | [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | [[Gēteburga]] | ''[[Scandinavium]]'' | [[Lilla Lindforsa]] |- | align="center" | [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Malme]] | ''[[Malmö Isstadion]]'' | [[Lidija Kapulikijo]], [[Horalds Troutigers]] |- | align="center" | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | Stokholma | ''[[Avicii Arena|Globe arēna]]'' | [[Katisa Alstrema]], [[Anderss Lundins]] |- | align="center" | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | Malme | [[Malmes arēna]] | [[Petra Mede]] |- | align="center" | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | Stokholma | ''Globe arēna'' | Petra Mede, [[Monss Selmerlēvs]] |- | align="center" | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | Malme | Malmes arēna | Petra Mede, [[Malīna Ākermane]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ohi1obc0ikxckvkwi4mz281ahuy7mnh 0 348411 4456201 4418202 2026-04-18T20:35:37Z Lasks 38532 /* Austrijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4456201 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Austrija]] | karogs = Flag of Austria.svg | parraiditajs = [[ORF]] | nac atlase = | pied reizes = 57 (50 fināli) | pirma reize = [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957.]] | ESC lab = 1. vieta: [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966.]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]], [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962.]], [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979.]], [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984.]], [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988.]], [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991.]], [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012.]] <small>(pusfinālā)</small>, [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] | majaslapa = | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=10 EBU lapa] }} '''[[Austrija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 57 reizes, debitējot [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957. gada konkursā]], un uzvarējusi 3 reizes: [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966. gadā]] [[Udo Jirgens]] uzvarēja ar dziesmu ''[[Merci, Chérie]]'', [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014. gadā]] [[Končita Vursta]] ar dziesmu ''[[Rise Like a Phoenix]]'' un [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gadā]] uzvarēja [[Johanness Pīčs|JJ]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. == Austrijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Bobs Martins]] | ''Wohin, kleines Pony?'' | [[Vācu valoda|Vācu]] | align="center" | 10. | align="center" | 3 | colspan="2" rowspan="36" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Liāna Augustina]] | ''Die ganze Welt braucht Liebe'' | Vācu | align="center" | 5. | align="center" | 8 |- | align="center" | {{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Ferijs Grāfs]] | ''Der K und K Kalypso aus Wien'' | Vācu | align="center" | 9. | align="center" | 4 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Harijs Vinters]] | ''Du hast mich so fasziniert'' | Vācu | align="center" | 7. | align="center" | 6 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Džimijs Makulis]] | ''Sehnsucht'' | Vācu | align="center" | 15. | align="center" | 1 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Eleonore Švarca]] | ''Nur in der Wiener Luft'' | Vācu | align="center" | 13. | align="center" | 0 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | [[Karmena Korena]] | ''Vielleicht geschieht ein Wunder'' | Vācu, [[Angļu valoda|angļu]] | align="center" | 7. | align="center" | 16 |- | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | rowspan="2" | [[Udo Jirgens]] | ''Warum nur, warum?'' | Vācu | align="center" | 6. | align="center" | 11 |- | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | ''Sag ihr, ich laß sie grüßen'' | Vācu | align="center" | 4. | align="center" | 16 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]] | Udo Jirgens | ''[[Merci, Chérie]]'' | Vācu, [[Franču valoda|franču]] | align="center" | 1. | align="center" | 31 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]] | [[Peters Hortons]] | ''Warum es hunderttausend Sterne gibt'' | Vācu | align="center" | 14. | align="center" | 2 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]] | [[Garels Gots]] | ''Tausend Fenster'' | Vācu | align="center" | 13. | align="center" | 2 |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969.]] un [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970.]] gada konkursā.}} |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]] | [[Marianne Mendta]] | ''Musik'' | [[Vīniešu vācu valoda|Vīniešu vācu]] | align="center" | 16. | align="center" | 66 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]] | ''[[Milestones]]'' | ''Falter im Wind'' | Vācu | align="center" | 5. | align="center" | 100 |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās no [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973.]] līdz [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975.]] gada konkursam.}} |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]] | ''[[Waterloo & Robinson]]'' | ''My Little World'' | Angļu | align="center" | 5. | align="center" | 80 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]] | ''[[Schmetterlinge]]'' | ''Boom Boom Boomerang'' | Vācu, angļu | align="center" | 17. | align="center" | 11 |- | align="center" | {{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]] | ''[[Springtime]]'' | ''Mrs. Caroline Robinson'' | Vācu | align="center" | 15. | align="center" | 14 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]] | [[Kristina Simona]] | ''Heute in Jerusalem'' | Vācu | align="center" | 18. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]] | ''[[Blue Danube]]'' | ''Du bist Musik'' | Vācu | align="center" | 8. | align="center" | 64 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]] | [[Martijs Brems]] | ''Wenn du da bist'' | Vācu | align="center" | 17. | align="center" | 20 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]] | ''[[Mess]]'' | ''Sonntag'' | Vācu | align="center" | 9. | align="center" | 57 |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]] | ''[[Westend]]'' | ''Hurricane'' | Vācu | align="center" | 9. | align="center" | 53 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]] | [[Anita Spanere|Anita]] | ''Einfach weg'' | Vācu | align="center" | 19. | align="center" | 5 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]] | [[Garijs Lukss]] | ''Kinder dieser Welt'' | Vācu | align="center" | 8. | align="center" | 60 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]] | [[Timna Brauere]] | ''Die Zeit ist einsam'' | Vācu | align="center" | 18. | align="center" | 12 |- | align="center" | {{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]] | [[Garijs Lukss]] | ''Nur noch Gefühl'' | Vācu | align="center" | 20. | align="center" | 8 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]] | [[Vilfrēds (dziedātājs)|Vilfrēds]] | ''Lisa Mona Lisa'' | Vācu | align="center" | 21. | align="center" | 0 |- | align="center" | {{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]] | [[Tomass Forstners]] | ''Nur ein Lied'' | Vācu | align="center" | 5. | align="center" | 97 |- | align="center" | {{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]] | [[Simone Šelcere|Simone]] | ''Keine Mauern mehr'' | Vācu | align="center" | 10. | align="center" | 58 |- bgcolor="#FF8080" | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]] | Tomass Forstners | ''Venedig im Regen'' | Vācu | align="center" | 22. | align="center" | 0 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]] | rowspan="2" | ''[[Tony Wegas]]'' | ''Zusammen geh’n'' | Vācu | align="center" | 10. | align="center" | 63 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]] | ''Maria Magdalena'' | Vācu | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]] | [[Petra Freja]] | ''Für den Frieden der Welt'' | Vācu | align="center" | 17. | align="center" | 19 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]] | [[Stella Džonsa]] | ''Die Welt dreht sich verkehrt'' | Vācu | align="center" | 13. | align="center" | 67 |- | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1996|1996]] | [[Georgs Nusbaumers]] | ''Weil’s dr guat got'' | [[Augšalemaņu valoda|Augšalemaņu]] | align="center" | 10. | align="center" | 68 | align="center" | 6. | align="center" | 80 |- | align="center" | {{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]] | [[Betina Soriata]] | ''One Step'' | Vācu | align="center" | 21. | align="center" | 12 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1998|1998]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] | ''[[Bobbie Singer]]'' | ''Reflection'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 65 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]] | ''[[The Rounder Girls]]'' | ''All to You'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 24 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2001|2001]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" | {{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] | [[Manuels Ortega]] | ''Say a Word'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 26 |- | align="center" | {{flagicon|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]] | [[Alfs Poiers]] | ''Weil der Mensch zählt'' | Vācu | align="center" | 6. | align="center" | 101 |- | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] | ''[[Tie Break]]'' | ''Du bist'' | Vācu | align="center" | 21. | align="center" | 9 | colspan="2" rowspan="1" data-sort-value="99999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] | ''[[Global Kryner]]'' | ''Y así'' | Angļu, [[Spāņu valoda|spāņu]] | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 21. | align="center" | 30 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2006|2006]]}} | colspan="7" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | [[Ēriks Papilaja]] | ''Get a Life – Get Alive'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |27. | align="center" |4 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās no [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] līdz [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010.]] gada konkursam.}} |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Nadīne Beilere]] | ''The Secret Is Love'' | Angļu | align="center" | 18. | align="center" | 64 | align="center" | 7. | align="center" | 69 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | ''[[Trackshittaz]]'' | ''Woki mit deim Popo'' | Vācu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | bgcolor="#FF8080" align="center" | 18. | bgcolor="#FF8080" align="center" | 8 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Natālija Kellija]] | ''Shine'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 27 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] | [[Končita Vursta]] | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 290 | align="center" | 1. | align="center" | 169 |- | align="center" | {{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] | ''[[The Makemakes]]'' | ''I Am Yours'' | Angļu | align="center" | 26. | align="center" | 0 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Zoja]] | ''Loin D'ici'' | Franču | align="center" | 13. | align="center" | 151 | align="center" | 7. | align="center" | 170 |- | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | [[Natans Trents]] | ''Running on Air'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 93 | align="center" | 7. | align="center" | 147 |- | bgcolor="#cc9966" align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | bgcolor="#cc9966" | [[Cēzars Sampsons]] | bgcolor="#cc9966" | ''Nobody But You'' | bgcolor="#cc9966" | Angļu | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 342 | align="center" | 4. | align="center" | 231 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | ''[[Paenda]]'' | ''Limits'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 17. | align="center" | 21 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Vincents Bueno]] | ''Alive'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Vincents Bueno]] | ''Amen'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 66 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Lumix]]'' pied. [[Pia Maria]] | ''Halo'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 42 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Teja]] un [[Salena]] | ''Who The Hell Is Edgar?'' | Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 120 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 137 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Kaleen]]'' | ''We Will Rave'' | Angļu | align="center" | 9. | align="center" | 46 | align="center" | 24. | align="center" | 24 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Johanness Pīčs|JJ]] | ''Wasted Love'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 436 | align="center" | 5. | align="center" | 104 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Cosmó]]'' | ''Tanzschein'' | Vācu | align="center" | | align="center" | | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |} == Konkursi Austrijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] | rowspan="3" | [[Vīne]] | [[Hofburgas pils]] | [[Ērika Vāla]] |- | align="center" | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | rowspan="2" | ''[[Wiener Stadthalle]]'' | [[Mirjama Veičselbrauna]], [[Alise Tumlera]], [[Arabella Kiesbauera]] |- | align="center" | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Mirjama Veičselbrauna]], [[Alise Tumlera]], [[Arabella Kiesbauera]] |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Austrijas mūzika]] bbjy5qhjgce97v8zyxvck5sfcdtn6uq 0 348674 4456213 4454653 2026-04-18T21:03:52Z Lasks 38532 /* Vācijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4456213 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Vācija]] | karogs = Flag of Germany.svg | parraiditajs = [[HR]] (1956-1978) [[BR]] (1979-1991) [[MDR]] (1992-1995) [[NDR]] (1996-pašlaik) | nac atlase = | pied reizes = 68 | pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | ESC lab = 1. vieta: [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | ESC sl = [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]], [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]], [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]], [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]], [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]], [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | majaslapa = https://www.eurovision.de | EBU lapa = http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=9 }} '''[[Vācija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 68 reizes — vairāk nekā jebkura cita valsts. Pirmo reizi [[Vācija]] piedalījās konkursā [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gadā]], kas bija pirmais konkurss [[Lugāno]], [[Šveice|Šveicē]]. Vācija ir uzvarējusi 2 reizes: [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982. gadā]] un [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gadā]]. == Vācijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" rowspan="2"|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | [[Valters Andreass Švarcs]] |''Im Wartesaal zum großen Glück'' |[[Vācu valoda|Vācu]] | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}} | colspan="2" rowspan="41" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | [[Fredijs Kvins]] |''So geht das jede Nacht'' |Vācu |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Margota Hielšere]] |''Telefon, Telefon'' |Vācu{{efn|name=angļu|Sastāv no atsevišķiem vārdiem [[Angļu valoda|angliski]], [[Franču valoda|franciski]], [[Itāļu valoda|itāliski]] un [[Spāņu valoda|spāniski]]}} | align="center" |4. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | Margota Hielšere |''Für zwei Groschen Musik'' |Vācu | align="center" |7. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Kesleru dvīnes]] |''Heut' woll'n wir tanzen geh'n'' |Vācu | align="center" |8. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | ''[[Wyn Hoop]]'' |''Bonne nuit ma chérie'' |Vācu | align="center" |4. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Lale Andersena]] |''Einmal sehen wir uns wieder'' |Vācu<br/>[[Franču valoda|Franču]] | align="center" |13. | align="center" |3 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Kornēlija Frobosa]] |''Zwei kleine Italiener'' |Vācu | align="center" |6. | align="center" |9 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Heidija Brīla]] |''Marcel'' |Vācu | align="center" |9. | align="center" |5 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |[[Nora Nova]] |''Man gewöhnt sich so schnell an das Schöne'' |Vācu | align="center" |13. | align="center" |0 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Ulla Vīsnere]] |''Paradies, wo bist du?'' |Vācu | align="center" |13. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Margota Eskensa]] |''Die Zeiger der Uhr'' |Vācu | align="center" |10. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Inge Bruka]] |''Anouschka'' |Vācu | align="center" |8. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |[[Venke Mīre]] |''Ein Hoch der Liebe'' |Vācu{{efn|name=franču|Sastāv no rindiņām [[Franču valoda|franciski]], [[Angļu valoda|angliski]] un [[Spāņu valoda|spāniski]]}} | align="center" |6. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Sima Malmkvista]] |''Primaballerina'' |Vācu | align="center" |9. | align="center" |8 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |[[Katja Ebšteina]] |''Wunder gibt es immer wieder'' |Vācu | align="center" |3. | align="center" |12 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |Katja Ebšteina |''Diese Welt'' |Vācu | align="center" |3. | align="center" |100 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |[[Mērija Rūsa]] |''Nur die Liebe läßt uns leben'' |Vāci | align="center" |3. | align="center" |107 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |[[Gitte Hēninga|Gitte]] |''Junger Tag'' |Vācu | align="center" |8. | align="center" |85 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |[[Sindija un Berta]] |''Die Sommermelodie'' |Vācu | align="center" |14. | align="center" |3 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |[[Džoja Fleminga]] |''Ein Lied kann eine Brücke sein'' |Vācu<br/>[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" |17. | align="center" |15 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |''[[Les Humphries Singers]]'' |''Sing, Sang, Song'' |Vācu | align="center" |15. | align="center" |21 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |''[[Silver Convention]]'' |''Telegram'' |Angļu | align="center" |8. | align="center" |55 |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |[[Irēna Šīra]] |''Feuer'' |Vācu | align="center" |6. | align="center" |84 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |''[[Dschinghis Khan]]'' |''Dschinghis Khan'' |Vācu | align="center" |4. | align="center" |86 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |Katja Ebšteina |''Theater'' |Vācu | align="center" |2. | align="center" |128 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |[[Lena Valaitis]] |''Johnny Blue'' |Vācu | align="center" |2. | align="center" |132 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|United Kingdom}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |[[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]] |''[[Ein bißchen Frieden]]'' |Vācu | align="center" |1. | align="center" |161 |- | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |[[Hofmans un Hofmans]] |''Rücksicht'' |Vācu | align="center" |5. | align="center" |94 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |Mērija Rūsa |''Aufrecht geh'n'' |Vācu | align="center" |13. | align="center" |34 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |''[[Wind]]'' |''Für alle'' |Vācu | align="center" |2. | align="center" |105 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |[[Ingrīda Pītersa]] |''Über die Brücke geh'n'' |Vācu | align="center" |8. | align="center" |62 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |''Wind'' |''Laß die Sonne in dein Herz'' |Vācu | align="center" |2. | align="center" |141 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |''[[Maxi & Chris Garden]]'' |''Lied für einen Freund'' |Vācu | align="center" |14. | align="center" |48 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |[[Nino de Andželo]] |''Flieger'' |Vācu | align="center" |14. | align="center" |46 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |[[Krisa Kempere]] un [[Daniels Kovacs]] |''Frei zu leben'' |Vācu | align="center" |9. | align="center" |60 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |''[[Atlantis 2000]]'' |''Dieser Traum darf niemals sterben'' |Vācu | align="center" |18. | align="center" |10 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |''Wind'' |''Träume sind für alle da'' |Vācu | align="center" |16. | align="center" |27 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Münchener Freiheit]]'' |''Viel zu weit'' |Vācu | align="center" |18. | align="center" |18 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |''[[Mekado]]'' |''Wir geben 'ne Party'' |Vācu | align="center" |3. | align="center" |128 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |''[[Stone & Stone]]'' |''Verliebt in Dich'' |Vācu | align="center" |23. | align="center" |1 |- |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Leons (Vācu dziedātājns)|Leons]] |''Planet of Blue'' |Vācu | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |24. | align="center" |24 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |[[Bjanka Šomburga]] |''Zeit'' |Vācu | align="center" |18. | align="center" |22 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Gildo Horns]] |''Guildo hat euch lieb'' |Vācu | align="center" |7. | align="center" |86 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |''[[Sürpriz]]'' |''Journey to Jerusalem – Kudüs'e Seyahat'' |Vācu<br/>[[Turku valoda|Turku]]<br/>Angļu{{efn|name=ebreju|Sastāv no atsevišķām frāzēm [[Ebreju valoda|ebreju valodā]]}} | align="center" |3. | align="center" |140 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Stefans Rābs]] |''Wadde hadde dudde da?'' |Vācu<br/>Angļu | align="center" |5. | align="center" |96 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |[[Mišela (Vācu dziedātāja)|Mišela]] |''I Can't Live Without Music'' |Angļu | align="center" |21. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Korina Meja]] |''Wer Liebe lebt'' |Vācu<br/>Angļu | align="center" |8. | align="center" |66 |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Lou (Vācu dziedātāja)|Lou]] |''Let's Get Happy'' |Angļu | align="center" |11. | align="center" |53 |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Makss Nepomuks Mucke|Makss]] |''Can't Wait Until Tonight'' |Angļu<br/>Turku | align="center" |8. | align="center" |93 | colspan="2" rowspan="16" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Greisa Baura]] |''Run & Hide'' |Angļu | align="center" |24. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |''[[Texas Lightning]]'' |''No No Never'' |Angļu | align="center" |14. | align="center" |36 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Rodžers Cicero]] |''Frauen regier'n die Welt'' |Vācu<br/>Angļu | align="center" |19. | align="center" |49 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[No Angels]] |''Disappear'' |Angļu | align="center" |23. | align="center" |14 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |''Alex Swings Oscar Sings!'' |''Miss Kiss Kiss Bang'' |Angļu | align="center" |20. | align="center" |35 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] |''[[Satellite]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |246 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | Lēna | ''[[Taken by a Stranger]]'' | Angļu | align="center" |10. | align="center" |107 |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Romāns Lobs]] | ''Standing Still'' | Angļu | align="center" |8. | align="center" |110 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Cascada]]'' |''[[Glorious]]'' |Angļu | align="center" |21. | align="center" |18 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |[[Elaiza]] |''Is It Right'' |Angļu | align="center" |18. | align="center" |39 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |[[Anna Sofija]] |''[[Black Smoke]]'' |Angļu | align="center" |27. | align="center" |0 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Džeimija-Lī Krievitca]] |''Ghost'' |Angļu | align="center" |26. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Izabella Luēna|Levina]] |''Perfect Life'' |Angļu | align="center" |25. | align="center" |6 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Mihaels Šulte]] |''You Let Me Walk Alone'' |Angļu | align="center" |4. | align="center" |340 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |''[[S!sters]]'' |''Sister'' |Angļu | align="center" |25. | align="center" |24 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[Bens Doličs]]'' | ''Violent Thing'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Jendriks]] | ''I Don't Feel Hate'' | Angļu{{efn|name=vācu|Sastāv no diviem teikumiem [[Vācu valoda|vāciski]]}} | align="center" | 25. | align="center" | 3 | colspan="2" rowspan="6" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Maliks Heriss]] | ''Rockstars'' | Angļu | align="center" | 25. | align="center" | 6 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Lord of the Lost]]'' | ''Blood and Glitter'' | Angļu | align="center" | 26. | align="center" | 18 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Īzaks (dziedātājs)|Īzaks]] | ''Always on the Run'' | Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 117 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Abor & Tynna]]'' | ''Baller'' | Vācu | align="center" | 15. | align="center" | 151 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | Angļu | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Vācijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''[[hr-Sendesaal]]'' | [[Aneida Iplikšķiena]] |- | align="center" | [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | [[Minhene]] | ''[[Rudi-Sedlmayer-Halle]]'' | [[Marlīna Šarelle]] |- | align="center" | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Diseldorfa]] | [[Diseldorfas arēna]] | [[Anke Engelka]], [[Judīte Rākersa]], [[Stefans Rābs]] |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/germany Vācijas profils Eurovision.tv lapā] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Vācijas mūzika]] 3ora7nzoqbuleucyhcctkvrx4defu9l 0 352644 4456307 4446624 2026-04-19T08:51:28Z CommonsDelinker 1319 Attēls "British_Army_OF-7.svg" aizvietots ar "British_Army_(1920–1953)_OF-7_(rounded).svg" (iemesls:"[[:c:COM:Duplicate|Duplicate]]: Exact or scaled-down duplicate: [[:c::File:British Army (1920–1953) OF-7 (rounded).svg|]]"). 4456307 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Generalmajors.gif|thumb|300px|[[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] ģenerālmajora apkakles zīmotne uz parādes militārā tērpa (no 2002).]] '''Ģenerālmajors''' (no {{val-la|maior generalis}} — ‘galvenais majors’) ir viena no [[ģenerālis|ģenerāļu]] dienesta pakāpēm. Dažās valstīs tam atbilst divīzijas ģenerāļa dienesta pakāpe. == Lietošana Latvijā == {{Pamatraksts|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes}} Ģenerālmajora dienesta pakāpe tiek lietota [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos]]. == NATO valstu ģenerālmajoru uzpleči == <gallery mode="packed" heights="110"> British Army (1920–1953) OF-7 (rounded).svg |<center>Apvienotā Karaliste</center> GenMjr OF7-Rockkragen AT.gif |<center>Austrija</center> CzArmy 2011 OF7-Generalmajor shoulder.svg |<center>Čehija</center> Army-GRE-OF-07.svg |<center>Grieķija</center> IT-Army-OF7.svg |<center>Itālija</center> CDN-Army-MGen-Shoulder.svg |<center>Kanāda</center> LV-Army-OF7.png |<center>Latvija</center> Nl-landmacht-generaal majoor.svg |<center>Nīderlande</center> Army-NOR-OF-07.svg |<center>Norvēģija</center> Army-POL-OF-07.svg |<center>Polija</center> 20 - Major-general.svg |<center>Portugāle</center> RO-Army-OF7.png |<center>Rumānija</center> 4ej.png |<center>Spānija</center> DH321-Generalmajor.png |<center>Vācija</center> SWE-Army-OF7.png |<center>Zviedrija</center> </gallery> {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģenerāļi| ]] [[Kategorija:Dienesta pakāpes]] 86al2afisv7kkgwqaolgfng4bdwgbvq 0 353368 4456229 4455068 2026-04-18T22:23:22Z Lasks 38532 /* Vadītāji */ 4456229 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Yardena Arazi.jpg|200px|right|thumb|[[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada konkursa]] vadītāja [[Jardēna Arāzī]]]] [[Attēls:Lill Lindfors 2013-05-06.jpg|200px|right|thumb|[[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada konkursa]] vadītāja [[Lilla Lindorfsa]]]] [[Attēls:Maria Menounos LF.JPG|thumb|200px|[[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursa]] vadītāja [[Marija Menounusa]]]] [[Attēls:ESC 2007 hosts.jpg|thumb|200px|[[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursa]] vadītāji [[Lāna Pelkonena]] un [[Miko Lepilampi]]]] [[Attēls:ESC 2008 - Presenters at the 1st semifinal.jpg|thumb|200px|2008. gada konkursa vadītāji [[Jovana Janković|Jovana Jankoviča]] un [[Željko Joksimović|Željko Joksimovičš]]]] [[Attēls:Pht-Vugar Ibadov eurovision (26).jpg|thumb|200px|2012. gada konkursa vadītāji [[Leyla Aliyeva (presenter)|Leila Aļijeva]], [[Eldars Gasimovs]] un [[Nargiz Birk-Petersen|Nardžiza Birka-Pītersena]]]] [[Attēls:ESC2014 hosts 01 (crop).jpg|thumb|200px|2014. gada konkursa vadītāji [[Nikolaj Koppel|Nikolajs Koppels]], [[Lise Rønne|Līse Renne]] un [[Johan Philip Asbæk|Johans Filips Asbeks]]]] [[Attēls:Miroshnychenko Skichko Ostapchuk Red Carpet Kyiv 2017.jpg|thumb|200px|2017. gada konkursa vadītāji [[Oleksandrs Skičķo]], [[Volodomirs Ostapčuks]] un [[Timurs Mirošnučenko]].]] Šis saraksts ir '''Eirovīzijas dziesmu konkursu vadītāju uzskaitījums'''. == Vadītāji == {| class="wikitable" ! Gads ! Vadītājs(i) ! ''Green-room'' vadītājs(i) |- |{{flaga|Switzerland}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] |Luīns Filipello |''nav'' |- | {{flaga|Germany}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] |Aneida Iplikšķiena |''nav'' |- | {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1958|1958]] |Hannija Lipsa |''nav'' |- | {{flaga|France}} [[Eurovision Song Contest 1959|1959]] |Žaklīna Žubēra |''nav'' |- | {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1960|1960]] |Keitija Boila |''nav'' |- | {{flaga|France}} [[Eurovision Song Contest 1961|1961]] |Žaklīna Žubēra |''nav'' |- | {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1962|1962]] |Mirelle Delanija |''nav'' |- | {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1963|1963]] |Keitija Boila |''nav'' |- |{{flaga|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |Lote Vjēvere |''nav'' |- | {{flaga|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |Renāta Mauro |''nav'' |- | {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]] |Jozaīne Šena |''nav'' |- | {{flaga|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]] |Ērika Vāla |''nav'' |- | {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]] |Keitija Boila |''nav'' |- | {{flaga|Spain}} [[Eurovision Song Contest 1969|1969]] |Laurita Valencuēla |''nav'' |- | {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1970|1970]] |Villija Dobe |''nav'' |- | {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]] |Bernadete O'Ghoira |''nav'' |- | {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]] |Moira Šīra |''nav'' |- | {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]] |Elga Gitone |''nav'' |- | {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]] |Keitija Boila |''nav'' |- | {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]] |Korina Folka |''nav'' |- | {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]] |[[Korija Brokena]] |Hanss Van Vīlenburgs |- | {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]] |Andžela Ripone |''nav'' |- | {{flaga|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]] |Dunīse Fabre un Leons Zitrons |''nav'' |- | {{flaga|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]] |Jardēna Arāzī un Daniels Perss |''nav'' |- | {{flaga|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]] |Mariusa Flaicma |Hanss Van Vīlenburgs |- | {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]] |Doirena O'Braina |''nav'' |- | {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]] |Džana Līminga |''nav'' |- | {{flaga|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]] |Marlīna Šarelle |''nav'' |- | {{flaga|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]] |Dizere Noživuša |''nav'' |- | {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]] |Lilla Lindforsa |''nav'' |- | {{flaga|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]] |Ose Klovlande |''nav'' |- | {{flaga|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]] |Viktora Lazlū |''nav'' |- | {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]] |Mišele Rosa un Pets Kenijs |''nav'' |- | {{flaga|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]] |Lulita Murena un Žaks Dišunuls |''nav'' |- | {{flaga|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]] |Helga Vlahoviča un Olivers Mlakars |''nav'' |- | {{flaga|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]] |Džiļola Činkveti un [[Toto Kutunjo]] |''nav'' |- | {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]] |Lidija Kapulikijo un Horalds Troutigers |''nav'' |- | {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]] |Fainula Svīnija |''nav'' |- | {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]] |Sintija O'Murčū un Gerijs Rajens |''nav'' |- | {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]] |Marija Kenedija |''nav'' |- | {{flaga|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1996|1996]] |Ingvilda Brina un Mortens Harkets |''nav'' |- | {{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]] |Kerija Krovleja un Ronans Keatings |''nav'' |- | {{flaga|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]] |Ulrika Jonsone un Terījs Vogans |''nav'' |- | {{flaga|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] |Dafna Dekela, Jigals Ravids un Sigala Šamona |''nav'' |- | {{flaga|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |Katisa Alstrema un Anderss Lundins |''nav'' |- | {{flaga|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |Natasja Krone Baka un Serens Pīlmārks |''nav'' |- | {{flaga|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |Annelija Pēbo un Marko Matvere |Tīna Kimele un Kirke Erta |- | {{flaga|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]] |[[Ilze Jaunalksne]] un Dīvs Reiznieks |- | {{flaga|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |Meltema Džumbula un Korhans Abejs |[[Sertaba Erenere]] (fināls) |- | {{flaga|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |Marija Jefrosinina un Pavlo Šilko |[[Ruslana|Ruslana Ližičko]] un [[Vladimirs Kļičko]] (fināls) |- | {{flaga|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |Marija Menunosa un [[Sakis Ruvs]] |''nav'' |- | {{flaga|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |Jāna Pelkonena un Miko Lepilampi |Krise Salminena (fināls) |- | {{flaga|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |Jovana Jankoviča un Željko Joksimovičs |Kristina Radenkoviča un Branislavs Katičš |- | {{flaga|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |Natālija Vodianova un Andrejs Malahovs (pusfināli)<br />[[Alsu Abramova]] un Ivans Urgants (fināls) |Dmitrijs Šepeļevs |- | {{flaga|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |Eriks Solbakens, Haedija Jatou Ndži un Nadja Hasnaouia |''nav'' |- | {{flaga|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs |''nav'' |- | {{flaga|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |Leila Aļijeva, Nardžiza Birka-Pītersene un [[Eldars Gasimovs]] |''nav'' |- | {{flaga|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |[[Petra Mede]] |[[Ēriks Saāde]] (fināls) |- | {{flaga|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |Līse Renne, Nikolajs Kopels un Johans Filips Asbeks |''nav'' |- | {{flaga|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |Mirjama Veičselbrauna, Alise Tumlera un Arabella Kiesbauera |[[Končita Vursta]] |- | {{flaga|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |Petra Mede un [[Monss Selmerlēvs]] |''nav'' |- | {{flaga|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |Oleksandrs Skičķo, Volodomirs Ostapčuks un Timurs Mirošnučenko |Timurs Mirošnučenko (arī kā vadītājs) |- | {{flaga|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |Katarina Furtado, Daniela Rua un Silvija Alberto |Filomena Kautela |- | {{flaga|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |Erezs Tals, Bara Refaeli, Asī Azārs un Lūsija Ajūba | |- | {{flaga|Netherlands}} [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] (atcelts) |Šantala Janzena, Edsīlija Romblija un Jans Smits |''NikkieTutorials'' |- | {{flaga|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |Šantala Janzena, Edsīlija Romblija, Jans Smits un ''NikkieTutorials'' | |- | {{flaga|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |Alesandro Ketelans, [[Laura Pauzīni]], [[Mika]] | |- | {{flaga|UK}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | Aleksa Diksona, Hanna Vadingema, [[Jūlija Saņina]], Greiems Nortons | |- | {{flaga|Sweden}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | Petra Mede, Malīna Ākermane |- | {{flaga|Switzerland}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | Hezela Brugere, Sandra Studere, Mišela Hanzikere (finālā) |- | {{flaga|Austria}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | Viktorija Svarovska, Mihaels Ostrovskis | Emīlija Busvina |} === Speciālie raidījumi === {| class="wikitable" !Gads !Konkurss !Vieta !Vadītāji |- |1981. |[[Eiropas dziesmas (25 gadi Eirovīzijai)]] |{{vieta|Norvēģija|Misene}} |Rolfs Kirkvogs un Tittens Taijs |- |1993. |[[Kvalifikācija Milstrītai]] (''Kvalifikacija za Millstreet'') |{{vieta|Slovēnija|Ļubļana}} |Taida Lekše |- |2005. |[[Congratulations - 50 gadu Eirovīzijas jubilejas koncerts]] |{{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} |Katrīna Leskaniča un [[Renārs Kaupers]] |- |2015. |[[Eirovīzijas dziesmu konkursa lielākie hīti]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |Petra Mede un Grahams Nortons |- |2020. |''[[Eurovision: Europe Shine a Light]]'' |{{vieta|Nīderlande|Hilversuma}} |Šantala Janzena, Edsīlija Romblija un Jans Smits |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.eurovision.tv/}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 5rpnvqm08i363zltrax610fkzbhm00n 0 362440 4456134 4345926 2026-04-18T17:46:19Z Vylks 50297 4456134 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Panama | Badge = Futbols-Panama.svg | FIFA Trigramme = PAN | Nickname = ''Los Canaleros'' (Kanāla vīri)<br />''La Marea Roja''<br />(Sarkanais paisums) | Association = Panamas Futbola federācija | Confederation = [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] | Captain = [[Anibals Godojs]] | Most caps = [[Anibals Godojs]] (159) | Top scorer = [[Luiss Tehada]] (43) | Home Stadium = Rommela Fernandesa stadions <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1=_thinwhiteborder|pattern_b1=_panama18h|pattern_ra1=_thinwhiteborder|pattern_sh1=_white_stripes|pattern_so1=_blueband|leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000 |pattern_la2=_pana18a|pattern_b2=_panama18a|pattern_ra2=_pana18a|pattern_sh2=_blue_stripes|pattern_so2=_redline|leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF| | First game = {{fb|PAN}} 3:1 {{fb-rt|VEN|1930}}<br />([[Panama (pilsēta)|Panama]], [[Panama]]; {{dat|1938|2|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|PAN}} 12:1 {{fb-rt|PUR|1912}}<br />([[Barrankilja]], [[Kolumbija]]; {{dat|1946|12|13|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|PAN}} 0:11 {{fb-rt|CRC}}<br />([[Panama (pilsēta)|Panama]], [[Panama]]; {{dat|1938|2|16|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2018 | World cup best = Grupu turnīrs: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = 1963 | Regional cup best = 2. vieta: 2005, 2013, [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] | 2ndRegional name = [[Copa América]] | 2ndRegional cup apps = 1 | 2ndRegional cup first = [[2016. gada Copa América|2016]] | 2ndRegional cup best = Ceturtdaļfināls ([[2024. gada Copa América|2024]]) }} '''Panamas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Panama|Panamu]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Panamas Futbola federācija, kas ir [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] konfederācijas locekle. Pirmo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā iekļuva, kvalificējoties [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada turnīram]] [[Krievija|Krievijā]]. Panamas izlase ir trīs reizes spēlējusi [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] finālā — 2005., 2013. un [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.rsssf.com/tablesg/goldcupall.html |language=en |title =Gold Cup| publisher=[[RSSSF]]|accessdate ={{dat|2017|10|11||bez}}}}</ref> Panama piedalās arī Centrālamerikas kausa izcīņā, kur tā ir uzvarējusi vienreiz — 2009. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.concacaf.com/category/central-american-cup/about|language =en|title =About the Central American Cup|publisher =concacaf.com|accessdate ={{dat|2017|10|11||bez}}|archiveurl =https://web.archive.org/web/20170630092513/http://www.concacaf.com/category/central-american-cup/about|archivedate ={{dat|2017|06|30||bez}}}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === [[FIFA Pasaules kauss]] === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''nekvalificējās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''nekvalificējās'' === CONCACAF čempionāts un Zelta kauss === '''CONCACAF čempionāts''' * 1963 — grupu turnīrs * 1965 — ''nepiedalījās'' * 1967—1969 — ''nekvalificējās'' * 1971—1973 — ''nepiedalījās'' * 1977—1989 — ''nekvalificējās'' '''[[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]]''' * 1991 — ''nekvalificējās'' * 1993 — grupu turnīrs * 1996 — ''nekvalificējās'' * 1998 — ''nekvalificējās'' * 2000 — ''nepiedalījās'' * 2002 — ''nekvalificējās'' * 2003 — ''nekvalificējās'' * 2005 — 2. vieta * 2007 — ceturtdaļfināls * 2009 — ceturtdaļfināls * 2011 — pusfināls * 2013 — 2. vieta * 2015 — 3. vieta * 2017 — ceturtdaļfināls * [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] — ceturtdaļfināls * [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] — grupu turnīrs * [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — 2. vieta == Sastāvs == Šāds sastāvs tika izsaukts [[Draudzības spēle|Pārbaudes spēlēm]] pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]] un [[Velsas futbola izlase|Velsu]], 9 un 14 novembrī 2017.{{nat fs g start|background=#FF0000|color=#FFFFFF}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jaime Penedo]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1981|9|26}}|caps=127|goals=0|club=[[FC Dinamo București|Dinamo București]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[José Calderón (Panamanian footballer)|José Calderón]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1985|8|14}}|caps=29|goals=0|club=[[C.D. Marathón|Marathón]]|clubnat=HON}} {{nat fs break|background=#FF0000}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Felipe Baloy]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1981|2|24}}|caps=98|goals=3|club=[[C.S.D. Municipal|Municipal]]|clubnat=GUA}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Erick Davis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|3|31}}|caps=36|goals=0|club=[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|Dunajská Streda]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Luis Ovalle]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|9|7}}|caps=22|goals=0|club=[[Deportes Tolima]]|clubnat=COL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Roberto Chen]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|5|24}}|caps=22|goals=1|club=[[C.D. Árabe Unido|Árabe Unido]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fidel Escobar]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|1|9}}|caps=19|goals=1|club=[[New York Red Bulls]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Michael Amir Murillo|Michael Murillo]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|2|15}}|caps=18|goals=2|club=[[New York Red Bulls]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Jan Carlos Vargas]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|3|13}}|caps=6|goals=0|club=[[Tauro F.C.|Tauro]]|clubnat=PAN}} {{nat fs break|background=#FF0000}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Armando Cooper]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1987|11|26}}|caps=95|goals=6|club=[[Toronto FC|Toronto]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marcos Sánchez]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|12|23}}|caps=35|goals=2|club=[[Tauro F.C.|Tauro]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricardo Buitrago]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1985|3|10}}|caps=26|goals=3|club=[[Juan Aurich]]|clubnat=PER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Josiel Núñez]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|1|29}}|caps=13|goals=1|club=[[C.D. Árabe Unido|Árabe Unido]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[José González Joly|José González]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|5|5}}|caps=8|goals=0|club=[[C.D. Árabe Unido|Árabe Unido]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Manuel Vargas]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|1|19}}|caps=6|goals=0|club=[[Chorrillo F.C.|Chorrillo]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Leslie Heráldez]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|3|30}}|caps=4|goals=0|club=[[C.D. Árabe Unido|Árabe Unido]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ricardo Ávila]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|1|4}}|caps=2|goals=0|club=[[K.A.A. Gent|Gent II]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break|background=#FF0000}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Blas Pérez]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1981|3|13}}|caps=114|goals=43|club=[[C.S.D. Municipal|Municipal]]|clubnat=GUA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gabriel Torres]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|10|31}}|caps=69|goals=14|club=[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismael Díaz (Panamanian footballer)|Ismael Díaz]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|5|12}}|caps=9|goals=2|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Alfredo Stephens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|3|13}}|caps=9|goals=1|club=[[Chorrillo F.C.|Chorrillo]]|clubnat=PAN}} {{nat fs end|background=#FF0000}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Panama national football team|Panamas futbola izlase}} * [http://www.fepafut.com/ Panamas Futbola federācija] {{es ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=pan/index.html Panamas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171016052051/http://www.fifa.com/associations/association=pan/index.html |date={{dat|2017|10|16||bez}} }} {{en ikona}} {{CONCACAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Panamā]] [[Kategorija:Panamas futbola izlase| ]] pteadr2nqtxmwka01bfflu7jjl98mwq 0 380980 4456191 4321772 2026-04-18T19:50:29Z Zafer 43936 Photo changed 4456191 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tijana Boškoviča | piktogramma_1 = Volleyball (indoor) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Volejbols | vārds_orig = ''Тијана Бошковић'' | attēls = Tijana Bošković 19 VakıfBank SK WV TWVL 20260416 (10) (cropped).jpg | att_izm = 180 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1997|3|3}} | dz_viet = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Serbu republika|Trebiņe}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Serbiete]] | dzīvesvieta = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Serbu republika|Bileča}} | garums = 193 cm | svars = 82 kg | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = Tiča | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{SRB}} | sporta veids = [[Volejbols]] | disciplīna = | poz = diagonālā uzbrucēja | tvēriens = | kar_sāk = 2007 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{OSS|V=2016}}, {{OSS|V=2020}}) | os_medaļas = 1 sudrabs, 1 bronza | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|Sport|Sieviešu [[volejbols]]}} {{Medal|Country|{{karogs|Serbija}}}} {{Medal|VOS}} {{MedalSilver2|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}}} {{MedalBronze2|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts volejbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2018. gada Pasaules čempionāts volejbolā sievietēm|Japāna 2018]]}} {{MedalGold2|[[2022. gada Pasaules čempionāts volejbolā sievietēm|Nīderlande/Polija 2022]]}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2017. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Azerbaidžāna/Gruzija 2017]]}} {{MedalGold2|[[2019. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Ungārija/Polija/Slovākija/Turcija 2019]]}} {{MedalSilver2|[[2021. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Serbija/Bulgārija/Horvātija/Rumānija 2021]]}} {{MedalSilver2|[[2023. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Beļģija/Igaunija/Vācija/Itālija 2023]]}} {{MedalBronze2|[[2015. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Nīderlande/Beļģija 2015]]}} {{Medal|Competition|[[Pasaules kauss volejbolā|Pasaules kauss]]}} {{MedalSilver2|[[2015. gada Pasaules kauss volejbolā|Japāna 2015]]}} }} '''Tijana Boškoviča''' ({{val|sr|Тијана Бошковић}}; dzimusi {{dat|1997|3|3}}) ir [[serbi|serbu]] [[volejboliste]], [[Turki|turku]] kluba ''Edžzadžibaši'' un [[Serbija]]s izlases [[diagonālais uzbrucējs|diagonālā uzbrucēja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldofvolley.com/wov-community/players/14323/tijana-boskovic.html |title=Tijana Boskovic |accessdate=2018-03-25 |work= |publisher=WorldofVolley |date= |language=en |archive-date=2018-03-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180321055904/http://www.worldofvolley.com/wov-community/players/14323/tijana-boskovic.html }}</ref> == Biogrāfija == Tijana Boškoviča piedzima 1997. gada 3. martā [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[Serbu Republika]]s pilsētā [[Trebiņe|Trebiņē]]. Spēlēt volejbolu sāka jau agrā bērnībā, desmit gadu vecumā viņa pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Bileča|Bilečā]] un kļuva par vietējā sieviešu volejbola kluba ''Херцеговац'' jauniešu komandas dalībnieci. 2010. gadā viņa iekļuva kluba pirmajā komandā un vienu sezonu spēlēja Bosnijas un Hercegovinas čempionātā. Tad viņa pārcēlās uz Serbiju un no 2011. līdz 2015. gadam pārstāvēja Serbijas klubu "Partizan Vizura" no [[Belgrada]]s, un galu galā pieņēma Serbijas pilsonību. Serbijas nacionālas izlases pamatsastāvā Boškoviča debitēja 2014. gada Pasaules čempionātā Itālijā. Serbija veiksmīgi pārvarēja turnīra pirmo etapu, ieņemot otro vietu grupā, bet turnīra otrajā etapā astoņu komandu konkurencē ieguva ceturto vietu un tālākai dalībai čempionātā nekvalificējās. 2014. un 2015. gadā viņas kluba komanda uzvarēja Serbijas čempionātā. 2015. gada Eiropas jaunatnes čempionātā (volejbolistēm līdz 19 gadu vecumam) viņa tika atzīta par turnīra vērtīgāko spēlētāju. Pirmais lielais panākums pieaugušo starptautiskā līmenī Tijanai Boškovičai bija 2015. gadā, kad viņa pievienojās [[Turki|turku]] klubam ''"Edžzadžibaši"'' no [[Stambula]]s. Šajā sezonā viņa izcīnīja sudraba medaļu Pasaules kausa izcīņā Japānā, kur Serbija zaudēja tikai [[Ķīnas Tautas Republika]]s komandai. Vēlāk viņa savam panākumu sarakstam pievienoja vēl vienu bronzas medaļu, kas tika iegūta [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Pusfinālā serbietes ar rezultātu 1:3 zaudēja [[Krievija]]s komandai, bet spēlē par trešo vietu ar 3:0 uzvarēja [[Turcija|Turciju]]. Pateicoties vairākiem veiksmīgiem startiem, Boskoviča ieguva tiesības aizstāvēt valsts godu [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Riodežaneiro]], no kuras vēlāk atveda sudraba medaļu — Serbijas volejbolistēm izdevās sasniegt finālu, kurā tās zaudēja Ķīnas valstsvienībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.b92.net/sport/rio2016/odbojka/vesti.php?yyyy=2016&mm=08&dd=21&nav_id=1167933 |title=Srebrna bajka - odbojkašice druge u Riju |accessdate=2018-03-25 |work= |publisher=b92.net |date=2016-08-21 |language=hr }}</ref> 2017. gadā Serbijas komanda uzvarēja Eiropas čempionātā un [[Eiropas Volejbola konfederācija]] Boskoviču atzina par 2017. gada Eiropas labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://worldofvolley.com/News/Latest_news/CEV/91854/tijana-boskovic-is-the-best-player-of-europe-for-2017.html |title=Tijana Boskovic is the best player of Europe for 2017! |accessdate=2018-03-24 |work= |publisher=WordlofVolley |date=2017-11-16 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171231221529/http://www.worldofvolley.com/News/Latest_news/CEV/91854/tijana-boskovic-is-the-best-player-of-europe-for-2017.html |archivedate=2017-12-31 }}</ref> 2019. gadā vēlreiz uzvarēja Eiropas čempionātā. {{OSS|V=2020|L=L}} ieguva bronzas medaļu. Boškoviča ir izcīnījusi arī divas zelta medaļas Pasaules čempionātā (2018, 2022). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gettyimages.co.uk/photos/tijana-boskovic?sort=mostpopular&mediatype=photography&phrase=tijana%20boskovic&family=editorial |title=Tijana Boskovic Pictures and Images |accessdate=2018-03-24 |work= |publisher=gettyimages |date= |language= }} {{DEFAULTSORT:Boškoviča, Tijana}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Serbu Republikā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas serbi]] [[Kategorija:Serbijas volejbolistes]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas volejbolistes]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Serbijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Serbijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki volejbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki volejbolā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 40ah4otcysz0vdyrz4vsdsum54nauip 0 399421 4456264 4299489 2026-04-19T06:22:16Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4456264 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Liepājā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] |uz = [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]] |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Liepāja |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 65<br />(33/32) |transporta vienīb = |depo = |parks = Liepājas autobusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://www.lap.lv Liepājas Autobusu parks] [http://www.liepajastransports.lv Liepājas sabiedriskais transports] [http://www.marsruti.lv/liepaja/ Saraksti] |apakšveidne = <p style="text-align: center; font-size: .8em; padding-bottom: 0.3em;">{{0}} {{0}}[[1A. autobusu maršruts (Liepāja)|1A]]{{·}} {{0}}[[1S. autobusu maršruts (Liepāja)|1S]]{{·}} {{0}}[[2. autobusu maršruts (Liepāja)|2]]{{·}} [[2S. autobusu maršruts (Liepāja)|2S]]{{·}} {{0}}[[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3]]{{·}} {{0}}[[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4]]{{·}} {{0}}[[4A. autobusu maršruts (Liepāja)|4A]]<br />{{0}}[[4S. autobusu maršruts (Liepāja)|4S]]{{·}} {{0}}[[5. autobusu maršruts (Liepāja)|5]]{{·}} {{0}}[[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6]]{{·}} [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6A]]{{·}} [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7]]{{·}} [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8]]{{·}} [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9]]{{·}} [[9A. autobusu maršruts (Liepāja)|9A]]{{·}} [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10]]<br />[[10A. autobusu maršruts (Liepāja)|10A]]{{·}} [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11]]{{·}} [[11A. autobusu maršruts (Liepāja)|11A]]{{·}} [[12. autobusu maršruts (Liepāja)|12]]{{·}} [[12A. autobusu maršruts (Liepāja)|12A]]{{·}} [[12B. autobusu maršruts (Liepāja)|12B]]{{·}} [[22. autobusu maršruts (Liepāja)|22]]{{·}} [[22S. autobusu maršruts (Rīga)|22S]]<br />[[23. autobusu maršruts (Liepāja)|23]]{{·}} [[25. autobusu maršruts (Liepāja)|25]]{{·}} </p> }} '''1. autobusu maršruts''' bija [[Autobusu satiksme Liepājā|Liepājas sabiedriskā transporta]] autobusu maršruts, kas kursēja no [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža ielas]] līdz [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku ielai]]. Slēgts 2023. gada 1. februārī. == Maršruts == * No Pulkveža Brieža ielas uz Lauku ielu autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Ģenerāļa Baloža iela (Liepāja)|Ģenerāļa Baloža iela]], [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]], [[Pulvera iela]], [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]], [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]], [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]], [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]], [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]], [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]], [[Kūrmājas prospekts (Liepāja)|Kūrmājas prospekts]], [[Uliha iela (Liepāja)|Uliha iela]], [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]], [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]], [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]] un [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]]. * No Lauku ielas uz Pulkveža Brieža ielu autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]], [[Dzērves iela (Liepāja)|Dzērves iela]], [[Eduarda Tisē iela (Liepāja)|Eduarda Tisē iela]], [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]], [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]], [[Uliha iela (Liepāja)|Uliha iela]], [[Kūrmājas prospekts (Liepāja)|Kūrmājas prospekts]], [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]], [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]], [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]], [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]], [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]], [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]], [[Pulvera iela]], [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] un [[Ģenerāļa Baloža iela (Liepāja)|Ģenerāļa Baloža iela]]. == Pieturvietas == 1. autobusu maršrutā bija 62 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Pulkveža Brieža iela |- | align="center" | 2 | Ģenerāļa Baloža iela |- | align="center" | 3 | Lazaretes iela |- | align="center" | 4 | Laboratorijas iela |- | align="center" | 5 | [[Tosmare]] |- | align="center" | 6 | Mežmalas iela |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz Grīzupes ielu |- | align="center" | 8 | Cukuriņš |- | align="center" | 9 | Cukura iela |- | align="center" | 10 | Saraiķu iela |- | align="center" | 11 | Pulvera iela |- | align="center" | 12 | Valsts tehnikums |- | align="center" | 13 | J. Asara iela |- | align="center" | 14 | Mucenieku iela |- | align="center" | 15 | Flotes iela |- | align="center" | 16 | Pārbrauktuve |- | align="center" | 17 | Raiņa iela |- | align="center" | 18 | Rīgas iela |- | align="center" | 19 | Koncertzāle |- | align="center" | 20 |Līva |- | align="center" | 21 | Liepājas Universitāte |- | align="center" | 22 | Jūras iela |- | align="center" | 23 | Kūrmājas prospekts |- | align="center" | 24 | Peldu iela |- | align="center" | 25 | J. Janševska iela |- | align="center" | 26 | Jūrmalas iela |- | align="center" | 27 | Robežu iela |- | align="center" | 28 | Palangas iela |- | align="center" | 29 | Ventas iela |- | align="center" | 30 | Klaipēdas iela |- | align="center" | 31 | Tukuma iela |- | align="center" | 32 | Nīcas iela |- | align="center" | 33 | Lauku iela |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Lauku iela |- | align="center" | 2 | Dzērves iela |- | align="center" | 3 | E.Tisē iela |- | align="center" | 4 | Klaipēdas iela |- | align="center" | 5 | Ventas iela |- | align="center" | 6 | Palangas iela |- | align="center" | 7 | Robežu iela |- | align="center" | 8 | Jūrmalas iela |- | align="center" | 9 | Peldu iela |- | align="center" | 10 | Kūrmājas prospekts |- | align="center" | 11 | Graudu iela |- | align="center" | 12 | [[Liepājas Universitāte]] |- | align="center" | 13 | Līva |- | align="center" | 14 | Rīgas iela |- | align="center" | 15 | Raiņa iela |- | align="center" | 16 | Pārbrauktuve |- | align="center" | 17 | Flotes iela |- | align="center" | 18 | Mucenieku iela |- | align="center" | 19 | J. Asara iela |- | align="center" | 20 | Valsts tehnikums |- | align="center" | 21 | Pulvera iela |- | align="center" | 22 | Saraiķu iela |- | align="center" | 23 | Cukura iela |- | align="center" | 24 | Cukuriņš |- | align="center" | 25 | Pagrieziens uz Grīzupes ielu |- | align="center" | 26 | Nākotnes iela |- | align="center" | 27 | Mežmalas iela |- | align="center" | 28 | [[Tosmare]] |- | align="center" | 29 | Laboratorijas iela |- | align="center" | 30 | Lazaretes iela |- | align="center" | 31 | Ģenerāļa Baloža iela |- | align="center" | 32 | Pulkveža Brieža iela |- |} |} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180627144259/http://www.marsruti.lv/liepaja/#bus/1/b-a Saraksts] [[Kategorija:Sabiedriskais transports Liepājā]] 4zdedrdqc90nrt2yysamy7gy8e42r9r 4456271 4456264 2026-04-19T06:26:53Z Olgerts V 41522 /* Maršruts */ noform. 4456271 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Liepājā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] |uz = [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]] |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Liepāja |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 65<br />(33/32) |transporta vienīb = |depo = |parks = Liepājas autobusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://www.lap.lv Liepājas Autobusu parks] [http://www.liepajastransports.lv Liepājas sabiedriskais transports] [http://www.marsruti.lv/liepaja/ Saraksti] |apakšveidne = <p style="text-align: center; font-size: .8em; padding-bottom: 0.3em;">{{0}} {{0}}[[1A. autobusu maršruts (Liepāja)|1A]]{{·}} {{0}}[[1S. autobusu maršruts (Liepāja)|1S]]{{·}} {{0}}[[2. autobusu maršruts (Liepāja)|2]]{{·}} [[2S. autobusu maršruts (Liepāja)|2S]]{{·}} {{0}}[[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3]]{{·}} {{0}}[[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4]]{{·}} {{0}}[[4A. autobusu maršruts (Liepāja)|4A]]<br />{{0}}[[4S. autobusu maršruts (Liepāja)|4S]]{{·}} {{0}}[[5. autobusu maršruts (Liepāja)|5]]{{·}} {{0}}[[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6]]{{·}} [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6A]]{{·}} [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7]]{{·}} [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8]]{{·}} [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9]]{{·}} [[9A. autobusu maršruts (Liepāja)|9A]]{{·}} [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10]]<br />[[10A. autobusu maršruts (Liepāja)|10A]]{{·}} [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11]]{{·}} [[11A. autobusu maršruts (Liepāja)|11A]]{{·}} [[12. autobusu maršruts (Liepāja)|12]]{{·}} [[12A. autobusu maršruts (Liepāja)|12A]]{{·}} [[12B. autobusu maršruts (Liepāja)|12B]]{{·}} [[22. autobusu maršruts (Liepāja)|22]]{{·}} [[22S. autobusu maršruts (Rīga)|22S]]<br />[[23. autobusu maršruts (Liepāja)|23]]{{·}} [[25. autobusu maršruts (Liepāja)|25]]{{·}} </p> }} '''1. autobusu maršruts''' bija [[Autobusu satiksme Liepājā|Liepājas sabiedriskā transporta]] autobusu maršruts, kas kursēja no [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža ielas]] līdz [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku ielai]]. Slēgts 2023. gada 1. februārī. == Maršruts == * No Pulkveža Brieža ielas uz Lauku ielu autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Ģenerāļa Baloža iela (Liepāja)|Ģenerāļa Baloža iela]], [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]], [[Pulvera iela]], [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]], [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]], [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]], [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]], [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]], [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]], [[Kūrmājas prospekts]], [[Uliha iela]], [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]], [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]], [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]] un [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]]. * No Lauku ielas uz Pulkveža Brieža ielu autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]], [[Dzērves iela (Liepāja)|Dzērves iela]], [[Eduarda Tisē iela]], [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]], [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]], [[Uliha iela]], [[Kūrmājas prospekts]], [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]], [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]], [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]], [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]], [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]], [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]], [[Pulvera iela]], [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] un [[Ģenerāļa Baloža iela]]. == Pieturvietas == 1. autobusu maršrutā bija 62 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Pulkveža Brieža iela |- | align="center" | 2 | Ģenerāļa Baloža iela |- | align="center" | 3 | Lazaretes iela |- | align="center" | 4 | Laboratorijas iela |- | align="center" | 5 | [[Tosmare]] |- | align="center" | 6 | Mežmalas iela |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz Grīzupes ielu |- | align="center" | 8 | Cukuriņš |- | align="center" | 9 | Cukura iela |- | align="center" | 10 | Saraiķu iela |- | align="center" | 11 | Pulvera iela |- | align="center" | 12 | Valsts tehnikums |- | align="center" | 13 | J. Asara iela |- | align="center" | 14 | Mucenieku iela |- | align="center" | 15 | Flotes iela |- | align="center" | 16 | Pārbrauktuve |- | align="center" | 17 | Raiņa iela |- | align="center" | 18 | Rīgas iela |- | align="center" | 19 | Koncertzāle |- | align="center" | 20 |Līva |- | align="center" | 21 | Liepājas Universitāte |- | align="center" | 22 | Jūras iela |- | align="center" | 23 | Kūrmājas prospekts |- | align="center" | 24 | Peldu iela |- | align="center" | 25 | J. Janševska iela |- | align="center" | 26 | Jūrmalas iela |- | align="center" | 27 | Robežu iela |- | align="center" | 28 | Palangas iela |- | align="center" | 29 | Ventas iela |- | align="center" | 30 | Klaipēdas iela |- | align="center" | 31 | Tukuma iela |- | align="center" | 32 | Nīcas iela |- | align="center" | 33 | Lauku iela |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Lauku iela |- | align="center" | 2 | Dzērves iela |- | align="center" | 3 | E.Tisē iela |- | align="center" | 4 | Klaipēdas iela |- | align="center" | 5 | Ventas iela |- | align="center" | 6 | Palangas iela |- | align="center" | 7 | Robežu iela |- | align="center" | 8 | Jūrmalas iela |- | align="center" | 9 | Peldu iela |- | align="center" | 10 | Kūrmājas prospekts |- | align="center" | 11 | Graudu iela |- | align="center" | 12 | [[Liepājas Universitāte]] |- | align="center" | 13 | Līva |- | align="center" | 14 | Rīgas iela |- | align="center" | 15 | Raiņa iela |- | align="center" | 16 | Pārbrauktuve |- | align="center" | 17 | Flotes iela |- | align="center" | 18 | Mucenieku iela |- | align="center" | 19 | J. Asara iela |- | align="center" | 20 | Valsts tehnikums |- | align="center" | 21 | Pulvera iela |- | align="center" | 22 | Saraiķu iela |- | align="center" | 23 | Cukura iela |- | align="center" | 24 | Cukuriņš |- | align="center" | 25 | Pagrieziens uz Grīzupes ielu |- | align="center" | 26 | Nākotnes iela |- | align="center" | 27 | Mežmalas iela |- | align="center" | 28 | [[Tosmare]] |- | align="center" | 29 | Laboratorijas iela |- | align="center" | 30 | Lazaretes iela |- | align="center" | 31 | Ģenerāļa Baloža iela |- | align="center" | 32 | Pulkveža Brieža iela |- |} |} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180627144259/http://www.marsruti.lv/liepaja/#bus/1/b-a Saraksts] [[Kategorija:Sabiedriskais transports Liepājā]] g57w1yg7rww5ho9y8cavzl803ngyznc 4456272 4456271 2026-04-19T06:27:13Z Olgerts V 41522 /* Maršruts */ noform. 4456272 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Liepājā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] |uz = [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]] |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Liepāja |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 65<br />(33/32) |transporta vienīb = |depo = |parks = Liepājas autobusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://www.lap.lv Liepājas Autobusu parks] [http://www.liepajastransports.lv Liepājas sabiedriskais transports] [http://www.marsruti.lv/liepaja/ Saraksti] |apakšveidne = <p style="text-align: center; font-size: .8em; padding-bottom: 0.3em;">{{0}} {{0}}[[1A. autobusu maršruts (Liepāja)|1A]]{{·}} {{0}}[[1S. autobusu maršruts (Liepāja)|1S]]{{·}} {{0}}[[2. autobusu maršruts (Liepāja)|2]]{{·}} [[2S. autobusu maršruts (Liepāja)|2S]]{{·}} {{0}}[[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3]]{{·}} {{0}}[[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4]]{{·}} {{0}}[[4A. autobusu maršruts (Liepāja)|4A]]<br />{{0}}[[4S. autobusu maršruts (Liepāja)|4S]]{{·}} {{0}}[[5. autobusu maršruts (Liepāja)|5]]{{·}} {{0}}[[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6]]{{·}} [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6A]]{{·}} [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7]]{{·}} [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8]]{{·}} [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9]]{{·}} [[9A. autobusu maršruts (Liepāja)|9A]]{{·}} [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10]]<br />[[10A. autobusu maršruts (Liepāja)|10A]]{{·}} [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11]]{{·}} [[11A. autobusu maršruts (Liepāja)|11A]]{{·}} [[12. autobusu maršruts (Liepāja)|12]]{{·}} [[12A. autobusu maršruts (Liepāja)|12A]]{{·}} [[12B. autobusu maršruts (Liepāja)|12B]]{{·}} [[22. autobusu maršruts (Liepāja)|22]]{{·}} [[22S. autobusu maršruts (Rīga)|22S]]<br />[[23. autobusu maršruts (Liepāja)|23]]{{·}} [[25. autobusu maršruts (Liepāja)|25]]{{·}} </p> }} '''1. autobusu maršruts''' bija [[Autobusu satiksme Liepājā|Liepājas sabiedriskā transporta]] autobusu maršruts, kas kursēja no [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža ielas]] līdz [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku ielai]]. Slēgts 2023. gada 1. februārī. == Maršruts == * No Pulkveža Brieža ielas uz Lauku ielu autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Ģenerāļa Baloža iela]], [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]], [[Pulvera iela]], [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]], [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]], [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]], [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]], [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]], [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]], [[Kūrmājas prospekts]], [[Uliha iela]], [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]], [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]], [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]] un [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]]. * No Lauku ielas uz Pulkveža Brieža ielu autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]], [[Dzērves iela (Liepāja)|Dzērves iela]], [[Eduarda Tisē iela]], [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]], [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]], [[Uliha iela]], [[Kūrmājas prospekts]], [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]], [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]], [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]], [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]], [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]], [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]], [[Pulvera iela]], [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] un [[Ģenerāļa Baloža iela]]. == Pieturvietas == 1. autobusu maršrutā bija 62 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Pulkveža Brieža iela |- | align="center" | 2 | Ģenerāļa Baloža iela |- | align="center" | 3 | Lazaretes iela |- | align="center" | 4 | Laboratorijas iela |- | align="center" | 5 | [[Tosmare]] |- | align="center" | 6 | Mežmalas iela |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz Grīzupes ielu |- | align="center" | 8 | Cukuriņš |- | align="center" | 9 | Cukura iela |- | align="center" | 10 | Saraiķu iela |- | align="center" | 11 | Pulvera iela |- | align="center" | 12 | Valsts tehnikums |- | align="center" | 13 | J. Asara iela |- | align="center" | 14 | Mucenieku iela |- | align="center" | 15 | Flotes iela |- | align="center" | 16 | Pārbrauktuve |- | align="center" | 17 | Raiņa iela |- | align="center" | 18 | Rīgas iela |- | align="center" | 19 | Koncertzāle |- | align="center" | 20 |Līva |- | align="center" | 21 | Liepājas Universitāte |- | align="center" | 22 | Jūras iela |- | align="center" | 23 | Kūrmājas prospekts |- | align="center" | 24 | Peldu iela |- | align="center" | 25 | J. Janševska iela |- | align="center" | 26 | Jūrmalas iela |- | align="center" | 27 | Robežu iela |- | align="center" | 28 | Palangas iela |- | align="center" | 29 | Ventas iela |- | align="center" | 30 | Klaipēdas iela |- | align="center" | 31 | Tukuma iela |- | align="center" | 32 | Nīcas iela |- | align="center" | 33 | Lauku iela |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Lauku iela |- | align="center" | 2 | Dzērves iela |- | align="center" | 3 | E.Tisē iela |- | align="center" | 4 | Klaipēdas iela |- | align="center" | 5 | Ventas iela |- | align="center" | 6 | Palangas iela |- | align="center" | 7 | Robežu iela |- | align="center" | 8 | Jūrmalas iela |- | align="center" | 9 | Peldu iela |- | align="center" | 10 | Kūrmājas prospekts |- | align="center" | 11 | Graudu iela |- | align="center" | 12 | [[Liepājas Universitāte]] |- | align="center" | 13 | Līva |- | align="center" | 14 | Rīgas iela |- | align="center" | 15 | Raiņa iela |- | align="center" | 16 | Pārbrauktuve |- | align="center" | 17 | Flotes iela |- | align="center" | 18 | Mucenieku iela |- | align="center" | 19 | J. Asara iela |- | align="center" | 20 | Valsts tehnikums |- | align="center" | 21 | Pulvera iela |- | align="center" | 22 | Saraiķu iela |- | align="center" | 23 | Cukura iela |- | align="center" | 24 | Cukuriņš |- | align="center" | 25 | Pagrieziens uz Grīzupes ielu |- | align="center" | 26 | Nākotnes iela |- | align="center" | 27 | Mežmalas iela |- | align="center" | 28 | [[Tosmare]] |- | align="center" | 29 | Laboratorijas iela |- | align="center" | 30 | Lazaretes iela |- | align="center" | 31 | Ģenerāļa Baloža iela |- | align="center" | 32 | Pulkveža Brieža iela |- |} |} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180627144259/http://www.marsruti.lv/liepaja/#bus/1/b-a Saraksts] [[Kategorija:Sabiedriskais transports Liepājā]] 7ps57a99nqngzg4fiqf3o4187vhqk4d 0 400342 4456147 4454261 2026-04-18T18:00:44Z Vylks 50297 4456147 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Katara | Badge = | FIFA Trigramme = QAT | Nickname = | Association = Kataras Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]]) | Coach = {{flaga|ESP}} [[Julens Lopetegi]] | Captain = [[Hasans el Haidoss]] | Most caps = [[Hasans el Haidoss]] (184) | Top scorer = [[Almoezs Alī]] (60) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | FIFA Rank = {{Nft rank|55.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Cite web|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref>| | FIFA max = 34. | FIFA max date = 2024. gada aprīlis | FIFA min = 113. | FIFA min date = 2010. gada novembris | pattern_la1 = _qat22h | pattern_b1 = _qat22h | pattern_ra1 = _qat22h | pattern_sh1 = _qat22h | pattern_so1 = _nikefootballwhitelogo | leftarm1 = A60014 | body1 = A60014 | rightarm1 = A60014 | shorts1 = A60014 | socks1 = A60014 | pattern_la2 = _qat22a | pattern_b2 = _qat22a | pattern_ra2 = _qat22a | pattern_sh2 = _qat22a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|BHR}} 2:1 {{fb-rt|QAT}} <br />( [[Bahreina]]; {{dat|1970|3|27|N|bez}}) | Largest win = {{fb|QAT}} 15:0 {{fb-rt|BHU}} <br />([[Doha]], [[Katara]]; {{dat|2015|9|3|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|KUW}} 9:0 {{fb-rt|QAT}} <br />([[Kuveita]]; {{dat|1973|1|8|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2022 | World cup best = 32. (2022) | Regional name = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = 1980 | Regional cup best = '''Čempioni''': [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]], [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] | current = }} '''Kataras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Katara|Kataru]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Kataras Futbola asociācija. Savu pirmo spēli aizvadīja 1970. gadā pret [[Bahreinas futbola izlase|Bahreinas izlasi]], piekāpjoties ar 1:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesq/qat-intres.html |title=Qatar - List of International Matches |language=en |publisher=[[RSSSF]] |accessdate={{dat|2018|7|7||bez}}}}</ref> Izlase līdz šim nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram, taču [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] pirmoreiz piedalījās kā turnīra rīkotāji. Kataras izlase ir piedalījusies vienpadsmit [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa]] finālturnīros, [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019. gadā]] un [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gadā]]<ref name="10022024-katara-finala-tris-reizes-realize-pendele">{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10022024-katara_finala_tris_reizes_realize_pendele|title=Katara finālā trīs reizes realizē pendeles un kļūst par Āzijas čempioni|date=2024. gada 10. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> izcīnīja Āzijas čempiontitulu. Kataras izlase regulāri piedalās [[Persijas līča kauss|Persijas līča kausā]] un ir trīs reizes uzvarējusi šajā turnīrā (1992., 2004. un 2014. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gulf.html |title=Gulf Cup |language=en |publisher=[[RSSSF]] |accessdate={{dat|2018|7|7||bez}}}}</ref> 2014. gadā komanda ir uzvarējusi arī Rietumāzijas (WAFF) čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/waff.html |title=West Asian Championship |language=en |publisher=[[RSSSF]] |accessdate={{dat|2018|7|7||bez}}}}</ref> == 2022. gada FIFA Pasaules kauss futbolā == [[Ekvadoras futbola izlase]] 2022.gada Pasaules kausa finālturnīra pirmajā mačā ar rezultātu 2:0 (2:0) uzvarēja meistarsacīkšu saimnieci Kataru.Un Kataras izlase kļuva par pirmo turnīra rīkotājvalsti, kura ir zaudējusi atklāšanas mačā.<ref>{{Cite web|url=https://jauns.lv/raksts/sports/530893-katara-klust-par-pirmo-pasaules-kausa-rikotajvalsti-kas-zaudejusi-turnira-atklasanas-spele|title=Katara kļūst par pirmo Pasaules kausa rīkotājvalsti, kas zaudējusi turnīra atklāšanas spēlē|date=2022. gada 20. nov.|website=https://jauns.lv}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === [[FIFA Pasaules kauss]] === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — grupu turnīrs === [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] === * 1956—1972 — ''nepiedalījās'' * 1976 — ''nekvalificējās'' * 1980 — grupu turnīrs * 1984 — grupu turnīrs * 1988 — grupu turnīrs * 1992 — grupu turnīrs * 1996 — ''nekvalificējās'' * 2000 — ceturtdaļfināls * 2004 — grupu turnīrs * 2007 — grupu turnīrs * 2011 — ceturtdaļfināls * 2015 — grupu turnīrs * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — '''Čempioni''' * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — '''Čempioni'''<ref name="10022024-katara-finala-tris-reizes-realize-pendele" /> === ''Copa América'' === * [[2019. gada Copa América|2019]] — grupu turnīrs == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2022. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Katara}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.qfa.qa/ Kataras Futbola asociācija] {{en ikona}} {{ar ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=qat/index.html Kataras profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181212074259/https://www.fifa.com/associations/association=qat/index.html |date={{dat|2018|12|12||bez}} }} {{en ikona}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Kataras futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] [[Kategorija:Kataras futbola izlase| ]] azlyk0gp4mfctqsp6c0jticl5ochjae 10 413574 4456149 4455659 2026-04-18T18:01:18Z EdgarsBot 50781 upd 4456149 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-04-18 18:01:18{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Iļja Borisovičs Remeslo|t|h|d}} || 2026-03-20 12:49:27 || 29 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Palielināju ilgumu, ja nu kādu nozīmību izpelnīsies pa šīm 30 dienām. Ja mēs te katru Krievijas sīkstukaču aprakstīsim, tad būs jautājums par to, kas mēs esam paši...</nowiki> || Nozīmība nav redzama || 30 (19.04.2026) |- | {{page-multi|page=Fate/stay night|t|h|d}} || 2026-04-17 03:32:53 || 1 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja nesakārtos.......</nowiki> || ja nesakārtos un nepapildinās || 15 (01.05.2026.) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> qj2kpwkkbmukjbrefktb1rfouxr6edv 4 415707 4456148 4455658 2026-04-18T18:00:54Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4456148 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|18||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199361}}] | {{formatnum:1340}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13690}}] | 2009-02-13 | 2026-04-18 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171454}}] | {{formatnum:10874}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7949}}] | 2007-12-03 | 2026-04-18 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122921}}] | {{formatnum:955}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-03-01 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113069}}] | {{formatnum:10470}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9642}}] | 2007-11-24 | 2026-04-18 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111197}}] | {{formatnum:9750}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1861}}] | 2009-10-02 | 2026-04-18 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86453}}] | {{formatnum:7784}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6587}}] | 2005-10-30 | 2026-04-18 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69162}}] | {{formatnum:11188}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2133}}] | 2009-05-24 | 2026-04-18 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68266}}] | {{formatnum:1574}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-04-17 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58798}}] | {{formatnum:1235}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-12 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50297}}] | {{formatnum:7871}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6201}}] | 2018-06-22 | 2026-04-18 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48737}}] | {{formatnum:1607}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3510}}] | 2006-05-03 | 2026-04-17 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47628}}] | {{formatnum:4660}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:382}}] | 2007-01-07 | 2026-04-18 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42924}}] | {{formatnum:4459}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1473}}] | 2015-03-11 | 2026-04-18 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:2002}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:37886}}] | {{formatnum:5041}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:750}}] | 2013-03-30 | 2026-04-18 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30713}}] | {{formatnum:3729}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:590}}] | 2020-05-10 | 2026-04-18 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27440}}] | {{formatnum:8993}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4024}}] | 2023-01-18 | 2026-04-18 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25647}}] | {{formatnum:4582}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:878}}] | 2015-08-30 | 2026-04-18 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-06 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19348}}] | {{formatnum:2804}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-04-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15459}}] | {{formatnum:1239}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-04-18 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14481}}] | {{formatnum:2054}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1917}}] | 2005-07-30 | 2026-04-17 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14374}}] | {{formatnum:3376}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1321}}] | 2014-07-27 | 2026-04-18 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14362}}] | {{formatnum:546}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2327}}] | 2011-08-03 | 2026-04-16 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14060}}] | {{formatnum:762}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:226}}] | 2013-06-21 | 2026-04-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13115}}] | {{formatnum:977}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-04-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10555}}] | {{formatnum:2184}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:383}}] | 2021-07-27 | 2026-04-15 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10512}}] | {{formatnum:234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10081}}] | {{formatnum:268}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-04-13 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:276}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-04-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}] | {{formatnum:15}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-01-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-03-31 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:45}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6500}}] | {{formatnum:877}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:117}}] | 2017-05-11 | 2026-04-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5572}}] | {{formatnum:104}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-04-16 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5178}}] | {{formatnum:93}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:379}}] | 2020-12-20 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 5ccjf18hbkgfktwrcl83wvaewh6sis0 0 432938 4456218 4440692 2026-04-18T21:44:40Z Pirags 3757 pap 4456218 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lūrupi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Nirzas pagasts]] | area_total_km2 = 0,21 | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5303 |title=Informācija par objektu: Lūrupi |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 7 | population_density_km2 =auto | latd = 56.3786 | latNS = N | longd = 27.9215 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Lūrupi''' ir ciems [[Nirzas pagasts|Nirzas pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 295 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Nirzas ezers]]. == Vēsture == [[Attēls:Lūrupu skola 1937.png|thumb|left|Lūrupu 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 34 sētas ar 202 cilvēkiem. 1918. gadā pieminēta Nirzas pagasta Lūrupu skola, kuru vēlāk pārveidoja par Lūrupu 4-klasīgo pamatskolu. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/lurupu-skola/ Lūrupu skola]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Nirza pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Nirzas pagasts]] ixutgml6d5hwni7fwleav4snq3ga0g0 4456274 4456218 2026-04-19T06:29:48Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4456274 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lūrupi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Nirzas pagasts]] | area_total_km2 = 0,21 | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5303 |title=Informācija par objektu: Lūrupi |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 7 | population_density_km2 =auto | latd = 56.3786 | latNS = N | longd = 27.9215 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Lūrupi''' ir ciems [[Nirzas pagasts|Nirzas pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 295 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Nierzas ezers]]. == Vēsture == [[Attēls:Lūrupu skola 1937.png|thumb|left|Lūrupu 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937).]] 1897. gadā katoļu ciemā bija 34 sētas ar 202 cilvēkiem. 1918. gadā pieminēta Nirzas pagasta Lūrupu skola, kuru vēlāk pārveidoja par Lūrupu 4-klasīgo pamatskolu. Skolas slēgšanas datums nav zināms.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/lurupu-skola/ Lūrupu skola]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Nirza pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Nirzas pagasts]] k9a7737o0d6tbhkn2mu1gqixf8n1vae 0 447549 4456291 3333863 2026-04-19T07:45:04Z Kurcke 136423 4456291 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}} [[Attēls:BTC-Pipeline.png|thumb|Baku-Tbilisi-Džeihanas naftas vads]] '''Baku—Tbilisi—Džeihanas naftas vads''' ({{val|az|Bakı-Tbilisi-Ceyhan neft kəməri}}, {{val|ka|ბაქო-თბილისი-ჯეიჰანის ნავთობსადენი}}, {{val|tr|Bakü-Tiflis-Ceyhan Petrol Boru Hattı}}) ir 2006. gadā atklāts 1768 kilometrus garš [[naftas vads]], kas caur [[Gruzija|Gruziju]] piegādā [[Azerbaidžāna]]s [[nafta|naftu]] [[Turcija]]s [[Vidusjūra]]s ostas pilsētai [[Džeihana]]i. Naftas vads pieder uzņemumu [[konsorcijs|konsorcijam]], kurā lielākā ietekme ir uzņēmumiem [[BP]] un [[SOCAR]], bet naftas vada operators ir BP. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.hydrocarbons-technology.com/projects/bp/ Baku-Tbilisi-Ceyhan (BTC) Caspian Pipeline] {{nafta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nafta]] [[Kategorija:Azerbaidžānas enerģētika]] [[Kategorija:Gruzijas saimniecība]] [[Kategorija:Turcijas saimniecība]] gh7zawbss4sij0czxmwhyzpu0if817b 0 449303 4456308 4348620 2026-04-19T08:51:30Z CommonsDelinker 1319 Attēls "British_Army_OF-7.svg" aizvietots ar "British_Army_(1920–1953)_OF-7_(rounded).svg" (iemesls:"[[:c:COM:Duplicate|Duplicate]]: Exact or scaled-down duplicate: [[:c::File:British Army (1920–1953) OF-7 (rounded).svg|]]"). 4456308 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Ross | vārds_orig = ''Robert Ross'' | attēls = File:Major-General Robert Ross.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1766 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Ziemeļīrija|Rostrevora}} | m_dat_alt = | m_gads = 1814 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|ASV|Baltimora|Mērilenda}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[īri|īrs]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | nodarbošanās = [[militārpersona]], [[armijas komandieris]] | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:British Army (1920–1953) OF-7 (rounded).svg|25px]] [[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1789 — 1814 | valsts = {{UK}} | struktūra = [[Britu armija]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Napoleona kari]]<br>[[Britu-amerikāņu karš]]<br>[[Vašingtonas dedzināšana]] | izglītība = [[Trinitijas koledža (Dublina)]] | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} Ģenerālmajors '''Roberts Ross''' ({{val|en|Robert Ross}}; dzimis [[1766]]. gadā, miris {{dat|1814|09|12}})) bija [[īri|īru]] izcelsmes virsnieks [[Britu Impērija]]s [[britu armija|armijā]]. Viņš bija viens no galvenajiem [[Britu-amerikāņu karš|Britu-amerikāņu kara]] komandieriem 1812. gadā. Tajā viņš vadīja [[Bladensburgas kauja|Bladensburgas kauju]], [[Baltimoras kauju]], Ziemeļu punkta kauju un militāro sadursmi, kas mūsdienās zināma kā [[Vašingtonas dedzināšana]], kuras laikā Roberta Rosa vadībā tika sagrauta liela daļa [[Vašingtona| Vašingtonas pilsētas]], tā skaitā arī Baltais nams.<ref>https://www.cbc.ca/news/canada/nova-scotia/trump-blames-canada-for-torching-white-house-meet-the-reluctant-arsonist-1.4697058</ref> == Piemiņa == Pēc Rosa nāves viņa dzimtu atļāva saukt par Blandenburgas Rosiem ({{val|en|Ross of Blandenburg}}), un viņa ģimenes ģerbonim tika pievienota roka, kas satvērusi nolauzto Zvaigžņu un svītru karoga kātu. 13 gadus vēlāk, svinīgās vakariņās Baltimorā, ASV prezidents [[Džons Kvinsijs Adamss]] teica tostu "melnkokam un topāzam — ģenerāļa Rosa un republikāņu kaujinieku pēcnāves ģerbonim, kas viņam piešķīra šo ģerboni".<ref>https://web.archive.org/web/20110717013236/http://themanwhocapturedwashington.com/Battle%20of%20Bladensburg.htm</ref> Ģenerāļa Rosa piemiņai viņa dzimtajā Rostrevorā (agrāk Ross-Trevora) Daunas grāfistē [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] tika uzcelts obelisks. Pieminekļi Rosam ir uzstādīti arī Londonas Sv. Pāvila un Kilbronejas draudzes baznīcās Rostrevorā. [[File:Figure of Major General Robert Ross in 1814.jpg|thumb|Ģenerālmajora Roberta Rosa figūra Merilendas Militārās vēstures muzejā]] == Ārējās saites == *[http://www.artandarchitecture.org.uk/images/conway/ff823138.html Ross's Monument in St. Paul's Cathedral, London] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210416145048/http://www.artandarchitecture.org.uk/images/conway/ff823138.html |date={{dat|2021|04|16||bez}} }} *[http://www.themanwhocapturedwashington.com Ross's Monument in Rostrevor, County Down, Northern Ireland and discussion of his career] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131029202755/http://www.themanwhocapturedwashington.com/ |date={{dat|2013|10|29||bez}} }} *[https://web.archive.org/web/20161118223441/http://library.gwu.edu/ead/ms2085.xml Guide to the Robert Ross Papers, 1813-1873, Special Collections Research Center, Estelle and Melvin Gelman Library, The George Washington University] {{cilvēks-aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ross, Roberts}} [[Kategorija:Ziemeļīrijā dzimušie]] [[Kategorija:Britu virsnieki]] 1ozqoefi0qesb4iz151zy1hu79jgdmo 0 460875 4456286 4455230 2026-04-19T06:50:38Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456286 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Uliha iela | vēst nosaukumi = | attēls = Uliha iela 58.jpg | atklāta = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 13 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 240 | ielas garums = ap 2350 m | joslu skaits = 2 | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons]] | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[1. autobusu maršruts (Liepāja)|1.]], [[2. autobusu maršruts (Liepāja)|2.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Uliha iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Uliha iela sākas krustojumā ar [[Muitas iela (Liepāja)|Muitas]] un [[Roņu iela (Liepāja)|Roņu ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas ielu]]. Ielas garums ir {{Mērvienība|m=2350}} un to pilnībā klāj [[asfaltbetons]]. Kustība pa Uliha ielu norit abos virzienos un caur to kursē 1.a, 2s., [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]] 6.a, 25. autobusu maršruti. Ielas apbūve sastāv galvenokārt no pirmskara mūra un koka mājām, kā arī savrupmājām. Uliha ielā 5 atrodas [[Liepājas Jūrniecības koledža]], bet Uliha ielā 33 atrodas [[Liepājas Centra sākumskola]]. 1880. gadā iela tika nodēvēta par godu [[Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Liepājas pilsētas galvas]] [[Kārlis Gotlībs Ulihs|Kārļa Gotlība Uliha]] vārdā, 1940. gadā tā tika pārdēvēta par '''Viestura ielu''', bet 1942. gadā atkal par Uliha ielu. 1945. gadā iela ieguva '''Uzvaras ielas''' nosaukumu. Mūsdienās to atkal sauc par Uliha ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/959/|title=Zudusī Latvija - Liepāja. Ūliha iela|website=zudusilatvija.lv|access-date=2020-05-27}}</ref> [[Attēls:Uliha iela Liepājā 1917.jpg|thumb|250px|Uliha iela Pirmā pasaules kara laikā (1917)]] == Ielu savienojumi == Uliha iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Muitas iela (Liepāja)|Muitas iela]] * [[Roņu iela (Liepāja)|Roņu iela]] * [[Kalna iela (Liepāja)|Kalna iela]] (T veida krustojums) * [[Cietokšņa iela (Liepāja)|Cietokšņa iela]] (T veida krustojums) * [[Laivinieku iela (Liepāja)|Laivinieku iela]] (T veida krustojums) * [[Saules iela (Liepāja)|Saules iela]] * [[Sporta iela (Liepāja)|Sporta iela]] * [[Kūrmājas prospekts]] * [[Elkoņu iela (Liepāja)|Elkoņu iela]] (T veida krustojums) * [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu iela]] * [[Ēvalda Rimbenieka iela]] * [[Republikas iela]] (T veida krustojums) * [[Indriķa iela (Liepāja)|Indriķa iela]] (T veida krustojums) * [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]] * [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona iela]] * [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu iela]] * [[Leona Paegles iela (Liepāja)|Leona Paegles iela]] * [[Jēkaba Janševska iela]] * [[Virsnieku iela]] * [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas iela]] * [[Antas Klints iela]] * [[Dārtas iela (Liepāja)|Dārtas iela]] * [[Arnolda iela]] * [[Robežu iela (Liepāja)|Robežu iela]] * [[Kalēju iela (Liepāja)|Kalēju iela]] * [[Sūnu iela (Liepāja)|Sūnu iela]] * [[Pērkones iela (Liepāja)|Pērkones iela]] * [[Palangas iela (Liepāja)|Palangas iela]] * [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu U}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] sbyakf73kzyuk3875i70bgwzlq372n2 0 460912 4456046 4455438 2026-04-18T15:20:02Z Olgerts V 41522 noformējums 4456046 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Vaiņodes iela|Vaiņodes iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Vaiņodes iela | atklāta = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | priekšpilsēta = | apkaime = [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]], [[Vecliepāja]], [[Ezerkrasts]] | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 1570 m | attēls = Street Of Liepaya City - panoramio.jpg | joslu skaits = 2 | vēst nosaukumi = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6. autobuss]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Vaiņodes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajonā]], [[Vecliepāja]]s un [[Ezerkrasts|Ezerkrasta]] apkaimēs. Vaiņodes iela sākas izejā pie pludmales, bet beidzas krustojumā ar [[Reiņu meža iela|Reiņu meža ielu]]. Ielas garums ir ap {{Mērvienība|m=1570}} un to pilnībā klāj [[asfaltbetons]]. Kustība pa Vaiņodes ielu notiek abos virzienos un caur to kursē [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6. autobusa]] maršruts. Ielas apbūve sastāv no daudzdzīvokļu ēkām un savrupmājām. == Ielu savienojumi == Vaiņodes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Rietumkrasta iela]] (T veida krustojums) * [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] * [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]] * [[Virgas iela (Liepāja)|Virgas iela]] (T veida krustojums) * [[Pļavu iela (Liepāja)|Pļavu iela]] (T veida krustojums) * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] * [[Rojas iela (Liepāja)|Rojas iela]] * [[Cieceres iela (Liepāja)|Cieceres iela]] (T veida krustojums) * [[Daugavas iela (Liepāja)|Daugavas iela]] (T veida krustojums) * [[Reiņu meža iela]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Dienvidrietumu rajonā (Liepāja)]] [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] [[Kategorija:Ielas Ezerkrastā]] 31d9sn4np51f2p1t7pvn9qoidv8re1g 0 460921 4456047 4454339 2026-04-18T15:20:23Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456047 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Mirdzas Ķempes iela|Mirdzas Ķempes iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Mirdzas Ķempes iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Mirdzas Kempes iela - galapunkts (cropped).JPG | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Ezerkrasts]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 1000 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 4 | tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Liepāja)|1. tramvajs]] | trolejbuss = | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6a.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]], [[9a. autobusu maršruts (Liepāja)|9a.]], [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Mirdzas Ķempes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Ezerkrasts|Ezerkrasta]] apkaimē. Mirdzas Ķempes iela sākas krustojumā ar [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]] un [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Slapjā iela (Liepāja)|Slapjo ielu]]. Ielas garums ir 1000 metri un to pilnībā klāj [[asfaltbetons]]. Kustība ielā norit abos virzienos. Caur Mirdzas Ķempes ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6a.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]], [[9a. autobusu maršruts (Liepāja)|9a.]] un [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10. autobusa]] maršruti, kā arī [[1. tramvaju maršruts (Liepāja)|1. tramvajs]]. Ielas apbūve sastāv no daudzdzīvokļu mājām. Ielas galā atrodas [[Autobuss|autobusa]] un [[Tramvajs|tramvaja]] galapunkts. Ielas nosaukums veltīts Liepājā dzimušajai dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. == Ielu savienojumi == Mirdzas Ķempes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]] (ielas turpinājums) * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] * [[Gaujas prospekts]] (T veida krustojums) * [[Rojas iela (Liepāja)|Rojas iela]] * [[Ugāles iela (Liepāja)|Ugāles iela]] * [[Cieceres iela (Liepāja)|Cieceres iela]] * [[Daugavas iela (Liepāja)|Daugavas iela]] * [[Reiņu meža iela]] * [[Rūpniecības iela (Liepāja)|Rūpniecības iela]] (T veida krustojums) * [[Slapjā iela (Liepāja)|Slapjā iela]] (T veida krustojums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Ezerkrastā]] cscnj4dlicgoyoo66xj658miiz2lbzf 4456049 4456047 2026-04-18T15:24:40Z Olgerts V 41522 vienīgā 4456049 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Mirdzas Ķempes iela|Mirdzas Ķempes iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Mirdzas Ķempes iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Mirdzas Kempes iela - galapunkts (cropped).JPG | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Ezerkrasts]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 1000 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 4 | tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Liepāja)|1. tramvajs]] | trolejbuss = | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6a.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]], [[9a. autobusu maršruts (Liepāja)|9a.]], [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Mirdzas Ķempes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Ezerkrasts|Ezerkrasta]] apkaimē. Mirdzas Ķempes iela sākas krustojumā ar [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]] un [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Slapjā iela|Slapjo ielu]]. Ielas garums ir 1000 metri un to pilnībā klāj [[asfaltbetons]]. Kustība ielā norit abos virzienos. Caur Mirdzas Ķempes ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6a.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]], [[9a. autobusu maršruts (Liepāja)|9a.]] un [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10. autobusa]] maršruti, kā arī [[1. tramvaju maršruts (Liepāja)|1. tramvajs]]. Ielas apbūve sastāv no daudzdzīvokļu mājām. Ielas galā atrodas [[Autobuss|autobusa]] un [[Tramvajs|tramvaja]] galapunkts. Ielas nosaukums veltīts Liepājā dzimušajai dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. == Ielu savienojumi == Mirdzas Ķempes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]] (ielas turpinājums) * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] * [[Gaujas prospekts]] (T veida krustojums) * [[Rojas iela (Liepāja)|Rojas iela]] * [[Ugāles iela (Liepāja)|Ugāles iela]] * [[Cieceres iela (Liepāja)|Cieceres iela]] * [[Daugavas iela (Liepāja)|Daugavas iela]] * [[Reiņu meža iela]] * [[Rūpniecības iela (Liepāja)|Rūpniecības iela]] (T veida krustojums) * [[Slapjā iela]] (T veida krustojums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Ezerkrastā]] 263bd247mj6kidrb4f21mki5m1p9frn 0 461271 4456209 4454231 2026-04-18T20:58:18Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456209 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Liepu iela|Liepu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Liepu iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Liepu iela 7 (Liepāja).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 220 | ielas garums = ap 650 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 1 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Liepu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas ielu]]. Ielas garums ir ap 650 metriem un to pilnībā sedz asfalts. Kustība Liepu ielā norit vienā un pa to var braukt tikai Jūrmalas ielas virzienā. Liepu ielas nepārnumuru (austrumu) puse apbūvēta ar savrupmājām, bet pretējā pusē atrodas [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]]. == Ielu savienojumi == Liepu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]] / [[Hika iela]] / [[Miķeļa Valtera iela]] * [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona iela]] (T veida krustojums) * [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu iela]] (T veida krustojums) * [[Leona Paegles iela (Liepāja)|Leona Paegles iela]] (T veida krustojums) * [[Jēkaba Janševska iela]] (T veida krustojums) * [[Virsnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas iela]] (T veida krustojums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] 1gfbowkn42u5rn8kyf5x7c19bcbvj8v 0 461561 4456042 4454639 2026-04-18T15:15:53Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456042 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Liepājā|Oskara Kalpaka iela|Oskara Kalpaka iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Oskara Kalpaka iela | vēst nosaukumi = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = Oskara Kalpaka iela (Liepaja).jpg | ielas garums = ap 2700 m | apkaime = [[Jaunliepāja]], [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | karte = | mapframe-zoom = 12 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 200 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8.]], [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]], [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11.]] | mikroautobuss = [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|22.]], [[23. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|23.]], [[25. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|25.]] | cits = }} '''Oskara Kalpaka iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], atrodas [[Jaunliepāja]]s un [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Oskara Kalpaka iela sākas netālu no [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības kanāla]], bet beidzas krustojumā ar [[Atmodas bulvāris|Atmodas bulvāri]]. Ielas garums ir ap 2700 metriem un to pilnībā sedz [[asfaltbetons]]. Oskara Kalpaka ielā kustība norit abos virzienos. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām, daudzdzīvokļu ēkām un noliktavām. Oskara Kalpaka ielā 87 atrodas [[Liepājas Ziemeļu kapi]]. Iela nosaukta [[pulkvedis|pulkveža]] [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] vārdā. == Vēsture == Iela sākotnēji bija nosaukta admirāļa [[Mihails Lazarevs|Lazareva]] vārdā, vēlāk to pārdēvēja par Kuršu ielu.<ref>[https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2005/06/20/?p=15 Paplukusī godība bez noslēpumainības plīvura] Sarmīte Pelcmane, laikraksts "Kurzemes Vārds" 2005. gada 20. jūnijā</ref> Otrā pasaules kara laikā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 20. augustā Pulkveža Kalpaka ielu pārdēvēja par Sarkanarmijas ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.libava.ru/764.html |title=Liepājas pilsētas valdes paziņojums |access-date={{dat|2023|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2023|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230331182902/https://www.libava.ru/764.html }}</ref> == Ielu savienojumi == Oskara Kalpaka iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]] (T veida krustojums) * [[Upmalas iela (Liepāja)|Upmalas iela]] * [[Atslēdznieku iela]] (T veida krustojums) * [[Ostas iela (Liepāja)|Ostas iela]] (T veida krustojums) * [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]] (T veida krustojums) * [[Sliežu iela (Liepāja)|Sliežu iela]] (T veida krustojums) * [[Buru iela (Liepāja)|Buru iela]] (T veida krustojums) * [[Laivu iela (Liepāja)|Laivu iela]] (T veida krustojums) * [[Tīklu iela (Liepāja)|Tīklu iela]] * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Mastu iela (Liepāja)|Mastu iela]] (T veida krustojums) * [[Koku iela (Liepāja)|Koku iela]] (T veida krustojums) * [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu iela]] (T veida krustojums) * [[Brīvostas iela]] (T veida krustojums) * [[Šķēdes iela]] (T veida krustojums) * [[Pulvera iela]] (T veida krustojums) * [[Atmodas bulvāris]] [[Attēls:Liepājas linoleja rūpnīca.jpg|thumb|Bijusī linoleja fabrika Oskara Kalpaka ielā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu O}} [[Kategorija:Ielas Jaunliepājā]] [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] r87ucs05tfa0scf2d4f1lp8uoenwsd1 4456174 4456042 2026-04-18T19:22:39Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456174 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Liepājā|Oskara Kalpaka iela|Oskara Kalpaka iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Oskara Kalpaka iela | vēst nosaukumi = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = Oskara Kalpaka iela (Liepaja).jpg | ielas garums = ap 2700 m | apkaime = [[Jaunliepāja]], [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | karte = | mapframe-zoom = 12 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 200 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8.]], [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]], [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11.]] | mikroautobuss = [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|22.]], [[23. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|23.]], [[25. mikroautobusu maršruts (Liepāja)|25.]] | cits = }} '''Oskara Kalpaka iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], atrodas [[Jaunliepāja]]s un [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Oskara Kalpaka iela sākas netālu no [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības kanāla]], bet beidzas krustojumā ar [[Atmodas bulvāris|Atmodas bulvāri]]. Ielas garums ir ap 2700 metriem un to pilnībā sedz [[asfaltbetons]]. Oskara Kalpaka ielā kustība norit abos virzienos. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām, daudzdzīvokļu ēkām un noliktavām. Oskara Kalpaka ielā 87 atrodas [[Liepājas Ziemeļu kapi]]. Iela nosaukta [[pulkvedis|pulkveža]] [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] vārdā. == Vēsture == Iela sākotnēji bija nosaukta admirāļa [[Mihails Lazarevs|Lazareva]] vārdā, vēlāk to pārdēvēja par Kuršu ielu.<ref>[https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2005/06/20/?p=15 Paplukusī godība bez noslēpumainības plīvura] Sarmīte Pelcmane, laikraksts "Kurzemes Vārds" 2005. gada 20. jūnijā</ref> Otrā pasaules kara laikā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 20. augustā Pulkveža Kalpaka ielu pārdēvēja par Sarkanarmijas ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.libava.ru/764.html |title=Liepājas pilsētas valdes paziņojums |access-date={{dat|2023|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2023|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230331182902/https://www.libava.ru/764.html }}</ref> == Ielu savienojumi == Oskara Kalpaka iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]] (T veida krustojums) * [[Upmalas iela (Liepāja)|Upmalas iela]] * [[Atslēdznieku iela]] (T veida krustojums) * [[Ostas iela (Liepāja)|Ostas iela]] (T veida krustojums) * [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]] (T veida krustojums) * [[Sliežu iela (Liepāja)|Sliežu iela]] (T veida krustojums) * [[Buru iela (Liepāja)|Buru iela]] (T veida krustojums) * [[Laivu iela (Liepāja)|Laivu iela]] (T veida krustojums) * [[Tīklu iela (Liepāja)|Tīklu iela]] * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Mastu iela (Liepāja)|Mastu iela]] (T veida krustojums) * [[Koku iela (Liepāja)|Koku iela]] (T veida krustojums) * [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu iela]] (T veida krustojums) * [[Brīvostas iela]] (T veida krustojums) * [[Šķēdes iela (Liepāja)|Šķēdes iela]] (T veida krustojums) * [[Pulvera iela]] (T veida krustojums) * [[Atmodas bulvāris]] [[Attēls:Liepājas linoleja rūpnīca.jpg|thumb|Bijusī linoleja fabrika Oskara Kalpaka ielā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu O}} [[Kategorija:Ielas Jaunliepājā]] [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] l38resy39fy61obl5eqyqkb2dqf37mu 3 465556 4456298 3290949 2026-04-19T08:05:23Z KonstantinaG07 72379 KonstantinaG07 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Dahila26]] uz [[Dalībnieka diskusija:Gohar26]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Dahila26|Dahila26]]" to "[[Special:CentralAuth/Gohar26|Gohar26]]" 3290949 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dahila26}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 21. augusts, plkst. 15.22 (EEST) a3dwfhvorcp5fvrp7iu6qlwqf2lnd29 0 468194 4456085 4054212 2026-04-18T16:24:31Z Bendžamins 76862 /* 2. kārta */ 4456085 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2020. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2020. gads|2020. gada]] [[6. oktobris|6]].-[[7. oktobris|7. oktobrī]] | time = | location = Tiešsaistē | network = | first = {{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] | first_t = [[Ņujorkas "Rangers"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 31 | most = | fewest = | overall = 217 | latv1_nr = 149 | latv1 = [[Raivis Ansons]] | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | next_year = [[2021. gada NHL drafts|2021]] }} '''2020. gada NHL drafts''' bija 58. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2020. gads|2020]]. gada [[6. oktobris|6. oktobrī]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |2 |{{flaga|CAN}} [[Kvintons Baifīlds]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |3 |{{flaga|GER}} [[Tims Šticle]] |[[Otavas "Senators"]] |- |4 |{{flaga|SWE}} [[Lūkass Reimonds]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |5 |{{flaga|ASV}} [[Džeiks Sandersons]] |[[Otavas "Senators"]] |- |6 |{{flaga|CAN}} [[Džeimss Drīsdeils]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |7 |{{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Holcs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |8 |{{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |9 |{{flaga|AUT}} [[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |10 |{{flaga|CAN}} [[Kols Perfeti]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |11 |{{flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |12 |{{flaga|FIN}} [[Antons Lundels]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |13 |{{flaga|CAN}} [[Sets Džērviss]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |14 |{{flaga|CAN}} [[Dilans Holovejs]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |15 |{{flaga|RUS}} [[Rodions Amirovs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |16 |{{flaga|CAN}} [[Kaidens Gule]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |17 |{{flaga|GER}} [[Lūkass Reihels]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |18 |{{flaga|CAN}} [[Dosons Mersers]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |19 |{{flaga|CAN}} [[Breidens Šnaiders]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |20 |{{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |21 |{{flaga|RUS}} [[Jegors Činahovs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |22 |{{flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |23 |{{flaga|CAN}} [[Taisons Fersters]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |24 |{{flaga|CAN}} [[Konors Zerijs]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |25 |{{flaga|CAN}} [[Džastins Berons]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |26 |{{flaga|CAN}} [[Džeiks Neiborss]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |27 |{{flaga|CAN}} [[Džeikobs Pero]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |28 |{{flaga|CAN}} [[Ridlijs Grīgs]] |[[Otavas "Senators"]] |- |29 |{{flaga|ASV}} [[Brendans Brisons]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |30 |{{flaga|CAN}} [[Mavriks Burks]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |31 |{{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |34 |{{flaga|GER}} [[Džons Džeisons Peterka]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |45 |{{flaga|ASV}} [[Broks Feibers]] |[[Losandželosas "Kings"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |149 |{{flaga|Latvija}} [[Raivis Ansons]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} {{NHLdrafts}} {{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:2020. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] 1p095ti7k36vygov0bv4qkbgotvbs09 0 473378 4456261 4299491 2026-04-19T06:20:02Z Olgerts V 41522 precīz. 4456261 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1A. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja) |Pulkveža Brieža iela]] |uz = [[Tonus Elast (Dienvidkurzemes novads)|Tonus Elast]] |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Liepāja |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 36 |transporta vienīb = 1 (darbdienās) |depo = |parks = Liepājas autobusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://www.lap.lv Liepājas Autobusu parks] [http://www.liepajastransports.lv Liepājas sabiedriskais transports] [http://www.marsruti.lv/liepaja/ Saraksti] |apakšveidne = <p style="text-align: center; font-size: .8em; padding-bottom: 0.3em;">{{0}} {{0}}[[1A. autobusu maršruts (Liepāja)|1A]]{{·}} {{0}}[[1S. autobusu maršruts (Liepāja)|1S]]{{·}} {{0}}[[2. autobusu maršruts (Liepāja)|2]]{{·}} [[2S. autobusu maršruts (Liepāja)|2S]]{{·}} {{0}}[[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3]]{{·}} {{0}}[[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4]]{{·}} {{0}}[[4A. autobusu maršruts (Liepāja)|4A]]<br />{{0}}[[4S. autobusu maršruts (Liepāja)|4S]]{{·}} {{0}}[[5. autobusu maršruts (Liepāja)|5]]{{·}} {{0}}[[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6]]{{·}} [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6A]]{{·}} [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7]]{{·}} [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8]]{{·}} [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9]]{{·}} [[9A. autobusu maršruts (Liepāja)|9A]]{{·}} [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10]]<br />[[10A. autobusu maršruts (Liepāja)|10A]]{{·}} [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11]]{{·}} [[11A. autobusu maršruts (Liepāja)|11A]]{{·}} [[12. autobusu maršruts (Liepāja)|12]]{{·}} [[12A. autobusu maršruts (Liepāja)|12A]]{{·}} [[12B. autobusu maršruts (Liepāja)|12B]]{{·}} [[22. autobusu maršruts (Liepāja)|22]]{{·}} [[22S. autobusu maršruts (Rīga)|22S]]<br />[[23. autobusu maršruts (Liepāja)|23]]{{·}} [[25. autobusu maršruts (Liepāja)|25]] </p> }} {{maplink|frame=yes|frame-height=455|frame-width=282|id=Q108037498|type=line|zoom=12|stroke-width=4|text=1A. maršruts uz kartes}} '''1A. autobusu maršruts''' ir darba dienu [[Autobusu satiksme Liepājā|Liepājas sabiedriskā transporta]] autobusu maršruts, kas divreiz dienā, katrā maršruta virzienā kursē no [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža ielas]] līdz "Tonus Elast". Atklāts un pagarināts no 2024. gada 3. jūnija. == Maršruts == Maršruts kursē pa šādām ielām: Ģenerāļa Baloža iela, Cukura iela, Pulvera iela, Ventspils iela, Ziemeļu iela, Krūmu iela, Flotes iela, Oskara Kalpaka iela, Raiņa iela, Rīgas iela, Lielā iela, Graudu iela, Kūrmājas prospekts, Uliha iela, Klaipēdas iela, Vaiņodes iela, Ganību iela, Klaipēdas iela, A11. == Pieturvietas == 1A. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 36 pieturas. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="180" |Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ģenerāļa Baloža iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lazaretes iela (Liepāja)|Lazaretes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Laboratorijas iela (Liepāja)|Laboratorijas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] |- | align="center" | 6 | [[Mežmalas iela (Liepāja)|Mežmalas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Nākotnes iela (Liepāja)|Nākotnes iela]] |- | align="center" | 8 | Pagrieziens uz [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes ielu]] |- | align="center" | 9 | Cukuriņš |- | align="center" | 10 | [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] |- | align="center" | 11 | [[Saraiķu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Pulvera iela (Liepāja)|Pulvera iela]] |- | align="center" | 13 | [[Liepājas Valsts tehnikums|Valsts tehnikums]] |- | align="center" | 14 | [[Lauma Fabrics|Lauma]] |- | align="center" | 15 | [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]] |- | align="center" | 18 | Pārbrauktuve |- | align="center" | 19 | [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle]] |- | align="center" | 22 | Līva |- | align="center" | 23 | [[Liepājas Universitāte]] |- | align="center" | 24 | [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] |- | align="center" | 25 | [[Kūrmājas prospekts]] |- | align="center" | 26 | [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Jēkaba Janševska iela|J. Janševska iela]] |- | align="center" | 28 | [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas iela]] |- | align="center" | 29 | [[Robežu iela (Liepāja)|Robežu iela]] |- | align="center" | 30 | [[Palangas iela (Liepāja)|Palangas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]] |- | align="center" | 32 | [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] |- | align="center" | 33 | Centrālkapi |- | align="center" | 34 | [[Vaiņodes iela (Liepāja)|Vaiņodes iela]] |- | align="center" | 35 | [[Rojas iela (Liepāja)|Dienvidu robeža]] |- | align="center" | 36 | Tonus Elast |- |} == Ārējās saites == * [http://www.marsruti.lv/liepaja/#bus/1a/b-a1 Kustības saraksts LAP mājaslapā] [[Kategorija:Sabiedriskais transports Liepājā]] jp64jncrgqpva7pbt8wmdjuup10skzg 4456262 4456261 2026-04-19T06:21:17Z Olgerts V 41522 /* Pieturvietas */ noform. 4456262 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1A. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja) |Pulkveža Brieža iela]] |uz = [[Tonus Elast (Dienvidkurzemes novads)|Tonus Elast]] |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Liepāja |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 36 |transporta vienīb = 1 (darbdienās) |depo = |parks = Liepājas autobusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://www.lap.lv Liepājas Autobusu parks] [http://www.liepajastransports.lv Liepājas sabiedriskais transports] [http://www.marsruti.lv/liepaja/ Saraksti] |apakšveidne = <p style="text-align: center; font-size: .8em; padding-bottom: 0.3em;">{{0}} {{0}}[[1A. autobusu maršruts (Liepāja)|1A]]{{·}} {{0}}[[1S. autobusu maršruts (Liepāja)|1S]]{{·}} {{0}}[[2. autobusu maršruts (Liepāja)|2]]{{·}} [[2S. autobusu maršruts (Liepāja)|2S]]{{·}} {{0}}[[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3]]{{·}} {{0}}[[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4]]{{·}} {{0}}[[4A. autobusu maršruts (Liepāja)|4A]]<br />{{0}}[[4S. autobusu maršruts (Liepāja)|4S]]{{·}} {{0}}[[5. autobusu maršruts (Liepāja)|5]]{{·}} {{0}}[[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6]]{{·}} [[6A. autobusu maršruts (Liepāja)|6A]]{{·}} [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7]]{{·}} [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8]]{{·}} [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9]]{{·}} [[9A. autobusu maršruts (Liepāja)|9A]]{{·}} [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10]]<br />[[10A. autobusu maršruts (Liepāja)|10A]]{{·}} [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11]]{{·}} [[11A. autobusu maršruts (Liepāja)|11A]]{{·}} [[12. autobusu maršruts (Liepāja)|12]]{{·}} [[12A. autobusu maršruts (Liepāja)|12A]]{{·}} [[12B. autobusu maršruts (Liepāja)|12B]]{{·}} [[22. autobusu maršruts (Liepāja)|22]]{{·}} [[22S. autobusu maršruts (Rīga)|22S]]<br />[[23. autobusu maršruts (Liepāja)|23]]{{·}} [[25. autobusu maršruts (Liepāja)|25]] </p> }} {{maplink|frame=yes|frame-height=455|frame-width=282|id=Q108037498|type=line|zoom=12|stroke-width=4|text=1A. maršruts uz kartes}} '''1A. autobusu maršruts''' ir darba dienu [[Autobusu satiksme Liepājā|Liepājas sabiedriskā transporta]] autobusu maršruts, kas divreiz dienā, katrā maršruta virzienā kursē no [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža ielas]] līdz "Tonus Elast". Atklāts un pagarināts no 2024. gada 3. jūnija. == Maršruts == Maršruts kursē pa šādām ielām: Ģenerāļa Baloža iela, Cukura iela, Pulvera iela, Ventspils iela, Ziemeļu iela, Krūmu iela, Flotes iela, Oskara Kalpaka iela, Raiņa iela, Rīgas iela, Lielā iela, Graudu iela, Kūrmājas prospekts, Uliha iela, Klaipēdas iela, Vaiņodes iela, Ganību iela, Klaipēdas iela, A11. == Pieturvietas == 1A. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 36 pieturas. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="180" |Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ģenerāļa Baloža iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lazaretes iela (Liepāja)|Lazaretes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Laboratorijas iela (Liepāja)|Laboratorijas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] |- | align="center" | 6 | [[Mežmalas iela (Liepāja)|Mežmalas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Nākotnes iela (Liepāja)|Nākotnes iela]] |- | align="center" | 8 | Pagrieziens uz [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes ielu]] |- | align="center" | 9 | Cukuriņš |- | align="center" | 10 | [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] |- | align="center" | 11 | [[Saraiķu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Pulvera iela]] |- | align="center" | 13 | [[Liepājas Valsts tehnikums|Valsts tehnikums]] |- | align="center" | 14 | [[Lauma Fabrics|Lauma]] |- | align="center" | 15 | [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]] |- | align="center" | 18 | Pārbrauktuve |- | align="center" | 19 | [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle]] |- | align="center" | 22 | Līva |- | align="center" | 23 | [[Liepājas Universitāte]] |- | align="center" | 24 | [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] |- | align="center" | 25 | [[Kūrmājas prospekts]] |- | align="center" | 26 | [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Jēkaba Janševska iela|J. Janševska iela]] |- | align="center" | 28 | [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas iela]] |- | align="center" | 29 | [[Robežu iela (Liepāja)|Robežu iela]] |- | align="center" | 30 | [[Palangas iela (Liepāja)|Palangas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]] |- | align="center" | 32 | [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] |- | align="center" | 33 | Centrālkapi |- | align="center" | 34 | [[Vaiņodes iela (Liepāja)|Vaiņodes iela]] |- | align="center" | 35 | [[Rojas iela (Liepāja)|Dienvidu robeža]] |- | align="center" | 36 | Tonus Elast |- |} == Ārējās saites == * [http://www.marsruti.lv/liepaja/#bus/1a/b-a1 Kustības saraksts LAP mājaslapā] [[Kategorija:Sabiedriskais transports Liepājā]] skg95rh3yobgx0ypa7torbopxidm5cf 0 486180 4456205 4423594 2026-04-18T20:45:58Z Lasks 38532 /* Itālijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4456205 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Itālija]] | karogs = Flag of Italy.svg | parraiditajs = [[RAI]] | nac atlase = ''Sanremo mūzikas festivāls'' | pied reizes = 50 | pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956.]] | ESC lab = 1. vieta: [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964.]], [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990.]], [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021.]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966.]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/italy Itālijas profils Eurovision.tv lapā] }} '''[[Itālija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 50 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]]. Itālija konkursā ir uzvarējusi 3 reizes: [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964. gada konkursā]] ar [[Džiļola Činkveti|Džiļolu Činkveti]], [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990. gada konkursā]] ar [[Toto Kutunjo]] un [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkursā]] ar ''[[Måneskin]]''. == Itālijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" rowspan="2"|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | [[Franča Raimondi]] |''Aprite le finestre'' |[[Itāļu valoda|Itāļu]] | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}} | colspan="2" rowspan="39" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | [[Tonīna Torrielli]] |''Amami se vuoi'' |Itāļu |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Nuncijs Galluss]] |''Corde della mia chitarra'' |Itāļu | align="center" |6. | align="center" |7 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Domeniko Modunjo]] |''Nel blu, dipinto di blu'' |Itāļu | align="center" |3. | align="center" |13 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | Domeniko Modunjo |''Piove'' |Itāļu | align="center" |6. | align="center" |9 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Renāto Rassels]] |''Romantica'' |Itāļu | align="center" |5. | align="center" |12 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Betija Kērtisa]] |''Al di là'' |Itāļu | align="center" |5. | align="center" |12 |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Klaudija Villa]] |''Addio, addio'' |Itāļu | align="center" |9. | align="center" |3 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Emilio Perikoli]] |''Uno per tutte'' |Itāļu | align="center" |3. | align="center" |37 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |[[Džiļola Činkveti]] |''[[Non ho l'età]]'' |Itāļu | align="center" |1. | align="center" |49 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Bobijs Solo]] |''Se piangi, se ridi'' |Itāļu | align="center" |5. | align="center" |15 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1966|1966]] |Domeniko Modunjo |''Dio, come ti amo'' |Itāļu | align="center" |17. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 1967|1967]] |Klaudija Villa |''Non andare più lontano'' |Itāļu | align="center" |11. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1968|1968]] |[[Serdžo Endrigo]] |''Marianne'' |Itāļu | align="center" |10. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[Eurovision Song Contest 1969|1969]] |[[Īva Zaniči]] |''Due grosse lacrime bianche'' |Itāļu | align="center" |13. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[Eurovision Song Contest 1970|1970]] |[[Džianni Morandi]] |''Occhi di ragazza'' |Itāļu | align="center" |8. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1971|1971]] |[[Masimo Ranjēri]] |''L'amore è un attimo'' |Itāļu | align="center" |5. | align="center" |91 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1972|1972]] |[[Nikolass Di Bari]] |''I giorni dell'arcobaleno'' |Itāļu | align="center" |6. | align="center" |92 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]] |''Masimo Ranjēri'' |''Chi sarà con te'' |Itāļu | align="center" |13. | align="center" |74 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]] |Džiļola Činkveti |''Sì'' |Itāļu | align="center" |2. | align="center" |18 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]] |''[[Wess]]'' un [[Dori Geci]] |''Era'' |Itāļu | align="center" |3. | align="center" |115 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]] |[[Romina Paure]] un [[Albāno Karrīzi]] |''We'll Live It All Again'' |[[Angļu valoda|Angļu]]<br />Itāļu | align="center" |7. | align="center" |69 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]] |[[Mia Martini]] |''Libera'' |Itāļu | align="center" |13. | align="center" |33 |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]] |''[[Ricchi e Poveri]]'' |''Questo amore'' |Itāļu | align="center" |12. | align="center" |53 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]] |''[[Matia Bazar]]'' |''Raggio di luna'' |Itāļu | align="center" |15. | align="center" |27 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1980|1980]] |[[Alans Sorrenti]] |''Non so che darei'' |Itāļu | align="center" |6. | align="center" |87 |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās no [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]. līdz [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]. gada konkursam}} |- | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]] |[[Rikardo Fogli]] |''Per Lucia'' |Itāļu | align="center" |11. | align="center" |41 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1984|1984]] |[[Alise (dziedātāja)|Alise]] un [[Frančesko Batjato]] |''I treni di Tozeur'' |Itāļu{{efn|name=Vācu|Sastāv no atsevišķiem vārdiem [[Vācu valoda|vāciski]]}} | align="center" |5. | align="center" |70 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]] |Romina Paure un Albāno Karrīzi |''Magic Oh Magic'' |Itāļu<br />Angļu | align="center" |7. | align="center" |78 |- | {{N/A|[[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās konkursā}} |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]] |[[Umberto Toci]] un [[Raffaele Riefoli|Rafs]] |''Gente di mare'' |Itāļu | align="center" |3. | align="center" |103 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]] |[[Luka Barbarosa]] |''Ti scrivo'' |Itāļu | align="center" |12. | align="center" |52 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]] |[[Anna Oksa]] un [[Fausta Lelī]] |''Avrei voluto'' |Itāļu | align="center" |9. | align="center" |56 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]] |[[Toto Kutunjo]] |''[[Insieme: 1992]]'' |Itāļu{{efn|name=Angļu|Sastāv no diviem vārdiem [[Angļu valoda|angliski]]}} | align="center" |1. | align="center" |149 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]] |[[Peppino di Kapri]] |''Comme è ddoce 'o mare'' |[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] | align="center" |7. | align="center" |89 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]] |Mia Martini |''Rapsodia'' |Itāļu | align="center" |4. | align="center" |111 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]] |[[Enriko Rudžeri]] |''Sole d'Europa'' |Itāļu | align="center" |12. | align="center" |45 |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās no [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]. līdz [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]. gada konkursam}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]] |''[[Jalisse]]'' |''Fiumi di parole'' |Itāļu | align="center" |4. | align="center" |114 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās no [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. līdz [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]. gada konkursam}} |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Rafaels Gualaci]] | ''Madness of Love'' | Itāļu<br />Angļu | align="center" |2. | align="center" |189 | colspan="2" rowspan="9" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | [[Nina Zilli]] | ''L'amore è femmina (Out of Love)'' | Angļu<br />Itāļu | align="center" |9. | align="center" |101 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |[[Marko Mengoni]] |''L'essenziale'' |Itāļu | align="center" |7. | align="center" |126 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] |[[Emma Marrone]] |''La mia città'' |Itāļu | align="center" |21. | align="center" |33 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] |''[[Il Volo]]'' |''Grande amore'' |Itāļu | align="center" |3. | align="center" |292 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Frančeska Mikjelīna]] |''No Degree of Separation'' |Itāļu<br />Angļu | align="center" |16. | align="center" |124 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] |[[Frančesko Gabani]] |''Occidentali's Karma'' |Itāļu | align="center" |6. | align="center" |334 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] |[[Ermals Meta]] un [[Farbricijo Moro]] |''Non mi avete fatto niente'' |Itāļu | align="center" |5. | align="center" |308 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |''[[Mahmood]]'' |''Soldi'' |Itāļu{{efn|name=Arābu|Sastāv no divām rindiņām [[Arābu valoda|arābiski]]}} | align="center" |2. | align="center" |472 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | ''[[Diodato]]'' | ''Fai rumore'' | Itāļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[Måneskin]]'' | ''[[Zitti e buoni]]'' | Itāļu | align="center" | 1. | align="center" | 524 | colspan="2" rowspan="6" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''Mahmood'' un [[Blanco (dziedātājs)|Blanco]] | ''Brividi'' | Itāļu | align="center" | 6. | align="center" | 268 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | Marko Mengoni | ''Due vite'' | Itāļu | align="center" | 4. | align="center" | 350 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Angelina Mango]] | ''La noia'' | Itāļu | 7. | 268 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Lučo Korsi]] | ''Volevo essere un duro'' | Itāļu | 5. | 256 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | Itāļu<br />Neapoliešu | | |} == Konkursi Itālijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | [[Neapole]] | [[RAI Naepoles producēšanas centrs]] | [[Renāta Mauro]] |- | align="center" | [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | [[Roma]] | [[15. skatuve Cinecittà studijā]] | [[Džiļola Činkveti]], [[Toto Kutunjo]] |- | align="center" | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Turīna]] | ''[[PalaOlimpico]]'' | [[Alesandro Ketelans]], [[Laura Pauzīni]], [[Mika]] |} == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/italy Itālijas profils Eurovision.tv lapā] {{Itālija-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Itālijas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] peptmfh2hz79kgvpek7wdz8vopswdla 0 495302 4456325 4348882 2026-04-19T10:45:14Z Vylks 50297 4456325 wikitext text/x-wiki Rakstā uzskaitīti visu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Gala sastāvi komandām bija jāpaziņo līdz 1998. gada 1. jūnijam. == A grupa == === {{Fb|BRA}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Mariu Zagalu]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Klaudiu Tafarels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|5|8|1966|5|8}}|caps=94|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kafu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|6|7}}|caps=64|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Aldairs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|30}}|caps=66|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Žuniors Bajanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|3|14}}|caps=17|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Sezars Sampaju]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|3|31}}|caps=34|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Flügels]]|clubnat=Japan|natvar=1947}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Robertu Karlušs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|10}}|caps=46|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džovanni Silva de Oliveira|Džovanni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|2|4}}|caps=14|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dunga]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|10|31}}|caps=84|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japan|natvar=1947}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ronaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|9|22}}|caps=37|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Rivaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|19}}|caps=15|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Emersons Ferreira da Roza|Emersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|4|4}}|caps=3|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Karlušs Žermanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|14}}|caps=9|club=[[Riodežaneiro "Vasco da Gama"|Vasco da Gama]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Žuzē Karlušs de Almeida|Zē Karlušs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|11|14}}|caps=0|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Marselu Gonsalviss Košta Lopiss|Gonsalviss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|2|22}}|caps=22|club=[[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Andrē Kruss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|20}}|caps=31|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Zē Robertu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|6}}|caps=20|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Doriva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|5|28}}|caps=11|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Leonardu Araužu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|5}}|caps=45|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Denilsons de Oliveira Araužu|Denilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|8|24}}|caps=26|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Bebetu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|2|16}}|caps=68|club=[[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Edmundu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|2}}|caps=33|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Dida]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|7}}|caps=15|club=[[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Maroka}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Anrī Mišels]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Abdelkaders El Brazi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|11|5}}|caps=37|club=[[FAR Rabat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Abdelilāhs Sabers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|4|21}}|caps=25|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Abdelkarīms El Hadrioi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|6}}|caps=59|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jusefs Rosi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|28}}|caps=20|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Smāhi Triki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|1}}|caps=16|club=[[Lausanne Sports|Lausanne]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Nuredīns Naibets]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|10}}|caps=91|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Mustafa Hadži]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|16}}|caps=42|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Saīds Šiba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|18}}|caps=23|club=[[Sociedad Deportiva Compostela|Compostela]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Abdelžalils Hada]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|21}}|caps=11|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Abderrahīms Ouakili]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|11}}|caps=8|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Alī Elhatabi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|1|17}}|caps=6|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Driss Benzekri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|31}}|caps=6|club=[[RS Settat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Rašids Nekruzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|10}}|caps=13|club=[[S.S.C. Bari|Bari]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Salahedins Basirs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|5}}|caps=26|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lahsens Abrami]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|31}}|caps=41|club=[[Wydad Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Rašids Azuzi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|1|10}}|caps=35|club=[[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Garibs Amzins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|5|3}}|caps=2|club=[[FC Mulhouse|Mulhouse]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Jūsefs Šipo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|5|10}}|caps=20|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Džamāls Sellāmi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|6}}|caps=0|club=[[Raja Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Tahars El Haležs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|16}}|caps=54|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Rašids Roki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|11|8}}|caps=2|club=[[SCC Mohammédia|Chabab Mohammédia]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Mustafa Šadili]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|2|14}}|caps=0|club=[[Raja Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs end}} === {{Fb|NOR}} === Treneris: {{Flaga|NOR}} [[Ēgils Ulsens]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Frūde Grudoss]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|10|24}}|caps=39|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Gunnars Halle]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|8|11}}|caps=60|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ronijs Junsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|10}}|caps=33|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Hennings Bergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|1}}|caps=52|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Stigs Inge Bjernebjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|11}}|caps=62|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Stole Sūlbakens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|27}}|caps=34|club=[[AaB Fodbold|AaB]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ēriks Mīklands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|7|21}}|caps=54|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Eivinns Leonhardsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|17}}|caps=55|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Tūre Andrē Flū]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|15}}|caps=25|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hjētils Rekdāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|11|6}}|caps=66|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Mini Jakobsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|8}}|caps=64|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Tomass Mīŗe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|16}}|caps=1|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Espens Bārdsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|12|7}}|caps=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Vegards Hegems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|13}}|caps=1|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Dans Egens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|13}}|caps=13|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Justeins Flo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|10|3}}|caps=44|club=[[Strømsgodset IF|Strømsgodset]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Hovars Flo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|4|4}}|caps=9|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Ēgils Estenstads]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|1|2}}|caps=13|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Ēriks Hoftuns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|3}}|caps=1|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Ūle Gunnars Sulšērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|2|26}}|caps=13|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Vidars Risets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|21}}|caps=4|club=[[LASK]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Rūars Strands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|2}}|caps=5|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs end}} === {{Fb|SCO}} === Treneris: {{Flaga|SCO}} [[Kreigs Brauns]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Džims Leitons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1958|7|24}}|caps=86|club=[[Aberdeen FC|Aberdeen]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Džekijs Maknamara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|24}}|caps=6|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Toms Boids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|24}}|caps=55|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Kolins Keldervuds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|1|20}}|caps=28|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Kolins Hendrijs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|12|7}}|caps=32|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tošs Makkinlejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|12|3}}|caps=19|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Kevins Galahers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|11|23}}|caps=36|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Kreigs Bērlijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|24}}|caps=25|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Gordons Djūrijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|12|6}}|caps=40|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Derens Džeksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|7|25}}|caps=24|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Džons Kolinss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|1|31}}|caps=49|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Nīls Salivans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|24}}|caps=3|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Saimons Donelijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|12|1}}|caps=8|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Pols Lamberts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|7}}|caps=12|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Skots Gemils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|1|2}}|caps=13|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Deivids Veirs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|10}}|caps=5|club=[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Billijs Makkinlejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|4|22}}|caps=25|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Mets Eliots]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|11|1}}|caps=3|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Dereks Vaits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|8|31}}|caps=11|club=[[Aberdeen FC|Aberdeen]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Skots Būts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|16}}|caps=16|club=[[FC Utrecht]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Džonatans Gulds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|7|18}}|caps=0|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Kristians Deilijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|23}}|caps=10|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{Fb|Austrija}} === Treneris: {{Flaga|Austrija}} [[Herberts Prohaska]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Mihaels Konsels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1962|3|6}}|caps=40|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Markuss Šops]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|2|22}}|caps=18|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pēters Šētels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|3|26}}|caps=54|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Antons Pfefers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|8|17}}|caps=56|club=[[Vīnes "Austria"|Austria Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Volfgangs Feierzingers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|1|30}}|caps=39|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Valters Koglers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|12|12}}|caps=22|club=[[AS Cannes|Cannes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Mario Hāss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|9|16}}|caps=5|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Heimo Pfaifenbergers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|12|29}}|caps=37|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ivica Vastičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|29}}|caps=14|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Andreass Hercogs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|10}}|caps=68|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Martīns Amerhauzers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|23}}|caps=2|club=[[FC Red Bull Salzburg|Austria Salzburg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Martīns Hidens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|11}}|caps=4|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Haralds Cernī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|13}}|caps=23|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Hanness Reinmajrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|23}}|caps=8|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Arnolds Vetls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|2}}|caps=15|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Francs Volfāts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|7|1}}|caps=37|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Romāns Mēlihs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|17}}|caps=10|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Pēters Štēgers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|4|11}}|caps=59|club=[[LASK]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Antons Polsters]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|3|10}}|caps=91|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Andreass Herafs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|10}}|caps=10|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Volfgangs Knallers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|10|9}}|caps=4|club=[[Vīnes "Austria"|Austria Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Dītmārs Kībauers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|4}}|caps=28|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|CHI}} === Treneris: {{Flaga|URY}} [[Nelsons Akosta]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Nelsons Tapja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|9|22}}|caps=34|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kristians Kastaņeda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|18}}|caps=24|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ronalds Fuentess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|22}}|caps=41|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Fransisko Rohass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|22}}|caps=12|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Havjers Margass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|5|10}}|caps=52|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Pedro Rejess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|11|13}}|caps=24|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Nelsons Parragess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|5}}|caps=37|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Klarenss Akuņa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|2|8}}|caps=28|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ivans Samorano]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|1|18}}|caps=42|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hosē Luiss Sjerra]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|5}}|caps=31|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Marselo Salass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|12|24}}|caps=39|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Marselo Ramiress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|5|29}}|caps=19|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Manuesl Neira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|10|12}}|caps=5|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Migels Ramiress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|6|11}}|caps=38|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Moisess Viljarroels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|2|12}}|caps=10|club=[[Santiago Wanderers]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Maurisio Aross]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|3|9}}|caps=4|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Marselo Vega]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|8|12}}|caps=29|club=[[Ņujorkas "Red Bulls"|MetroStars]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Luiss Musri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|24}}|caps=27|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Fernando Korneho]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|28}}|caps=27|club=[[Cobreloa]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Fabians Estajs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|5}}|caps=48|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Rodrigo Barrera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|3|30}}|caps=22|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Karloss Tehass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|10|4}}|caps=0|club=[[Coquimbo Unido]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs end}} === {{Fb|ITA}} === Treneris: {{Flaga|ITA}} [[Čezāre Maldīni]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Frančesko Toldo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|2}}|caps=6|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džuzepe Bergomi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|12|22}}|caps=78|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Paolo Maldīni]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|26}}|caps=88|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Fabio Kannavaro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|13}}|caps=14|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alesandro Kostakurta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|4|24}}|caps=54|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Alesandro Nesta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|3|19}}|caps=12|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Džanluka Pesoto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|11}}|caps=4|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Moreno Toričeli]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|23}}|caps=6|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Demetrjo Albertīni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|8|23}}|caps=57|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Alesandro Del Pjēro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|11|9}}|caps=19|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Dino Badžo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|7|24}}|caps=46|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Džanluka Paljūka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|12|18}}|caps=34|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Sandro Koiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|6|9}}|caps=1|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Luidži Di Bjādzo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|3}}|caps=13|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Andželo Di Līvjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|7|26}}|caps=21|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Roberto Di Mateo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|29}}|caps=32|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Frančesko Morjēro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|31}}|caps=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Roberto Badžo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|2|18}}|caps=48|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Filipo Indzagi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|8|9}}|caps=4|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Enriko Kjēza]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|29}}|caps=6|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristians Vjēri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|7|12}}|caps=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Džanluidži Bufons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|1|28}}|caps=2|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs end}} === {{Fb|CMR}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Klods De Ruā]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Žaks Songo'o]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|3|17}}|caps=6|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Žozefs Elanga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|5|2}}|caps=?|club=[[Tonnerre Yaoundé]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pjērs Vomē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|3|26}}|caps=14|club=[[A.S. Lucchese|Lucchese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rigobērs Songs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|7|1}}|caps=11|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Reimons Kalla]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|4|22}}|caps=7|club=[[Panachaiki F.C.|Panachaiki]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Pjērs Nžanka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|15}}|caps=2|club=[[Olympic Mvolyé]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Fransuā Omāms Bijiks]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|5|21}}|caps=17|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Didjē Anžibo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|10|8}}|caps=2|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Alfons Čami]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|14}}|caps=10|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Patriks M'Boma]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|11|15}}|caps=11|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=Japan|natvar=1947}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Samuels Eto'o]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1981|3|10}}|caps=8|club=[[CD Leganés|Leganés]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Lorēns (futbolists)|Lorēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|1|19}}|caps=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Patriss Abanda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|8|3}}|caps=0|club=[[Tonnerre Yaoundé]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Augustīns Simo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|9|18}}|caps=6|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Žozefs N'Do]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|4|28}}|caps=2|club=[[Cottonsport Garoua]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Besijs Viljams Andems|Viljams Andems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|14}}|caps=1|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Mišels Panse]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|16}}|caps=0|club=[[Seongnam FC|Cheonan Ilhwa Chunma]]|clubnat=South Korea|natvar=1997}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Samuesl Ipuā]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|1}}|caps=5|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF||name=[[Marcels Mahuvē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|1|16}}|caps=4|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Salomon Olembē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1980|12|8}}|caps=4|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Žozefs Desirē Žobs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|12|1}}|caps=6|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Aljūms Bukars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|1|3}}|caps=2|club=[[Samsunspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs end}} == C grupa == === {{Fb|DEN}} === Treneris: {{Flaga|Zviedrija}} [[Bo Jūhansens]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Peters Šmeihels]]||age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|11|18}}|caps=100|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mikāls Šēnbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|1|19}}|caps=28|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Marks Ripers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|5}}|caps=53|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jess Hēgs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|5|7}}|caps=37|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Heince]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|8|17}}|caps=39|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tomass Helvegs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|24}}|caps=30|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Alans Nīlsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|3|13}}|caps=18|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Pērs Frandsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|6}}|caps=12|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Mikloss Molnārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|4|10}}|caps=9|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Mikāls Laudrups]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|6|15}}|caps=99|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Brians Laudrups]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|22}}|caps=77|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Sērens Koldings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|2}}|caps=4|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Jakobs Laursens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|10|6}}|caps=22|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Mortesn Vīghorsts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|2|25}}|caps=11|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Stigs Tēftings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|14}}|caps=4|club=[[MSV Duisburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Mogenss Krovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|10|31}}|caps=8|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Bjarne Goldbēks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|6}}|caps=11|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Peters Mēlers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|23}}|caps=11|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ebe Sands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|19}}|caps=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Renē Henriksens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|27}}|caps=2|club=[[Akademisk Boldklub|Akademisk]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Martins Jergensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|10|6}}|caps=4|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Peters Kērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|5}}|caps=0|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Dienvidāfrikas Republika}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Filips Trusjē]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hanss Vonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|30}}|caps=0|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Temba Mnguni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|16}}|caps=3|club=[[Mamelodi Sundowns]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Deivids Njati]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|22}}|caps=35|club=[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Vilems Džeksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|26}}|caps=12|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Marks Fišs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|14}}|caps=37|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=FW|name=[[Fils Masinga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|28}}|caps=41|club=[[S.S.C. Bari|Bari]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Kvintons Fortune]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|5|21}}|caps=6|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alfreds Piri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|6|22}}|caps=2|club=[[Vanspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Šons Bārtlets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|10|31}}|caps=29|club=[[Cape Town Spurs]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Džons Mošeu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|12|18}}|caps=44|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Helmans Mkalele]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|10|20}}|caps=35|club=[[Kayserispor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Brendans Augustins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|10|26}}|caps=26|club=[[LASK]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Delrons Baklijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|12|7}}|caps=0|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Džerijs Sikhosana]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|8}}|caps=9|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Doktors Kumalo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|6|26}}|caps=43|club=[[Kaizer Chiefs]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Braiens Baloji]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|16}}|caps=8|club=[[Kaizer Chiefs]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Benni Makkārtijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|11|12}}|caps=10|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Lebogangs Morula]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|22}}|caps=0|club=[[Vanspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Lukass Radebe]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|4|12}}|caps=41|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Viljams Mokoena]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|31}}|caps=0|club=[[Manning Rangers]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Pjērs Isa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|9|12}}|caps=1|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Saimons Gopane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|26}}|caps=1||club=[[Bloemfontein Celtic]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs end}} === {{Fb|FRA}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Emē Žakē]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Bernārs Lamā]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|4|7}}|caps=37|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Vensāns Kandela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|24}}|caps=10|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Bisente Lizarazū]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|9}}|caps=32|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Patriks Vieira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|6|23}}|caps=7|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Lorāns Blāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|19}}|caps=68|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Juri Džorkajefs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|3|9}}|caps=37|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Didjē Dešāns]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|15}}|caps=69|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Marsels Desajī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|7}}|caps=41|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Stefāns Givaršs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|6}}|caps=6|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zinedins Zidāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|6|23}}|caps=33|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Robērs Piress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|29}}|caps=13|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Tjerī Anrī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|8|17}}|caps=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Bernārs Diomeds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|1|23}}|caps=6|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Alēns Bogosjans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|27}}|caps=6|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lilians Tirāms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|1|1}}|caps=32|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Fabjēns Bartēzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|28}}|caps=12|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Emanuels Petits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|22}}|caps=17|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Franks Lebēfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|1|22}}|caps=13|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Kristians Karembē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|3}}|caps=31|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Davids Trezegē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|10|15}}|caps=4|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristofs Digarī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|24}}|caps=23|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Lionels Šarbonjē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|25}}|caps=1|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} === {{Fb|KSA}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Karlušs Albertu Parreira]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Mohameds al-Dāja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|8|2}}|caps=94|club=[[Al-Tai FC|Al-Ta'ee]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mohameds al-Džahāni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|9|28}}|caps=64|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Mohameds al-Hilaivi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|1}}|caps=86|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Abdullahs Zubromavi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|11|15}}|caps=83|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Ahmeds Džamils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|6}}|caps=94|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Fuads Anvars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|10|13}}|caps=95|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Ibrahims al-Šahrani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|21}}|caps=19|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Obeids al-Dosari]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|10|2}}|caps=61|club=[[Al-Wehda Club (Mecca)|Al-Wehda]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Sami al-Džabers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|12|11}}|caps=85|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Saīds al-Uvairāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|19}}|caps=55|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Fahads al-Mehalels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|11|11}}|caps=85|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Ibrahims al-Harbi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|10}}|caps=47|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Huseins Abdulgani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|1|23}}|caps=40|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Kalīds Masads]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|23}}|caps=91|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Jusufs al-Sunajans]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|11|18}}|caps=86|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Hamiss al-Dosari]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|8}}|caps=48|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Ahmeds Doki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|10|25}}|caps=12|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Navafs al-Temjats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|6|26}}|caps=0|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Abdulazizs al-Džanuib]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|21}}|caps=3|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Hamzahs Salehs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|4|19}}|caps=38|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Huseins al-Sadiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|10|15}}|caps=64|club=[[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Tisirs al-Antaifs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|2|16}}|caps=0|club=[[Ettifaq FC|Al Ettifaq]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{Fb|BUL}} === Treneris: {{Flaga|BUL}} [[Hristo Bonevs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Zdravko Zdravkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|4}}|caps=16|club=[[Istanbulspor AS|Istanbulspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Radostins Kišiševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|30}}|caps=22|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Trifons Ivanovs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|7|27}}|caps=72|club=[[Sofijas CSKA|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ivajlo Petkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|3|24}}|caps=10|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Ivajlo Jordanovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|4|22}}|caps=38|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Zlatko Jankovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|6|7}}|caps=67|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Emils Kostadinovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|12}}|caps=67|club=[[Sofijas CSKA|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Hristo Stoičkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|2|8}}|caps=70|club=[[Sofijas CSKA|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ļuboslavs Penevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|8|31}}|caps=58|club=[[Sociedad Deportiva Compostela|Compostela]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Krasimirs Balakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|3|29}}|caps=66|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Ilijans Ilievs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|7|2}}|caps=15|club=[[Bursaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Borislavs Mihailovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|2|12}}|caps=96|club=[[PFK Slavia Sofia|Slavia Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Gošo Ginčevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|2}}|caps=15|club=[[Antalyaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Marians Hristovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|7|29}}|caps=9|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Adalberts Zafirovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|29}}|caps=6|club=[[Arminia Bielefeld]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Anatolijs Nankovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|7|15}}|caps=15|club=[[PFC Lokomotiv Sofia|Lokomotiv Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Stojčo Stoilovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|10|15}}|caps=1|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Daniels Borimirovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|15}}|caps=36|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Georgijs Bačevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|4|18}}|caps=4|club=[[PFK Slavia Sofia|Slavia Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Georgijs Ivanovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|7|2}}|caps=4|club=[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Rosens Kirilovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|1|4}}|caps=3|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Milens Petkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|1|12}}|caps=5|club=[[Sofijas CSKA|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs end}} === {{Fb|NGA}} === Treneris: {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Bora Milutinovičs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Peters Rufai]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|8|24}}|caps=45|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mobi Oparaku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|12|1}}|caps=3|club=[[FC Kapellen|Kapellen]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Selestīns Babajaro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|8|29}}|caps=6|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=FW|name=[[Nvankvo Kanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|8|1}}|caps=7|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Uče Okečukvu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|27}}|caps=41|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Taribo Vests]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|26}}|caps=8|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Finidi Džordžs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|15}}|caps=36|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mutiu Adepodžu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|22}}|caps=35|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Rašidi Jekini]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|10|23}}|caps=63|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Džejdžejs Okoča]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|8|14}}|caps=26|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Garba Lavals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|5|22}}|caps=3|club=[[Roda JC Kerkrade|Roda JC]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Villijs Okpara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|5|7}}|caps=5|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Tidžani Babangida]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|25}}|caps=4|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Daniels Amokači]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|12|30}}|caps=43|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Sandejs Olisē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|9|14}}|caps=22|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Uče Okafors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|8}}|caps=33|club=[[Kanzassitijas "Sporting"|Kansas City Wizards]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Augustīns Eguavons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|8|19}}|caps=52|club=[[FC Torpedo Moscow|Torpedo Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Vilsons Oruma]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|12|30}}|caps=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Benedikts Iroha]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|29}}|caps=33|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Viktors Ikpeba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|12}}|caps=15|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Godvins Okpara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|20}}|caps=6|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Abioduns Baruva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|11|16}}|caps=3|club=[[FC Sion|Sion]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs end}} === {{Fb|PAR}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Paulo Sezars Karpežjani]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hosē Luiss Čilaverts]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|7|27}}|caps=40|club=[[Buenosairesas "Velez Sarsfield"|Vélez Sársfield]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Fransisko Arke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|2}}|caps=28|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Katalino Rivarola]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|4|30}}|caps=49|club=[[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Karloss Gamarra]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|2|17}}|caps=48|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Selso Ajala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|20}}|caps=42|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Edgars Aguilera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|28}}|caps=1|club=[[Club Cerro Corá|Cerro Corá]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Hulio Sesars Jegross]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|1|31}}|caps=6|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Aristids Rohass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|8|12}}|caps=5|club=[[Unión de Santa Fe]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Hosē Kardozo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|3|19}}|caps=12|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Roberto Akunja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|25}}|caps=40|club=[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Pedro Sarabia]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|5}}|caps=20|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Danilo Asevals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|9|15}}|caps=3|club=[[Unión de Santa Fe]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Karloss Umberto Paredess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|7|16}}|caps=3|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Rikardo Ismaels Rohass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|1|26}}|caps=6|club=[[Laplatas "Estudiantes"|Estudiantes]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Migels Anhels Benitess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|19}}|caps=32|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Hulio Sesars Ensiso]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|8|5}}|caps=4|club=[[SC Internacional|Internacional]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Ugo Brisuela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|8}}|caps=11|club=[[Argentinos Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Sesars Ramiress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|3|21}}|caps=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Karloss Moraless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|11|4}}|caps=0|club=[[Gimnasia de Jujuy]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Deniss Kanisa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|8|29}}|caps=8|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Horhe Luiss Kamposs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|11}}|caps=10|club=[[Beijing Guo'an]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rubens Ruiss Diass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|11}}|caps=12|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs end}} === {{Fb|Spānija}} === Treneris: {{Flaga|Spānija}} [[Havjers Klemente]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Andoni Subisarreta]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|10|23}}|caps=123|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Alberts Ferrers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|6|6}}|caps=34|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Augustins Aransavals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|15}}|caps=6|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rafaels Alkorta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|16}}|caps=48|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Abelardo Fernandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|3|19}}|caps=40|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Fernando Jerro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|3|23}}|caps=55|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Fernando Morjentess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|4|5}}|caps=2|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hulens Gerrero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|1|7}}|caps=31|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Huans Antonio Pici]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|7}}|caps=21|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Rauls Gonsaless|Rauls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|6|27}}|caps=13|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Alfonso Peress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|26}}|caps=26|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Serži Baržuans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|28}}|caps=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Santjago Kanjisaress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|18}}|caps=10|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Ivans Kampo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|2|21}}|caps=2|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Karloss Aguilera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|5|22}}|caps=4|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Alberts Selandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|9|29}}|caps=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Hoseba Ečeverija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|9|5}}|caps=4|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Gilermo Amors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|12|4}}|caps=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Kiko (futbolists)|Kiko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|26}}|caps=21|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Migels Anhels Nadāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|7|28}}|caps=43|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Luiss Enrike]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|8}}|caps=35|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Hosē Fransisko Molina]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|8}}|caps=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} == E grupa == === {{Fb|BEL}} === Treneris: {{Flaga|BEL}} [[Žoržs Lekenss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Filips De Vilde]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|7|5}}|caps=25|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Bertrāns Krasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|10|5}}|caps=19|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Lorenzo Stālenss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|4|30}}|caps=52|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Gordans Vidovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|23}}|caps=11|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Vital Borkelmanss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|6|1}}|caps=22|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Frankijs van der Elsts]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|4|30}}|caps=86|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Marks Vilmotss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|22}}|caps=37|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Luiss Oliveira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|24}}|caps=29|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Mbo Mpenza]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|12|4}}|caps=8|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Luks Niliss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|5|25}}|caps=51|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Niko Van Kerkhovens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|14}}|caps=17|club=[[Lierse S.K.|Lierse]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Filipe Vande Valle]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|12|22}}|caps=4|club=[[K.S.C. Eendracht Aalst|Eendracht Aalst]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Denijs Verlindens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|8|15}}|caps=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Enco Šifo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|2|19}}|caps=84|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Filipe Klemēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|22}}|caps=8|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Glens De Buks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|8|22}}|caps=12|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Mike Verstrātens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|12}}|caps=6|club=[[K.F.C. Germinal Beerschot|Germinal Ekeren]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Gerts Verhejens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|20}}|caps=17|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Eriks Van Meirs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|28}}|caps=14|club=[[Lierse S.K.|Lierse]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Emīls Mpenza]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|7|4}}|caps=13|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Denijs Bofins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|7|10}}|caps=40|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Ēriks Deflandrē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|8|2}}|caps=12|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs end}} === {{Fb|KOR}} === Treneris: {{Flaga|KOR}}[[Cha Bum-kun]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Kim Byung-ji]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|4|8}}|caps=34|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Choi Sung-yong]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|12|25}}|caps=27|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Sangmu]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Lee Lim-saeng]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|18}}|caps=17|club=[[Jeju United FC|Bucheon SK]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Choi Young-il]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|4|25}}|caps=54|club=[[Busan IPark|Busan Daewoo Royals]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Lee Min-sung]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|23}}|caps=29|club=[[Busan IPark|Busan Daewoo Royals]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Yoo Sang-chul]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|10|18}}|caps=57|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Kim Do-keun]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|2}}|caps=13|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Noh Jung-yoon]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|3|28}}|caps=36|club=[[NAC Breda]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Kim Do-hoon]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|7|21}}|caps=37|club=[[Vissel Kobe]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Choi Yong-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|10}}|caps=33|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Sangmu]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Seo Jung-won]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|17}}|caps=73|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Lee Sang-hun (footballer)|Lee Sang-hun]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|10|11}}|caps=13|club=[[FC Seoul|Anyang LG Cheetahs]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Kim Tae-young (footballer, born 1970)|Kim Tae-young]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|11|8}}|caps=35|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Ko Jong-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|10|30}}|caps=22|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Lee Sang-yoon (footballer)|Lee Sang-yoon]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|4|10}}|caps=28|club=[[Seongnam FC|Cheonan Ilhwa Chunma]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Jang Hyung-seok]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|7}}|caps=7|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Ha Seok-ju]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|20}}|caps=82|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Hwang Sun-hong]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|7|14}}|caps=78|club=[[Pohang Steelers]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Jang Dae-il]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|9}}|caps=14|club=[[Seongnam FC|Cheonan Ilhwa Chunma]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Hong Myung-bo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|12}}|caps=94|club=[[Shonan Bellmare|Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Lee Dong-gook]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|4|29}}|caps=0|club=[[Pohang Steelers]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Seo Dong-myung]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|5|4}}|caps=21|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Sangmu]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs end}} === {{Fb|MEX}} === Treneris: {{Flaga|MEX}} [[Manuels Lapuente]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Horhe Kamposs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|15}}|caps=106|club=[[Čikāgas "Fire"|Chicago Fire]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Klaudio Suaress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|17}}|caps=121|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Huels Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|8|17}}|caps=20|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Hermans Vilja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|2}}|caps=36|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Duilio Davino]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|3|21}}|caps=48|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Marselino Bernāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1962|5|27}}|caps=72|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ramons Ramiress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|5}}|caps=92|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alverto Garsija]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|5|11}}|caps=82|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Rikardo Pelaess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|3|14}}|caps=41|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Luiss Garsija Postigo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|1}}|caps=89|club=[[Atlante F.C.|Atlante]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Kvavtemoks Blanko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|1|17}}|caps=42|club=[[Club Necaxa|Necaxa]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Osvaldo Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|21}}|caps=9|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Pāvels Pardo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|7|26}}|caps=43|club=[[Club Atlas|Atlas]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Pauls Lara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|2|28}}|caps=24|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Luiss Ernandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|22}}|caps=46|club=[[Club Necaxa|Necaxa]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Isaks Terrasass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|4|17}}|caps=7|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Fransisko Palensija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|28}}|caps=27|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Salvadors Karmona]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|8|22}}|caps=16|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Braulio Luna]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|9|8}}|caps=15|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Haime Ordialess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|12|23}}|caps=21|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Hesuss Areljano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|5|8}}|caps=7|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Oskars Peress Rohass|Oskars Peress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|2|1}}|caps=8|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs end}} === {{Fb|NED}} === Treneris: {{Flaga|Nīderlande}} [[Gīss Hidinks]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Edvīns van der Sars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|29}}|caps=25|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mihāls Reizegers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|5|3}}|caps=26|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jāps Stams]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|17}}|caps=14|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Franks de Būrs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|15}}|caps=55|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Arturs Numans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|14}}|caps=29|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Vims Jonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|12}}|caps=42|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ronalds de Būrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|15}}|caps=41|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Deniss Bergkamps]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|5|10}}|caps=57|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Patriks Kleiverts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|7|1}}|caps=19|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Klarenss Zēdorfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|4|1}}|caps=31|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Filips Koku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|29}}|caps=20|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Baudeveins Zendens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|8|15}}|caps=6|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Andrē Ojers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|11}}|caps=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Marks Overmarss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|29}}|caps=40|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Vinstons Bogarde]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|10|22}}|caps=14|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Edgars Davidss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|13}}|caps=12|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Pjērs van Hoidonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|29}}|caps=12|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Eds de Gūjs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|12|20}}|caps=31|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Džovanni van Bronkhorsts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|2|5}}|caps=8|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Ārons Vinters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|3|1}}|caps=72|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Džimijs Floids Haselbainks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|27}}|caps=3|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rds Hesps]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|10|31}}|caps=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{Fb|USA}} === Treneris: {{Flaga|USA}} [[Stīvs Sampsons]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Breds Frīdels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|5|18}}|caps=56|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Frenkijs Heiduks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|8|5}}|caps=11|club=[[Tampa Bay Mutiny]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Edijs Poups]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|24}}|caps=23|club=[[D.C. United]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maiks Bērnss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|14}}|caps=73|club=[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Tomass Dūlijs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|12|5}}|caps=77|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Deivids Redžiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|2}}|caps=2|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Rojs Vegerle]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|3|19}}|caps=39|club=[[Tampa Bay Mutiny]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Ērnijs Stjuarts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|28}}|caps=47|club=[[NAC Breda]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džo Makss Mūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|2|23}}|caps=68|club=[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Tebs Ramoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|9|21}}|caps=80|club=[[New York Red Bulls|MetroStars]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Eriks Vinalda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|9}}|caps=100|club=[[San Jose Earthquakes|San Jose Clash]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Džefs Agoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|5|2}}|caps=87|club=[[D.C. United]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Kobi Džonss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|6|16}}|caps=107|club=[[Losandželosas "Galaxy"|LA Galaxy]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Predrags Radosavļevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|6|24}}|caps=24|club=[[Kanzassitijas "Sporting"|Kansas City Wizards]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Čeds Dīrings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|2}}|caps=10|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Jirgens Zommers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|27}}|caps=8|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Marselo Balboa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|8}}|caps=126|club=[[Kolorādo "Rapids"|Colorado Rapids]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Keisijs Kellers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|29}}|caps=33|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Braiens Maisonēvs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|28}}|caps=7|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Braiens Makbraids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|6|19}}|caps=21|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Klaudio Reina]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|7|20}}|caps=59|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksi Lalass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|6|1}}|caps=98|club=[[Ņujorkas "Red Bulls"|MetroStars]]|clubnat=ASV}} {{nat fs end}} === {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Dienvidslāvija]] === Treneris: {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Slobodans Santračs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ivica Kraļs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|26}}|caps=15|club=[[FK Partizan|Partizan]]|clubnat=Serbija un Melnkalne}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Zorans Mirkovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|21}}|caps=28|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Gorans Dorovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|11}}|caps=26|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Slaviša Jokanovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|8|16}}|caps=33|club=[[CD Tenerife|Tenerife]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Miroslavs Dukičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|2|19}}|caps=23|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Branko Brnovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|8|8}}|caps=22|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Vladimirs Jugovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|30}}|caps=24|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dejans Savičevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|9|15}}|caps=49|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Predrags Mijatovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|19}}|caps=28|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Dragans Stojkovičs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|3|3}}|caps=64|club=[[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Siniša Mihajlovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|20}}|caps=30|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Dragoje Lekovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|11|21}}|caps=13|club=[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Slobodans Komļenovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|1|2}}|caps=8|club=[[MSV Duisburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Niša Saveļičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|23}}|caps=20|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Ļubinko Drulovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|11}}|caps=16|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Žeļko Petrovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|11|13}}|caps=12|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Savo Miloševičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|2}}|caps=28|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Dejans Govedarica]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|10|2}}|caps=20|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Miroslavs Stevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|7}}|caps=5|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Dejans Stankovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|9|11}}|caps=3|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija un Melnkalne}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Perica Ognjenovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|2|24}}|caps=5|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija un Melnkalne}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Darko Kovačevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|11|18}}|caps=19|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|IRN}} === Treneris: {{Flaga|IRN}} [[Džalāls Talebi]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ahmads Reza Abedzadehs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|5|25}}|caps=77|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Mehdi Mahdavikja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|7|24}}|caps=29|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Naeims Sādavi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|16}}|caps=8|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Mohamads Hakpūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|20}}|caps=41|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Afšins Pejrovani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|6}}|caps=40|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Karīms Bageri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|2|20}}|caps=46|club=[[Arminia Bielefeld]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Alireza Mansūrjans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|12}}|caps=33|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Sirouss Dinmohamadi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|7|2}}|caps=16|club=[[Shahrdari Tabriz F.C.|Shahrdari Tabriz]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Hamīds Estili]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|4|1}}|caps=52|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Alī Dājī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|3|21}}|caps=53|club=[[Arminia Bielefeld]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Hodadāds Azizi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|22}}|caps=27|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Nima Nakisa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|5|1}}|caps=6|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Alī Latifi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|2|20}}|caps=0|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Naders Mohamadhani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|8|23}}|caps=52|club=[[Polyacryl Esfahan F.C.|Polyacryl]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Alī Akbars Ostads-Asadi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|9|17}}|caps=29|club=[[F.C. Zob Ahan|Zob Ahan]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Reza Šahroudi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|2|21}}|caps=34|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Džavads Zarinčehs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|7|23}}|caps=61|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Satars Hamedani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|6|6}}|caps=3|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Behnams Seradžs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|19}}|caps=0|club=[[Sanat Naft Abadan F.C.|Sanat Naft]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Mehdi Pašazadehs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|27}}|caps=4|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Mehrdads Minavands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|11|30}}|caps=27|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Parvizs Boroumands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|11}}|caps=0|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs end}} === {{Fb|Vācija}} === Treneris: {{Flaga|Vācija}} [[Berti Fogtss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Andreass Kepke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1962|3|12}}|caps=54|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kristians Vernss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|5|10}}|caps=17|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jergs Heinrihs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|12|6}}|caps=15|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jirgens Kolers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|10|6}}|caps=101|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Tomass Helmers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|4|21}}|caps=66|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Olafs Tons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|5|1}}|caps=48|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Andreass Mellers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|2}}|caps=79|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Lotārs Mateuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|3|21}}|caps=125|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ulfs Kirstens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|12|4}}|caps=32|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Tomass Heslers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|5|30}}|caps=93|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Olafs Maršals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|3|19}}|caps=7|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Olivers Kāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|6|15}}|caps=10|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Jenss Jeremiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|5}}|caps=5|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Markuss Bābels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|8}}|caps=30|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Štefens Froinds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|19}}|caps=21|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Dītmars Hāmanis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|8|27}}|caps=7|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Kristians Cīge]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|2|1}}|caps=37|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Jirgens Klinsmans]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|7|30}}|caps=103|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Štefans Roiters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|16}}|caps=68|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Olivers Bīrhofs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|5|1}}|caps=26|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Mihaels Tarnats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|10|27}}|caps=12|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Jenss Lēmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|10}}|caps=2|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{Fb|ENG}} === Treneris: {{Flaga|ENG}} [[Glens Hodls]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Deivids Sīmens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|9|19}}|caps=40|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Sols Kempbels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|9|18}}|caps=16|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Greims Le So]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|17}}|caps=25|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Pols Inss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|10|21}}|caps=39|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Tonijs Adamss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|10}}|caps=51|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Gerets Sautgeits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|3}}|caps=25|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Deivids Bekhems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|5|2}}|caps=15|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Deivids Betijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|12|2}}|caps=31|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Alans Šīrers]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|13}}|caps=39|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Tedijs Šerinhems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|4|2}}|caps=33|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Stīvs Makmanamans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|2|11}}|caps=21|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Gērijs Nevils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|2|18}}|caps=27|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK||name=[[Naidžels Mārtins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|8|11}}|caps=7|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Derens Andertons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|3}}|caps=18|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Pols Mērsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|3|20}}|caps=18|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Pols Skoulzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|11|16}}|caps=7|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Robs Lī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|2|1}}|caps=17|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Mārtins Kīons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|7|24}}|caps=18|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Less Ferdinands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|12|18}}|caps=17|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Maikls Ouens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|12|14}}|caps=5|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Rio Ferdinands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|11|7}}|caps=3|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Tims Flouerss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|2|3}}|caps=11|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} === {{Fb|COL}} === Treneris: {{Flaga|COL}} [[Ernans Dario Gomess]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Oskars Kordova]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|3}}|caps=38|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ivans Kordova]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|8|11}}|caps=13|club=[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Evers Palasioss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|18}}|caps=1|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Hosē Santa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|11|12}}|caps=26|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Horhe Bermudess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|18}}|caps=15|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Maurisio Serna]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|1|22}}|caps=2|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Antonijs de Avila]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1962|12|21}}|caps=52|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona]]|clubnat=Ekvadora}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Harolds Locano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|30}}|caps=13|club=[[Real Valladolid|Valladolid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Adolfo Valensija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|6}}|caps=34|club=[[Independiente Medellín]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Karloss Valderrama]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1961|9|2}}|caps=108|club=[[Miami Fusion]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Faustino Asprilja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|10}}|caps=44|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Migels Salero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|4|14}}|caps=5|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Vilmers Sabrera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|15}}|caps=45|club=[[Club Deportivo Los Millonarios|Millonarios]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Horhe Bolanjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|4|28}}|caps=0|club=[[Junior Barranquilla|Atlético Junior]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Viktors Aristisavals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|9}}|caps=18|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Luiss Antonio Moreno]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|12|25}}|caps=19|club=[[Deportes Tolima]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Andress Estrada]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|11|12}}|caps=2|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Džonsn Vilmars Peress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|2}}|caps=5|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Fredijs Rinkons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|8|14}}|caps=75|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Hamiltons Rikards]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|1|12}}|caps=5|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Leiders Presjado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|2|26}}|caps=0|club=[[Club Santa Fe|Santa Fe]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Farids Mondragons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|6|21}}|caps=5|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs end}} === {{Fb|ROM}} === Treneris: {{Flaga|ROU}} [[Angels Jordenesku]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Dumitru Stingačiu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|8|9}}|caps=5|club=[[Kocaelispor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Dans Petresku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|12|22}}|caps=68|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Kristians Dulka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|9|25}}|caps=5|club=[[FC Rapid București|Rapid București]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Antons Dobošs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|10|13}}|caps=21|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Konstantins Gilke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|3|8}}|caps=32|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[George Popesku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|10|9}}|caps=78|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Mariuss Leketušs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|4|5}}|caps=81|club=[[FCSB|Steaua București]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dorinels Muntjanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|6|25}}|caps=63|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Viorels Moldovans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|8}}|caps=24|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[George Hadži]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|2|5}}|caps=111|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Adrians Ilie]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|4|20}}|caps=20|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Bogdans Stelja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|12|5}}|caps=46|club=[[Union Deportiva Salamanca|Salamanca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Liviu Čobotariu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|3|26}}|caps=4|club=[[FC Progresul București|Național București]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Radu Nikulesku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|2}}|caps=11|club=[[FC Progresul București|Național București]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Lučans Marinesku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|6|24}}|caps=4|club=[[FC Rapid București|Rapid București]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Gabriels Popesku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|23}}|caps=12|club=[[Union Deportiva Salamanca|Salamanca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Ilie Dumitresku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|6}}|caps=62|club=[[Atlante F.C.|Atlante]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Julians Filipesku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|29}}|caps=15|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Ovidiu Stinge]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|12|5}}|caps=19|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Tibors Selimess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|14}}|caps=44|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[George Kraiovjanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|14}}|caps=18|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Florins Prunja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|8|8}}|caps=35|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=Rumānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|TUN}} === Treneris: {{Flaga|Polija}} [[Henriks Kasperčaks]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Šokrī El Uārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|8|15}}|caps=51|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=2|pos=FW|name=[[Imeds Ben Juness]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|6|16}}|caps=7|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Sāmī Trabelsi]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|2|4}}|caps=45|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Munīrs Bukadida]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|10|24}}|caps=30|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Atems Trabelsi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|1|25}}|caps=2|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Ferids Šušans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|19}}|caps=26|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Tareks Tābets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|8|16}}|caps=43|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Zubirs Baja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|5|15}}|caps=44|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Riāds Želasi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|7|7}}|caps=13|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Kaiss Godbane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|1|7}}|caps=46|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Adels Selimi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|11|16}}|caps=57|club=[[Real Jaén]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Mūrads Melki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|5|9}}|caps=2|club=[[Olympique Béja]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Riāds Buazizi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|8}}|caps=24|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Siradžedins Šihi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|4|16}}|caps=47|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Skanders Suaja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|11|20}}|caps=31|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Raduans Salhi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|12|18}}|caps=5|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Žuzē Kleitons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|21}}|caps=4|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Mehdi Ben Slimane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|1|1}}|caps=32|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Faisals Ben Ahmeds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|7}}|caps=2|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Sabris Džaballa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|28}}|caps=20|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Haleds Badra]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|8}}|caps=26|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Alī Bumnižēls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|4|13}}|caps=12|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{Fb|Argentīna}} === Treneris: {{Flaga|Argentīna}} [[Daniels Pasarella]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Karloss Roa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|8|15}}|caps=10|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Roberto Ajala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|14}}|caps=37|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Hosē Čamots]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|5|17}}|caps=31|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maurisio Pineda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|13}}|caps=7|club=[[Club Atlético Boca Juniors|Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Matiass Almejda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|21}}|caps=24|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Roberto Nestors Sensini]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|10|12}}|caps=44|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Klaudio Lopess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|17}}|caps=25|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Djego Simeone]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|4|28}}|caps=69|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Gabriels Batistuta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|2|1}}|caps=61|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Ariels Ortega]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|3|4}}|caps=50|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Huans Sevastjans Verons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|9}}|caps=17|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Hermans Burgoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|4|16}}|caps=9|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Pablo Paz]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|1|27}}|caps=15|club=[[CD Tenerife|Tenerife]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Nelson Vivas]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|10|18}}|caps=11|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Leonardo Astrada]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|1|6}}|caps=20|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Sergio Berti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|17}}|caps=15|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=17|pos=GK|name=[[Pablo Cavaljero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|4|13}}|caps=8|club=[[Buenosairesas "Velez Sarsfield"|Vélez Sársfield]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Abels Balbo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|6|1}}|caps=34|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ernans Krespo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|5}}|caps=18|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Marselo Galjardo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|1|18}}|caps=23|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Marselo Delgado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|3|24}}|caps=13|club=[[Racing Club de Avellaneda|Racing]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Havjers Dzaneti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|8|10}}|caps=30|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs end}} === {{Fb|CRO}} === Treneris: {{Flaga|CRO}} [[Miroslavs Blaževičs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Dražens Ladičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|1|1}}|caps=41|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=2|pos=FW|name=[[Petars Krpans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|1}}|caps=1|club=[[NK Osijek|Osijek]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Antonijs Šeričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|1|15}}|caps=3|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Igors Štimacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|6}}|caps=29|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Gorans Juričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1963|2|5}}|caps=11|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Slavens Biličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|9|11}}|caps=36|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Aļoša Asanovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|12|14}}|caps=39|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Roberts Prosinečki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|12}}|caps=29|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Davors Šukers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|1|1}}|caps=36|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zvonimirs Bobans]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|8}}|caps=35|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Silvio Maričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|3|20}}|caps=7|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Marjans Mrmičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|5|6}}|caps=12|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Mario Staničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|10}}|caps=16|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Zvonimirs Soldo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|11|2}}|caps=26|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Igors Tudors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|4|16}}|caps=5|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Ardians Kozniku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|10|27}}|caps=7|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Roberts Jarni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1968|10|26}}|caps=38|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Zorans Mamičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|30}}|caps=6|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Gorans Vlaovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|8|7}}|caps=28|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Dario Šimičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|11|12}}|caps=17|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Krunoslavs Jurčičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|11|26}}|caps=9|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Vladimirs Vasiljs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|7|6}}|caps=1|club=[[Hrvatski Dragovoljac]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs end}} === {{Fb|JAM}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Renē Simoiss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Vorens Barets]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|7|9}}|caps=128|club=[[Violet Kickers F.C.|Violet Kickers]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Stīvens Malkolms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|5|2}}|caps=62|club=[[Seba United F.C.|Seba United]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Kriss Douss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|5|31}}|caps=20|club=[[Galaxy F.C. (Jamaica)|Galaxy]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Linvals Diksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|9|14}}|caps=104|club=[[Portmore United F.C.|Hazard United]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Ians Gudisons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|11|21}}|caps=55|club=[[Olympic Gardens F.C.|Olympic Gardens]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Ficrojs Simpsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|2|26}}|caps=23|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Pīters Kārdžils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|3|2}}|caps=76|club=[[Harbour View F.C.|Harbour View]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Markuss Gailss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|9|27}}|caps=5|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Endijs Viljamss (futbolists)|Endijs Viljamss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|9|23}}|caps=25|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Valters Boids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|1|1}}|caps=57|club=[[Arnett Gardens F.C.|Arnett Gardens]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Teodors Vaitmors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|8|5}}|caps=76|club=[[Seba United F.C.|Seba United]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Dīns Sevels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|13}}|caps=4|club=[[Constant Spring F.C.|Constant Spring]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Ārons Lorenss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|11}}|caps=17|club=[[F.C. Reno|Reno]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=14|pos=GK|name=[[Donovans Riketss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|6|7}}|caps=0|club=[[Wadadah F.C.|Wadadah]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Rikardo Gārdners]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1978|9|25}}|caps=34|club=[[Harbour View F.C.|Harbour View]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Robijs Ērls (futbolists)|Robijs Ērls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1965|1|27}}|caps=8|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Onandi Lovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|12|2}}|caps=30|club=[[Harbour View F.C.|Harbour View]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Deons Bērtons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|10|25}}|caps=18|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Frenks Sinklērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|12|3}}|caps=5|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Derils Povelss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|15}}|caps=2|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Darants Brauns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1964|7|8}}|caps=125|club=[[Wadadah F.C.|Wadadah]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Pols Hols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|3}}|caps=23|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} === {{Fb|JAP}} === Treneris: {{Flaga|JAP}} [[Takeši Okada]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Nobujuki Kodžima]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1966|1|17}}|caps=5|club=[[Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Akira Narahaši]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|11|26}}|caps=29|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Naoki Soma]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1971|7|19}}|caps=50|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Masami Ihara]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|18}}|caps=116|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Norio Omura]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|9|6}}|caps=31|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Motohiro Jamaguči]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|29}}|caps=56|club=[[Yokohama Flügels]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Terujoši Ito]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|8|31}}|caps=2|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hidetoši Nakata]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1977|1|22}}|caps=21|club=[[Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Masaši Nakajama]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1967|9|23}}|caps=27|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hiroši Nanami]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|11|28}}|caps=44|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Šindži Ono]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1979|9|27}}|caps=2|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Vagners Lopišs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1969|1|29}}|caps=10|club=[[Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Tošihiro Hattori]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|9|23}}|caps=6|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Masajuki Okano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|7|25}}|caps=25|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Hiroaki Morišima]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1972|4|30}}|caps=36|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Tošihide Saito]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|4|20}}|caps=14|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Jutaka Akita]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1970|8|6}}|caps=27|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Šodži Džo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|6|17}}|caps=24|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Eisuke Nakaniši]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1973|6|23}}|caps=7|club=[[JEF United Ichihara]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=20|pos=GK|name=[[Jošikacu Kavaguči]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1975|8|15}}|caps=27|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Seigo Narazaki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1976|4|15}}|caps=2|club=[[Yokohama Flügels]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Takaši Hirano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1998|6|10|1974|7|15}}|caps=10|club=[[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs end}} == Ārējās saites == * [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/1998france/teams 1998. gada FIFA Pasaules kauss — komandu sastāvi] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] 64y2wdll546nee9ij8t4gh6p1431eou 0 496696 4456210 4282525 2026-04-18T20:58:19Z Vylks 50297 4456210 wikitext text/x-wiki Rakstā uzskaitīti visu [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. == A grupa == === {{Fb|Argentīna}} === Treneris: {{Flaga|Argentīna}} [[Karloss Bilardo]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=FW|name=[[Serhio Almirons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|11|18}}|caps=3|club=[[Newell's Old Boys]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Serhio Batista]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|11|9}}|caps=5|club=[[Argentinos Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Rikardo Bočini]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|1|25}}|caps=27|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Klaudio Borgi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|9|28}}|caps=4|club=[[Argentinos Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Brauns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|11|10}}|caps=14|club=[[Deportivo Español]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Daniels Pasarella]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|5|25}}|caps=68|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Horhe Burručaga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|10|9}}|caps=33|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Nestors Klausens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|9|29}}|caps=20|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=9|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Kučifo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|2|1}}|caps=1|club=[[Buenosairesas "Velez Sarsfield"|Vélez Sársfield]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Djego Maradona]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|10|30}}|caps=44|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Horhe Valdano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|10|4}}|caps=13|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Ektors Enrike]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|4|26}}|caps=2|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Oskars Garre]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|12|9}}|caps=32|club=[[Ferro Carril Oeste]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Rikardo Giusti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|12|11}}|caps=26|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=15|pos=GK|name=[[Luiss Islass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1965|12|22}}|caps=10|club=[[Laplatas "Estudiantes"|Estudiantes La Plata]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Hulio Olartikoeča]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|10|18}}|caps=5|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Pedro Paskulli]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|5|17}}|caps=13|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Nerijs Pumpido]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|7|30}}|caps=15|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Oskars Rudžeri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|1|26}}|caps=19|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Karloss Daniels Tapija|Karloss Tapija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|8|20}}|caps=2|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Marselo Trobjani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|2|17}}|caps=25|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Ektors Selada]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|4|30}}|caps=?|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs end}} === {{Flaga|Bulgārija|1971}} [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārija]] === Treneris: {{Flaga|Bulgārija|1971}} [[Ivans Vucovs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Borislavs Mihailovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|2|12}}|caps=26|club=[[PFC Levski Sofia|Vitosha Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=2|pos=FW|name=[[Nasko Sirakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|4|26}}|caps=18|club=[[PFC Levski Sofia|Vitosha Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Nikolajs Arabovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|2|21}}|caps=39|club=[[OFC Sliven 2000|Sliven]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Petars Petrovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|2|20}}|caps=37|club=[[PFC Levski Sofia|Vitosha Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Georgijs Dimitrovs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|1|14}}|caps=65|club=[[Sofijas CSKA|Sredec Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=6|pos=FW|name=[[Andrejs Žeļazkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1952|7|9}}|caps=51|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Božidars Iskrenovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|8|1}}|caps=33|club=[[PFC Levski Sofia|Vitosha Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Ajans Sadakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|9|28}}|caps=47|club=[[Plovdivas "Lokomotiv"|Lokomotiv Plovdiv]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Stojčo Mladenovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|4|24}}|caps=55|club=[[Sofijas CSKA|Sredec Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Živko Gospodinovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|9|6}}|caps=36|club=[[FC Spartak Varna|Spartak Varna]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Plamens Getovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|3|4}}|caps=18|club=[[OFC Spartak Pleven|Spartak Pleven]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Radoslavs Zdravkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|7|30}}|caps=65|club=[[Sofijas CSKA|Sredec Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Aleksandrs Markovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|8|17}}|caps=18|club=[[OFC Spartak Pleven|Spartak Pleven]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Plamens Markovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|9|11}}|caps=37|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Georgijs Jordanovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|7|21}}|caps=10|club=[[PFC Levski Sofia|Vitosha Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Vasils Dragolovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|8|17}}|caps=2|club=[[PFC Beroe Stara Zagora|Beroe Stara Zagora]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Hristo Kolevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|9|21}}|caps=7|club=[[Plovdivas "Lokomotiv"|Lokomotiv Plovdiv]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Bojčo Veličkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|8|13}}|caps=26|club=[[PFC Lokomotiv Sofia|Lokomotiv Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Atanass Paševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|11|21}}|caps=14|club=[[PFC Botev Plovdiv|Trakia Plovdiv]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Kostadins Kostadinovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|6|25}}|caps=41|club=[[PFC Botev Plovdiv|Trakia Plovdiv]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Iļja Djakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|9|28}}|caps=5|club=[[FC Dobrudzha Dobrich|Dobrudzha Tolbuchin]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Iļja Valovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|12|29}}|caps=13|club=[[POFC Botev Vratsa|Botev Vratsa]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}} {{nat fs end}} === {{Fb|KOR}} === Treneris: {{Flaga|KOR}} [[Kim Jung-nam]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Cho Byung-deuk]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|5|26}}|caps=0|club=[[Ansan Hallelujah FC|Hallelujah FC]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Park Kyung-hoon]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|19}}|caps=0|club=[[Pohang Steelers|POSCO Atoms]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Chung Jong-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|3|27}}|caps=0|club=[[Jeju United FC|Yukong Elephants]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Cho Kwang-rae]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|3|19}}|caps=0|club=[[Busan IPark|Daewoo Royals]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Chung Yong-hwan]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|2|10}}|caps=0|club=[[Busan IPark|Daewoo Royals]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=6|pos=FW|name=[[Lee Tae-ho]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|29}}|caps=0|club=[[Busan IPark|Daewoo Royals]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Kim Jong-boo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1965|11|3}}|caps=0|club=[[Korea University]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Cho Young-jeung]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|8|18}}|caps=0|club=[[FC Seoul|Lucky-Goldstar Hwangso]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Choi Soon-ho]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|1|10}}|caps=47|club=[[Pohang Steelers|POSCO Atoms]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Park Chang-sun]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|2|2}}|caps=0|club=[[Busan IPark|Daewoo Royals]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Cha Bum-kun]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|5|21}}|caps=125|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Kim Pyung-seok]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|9|22}}|caps=0|club=[[Ulsan Hyundai FC|Hyundai Horangi]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Noh Soo-jin]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|2|10}}|caps=0|club=[[Jeju United FC|Yukong Elephants]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Cho Min-kook]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|7|5}}|caps=0|club=[[FC Seoul|Lucky-Goldstar Hwangso]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Yoo Byung-ok]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|3|2}}|caps=0|club=[[Hanyang University]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Kim Joo-sung]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1966|1|17}}|caps=0|club=[[Chosun University]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Huh Jung-moo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|1|13}}|caps=103|club=[[Ulsan Hyundai FC|Hyundai Horangi]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Kim Sam-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|2|8}}|caps=0|club=[[Ulsan Hyundai FC|Hyundai Horangi]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Byun Byung-joo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|4|26}}|caps=0|club=[[Busan IPark|Daewoo Royals]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Kim Yong-se]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|4|21}}|caps=0|club=[[Jeju United FC|Yukong Elephants]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Oh Yun-kyo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|5|25}}|caps=0|club=[[Jeju United FC|Yukong Elephants]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Kang Deuk-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|8|16}}|caps=0|club=[[FC Seoul|Lucky-Goldstar Hwangso]]|clubnat=South Korea|natvar=1984}} {{nat fs end}} === {{Fb|Itālija}} === Treneris: {{Flaga|Itālija}} [[Enco Bearcots]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Džovanni Galli]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|4|29}}|caps=15|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džuzepe Bergomi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|12|22}}|caps=28|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Antonio Kabrīni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|10|8}}|caps=64|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Fulvio Kollovāti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|5|9}}|caps=49|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Sebastjāno Nēla]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|3|13}}|caps=2|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Gaetāno Širea]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|5|25}}|caps=74|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Roberto Trikela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|3|18}}|caps=6|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Pjetro Verhovods]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|4|6}}|caps=23|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Karlo Ančeloti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|6|10}}|caps=11|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Salvatore Banji]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|9|25}}|caps=26|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Džuzepe Barēzi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|2|7}}|caps=15|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Franko Tankrēdi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|1|10}}|caps=12|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Fernando De Napoli]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|3|15}}|caps=1|club=[[U.S. Avellino 1912|Avellino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Antonio Di Dženaro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|10|5}}|caps=11|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Marko Tardelli]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|9|24}}|caps=81|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Bruno Konti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|3|13}}|caps=43|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Džanluka Vjalli]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|7|9}}|caps=4|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Alesandro Altobelli]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|11|28}}|caps=39|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Džuzepe Galderīsi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|3|22}}|caps=6|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Paolo Rosi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|9|23}}|caps=48|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Aldo Serēna]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|6|25}}|caps=5|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Valters Dzenga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|4|30}}|caps=0|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{Fb|Beļģija}} === Treneris: {{Flaga|Beļģija}} [[Gijs Tiss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Žans Marī Pfafs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|12|4}}|caps=51|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Eriks Geretss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|5|18}}|caps=56|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Frankijs van der Elsts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|4|30}}|caps=9|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Mišels De Volfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|1|19}}|caps=17|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Mišels Renkēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|11|3}}|caps=47|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Frankijs Verkauterens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|10|28}}|caps=48|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Renē Vandereikens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|7|22}}|caps=48|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Enco Šifo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1966|2|19}}|caps=13|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ervins Vanderbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|1|26}}|caps=39|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Filipe Desmē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|11|29}}|caps=3|club=[[K.S.V. Waregem|Waregem]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Jans Kēlemanss]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|2|28}}|caps=56|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Žaks Munarons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|9|8}}|caps=7|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Žorži Grjuns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|1|25}}|caps=15|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Leo Clijsters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|11|6}}|caps=13|club=[[K. Waterschei S.V. Thor Genk|Waterschei Thor]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Leo van der Elsts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|1|7}}|caps=6|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Niko Klāsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|10|7}}|caps=14|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Reimons Momens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|12|27}}|caps=14|club=[[K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen|Lokeren]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Daniels Veits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|12|9}}|caps=2|club=[[K.S.V. Waregem|Waregem]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Hugo Bross]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1952|4|10}}|caps=21|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=20|pos=GK|name=[[Žilbērs Bodārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|9|2}}|caps=1|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Stefāns Demols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1966|3|11}}|caps=2|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Patriks Vervorts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1965|1|17}}|caps=2|club=[[K. Beerschot V.A.C.|Beerschot]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs end}} === {{Flaga|IRQ|1963}} [[Irākas futbola izlase|Irāka]] === Treneris: {{Flaga|Brazīlija}} [[Evaristu de Masedu]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Raads Hammudi]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|7|29|1953|4|20}}|caps=0|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Maads Ibrahīms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|6|30}}|caps=0|club=[[Al-Rasheed]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Halīls Alavi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|9|6}}|caps=0|club=[[Al-Rasheed]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Nadīms Šakers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|4|13}}|caps=0|club=[[Al-Tayaran]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Samīŗs Šakers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|2|28}}|caps=0|club=[[Al-Rasheed]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Alī Huseins Šīhabs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|5|5}}|caps=0|club=[[Al-Talaba]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Hariss Mohameds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|3|3}}|caps=0|club=[[Al-Rasheed]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Ahmeds Radī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|3|21}}|caps=0|club=[[Al-Rasheed]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Karīms Sadams]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|5|26}}|caps=0|club=[[Al-Jaish (Iraq)|Al-Jaish]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Huseins Saīds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|1|21}}|caps=0|club=[[Al-Talaba]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Abdulrahīms Hameds Aufi|Rahīms Hameds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|5|23}}|caps=0|club=[[Al-Jaish (Iraq)|Al-Jaish]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Džamals Alī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|2|2}}|caps=0|club=[[Al-Talaba]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Karīms Alavi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|4|1}}|caps=0|club=[[Al-Rasheed]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Basils Gorgiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|15}}|caps=0|club=[[Al-Shabab (Iraq)|Al-Shabab]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Natiks Hasīms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|1|15}}|caps=0|club=[[Al-Tayaran]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Šakers Mahmūds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|5|5}}|caps=0|club=[[Al-Shabab (Iraq)|Al-Shabab]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Anads Abids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|8|3}}|caps=0|club=[[Al-Rasheed]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Ismails Muhameds Šarīfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|1|19}}|caps=0|club=[[Al-Shabab (Iraq)|Al-Shabab]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Basims Kazīms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|3|22}}|caps=0|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=20|pos=GK|name=[[Fatāhs Nsaiefs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1951|2|2}}|caps=0|club=[[Al-Jaish (Iraq)|Al-Jaish]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Ahmads Jasīms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|5|4}}|caps=0|club=[[Al-Rasheed]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Ganīms Oraibi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|8|16}}|caps=0|club=[[Al-Shabab (Iraq)|Al-Shabab]]|clubnat=Iraq|natvar=1963}} {{nat fs end}} === {{Fb|MEX}} === Treneris: {{Flaga|Dienvidslāvija}} [[Bora Milutinovičs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Pavlo Larioss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|7|31}}|caps=31|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mario Treho]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|2|11}}|caps=50|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Fernando Kirarte]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|5|17}}|caps=30|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Armando Manso]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|10|16}}|caps=35|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=5|pos=FW|name=[[Fransisko Havjers Kruss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1966|5|24}}|caps=2|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Karloss de los Koboss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|12|10}}|caps=23|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Migels Espanja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|4|4}}|caps=35|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM Pumas]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alehandro Dominigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|2|9}}|caps=15|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ugo Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|7|11}}|caps=37|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Tomass Bojs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1951|6|28}}|caps=42|club=[[Tigres UANL|Tigres]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Karloss Ermosiljo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|8|24}}|caps=18|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Ignasio Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|8|13}}|caps=11|club=[[Atlante F.C.|Atlante]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Havjers Agirre]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|12|1}}|caps=43|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Felikss Kruss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|4|4}}|caps=32|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM Pumas]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Luiss Floress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|8|8}}|caps=34|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM Pumas]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Karloss Munjoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|9|8}}|caps=32|club=[[Tigres UANL|Tigres]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Rauls Servīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|4|29}}|caps=20|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM Pumas]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Rafaels Amadors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|2|16}}|caps=25|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM Pumas]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Havjers Ernandess Balkasars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|8|1}}|caps=19|club=[[Tecos F.C.|Tecos]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=20|pos=GK|name=[[Olafs Eredia]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|10|19}}|caps=17|club=[[Tigres UANL|Tigres]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristobāls Ortega]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|7|25}}|caps=24|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Manuels Negrete]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|5|15}}|caps=41|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM Pumas]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs end}} === {{Fb|PAR}} === Treneris: {{Flaga|PAR}} [[Kajetano Rē]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Roberto Fernandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|7|9}}|caps=43|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Huans Toraless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|5|9}}|caps=58|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Sesars Savala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|6|3}}|caps=2|club=[[Cerro Porteño]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Vladimiro Šetina]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|10|8}}|caps=4|club=[[Club Guaraní|Guaraní]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Rohelio Delgado]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|10|12}}|caps=4|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Horhe Amado Nuness]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|10|18}}|caps=2|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Buenaventura Ferreira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|7|4}}|caps=2|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hulio Sesars Romero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|8|28}}|caps=11|club=[[Fluminense FC|Fluminense]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Roberto Kabanjass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|4|11}}|caps=2|club=[[América de Cali]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Adolfino Kanjete]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|9|13}}|caps=4|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Alfredo Mendosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|12|31}}|caps=4|club=[[Independiente Medellín]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Horhe Battahlija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|5|12}}|caps=0|club=[[Club Sol de América|Sol de America]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Virhinjo Sasaress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|5|21}}|caps=2|club=[[Club Guaraní|Guaraní]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Luiss Kavaljero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|9|17}}|caps=0|club=[[Club Guaraní|Guaraní]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Eufemio Kabrals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|3|21}}|caps=?|club=[[Club Guaraní|Guaraní]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Horhe Guašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|17}}|caps=0|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Fransisko Alkarass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|10|4}}|caps=?|club=[[Club Nacional|Nacional]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Evaristo Isasis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|10|26}}|caps=6|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Rolando Čilaverts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|5|22}}|caps=?|club=[[Club Guaraní|Guaraní]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Ramons Hisks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|5|30}}|caps=1|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Faustino Alonso]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|2|15}}|caps=?|club=[[Club Sol de América|Sol de America]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Hulians Koronels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|10|23}}|caps=0|club=[[Club Guaraní|Guaraní]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs end}} == C grupa == === {{Fb|Francija}} === Treneris: {{Flaga|Francija}} [[Anrī Mišels]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Žoels Batss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|1|4}}|caps=23|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Manuels Amoross]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|2|1}}|caps=32|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Viljams Ajašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|10}}|caps=9|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Patriks Batistons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|3|12}}|caps=42|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Mišels Bibārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|11|30}}|caps=5|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Maksims Bosiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|6|26}}|caps=69|club=[[Racing Club de France football Colombes 92|Racing Paris]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Ivons Le Rū]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|4|19}}|caps=18|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Tjerī Tuso]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|1|19}}|caps=18|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Luiss Fernandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|10|2}}|caps=28|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Mišels Platinī]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|6|21}}|caps=63|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Žans Marks Fereri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|12|26}}|caps=14|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Alēns Žiress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1952|9|2}}|caps=41|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Bernārs Ženginī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|1|18}}|caps=25|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Žans Tigana]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|6|23}}|caps=40|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Filips Verkruiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|1|28}}|caps=2|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Bruno Belone]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|3|14}}|caps=24|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Žans Pjērs Papēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|11|5}}|caps=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Dominiks Rošto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|1|14}}|caps=45|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Janiks Stopira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|9}}|caps=16|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Daniels Kserebs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|6|22}}|caps=3|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Filips Bergero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|1|13}}|caps=3|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Albērs Rusts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|10|10}}|caps=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} === {{Fb|CAN}} === Treneris: {{Flaga|Anglija}} [[Tonijs Veiterss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Tino Letjerī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|9|27}}|caps=21|club=[[Minnesota Strikers]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Bobs Lenarduci]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|5|1}}|caps=44|club=[[Tacoma Stars (MISL)|Tacoma Stars]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Brūss Vilsons]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1951|6|20}}|caps=54|club=[[Inex Toronto]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Rendijs Regans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|6|7}}|caps=32|club=[[Toronto Blizzard (1986–1993)|Toronto Blizzard]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Terijs Mūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|6|2}}|caps=11|club=[[Glentoran F.C.|Glentoran]]|clubnat=Northern Ireland}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Ians Bridžs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|9|18}}|caps=20|club=[[FC La Chaux-de-Fonds|La Chaux-de-Fonds]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Karls Valentains]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|7|4}}|caps=3|club=[[Cleveland Force (1978–1988)|Cleveland Force]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Gērijs Grejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|20}}|caps=22|club=[[Chicago Sting]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Branko Šegota]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|6|8}}|caps=11|club=[[San Diego Sockers (NASL)|San Diego Sockers]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Igors Vrablics]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1965|7|19}}|caps=27|club=[[R.F.C. Seraing (1904)|Seraing]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Maiks Svīnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|12|25}}|caps=26|club=[[Cleveland Force (1978–1988)|Cleveland Force]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Rendijs Semjuels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|12|23}}|caps=25|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Džordžs Pakoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1952|8|14}}|caps=22|club=[[Victoria Athletic Association]]|clubnat=Canada}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Deils Mičels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|4|21}}|caps=26|club=[[Tacoma Stars (MISL)|Tacoma Stars]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Pols Džeimss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|11|11}}|caps=30|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Gregs Ions]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|3|12}}|caps=5|club=[[Los Angeles Lazers]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Deivids Normans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|5|6}}|caps=22|club=[[Tacoma Stars (MISL)|Tacoma Stars]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Džeimijs Loverijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|15}}|caps=5|club=[[Tacoma Stars (MISL)]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Paskāls De Luka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|5|26}}|caps=19|club=[[Cleveland Force (1978–1988)|Cleveland Force]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Kolins Millers (futbolists)|Kolins Millers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|10|4}}|caps=7|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Svens Habermans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|11|3}}|caps=11|club=[[Inex Toronto]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Pols Dolans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1966|4|16}}|caps=20|club=[[Edmonton Brick Men]]|clubnat=Canada}} {{nat fs end}} === {{Fb|PSRS}} === Treneris: {{Flaga|PSRS}} [[Valērijs Lobanovskis]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Rinats Dasajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|6|13}}|caps=58|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Volodimirs Bezsonovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|3|5}}|caps=53|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Aleksandrs Čivadze]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|4|8}}|caps=42|club=[[Tbilisi "Dinamo"|Dinamo Tbilisi]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Genādijs Morozovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|12|30}}|caps=9|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Anatolijs Demjanenko]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|2|19}}|caps=46|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Aleksandrs Bubnovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|10|10}}|caps=32|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ivans Jaremčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|3|19}}|caps=2|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Pāvels Jakovenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|12|19}}|caps=1|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Aleksandrs Zavarovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|4|24}}|caps=7|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=10|pos=DF|name=[[Oļegs Kuzņecovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|3|22}}|caps=5|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Olehs Blohins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1952|11|5}}|caps=104|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Andrijs Bals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|2|16}}|caps=17|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Genādijs Ļitovčenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|9|11}}|caps=18|club=[[FK Dnipro|Dnipro Dnipropetrovsk]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Sergejs Rodionovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|9|3}}|caps=17|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Nikolajs Larionovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|1|19}}|caps=15|club=[[FC Zenit St. Petersburg|Zenit Leningrad]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Viktors Čanovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|7|21}}|caps=1|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Vadims Jevtušenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|1|1}}|caps=7|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Olehs Protasovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|2|4}}|caps=19|club=[[FK Dnipro|Dnipro Dnipropetrovsk]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Ihors Belanovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|9|25}}|caps=4|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Sergejs Aļeiņikovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|11|7}}|caps=23|club=[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Vasilijs Ratss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|4|25}}|caps=2|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=USSR}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Serhijs Krakovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|8|11}}|caps=0|club=[[FK Dnipro|Dnipro Dnipropetrovsk]]|clubnat=USSR}} {{nat fs end}} === {{Fb|Ungārija}} === Treneris: {{Flaga|Ungārija}} [[Ģerģs Mezejs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Pēters Distls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|3|30}}|caps=13|club=[[Videoton FC|Videoton]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Sāndors Šallai]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|3|26}}|caps=31|club=[[Budapest Honvéd FC|Budapest Honvéd]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Antals Rots]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|9|14}}|caps=18|club=[[Pécsi Munkás FC|Pécsi Munkás]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Josefs Varga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|10|9}}|caps=29|club=[[Denizlispor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Josefs Kardošs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|3|22}}|caps=27|club=[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Imre Garaba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|7|29}}|caps=53|club=[[Budapest Honvéd FC|Budapest Honvéd]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Josefs Kipričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|9|6}}|caps=14|club=[[FC Tatabánya|Tatabányai Bányász]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Antals Naģs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|10|17}}|caps=25|club=[[Budapest Honvéd FC|Budapest Honvéd]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Lāslo Dajka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|4|29}}|caps=19|club=[[Budapest Honvéd FC|Budapest Honvéd]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Lajošs Dētāri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|4|24}}|caps=17|club=[[Budapest Honvéd FC|Budapest Honvéd]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Mārtons Esterhāzi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|4|9}}|caps=21|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Josefs Čuhai]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|7|12}}|caps=9|club=[[Videoton FC|Videoton]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Lāslo Distls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|6|4}}|caps=5|club=[[Videoton FC|Videoton]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Zoltāns Pēters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|3|23}}|caps=21|club=[[Zalaegerszegi TE|Zalaegerszeg]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Pēters Haničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|3|30}}|caps=23|club=[[Rába ETO Győr]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Josefs Naģs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|10|20}}|caps=1|club=[[Szombathelyi Haladás VSE|Szombathelyi Haladás]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Ģēze Burča]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|3|13}}|caps=11|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Josefs Sendrei]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|4|25}}|caps=2|club=[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Ģerģs Bognārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|11|5}}|caps=7|club=[[MTK Hungária FC|MTK Hungária]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Kālmāns Kovāčs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1965|9|11}}|caps=8|club=[[Budapest Honvéd FC|Budapest Honvéd]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Ģula Hajsāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|10|9}}|caps=22|club=[[Rába ETO Győr]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Josefs Andrusčs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|3|31}}|caps=5|club=[[Budapest Honvéd FC|Budapest Honvéd]]|clubnat=Hungary}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{Fb|ALG}} === Treneris: {{Flaga|ALG}} [[Rābahs Saadāns]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Naserdīns Drids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|1|22}}|caps=0|club=[[MC Oran|MP Oran]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mahmuds Gendūzs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|2|24}}|caps=8|club=[[JS El Biar]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Fati Šebals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|8|19}}|caps=?|club=[[FC Rouen|Rouen]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Nuredīns Kuriši]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|4|12}}|caps=3|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Abdelāhs Liegeons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|12|1}}|caps=0|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Mohameds Kasi Saīds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|5|2}}|caps=0|club=[[RS Kouba]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Salāhs Asads]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|3|13}}|caps=7|club=[[FC Mulhouse|Mulhouse]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Karīms Maroks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|3|5}}|caps=0|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džamels Menads]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|7|22}}|caps=4|club=[[JE Tizi-Ouzou]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Lahdars Belumi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|12|29}}|caps=7|club=[[GC Mascara|GCR Mascara]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Rabāhs Madžers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|12|15}}|caps=8|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Tedžs Bensaola]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|12|1}}|caps=8|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Rašids Harkuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|5|16}}|caps=0|club=[[Notts County F.C.|Notts County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Džamels Zidāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|4|28}}|caps=2|club=[[K. Waterschei S.V. Thor Genk|Waterschei Thor]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Abdelhamīds Sadmi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|1}}|caps=1|club=[[JE Tizi-Ouzou]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Fauzi Mansūri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|1|17}}|caps=3|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Favzi Benhalidi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|2|3}}|caps=?|club=[[WA Boufarik|WKF Boufarik]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Halīms Benmabrūks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|6|25}}|caps=0|club=[[Racing Club de France football Colombes 92|Racing Paris]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Mohameds Šaibs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|5|20}}|caps=0|club=[[RS Kouba]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Fodils Megharia]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|5|23}}|caps=1|club=[[ASO Chlef]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Larbi El Hadi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|5|27}}|caps=0|club=[[WA Boufarik|WKF Boufarik]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Mudars Amara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|2|19}}|caps=4|club=[[JE Tizi-Ouzou]]|clubnat=Algeria}} {{nat fs end}} === {{Fb|Brazīlija}} === Treneris: {{Flaga|Brazīlija}} [[Tele Santana]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Karlušs Robertu Gallo|Karlušs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|3|4}}|caps=16|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Edsons Boaro|Edsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|7|3}}|caps=17|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Oskars (futbolists, dzimis 1954. gadā)|Oskars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|6|20}}|caps=59|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ediņu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|6|5}}|caps=40|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Falkau]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|10|16}}|caps=26|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Leovedžildu Lins da Gama Žuniors|Žuniors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|6|29}}|caps=56|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Mjulers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1966|1|31}}|caps=7|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Valters Kasagrandi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|4|15}}|caps=16|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Kareka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|10|5}}|caps=28|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Ziku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|3|3}}|caps=68|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Edivaldu Martinss Fonseka|Edivaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|4|13}}|caps=2|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Paulu Vitors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|6|7}}|caps=8|club=[[Fluminense FC|Fluminense]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Žosimars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|9|19}}|caps=0|club=[[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Žulju Sezars (futbolists, dzimis 1963. gadā)|Žulju Sezars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|3|8}}|caps=1|club=[[Guarani FC|Guarani]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Alemau]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|11|22}}|caps=14|club=[[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Mauru Galvau]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|12|19}}|caps=1|club=[[SC Internacional|Internacional]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Branku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|4|4}}|caps=9|club=[[Fluminense FC|Fluminense]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Sokratess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|2|19}}|caps=55|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Elzo Koelju|Elzo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|22}}|caps=6|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Silass Pereira|Silass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1965|8|27}}|caps=3|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Valdu Filju|Valdu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|1|12}}|caps=0|club=[[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Emersons Leans|Leans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1949|7|11}}|caps=80|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs end}} === {{Fb|Spānija}} === Treneris: {{Flaga|Spānija}} [[Migels Munjoss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Andoni Subisarreta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|10|23}}|caps=9|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Tomass Renjoness|Tomass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|8|9}}|caps=5|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Hosē Antonio Kamačo]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|6|8}}|caps=64|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Antonio Maseda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|5|16}}|caps=35|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Viktors Munjoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|3|15}}|caps=36|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Rafaels Gordiljo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|2|24}}|caps=62|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Huans Antonio Senjors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|8|26}}|caps=29|club=[[Real Zaragoza]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Andoni Goikoečea]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|8|23}}|caps=29|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Emilio Butragenjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|7|22}}|caps=11|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Fransisko Hosē Karrasko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|3|6}}|caps=30|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Hulio Alberto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|10|7}}|caps=22|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Kike Setjēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|9|27}}|caps=3|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Havjers Urrutikoečea]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1952|2|17}}|caps=5|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Rikardo Galjego]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|2|8}}|caps=26|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Čendo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|10|12}}|caps=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Ipolito Rinkons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|4|28}}|caps=20|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Fransisko Lopess Alfaro|Fransisko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|11|1}}|caps=14|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Ramons Kaldare]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|1|16}}|caps=6|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Hulio Salinass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|9|11}}|caps=3|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Elojs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|7|10}}|caps=3|club=[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Mičels (futbolists)|Mičels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|3|23}}|caps=5|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Huans Karloss Avlanedo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|9|2}}|caps=0|club=[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Ziemeļīrija}} === Treneris: {{Flaga|Ziemeļīrija}} [[Billijs Bingems]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Pets Dženingss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1945|6|12}}|caps=116|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džimijs Nikolss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|12|28}}|caps=70|club=[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Mels Donahijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|9|13}}|caps=42|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Džons O'Nīls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|3|11}}|caps=36|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alans Makdonalds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|10|12}}|caps=5|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Deivids Makrīnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|9|16}}|caps=53|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Stīvs Penijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|1|16}}|caps=7|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Semijs Makilrojs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|8|2}}|caps=84|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džimijs Kvins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|11|18}}|caps=11|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Normans Vaitsaids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1965|5|7}}|caps=26|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Ians Stjuarts (futbolists)|Ians Stjuarts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|9|10}}|caps=26|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Džims Plets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1951|1|26}}|caps=23|club=[[Coleraine F.C.|Coleraine]]|clubnat=Northern Ireland}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Filips Hjūzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|11|19}}|caps=0|club=[[Bury F.C.|Bury]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Gērijs Ārmstrongs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|5|23}}|caps=62|club=[[Chesterfield F.C.|Chesterfield]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Naidžels Voringtons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|11|4}}|caps=8|club=[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Pols Remzijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|9|3}}|caps=9|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Kolins Klārks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|10|30}}|caps=3|club=[[AFC Bournemouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Džons Maklīlands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|12|7}}|caps=38|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Billijs Hamiltons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|5|9}}|caps=38|club=[[Oxford United F.C.|Oxford United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Bernards Maknellijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|2|17}}|caps=1|club=[[Shrewsbury Town F.C.|Shrewsbury Town]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Deivids Kembbels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1965|6|2}}|caps=1|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Marks Kohi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|8|31}}|caps=2|club=[[Linfield FC|Linfield]]|clubnat=Northern Ireland}} {{nat fs end}} == E grupa == === {{Fb|Dānija}} === Treneris: {{Flaga|VFR}} [[Zeps Pionteks]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Troelss Rasmusens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|7|4}}|caps=15|club=[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Jons Sivebeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|10|25}}|caps=36|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Sērens Busks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|4|10}}|caps=46|club=[[MVV Maastricht|MVV]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Mortens Olsens]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1949|8|14}}|caps=79|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Ivans Nilsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|10|9}}|caps=31|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Sērens Lerbī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|2|1}}|caps=51|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Jans Mēlbī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|7|4}}|caps=20|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Jespers Olsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|3|20}}|caps=26|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Klauss Bergrēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|2|3}}|caps=32|club=[[A.C. Pisa 1909|Pisa]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Prebens Elkērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|9|11}}|caps=56|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Mikāls Laudrups]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|6|15}}|caps=30|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Jens Jērns Bertelsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1952|2|15}}|caps=58|club=[[FC Aarau|Aarau]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Pērs Frimans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|6|4}}|caps=10|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Alans Simonsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1952|12|15}}|caps=53|club=[[Vejle BK|Vejle]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Franks Arnesens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|9|30}}|caps=45|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Ole Kvists]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1950|2|25}}|caps=38|club=[[Kjøbenhavns Boldklub|KB]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Kents Nilsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|12|28}}|caps=4|club=[[Brønshøj BK|Brønshøj]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Flemings Kristensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|4|10}}|caps=10|club=[[Lyngby BK|Lyngby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Džons Eriksens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|11|20}}|caps=5|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Jans Bartrams]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|3|6}}|caps=3|club=[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Henriks Andersens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1965|5|7}}|caps=6|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Larss Hēgs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|1|14}}|caps=3|club=[[Odense BK|Odense]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Skotija}} === Treneris: {{Flaga|Skotija}} [[Alekss Fergusons]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Džims Leitons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|7|24}}|caps=26|club=[[Aberdeen FC|Aberdeen]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ričards Gofs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|4|5}}|caps=23|club=[[Dundee United FC|Dundee United]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Mauriss Malpass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|8|3}}|caps=10|club=[[Dundee United FC|Dundee United]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Greiems Sauness]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|5|6}}|caps=52|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alekss Maklīšs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|1|21}}|caps=43|club=[[Aberdeen FC|Aberdeen]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Villijs Millers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|5|2}}|caps=48|club=[[Aberdeen FC|Aberdeen]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Gordons Strehens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|2|9}}|caps=34|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Rojs Aitkens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|11|24}}|caps=20|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Īmons Banons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|4|18}}|caps=9|club=[[Dundee United FC|Dundee United]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Džims Bets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|11|25}}|caps=17|club=[[Aberdeen FC|Aberdeen]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Pols Makstejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|10|22}}|caps=14|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Endijs Gorams]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|4|13}}|caps=3|club=[[Oldham Athletic F.C.|Oldham Athletic]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Stīvs Nikols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|12|11}}|caps=8|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Deivids Nerijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|6|12}}|caps=28|club=[[Dundee United FC|Dundee United]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Artūŗs Olbistons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|7|14}}|caps=13|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Frenks Makevenijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|11|22}}|caps=2|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Stīvs Arčibalds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|9|27}}|caps=26|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Greims Šarps]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|10|16}}|caps=6|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Čārlijs Nikolass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|12|30}}|caps=15|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Pols Sturoks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|10|10}}|caps=17|club=[[Dundee United FC|Dundee United]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Deivijs Kūpers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|2|25}}|caps=14|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Alans Rafs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1951|11|25}}|caps=53|club=[[Hibernian FC|Hibernian]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs end}} === {{Fb|URY}} === Treneris: {{Flaga|URY}} [[Omars Borrass]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Rodolfo Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|1|20}}|caps=78|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Nelsons Gutjerress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|4|13}}|caps=31|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Eduardo Mario Asevendo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|9|25}}|caps=37|club=[[Defensor Sporting]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Viktors Djogo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|4|9}}|caps=31|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Migels Bosio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|2|10}}|caps=27|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Hosē Batista]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|3|6}}|caps=8|club=[[Deportivo Español]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Antonio Alsamendi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|6|7}}|caps=6|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Horhe Barrioss]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|24}}|caps=53|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Horhe Orosmans da Silva|Horhe da Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|12|11}}|caps=19|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Enzo Frančeskoli]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|11|12}}|caps=22|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Serhio Santīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|8|6}}|caps=14|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Fernando Alvess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|9|4}}|caps=6|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Sesars Vega]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|9|2}}|caps=7|club=[[Danubio F.C.|Danubio]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Dario Perejra]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|10|19}}|caps=31|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Eliseo Rivero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|12|27}}|caps=6|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Mario Saralegui]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|4|24}}|caps=26|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Hosē Salasars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|10|26}}|caps=15|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Rubens Pass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|8|8}}|caps=22|club=[[SC Internacional|Internacional]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Venansio Ramoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|6|20}}|caps=36|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Karloss Aguilera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|9|21}}|caps=38|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Vilmārs Kabarera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|7|31}}|caps=24|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Selso Otero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|2|1}}|caps=0|club=[[Montevideo Wanderers F.C.|Montevideo Wanderers]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs end}} === {{Fb|VFR}} === Treneris: {{Flaga|VFR}} [[Francs Bekenbauers]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Haralds Šūmahers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|3|6}}|caps=67|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Hanss Pēters Brīgels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|10|11}}|caps=66|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Andreass Brēme]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|11|9}}|caps=23|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Karlheincs Fērsters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|7|25}}|caps=74|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Matiass Hergets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|11|14}}|caps=21|club=[[Bayer 05 Uerdingen|Bayer Uerdingen]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Norberts Eders]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|11|7}}|caps=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Pjērs Litbarskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|4|16}}|caps=40|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Lotārs Mateuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|3|21}}|caps=41|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Rūdijs Fellers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|4|13}}|caps=31|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Fēlikss Magats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|7|26}}|caps=37|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Kārlis Heincs Rummenige]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|9|25}}|caps=88|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Uli Šteins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|10|23}}|caps=6|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Kārlis Allgēvers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|1|5}}|caps=10|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Tomass Bertolds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|11|12}}|caps=12|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Klauss Augentālers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|9|26}}|caps=11|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Olafs Tons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1966|5|1}}|caps=10|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Dītmars Jakobss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|8|28}}|caps=14|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Uve Rāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|5|21}}|caps=9|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Klauss Allofss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|12|5}}|caps=40|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Dīters Hēness]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|1|7}}|caps=4|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Volfgangs Rolfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|12|26}}|caps=17|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Eike Immels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|11|27}}|caps=4|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{Fb|Anglija}} === Treneris: {{Flaga|Anglija}} [[Bobijs Robsons]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Pīters Šiltons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1949|9|18}}|caps=81|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Gērijs Stīvenss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|3|27}}|caps=9|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Kenijs Sansoms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|9|26}}|caps=65|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Glens Hodls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|10|27}}|caps=33|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alvins Mārtinss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|7|29}}|caps=15|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Terijs Bučers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|12|28}}|caps=40|club=[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Braiens Robsons]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|1|11}}|caps=51|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Rejs Vilkinss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|9|14}}|caps=80|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Marks Hetilijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|11|7}}|caps=18|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Gērijs Linekers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|11|30}}|caps=13|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Kriss Vodls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|12|14}}|caps=16|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Vivs Andersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|7|29}}|caps=21|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Kriss Vudss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|11|14}}|caps=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Terijs Fenviks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|11|17}}|caps=15|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Gērijs Stīvenss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|3|30}}|caps=5|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Pīters Rīds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|6|20}}|caps=6|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Trevors Stīvenss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|9|21}}|caps=10|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Stīvs Hodžs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|10|25}}|caps=3|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Džons Bārnss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|11|7}}|caps=27|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Pīters Bredslijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|18}}|caps=5|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kerijs Diksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|7|24}}|caps=6|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Gērijs Beilijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|8|9}}|caps=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} === {{Fb|MAR}} === Treneris: {{Flaga|Brazīlija}} [[Žuzē Farija]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Badū Zaki]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|4|2}}|caps=6|club=[[Wydad Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Labids Halifa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|1|1}}|caps=1|club=[[Kenitra AC|Kenitra]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Abdelmadžids Lamriss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|2|12}}|caps=6|club=[[FAR Rabat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Mustafa El Bijazs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|12|12}}|caps=4|club=[[KAC Marrakesh]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Nuredīns Bujahjaui]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|1|7}}|caps=6|club=[[Kenitra AC|Kenitra]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[AbdAbdelmadžids Dolmijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|4|19}}|caps=6|club=[[Raja Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Mustafa El Hadaui]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|7|28}}|caps=4|club=[[Lausanne Sports|Lausanne]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Azīzs Buderbala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|12|26}}|caps=2|club=[[FC Sion|Sion]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Abdelkrīms Marijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|1|13}}|caps=1|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Mohameds Timoumi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|1|15}}|caps=5|club=[[FAR Rabat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Mustafa Merijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|4|21}}|caps=4|club=[[Valenciennes FC|Valenciennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Salāhdīns Hmīds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|9|1}}|caps=?|club=[[FAR Rabat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Abdelfetahs Rīati]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|2|25}}|caps=1|club=[[Maghreb Fez]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Lahsens Uadani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|7|14}}|caps=3|club=[[FAR Rabat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Mounsifs El Hadaui]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|10|21}}|caps=?|club=[[AS Salé (football)|AS Sale]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Azedīns Amanalāhs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|4|7}}|caps=?|club=[[Besançon RC|Besançon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Abderrazaks Hairi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|11|20}}|caps=1|club=[[FAR Rabat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Mohameds Sahils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|10|11}}|caps=?|club=[[KAC Marrakesh]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Fadels Džilals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|3|4}}|caps=0|club=[[Wydad Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Abdelāhs Bidane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1965|9|10}}|caps=?|club=[[CODM Meknes]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Abdelazīzs Sulemani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|4|30}}|caps=1|club=[[Maghreb Fez]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Abdelfetahs Mudani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|7|30}}|caps=?|club=[[Kenitra AC|Kenitra]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs end}} === {{Fb|Polija}} === Treneris: {{Flaga|Polija}} [[Antonī Pehničeks]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Juzefs Mlinarčiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1953|9|20}}|caps=38|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kazimežs Pžibišs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|7|11}}|caps=9|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Vladislavs Žmuda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|6|6}}|caps=90|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Mareks Ostrovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|11|22}}|caps=26|club=[[Pogoń Szczecin]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Romans Vujcickis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|1|8}}|caps=49|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Valdemars Matīsiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|9|27}}|caps=42|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Rišards Tarasevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|4|27}}|caps=12|club=[[Śląsk Wrocław]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Jans Urbans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|5|14}}|caps=13|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Jans Karašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|3|17}}|caps=6|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=10|pos=DF|name=[[Stefans Majevskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|1|31}}|caps=36|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=West Germany}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Vlodzimežs Smolareks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|7|16}}|caps=48|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Jaceks Kazimerskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|8|17}}|caps=16|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Rišards Komornickis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|8|14}}|caps=14|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Darjušs Kubickis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|6|6}}|caps=11|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Andžejs Buncols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|9|21}}|caps=49|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Andžejs Palašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|7|22}}|caps=34|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Andžejs Zgutčiņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|1|1}}|caps=4|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Kšištofs Pavlaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|2|12}}|caps=22|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=19|pos=GK|name=[[Juzefs Vandziks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1963|8|13}}|caps=3|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Zbigņevs Boņeks]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|3|3}}|caps=74|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Darjušs Dzekanovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|9|30}}|caps=33|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Jans Furtoks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|3|9}}|caps=4|club=[[GKS Katowice]]|clubnat=Polija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Portugāle}} === Treneris: {{Flaga|Portugāle}} [[Žuzē Torrešs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Manuels Bentu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1948|6|25}}|caps=62|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Žuau Domingušs Pintu|Žuau Pintu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|11|21}}|caps=22|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Antoniu Sousa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|4|28}}|caps=17|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Žuzē Ribeiru]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|11|2}}|caps=2|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alvaru Magaļaišs|Alvaru]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|1|3}}|caps=11|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Karlušs Manuels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|1|15}}|caps=39|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Žaime Pašeku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|7|22}}|caps=21|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Federiku Rosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|4|6}}|caps=5|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Fernandu Gomišs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1956|11|22}}|caps=42|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Paulu Futre]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1966|2|28}}|caps=10|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Fernandu Bandeiriņa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|11|26}}|caps=0|club=[[Associação Académica de Coimbra – O.A.F.|Académica de Coimbra]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Žorže Martinšs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1954|8|22}}|caps=0|club=[[C.F. Os Belenenses|Belenenses]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Antoniu Motaru]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1964|11|6}}|caps=4|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Žaime Magaļaišs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1962|7|10}}|caps=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Antoniu Enrikešs Žezuss Oliveira|Antoniu Oliveira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1958|6|8}}|caps=1|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Zuzē Antoniu Bargjela|Žuzē Antonio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|10|29}}|caps=2|club=[[C.F. Os Belenenses|Belenenses]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Diamantinu Miranda|Diamantinu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1959|8|3}}|caps=19|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Luišs Sobriņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1961|5|5}}|caps=0|club=[[C.F. Os Belenenses|Belenenses]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Rui Aguašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1960|4|28}}|caps=3|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Augustu Inasiu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1955|2|1}}|caps=22|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Antoniu Andrē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1957|12|24}}|caps=5|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Vitors Damašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=yes|1986|5|31|1947|10|8}}|caps=27|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs end}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/1986mexico Oficiāla mājaslapa] {{En ikona}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] eg1txr5dq7vxxge8vbiqjg2s8ydi63k 0 507244 4456287 4426614 2026-04-19T07:02:41Z Pēteris Buks 93248 norādīta tautība 4456287 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Igors Rajevs | vārds_orig = | attēls = Igors Rajevs 2023.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Igors Rajevs 2023. gadā | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Unita Rajeva | bērni = 4 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:LV-Army-OF5.png|25px]]<br />Rezerves [[pulkvedis]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}} | struktūra = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | alma_mater = [[Maskava]]s Augstākā vispārējā karaspēka komandieru karaskola (1987)<ref name= "irajevs" /> <br /> Komandvadības un ģenerālštāba kurss, ASV (2000) | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|28}}<ref name= "irajevs" /> }} '''Igors Rajevs''' (dzimis {{dat|1965|11|28}}) ir krievu tautības [[Latvija]]s virsnieks, [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] rezerves [[pulkvedis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-krievu-armija-sabombardejusi-ukrainu-municijas-noliktavas-no-netalu-esosas-atomelektrostacijas-kas-atrodas-vistuvak-latvijai|title=Igors Rajevs: Krievu armija sabombardējusi ukraiņu munīcijas noliktavas no netālu esošās atomelektrostacijas, kas atrodas vistuvāk Latvijai 0|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> militārais analītiķis un politiķis. Šobrīd ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]", taču no tās izstājies 2023. gada septembrī. == Dzīvesgājums == Līdz 1983. gadam mācījās [[Rīgas 13. vidusskola|Rīgas 13. vidusskolā]], pēc tam [[Maskava]]s augstākajā vispārējā karaspēka kara skolā, kuru absolvēja 1987. gadā kā riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/igors-rajevs|title=Igors Rajevs|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> pēc tam dienēja [[Padomju armija|padomju armijā]]. Bijis [[virsleitnants]] — rotas komandieris, dienēja Sverdlovskā (tagad [[Jekaterinburga]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/505852-militara-analitika-igora-rajeva-tumsa-pagatne-kapec-vins-tika-padzits-no-latvijas-armijas-ko-par-to-saka-pats-rajevs|title=Militārā analītiķa Igora Rajeva tumšā pagātne: kāpēc viņš tika padzīts no Latvijas armijas? Ko par to saka pats Rajevs {{!}} Jauns.lv|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-17|date=2022-06-14|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s atgriezās dzimtenē un turpmāko savu dienestu saistīja ar [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas armiju]].<ref>''IEVA''. Izdevniecība ''Žurnāls Santa'', 2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ISSN 1407-2033</ref> == Militārā karjera == 1992. gadā I. Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku [[Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljons|Štāba bataljonā]].<ref name="irajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/igors-rajevs/|title=Igors Rajevs|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-02|date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Bijis [[NBS 1. mehanizētais kājnieku bataljons|Izlūkdesanta / Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona]] (IDB/LATBAT) komandieris (1996—2000).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf|title=LR NBS albums|access-date={{dat|2022|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220712081501/http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf}}</ref> No 1999. līdz 2000. gadam papildinājis militāro izglītību [[ASV]], bet 2008. gadā [[Igaunija|Igaunijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/darbinieks/igors-rajevs-0|title=Igors Rajevs {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2023-02-16|language=lv}}</ref> No 2000. līdz 2004. gadam bija [[Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs|NBS Apvienotā štāba]] Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks.<ref name="irajevs" /> I. Rajevs bija pirmo starptautisko mācību ''Baltic Challenge 96'' projekta virsnieks, kontingenta komandieris misijās [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. Bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu 21. gadsimta vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai [[NATO]]. Izveidojis godasardzes [[Rota (armija)|rotu]] un tās rituālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva/igors-rajevs-mes-redzam-uz-ko-krievija-ir-spejiga-un-mums-jabut-tam-gataviem-48802/|title=Igors Rajevs: Mēs redzam, uz ko Krievija ir spējīga, un mums jābūt tam gataviem|publisher=santa.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> No 2004. līdz 2009. gadam bija [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēku]] komandieris, bet no 2006. līdz 2007. gadam — Sauszemes spēku [[NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde|Mehanizētās kājnieku brigādes]] komandieris.<ref name=":1" /> Bija viens no NBS komandiera amata kandidātiem, apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] par bruņoto spēku attīstīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/377760-vakara-zinas-vinam-uzticas-militarais-analitikis-igors-rajevs.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Viņam uzticas: militārais analītiķis Igors Rajevs|website=nra.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 2008. gada 17. decembrī toreizējais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministrs]] [[Vinets Veldre]] no amata atbrīvoja NBS Sauszemes spēku komandieri pulkvedi I. Rajevu.<ref name="irajevs" /> 2010. gadā pulkvedi I. Rajevu atstādināja no Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amata pēc tam, kad [[Satversmes aizsardzības birojs]] atteicās viņam izsniegt 1. kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rajevam-ierobezo-piekluvi-valsts-noslepumiem.a10003/ Rajevam ierobežo piekļuvi valsts noslēpumiem] lsm.lv 2010. gada 18. augustā</ref> No 2010. līdz 2013. gadam bija [[Baltijas Aizsardzības koledža]]s Atbalsta dienesta direktors un no 2013. līdz 2016. gadam Augstākās vadības kursa direktors.<ref name="irajevs" /> Pēc tam gadu bija Stratēģiskās drošības pētniecības centra direktora vietnieka pienākumu izpildītājs, bet 2017. gadā devās izdienas pensijā.<ref name="irajevs" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] piedalījās [[TV24]] kanāla speciālizlaidumā "Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu"'','' kur stāstīja par aktuālākajiem notikumiem. 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs paziņoja, ka pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā, jo dodas politikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/385114-rajevs-patrauc-komentet-karadarbibu-ukraina-tv24-etera/|title=Rajevs pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā TV24 ēterā|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> Rajeva vietā raidījumā kā komentētājs darbību sāka [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] štāba virsnieks [[Jānis Slaidiņš]]. Izdevumam "Privātā Dzīve" I. Rajevs stāstīja: "Ja cilvēkus satrauc kāds jautājums un es varu viņiem kaut kā palīdzēt, to daru. Arī intervijas televīzijā sniedzu ne tāpēc, ka man gribas gozēties kameru priekšā. Bet tāpēc, lai skaidrotu."<ref name="rajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-pec-tv-etera-isu-gabalinu-uz-majam-tagad-mero-stundu-cilveki-nak-uz-ielas-klat-grib-aprunaties|title=Igors Rajevs: pēc TV ētera īsu gabaliņu uz mājām tagad mēroju stundu – cilvēki nāk uz ielas klāt, grib aprunāties|publisher=la.lv|accessdate=23 April 2022}}</ref> I. Rajevs ir bijis īpašnieks un valdes loceklis kapitālsabiedrībai [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|SIA]] "Rajevs Security and Defence Solutions" (2019—2022).<ref name="irajevs" /> == Politiskā darbība == 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņoja, ka iesaistīsies politiskajā biedrībā "Reģionu spēks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rajevs-veidos-godigu-konkurenci-artim-pabrikam-un-iesaistisies-regionu-speka|title=Rajevs veidos godīgu konkurenci Artim Pabrikam un iesaistīsies “Reģionu spēkā”|website=LA.LV|access-date=2022-06-30|language=lv}}</ref> No politiskās apvienības "[[Apvienotais saraksts]]" I. Rajevs kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]<ref name=":0" /> kā trešais numurs sarakstā [[Rīgas vēlēšanu apgabals|Rīgas vēlēšanu apgabalā]] un tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-02}}</ref> 2022. gadā apstiprināts par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Pēc tam, kad "Apvienotais saraksts" neiesaistījās [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdībā]], I. Rajevs paziņoja, ka pametīs "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju, līdz ar to saglabājot Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2023-rajevs-pametis-apvienota-saraksta-frakciju-bus-iekslietu-ministrijas-parlamentarais-sekretars.a525275/|title=Rajevs pametīs «Apvienotā saraksta» frakciju, būs Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-25|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Rajevam ir bijušas 2 laulības. Viņa pirmā sieva bija no [[Krievija]]s un viens no viņu laulības izjukšanas iemesliem bijusi nespēja adaptēties dzīvei Latvijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/es-gribetu-lai-mums-butu-labakas-attiecibas-rajevs-komente-attiecibas-ar-savu-meitu|title=“Es gribētu, lai mums būtu labākas attiecības,” Rajevs komentē attiecības ar savu pieaugušo meitu|website=Kokteilis.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> Otrreiz precējies ar Unitu Rajevu, ģimenē aug četri bērni, ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Par meitu Rajevs teicis: “Es gribētu, lai mūsu attiecības būtu labākas.”<ref name="rajevs" /><ref name=":2" /> I. Rajevs ir karstasinīgs [[Hokejs|hokeja]] fans.<ref name="rajevs" /> Viņa abi vectēvi bijuši saistīti ar armiju, viens karoja latviešu [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] korpusā, otrs — [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/@IgorsRajevs ''Youtube'' profils] {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Rajevs, Igors}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas militārpersonas]] nfq82n9v54fkj6cmmz17c08i1n3ax48 0 514312 4456294 4128866 2026-04-19T07:54:50Z Meistars Joda 781 4456294 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Apsūdzības lieciniece | operators = | attēls = Movie poster for Witness for the Prosecution .jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Billijs Vailders]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Tairons Pauers]] * [[Marlēna Dītriha]] * [[Čārlzs Lotons]] * [[Elza Lančestera]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Witness for the Prosecution'' | studija = ''[[Edward Small Productions]]'' | montāža = | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1957|12|17|ASV}} | ilgums = 116 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://archive.org/details/variety208-1957-11/page/n269/mode/1up?q=%22edward+small%22|title=Variety (November 1957) |publisher=|accessdate=}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|9 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Apsūdzības lieciniece"''' ({{Val|en|Witness for the Prosecution}}) ir 1957. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[mistērijas filma|mistērijas]] tiesu [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Billijs Vailders]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Tairons Pauers]], [[Marlēna Dītriha]], [[Čārlzs Lotons]] un [[Elza Lančestera]]. Filma ir balstīta uz 1953. gada [[Agata Kristi|Agatas Kristi]] lugas ar [[Apsūdzības lieciniece (luga)|tādu pašu nosaukumu]]. Advokātam Vilfrīdam Robartsam (Lotons) jāaizstāv savs klients slepkavības prāvā, kurā tas tiek apsūdzēts par bagātas bezbērnu atraitnes, kura bija viņā iemīlējusies, nogalināšanu. "Apsūdzības lieciniece" pirmizrāde notika {{Dat|1957|12|17|5=bez}}. Filma tika nominēta sešām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kategorijās "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris]]" (Lotons) un "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" (Lančestera), tomēr nevienu nesaņēma. [[Amerikas Kinoinstitūts]] filmu iekļāva savā ''[[AFI 10 Top 10]]'' sarakstā 6. vietā kategorijā "labākās tiesu drāmas". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Billijs Vailders}} [[Kategorija:1957. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Billija Vaildera filmas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] [[Kategorija:Tiesu filmas]] bhyrw7eirzpmrydrqeo48eyalt8t8tk 0 515434 4456189 4031227 2026-04-18T19:45:28Z MC2013 40125 4456189 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Reģimants Adomaitis | vārds_orig = ''Regimantas Adomaitis'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1937|1|31}} | dz vieta = {{vieta|Lietuva|Šauļi}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|6|20|1937|1|31}} | mirš vieta = {{vieta|Lietuva|Viļņa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1964—2022 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Eugēnija Bajorīte (1941—2011) | bērni = 3 | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = }} ''' Reģimants Adomaitis''' ({{val|lt|Regimantas Adomaitis}}, dzimis {{dat|1937|1|31}}, miris {{dat|2022|6|20}}) bija [[Lietuva|lietuviešu]] teātra un kino [[aktieris]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1937|1|31||bez}} [[Šauļi|Šauļos]] inženiera ģimenē. Studēja [[Viļņas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē un [[Viļņas konservatorija]]s aktiermākslas nodaļā. Strādāja [[Marijampole]]s teātrī, tad [[Kauņa]]s Drāmas teātrī (1963—1967). Filmējās [[Vītauts Žalakevičs|Vītauta Žalakeviča]] filmās "[[Neviens negribēja mirt]]" (''Niekas nenorėjo mirti'', 1966) un "[[Tas saldais brīvības vārds]]" (''Это сладкое слово — свобода!'', 1973), [[Grigorijs Kozincevs|Grigorija Kozinceva]] filmā "[[Karalis Līrs (1970. gada filma)|Karalis Līrs]]" (1970), filmā "[[No atpūtnieku dzīves]]" (''Из жизни отдыхающих'', 1981), fantastikas filmā "[[Grūti būt dievam (1989)|Grūti būt dievam]]" (1989) un daudzās citās filmās. Kopš 1967. gada bija Lietuvas Nacionālā drāmas teātra aktieris Viļņā. 1983. gadā režisors [[Aloizs Brenčs]] viņam piedāvāja lomu [[Rīgas Kinostudija]]s trīssēriju detektīvfilmā "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]", bet 1996. gadā filmā "[[Anna (filma)|Anna]]". 1988. gadā Adomaitis kopā ar 34 domubiedriem izveidoja [[Sajūdis]] Reformu kustību. Miris {{dat|2022|6|20||bez}} Viļņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref> == Apbalvojumi == * 1979. gadā Adomaitim tika piešķirts Lietuvas PSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukums, bet 1985. gadā — [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieka]] nosaukums. * 1997. gadā apbalvots ar [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa]] Komandiera krustu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adomaitis, Reģimants}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šauļu apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas aktieri]] [[Kategorija:Šauļos dzimušie]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] 4aeyoclk1f6odq79csjzrpxhpt68h13 14 515441 4456185 3641013 2026-04-18T19:42:06Z MC2013 40125 MC2013 pārvietoja lapu [[Kategorija:Cilvēki no Šauļiem]] uz [[Kategorija:Šauļos dzimušie]]: Precizēts nosaukums 3641013 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Lietuvas cilvēki|Š]] damyw6xpecstqeassqlgb55cprv4vyy 0 516817 4456040 4455906 2026-04-18T15:14:21Z Olgerts V 41522 arī Ječos 4456040 wikitext text/x-wiki '''Liepājas pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 398 [[iela]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003044?type=city|title=Valsts adrešu reģistra dati: Liepāja|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2025|9|3||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|5}} * [[14. novembra bulvāris]] * [[1905. gada iela (Liepāja)|1905. gada iela]] * [[Abavas iela (Liepāja)|Abavas iela]] * [[Admirāļa Spādes iela]] * [[Airītes iela (Liepāja)|Airītes iela]] * [[Aisteres iela (Liepāja)|Aisteres iela]] * [[Akas iela (Liepāja)|Akas iela]] * [[Akmeņu iela (Liepāja)|Akmeņu iela]] * [[Aldaru iela (Liepāja)|Aldaru iela]] * [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] * [[Alsungas iela (Liepāja)|Alsungas iela]] * [[Amatas iela (Liepāja)|Amatas iela]] * [[Andreja Pumpura iela (Liepāja)|Andreja Pumpura iela]] * [[Antas Klints iela]] * [[Apriķu iela (Liepāja)|Apriķu iela]] * [[Apšu iela (Liepāja)|Apšu iela]] * [[Arnolda iela]] * [[Aroniju iela (Liepāja)|Aroniju iela]] * [[Artilērijas iela (Liepāja)|Artilērijas iela]] * [[Atmodas bulvāris]] * [[Atslēdznieku iela]] * [[Atteku sala]] * [[Augustes iela]] * [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa iela]] * [[Autoru iela]] * [[Aveņu iela (Liepāja)|Aveņu iela]] * [[Aviācijas iela (Liepāja)|Aviācijas iela]] * [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu iela]] * [[Ābeļu iela (Liepāja)|Ābeļu iela]] * [[Ādu iela (Liepāja)|Ādu iela]] * [[Ālandes iela (Liepāja)|Ālandes iela]] * [[Baidzeles iela]] * [[Baložu iela (Liepāja)|Baložu iela]] * [[Baltijas iela (Liepāja)|Baltijas iela]] * [[Baseina iela (Liepāja)|Baseina iela]] * [[Baterijas iela (Liepāja)|Baterijas iela]] * [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas iela]] * [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu iela]] * [[Bārtas iela (Liepāja)|Bārtas iela]] * [[Bernātu iela (Liepāja)|Bernātu iela]] * [[Beverīnas iela (Liepāja)|Beverīnas iela]] * [[Bērzu iela (Liepāja)|Bērzu iela]] * [[Brāļu iela]] * [[Britu flotes iela]] * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] * [[Brīvostas iela]] * [[Burtnieku iela (Liepāja)|Burtnieku iela]] * [[Buru iela (Liepāja)|Buru iela]] * [[Caunu iela (Liepāja)|Caunu iela]] * [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu iela]] * [[Celtnieku iela (Liepāja)|Celtnieku iela]] * [[Cenkones iela]] * [[Cepļa iela (Liepāja)|Cepļa iela]] * [[Ceriņu iela (Liepāja)|Ceriņu iela]] * [[Cēsu rotas iela]] * [[Cieceres iela (Liepāja)|Cieceres iela]] * [[Cietokšņa iela (Liepāja)|Cietokšņa iela]] * [[Cīravas iela (Liepāja)|Cīravas iela]] * [[Cīruļu iela (Liepāja)|Cīruļu iela]] * [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] * [[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]] * [[Darbnīcu iela (Liepāja)|Darbnīcu iela]] * [[Daugavas iela (Liepāja)|Daugavas iela]] * [[Dārtas iela (Liepāja)|Dārtas iela]] * [[Dārza iela (Liepāja)|Dārza iela]] * [[Debess iela (Liepāja)|Debess iela]] * [[Dīķa iela (Liepāja)|Dīķa iela]] * [[Doņu iela (Liepāja)|Doņu iela]] * [[Dorupes iela]] * [[Drāšu iela]] * [[Dunalkas iela (Liepāja)|Dunalkas iela]] * [[Dundagas iela (Liepāja)|Dundagas iela]] * [[Dunikas iela]] * [[Durbes iela (Liepāja)|Durbes iela]] * [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu iela]] * [[Dūņu iela (Liepāja)|Dūņu iela]] * [[Dzelzceļnieku iela (Liepāja)|Dzelzceļnieku iela]] * [[Dzelzsgriezēja iela]] * [[Dzērves iela (Liepāja)|Dzērves iela]] * [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru iela]] * [[Dzirnavu iela (Liepāja)|Dzirnavu iela]] * [[Eduarda Tisē iela]] * [[Eduarda Veidenbauma iela (Liepāja)|Eduarda Veidenbauma iela]] * [[Egļu iela (Liepāja)|Egļu iela]] * [[Eksporta iela (Liepāja)|Eksporta iela]] * [[Elizabetes iela (Liepāja)|Elizabetes iela]] * [[Elkoņu iela (Liepāja)|Elkoņu iela]] * [[Emīlijas iela (Liepāja)|Emīlijas iela]] * [[Enkuru iela (Liepāja)|Enkuru iela]] * [[Esperanto iela]] * [[Ēvalda Rimbenieka iela]] * [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera iela]] * [[Ezerlīču iela (Liepāja)|Ezerlīču iela]] * [[Ezermalas iela (Liepāja)|Ezermalas iela]] * [[Ēdoles iela (Liepāja)|Ēdoles iela]] * [[Ērgļu iela (Liepāja)|Ērgļu iela]] * [[Fabrikas iela (Liepāja)|Fabrikas iela]] * [[Ferdinanda Grīniņa iela]] * [[Fēniksa iela]] * [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]] * [[Franču iela (Liepāja)|Franču iela]] * [[Friča Brīvzemnieka iela (Liepāja)|Friča Brīvzemnieka iela]] * [[Gaismas iela (Liepāja)|Gaismas iela]] * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] * [[Gaujas prospekts]] * [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]] * [[Grāvju iela (Liepāja)|Grāvju iela]] * [[Grīņu iela (Liepāja)|Grīņu iela]] * [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes iela]] * [[Grobiņas iela (Liepāja)|Grobiņas iela]] * [[Ģenerāļa Baloža iela]] * [[Ģenerāļa Dankera iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Liepāja)|Ģimnāzijas iela]] * [[Hika iela]] * [[Imantas iela (Liepāja)|Imantas iela]] * [[Indriķa iela (Liepāja)|Indriķa iela]] * [[Instruktoru iela]] * [[Invalīdu iela (Liepāja)|Invalīdu iela]] * [[Inženieru iela (Liepāja)|Inženieru iela]] * [[Īsā iela (Liepāja)|Īsā iela]] * [[Jaunā iela (Liepāja)|Jaunā iela]] * [[Jaunā ostmala]] * [[Jāņa Asara iela (Liepāja)|Jāņa Asara iela]] * [[Jāņa Čakstes laukums]] * [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa iela]] * [[Jātnieku iela (Liepāja)|Jātnieku iela]] * [[Jelgavas iela (Liepāja)|Jelgavas iela]] * [[Jēkaba Dubelšteina iela]] * [[Jēkaba Janševska iela]] * [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] * [[Jūrkalnes iela (Liepāja)|Jūrkalnes iela]] * [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas iela]] * [[Jūrnieku iela (Liepāja)|Jūrnieku iela]] * [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]] * [[Kaktu iela (Liepāja)|Kaktu iela]] * [[Kalenieku iela]] * [[Kalēju iela (Liepāja)|Kalēju iela]] * [[Kalna iela (Liepāja)|Kalna iela]] * [[Kalvenes iela (Liepāja)|Kalvenes iela]] * [[Kaļķu iela (Liepāja)|Kaļķu iela]] * [[Kandavas iela (Liepāja)|Kandavas iela]] * [[Kapsēdes iela]] * [[Kapsētas iela (Liepāja)|Kapsētas iela]] * [[Katedrāles iela (Liepāja)|Katedrāles iela]] * [[Katoļu iela (Liepāja)|Katoļu iela]] * [[Katrīnas iela (Liepāja)|Katrīnas iela]] * [[Kazdangas iela (Liepāja)|Kazdangas iela]] * [[Kārklu iela (Liepāja)|Kārklu iela]] * [[Kārļa Zāles laukums]] * [[Kārļa iela (Liepāja)|Kārļa iela]] * [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] * [[Klāva Ukstiņa iela]] * [[Klusā iela (Liepāja)|Klusā iela]] * [[Kokneses iela (Liepāja)|Kokneses iela]] * [[Koku iela (Liepāja)|Koku iela]] * [[Kolkas iela (Liepāja)|Kolkas iela]] * [[Kraukļu iela (Liepāja)|Kraukļu iela]] * [[Kristiāna Dāla iela (Liepāja)|Kristiāna Dāla iela]] * [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Kroņu iela (Liepāja)|Kroņu iela]] * [[Krusta iela (Liepāja)|Krusta iela]] * [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]] * [[Kuģinieku iela (Liepāja)|Kuģinieku iela]] * [[Kuldīgas iela (Liepāja)|Kuldīgas iela]] * [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]] * [[Kureliešu iela]] * [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu iela]] * [[Kuršu laukums]] * [[Kurzemes iela (Liepāja)|Kurzemes iela]] * [[Kūrmājas prospekts]] * [[Kviešu iela (Liepāja)|Kviešu iela]] * [[Ķēžu iela]] * [[Ķieģeļu iela (Liepāja)|Ķieģeļu iela]] * [[Ķiršu iela (Liepāja)|Ķiršu iela]] * [[Ķoniņu iela]] * [[Laboratorijas iela (Liepāja)|Laboratorijas iela]] * [[Labraga iela (Liepāja)|Labraga iela]] * [[Laivinieku iela (Liepāja)|Laivinieku iela]] * [[Laivu iela (Liepāja)|Laivu iela]] * [[Lapu iela (Liepāja)|Lapu iela]] * [[Latgales iela (Liepāja)|Latgales iela]] * [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]] * [[Lazaretes iela (Liepāja)|Lazaretes iela]] * [[Lāčplēša iela (Liepāja)|Lāčplēša iela]] * [[Leona Paegles iela (Liepāja)|Leona Paegles iela]] * [[Lēņu iela]] * [[Lidostas iela (Liepāja)|Lidostas iela]] * [[Liedaga iela (Liepāja)|Liedaga iela]] * [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] * [[Lielgabalu iela (Liepāja)|Lielgabalu iela]] * [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu iela]] * [[Lietuviešu iela]] * [[Lībiešu iela (Liepāja)|Lībiešu iela]] * [[Līgas iela (Liepāja)|Līgas iela]] * [[Līvas iela (Liepāja)|Līvas iela]] * [[Līvas laukums]] * [[Loču iela (Liepāja)|Loču iela]] * [[Loku iela (Liepāja)|Loku iela]] * [[Ložmetējnieku iela]] * [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa iela]] * [[Magoņu iela (Liepāja)|Magoņu iela]] * [[Malkas iela (Liepāja)|Malkas iela]] * [[Manēžas iela]] * [[Martena iela]] * [[Mastu iela (Liepāja)|Mastu iela]] * [[Matīsa Gūtmaņa iela]] * [[Matrožu iela (Liepāja)|Matrožu iela]] * [[Mazā iela (Liepāja)|Mazā iela]] * [[Mazirbes iela (Liepāja)|Mazirbes iela]] * [[Mālu iela (Liepāja)|Mālu iela]] * [[Mārtiņa iela (Liepāja)|Mārtiņa iela]] * [[Mednieku iela (Liepāja)|Mednieku iela]] * [[Medņu iela (Liepāja)|Medņu iela]] * [[Medzes iela (Liepāja)|Medzes iela]] * [[Meldru iela (Liepāja)|Meldru iela]] * [[Metalurgu iela]] * [[Mežmalas iela (Liepāja)|Mežmalas iela]] * [[Mežu iela (Liepāja)|Mežu iela]] * [[Mēness iela (Liepāja)|Mēness iela]] * [[Miera iela (Liepāja)|Miera iela]] * [[Miežu iela (Liepāja)|Miežu iela]] * [[Miķeļa Valtera iela]] * [[Miltu iela]] * [[Mirdzas Ķempes iela (Liepāja)|Mirdzas Ķempes iela]] * [[Mucenieku iela (Liepāja)|Mucenieku iela]] * [[Muitas iela (Liepāja)|Muitas iela]] * [[Naglu iela]] * [[Namdaru iela (Liepāja)|Namdaru iela]] * [[Nākotnes iela (Liepāja)|Nākotnes iela]] * [[Neatkarības rotas iela]] * [[Nidas iela (Liepāja)|Nidas iela]] * [[Nīcas iela (Liepāja)|Nīcas iela]] * [[Noliktavas iela (Liepāja)|Noliktavas iela]] * [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] * [[Ostas iela (Liepāja)|Ostas iela]] * [[Otaņķu iela (Liepāja)|Otaņķu iela]] * [[Ozolu iela (Liepāja)|Ozolu iela]] * [[Palangas iela (Liepāja)|Palangas iela]] * [[Palmu iela (Liepāja)|Palmu iela]] * [[Pampāļu iela (Liepāja)|Pampāļu iela]] * [[Papes iela]] * [[Parka iela (Liepāja)|Parka iela]] * [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta iela]] * [[Pāvilostas iela (Liepāja)|Pāvilostas iela]] * [[Pelašķu iela (Liepāja)|Pelašķu iela]] * [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]] * [[Pērkones iela (Liepāja)|Pērkones iela]] * [[Pieneņu iela (Liepāja)|Pieneņu iela]] * [[Piestātnes iela (Liepāja)|Piestātnes iela]] * [[Piltenes iela (Liepāja)|Piltenes iela]] * [[Pīlādžu iela (Liepāja)|Pīlādžu iela]] * [[Pīļu iela (Liepāja)|Pīļu iela]] * [[Plānotā iela]] * [[Ploču iela]] * [[Pļavu iela (Liepāja)|Pļavu iela]] * [[Priekules iela (Liepāja)|Priekules iela]] * [[Priežu iela (Liepāja)|Priežu iela]] * [[Puķu iela (Liepāja)|Puķu iela]] * [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] * [[Pulkveža Ķūķa iela]] * [[Pulvera iela]] * [[Pupu iela (Liepāja)|Pupu iela]] * [[Pureņu iela (Liepāja)|Pureņu iela]] * [[Putekļu iela]] * [[Putnu iela (Liepāja)|Putnu iela]] * [[Radio iela (Liepāja)|Radio iela]] * [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]] * [[Rakstvežu iela]] * [[Rasas iela (Liepāja)|Rasas iela]] * [[Rāvas iela (Liepāja)|Rāvas iela]] * [[Reiņu meža iela]] * [[Rendas iela (Liepāja)|Rendas iela]] * [[Republikas iela]] * [[Riekstu iela (Liepāja)|Riekstu iela]] * [[Riepu iela (Liepāja)|Riepu iela]] * [[Rietumkrasta iela]] * [[Riņķu iela (Liepāja)|Riņķu iela]] * [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] * [[Robežu iela (Liepāja)|Robežu iela]] * [[Rojas iela (Liepāja)|Rojas iela]] * [[Roņu iela (Liepāja)|Roņu iela]] * [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu iela]] * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] * [[Rubeņu iela (Liepāja)|Rubeņu iela]] * [[Rucavas iela (Liepāja)|Rucavas iela]] * [[Rudbāržu iela (Liepāja)|Rudbāržu iela]] * [[Rudzu iela (Liepāja)|Rudzu iela]] * [[Rūpniecības iela (Liepāja)|Rūpniecības iela]] * [[Sabiles iela (Liepāja)|Sabiles iela]] * [[Sakas iela (Liepāja)|Sakas iela]] * [[Sakņu iela (Liepāja)|Sakņu iela]] * [[Saldus iela (Liepāja)|Saldus iela]] * [[Salmu iela (Liepāja)|Salmu iela]] * [[Saraiķu iela]] * [[Sarkanā iela (Liepāja)|Sarkanā iela]] * [[Satiksmes iela (Liepāja)|Satiksmes iela]] * [[Saules iela (Liepāja)|Saules iela]] * [[Saullēkta iela]] * [[Saulrietu iela (Liepāja)|Saulrietu iela]] * [[Siena iela (Liepāja)|Siena iela]] * [[Siguldas iela (Liepāja)|Siguldas iela]] * [[Sila iela (Liepāja)|Sila iela]] * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas iela]] * [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas iela]] * [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]] * [[Slapjā iela]] * [[Sliežu iela (Liepāja)|Sliežu iela]] * [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas iela]] * [[Smilgu iela (Liepāja)|Smilgu iela]] * [[Smilšu iela (Liepāja)|Smilšu iela]] * [[Spīdolas iela (Liepāja)|Spīdolas iela]] * [[Spīķeru iela (Liepāja)|Spīķeru iela]] * [[Sporta iela (Liepāja)|Sporta iela]] * [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]] * [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera iela]] * [[Strautu iela (Liepāja)|Strautu iela]] * [[Strazdu iela (Liepāja)|Strazdu iela]] * [[Studentu rotas iela]] * [[Stūrmaņu iela (Liepāja)|Stūrmaņu iela]] * [[Sudrabu Edžus iela (Liepāja)|Sudrabu Edžus iela]] * [[Suitu iela (Liepāja)|Suitu iela]] * [[Sūkņu iela]] * [[Sūnu iela (Liepāja)|Sūnu iela]] * [[Svētes iela (Liepāja)|Svētes iela]] * [[Šaurā iela (Liepāja)|Šaurā iela]] * [[Šķēdes iela]] * [[Talsu iela (Liepāja)|Talsu iela]] * [[Tāšu iela (Liepāja)|Tāšu iela]] * [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra iela]] * [[Tebras iela (Liepāja)|Tebras iela]] * [[Teodora Breikša iela]] * [[Teodora iela]] * [[Tērauda iela (Liepāja)|Tērauda iela]] * [[Tērvetes iela (Liepāja)|Tērvetes iela]] * [[Tiesu iela]] * [[Tirgoņu iela (Liepāja)|Tirgoņu iela]] * [[Tirgus iela (Liepāja)|Tirgus iela]] * [[Tīklu iela (Liepāja)|Tīklu iela]] * [[Tobago iela (Liepāja)|Tobago iela]] * [[Toma iela (Liepāja)|Toma iela]] * [[Tosmares iela]] * [[Trimpus iela (Liepāja)|Trimpus iela]] * [[Trīs skursteņu iela]] * [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]] * [[Turaidas iela (Liepāja)|Turaidas iela]] * [[Tvaikoņa "Saratova" iela]] * [[Tvaiku iela]] * [[Ugāles iela (Liepāja)|Ugāles iela]] * [[Uliha iela]] * [[Ulmales iela (Liepāja)|Ulmales iela]] * [[Upeņu iela (Liepāja)|Upeņu iela]] * [[Upmalas iela (Liepāja)|Upmalas iela]] * [[Usmas iela (Liepāja)|Usmas iela]] * [[Užavas iela (Liepāja)|Užavas iela]] * [[Ūdens iela (Liepāja)|Ūdens iela]] * [[Vaiņodes iela (Liepāja)|Vaiņodes iela]] * [[Vaļņu iela (Liepāja)|Vaļņu iela]] * [[Vānes iela]] * [[Vecā ostmala]] * [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]] * [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]] * [[Vēju iela (Liepāja)|Vēju iela]] * [[Vērgales iela]] * [[Vētru iela (Liepāja)|Vētru iela]] * [[Vēžu iela (Liepāja)|Vēžu iela]] * [[Vidus iela (Liepāja)|Vidus iela]] * [[Vidusceļa iela]] * [[Viestura iela (Liepāja)|Viestura iela]] * [[Vingrošanas iela]] * [[Virgas iela (Liepāja)|Virgas iela]] * [[Virsaiša iela]] * [[Virsleitnanta Klestrova iela]] * [[Virsnieku iela]] * [[Virssardzes iela]] * [[Virsseržanta Klaviera iela]] * [[Viršu iela (Liepāja)|Viršu iela]] * [[Vites iela (Liepāja)|Vites iela]] * [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu iela]] * [[Volhovas iela]] * [[Zaķu iela (Liepāja)|Zaķu iela]] * [[Zaru iela (Liepāja)|Zaru iela]] * [[Zāļu iela (Liepāja)|Zāļu iela]] * [[Zemeņu iela (Liepāja)|Zemeņu iela]] * [[Zemgales iela (Liepāja)|Zemgales iela]] * [[Zemnieku iela (Liepāja)|Zemnieku iela]] * [[Ziedu iela (Liepāja)|Ziedu iela]] * [[Ziemeļu iela (Liepāja)|Ziemeļu iela]] * [[Ziemupes iela (Liepāja)|Ziemupes iela]] * [[Zirgu iela (Liepāja)|Zirgu iela]] * [[Zirgu sala]] * [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]] * [[Zivju iela (Liepāja)|Zivju iela]] * [[Zvejnieku aleja]] * [[Zviedru iela (Liepāja)|Zviedru iela]] * [[Zvirbuļu iela (Liepāja)|Zvirbuļu iela]] * [[Žagatu iela (Liepāja)|Žagatu iela]] {{div col end}} == Ielu nosaukumi, kuriem pieļaujams saīsinātais lietojums == {| class="wikitable" |+ !Ielas nosaukums !Saīsinājums |- |Antas Klints iela |A. Klints iela |- |Andreja Pumpura iela |A. Pumpura iela |- |Eduarda Tisē iela |E. Tisē iela |- |Eduarda Veidenbauma iela |E. Veidenbauma iela |- |Evalda Rimbenieka iela |E. Rimbenieka iela |- |Ferdinanda Grīniņa iela |F. Grīniņa iela |- |Friča Brīvzemnieka iela |F. Brīvzemnieka iela |- |Jēkaba Dubelšteina iela |J. Dubelšteina iela |- |Jēkaba Janševska iela |J. Janševska iela |- |Kārļa Zāles laukums |K. Zāles laukums |- |Klāva Ukstiņa iela |K. Ukstiņa iela |- |Kristiāna Dāla iela |K. Dāla iela |- |Krišjāņa Barona iela |K. Barona iela |- |Krišjāņa Valdemāra iela |K. Valdemāra iela |- |Leona Paegles iela |L. Paegles iela |- |Matīsa Gūtmaņa iela |M. Gūtmaņa iela |- |Miķeļa Valtera iela |M. Valtera iela |- |Mirdzas Ķempes iela |M. Ķempes iela |- |Oskara Kalpaka iela |O. Kalpaka iela |- |Teodora Breikša iela |T. Breikša iela |- |Jāņa Čakstes laukums |J. Čakstes laukums |} == Skatīt arī == * [[Liepāja]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ielas Liepājā| ]] g7v41r184awo2jn2zljdphvd29o7spp 4456060 4456040 2026-04-18T15:53:41Z Olgerts V 41522 arī Rīgā 4456060 wikitext text/x-wiki '''Liepājas pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 398 [[iela]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003044?type=city|title=Valsts adrešu reģistra dati: Liepāja|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2025|9|3||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|5}} * [[14. novembra bulvāris]] * [[1905. gada iela (Liepāja)|1905. gada iela]] * [[Abavas iela (Liepāja)|Abavas iela]] * [[Admirāļa Spādes iela]] * [[Airītes iela (Liepāja)|Airītes iela]] * [[Aisteres iela (Liepāja)|Aisteres iela]] * [[Akas iela (Liepāja)|Akas iela]] * [[Akmeņu iela (Liepāja)|Akmeņu iela]] * [[Aldaru iela (Liepāja)|Aldaru iela]] * [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] * [[Alsungas iela (Liepāja)|Alsungas iela]] * [[Amatas iela (Liepāja)|Amatas iela]] * [[Andreja Pumpura iela (Liepāja)|Andreja Pumpura iela]] * [[Antas Klints iela]] * [[Apriķu iela (Liepāja)|Apriķu iela]] * [[Apšu iela (Liepāja)|Apšu iela]] * [[Arnolda iela]] * [[Aroniju iela (Liepāja)|Aroniju iela]] * [[Artilērijas iela (Liepāja)|Artilērijas iela]] * [[Atmodas bulvāris]] * [[Atslēdznieku iela]] * [[Atteku sala]] * [[Augustes iela]] * [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa iela]] * [[Autoru iela]] * [[Aveņu iela (Liepāja)|Aveņu iela]] * [[Aviācijas iela (Liepāja)|Aviācijas iela]] * [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu iela]] * [[Ābeļu iela (Liepāja)|Ābeļu iela]] * [[Ādu iela (Liepāja)|Ādu iela]] * [[Ālandes iela (Liepāja)|Ālandes iela]] * [[Baidzeles iela]] * [[Baložu iela (Liepāja)|Baložu iela]] * [[Baltijas iela (Liepāja)|Baltijas iela]] * [[Baseina iela (Liepāja)|Baseina iela]] * [[Baterijas iela (Liepāja)|Baterijas iela]] * [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas iela]] * [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu iela]] * [[Bārtas iela (Liepāja)|Bārtas iela]] * [[Bernātu iela (Liepāja)|Bernātu iela]] * [[Beverīnas iela (Liepāja)|Beverīnas iela]] * [[Bērzu iela (Liepāja)|Bērzu iela]] * [[Brāļu iela]] * [[Britu flotes iela]] * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] * [[Brīvostas iela]] * [[Burtnieku iela (Liepāja)|Burtnieku iela]] * [[Buru iela (Liepāja)|Buru iela]] * [[Caunu iela (Liepāja)|Caunu iela]] * [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu iela]] * [[Celtnieku iela (Liepāja)|Celtnieku iela]] * [[Cenkones iela]] * [[Cepļa iela (Liepāja)|Cepļa iela]] * [[Ceriņu iela (Liepāja)|Ceriņu iela]] * [[Cēsu rotas iela]] * [[Cieceres iela (Liepāja)|Cieceres iela]] * [[Cietokšņa iela (Liepāja)|Cietokšņa iela]] * [[Cīravas iela (Liepāja)|Cīravas iela]] * [[Cīruļu iela (Liepāja)|Cīruļu iela]] * [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] * [[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]] * [[Darbnīcu iela (Liepāja)|Darbnīcu iela]] * [[Daugavas iela (Liepāja)|Daugavas iela]] * [[Dārtas iela (Liepāja)|Dārtas iela]] * [[Dārza iela (Liepāja)|Dārza iela]] * [[Debess iela (Liepāja)|Debess iela]] * [[Dīķa iela (Liepāja)|Dīķa iela]] * [[Doņu iela (Liepāja)|Doņu iela]] * [[Dorupes iela]] * [[Drāšu iela]] * [[Dunalkas iela (Liepāja)|Dunalkas iela]] * [[Dundagas iela (Liepāja)|Dundagas iela]] * [[Dunikas iela]] * [[Durbes iela (Liepāja)|Durbes iela]] * [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu iela]] * [[Dūņu iela (Liepāja)|Dūņu iela]] * [[Dzelzceļnieku iela (Liepāja)|Dzelzceļnieku iela]] * [[Dzelzsgriezēja iela]] * [[Dzērves iela (Liepāja)|Dzērves iela]] * [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru iela]] * [[Dzirnavu iela (Liepāja)|Dzirnavu iela]] * [[Eduarda Tisē iela]] * [[Eduarda Veidenbauma iela (Liepāja)|Eduarda Veidenbauma iela]] * [[Egļu iela (Liepāja)|Egļu iela]] * [[Eksporta iela (Liepāja)|Eksporta iela]] * [[Elizabetes iela (Liepāja)|Elizabetes iela]] * [[Elkoņu iela (Liepāja)|Elkoņu iela]] * [[Emīlijas iela (Liepāja)|Emīlijas iela]] * [[Enkuru iela (Liepāja)|Enkuru iela]] * [[Esperanto iela]] * [[Ēvalda Rimbenieka iela]] * [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera iela]] * [[Ezerlīču iela (Liepāja)|Ezerlīču iela]] * [[Ezermalas iela (Liepāja)|Ezermalas iela]] * [[Ēdoles iela (Liepāja)|Ēdoles iela]] * [[Ērgļu iela (Liepāja)|Ērgļu iela]] * [[Fabrikas iela (Liepāja)|Fabrikas iela]] * [[Ferdinanda Grīniņa iela]] * [[Fēniksa iela]] * [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]] * [[Franču iela (Liepāja)|Franču iela]] * [[Friča Brīvzemnieka iela (Liepāja)|Friča Brīvzemnieka iela]] * [[Gaismas iela (Liepāja)|Gaismas iela]] * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] * [[Gaujas prospekts]] * [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]] * [[Grāvju iela (Liepāja)|Grāvju iela]] * [[Grīņu iela (Liepāja)|Grīņu iela]] * [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes iela]] * [[Grobiņas iela (Liepāja)|Grobiņas iela]] * [[Ģenerāļa Baloža iela]] * [[Ģenerāļa Dankera iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Liepāja)|Ģimnāzijas iela]] * [[Hika iela]] * [[Imantas iela (Liepāja)|Imantas iela]] * [[Indriķa iela (Liepāja)|Indriķa iela]] * [[Instruktoru iela]] * [[Invalīdu iela (Liepāja)|Invalīdu iela]] * [[Inženieru iela (Liepāja)|Inženieru iela]] * [[Īsā iela (Liepāja)|Īsā iela]] * [[Jaunā iela (Liepāja)|Jaunā iela]] * [[Jaunā ostmala]] * [[Jāņa Asara iela (Liepāja)|Jāņa Asara iela]] * [[Jāņa Čakstes laukums]] * [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa iela]] * [[Jātnieku iela (Liepāja)|Jātnieku iela]] * [[Jelgavas iela (Liepāja)|Jelgavas iela]] * [[Jēkaba Dubelšteina iela]] * [[Jēkaba Janševska iela]] * [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] * [[Jūrkalnes iela (Liepāja)|Jūrkalnes iela]] * [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas iela]] * [[Jūrnieku iela (Liepāja)|Jūrnieku iela]] * [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]] * [[Kaktu iela (Liepāja)|Kaktu iela]] * [[Kalenieku iela]] * [[Kalēju iela (Liepāja)|Kalēju iela]] * [[Kalna iela (Liepāja)|Kalna iela]] * [[Kalvenes iela (Liepāja)|Kalvenes iela]] * [[Kaļķu iela (Liepāja)|Kaļķu iela]] * [[Kandavas iela (Liepāja)|Kandavas iela]] * [[Kapsēdes iela]] * [[Kapsētas iela (Liepāja)|Kapsētas iela]] * [[Katedrāles iela (Liepāja)|Katedrāles iela]] * [[Katoļu iela (Liepāja)|Katoļu iela]] * [[Katrīnas iela (Liepāja)|Katrīnas iela]] * [[Kazdangas iela (Liepāja)|Kazdangas iela]] * [[Kārklu iela (Liepāja)|Kārklu iela]] * [[Kārļa Zāles laukums]] * [[Kārļa iela (Liepāja)|Kārļa iela]] * [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] * [[Klāva Ukstiņa iela]] * [[Klusā iela (Liepāja)|Klusā iela]] * [[Kokneses iela (Liepāja)|Kokneses iela]] * [[Koku iela (Liepāja)|Koku iela]] * [[Kolkas iela (Liepāja)|Kolkas iela]] * [[Kraukļu iela (Liepāja)|Kraukļu iela]] * [[Kristiāna Dāla iela (Liepāja)|Kristiāna Dāla iela]] * [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Kroņu iela (Liepāja)|Kroņu iela]] * [[Krusta iela (Liepāja)|Krusta iela]] * [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]] * [[Kuģinieku iela (Liepāja)|Kuģinieku iela]] * [[Kuldīgas iela (Liepāja)|Kuldīgas iela]] * [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]] * [[Kureliešu iela]] * [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu iela]] * [[Kuršu laukums]] * [[Kurzemes iela (Liepāja)|Kurzemes iela]] * [[Kūrmājas prospekts]] * [[Kviešu iela (Liepāja)|Kviešu iela]] * [[Ķēžu iela]] * [[Ķieģeļu iela (Liepāja)|Ķieģeļu iela]] * [[Ķiršu iela (Liepāja)|Ķiršu iela]] * [[Ķoniņu iela]] * [[Laboratorijas iela (Liepāja)|Laboratorijas iela]] * [[Labraga iela (Liepāja)|Labraga iela]] * [[Laivinieku iela (Liepāja)|Laivinieku iela]] * [[Laivu iela (Liepāja)|Laivu iela]] * [[Lapu iela (Liepāja)|Lapu iela]] * [[Latgales iela (Liepāja)|Latgales iela]] * [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]] * [[Lazaretes iela (Liepāja)|Lazaretes iela]] * [[Lāčplēša iela (Liepāja)|Lāčplēša iela]] * [[Leona Paegles iela (Liepāja)|Leona Paegles iela]] * [[Lēņu iela]] * [[Lidostas iela (Liepāja)|Lidostas iela]] * [[Liedaga iela (Liepāja)|Liedaga iela]] * [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] * [[Lielgabalu iela (Liepāja)|Lielgabalu iela]] * [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu iela]] * [[Lietuviešu iela]] * [[Lībiešu iela (Liepāja)|Lībiešu iela]] * [[Līgas iela (Liepāja)|Līgas iela]] * [[Līvas iela (Liepāja)|Līvas iela]] * [[Līvas laukums]] * [[Loču iela (Liepāja)|Loču iela]] * [[Loku iela (Liepāja)|Loku iela]] * [[Ložmetējnieku iela]] * [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa iela]] * [[Magoņu iela (Liepāja)|Magoņu iela]] * [[Malkas iela (Liepāja)|Malkas iela]] * [[Manēžas iela]] * [[Martena iela]] * [[Mastu iela (Liepāja)|Mastu iela]] * [[Matīsa Gūtmaņa iela]] * [[Matrožu iela (Liepāja)|Matrožu iela]] * [[Mazā iela (Liepāja)|Mazā iela]] * [[Mazirbes iela (Liepāja)|Mazirbes iela]] * [[Mālu iela (Liepāja)|Mālu iela]] * [[Mārtiņa iela (Liepāja)|Mārtiņa iela]] * [[Mednieku iela (Liepāja)|Mednieku iela]] * [[Medņu iela (Liepāja)|Medņu iela]] * [[Medzes iela (Liepāja)|Medzes iela]] * [[Meldru iela (Liepāja)|Meldru iela]] * [[Metalurgu iela]] * [[Mežmalas iela (Liepāja)|Mežmalas iela]] * [[Mežu iela (Liepāja)|Mežu iela]] * [[Mēness iela (Liepāja)|Mēness iela]] * [[Miera iela (Liepāja)|Miera iela]] * [[Miežu iela (Liepāja)|Miežu iela]] * [[Miķeļa Valtera iela]] * [[Miltu iela]] * [[Mirdzas Ķempes iela (Liepāja)|Mirdzas Ķempes iela]] * [[Mucenieku iela (Liepāja)|Mucenieku iela]] * [[Muitas iela (Liepāja)|Muitas iela]] * [[Naglu iela]] * [[Namdaru iela (Liepāja)|Namdaru iela]] * [[Nākotnes iela (Liepāja)|Nākotnes iela]] * [[Neatkarības rotas iela]] * [[Nidas iela (Liepāja)|Nidas iela]] * [[Nīcas iela (Liepāja)|Nīcas iela]] * [[Noliktavas iela (Liepāja)|Noliktavas iela]] * [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] * [[Ostas iela (Liepāja)|Ostas iela]] * [[Otaņķu iela (Liepāja)|Otaņķu iela]] * [[Ozolu iela (Liepāja)|Ozolu iela]] * [[Palangas iela (Liepāja)|Palangas iela]] * [[Palmu iela (Liepāja)|Palmu iela]] * [[Pampāļu iela (Liepāja)|Pampāļu iela]] * [[Papes iela]] * [[Parka iela (Liepāja)|Parka iela]] * [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta iela]] * [[Pāvilostas iela (Liepāja)|Pāvilostas iela]] * [[Pelašķu iela (Liepāja)|Pelašķu iela]] * [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]] * [[Pērkones iela (Liepāja)|Pērkones iela]] * [[Pieneņu iela (Liepāja)|Pieneņu iela]] * [[Piestātnes iela (Liepāja)|Piestātnes iela]] * [[Piltenes iela (Liepāja)|Piltenes iela]] * [[Pīlādžu iela (Liepāja)|Pīlādžu iela]] * [[Pīļu iela (Liepāja)|Pīļu iela]] * [[Plānotā iela]] * [[Ploču iela]] * [[Pļavu iela (Liepāja)|Pļavu iela]] * [[Priekules iela (Liepāja)|Priekules iela]] * [[Priežu iela (Liepāja)|Priežu iela]] * [[Puķu iela (Liepāja)|Puķu iela]] * [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] * [[Pulkveža Ķūķa iela]] * [[Pulvera iela]] * [[Pupu iela (Liepāja)|Pupu iela]] * [[Pureņu iela (Liepāja)|Pureņu iela]] * [[Putekļu iela]] * [[Putnu iela (Liepāja)|Putnu iela]] * [[Radio iela (Liepāja)|Radio iela]] * [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]] * [[Rakstvežu iela]] * [[Rasas iela (Liepāja)|Rasas iela]] * [[Rāvas iela (Liepāja)|Rāvas iela]] * [[Reiņu meža iela]] * [[Rendas iela (Liepāja)|Rendas iela]] * [[Republikas iela]] * [[Riekstu iela (Liepāja)|Riekstu iela]] * [[Riepu iela (Liepāja)|Riepu iela]] * [[Rietumkrasta iela]] * [[Riņķu iela (Liepāja)|Riņķu iela]] * [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] * [[Robežu iela (Liepāja)|Robežu iela]] * [[Rojas iela (Liepāja)|Rojas iela]] * [[Roņu iela (Liepāja)|Roņu iela]] * [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu iela]] * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] * [[Rubeņu iela (Liepāja)|Rubeņu iela]] * [[Rucavas iela (Liepāja)|Rucavas iela]] * [[Rudbāržu iela (Liepāja)|Rudbāržu iela]] * [[Rudzu iela (Liepāja)|Rudzu iela]] * [[Rūpniecības iela (Liepāja)|Rūpniecības iela]] * [[Sabiles iela (Liepāja)|Sabiles iela]] * [[Sakas iela (Liepāja)|Sakas iela]] * [[Sakņu iela (Liepāja)|Sakņu iela]] * [[Saldus iela (Liepāja)|Saldus iela]] * [[Salmu iela (Liepāja)|Salmu iela]] * [[Saraiķu iela]] * [[Sarkanā iela (Liepāja)|Sarkanā iela]] * [[Satiksmes iela (Liepāja)|Satiksmes iela]] * [[Saules iela (Liepāja)|Saules iela]] * [[Saullēkta iela]] * [[Saulrietu iela (Liepāja)|Saulrietu iela]] * [[Siena iela (Liepāja)|Siena iela]] * [[Siguldas iela (Liepāja)|Siguldas iela]] * [[Sila iela (Liepāja)|Sila iela]] * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas iela]] * [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas iela]] * [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]] * [[Slapjā iela]] * [[Sliežu iela (Liepāja)|Sliežu iela]] * [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas iela]] * [[Smilgu iela (Liepāja)|Smilgu iela]] * [[Smilšu iela (Liepāja)|Smilšu iela]] * [[Spīdolas iela (Liepāja)|Spīdolas iela]] * [[Spīķeru iela (Liepāja)|Spīķeru iela]] * [[Sporta iela (Liepāja)|Sporta iela]] * [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]] * [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera iela]] * [[Strautu iela (Liepāja)|Strautu iela]] * [[Strazdu iela (Liepāja)|Strazdu iela]] * [[Studentu rotas iela]] * [[Stūrmaņu iela (Liepāja)|Stūrmaņu iela]] * [[Sudrabu Edžus iela (Liepāja)|Sudrabu Edžus iela]] * [[Suitu iela (Liepāja)|Suitu iela]] * [[Sūkņu iela]] * [[Sūnu iela (Liepāja)|Sūnu iela]] * [[Svētes iela (Liepāja)|Svētes iela]] * [[Šaurā iela (Liepāja)|Šaurā iela]] * [[Šķēdes iela]] * [[Talsu iela (Liepāja)|Talsu iela]] * [[Tāšu iela (Liepāja)|Tāšu iela]] * [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra iela]] * [[Tebras iela (Liepāja)|Tebras iela]] * [[Teodora Breikša iela]] * [[Teodora iela]] * [[Tērauda iela (Liepāja)|Tērauda iela]] * [[Tērvetes iela (Liepāja)|Tērvetes iela]] * [[Tiesu iela]] * [[Tirgoņu iela (Liepāja)|Tirgoņu iela]] * [[Tirgus iela (Liepāja)|Tirgus iela]] * [[Tīklu iela (Liepāja)|Tīklu iela]] * [[Tobago iela (Liepāja)|Tobago iela]] * [[Toma iela (Liepāja)|Toma iela]] * [[Tosmares iela]] * [[Trimpus iela (Liepāja)|Trimpus iela]] * [[Trīs skursteņu iela]] * [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]] * [[Turaidas iela (Liepāja)|Turaidas iela]] * [[Tvaikoņa "Saratova" iela]] * [[Tvaiku iela]] * [[Ugāles iela (Liepāja)|Ugāles iela]] * [[Uliha iela]] * [[Ulmales iela (Liepāja)|Ulmales iela]] * [[Upeņu iela (Liepāja)|Upeņu iela]] * [[Upmalas iela (Liepāja)|Upmalas iela]] * [[Usmas iela (Liepāja)|Usmas iela]] * [[Užavas iela (Liepāja)|Užavas iela]] * [[Ūdens iela (Liepāja)|Ūdens iela]] * [[Vaiņodes iela (Liepāja)|Vaiņodes iela]] * [[Vaļņu iela (Liepāja)|Vaļņu iela]] * [[Vānes iela]] * [[Vecā ostmala]] * [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]] * [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]] * [[Vēju iela (Liepāja)|Vēju iela]] * [[Vērgales iela (Liepāja)|Vērgales iela]] * [[Vētru iela (Liepāja)|Vētru iela]] * [[Vēžu iela (Liepāja)|Vēžu iela]] * [[Vidus iela (Liepāja)|Vidus iela]] * [[Vidusceļa iela]] * [[Viestura iela (Liepāja)|Viestura iela]] * [[Vingrošanas iela]] * [[Virgas iela (Liepāja)|Virgas iela]] * [[Virsaiša iela]] * [[Virsleitnanta Klestrova iela]] * [[Virsnieku iela]] * [[Virssardzes iela]] * [[Virsseržanta Klaviera iela]] * [[Viršu iela (Liepāja)|Viršu iela]] * [[Vites iela (Liepāja)|Vites iela]] * [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu iela]] * [[Volhovas iela]] * [[Zaķu iela (Liepāja)|Zaķu iela]] * [[Zaru iela (Liepāja)|Zaru iela]] * [[Zāļu iela (Liepāja)|Zāļu iela]] * [[Zemeņu iela (Liepāja)|Zemeņu iela]] * [[Zemgales iela (Liepāja)|Zemgales iela]] * [[Zemnieku iela (Liepāja)|Zemnieku iela]] * [[Ziedu iela (Liepāja)|Ziedu iela]] * [[Ziemeļu iela (Liepāja)|Ziemeļu iela]] * [[Ziemupes iela (Liepāja)|Ziemupes iela]] * [[Zirgu iela (Liepāja)|Zirgu iela]] * [[Zirgu sala]] * [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]] * [[Zivju iela (Liepāja)|Zivju iela]] * [[Zvejnieku aleja]] * [[Zviedru iela (Liepāja)|Zviedru iela]] * [[Zvirbuļu iela (Liepāja)|Zvirbuļu iela]] * [[Žagatu iela (Liepāja)|Žagatu iela]] {{div col end}} == Ielu nosaukumi, kuriem pieļaujams saīsinātais lietojums == {| class="wikitable" |+ !Ielas nosaukums !Saīsinājums |- |Antas Klints iela |A. Klints iela |- |Andreja Pumpura iela |A. Pumpura iela |- |Eduarda Tisē iela |E. Tisē iela |- |Eduarda Veidenbauma iela |E. Veidenbauma iela |- |Evalda Rimbenieka iela |E. Rimbenieka iela |- |Ferdinanda Grīniņa iela |F. Grīniņa iela |- |Friča Brīvzemnieka iela |F. Brīvzemnieka iela |- |Jēkaba Dubelšteina iela |J. Dubelšteina iela |- |Jēkaba Janševska iela |J. Janševska iela |- |Kārļa Zāles laukums |K. Zāles laukums |- |Klāva Ukstiņa iela |K. Ukstiņa iela |- |Kristiāna Dāla iela |K. Dāla iela |- |Krišjāņa Barona iela |K. Barona iela |- |Krišjāņa Valdemāra iela |K. Valdemāra iela |- |Leona Paegles iela |L. Paegles iela |- |Matīsa Gūtmaņa iela |M. Gūtmaņa iela |- |Miķeļa Valtera iela |M. Valtera iela |- |Mirdzas Ķempes iela |M. Ķempes iela |- |Oskara Kalpaka iela |O. Kalpaka iela |- |Teodora Breikša iela |T. Breikša iela |- |Jāņa Čakstes laukums |J. Čakstes laukums |} == Skatīt arī == * [[Liepāja]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ielas Liepājā| ]] i5c8c46zjgvq2iwodnlnwrqmcxzzcsz 4456173 4456060 2026-04-18T19:21:47Z Olgerts V 41522 precīz. 4456173 wikitext text/x-wiki '''Liepājas pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 398 [[iela]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003044?type=city|title=Valsts adrešu reģistra dati: Liepāja|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2025|9|3||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|5}} * [[14. novembra bulvāris]] * [[1905. gada iela (Liepāja)|1905. gada iela]] * [[Abavas iela (Liepāja)|Abavas iela]] * [[Admirāļa Spādes iela]] * [[Airītes iela (Liepāja)|Airītes iela]] * [[Aisteres iela (Liepāja)|Aisteres iela]] * [[Akas iela (Liepāja)|Akas iela]] * [[Akmeņu iela (Liepāja)|Akmeņu iela]] * [[Aldaru iela (Liepāja)|Aldaru iela]] * [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] * [[Alsungas iela (Liepāja)|Alsungas iela]] * [[Amatas iela (Liepāja)|Amatas iela]] * [[Andreja Pumpura iela (Liepāja)|Andreja Pumpura iela]] * [[Antas Klints iela]] * [[Apriķu iela (Liepāja)|Apriķu iela]] * [[Apšu iela (Liepāja)|Apšu iela]] * [[Arnolda iela]] * [[Aroniju iela (Liepāja)|Aroniju iela]] * [[Artilērijas iela (Liepāja)|Artilērijas iela]] * [[Atmodas bulvāris]] * [[Atslēdznieku iela]] * [[Atteku sala]] * [[Augustes iela]] * [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa iela]] * [[Autoru iela]] * [[Aveņu iela (Liepāja)|Aveņu iela]] * [[Aviācijas iela (Liepāja)|Aviācijas iela]] * [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu iela]] * [[Ābeļu iela (Liepāja)|Ābeļu iela]] * [[Ādu iela (Liepāja)|Ādu iela]] * [[Ālandes iela (Liepāja)|Ālandes iela]] * [[Baidzeles iela]] * [[Baložu iela (Liepāja)|Baložu iela]] * [[Baltijas iela (Liepāja)|Baltijas iela]] * [[Baseina iela (Liepāja)|Baseina iela]] * [[Baterijas iela (Liepāja)|Baterijas iela]] * [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas iela]] * [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu iela]] * [[Bārtas iela (Liepāja)|Bārtas iela]] * [[Bernātu iela (Liepāja)|Bernātu iela]] * [[Beverīnas iela (Liepāja)|Beverīnas iela]] * [[Bērzu iela (Liepāja)|Bērzu iela]] * [[Brāļu iela]] * [[Britu flotes iela]] * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] * [[Brīvostas iela]] * [[Burtnieku iela (Liepāja)|Burtnieku iela]] * [[Buru iela (Liepāja)|Buru iela]] * [[Caunu iela (Liepāja)|Caunu iela]] * [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu iela]] * [[Celtnieku iela (Liepāja)|Celtnieku iela]] * [[Cenkones iela]] * [[Cepļa iela (Liepāja)|Cepļa iela]] * [[Ceriņu iela (Liepāja)|Ceriņu iela]] * [[Cēsu rotas iela]] * [[Cieceres iela (Liepāja)|Cieceres iela]] * [[Cietokšņa iela (Liepāja)|Cietokšņa iela]] * [[Cīravas iela (Liepāja)|Cīravas iela]] * [[Cīruļu iela (Liepāja)|Cīruļu iela]] * [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] * [[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]] * [[Darbnīcu iela (Liepāja)|Darbnīcu iela]] * [[Daugavas iela (Liepāja)|Daugavas iela]] * [[Dārtas iela (Liepāja)|Dārtas iela]] * [[Dārza iela (Liepāja)|Dārza iela]] * [[Debess iela (Liepāja)|Debess iela]] * [[Dīķa iela (Liepāja)|Dīķa iela]] * [[Doņu iela (Liepāja)|Doņu iela]] * [[Dorupes iela]] * [[Drāšu iela]] * [[Dunalkas iela (Liepāja)|Dunalkas iela]] * [[Dundagas iela (Liepāja)|Dundagas iela]] * [[Dunikas iela]] * [[Durbes iela (Liepāja)|Durbes iela]] * [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu iela]] * [[Dūņu iela (Liepāja)|Dūņu iela]] * [[Dzelzceļnieku iela (Liepāja)|Dzelzceļnieku iela]] * [[Dzelzsgriezēja iela]] * [[Dzērves iela (Liepāja)|Dzērves iela]] * [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru iela]] * [[Dzirnavu iela (Liepāja)|Dzirnavu iela]] * [[Eduarda Tisē iela]] * [[Eduarda Veidenbauma iela (Liepāja)|Eduarda Veidenbauma iela]] * [[Egļu iela (Liepāja)|Egļu iela]] * [[Eksporta iela (Liepāja)|Eksporta iela]] * [[Elizabetes iela (Liepāja)|Elizabetes iela]] * [[Elkoņu iela (Liepāja)|Elkoņu iela]] * [[Emīlijas iela (Liepāja)|Emīlijas iela]] * [[Enkuru iela (Liepāja)|Enkuru iela]] * [[Esperanto iela]] * [[Ēvalda Rimbenieka iela]] * [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera iela]] * [[Ezerlīču iela (Liepāja)|Ezerlīču iela]] * [[Ezermalas iela (Liepāja)|Ezermalas iela]] * [[Ēdoles iela (Liepāja)|Ēdoles iela]] * [[Ērgļu iela (Liepāja)|Ērgļu iela]] * [[Fabrikas iela (Liepāja)|Fabrikas iela]] * [[Ferdinanda Grīniņa iela]] * [[Fēniksa iela]] * [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]] * [[Franču iela (Liepāja)|Franču iela]] * [[Friča Brīvzemnieka iela (Liepāja)|Friča Brīvzemnieka iela]] * [[Gaismas iela (Liepāja)|Gaismas iela]] * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] * [[Gaujas prospekts]] * [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]] * [[Grāvju iela (Liepāja)|Grāvju iela]] * [[Grīņu iela (Liepāja)|Grīņu iela]] * [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes iela]] * [[Grobiņas iela (Liepāja)|Grobiņas iela]] * [[Ģenerāļa Baloža iela]] * [[Ģenerāļa Dankera iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Liepāja)|Ģimnāzijas iela]] * [[Hika iela]] * [[Imantas iela (Liepāja)|Imantas iela]] * [[Indriķa iela (Liepāja)|Indriķa iela]] * [[Instruktoru iela]] * [[Invalīdu iela (Liepāja)|Invalīdu iela]] * [[Inženieru iela (Liepāja)|Inženieru iela]] * [[Īsā iela (Liepāja)|Īsā iela]] * [[Jaunā iela (Liepāja)|Jaunā iela]] * [[Jaunā ostmala]] * [[Jāņa Asara iela (Liepāja)|Jāņa Asara iela]] * [[Jāņa Čakstes laukums]] * [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa iela]] * [[Jātnieku iela (Liepāja)|Jātnieku iela]] * [[Jelgavas iela (Liepāja)|Jelgavas iela]] * [[Jēkaba Dubelšteina iela]] * [[Jēkaba Janševska iela]] * [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] * [[Jūrkalnes iela (Liepāja)|Jūrkalnes iela]] * [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas iela]] * [[Jūrnieku iela (Liepāja)|Jūrnieku iela]] * [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]] * [[Kaktu iela (Liepāja)|Kaktu iela]] * [[Kalenieku iela]] * [[Kalēju iela (Liepāja)|Kalēju iela]] * [[Kalna iela (Liepāja)|Kalna iela]] * [[Kalvenes iela (Liepāja)|Kalvenes iela]] * [[Kaļķu iela (Liepāja)|Kaļķu iela]] * [[Kandavas iela (Liepāja)|Kandavas iela]] * [[Kapsēdes iela]] * [[Kapsētas iela (Liepāja)|Kapsētas iela]] * [[Katedrāles iela (Liepāja)|Katedrāles iela]] * [[Katoļu iela (Liepāja)|Katoļu iela]] * [[Katrīnas iela (Liepāja)|Katrīnas iela]] * [[Kazdangas iela (Liepāja)|Kazdangas iela]] * [[Kārklu iela (Liepāja)|Kārklu iela]] * [[Kārļa Zāles laukums]] * [[Kārļa iela (Liepāja)|Kārļa iela]] * [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]] * [[Klāva Ukstiņa iela]] * [[Klusā iela (Liepāja)|Klusā iela]] * [[Kokneses iela (Liepāja)|Kokneses iela]] * [[Koku iela (Liepāja)|Koku iela]] * [[Kolkas iela (Liepāja)|Kolkas iela]] * [[Kraukļu iela (Liepāja)|Kraukļu iela]] * [[Kristiāna Dāla iela (Liepāja)|Kristiāna Dāla iela]] * [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Kroņu iela (Liepāja)|Kroņu iela]] * [[Krusta iela (Liepāja)|Krusta iela]] * [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]] * [[Kuģinieku iela (Liepāja)|Kuģinieku iela]] * [[Kuldīgas iela (Liepāja)|Kuldīgas iela]] * [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]] * [[Kureliešu iela]] * [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu iela]] * [[Kuršu laukums]] * [[Kurzemes iela (Liepāja)|Kurzemes iela]] * [[Kūrmājas prospekts]] * [[Kviešu iela (Liepāja)|Kviešu iela]] * [[Ķēžu iela]] * [[Ķieģeļu iela (Liepāja)|Ķieģeļu iela]] * [[Ķiršu iela (Liepāja)|Ķiršu iela]] * [[Ķoniņu iela]] * [[Laboratorijas iela (Liepāja)|Laboratorijas iela]] * [[Labraga iela (Liepāja)|Labraga iela]] * [[Laivinieku iela (Liepāja)|Laivinieku iela]] * [[Laivu iela (Liepāja)|Laivu iela]] * [[Lapu iela (Liepāja)|Lapu iela]] * [[Latgales iela (Liepāja)|Latgales iela]] * [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]] * [[Lazaretes iela (Liepāja)|Lazaretes iela]] * [[Lāčplēša iela (Liepāja)|Lāčplēša iela]] * [[Leona Paegles iela (Liepāja)|Leona Paegles iela]] * [[Lēņu iela]] * [[Lidostas iela (Liepāja)|Lidostas iela]] * [[Liedaga iela (Liepāja)|Liedaga iela]] * [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] * [[Lielgabalu iela (Liepāja)|Lielgabalu iela]] * [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu iela]] * [[Lietuviešu iela]] * [[Lībiešu iela (Liepāja)|Lībiešu iela]] * [[Līgas iela (Liepāja)|Līgas iela]] * [[Līvas iela (Liepāja)|Līvas iela]] * [[Līvas laukums]] * [[Loču iela (Liepāja)|Loču iela]] * [[Loku iela (Liepāja)|Loku iela]] * [[Ložmetējnieku iela]] * [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa iela]] * [[Magoņu iela (Liepāja)|Magoņu iela]] * [[Malkas iela (Liepāja)|Malkas iela]] * [[Manēžas iela]] * [[Martena iela]] * [[Mastu iela (Liepāja)|Mastu iela]] * [[Matīsa Gūtmaņa iela]] * [[Matrožu iela (Liepāja)|Matrožu iela]] * [[Mazā iela (Liepāja)|Mazā iela]] * [[Mazirbes iela (Liepāja)|Mazirbes iela]] * [[Mālu iela (Liepāja)|Mālu iela]] * [[Mārtiņa iela (Liepāja)|Mārtiņa iela]] * [[Mednieku iela (Liepāja)|Mednieku iela]] * [[Medņu iela (Liepāja)|Medņu iela]] * [[Medzes iela (Liepāja)|Medzes iela]] * [[Meldru iela (Liepāja)|Meldru iela]] * [[Metalurgu iela]] * [[Mežmalas iela (Liepāja)|Mežmalas iela]] * [[Mežu iela (Liepāja)|Mežu iela]] * [[Mēness iela (Liepāja)|Mēness iela]] * [[Miera iela (Liepāja)|Miera iela]] * [[Miežu iela (Liepāja)|Miežu iela]] * [[Miķeļa Valtera iela]] * [[Miltu iela]] * [[Mirdzas Ķempes iela (Liepāja)|Mirdzas Ķempes iela]] * [[Mucenieku iela (Liepāja)|Mucenieku iela]] * [[Muitas iela (Liepāja)|Muitas iela]] * [[Naglu iela]] * [[Namdaru iela (Liepāja)|Namdaru iela]] * [[Nākotnes iela (Liepāja)|Nākotnes iela]] * [[Neatkarības rotas iela]] * [[Nidas iela (Liepāja)|Nidas iela]] * [[Nīcas iela (Liepāja)|Nīcas iela]] * [[Noliktavas iela (Liepāja)|Noliktavas iela]] * [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] * [[Ostas iela (Liepāja)|Ostas iela]] * [[Otaņķu iela (Liepāja)|Otaņķu iela]] * [[Ozolu iela (Liepāja)|Ozolu iela]] * [[Palangas iela (Liepāja)|Palangas iela]] * [[Palmu iela (Liepāja)|Palmu iela]] * [[Pampāļu iela (Liepāja)|Pampāļu iela]] * [[Papes iela]] * [[Parka iela (Liepāja)|Parka iela]] * [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta iela]] * [[Pāvilostas iela (Liepāja)|Pāvilostas iela]] * [[Pelašķu iela (Liepāja)|Pelašķu iela]] * [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu iela]] * [[Pērkones iela (Liepāja)|Pērkones iela]] * [[Pieneņu iela (Liepāja)|Pieneņu iela]] * [[Piestātnes iela (Liepāja)|Piestātnes iela]] * [[Piltenes iela (Liepāja)|Piltenes iela]] * [[Pīlādžu iela (Liepāja)|Pīlādžu iela]] * [[Pīļu iela (Liepāja)|Pīļu iela]] * [[Plānotā iela]] * [[Ploču iela]] * [[Pļavu iela (Liepāja)|Pļavu iela]] * [[Priekules iela (Liepāja)|Priekules iela]] * [[Priežu iela (Liepāja)|Priežu iela]] * [[Puķu iela (Liepāja)|Puķu iela]] * [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] * [[Pulkveža Ķūķa iela]] * [[Pulvera iela]] * [[Pupu iela (Liepāja)|Pupu iela]] * [[Pureņu iela (Liepāja)|Pureņu iela]] * [[Putekļu iela]] * [[Putnu iela (Liepāja)|Putnu iela]] * [[Radio iela (Liepāja)|Radio iela]] * [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]] * [[Rakstvežu iela]] * [[Rasas iela (Liepāja)|Rasas iela]] * [[Rāvas iela (Liepāja)|Rāvas iela]] * [[Reiņu meža iela]] * [[Rendas iela (Liepāja)|Rendas iela]] * [[Republikas iela]] * [[Riekstu iela (Liepāja)|Riekstu iela]] * [[Riepu iela (Liepāja)|Riepu iela]] * [[Rietumkrasta iela]] * [[Riņķu iela (Liepāja)|Riņķu iela]] * [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] * [[Robežu iela (Liepāja)|Robežu iela]] * [[Rojas iela (Liepāja)|Rojas iela]] * [[Roņu iela (Liepāja)|Roņu iela]] * [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu iela]] * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] * [[Rubeņu iela (Liepāja)|Rubeņu iela]] * [[Rucavas iela (Liepāja)|Rucavas iela]] * [[Rudbāržu iela (Liepāja)|Rudbāržu iela]] * [[Rudzu iela (Liepāja)|Rudzu iela]] * [[Rūpniecības iela (Liepāja)|Rūpniecības iela]] * [[Sabiles iela (Liepāja)|Sabiles iela]] * [[Sakas iela (Liepāja)|Sakas iela]] * [[Sakņu iela (Liepāja)|Sakņu iela]] * [[Saldus iela (Liepāja)|Saldus iela]] * [[Salmu iela (Liepāja)|Salmu iela]] * [[Saraiķu iela]] * [[Sarkanā iela (Liepāja)|Sarkanā iela]] * [[Satiksmes iela (Liepāja)|Satiksmes iela]] * [[Saules iela (Liepāja)|Saules iela]] * [[Saullēkta iela]] * [[Saulrietu iela (Liepāja)|Saulrietu iela]] * [[Siena iela (Liepāja)|Siena iela]] * [[Siguldas iela (Liepāja)|Siguldas iela]] * [[Sila iela (Liepāja)|Sila iela]] * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Skolas iela (Liepāja)|Skolas iela]] * [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas iela]] * [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]] * [[Slapjā iela]] * [[Sliežu iela (Liepāja)|Sliežu iela]] * [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas iela]] * [[Smilgu iela (Liepāja)|Smilgu iela]] * [[Smilšu iela (Liepāja)|Smilšu iela]] * [[Spīdolas iela (Liepāja)|Spīdolas iela]] * [[Spīķeru iela (Liepāja)|Spīķeru iela]] * [[Sporta iela (Liepāja)|Sporta iela]] * [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]] * [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera iela]] * [[Strautu iela (Liepāja)|Strautu iela]] * [[Strazdu iela (Liepāja)|Strazdu iela]] * [[Studentu rotas iela]] * [[Stūrmaņu iela (Liepāja)|Stūrmaņu iela]] * [[Sudrabu Edžus iela (Liepāja)|Sudrabu Edžus iela]] * [[Suitu iela (Liepāja)|Suitu iela]] * [[Sūkņu iela]] * [[Sūnu iela (Liepāja)|Sūnu iela]] * [[Svētes iela (Liepāja)|Svētes iela]] * [[Šaurā iela (Liepāja)|Šaurā iela]] * [[Šķēdes iela (Liepāja)|Šķēdes iela]] * [[Talsu iela (Liepāja)|Talsu iela]] * [[Tāšu iela (Liepāja)|Tāšu iela]] * [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra iela]] * [[Tebras iela (Liepāja)|Tebras iela]] * [[Teodora Breikša iela]] * [[Teodora iela]] * [[Tērauda iela (Liepāja)|Tērauda iela]] * [[Tērvetes iela (Liepāja)|Tērvetes iela]] * [[Tiesu iela]] * [[Tirgoņu iela (Liepāja)|Tirgoņu iela]] * [[Tirgus iela (Liepāja)|Tirgus iela]] * [[Tīklu iela (Liepāja)|Tīklu iela]] * [[Tobago iela (Liepāja)|Tobago iela]] * [[Toma iela (Liepāja)|Toma iela]] * [[Tosmares iela]] * [[Trimpus iela (Liepāja)|Trimpus iela]] * [[Trīs skursteņu iela]] * [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]] * [[Turaidas iela (Liepāja)|Turaidas iela]] * [[Tvaikoņa "Saratova" iela]] * [[Tvaiku iela]] * [[Ugāles iela (Liepāja)|Ugāles iela]] * [[Uliha iela]] * [[Ulmales iela (Liepāja)|Ulmales iela]] * [[Upeņu iela (Liepāja)|Upeņu iela]] * [[Upmalas iela (Liepāja)|Upmalas iela]] * [[Usmas iela (Liepāja)|Usmas iela]] * [[Užavas iela (Liepāja)|Užavas iela]] * [[Ūdens iela (Liepāja)|Ūdens iela]] * [[Vaiņodes iela (Liepāja)|Vaiņodes iela]] * [[Vaļņu iela (Liepāja)|Vaļņu iela]] * [[Vānes iela]] * [[Vecā ostmala]] * [[Ventas iela (Liepāja)|Ventas iela]] * [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]] * [[Vēju iela (Liepāja)|Vēju iela]] * [[Vērgales iela (Liepāja)|Vērgales iela]] * [[Vētru iela (Liepāja)|Vētru iela]] * [[Vēžu iela (Liepāja)|Vēžu iela]] * [[Vidus iela (Liepāja)|Vidus iela]] * [[Vidusceļa iela]] * [[Viestura iela (Liepāja)|Viestura iela]] * [[Vingrošanas iela]] * [[Virgas iela (Liepāja)|Virgas iela]] * [[Virsaiša iela]] * [[Virsleitnanta Klestrova iela]] * [[Virsnieku iela]] * [[Virssardzes iela]] * [[Virsseržanta Klaviera iela]] * [[Viršu iela (Liepāja)|Viršu iela]] * [[Vites iela (Liepāja)|Vites iela]] * [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu iela]] * [[Volhovas iela]] * [[Zaķu iela (Liepāja)|Zaķu iela]] * [[Zaru iela (Liepāja)|Zaru iela]] * [[Zāļu iela (Liepāja)|Zāļu iela]] * [[Zemeņu iela (Liepāja)|Zemeņu iela]] * [[Zemgales iela (Liepāja)|Zemgales iela]] * [[Zemnieku iela (Liepāja)|Zemnieku iela]] * [[Ziedu iela (Liepāja)|Ziedu iela]] * [[Ziemeļu iela (Liepāja)|Ziemeļu iela]] * [[Ziemupes iela (Liepāja)|Ziemupes iela]] * [[Zirgu iela (Liepāja)|Zirgu iela]] * [[Zirgu sala]] * [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]] * [[Zivju iela (Liepāja)|Zivju iela]] * [[Zvejnieku aleja]] * [[Zviedru iela (Liepāja)|Zviedru iela]] * [[Zvirbuļu iela (Liepāja)|Zvirbuļu iela]] * [[Žagatu iela (Liepāja)|Žagatu iela]] {{div col end}} == Ielu nosaukumi, kuriem pieļaujams saīsinātais lietojums == {| class="wikitable" |+ !Ielas nosaukums !Saīsinājums |- |Antas Klints iela |A. Klints iela |- |Andreja Pumpura iela |A. Pumpura iela |- |Eduarda Tisē iela |E. Tisē iela |- |Eduarda Veidenbauma iela |E. Veidenbauma iela |- |Evalda Rimbenieka iela |E. Rimbenieka iela |- |Ferdinanda Grīniņa iela |F. Grīniņa iela |- |Friča Brīvzemnieka iela |F. Brīvzemnieka iela |- |Jēkaba Dubelšteina iela |J. Dubelšteina iela |- |Jēkaba Janševska iela |J. Janševska iela |- |Kārļa Zāles laukums |K. Zāles laukums |- |Klāva Ukstiņa iela |K. Ukstiņa iela |- |Kristiāna Dāla iela |K. Dāla iela |- |Krišjāņa Barona iela |K. Barona iela |- |Krišjāņa Valdemāra iela |K. Valdemāra iela |- |Leona Paegles iela |L. Paegles iela |- |Matīsa Gūtmaņa iela |M. Gūtmaņa iela |- |Miķeļa Valtera iela |M. Valtera iela |- |Mirdzas Ķempes iela |M. Ķempes iela |- |Oskara Kalpaka iela |O. Kalpaka iela |- |Teodora Breikša iela |T. Breikša iela |- |Jāņa Čakstes laukums |J. Čakstes laukums |} == Skatīt arī == * [[Liepāja]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ielas Liepājā| ]] 841crt3lscutg2n145byscupd10o9a3 0 517232 4456267 4453820 2026-04-19T06:23:31Z Olgerts V 41522 noformējums 4456267 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Krūmu iela|Krūmu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Krūmu iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Krumu iela (Liepaja).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 13 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 240 | ielas garums = ap 2100 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8.]], [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11.]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Krūmu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Ielas garums ir aptuveni 2100 m un to klāj [[asfaltbetons|asfalta]] segums. Iela sākas strupceļā pie dzelzceļa netālu no krustojuma ar [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pulvera iela|Pulvera ielu]]. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no daudzdzīvokļu ēkām. Krūmu ielā 29 atrodas Liepājas bērnu un jaunatnes centrs "Laumiņa". == Ielu savienojumi == Krūmu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]] * [[Mucenieku iela (Liepāja)|Mucenieku iela]] (T veida krustojums) * [[Tvaiku iela (Liepāja)|Tvaiku iela]] (T veida krustojums) * [[Namdaru iela (Liepāja)|Namdaru iela]] (T veida krustojums) * [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]] (T veida krustojums) * [[Žagatu iela (Liepāja)|Žagatu iela]] (T veida krustojums) * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Jāņa Asara iela (Liepāja)|Jāņa Asara iela]] (T veida krustojums) * [[Kviešu iela (Liepāja)|Kviešu iela]] (T veida krustojums) * [[Ziemeļu iela (Liepāja)|Ziemeļu iela]] (T veida krustojums) * [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu iela]] (T veida krustojums) * [[Šķēdes iela (Liepāja)|Šķēdes iela]] (T veida krustojums) * [[Jūrkalnes iela (Liepāja)|Jūrkalnes iela]] (T veida krustojums) * [[Mazirbes iela (Liepāja)|Mazirbes iela]] (T veida krustojums) * [[Pulvera iela]] (T veida krustojums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] bp8gb7p3ijs5ssbx0wqzhcz4te4764h 4456268 4456267 2026-04-19T06:23:57Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456268 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Krūmu iela|Krūmu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Krūmu iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Krumu iela (Liepaja).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 13 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 240 | ielas garums = ap 2100 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8.]], [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11.]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Krūmu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Ielas garums ir aptuveni 2100 m un to klāj [[asfaltbetons|asfalta]] segums. Iela sākas strupceļā pie dzelzceļa netālu no krustojuma ar [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pulvera iela|Pulvera ielu]]. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no daudzdzīvokļu ēkām. Krūmu ielā 29 atrodas Liepājas bērnu un jaunatnes centrs "Laumiņa". == Ielu savienojumi == Krūmu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Flotes iela (Liepāja)|Flotes iela]] * [[Mucenieku iela (Liepāja)|Mucenieku iela]] (T veida krustojums) * [[Tvaiku iela]] (T veida krustojums) * [[Namdaru iela (Liepāja)|Namdaru iela]] (T veida krustojums) * [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]] (T veida krustojums) * [[Žagatu iela (Liepāja)|Žagatu iela]] (T veida krustojums) * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Jāņa Asara iela (Liepāja)|Jāņa Asara iela]] (T veida krustojums) * [[Kviešu iela (Liepāja)|Kviešu iela]] (T veida krustojums) * [[Ziemeļu iela (Liepāja)|Ziemeļu iela]] (T veida krustojums) * [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu iela]] (T veida krustojums) * [[Šķēdes iela (Liepāja)|Šķēdes iela]] (T veida krustojums) * [[Jūrkalnes iela (Liepāja)|Jūrkalnes iela]] (T veida krustojums) * [[Mazirbes iela (Liepāja)|Mazirbes iela]] (T veida krustojums) * [[Pulvera iela]] (T veida krustojums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] 6qcxkju70o0d6xulka9sg5dwf3qag4f 0 517292 4456269 4454630 2026-04-19T06:24:44Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456269 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Pulvera iela | atklāta = | attēls = New Road - panoramio (1).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | priekšpilsēta = | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]], [[Zaļā birze]] | karte = | mapframe-zoom = 12 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = ap 5500 m | joslu skaits = 2 | vēst nosaukumi = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Pulvera iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] un [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimēs. Iela sākas krustojumā ar [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības ielu]]. Ielas garums ir ap 5500 m un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Caur ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]] un [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8. autobusu maršruts]]. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no ražošanas ēkām. == Ielu savienojumi == Pulvera iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] (T veida krustojums) * [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]] (T veida krustojums) * [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]] (T veida krustojums) * [[Saraiķu iela]] (T veida krustojums) * [[Medzes iela (Liepāja)|Medzes iela]] (T veida krustojums) * [[Ziemupes iela (Liepāja)|Ziemupes iela]] (T veida krustojums) * [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] * [[14. novembra bulvāris]] * [[Smilgu iela (Liepāja)|Smilgu iela]] (T veida krustojums) * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] [[Kategorija:Ielas Zaļajā birzē (Liepāja)]] h83xov4w75lms6tixrzizns2ed3gul1 0 517296 4456057 4334680 2026-04-18T15:51:25Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456057 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Grīzupes iela|Grīzupes iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Grīzupes iela | atklāta = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | karte = | pilsēta = {{Liepāja}} | priekšpilsēta = | apkaime = [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]], [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] | ielas garums = 4300 m | attēls = Grizupes iela.jpg | joslu skaits = 2 | vēst nosaukumi = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]], [[12. autobusu maršruts (Liepāja)|12.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Grīzupes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Tosmare (Liepāja)|Tosmares]] un [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimēs. Iela sākas netālu no [[Karostas kanāls|Karostas kanāla]] un beidzas pie Liepājas robežas virzienā uz [[Tāši]]em. Ielas garums ir ap 4300 metriem, to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]] un kustība ielā notiek abos virzienos. Caur ielu kursē [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]] un [[12. autobusu maršruts (Liepāja)|12. autobusu maršruts]]. Grīzupes ielā 2 atrodas uzņēmums "[[Liepājas kafija]]". == Ielu savienojumi == Grīzupes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nākotnes iela (Liepāja)|Nākotnes iela]] * [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] * [[Kuldīgas iela (Liepāja)|Kuldīgas iela]] * [[Ploču iela]] * [[Vērgales iela (Liepāja)|Vērgales iela]] * [[Talsu iela (Liepāja)|Talsu iela]] * [[Labraga iela (Liepāja)|Labraga iela]] * [[Ēdoles iela (Liepāja)|Ēdoles iela]] * [[14. novembra bulvāris]] * [[Kalenieku iela]] * [[Upeņu iela (Liepāja)|Upeņu iela]] * [[Kārklu iela (Liepāja)|Kārklu iela]] * [[Pelašķu iela (Liepāja)|Pelašķu iela]] * [[Aisteres iela (Liepāja)|Aisteres iela]] * [[Slimnīcas iela (Liepāja)|Slimnīcas iela]] * [[Kapsēdes iela]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Zaļajā birzē (Liepāja)]] [[Kategorija:Ielas Tosmarē]] ihotyx8r5xhfpfqjmvhkjufgzaumacw 0 517312 4456170 4454883 2026-04-18T19:19:37Z Olgerts V 41522 Olgerts V pārvietoja lapu [[Šķēdes iela]] uz [[Šķēdes iela (Liepāja)]]: ir arī citi 4454883 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Šķēdes iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Skedes iela (Liepaja).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 220 | ielas garums = 690 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 1 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Šķēdes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 690 metru un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Kustība Šķēdes ielā notiek vienā virzienā, no Oskara Kalpaka ielas uz Krūmu ielu. Ielas apbūve sastāv no daudzdzīvokļu mājām. == Ielu savienojumi == Šķēdes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]] (T veida krustojums) * [[Piltenes iela (Liepāja)|Piltenes iela]] (T veida krustojums) * [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] o18ha6g689bdd6tajf990w78ndxkhox 4456175 4456170 2026-04-18T19:25:36Z Olgerts V 41522 citas nozīmes 4456175 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Šķēdes iela|Šķēdes iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Šķēdes iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Skedes iela (Liepaja).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 220 | ielas garums = 690 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 1 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Šķēdes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 690 metru un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Kustība Šķēdes ielā notiek vienā virzienā, no Oskara Kalpaka ielas uz Krūmu ielu. Ielas apbūve sastāv no daudzdzīvokļu mājām. == Ielu savienojumi == Šķēdes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]] (T veida krustojums) * [[Piltenes iela (Liepāja)|Piltenes iela]] (T veida krustojums) * [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] se4dathyrfusucy6ayo7q90x1zsngzw 0 517317 4456051 4452268 2026-04-18T15:28:26Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456051 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Friča Brīvzemnieka iela|Friča Brīvzemnieka iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Friča Brīvzemnieka iela | vēst nosaukumi = Juliannas iela | atklāta = | attēls = View of Friča Brīvzemnieka Street in Liepāja (cropped).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 750 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[bruģis]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Friča Brīvzemnieka iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Vecā ostmala|Vecā ostmalu]] un beidzas krustojumā ar [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 750 metru un to sedz [[bruģis]]. Posms no [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielas]] līdz [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielai]] ir paredzēts gājējiem. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no pirmskara mūra ēkām. == Vēsture == Ielas nosaukums vēsturiski bijis '''Juliannas iela''' ({{val|de|Julianen-Strasse}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://maps.mapywig.org/m/City_plans/Baltic_states/PLAN_der_SEESTADT_LIBAU_S_1887_Loc_G7044.L5_1887_.S3.jpg|title=Plan der Seestadt Libau, 1887}}</ref> 3. numurā 18. gadsimtā atradies Komēdiju nams, savukārt 26. numurā līdz mūsdienām renovētā veidā saglabājies 1787. gadā celtais maiznieka Jāņa Klūges nams.<ref>Liepājas laukumu plānojums un telpiskā kompozīcija līdz pirmajam pasaules karam. Silvija Ozola</ref> Ielā ilgstoši darbojušās divas [[Tipogrāfija|spiestuves]]: 6/8. numurā kopā ar čaulīšu fabriku un skārda spiestuvi atradās Augusta Ketena litogrāfijas iestāde, savukārt 40. numurā — sabiedrības "Vēstnesis" spiestuve.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Verzeichnis der Libauer Firmen und Handels- und Gewerbe-Unternehmungen fuer das Jahr 1924.|last=Kroeger|first=M.|publisher=D. Meier|year=1924|location=Libau}}</ref> Ketena spiestuves vietā pēc Otrā pasaules kara izvietojās [[Valsts Liepājas šūšanas fabrika "Sprīdītis"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/vide/kur-liepaja-drukaja-pirmo-latviesu-avizi-un-etiketes/|title=Kur Liepājā drukāja pirmo latviešu avīzi un etiķetes|website=irliepaja.lv|access-date={{dat|2024|04|12||bez}}|language=lv}}</ref> savukārt kopš 2016. gada tai piegulošajā industriālajā kvartālā izvietojies radošais kvartāls "Juliannas pagalms". Ielas apbūve 1941. gada vācu uzlidojumos cieta minimāli; gāja bojā tikai apbūve abpus krustojumam ar Graudu ielu. 1940. gada aprīlī, līdz ar vairākām citām, Juliannas iela tika pārdēvēta. Tā ieguva latviešu publicista un dzejnieka [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vārdu.<ref>Kurzemes Vārds. 1940. gada 24. aprīļa numurs.</ref> == Ielu savienojumi == Friča Brīvzemnieka iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vecā ostmala]] (T veida krustojums) * [[Dzirnavu iela (Liepāja)|Dzirnavu iela]] * [[Putekļu iela]] (T veida krustojums) * [[Vēžu iela (Liepāja)|Vēžu iela]] (T veida krustojums) * [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] * [[Jēkaba Dubelšteina iela]] * [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta iela]] * [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]] * [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu iela]] * [[Ludviķa iela (Liepāja)|Ludviķa iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu F}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] b3svo7qtyrv26c1zul5pdmv5974k4sd 0 517357 4456285 4455141 2026-04-19T06:49:03Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456285 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Turaidas iela|Turaidas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Turaidas iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]] | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[betons]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = Turaidas iela (Liepaja).jpg | ielas garums = 1590 m | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | cits = }} '''Turaidas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta]]s apkaimē. Turaidas iela sākas krustojumā ar [[Atmodas bulvāris|Atmodas bulvāri]] un beidzas krustojumā ar [[Zemgales iela (Liepāja)|Zemgales ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 1590 metri un to pilnībā sedz betons. Caur ielu kursē [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]] un [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7. autobuss]]. Turaidas ielā 4 atrodas Karostas baptistu draudze. == Ielu savienojumi == Turaidas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Atmodas bulvāris]] (T veida krustojums) * [[Imantas iela (Liepāja)|Imantas iela]] * [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] (T veida krustojums) * [[Kristiāna Dāla iela (Liepāja)|Kristiāna Dāla iela]] (T veida krustojums) * [[Britu flotes iela]] (T veida krustojums) * [[Invalīdu iela (Liepāja)|Invalīdu iela]] (T veida krustojums) * [[Lazaretes iela (Liepāja)|Lazaretes iela]] (T veida krustojums) * [[Vidus iela (Liepāja)|Vidus iela]] (T veida krustojums) * [[Virssardzes iela]] (T veida krustojums) * [[Zemgales iela (Liepāja)|Zemgales iela]] == Skatīt arī == * [[Karosta]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Karostā]] jb6gojpfr9z707sw4zfidx8r4h9e9dw 0 517358 4456073 4452417 2026-04-18T16:06:44Z Olgerts V 41522 vienīgā 4456073 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Imantas iela|Imantas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Imantas iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Imantas iela (Liepaja).jpg | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 290 | ielas garums = 615 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Imantas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta]]s apkaimē. Imantas iela sākas krustojumā ar [[Studentu rotas iela|Studentu rotas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Atmodas bulvāris|Atmodas bulvāri]]. Ielas garums ir aptuveni 615 metri un to gandrīz pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Imantas ielā 4 atrodas Liepājas 14. pasta nodaļa. == Ielu savienojumi == Imantas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Studentu rotas iela]] (T veida krustojums) * [[Ģenerāļa Dankera iela]] (T veida krustojums) * [[Neatkarības rotas iela]] * [[Virsaiša iela]] (T veida krustojums) * [[Turaidas iela (Liepāja)|Turaidas iela]] * [[Britu flotes iela]] (T veida krustojums) * [[Atmodas bulvāris]] == Skatīt arī == * [[Karosta]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Karostā]] 4afb4w9e4k4ho0o721ygog2w3l4dag2 0 517359 4456063 4212139 2026-04-18T15:59:53Z Olgerts V 41522 likvidēta 2015.g. 4456063 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Generāļa Baloža iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = jā Oskara Kalpaka tilts ir aizvērts - tad brauks arī 22. 23. un 25. mikroautobusu maršruta | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[1A. autobusu maršruts (Liepāja)|1A.]], [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8.]], [[12. autobusu maršruts (Liepāja)|12.]] | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = Generala Baloza iela (Liepaja).jpg | ielas garums = 2195 m | apkaime = [[Karosta]], [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }} '''Ģenerāļa Baloža iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta]]s un [[Tosmare (Liepāja)|Tosmares]] apkaimē. Ģenerāļa Baloža iela sākas Karostā, netālu no [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]]s un beidzas krustojumā ar [[Nākotnes iela (Liepāja)|Nākotnes ielu]] un [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 2195 metru un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Caur ielu kursē [[1A. autobusu maršruts (Liepāja)|1A.]] [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8.]] un [[12. autobusu maršruts (Liepāja)|12. autobuss]]. Iela ir nosaukta par godu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virspavēlniekam [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānim Balodim]]. Ģenerāļa Baloža ielā 29 atrodas Karostas ūdenstornis, kas ir iekļauts [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļu sarakstā]], bet Ģenerāļa Baloža ielā 36 atrodas Liepājas Garnizona kapi. == Ielu savienojumi == Ģenerāļa Baloža iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] * [[Lazaretes iela (Liepāja)|Lazaretes iela]] (T veida krustojums) * [[Zemgales iela (Liepāja)|Zemgales iela]] (T veida krustojums) * [[Laboratorijas iela (Liepāja)|Laboratorijas iela]] (T veida krustojums) * [[Spīdolas iela (Liepāja)|Spīdolas iela]] (T veida krustojums) * [[Mežmalas iela (Liepāja)|Mežmalas iela]] (T veida krustojums) * [[Nākotnes iela (Liepāja)|Nākotnes iela]] * [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]] [[Attēls:Karosta water tower.jpg|thumb|190x190px|Karostas ūdenstornis]] == Skatīt arī == * [[Karosta]] * [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Karostā]] [[Kategorija:Ielas Tosmarē]] adjnisc783z5rvnnpei5tng9g6gu3fk 0 517543 4456045 4451808 2026-04-18T15:19:34Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456045 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Dunikas iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = Dunikas Street - panoramio.jpg | apkaime = [[Ezerkrasts]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | ielas garums = ap 1147 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Dunikas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Ezerkrasts|Ezerkrasta]] apkaimē. Dunikas iela sākas krustojumā ar [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]] un beidzas savienojumā ar iekškvartāla ceļu pēc krustojuma ar [[Reiņu meža iela|Reiņu meža ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 1147 metri un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no daudzdzīvokļu ēkām. Dunikas ielā 17 atrodas PII "Mazulītis". == Ielu savienojumi == Dunikas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]] (T veida krustojums) * [[Rojas iela (Liepāja)|Rojas iela]] (T veida krustojums) * [[Ugāles iela (Liepāja)|Ugāles iela]] (T veida krustojums) * [[Cieceres iela (Liepāja)|Cieceres iela]] (T veida krustojums) * [[Daugavas iela (Liepāja)|Daugavas iela]] (T veida krustojums) * [[Reiņu meža iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Ezerkrasts]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Ezerkrastā]] 6lygbn5uuaixfb76tzele8e3a3zml07 0 518073 4456188 4453831 2026-04-18T19:44:43Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456188 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Liepājā|Kuģinieku iela|Kuģinieku iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Kuģinieku iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 250 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[bruģis]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kuģinieku iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Kuģinieku iela sākas krustojumā ar [[Spīķeru iela (Liepāja)|Spīķeru ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 250 metri, un to pilnībā sedz [[bruģis]]. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām. == Ielu savienojumi == Kuģinieku iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Spīķeru iela (Liepāja)|Spīķeru iela]] (T veida krustojums) * [[Dzirnavu iela (Liepāja)|Dzirnavu iela]] (T veida krustojums) * [[Putekļu iela]] (T veida krustojums) * [[Jūrnieku iela (Liepāja)|Jūrnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Enkuru iela (Liepāja)|Enkuru iela]] (T veida krustojums) * [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras iela]] == Skatīt arī == * [[Vecliepāja]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Vecliepājā]] e7t9gxz03ue4aakrpmggo9demeki3m5 0 518075 4456190 4453886 2026-04-18T19:46:29Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456190 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Kuldīgas iela|Kuldīgas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Kuldīgas iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 220 | ielas garums = ap 947 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[grants]], [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kuldīgas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimē. Kuldīgas iela sākas strupceļā pie [[Pulvera iela]]s, nesasniedzot to, bet beidzas krustojumā ar [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 947 metri un to sedz gan [[grants]], gan [[asfaltbetons|asfalts]]. Ielas apbūve sastāv no savrupmājām un daudzdzīvokļu ēkām. == Ielu savienojumi == Kuldīgas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Pulvera iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Sūkņu iela]] (T veida krustojums) * [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes iela]] * [[Vērgales iela (Liepāja)|Vērgales iela]] (T veida krustojums) * [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Zaļajā birzē (Liepāja)]] 59417khorhlatk4nzt8wa8uedca07jq 0 518079 4456043 4454097 2026-04-18T15:16:42Z Olgerts V 41522 noformējums 4456043 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Lapu iela|Lapu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Lapu iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | attēla paraksts = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 220 | ielas garums = ap 430 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Lapu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Lapu iela sākas krustojumā ar [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 430 metri un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. == Ielu savienojumi == Lapu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] (T veida krustojums) * [[Koku iela (Liepāja)|Koku iela]] (T veida krustojums) * [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu iela]] == Skatīt arī == * [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] jf82muabocmbknde6dtavgeovghsodk 0 518285 4456044 4454321 2026-04-18T15:17:08Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456044 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Liepājā|Mežu iela|Mežu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Mežu iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 220 | ielas garums = ap 940 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Mežu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Mežu iela sākas krustojumā ar [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Ziemeļu iela (Liepāja)|Ziemeļu ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 940 metri un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no savrupmājām. == Ielu savienojumi == Mežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]] (T veida krustojums) * [[Tvaiku iela (Liepāja)|Tvaiku iela]] (T veida krustojums) * [[Namdaru iela (Liepāja)|Namdaru iela]] * [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]] * [[Žagatu iela (Liepāja)|Žagatu iela]] (T veida krustojums) * [[Cīruļu iela (Liepāja)|Cīruļu iela]] (T veida krustojums) * [[Zvirbuļu iela (Liepāja)|Zvirbuļu iela]] * [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]] * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] (T veida krustojums) * [[Jāņa Asara iela (Liepāja)|Jāņa Asara iela]] * [[Kviešu iela (Liepāja)|Kviešu iela]] * [[Ziemeļu iela (Liepāja)|Ziemeļu iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] 9y53d1egcu4rtu9jh8ccndr8791x3dx 4456211 4456044 2026-04-18T20:59:36Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precīz. 4456211 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Liepājā|Mežu iela|Mežu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Mežu iela | vēst nosaukumi = | atklāta = | attēls = | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 220 | ielas garums = ap 940 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Mežu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Mežu iela sākas krustojumā ar [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Ziemeļu iela (Liepāja)|Ziemeļu ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 940 metri un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no savrupmājām. == Ielu savienojumi == Mežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ventspils iela (Liepāja)|Ventspils iela]] (T veida krustojums) * [[Tvaiku iela]] (T veida krustojums) * [[Namdaru iela (Liepāja)|Namdaru iela]] * [[Skuju iela (Liepāja)|Skuju iela]] * [[Žagatu iela (Liepāja)|Žagatu iela]] (T veida krustojums) * [[Cīruļu iela (Liepāja)|Cīruļu iela]] (T veida krustojums) * [[Zvirbuļu iela (Liepāja)|Zvirbuļu iela]] * [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]] * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] (T veida krustojums) * [[Jāņa Asara iela (Liepāja)|Jāņa Asara iela]] * [[Kviešu iela (Liepāja)|Kviešu iela]] * [[Ziemeļu iela (Liepāja)|Ziemeļu iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]] rrr7vbvakb94nhjei1twus7umfcu073 0 531877 4456102 3856939 2026-04-18T17:00:28Z Meistars Joda 781 4456102 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste| | name = Korenovska | official_name = ''Кореновск'' | settlement_type = pilsēta | nickname = | motto = | image_skyline = Korenovsk,_Krasnodar_Krai,_Russia_-_panoramio_(2).jpg | image_flag = Flag_of_Korenovsk_(Krasnodar_krai).png | image_shield = Герб_Кореновска.png | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Krievija#Krasnodaras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name1 = {{RU-KDA}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = Municipālais veidojums | subdivision_name3 = | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 247,4 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 41826 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 45 | latm = 28 | lats = | latNS = N | longd = 39 | longm = 27 | longs = | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = 24 | website = {{URL|https://www.korenovsk-gorod.ru/}} | footnotes = }} '''Korenovska''' ({{val|ru|Корено́вск}}) ir pilsēta [[Dienvidu federālais apgabals|Krievijas dienvidos]], [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]]. Korenovskas rajona administratīvais centrs. Pilsēta atrodas 60 km no [[Krasnodara]]s. Pilsētā dzīvo 41 826 cilvēki (2021). No tiem 91,48 % ir [[krievi]], 3,02 % [[armēņi]] un 1,86 % [[ukraiņi]]. == Vēsture == 1794. gadā šo teritoriju apdzīvoja Melnās jūras [[kazaki]]. [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] tika izveidota kazaku [[staņica]] (Korenovskas staņica). 1961. gadā [[staņica]]i tika piešķirts pilsētas statuss un nosaukums Korenovska. [[Attēls:Древний "рогатый" дуб - panoramio.jpg|thumb|Ragainais ozols Korenovskā]] Pilsētā joprojām ir dzīvs pilsētas vēstures liecinieks — 200 gadus vecs ozols.[[Attēls:Вокзал Кореновск.jpg|thumb|Korenovskas dzelzceļa stacija]] Mūsdienās Korenovska ir attīstīta pilsēta ar dažādām nozarēm, tostarp ar [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas ražošanu]] un [[Kokapstrāde|kokapstrādi]]. Pilsētā ir labi attīstīta graudkopība, [[Dārzkopība|dārzeņkopība]], [[lopkopība]] un [[putnkopība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://korenovsk-gorod.ru/city/economica.php?type=special|title=Администрация|website=korenovsk-gorod.ru|access-date=2023-04-05}}</ref> Vietējā piena konservu rūpnīca ražo produkciju ar zīmolu "Korovka iz Korenovki".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kizk.ru/|title=«Коровка из Кореновки» - официальный сайт молочной продукции|website=Коровка из Кореновки|access-date=2023-04-05|language=ru}}</ref> == Kultūrā == Romānā [[Klusā Dona|“Klusā Dona”]] Grigorijs Meļehovs saslimst ar [[Tīfs|tīfu]] evakuācijas laikā Korenovskas staņicā 1920. gada sākumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krasnodaras novada pilsētas}} ae6rlib4h90es4jdd1vyloekufa6mm0 0 536695 4456145 4454369 2026-04-18T17:59:13Z Vylks 50297 4456145 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Jordānija | Badge = Jordan national football team logo 2024.svg | Badge_size = 200px | Nickname = النشامى<br />(Bruņinieciskie)<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Smale |first1=Simon |title=Who the Socceroos are facing as the Asian Cup kicks off, and when to watch |url=https://www.abc.net.au/news/2019-01-06/socceroos-asian-cup-group-b-preview-when-to-watch/10685218 |website=ABC News |publisher=Australian Broadcasting Corporation |access-date=6 January 2019}}</ref> | Association = Jordānijas futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flagicon|MAR}} [[Džamāls Sellāmi]] | Captain = [[Ihsans Hadads]] | Most caps = Amers Šafi (176)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/sabbah-intl.html |title=Amer Shafi Sabbah Mahmoud – Century of International Appearances |access-date=18 February 2016 |archive-date=10 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170510042400/http://www.rsssf.com/miscellaneous/sabbah-intl.html}}</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150905145250/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/stats-centclub/52/00/59/centuryclub290715_neutral.pdf FIFA Century Club]</ref> | Top scorer = Hamza Al-Dardūrs (33) | Home Stadium = Amānas Starptautiskais stadions<br>Karaļa Abdula II stadions | FIFA Trigramme = JOR | pattern_b1 = _jor24H | pattern_la1 = _jor24H | pattern_ra1 = _jor24H | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_b2 = _jor24A | pattern_la2 = _jor24A | pattern_ra2 = _jor24A | pattern_sh2 = _white_stripes | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_b3 = _jor24T | pattern_la3 = _jor24T | pattern_ra3 = _jor24T | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 | FIFA Rank = {{Nft rank|63.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 37. | FIFA max date = 2004. gada augusts — septembris | FIFA min = 152. | FIFA min date = 1996. gada jūlijs | First game = {{fb|Sīrija|1932}} 3–1 {{fb-rt|JOR}}<br>([[Aleksandrija]], [[Ēģipte]]; {{dat|1953|8|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|JOR}} 9–0 {{fb-rt|NEP}}<br>([[Ammāna]], [[Jordānija]]; {{dat|2011|7|23|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|China}} 6–0 {{fb-rt|Jordan}}<br>([[Guandžou]], [[Ķīna]]; {{dat|1984|9|15|N|bez}})<br>{{fb|JPN}} 6–0 {{fb-rt|JOR}}<br>([[Saitama]], [[Japāna]]; {{dat|2012|6|8|N|bez}}) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 5 | Regional cup first = [[2004. gada Āzijas kauss futbolā|2004]] | Regional cup best = 2. vieta ([[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]]) }} '''Jordānija futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Jordānija|Jordāniju]] starptautiskās futbola sacensībās. Jordānijas futbola izlasi pārvalda Jordānijas Futbola Asociācija. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] Jordānijas izlase ir piedalījusies 5 reizes, izlases labākais rezultāts ir 2. vieta [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada turnīrā]]. [[File:AUS-JOR 20190106 Asian Cup 3.jpg|thumb|Jordānijas spēlētāji svin uzvaru pār Austrāliju 2019. gada Āzijas kausa izcīņā.]] Jordānijas izlase kvalificējās savam pirmajam [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]] [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]].<ref>{{cite web |title=World Cup 2026: Jordan, South Korea, Uzbekistan qualify |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/45458584/world-cup-2026-qualified-uzbekistan-australia-south-korea-jordan |publisher=ESPN |access-date=5 June 2025}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]— == Āzijas kausā == * 1956 — 1968 — ''Nebija [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] dalībvalsts'' * 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1976 — 1980 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — 1988— ''Nekvalificējās'' * 1992 — ''Nepiedalījās'' * 1996 — 2000 — ''Nekvalificējās'' * 2004 — Ceturtdaļfināls * 2007 — ''Nekvalificējās'' * 2011 — Ceturtdaļfināls * 2015 — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — 2. vieta <ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10022024-katara_finala_tris_reizes_realize_pendele</ref> * [[2027. gada Āzijas kauss futbolā|2027]] — == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfa.com.jo Jordan Football Federation official website] * [https://www.the-afc.com/en/west/jordan.html Jordan] at [[Asian Football Confederation|AFC]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/JOR Jordan] at [[FIFA]] * [http://www.kooora.com/?team=307 Jordan national football team] on kooora.com * [https://int.soccerway.com/teams/jordan/jordan/ Jordan national football team] on soccerway.com * [http://www.futbol24.com/team/AFC/Jordan/ Jordan national football team] on futbol24.com {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Jordānijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] q18481xvps16i86fxhrzv8wxefzdvpm 0 543314 4456005 4455967 2026-04-18T12:46:59Z Egilus 27634 Undid 2 revisions from [[Special:Diff/4455962|4455962]] until [[Special:Diff/4455967|4455967]] Nevajag lauzt jau izdarīto 4456005 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Dmitrijs Zelenkovs | image = Dmitrijs Zelenkovs LVA (cropped).jpg | fullname = | height = 178 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15}} | cityofbirth = | birth_place = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|LVA}} [[RFS]] | clubnumber = 18 | youthyears1 = 2005-2010 | youthclubs1 = {{flaga|LVA}} [[SK Blāzma]] | youthyears2 = 2010-2014 | youthclubs2 = {{flaga|LVA}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | youthyears3 = 2014-2016 | youthclubs3 = {{flaga|LVA}}[[FK Metta]] | youthyears4 = 2016-2020 | youthclubs4 = {{flaga|ITA}} [[Empoli FC]] | years1 = 2021 | clubs1 = {{flaga|LVA}} [[FK Metta|Metta]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 2022 | clubs2 = {{flaga|ITA}} [[Montespaccato Calcio |Montespaccato]] | caps2 = 6 | goals2 = 0 | years3 = 2022— | clubs3 = {{flaga|LVA}} [[RFS]] | caps3 = 77 | goals3 = 8 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|LVA}} Latvija U16 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|LVA}} Latvija U17 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2018-2019 | nationalteam3 = {{flaga|LVA}} Latvija U19 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2019—2023 | nationalteam4 = {{flaga|LVA}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2023— | nationalteam5 = {{fb|LVA}} | nationalcaps5 = 22 | nationalgoals5 = 1 | pcupdate = {{dat|2025|08|02|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|11|06|sk|bez}} }} '''Dmitrijs Zelenkovs''' (dzimis {{dat|2000|5|15}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbolists]], [[pussargs (futbols)|pussargs]], pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba [[RFS]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Dmitrijs Zelenkovs|url=https://fkrfs.lv/en/player/dmitrijs-zelenkovs/?tid=20 |access-date=2025-04-11 |website=FK RFS official website}}</ref> == Karjera == Ar futbolu sācis nodarboties dzimtajā pilsētā [[Rēzekne|Rēzeknē]]. No 2013. līdz 2016. gadam trenējās "[[FK Metta|Metta]]" futbola akadēmijā. No 2016. līdz 2020. gadam spēlēja [[Itālija]]s kluba ''[[Empoli FC|Empoli]]'' jauniešu komandās. Pirms [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonas]] atgriezās Latvijā FK Metta rindās. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2021|3|13||bez}} pret [[FK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fsmetta.lv/aktualitates/meistarkomanda/dmitrijs-zelenkovs-un-kristofers-rekis-par-debiju-virsliga |title=Dmitrijs Zelenkovs un Kristofers Rēķis par debiju Virslīgā |website=fsmetta.lv |date={{dat|2021|3|15|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> 2022. gada pirmajā pusē pārstāvēja Itālijas D sērijas klubu ''[[Montespaccato Calcio |Montespaccato]]'', kura sastāvā aizvadīja sešas spēles. 2022. gada jūlijā pievienojās Virslīgas klubam [[RFS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22072022-zelenkovs_atgriezas_latvija_un_pievienoja |title=Zelenkovs atgriežas Latvijā un pievienojas čempionei RFS |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|7|22|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus Virslīgā guva {{dat|2023|4|19||bez}} pret [[BFC Daugavpils]]. [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gada sezonā]] RFS rindās kļuva par Latvijas čempionu. Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. 2023. gada jūnijā pirmo reizi tika uzaicināts uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/15863/latvijas-izlase-cetri-jaunpienaceji/ |title=Latvijas izlasē četri jaunpienācēji |website=lff.lv |date={{dat|2023|6|8|N|bez}}|access-date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> Latvijas izlases rindās debitēja {{dat|2023|11|18||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17235/cikls-lieliska-atbalsta-prieksa-noslegts-ar-piekapsanos-horvatiem/ |title=Cikls lieliska atbalsta priekšā noslēgts ar piekāpšanos horvātiem |website=lff.lv |date={{dat|2023|11|18|N|bez}}|access-date={{dat|2023|11|20||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2025|10|11||bez}} [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18554/ar-diviem-vartiem-uzvarai-nepietiek/ |title=Ar diviem vārtiem uzvarai nepietiek |date={{dat|2025|10|11||bez}}|website=lff.lv|accessdate={{dat|2025|11|6||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;RFS * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] čempions: [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Zelenkovs, Dmitrijs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] d9o8nt6rkb3mo6slgxi00r5dg16fldq 0 545010 4456135 4454284 2026-04-18T17:49:07Z Vylks 50297 4456135 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kirasao | Badge = | Badge_size = | Nickname = ''La Familia Azul''<br />''La Pantera Negra''<br />''La Pantera Azul'' | Association = Kirasao Futbola federācija | Coach = {{flaga|Nīderlande}} [[Freds Ritens]] | Captain = [[Leandro Bakuna]] | Most caps = [[Leandro Bakuna]]<br />[[Elojs Roms]] (70) | Top scorer = [[Rangelo Janga]] (21) | Home Stadium = Ergiljo Hato stadions | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _adidassquadra25rbw | pattern_b1 = _adidassquadra25rbw | pattern_ra1 = _adidassquadra25rbw | pattern_sh1 = _adidassquadra25rbw | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = 0000ff | body1 = 0000ff | rightarm1 = 0000ff | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _adidascampeon25w | pattern_b2 = _adidascampeon25w | pattern_ra2 = _adidascampeon25w | pattern_sh2 = _adidasblack | pattern_so2 = _3_stripes_black | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|82.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 68. | FIFA max date = 2017. gada jūlijs | FIFA min = 188. | FIFA min date = 2003. gada decembris | First game = {{fb|Dominican Republic}} 1–0 {{fb-rt|CUW}}<br />([[Sankristovala]], [[Dominikāna]]; {{dat|2011|8|19|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Curaçao}} 10–0 {{fb-rt|Grenada}}<br />([[Vilemstade]], [[Kirasao]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Argentina}} 7–0 {{fb-rt|Curaçao}}<br />([[Santjago del Estero]], [[Argentīna]]; {{dat|2023|3|28|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1963. gada CONCACAF Čempionāts|1963]] | Regional cup best = 3. vieta ([[1963. gada CONCACAF Čempionāts|1963]], [[1969. gada CONCACAF Čempionāts|1969]]) }} '''Kirasao futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kirasao]] starptautiskās futbola sacensībās. Kirasao futbola izlasi pārvalda Kirasao Futbola federācija. Kvalificējoties [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]], Kirasao kļuva par mazāko valsti pēc iedzīvotāju skaita, kas jebkad iekļuvusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā. Iepriekš rekords piederēja [[Islandes futbola izlase|Islandei]], kas spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2025/11/18/sport/curacao-football-world-cup-intl-hnk |title=Curacao makes history as smallest nation by population to qualify for a World Cup |website=cnn.com |language=en |date={{dat|2025|11|19|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|19||bez}}}}</ref> == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Kā Kirasao teritorija - nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Kā Kirasao teritorija - nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Kā [[Nīderlandes Antiļas]] - nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' == Zelta kausa izcīņā == === Kā [[Nīderlandes Antiļas]] === * 1963 - Trešā vieta * 1965 - Piektā vieta * 1967 - ''Nekvalificējās'' * 1969 - Trešā vieta * 1971 - ''Nepiedalījās'' * 1973 - Sestā vieta * 1977 - 1991 - ''Nekvalificējās'' * 1993 - ''Nepiedalījās'' * 1996 - 2000 - ''Nekvalificējās'' * 2002 - ''Nepiedalījās'' * 2003 - ''Nekvalificējās'' * 2005 - ''Izstājās'' * 2007- 2009 - ''Nekvalificējās'' === Kā [[Kirasao]] === * 2011 - 2015 - ''Nekvalificējās'' * 2017 - Grupu turnīrs * 2019 - Ceturtdaļfināls * 2021 - ''Izstājās [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ'' * 2023- ''Nekvalificējās'' * 2025 - 10. vieta == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://curacao-united.com/news/ Curaçao United] – fan site * [https://web.archive.org/web/20110312091042/http://www.fifa.com/associations/association=cuw/index.html Curaçao] on [[FIFA]].com (archived 12 March 2011) {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kirasao futbola izlase| ]] awy7vefxv5usavklja476xm1xe9j3qt 0 552915 4456178 4208001 2026-04-18T19:30:58Z Asignotac 109310 Papildus informācija par projektu 4456178 wikitext text/x-wiki '''Ķekavas apvedceļš''' ir daļa no autoceļa [[A7]] ([[Rīga]]—[[Bauska]]—[[Latvijas-Lietuvas robeža|Lietuvas robeža]]) posmā no 7,78. līdz 25,0. kilometram [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. Apvedceļa garums ir 18 kilometri, 12 no tiem — četrjoslu ceļš ar atdalītām brauktuvēm. Tas ir pirmais un vienīgais autoceļš Latvijā, uz kura uzstādīta ceļazīme "Ātrgaitas ceļš".<ref name="Apvedceļš">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.10.2023-satiksmei-atverts-kekavas-apvedcels.a527681/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> Ķekavas apvedceļš ietver astoņus divlīmeņu satiksmes mezglus - piecus pārvadus un trīs tuneļus. Uz apvedceļa ieviesti prettrokšņu risinājumi un ierīgoti aizsargžogi dzīvniekiem. Apgaismojumam uzstādīti vairāk nekā 900 apgaismes ķermeņu. Posmā no Rīgas līdz A5 autoceļam izbūvēts četrjoslu ceļš ar atdalītām brauktuvēm 12,22 km garumā, kam seko divu joslu ceļš 5,36 km garumā. Četrjoslu ceļā posms ir pirmais Latvijā, kas izbūvēts atbilstoši ātrgaitas autoceļā prasībām - tas nosaka īpašas prasības satiksmes drošībai. Piemērām, pa ātrgaitas ceļu nedrīkst pārvietoties gājēji, velobraucēji, traktortehnika un cits lēngaitas transports.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp/kekavas-apvedcels/|title=Ķekavas apvedceļš|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|language=lv}}</ref> Projekts realizēts pēc "projektē, būvē, finansē, uzturē" principa, tas ir vērienīgākais ceļu būvniecības publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts Baltijas valstīs. Princips nosaka, ka privātais partneris uzņemas visus saistītos riskus un nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visa līguma darbības laikā pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem ceļa posmā, tostarp vismaz divas reizes nodrošina ceļa seguma nomaiņu. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām 2043. gadā Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam nebūtu nepieciešami kapitālieguldījumi.<ref name=":0" /> Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem līguma kopsumma bija plānota 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču, mainīgo Euribor starpbanku aizņemšanās likmju un procentu mijmaiņas darījumu likmes maiņu dēļ, līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250 132 500 eiro (bez PVN). Šī summa tiek sadalīta un privātajam partnerim izmaksāta 20 gadu laikā - katru gadu privātajam partnerim tiks atmaksāti 12,53 miljoni eiro (bez PVN).<ref name=":0" /> 2025. gadā satiksmes intensitāte apvedceļa posmā no Rīgas līdz Ķekavas pagriezienam svārstījās ap 25 - 30 tūkstošiem transportlīdzekļu dienā. Četrjoslu posmā līdz divlīmeņu krustojumam ar A5 autoceļu noslodze bija ap 14 tūkstošiem transportlīdzekļu dienā, savukārt sekojošajā jaunajā divjoslu ceļa posmā noslodze nepārsniedza 9 tūkstošus transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|language=lv}}</ref> == Vēsture == 2003. gadā veica priekšizpēti, lai noteiktu vajadzību pēc [[Ķekava]]s apvedceļa, 2004. gadā to turpināja, lai tehniski un ekonomiski pamatotu apvedceļa izbūvi, kā arī notika projekta publiskā apspriešana. Tika izvēlēts viens no trīs piedāvātajiem apvedceļa maršruta variantiem. 2006. gadā izstrādāja rekonstrukcijas projektu esošajam A7 posmam no Rīgas robežas līdz 25. kilometram, kā arī skiču projektu Ķekavas apvedceļam. Uzsāka zemju iegādi abu projektu realizēšanai. Kopējās projektēšanas izmaksas bija 560 000 Ls. A7 posma daļēju rekonstrukciju pabeidza 2013. gadā. 2009. gadā sagatavoja informatīvos ziņojumus Ministru kabinetam par Ķekavas apvedceļa realizāciju, ietverot veicamo pasākumu plānu, kā arī projekta sagatavošanas un realizācijas finansēšanas avotus, taču saistībā ar Finanšu ministrijas pieprasījumu aktualizēt [[A2 (autoceļš Latvijā)|A2]]/[[Eiropas autoceļš E77|E77]] posma Rīgas apvedceļš — "Sēnīte" izbūvi, Ķekavas apvedceļa tālākvirzīšanu apturēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/kekavas_apvedcels |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|11|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150228190056/http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/kekavas_apvedcels# |archivedate={{dat|2015|02|28||bez}} }}</ref> {{dat|2014|10|7||bez}} Satiksmes ministrija pieņēma lēmumu īstenot Ķekavas apvedceļa būvniecību kā publiskās-privātās partnerības (PPP) projektu. 2019. gada sākumā VSIA "Latvijas Valsts Ceļi" izsludināja pieteikšanos Ķekavas apvedceļa PPP projektam. 2020. gada 13. augustā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzējam AS "Kekava ABT" komandītsabiedrībai. 2020. gada nogalē kā projekta finansētāji tika piesaistīta Eiropas Investīciju banka un Ziemeļu Investīciju banka. 2021. gada 16. jūlijā starp VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Kekava ABT" kā privāto partneri noslēdza publiskās — privātās partnerības līgumu par E67/A7 posma 7,9—25,0 km projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. 2021. gada 29. novembrī apstiprināja Ķekavas apvedceļa būvprojektu, pārejot pie būvdarbu fāzes. Satiksmi pa apvedceļu atklāja 2023. gada 13. oktobrī.<ref name="Apvedceļš"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/verienigakais-celu-buves-ppp-projekts-baltija-kekavas-apvedcels|title=Vērienīgākais ceļu būves PPP projekts Baltijā – Ķekavas apvedceļš|website=abc.lv|access-date=2026-04-18|date=2024-01-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Apvedceļi Latvijā}} [[Kategorija:Autoceļi Ķekavas novadā]] ije6pcdqhy7eeme0t3jfpe1dmxmghit 0 554511 4456309 4217709 2026-04-19T08:51:33Z CommonsDelinker 1319 Attēls "British_Army_OF-7.svg" aizvietots ar "British_Army_(1920–1953)_OF-7_(rounded).svg" (iemesls:"[[:c:COM:Duplicate|Duplicate]]: Exact or scaled-down duplicate: [[:c::File:British Army (1920–1953) OF-7 (rounded).svg|]]"). 4456309 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Britu armija | image = [[Attēls:British Army crest.svg|frameless|150px]]<br />Britu armijas ģērbonis | dates = | country = [[Skotijas Karaliste]] (daļēji) (līdz 1707)<br>[[Anglijas Karaliste]] (līdz 1707)<br>[[Lielbritānijas Karaliste]] (1707–1800)<br>[[Apvienotā Karaliste]] (1801–pašlaik) | allegiance = [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums|Apvienotās Karalistes Karalis]] | type = [[Armija]] | role = [[Sauszemes bruņotie spēki]] | size = 76 220 aktīvajā dienestā (2023. gada jūlijs)<ref name="stats">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.uk/government/statistics/quarterly-service-personnel-statistics-2023/quarterly-service-personnel-statistics-1-july-2023|title=Quarterly service personnel statistics 1 July 2023|publisher=Ministry of Defence|access-date=22 September 2023}}</ref><br />4140 [[Gurkas]] ( 2023. gada jūlijā)<ref name="stats"/><br />26 760 [[Brīvprātīgie rezervisti]] (2023. gada jūlijā)<ref name="stats"/> | command_structure = [[Lielbritānijas bruņotie spēki]] | garrison = | garrison_label = | nickname = | patron = | motto = | colours = | colours_label = | march = | mascot = | equipment = | equipment_label = | battles = | anniversaries = | decorations = | battle_honours = <!-- Commanders --> | website = https://www.army.mod.uk/ | commander1 = [[Čārlzs III Vindzors]] | commander1_label = [[Armijas Virspavēlnieks]] | commander2 = [[Ģenerālis]] [[Rolands Volkers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=General Sir Roly Walker KCB DSO |url=https://www.gov.uk/government/people/roly-walker |access-date=2024-06-17 |website=GOV.UK |language=en}}</ref> | commander2_label = [[Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks|Ģenerālštāba priekšnieks]] | commander3 = [[Ģenerālleitnants]] [[Deivids Īstmens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.army.mod.uk/who-we-are/our-people/senior-leaders/deputy-chief-of-the-general-staff/|title=Appointment of Lt Gen David Eastman MBE as the Deputy Chief of the General Staff|publisher=British Army|access-date=11 Jun 2024}}</ref> | commander3_label = [[Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks]] | commander4 = [[Varentoficieris]] [[Pols Keirnijs]] | commander4_label = [[Armijas virsseržants]] | notable_commanders = <!-- Insignia --> | identification_symbol = [[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|center|border|100px]] | identification_symbol_label = [[Kara karogs]] | identification_symbol_2 = [[Attēls:Flag of the British Army.svg|center|border|100px]] | identification_symbol_2_label = Neceremoniālais karogs | start_date = 1660. gada 1. janvāris<ref>Noel T. St. John Williams (1994). Redcoats and courtesans: the birth of the British Army (1660–1690). Brassey's. p. 16. ISBN 9781857530971.</ref><ref>Clifford Walton (1894). History of the British Standing Army. A.D. 1660 to 1700. Harrison and Sons. pp. 1–2.</ref> }} '''Britu armija''' ({{val|en|British Army}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvenie [[Sauszemes bruņotie spēki|sauszemes kara spēki]], kas ir daļa no [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem]] kopā ar [[Lielbritānijas Karaliskā Jūras kara flote|Karaliskajiem jūras spēkiem]] un [[Karaliskie Gaisa spēki|Karaliskajiem gaisa spēkiem]]. Uz 2023. gada 1. jūliju Lielbritānijas armijā bija 76 225 pastāvīgās pilnas slodzes militārpersonas, 4139 [[gurkas]], 26 755 brīvprātīgie rezerves karavīri un 4532 pārējie darbinieki, kopā 111 651 militārpersonas.<ref>"Quarterly service personnel statistics 1 July 2023". gov.uk. 22 September 2023.</ref> Mūsdienu Lielbritānijas armijas vēsture aizsākās 1707. gadā, pirms tam pastāvot [[Anglijas armijai]] un [[Skotijas armijai]] kuras tika izveidotas 1660. gada [[Stjuartu restaurācija|atjaunošanas]] laikā. Termins ''Britu armija'' tika pieņemts 1707. gadā pēc Anglijas un Skotijas [[Akts par ūniju|savienības akta]] parakstīšanas.<ref>Walton, Clifford (1 January 1894). History of the British Standing Army. A.D. 1660 to 1700. Harrison and Sons. p. 16.</ref> Britu armijas locekļi zvēr uzticību monarham kā savam armijas virspavēlniekam,<ref>https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/43291/Ch18.pdf</ref> taču 1689. gada tiesību aktam un 1689. gada tiesību prasījuma aktam ir nepieciešama parlamenta piekrišana, lai kronis varētu uzturēt miera laika pastāvīgu armiju.<ref>"Bill of Rights 1689". UK Parliament. Archived from the original on 12 March 2017. Retrieved 9 March 2017.</ref> Tāpēc [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlaments]] apstiprina armiju, pieņemot Bruņoto spēku likumu vismaz reizi piecos gados. Armiju pārvalda [[Lielbritānijas Aizsardzības ministrija]] un komandē [[Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks|Ģenerālštāba priekšnieks]]. Britu armija ir piedalījusies lielākajos miltārajos konfliktos starp pasaules lielvarām, tostarp [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu karā]], [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārajā karā]], [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Krimas karš|Krimas karā]] un [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Lielbritānijas uzvaras lielākajā daļā šo izšķirošo karu ļāva tai ietekmēt notikumus pasaulē un nostiprināties kā viena no pasaules vadošajām militārajām un ekonomiskajām lielvarām.<ref>Louis, William Roger; Low, Alaine M.; Porter, Andrew (1 January 2001). The Oxford History of the British Empire: The nineteenth century. Oxford University Press. p. 332. ISBN 978-0-19-924678-6.</ref> Kopš [[Aukstais karš|aukstā kara]] beigām Lielbritānijas armija ir bijusi izvietota vairākās konfliktu zonās, bieži vien kā ekspedīcijas spēku, [[koalīcija]]s spēku vai [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s miera uzturēšanas operācijas sastāvdaļa.<ref>cgsmediacomma-amc-dig-shared@mod.uk, The British Army. "The British Army — Operations and Deployments". army.mod.uk. Archived from the original on 28 January 2017. Retrieved 9 March 2017.</ref> == Armijas struktūra == Armijas štābs atrodas Endoverā, [[Hempšīra|Hempšīrā]], un ir atbildīgs par spēku nodrošināšanu operatīvai darbībai, ko nodrošina [[pastāvīgais apvienotais štābs]].<ref>cgsmediacomma-amc-dig-shared@mod.uk, The British Army. "The British Army — Higher Command". army.mod.uk. Archived from the original on 28 January 2017. Retrieved 9 March 2017.</ref> Armijas komandstruktūra ir hierarhiska, un vispārējā vadība atrodas [[Ģenerālštāba priekšnieka]] (CGS) vadībā, kurš ir tieši pakļauts Lielbritānijas bruņoto spēku vadītāja Aizsardzības štāba priekšniekam. Ģenerālštāba priekšnieku atbalsta Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks. Armijas štābs tālāk ir sadalīts divās pakļautās komandstruktūrās — Lauka armijas un Mājas pavēlniecībā, katru komandē [[ģenerālleitnants]].<ref name="army.mod.uk">"Command Structure". www.army.mod.uk. Retrieved 22 November 2020.</ref> Šīs divas pavēlniecības struktūras kalpo atšķirīgiem mērķiem un ir sadalītas [[divīzija|divīziju]] un [[brigāde|brigāžu]] struktūrā, kuras pašas sastāv no sarežģītu mazāku vienību, piemēram, [[bataljons|bataljonu]], sajaukuma. Britu armijas vienības ir vai nu pilnas slodzes “regulārās” vienības, vai nepilnas slodzes armijas rezerves vienības. === Lauka armija === Lauka armijas komandiera vadībā Lauka armija ir atbildīga par spēku ģenerēšanu un sagatavošanu pašreizējām un ārkārtas operācijām. Lauka armijā ietilpst<ref name="army.mod.uk"/> ** 1. divīzija (Apvienotā Karaliste) ** 3. divīzija (Apvienotā Karaliste) divīzija, kas ir Apvienotās Karalistes stratēģiskā sauszemes kara militārā vienība ** 6. divīzija (Apvienotā Karaliste) ** 16. Gaisa trieciendesanta Brigāde ir Lielbritānijas armijas gaisa desanta uzbrukuma formējums.<ref>"16 Air Assault Brigade". www.army.mod.uk. Retrieved 22 November 2020.</ref> ** Sauszemes kara centrs kas ir atbildīgs par kaujas mobilitātes pielāgošanos, lai nodrošinātu panākumus operācijās. === Speciālie spēki === {{Pamatraksts|Īpašais gaisa dienests}} Lielbritānijas armija Apvienotās Karalistes Speciālo spēku direktorātam pievieno divus no trim speciālo spēku formējumiem: [[Īpašais gaisa dienests|Īpašo gaisa dienestu]] (SAS) un [[Speciālo izlūkošanas pulku]] (SRR).<ref>"Special Reconnaissance Regiment". Parliament of the United Kingdom. Archived from the original on 25 April 2010. Retrieved 26 March 2010.</ref> === Koloniālās vienības === Britu armija vēsturiski ietvēra sevī daudzas vienības no tagadējām [[Sadraudzības personālūnija|Sadraudzības valstīm]]. Kad [[Britu impērija]] tika nodibināta Ziemeļamerikā (ieskaitot [[Bermudu salas]]) un [[Rietumindija|Rietumindijā]] 17. gadsimta sākumā nebija pastāvīgas angļu armijas, bija tikai milicija, Jeomanrija un [[karaliskie miesassargi]], kuru galvenais uzdevums bija valsts aizsardzība. Nekavējoties jaunie militārie formējumi tika veidoti arī kolonijās. Koloniālā milicija sākotnēji aizstāvēja kolonijas pret pamatiedzīvotājiem un Eiropas konkurentiem. Kad pastāvošā Anglijas armija, vēlāk Lielbritānijas armija, radās un sāka dienestu kolonijās, koloniālās milicijas cīnījās plecu pie pleca ar to vairākos karos, tostarp [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu karā]]. Dažas no koloniālās milicijas vienībām nostājās amerikāņu pusē [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā. == Dienesta pakāpes un zīmotnes == === Vēsturiskās zīmotnes === {| style="border:1px solid #8888aa; background-color:#f7f8ff; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 12px 0px;" |- style="background-color:#CCCCCC;" ! Dienesta pakāpju grupa ! colspan=5| Augstākie virsnieki ! colspan=4| Lauka virsnieki ! colspan=3| Jaunākie virsnieki ! |- style="text-align:center;" ! rowspan=2| (1880—1902) | [[Attēls:Field Marshal (OF-10) 1881-1905.gif|50px|Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Attēls:General (OF-9) 1881-1905.gif|50px|Ģenerālis]] | [[Attēls:Lieutenant-General (OF-8) 1881-1905.gif|50px|Ģenerālleitnants]] | [[Attēls:Major-General (OF-7) 1881-1905.gif|50px|Ģenerālmajors]] | [[Attēls:Brigadier (OF-6) 1881-1905.gif|50px|Brigadieris]] | | [[Attēls:British&Empire-Army-Col(1881-1902).svg|30px|Pulkvedis]] | [[Attēls:British&Empire-Army-LtCol(1881-1902).svg|30px|Pulkvežleitnants]] | [[Attēls:British&Empire-Army-Maj(1881-1902).svg|30px|Majors]] | [[Attēls:British&Empire-Army-Capt(1881-1902).svg|30px|Kapteinis]] | [[Attēls:British&Empire-Army-Lt(1881-1902).svg|30px|Leitnants]] | [[Attēls:British&Empire-Army-2Lt(1881-1902).svg|30px|Otrais leitnants]] | [[Attēls:blank.svg|50px]] |- style="text-align:center;" | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | [[Brigadieris]] | | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! rowspan=2| (1902—1920) | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]] | [[Attēls:British Army (1920–1922) OF-6.svg|50px|Brigadier]] | | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1902-1920) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:blank.svg|50px]] |- style="text-align:center;" | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | [[Brigadieris]] | | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! rowspan=2| (1920—1921) | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]] | [[Attēls:British Army (1920–1922) OF-6.svg|50px|Brigadier]] | | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]] |- style="text-align:center;" | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | [[Brigadieris]] | | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! rowspan=2| (1921—1928) | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]] | | [[Attēls:British Army (1928-1953) OF-6.svg|50px|Brigadier]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]] |- style="text-align:center;" | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | | [[Pulkvedis komandants]]/<br />[[Štāba pulkvedis]] | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! (1928—1953) | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]] | | [[Attēls:British Army (1928-1953) OF-6.svg|50px|Brigadier]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]] |- style="text-align:center;" | | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | | [[Brigadieris]] | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! (1953—2022) | [[Attēls:British Army OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-7 (rounded).svg|50px|Major-General]] | | [[Attēls:British Army OF-6.svg|50px|Brigadier]] | [[Attēls:British Army OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:British Army OF (D).svg|50px|Officer Cadet]] |- style="text-align:center;" | | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | | [[Brigadieris]] | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="text-align:center;" ! (2022—) | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-10.svg|50px|Field Marshal]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-9.svg|50px|General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-8.svg|50px|Lieutenant-General]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-7.svg|50px|Major-General]] | | [[Attēls:British Army (1928-1953) OF-6.svg|50px|Brigadier]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-5.svg|50px|Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-4.svg|50px|Lieutenant-Colonel]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-3.svg|50px|Major]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF-2.svg|50px|Captain]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1b.svg|50px|Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920-1953) OF-1a.svg|50px|Second Lieutenant]] | [[Attēls:British Army (1920–1953) OF (D).svg|50px|Officer Cadet]] |- style="text-align:center;" | | [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | [[Ģenerālis]] | [[Ģenerālleitnants]] | [[Ģenerālmajors]] | | [[Brigadieris]] | [[Pulkvedis]] | [[Pulkvežleitnants]] | [[Majors]] | [[kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] | [[Leitnants]] | [[Otrais leitnants]] | [[Virsnieks kadets]] |- style="background-color:#CCCCCC; text-align:center;" ! [[NATO]] Kods ! OF-10 ! OF-9 ! OF-8 ! OF-7 ! colspan=2| OF-6 ! OF-5 ! OF-4 ! OF-3 ! OF-2 ! colspan=2| OF-1 ! OF-D |} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |last=Bates |first=Gill |year=2010 |title=Rising Star: China's New Security Diplomacy |publisher=Brookings Institution Press |page=[https://books.google.com/books?id=lXkvEIUmg68C&dq=%22nationalist+Boxers%22&pg=PA25 25] |isbn=978-0-8157-0453-9 }} * {{ziņu atsauce |author=BBC staff |date=6 January 2007 |title=Recruitment Age for Army Raised |work=BBC News |url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/6236345.stm |archive-url=https://web.archive.org/web/20120208183807/http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/6236345.stm |archive-date=8 February 2012}} * {{grāmatas atsauce|last=Beevor |first=Antony |author-link=Antony Beevor |year=1990 |title=Inside the British Army |location=London |publisher=Chatto & Windus |isbn= 0-7011-3466-6 }} * {{ziņu atsauce |last=Buchanan |first=Michael |date=27 November 2008 |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/7749793.stm|title=Irish swell ranks of UK military |publisher=BBC}} * {{ziņu atsauce|last=Burnside |first=Iain |date=19 May 2010 |url = https://www.theguardian.com/stage/2010/may/19/war-musical-lads-in-their-hundreds |title=Songs for squaddies: the war musical Lads in Their Hundreds |newspaper=The Guardian}} * {{grāmatas atsauce |last=Cassidy |first=Robert M |year=2006 |title=Counterinsurgency and the global war on terror: military culture and irregular war |url=https://archive.org/details/counterinsurgenc0000cass |publisher=Greenwood Publishing Group |isbn=0-275-98990-9 }} * {{grāmatas atsauce |title=The Oxford History of the British Army |editor-first=David |editor-last=Chandler |editor2-first=Ian |editor2-last=Beckett |publisher=Oxford Paperbacks |year=2003 }} * {{grāmatas atsauce |last=Connolly |first=Sean J. |title=The Oxford Companion to Irish history |date=1998 |publisher=Oxford University Press |location=Oxford |page=[https://archive.org/details/oxfordcompaniont00conn/page/505 505] |isbn=978-0-19-211695-6 |url=https://archive.org/details/oxfordcompaniont00conn/page/505 }} * {{grāmatas atsauce |last=Ensor |first=(Sir) Robert |year=1980 |orig-year=1936 |title=England: 1870–1914. (The Oxford History of England) |volume=XIV |publisher=Oxford University Press |location=Oxford |isbn=0-19-821705-6 |edition=Revised |url=https://archive.org/details/england18701914o00robe }} * {{grāmatas atsauce |last=Fremont-Barnes |first=Gregory |year=2009 |title=Who Dares Wins&nbsp;– The SAS and the Iranian Embassy Siege 1980 |publisher=Osprey Publishing |isbn=978-1-84603-395-7 |url=https://archive.org/details/isbn_9781846033957 }} * French, David. ''Army, Empire, and Cold War: The British Army and Military Policy, 1945—1971'' (2012) DOI:10.1093/acprof:oso/9780199548231.001.0001 * {{grāmatas atsauce |last=Gilbert |first=Martin |year=2005 |title=Churchill and America |publisher=[[Simon & Schuster]] |page=[https://books.google.com/books?id=vF7wGAzgwfQC&dq=normandy+landings+british+american+61%2C715&pg=PA301 301] |isbn=0-7432-9122-0 }} == Ārējās saites == * https://www.army.mod.uk/ {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Armijas pēc valsts]] [[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]] hgolvh6hw5sx423wi1be0f9zbpq2dnv 0 562069 4456281 4088286 2026-04-19T06:44:57Z Olgerts V 41522 /* Vēsturiskie nosaukumi */ papild. 4456281 wikitext text/x-wiki '''Jēkaba iela''' var būt: * iela [[valstspilsēta|valstspilsētās]]: ** [[Jēkaba iela (Jelgava)|Jēkaba iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Jēkaba iela (Jūrmala)|Jēkaba iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba iela]] — iela Rīgā; ** [[Jēkaba iela (Ventspils)|Jēkaba iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Jēkaba iela (Subate)|Jēkaba iela]] — iela [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] Subatē; ** [[Jēkaba iela (Ādaži)|Jēkaba iela]] — iela [[Ādažu novads|Ādažu novada]] Ādažos; ** [[Jēkaba iela (Cēsis)|Jēkaba iela]] — iela [[Cēsu novads|Cēsu novada]] Cēsīs; ** [[Jēkaba iela (Baloži)|Jēkaba iela]] — iela [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] Baložos; ** [[Jēkaba iela (Saldus)|Jēkaba iela]] — iela [[Saldus novads|Saldus novada]] Saldū. * iela novadu apdzīvotās vietās: ** [[Jēkaba iela (Engure)|Jēkaba iela]] — iela [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Engure|Engurē]]. == Vēsturiskie nosaukumi == * Jēkaba iela — [[Radio iela (Liepāja)|Radio ielas]] Liepājā nosaukums līdz 1949. gadam. == Skatīt arī == * [[Hercoga Jēkaba iela]] * [[Mazā Jēkaba iela]] * [[Apsīšu Jēkaba iela]] * [[Jēkaba Dubelšteina iela]] * [[Jēkaba Janševska iela]] * [[Jēkaba Dubura iela]] {{Ielu nosaukums}} 5w2qqrog057ofmca2zn10ts4cy2fv1m 0 580474 4456033 4445999 2026-04-18T14:58:37Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Papile (Birži)]] uz [[Papile (Biržu rajons)]]: unificēšana 4445999 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|miestu Lietuvas Rokišķu rajona pašvaldībā|Papile (nozīmju atdalīšana)|Papile}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Papile | official_name = ''Papilys'' | settlement_type = Miests | image_skyline = Papilys, gatvė.JPG | image_caption = Iela Papilē | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Biržu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Lietuva}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Biržu rajons]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Papiles seņūnija]] | established_title = Pirmoreiz minēts | established_date = 1541 | area_total_km2 = 1.3 | population_as_of = 2021 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 309 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 7 | lats = 4.8 | latNS = N | longd = 25 | longm = 0 | longs = 28.8 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LT-41012 }} '''Papile''' ({{val|lt|Papilys}}) ir [[Lietuva]]s mazpilsēta jeb [[miests]] [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajonā]] un [[Papiles seņūnija]]s administratīvais centrs. Apdzīvotā vieta izvietojusies [[Rovēja]]s upes krastā, nomaļus no autoceļa [[Autoceļš KK123|KK123]] un aptuveni pusceļā starp [[Birži (Lietuva)|Biržiem]] un [[Pandēle|Pandēli]]. Ievērojamākie objekti miestā ir [[Papiles katoļu baznīca|Papiles Bezvainīgās Sv. Jaunavas Marijas baznīca]], [[Papiles Reformātu baznīca]], [[Papiles muiža]], pilskalns un rakstnieka [[Kazis Biņķis|Kaža Biņķa]] muzejmāja. Miestam ir sava [[Papiles pamatskola|pamatskola]], bibliotēka, kultūras nams, doktorāts, ugunsdzēsēju depo, pasts un elektroapakšstacija. Uz dienvidiem no miesta atrodas tāda paša nosaukuma [[Papile (ciems)|ciems]]. == Vēsture == Papile pirmoreiz vēstures avotos minēta 1541. gadā, kad [[Radvili|Radvilu]] dzimta Zomkela kalnā uzcēla [[Papiles muiža|muižu]]. Tomēr daži vēstures avoti norāda, ka Papile bijusi apdzīvota arī senāk un tās agrākais nosaukums bija '''Šakinava'''. Par senāka apzīvojuma esamību liecina [[Papiles pilskalns|pilskalns]] un miesta apkārtnē atrodamie akmens cirvji. Šo apstākļu dēļ tiek uzskatīts, ka, Radviliem ierodoties Papilē, tā jau ir bijusi blīvi apdzīvota vieta. Līdz 16. gadsimtam Papiles apvidus bijis mežains un purvains. 1613. gada [[Radvilu karte|Radvilu kartē]] miests iezīmēts plaša mežu un purvu masīva malā, kas aptuveni sakrīt ar mūsdienu [[Biržu mežs|Biržu mežu]]. Kad tuvējie meži jau bija izcirsti un tīrumi apstrādāti, Radvili savu rezidenci pārcēla uz Biržiem. Līdz ar to sācies Biržu kā apdzīvotas vietas uzplaukums un Papiles panīkums.<ref name="radvili">Papilys. ''Mūsų Lietuva'', 2. sējums. Bostona: Lietuvių enciklopedijos leidykla, 1965. 737 lpp.</ref> Papiles katoļu baznīca pirmoreiz minēta 1553. gadā. Savukārt 1595. gadā [[Reformātu baznīca|reformātu]] konfesijai piederīgie Radvili uzcēla reformātu baznīcu. Reformātu baznīcas pasparnē dibināja skolu, kas ar pārtraukumiem darbojās vairākus gadsimtus. Tradicionāli [[katoļticība|katoliskajā]] Lietuvā abu baznīcu torņi kopā veido mazpilsētām neraksturīgu divu torņu ainavu.<ref name="reformāti">Papilys. ''Miestai ir Miesteliai''. Kauņa: Terra Publica, 2014. 152 lpp.</ref> Papilē un Biržu apvidū kopumā reformātu klātbūtne izsekojama kopš [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] 1564. gadā. Līdzīgi kā citviet katoliskajā Eiropā, arī Lietuvā [[protestantisms|protestanti]], pie kuriem piederēja arī reformāti, [[kontrreformācija]]s laikā nonācā sīvā pretstāvē ar katoļiem. Tā piemēram, 1729. gadā [[Dominikāņu ordenis|Dominikāņu]] mūks no [[Palēvene]]s nodedzināja reformātu baznīcu Papilē un [[Nemunēles Radvilišķi|Nemunēles Radvilišķos]]. 1736. gadā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas]] [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seims]] reformātiem liedza dzīvot Radvilu pārvaldītajos Lietuvas ziemeļos, tostarp, Biržos un Papilē. Savukārt 1744. gadā [[Viļņas diecēze]]s sinode liedza [[ķecerība|herētiķiem]] (reformātiem) mācīt katoļu bērnus skolās un laulāties katoļu un reformātu starpā. Laika gaitā reliģiskā pretdarbība izzuda.<ref name="reformāti"/><ref>A. Biržys. ''Biržų apskritis. Miestai ir miesteliai.'' Kauņa: 1932.</ref> 18. gadsimtā Papile nonācu poļu muižnieku [[Koščalkovski|Koščalkovsku]] dzimtas valdījumā. No 1764. līdz 1832. gadam darbojās katoļu klosteris. Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Trešās Polijas dalīšanas]], nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, miests ietilpa [[Braslavas apriņķis (1795–1836)|Braslavas]], pēc tam — [[Zarasu apriņķis (1836–1915)|Zarasu apriņķī]]. Padomju okupācijas laikā Papile bija [[kolhozs|kolhoza]] centrālais ciemats. Nolūkā novērst plūdus Rovējas upes ielejā 1986. gadā uzpludināja [[Papiles ūdenskrātuve|Papiles ūdenskrātuvi]]. Miesta ģerboni apstiprināja 2014. gadā. == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |graph-pos = bottom |footnote = |1902|445<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusneb.ru/catalog/000200_000018_v19_rc_1754858/|title=Алфавитный списокъ населенныхъ мѣстъ Ковенской губерніи.|location=[[Kauņa]]|publisher=Тіпографія Губернскаго Правленія|year=1903|language=ru}}</ref> |1923|448<ref>Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925</ref> |1959|1175<ref>Papilys. Mažoji lietuviškoji tarybinė enciklopedija, T. 2 (K–P). [[Viļņa]], Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1968, 761 lpp.</ref> |1970|384<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės 1959 ir 1970 metais (Visasąjunginių gyventojų surašymų duomenys)|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/7/79/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1959_ir_1970.pdf|location=Viļņa|publisher=Centrinė statistikos valdyba prie Lietuvos TSR Ministrų tarybos|year=1974}}</ref> |1979|386<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės (1979 metų Visasąjunginio gyventojų surašymo duomenys)|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/7/78/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1979.pdf|location=Viļņa|publisher=Lietuvos TSR Centrinė statistikos valdyba|year=1982}}</ref> |1980|386<ref>Papilys. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VIII sējums. Viļņa: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 1981. T.VIII: Moreasas-Pinturikjas, 449 lpp.</ref> |1986|402<ref>Algimantas Miškinis ir kt. Papilys. Tarybų Lietuvos enciklopedija, T. 3 (Masaitis-Simno). – Viļņa: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1987. 301 lpp.</ref> |1989|375<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/4/43/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1989.pdf|title=Kaimo gyvenamosios vietovės (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)|location=Viļņa|publisher=Lietuvas Republikas Statistikas departaments|year=1993}}</ref> |2001|312<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Panevėžio apskrities gyvenamosios vietovės ir jų gyventojai.|trans-title=Panevēžas apriņķa apdzīvotās vietas un to iedzīvotāji|url=https://osp.stat.gov.lt/documents/10180/212976/Panevezio_apskritis.pdf/fb8f7224-7627-464a-8b3b-f6a507c63a6b|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2003|language=lt}}</ref> |2011|236<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf|title=Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai.|language=lt|trans-title=Lietuvas Republikas 2011. gada tautskaites rezultāti|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2013|archive-date=2022-04-08|access-date=2024-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220408133825/http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf}}</ref> |2021|309<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://osp.stat.gov.lt/lt/statistiniu-rodikliu-analize?hash=d29f7ead-91fc-4259-94b6-b0ef3f7dc870#/|title=Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2021 metų gyventojų surašymo rezultatai|language=lt|trans-title=Iedzīvotāju skaits apdzīvotās vietās: Lietuvas Republikas 2021. gada tautskaites rezultāti|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2022}}</ref> }} === Ievērojamas personības === * valstsvīrs un karavadonis [[Jonušs Radvils]] (1612—1655), * rakstnieks [[Kazis Biņķis]] (1893—1942). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Biržu rajona pašvaldība]] 4fokyd2igcdt068hy1r2qoyunc9kg2i 4456035 4456033 2026-04-18T14:59:59Z Kikos 3705 /* ievads */ 4456035 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|miestu Lietuvas Rokišķu rajona pašvaldībā|Papile (nozīmju atdalīšana)|Papile}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Papile | official_name = ''Papilys'' | settlement_type = Miests | image_skyline = Papilys, gatvė.JPG | image_caption = Iela Papilē | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Biržu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Lietuva}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Biržu rajons]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Papiles seņūnija]] | established_title = Pirmoreiz minēts | established_date = 1541 | area_total_km2 = 1.3 | population_as_of = 2021 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 309 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 7 | lats = 4.8 | latNS = N | longd = 25 | longm = 0 | longs = 28.8 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LT-41012 }} '''Papile''' ({{val|lt|Papilys}}) ir [[miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajonā]], [[Papiles seņūnija]]s centrs. Apdzīvotā vieta izvietojusies [[Rovēja]]s upes krastā, nomaļus no autoceļa [[Autoceļš KK123|KK123]] un aptuveni pusceļā starp [[Birži (Lietuva)|Biržiem]] un [[Pandēle|Pandēli]]. Ievērojamākie objekti miestā ir [[Papiles katoļu baznīca|Papiles Bezvainīgās Sv. Jaunavas Marijas baznīca]], [[Papiles Reformātu baznīca]], [[Papiles muiža]], pilskalns un rakstnieka [[Kazis Biņķis|Kaža Biņķa]] muzejmāja. Miestam ir sava [[Papiles pamatskola|pamatskola]], bibliotēka, kultūras nams, doktorāts, ugunsdzēsēju depo, pasts un elektroapakšstacija. == Vēsture == Papile pirmoreiz vēstures avotos minēta 1541. gadā, kad [[Radvili|Radvilu]] dzimta Zomkela kalnā uzcēla [[Papiles muiža|muižu]]. Tomēr daži vēstures avoti norāda, ka Papile bijusi apdzīvota arī senāk un tās agrākais nosaukums bija '''Šakinava'''. Par senāka apzīvojuma esamību liecina [[Papiles pilskalns|pilskalns]] un miesta apkārtnē atrodamie akmens cirvji. Šo apstākļu dēļ tiek uzskatīts, ka, Radviliem ierodoties Papilē, tā jau ir bijusi blīvi apdzīvota vieta. Līdz 16. gadsimtam Papiles apvidus bijis mežains un purvains. 1613. gada [[Radvilu karte|Radvilu kartē]] miests iezīmēts plaša mežu un purvu masīva malā, kas aptuveni sakrīt ar mūsdienu [[Biržu mežs|Biržu mežu]]. Kad tuvējie meži jau bija izcirsti un tīrumi apstrādāti, Radvili savu rezidenci pārcēla uz Biržiem. Līdz ar to sācies Biržu kā apdzīvotas vietas uzplaukums un Papiles panīkums.<ref name="radvili">Papilys. ''Mūsų Lietuva'', 2. sējums. Bostona: Lietuvių enciklopedijos leidykla, 1965. 737 lpp.</ref> Papiles katoļu baznīca pirmoreiz minēta 1553. gadā. Savukārt 1595. gadā [[Reformātu baznīca|reformātu]] konfesijai piederīgie Radvili uzcēla reformātu baznīcu. Reformātu baznīcas pasparnē dibināja skolu, kas ar pārtraukumiem darbojās vairākus gadsimtus. Tradicionāli [[katoļticība|katoliskajā]] Lietuvā abu baznīcu torņi kopā veido mazpilsētām neraksturīgu divu torņu ainavu.<ref name="reformāti">Papilys. ''Miestai ir Miesteliai''. Kauņa: Terra Publica, 2014. 152 lpp.</ref> Papilē un Biržu apvidū kopumā reformātu klātbūtne izsekojama kopš [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] 1564. gadā. Līdzīgi kā citviet katoliskajā Eiropā, arī Lietuvā [[protestantisms|protestanti]], pie kuriem piederēja arī reformāti, [[kontrreformācija]]s laikā nonācā sīvā pretstāvē ar katoļiem. Tā piemēram, 1729. gadā [[Dominikāņu ordenis|Dominikāņu]] mūks no [[Palēvene]]s nodedzināja reformātu baznīcu Papilē un [[Nemunēles Radvilišķi|Nemunēles Radvilišķos]]. 1736. gadā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas]] [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seims]] reformātiem liedza dzīvot Radvilu pārvaldītajos Lietuvas ziemeļos, tostarp, Biržos un Papilē. Savukārt 1744. gadā [[Viļņas diecēze]]s sinode liedza [[ķecerība|herētiķiem]] (reformātiem) mācīt katoļu bērnus skolās un laulāties katoļu un reformātu starpā. Laika gaitā reliģiskā pretdarbība izzuda.<ref name="reformāti"/><ref>A. Biržys. ''Biržų apskritis. Miestai ir miesteliai.'' Kauņa: 1932.</ref> 18. gadsimtā Papile nonācu poļu muižnieku [[Koščalkovski|Koščalkovsku]] dzimtas valdījumā. No 1764. līdz 1832. gadam darbojās katoļu klosteris. Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Trešās Polijas dalīšanas]], nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, miests ietilpa [[Braslavas apriņķis (1795–1836)|Braslavas]], pēc tam — [[Zarasu apriņķis (1836–1915)|Zarasu apriņķī]]. Padomju okupācijas laikā Papile bija [[kolhozs|kolhoza]] centrālais ciemats. Nolūkā novērst plūdus Rovējas upes ielejā 1986. gadā uzpludināja [[Papiles ūdenskrātuve|Papiles ūdenskrātuvi]]. Miesta ģerboni apstiprināja 2014. gadā. == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |graph-pos = bottom |footnote = |1902|445<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusneb.ru/catalog/000200_000018_v19_rc_1754858/|title=Алфавитный списокъ населенныхъ мѣстъ Ковенской губерніи.|location=[[Kauņa]]|publisher=Тіпографія Губернскаго Правленія|year=1903|language=ru}}</ref> |1923|448<ref>Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925</ref> |1959|1175<ref>Papilys. Mažoji lietuviškoji tarybinė enciklopedija, T. 2 (K–P). [[Viļņa]], Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1968, 761 lpp.</ref> |1970|384<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės 1959 ir 1970 metais (Visasąjunginių gyventojų surašymų duomenys)|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/7/79/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1959_ir_1970.pdf|location=Viļņa|publisher=Centrinė statistikos valdyba prie Lietuvos TSR Ministrų tarybos|year=1974}}</ref> |1979|386<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės (1979 metų Visasąjunginio gyventojų surašymo duomenys)|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/7/78/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1979.pdf|location=Viļņa|publisher=Lietuvos TSR Centrinė statistikos valdyba|year=1982}}</ref> |1980|386<ref>Papilys. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VIII sējums. Viļņa: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 1981. T.VIII: Moreasas-Pinturikjas, 449 lpp.</ref> |1986|402<ref>Algimantas Miškinis ir kt. Papilys. Tarybų Lietuvos enciklopedija, T. 3 (Masaitis-Simno). – Viļņa: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1987. 301 lpp.</ref> |1989|375<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://knyga.lietuvai.lt/w/images/4/43/Lietuvos_gyventoj%C5%B3_sura%C5%A1ymas_1989.pdf|title=Kaimo gyvenamosios vietovės (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)|location=Viļņa|publisher=Lietuvas Republikas Statistikas departaments|year=1993}}</ref> |2001|312<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Panevėžio apskrities gyvenamosios vietovės ir jų gyventojai.|trans-title=Panevēžas apriņķa apdzīvotās vietas un to iedzīvotāji|url=https://osp.stat.gov.lt/documents/10180/212976/Panevezio_apskritis.pdf/fb8f7224-7627-464a-8b3b-f6a507c63a6b|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2003|language=lt}}</ref> |2011|236<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf|title=Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai.|language=lt|trans-title=Lietuvas Republikas 2011. gada tautskaites rezultāti|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2013|archive-date=2022-04-08|access-date=2024-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220408133825/http://statistics.bookdesign.lt/dalis_10.pdf}}</ref> |2021|309<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://osp.stat.gov.lt/lt/statistiniu-rodikliu-analize?hash=d29f7ead-91fc-4259-94b6-b0ef3f7dc870#/|title=Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2021 metų gyventojų surašymo rezultatai|language=lt|trans-title=Iedzīvotāju skaits apdzīvotās vietās: Lietuvas Republikas 2021. gada tautskaites rezultāti|location=Viļņa|publisher=Statistikas departaments|year=2022}}</ref> }} === Ievērojamas personības === * valstsvīrs un karavadonis [[Jonušs Radvils]] (1612—1655), * rakstnieks [[Kazis Biņķis]] (1893—1942). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Biržu rajona pašvaldība]] 6tlpj23rio2y7qan3dewued1pm50b36 2 608598 4456092 4423895 2026-04-18T16:39:55Z Meistars14 141372 4456092 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |- |7 | | | | | | | | | |- |8 | | | | | | | | | |} === Group B === {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | |- |7 | | | | | | | | |- |8 | | | | | | | | |} {| class="wikitable" | | colspan="2" |Quarter-finals | colspan="2" | | colspan="2" |Semi-finals | colspan="2" | | colspan="2" |Final |- | | | | | | | | | | | |- | | colspan="2" rowspan="2" | | rowspan="4" | | rowspan="7" | | colspan="2" rowspan="3" | | rowspan="7" | | rowspan="13" | |- | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="3" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="3" | | rowspan="12" | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="12" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="6" | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="6" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="11" | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="2" | | colspan="2" rowspan="4" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="3" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="3" | | rowspan="5" | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="5" | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="6" | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="8" rowspan="3" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | |} == Division I == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division II == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division III == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division IV == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} __STATICREDIRECT__ __NOEDITSECTION__ __DISAMBIG__ __INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ pqz0u72d7lnq8bp6at6jqw23re56vrx 4456094 4456092 2026-04-18T16:46:42Z Meistars14 141372 4456094 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" | | colspan="2" |Quarter-finals | colspan="2" | | colspan="2" |Semi-finals | colspan="2" | | colspan="2" |Final |- | | | | | | | | | | | |- | | colspan="2" rowspan="2" | | rowspan="4" | | rowspan="7" | | colspan="2" rowspan="3" | | rowspan="7" | | rowspan="13" | |- | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="3" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="3" | | rowspan="12" | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="12" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="6" | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="6" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="11" | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="2" | | colspan="2" rowspan="4" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="3" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="3" | | rowspan="5" | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="5" | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="2" rowspan="6" | | colspan="2" rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | | colspan="8" rowspan="3" | |- | | rowspan="2" | | rowspan="2" | |- | |} == Division I == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 | ! | | | | | | | | | |- |2 | | ! | | | | | | | | |- |3 | | | ! | | | | | | | |- |4 | | | | ! | | | | | | |- |5 | | | | | ! | | | | | |- |6 | | | | | | ! | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division II == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division III == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division IV == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION__ __DISAMBIG__ __INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 2p2r153zy6vof61j214s02ap79j5l16 4456097 4456094 2026-04-18T16:49:34Z Meistars14 141372 4456097 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" | colspan="2" |Quarter-finals | colspan="2" |Semi-finals | colspan="2" |Final |- | | | | | | |- | colspan="2" rowspan="2" | | colspan="2" rowspan="3" | |- |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- | colspan="2" rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- | colspan="2" rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- | colspan="2" rowspan="6" | | colspan="2" rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- | colspan="2" rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- | colspan="2" rowspan="2" | | colspan="2" rowspan="4" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- | colspan="2" rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | | colspan="2" rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- | colspan="2" rowspan="6" | | colspan="2" rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- | colspan="4" rowspan="3" | |- ! rowspan="2" | ! rowspan="2" | |- |} == Division I == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 | ! | | | | | | | | | |- |2 | | ! | | | | | | | | |- |3 | | | ! | | | | | | | |- |4 | | | | ! | | | | | | |- |5 | | | | | ! | | | | | |- |6 | | | | | | ! | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division II == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division III == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division IV == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG__ __INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ q7qsd5h634niz1xlp0omz1x7a3mnzhc 4456098 4456097 2026-04-18T16:52:43Z Meistars14 141372 4456098 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- ! ! | | ! ! |- ! ! | | ! ! |- ! ! ! ! | | |- ! ! ! ! | | |- ! ! ! ! | | |- ! ! ! ! !3Finals ! |- ! ! | | ! ! |- ! ! | | ! ! |} == Division I == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 | ! | | | | | | | | | |- |2 | | ! | | | | | | | | |- |3 | | | ! | | | | | | | |- |4 | | | | ! | | | | | | |- |5 | | | | | ! | | | | | |- |6 | | | | | | ! | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division II == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division III == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division IV == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ lgyanygxfv524y1kqjzewkgy5gou2wr 4456099 4456098 2026-04-18T16:55:14Z Meistars14 141372 4456099 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 | ! | | | | | | | | | |- |2 | | ! | | | | | | | | |- |3 | | | ! | | | | | | | |- |4 | | | | ! | | | | | | |- |5 | | | | | ! | | | | | |- |6 | | | | | | ! | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division II == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division III == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} == Division IV == {| class="wikitable" !<abbr>Pos</abbr> ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- |1 | | | | | | | | | |- |2 | | | | | | | | | |- |3 | | | | | | | | | |- |4 | | | | | | | | | |- |5 | | | | | | | | | |- |6 | | | | | | | | | |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ oi61huthmo5xxguf44gmico8krmzhtk 4456101 4456099 2026-04-18T16:57:57Z Meistars14 141372 4456101 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == == Division III == == Division IV == __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ n1h9ezbbyjc59smy25sbg8ofd9ow7py 4456106 4456101 2026-04-18T17:07:36Z Meistars14 141372 4456106 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} ---- == Division V == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} ---- == Division IV == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} ---- == Division IIV == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 1ly5tciziwrhdslaj5jxy057c5t0rm7 4456107 4456106 2026-04-18T17:08:15Z Meistars14 141372 4456107 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- |1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- |2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- |3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- |4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- |5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- |6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- |7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- |8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} ---- == Division V == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} ---- == Division VI == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} ---- == Division VII == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 7drpx0fbws6h99fwqjapcm4rbnjjki7 4456111 4456107 2026-04-18T17:14:59Z Meistars14 141372 4456111 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ q2wcrojp5y2bo2dp6d36t0435maouwb 4456112 4456111 2026-04-18T17:16:53Z Meistars14 141372 4456112 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ kivuc4pclyld45lus9g34wx3dy8pj0p 4456115 4456112 2026-04-18T17:20:21Z Meistars14 141372 4456115 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ l8jxfqyjalgry1j87vuikn6f6tqdsbj 4456116 4456115 2026-04-18T17:22:32Z Meistars14 141372 4456116 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 17lnu4zuez0ofo7u64z0u7zg2tsw7tz 4456117 4456116 2026-04-18T17:25:44Z Meistars14 141372 4456117 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Spain | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !England | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Portugal | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Croatia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Denmark | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !France | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Netherlands | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Italy | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Belgium | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Uruguay | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Colombia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Mexico | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 1qhznwjzs7c3e2nit8hf05w5pkyrq54 4456120 4456117 2026-04-18T17:30:18Z Meistars14 141372 4456120 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Poland ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !South Korea | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 8axh68yyd3up41tb2tryyhoyrnhgq08 4456125 4456120 2026-04-18T17:35:34Z Meistars14 141372 4456125 wikitext text/x-wiki = 2020 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Senegal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Serbia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkiye | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 6dbvxp6zqlnxzkkutwx1842uabtfwep 4456126 4456125 2026-04-18T17:35:57Z Meistars14 141372 4456126 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Senegal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Serbia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkiye | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ ctgks26jni0yu1b1l4njgbt8feypthy 4456133 4456126 2026-04-18T17:44:43Z Meistars14 141372 4456133 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 92rl54y6y4pkksvr7ilja6kol2oggd0 4456152 4456133 2026-04-18T18:03:31Z Meistars14 141372 4456152 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! |- !3 !El Salvador | | ! | | | | | ! ! ! |- !4 !Israel | | | ! | | | | ! ! ! |- !5 !Jordan | | | | ! | | | ! ! ! |- !6 !Malaysia | | | | | ! | | ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ l2x5kxaquo35ccqqx4v5kpeo5fw8moz 4456164 4456152 2026-04-18T18:30:17Z Meistars14 141372 4456164 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Israel | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Jordan | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Malaysia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Montenegro | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cape Verde ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !China | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Curacao | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !El Salvador | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Gabon | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Guinea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Syria | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Thailand | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Albania ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Armenia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Haiti | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iceland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Palestine | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Tajikistan | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Uganda | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zambia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belarus ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Benin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Equatorial Guinea | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Kosovo | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Kyrgyzstan | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Lebanon | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Luxembourg | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Martinique | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Angola ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Congo | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Cyprus | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !India | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Kazakhstan | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Kenya | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Madagascar | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !North Korea | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ l7kg1qk6c2a9kyvyewem7p4p6oxiity 4456166 4456164 2026-04-18T19:00:00Z Meistars14 141372 4456166 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Israel | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Jordan | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Malaysia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Montenegro | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !New Zealand | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahrain ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cape Verde | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !China | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Curacao | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !El Salvador | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Guinea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Thailand | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Albania ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Armenia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gabon | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Haiti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Iceland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Palestine | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Syria | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zambia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belarus ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Benin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Kyrgyzstan | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Lebanon | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Luxembourg | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Martinique | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tajikistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uganda | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser |- !1 !Congo ! | | | | | | | ! ! ! |- !2 !Cyprus | ! | | | | | | ! ! ! |- !3 !Equatorial Guinea | | ! | | | | | ! ! ! |- !4 !India | | | ! | | | | ! ! ! |- !5 !Kazakhstan | | | | ! | | | ! ! ! |- !6 !Kenya | | | | | ! | | ! ! ! |- !7 !Kosovo | | | | | | ! | ! ! ! |- !8 !Madagascar | | | | | | | ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Angola ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Azerbaijan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gambia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Kuwait | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mauritania | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Korea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Trinidad-Tobago | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkmenistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Guatemala ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Guinea-Bissau | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Libya | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Malawi | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Namibia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Niger | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Sierra Leone | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Togo | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Comoros ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Hong Kong | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Mozambique | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Philippines | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Singapore | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sudan | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tanzania | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zimbabwe | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Afghanistan ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Antigua-Barbuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Burundi | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Central Africa | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Ethiopia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Rwanda | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Solomon | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Suriname | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 7vfrdosqsgib2q13yea3mhe635c32aw 4456169 4456166 2026-04-18T19:16:55Z Meistars14 141372 4456169 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Israel | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Jordan | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Malaysia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Montenegro | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !New Zealand | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahrain ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cape Verde | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !China | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Curacao | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !El Salvador | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Guinea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Thailand | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Albania ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Armenia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gabon | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Haiti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Iceland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Palestine | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Syria | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zambia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belarus ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Benin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Kyrgyzstan | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Lebanon | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Luxembourg | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Martinique | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tajikistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uganda | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser |- !1 !Congo ! | | | | | | | ! ! ! |- !2 !Cyprus | ! | | | | | | ! ! ! |- !3 !Equatorial Guinea | | ! | | | | | ! ! ! |- !4 !India | | | ! | | | | ! ! ! |- !5 !Kazakhstan | | | | ! | | | ! ! ! |- !6 !Kenya | | | | | ! | | ! ! ! |- !7 !Kosovo | | | | | | ! | ! ! ! |- !8 !Madagascar | | | | | | | ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Angola ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Azerbaijan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gambia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Kuwait | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mauritania | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Korea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Trinidad-Tobago | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkmenistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Guatemala ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Guinea-Bissau | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Libya | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Malawi | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Namibia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Niger | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Sierra Leone | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Togo | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Comoros ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Hong Kong | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Mozambique | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Philippines | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Singapore | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sudan | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tanzania | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zimbabwe | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Afghanistan ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Antigua-Barbuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Burundi | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Central Africa | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Ethiopia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Rwanda | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Solomon | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Suriname | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Andorra ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cuba | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Estonia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Faroe | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Latvia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Lithuania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Moldova | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Kitts-Nevis | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Dominican ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Eswatini | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guadeloupe | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Maldives | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nicaragua | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Puerto Rico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tahiti | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Yemen | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Barbados ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bermuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Botswana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cambodia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Lesotho | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Malta | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Myanmar | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Taiwan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belize ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Grenada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guyana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Laos | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nepal | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !New Caledonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Papua New Guinea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Lucia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 ! ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 ! | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 ! | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 ! | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 ! | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 ! | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 ! | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 ! | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 3zzg8626cnplc26svc43ahezq9zz3u4 4456180 4456169 2026-04-18T19:32:44Z Meistars14 141372 4456180 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Israel | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Jordan | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Malaysia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Montenegro | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !New Zealand | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahrain ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cape Verde | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !China | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Curacao | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !El Salvador | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Guinea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Thailand | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Albania ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Armenia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gabon | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Haiti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Iceland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Palestine | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Syria | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zambia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belarus ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Benin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Kyrgyzstan | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Lebanon | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Luxembourg | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Martinique | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tajikistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uganda | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser |- !1 !Congo ! | | | | | | | ! ! ! |- !2 !Cyprus | ! | | | | | | ! ! ! |- !3 !Equatorial Guinea | | ! | | | | | ! ! ! |- !4 !India | | | ! | | | | ! ! ! |- !5 !Kazakhstan | | | | ! | | | ! ! ! |- !6 !Kenya | | | | | ! | | ! ! ! |- !7 !Kosovo | | | | | | ! | ! ! ! |- !8 !Madagascar | | | | | | | ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Angola ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Azerbaijan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gambia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Kuwait | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mauritania | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Korea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Trinidad-Tobago | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkmenistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Guatemala ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Guinea-Bissau | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Libya | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Malawi | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Namibia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Niger | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Sierra Leone | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Togo | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Comoros ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Hong Kong | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Mozambique | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Philippines | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Singapore | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sudan | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tanzania | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zimbabwe | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Afghanistan ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Antigua-Barbuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Burundi | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Central Africa | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Ethiopia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Rwanda | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Solomon | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Suriname | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Andorra ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cuba | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Estonia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Faroe | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Latvia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Lithuania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Moldova | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Kitts-Nevis | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Dominican ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Eswatini | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guadeloupe | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Maldives | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nicaragua | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Puerto Rico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tahiti | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Yemen | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Barbados ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bermuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Botswana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cambodia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Lesotho | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Malta | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Myanmar | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Taiwan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belize ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Grenada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guyana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Laos | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nepal | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !New Caledonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Papua New Guinea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Lucia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Fiji ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Liechtenstein | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Macau | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Mongolia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Montserrat | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Saint Vincent-Grenadines | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !San Marino | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Sudan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bangladesh ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bhutan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Brunei | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Gibraltar | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Liberia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mauritius | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Pakistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vanuatu | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahamas ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chad | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Cook | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Djibouti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Dominica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sao Tome-Principe | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Seychelles | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Sri Lanka | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !American Samoa ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Anguilla | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Aruba | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cayman | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !East Timor | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Eritrea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Samoa | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Somalia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !British Virgin ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bonaire | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guam | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Northern Mariana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Saint Martin | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Tonga | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Turks-Caicos | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Virgin | | | | | | | ! ! ! ! ! |} __STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 0an87uu3sbgx644t7kjuh3q7hh45y3f 4456197 4456180 2026-04-18T20:20:47Z Meistars14 141372 4456197 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Israel | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Jordan | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Malaysia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Montenegro | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !New Zealand | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahrain ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cape Verde | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !China | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Curacao | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !El Salvador | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Guinea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Thailand | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Albania ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Armenia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gabon | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Haiti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Iceland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Palestine | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Syria | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zambia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belarus ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Benin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Kyrgyzstan | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Lebanon | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Luxembourg | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Martinique | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tajikistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uganda | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser |- !1 !Congo ! | | | | | | | ! ! ! |- !2 !Cyprus | ! | | | | | | ! ! ! |- !3 !Equatorial Guinea | | ! | | | | | ! ! ! |- !4 !India | | | ! | | | | ! ! ! |- !5 !Kazakhstan | | | | ! | | | ! ! ! |- !6 !Kenya | | | | | ! | | ! ! ! |- !7 !Kosovo | | | | | | ! | ! ! ! |- !8 !Madagascar | | | | | | | ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Angola ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Azerbaijan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gambia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Kuwait | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mauritania | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Korea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Trinidad-Tobago | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkmenistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Guatemala ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Guinea-Bissau | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Libya | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Malawi | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Namibia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Niger | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Sierra Leone | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Togo | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Comoros ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Hong Kong | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Mozambique | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Philippines | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Singapore | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sudan | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tanzania | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zimbabwe | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Afghanistan ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Antigua-Barbuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Burundi | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Central Africa | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Ethiopia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Rwanda | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Solomon | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Suriname | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Andorra ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cuba | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Estonia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Faroe | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Latvia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Lithuania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Moldova | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Kitts-Nevis | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Dominican ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Eswatini | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guadeloupe | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Maldives | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nicaragua | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Puerto Rico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tahiti | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Yemen | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Barbados ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bermuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Botswana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cambodia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Lesotho | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Malta | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Myanmar | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Taiwan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belize ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Grenada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guyana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Laos | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nepal | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !New Caledonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Papua New Guinea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Lucia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Fiji ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Liechtenstein | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Macau | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Mongolia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Montserrat | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Saint Vincent-Grenadines | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !San Marino | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Sudan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bangladesh ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bhutan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Brunei | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Gibraltar | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Liberia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mauritius | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Pakistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vanuatu | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahamas ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chad | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Cook | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Djibouti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Dominica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sao Tome-Principe | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Seychelles | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Sri Lanka | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !American Samoa ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Anguilla | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Aruba | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cayman | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !East Timor | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Eritrea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Samoa | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Somalia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !British Virgin ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bonaire | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guam | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Northern Mariana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Saint Martin | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Tonga | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Turks-Caicos | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Virgin | | | | | | | ! ! ! ! ! |} '''1.Day''' Virgin - British Virgin Bonaire - Saint Martin Northern Mariana - Turks-Caicos Guam - Tonga '''2.Day''' Saint Martin - Virgin Turks-Caicos - British Virgin Tonga - Bonaire Guam - Northern Mariana '''3.Day''' Virgin - Turks-Caicos Saint Martin - Tonga British Virgin - Guam Bonaire - Northern Mariana '''4.Day''' Tonga - Virgin Guam - Turks-Caicos Northern Mariana - Saint Martin Bonaire - British Virgin '''5.Day''' Virgin - Guam Tonga - Northern Mariana Turks-Caicos - Bonaire Saint Martin - British Virgin '''6.Day''' Northern Mariana - Virgin Bonaire - Guam British Virgin - Tonga Saint Martin - Turks-Caicos '''7.Day'''__STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 8uidistyqazrpjzogw4dnc27fz0vxxl 4456198 4456197 2026-04-18T20:22:15Z Meistars14 141372 4456198 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Israel | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Jordan | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Malaysia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Montenegro | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !New Zealand | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahrain ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cape Verde | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !China | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Curacao | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !El Salvador | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Guinea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Thailand | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Albania ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Armenia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gabon | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Haiti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Iceland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Palestine | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Syria | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zambia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belarus ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Benin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Kyrgyzstan | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Lebanon | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Luxembourg | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Martinique | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tajikistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uganda | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser |- !1 !Congo ! | | | | | | | ! ! ! |- !2 !Cyprus | ! | | | | | | ! ! ! |- !3 !Equatorial Guinea | | ! | | | | | ! ! ! |- !4 !India | | | ! | | | | ! ! ! |- !5 !Kazakhstan | | | | ! | | | ! ! ! |- !6 !Kenya | | | | | ! | | ! ! ! |- !7 !Kosovo | | | | | | ! | ! ! ! |- !8 !Madagascar | | | | | | | ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Angola ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Azerbaijan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gambia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Kuwait | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mauritania | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Korea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Trinidad-Tobago | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkmenistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Guatemala ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Guinea-Bissau | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Libya | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Malawi | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Namibia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Niger | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Sierra Leone | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Togo | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Comoros ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Hong Kong | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Mozambique | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Philippines | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Singapore | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sudan | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tanzania | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zimbabwe | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Afghanistan ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Antigua-Barbuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Burundi | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Central Africa | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Ethiopia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Rwanda | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Solomon | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Suriname | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Andorra ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cuba | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Estonia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Faroe | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Latvia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Lithuania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Moldova | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Kitts-Nevis | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Dominican ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Eswatini | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guadeloupe | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Maldives | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nicaragua | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Puerto Rico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tahiti | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Yemen | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Barbados ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bermuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Botswana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cambodia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Lesotho | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Malta | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Myanmar | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Taiwan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belize ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Grenada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guyana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Laos | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nepal | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !New Caledonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Papua New Guinea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Lucia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Fiji ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Liechtenstein | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Macau | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Mongolia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Montserrat | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Saint Vincent-Grenadines | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !San Marino | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Sudan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bangladesh ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bhutan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Brunei | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Gibraltar | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Liberia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mauritius | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Pakistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vanuatu | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahamas ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chad | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Cook | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Djibouti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Dominica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sao Tome-Principe | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Seychelles | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Sri Lanka | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !American Samoa ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Anguilla | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Aruba | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cayman | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !East Timor | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Eritrea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Samoa | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Somalia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !British Virgin ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bonaire | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guam | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Northern Mariana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Saint Martin | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Tonga | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Turks-Caicos | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Virgin | | | | | | | ! ! ! ! ! |} '''1.Day''' Virgin - British Virgin Bonaire - Saint Martin Northern Mariana - Turks-Caicos Guam - Tonga '''2.Day''' Saint Martin - Virgin Turks-Caicos - British Virgin Tonga - Bonaire Guam - Northern Mariana '''3.Day''' Virgin - Turks-Caicos Saint Martin - Tonga British Virgin - Guam Bonaire - Northern Mariana '''4.Day''' Tonga - Virgin Guam - Turks-Caicos Northern Mariana - Saint Martin Bonaire - British Virgin '''5.Day''' Virgin - Guam Tonga - Northern Mariana Turks-Caicos - Bonaire Saint Martin - British Virgin '''6.Day''' Northern Mariana - Virgin Bonaire - Guam British Virgin - Tonga Saint Martin - Turks-Caicos '''7.Day''' Virgin - Bonaire Northern Mariana - British Virgin Guam - Saint Martin Tonga - Turks-Caicos__STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ 7j3r2x256mxmbwa7oejsibbzohf7s90 3 609759 4456317 4336018 2026-04-19T10:20:34Z Neriah 96719 Neriah pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:תיל"ם]] uz [[Dalībnieka diskusija:דב מרקו1969]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/תיל"ם|תיל"ם]]" to "[[Special:CentralAuth/דב מרקו1969|דב מרקו1969]]" 4336018 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=תיל"ם}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 04.07 (EEST) lzm5um5sasnmh39a6k10jow7zuu6zov 0 613535 4456293 4359822 2026-04-19T07:46:02Z Kurcke 136423 4456293 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Baku pipelines.svg|thumb|Transkaspijas gāzes vads (projekts)]] '''Transkaspijas gāzes vads''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Trans-Caspian Gas Pipeline'', TCGP) ir plānots [[dabasgāze]]s vads, kas savienotu [[Turkmenistāna|Turkmenistānu]] ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] pāri [[Kaspijas jūra]]i. Projekta mērķis ir nodrošināt Turkmenistānas dabasgāzes eksportu uz [[Eiropa|Eiropu]], apejot [[Krievija]]s teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caspianpolicy.org/research/energy/trans-caspian-gas-from-pipedream-to-pipeline|title=CPC {{!}} Trans-Caspian Gas: From Pipedream to Pipeline?|website=Caspian Policy Center|access-date=2025-11-08|language=en}}</ref> == Vēsture == Ideja par Transkaspijas gāzesvada izbūvi pirmo reizi tika apspriesta 1990. gadu beigās, kad Turkmenistāna un Azerbaidžāna pauda interesi par alternatīviem maršrutiem gāzes piegādei uz Eiropu. Projekts tika iekļauts arī [[Eiropas Savienība]]s iniciatīvā Dienvidu gāzes koridors, kura mērķis ir diversificēt Eiropas energoapgādi un mazināt atkarību no Krievijas gāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hudson.org/trade/no-better-time-pipeline-across-caspian-luke-coffey|title=No Better Time for a Pipeline across the Caspian {{!}} Hudson Institute|website=www.hudson.org|access-date=2025-11-08|date=2025-10-21|language=en}}</ref> Projekts vairākkārt ir ticis atlikts politisko un tehnisko iemeslu dēļ, tostarp strīdu par Kaspijas jūras tiesisko statusu un ekoloģiskajiem riskiem. Situācija uzlabojās pēc Kaspijas jūras konvencijas parakstīšanas 2018. gadā, kas precizēja valstu tiesības izbūvēt cauruļvadus savās sektoru zonās. == Maršruts un tehniskie parametri == Plānots, ka gāzesvads sāksies Turkmenistānas piekrastes pilsētā [[Turkmenbaši (pilsēta)|Turkmenbaši]], šķērsos Kaspijas jūru un pievienosies Azerbaidžānas gāzes transporta tīklam pie [[Baku]]. No turienes gāze tiktu nogādāta tālāk caur [[Dienvidkaukāza gāzesvads|Dienvidkaukāza gāzesvadu]], [[Transanatolijas dabasgāzesvads|Transanatolijas]] un [[Transadriātijas gāzesvads|Transadriātijas]] gāzesvadiem līdz Eiropas patērētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.energycharter.org/fileadmin/DocumentsMedia/Events/20151127-S6_Giorgi_Vashakmadze.pdf|title=Wayback Machine|website=www.energycharter.org|access-date=2025-11-08}}</ref> Plānotais gāzesvada garums ir aptuveni 300 km, un tā transporta jauda varētu sasniegt līdz 30 miljardiem kubikmetru dabasgāzes gadā. == Politiskā nozīme == Transkaspijas gāzes vads tiek uzskatīts par stratēģiski nozīmīgu projektu gan Turkmenistānai, gan Eiropas Savienībai. Tas dotu iespēju Turkmenistānai diversificēt eksportu un samazināt atkarību no [[Ķīna]]s un Krievijas tirgiem, savukārt Eiropai — iegūt papildu energoapgādes avotu no [[Vidusāzija]]s. Projekta īstenošanu gan kavē dažādi faktori: * vides organizāciju iebildumi par iespējamu kaitējumu Kaspijas jūras ekosistēmai; * Krievijas un Irānas politiskā opozīcija; * finanšu un investīciju neskaidrība. == Pašreizējais stāvoklis == Līdz 2025. gadam Transkaspijas gāzes vads joprojām nav izbūvēts, tomēr gan [[Turkmenistāna]], gan [[Azerbaidžāna]] turpina aktīvas sarunas par sadarbību enerģētikas jomā. Abas valstis uzsver nepieciešamību diversificēt dabasgāzes eksporta maršrutus un stiprināt savu lomu Eiropas enerģētikas drošības kontekstā. 2021. gada janvārī Turkmenistāna un Azerbaidžāna parakstīja vienošanos par kopīgu [[Dostluk (naftas un gāzes atradne)|Dostluk]] ogļūdeņražu atradnes attīstīšanu [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/azerbaijan-and-turkmenistan-agreement-advances-caspian-gas-cooperation|title=Azerbaijan and Turkmenistan agreement advances Caspian gas cooperation {{!}} Eurasianet|website=eurasianet.org|access-date=2025-11-08|language=en}}</ref> Šī atradne atrodas abu valstu jūras robežzonas tuvumā, un tās nosaukums (“Dostluk” tulkojumā no [[Tjurku valodas|tjurku valodām]] nozīmē “draudzība”) simbolizē abu valstu politisko tuvināšanos. Projekts tiek uzskatīts par būtisku soli ceļā uz Transkaspijas gāzesvada īstenošanu, jo tas varētu nodrošināt tehnisko un komerciālo bāzi turpmākai infrastruktūras izbūvei. Vienlaikus notiek arī konsultācijas starp [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], [[Turkmenistāna|Turkmenistānu]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] par iespējamo Transkaspijas gāzesvadu integrāciju [[Dienvidu gāzes koridors|Dienvidu gāzes koridora]] sistēmā. ES ir atkārtoti apliecinājusi atbalstu šim projektam, uzsverot tā nozīmi kā vienam no potenciālajiem risinājumiem Eiropas energoapgādes diversifikācijā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā. Tomēr projekta īstenošanu joprojām kavē tehniski, finansiāli un politiski faktori — tostarp nepieciešamība panākt vienošanos par vides drošības standartiem Kaspijas jūras reģionā, kā arī investoru piesaisti un gāzes ieguves infrastruktūras paplašināšanu Turkmenistānā. Neskatoties uz to, eksperti uzskata, ka Transkaspijas gāzesvads saglabā stratēģisku potenciālu kļūt par svarīgu posmu starp [[Vidusāzija|Vidusāziju]] un [[Eiropa|Eiropu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Gāzesvadi]] [[Kategorija:Turkmenistānas saimniecība]] [[Kategorija:Azerbaidžānas enerģētika]] [[Kategorija:Enerģētika Eiropā]] [[Kategorija:Kaspijas jūra]] tg8jnodwilks7e2b4dfndhkegrh0zvr 0 613581 4456292 4360005 2026-04-19T07:45:42Z Kurcke 136423 4456292 wikitext text/x-wiki [[Attēls:TAP TANAP SCP Schah Denis.png|thumb|Transanatolijas dabasgāzesvads kartē]] '''Transanatolijas dabasgāzesvads''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Trans-Anatolian Natural Gas Pipeline'', '''TANAP''') ir starptautisks [[dabasgāze|dabasgāzes]] vads, kas šķērso [[Turcija|Turcijas]] teritoriju no [[Gruzija|Gruzijas]] līdz [[Grieķija|Grieķijas]] robežai. Tas ir galvenā posma elements [[Dienvidu gāzes koridors|Dienvidu gāzes koridora]] sistēmā, kas paredzēta [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas]] gāzes piegādei uz [[Eiropa|Eiropu]], samazinot atkarību no [[Krievija|Krievijas]] energoresursiem. == Vēsture == Ideja par Transanatolijas gāzesvada izbūvi radās 2011. gadā, kad Azerbaidžāna un Turcija parakstīja saprašanās memorandu par gāzes transportēšanu no [[Šahdeņas atradne|Šahdeņas]] atradnes (''Shah Deniz'') Kaspijas jūras reģionā līdz Eiropas tirgum. Oficiālais starpvaldību līgums tika parakstīts 2012. gada jūnijā, un būvniecība sākās 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aiib.org/en/projects/details/2016/approved/Azerbaijan-Trans-Anatolian-Natural-Gas-Pipeline-Project.html|title=Azerbaijan: Trans Anatolian Natural Gas Pipeline Project (TANAP) - Projects - AIIB|website=www.aiib.org|access-date=2025-11-08|language=en}}</ref> Gāzesvads tika atklāts 2018. gada jūnijā, bet tā savienojums ar [[Transadriātijas gāzesvads|Transadriātijas gāzesvadu]] (''TAP'') Grieķijas un Turcijas robežas tuvumā sāka darboties 2020. gadā, nodrošinot pirmās tiešās gāzes piegādes no Azerbaidžānas uz Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tanap.com/en/tanap-project|title=TANAP - The Trans Anatolian Natural Gas Pipeline Project|website=www.tanap.com|access-date=2025-11-08}}</ref> == Maršruts un tehniskie parametri == TANAP sākas pie Gruzijas robežas pilsētas Ardahānas apkaimē, kur tas savienojas ar [[Dienvidkaukāza gāzesvads|Dienvidkaukāza gāzesvadu]]. No turienes tas šķērso visu Turciju aptuveni 1 850 kilometru garumā un beidzas pie Ipsalas pilsētas, Grieķijas robežā, kur pieslēdzas TAP sistēmai. Gāzesvada sākotnējā jauda ir 16 miljardi kubikmetru gāzes gadā, no kuriem aptuveni 6 miljardi paredzēti Turcijas iekšējam patēriņam un 10 miljardi — eksportam uz Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.enka.com/portfolio-item/trans-anatolian-natural-gas-pipeline-tanap-project-engineering-services/|title=Trans Anatolian Natural Gas Pipeline (TANAP) Project - FEED {{!}} ENKA İnşaat ve Sanayi A.Ş.|access-date=2025-11-08|date=2014-08-01|language=en-US}}</ref> Projekta infrastruktūra paredz paplašināšanu līdz 31 miljardam kubikmetru gadā nākotnē. == Politiskā un ekonomiskā nozīme == Transanatolijas gāzesvads ir stratēģiski nozīmīgs projekts gan Turcijai, gan Azerbaidžānai, kā arī visai [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]]. Tas nostiprina Turcijas lomu kā reģionālu enerģētikas centru un tranzītvalsti starp Kaspijas reģionu un Eiropu, savukārt Azerbaidžānai tas nodrošina tiešu piekļuvi Eiropas tirgum. Projekts ir daļa no plašākas politiskās stratēģijas, kuras mērķis ir diversificēt Eiropas energoapgādi un mazināt atkarību no Krievijas gāzes. TANAP tiek uzskatīts par galveno posmu Dienvidu gāzes koridorā, kas ietver arī [[Dienvidkaukāza gāzesvads|Dienvidkaukāza gāzesvadu]] un [[Transadriātijas gāzesvads|Transadriātijas gāzesvadu]]. TANAP būvniecība veicināja Azerbaidžānas un Turcijas ekonomisko un politisko partnerību, kā arī paplašināja abu valstu ietekmi Dienvidkaukāzā un Balkānu reģionā. == Pašreizējais stāvoklis == Līdz 2025. gadam TANAP darbojas pilnā apjomā un turpina piegādāt dabasgāzi no Azerbaidžānas uz Turciju un Eiropu. Notiek diskusijas par jaudas palielināšanu un iespējamu savienojumu ar citiem reģionālajiem projektiem, tostarp potenciālo [[Transkaspijas gāzes vads|Transkaspijas gāzesvadu]], kas ļautu pievienot arī [[Turkmenistāna|Turkmenistānas]] gāzes resursus. Gāzesvada nozīme ir pieaugusi pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], kad Eiropa aktīvi meklē alternatīvus energoresursu piegādes avotus. TANAP tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem elementiem Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gāzesvadi]] [[Kategorija:Azerbaidžānas enerģētika]] [[Kategorija:Turcijas saimniecība]] 3851kmbyrunceee2txhz5pa7u57414j 0 616311 4456254 4449282 2026-04-19T06:04:46Z Baisulis 11523 /* Kino */ : 4456254 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 31. Kritiķu izvēles balva | image = | image_size = | date = {{dat|2026|1|4}} | host = [[Čelsija Hendlere]] | website = {{URL|https://www.criticschoice.com}} | network = ''[[E!]]''<br />''[[USA Network]]'' | previous = [[30. Kritiķu izvēles balva|30.]] | next = [[32. Kritiķu izvēles balva|32.]] }} '''31. Kritiķu izvēles balvu''' pasniegšanas ceremonija norisinājās {{dat|2026|1|4||bez}}, [[Santamonika]]s lidostas Bārkera angārā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], un tajā apbalvoja labākos kino un televīzijas 2025. gada sasniegumus.<ref name="Critics">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2025/04/2026-critics-choice-awards-date-1236377202/ |title=Critics Choice Awards Set to Kick Off Televised Awards Season Events in 2026 |last=Hammond |first=Pete |work=[[Deadline Hollywood]] |date=April 25, 2025 |access-date=December 5, 2025}}</ref> Ceremoniju pārraidīja ''[[E!]]'' un ''[[USA Network]]'' televīzijas kanālos, un to ceturto gadu pēc kārtas vadīja komiķe [[Čelsija Handlere]].<ref name="Critics"/><ref name="Chelsea">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/critics-choice-awards-variety-stunts-casting-sound-1236428871/ |title=Critics Choice Awards Adds New Categories as Chelsea Handler Returns to Host |last=Lewis |first=Hilary |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=November 18, 2025 |access-date=December 5, 2025}}</ref><ref name="Nominations">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.criticschoice.com/2025/12/05/nominations-announced-for-the-31st-annual-critics-choice-awards-hosted-by-chelsea-handler/ |title=Nominations Announced for the 31st Annual Critics Choice Awards Hosted by Chelsea Handler |publisher=[[Critics Choice Association]] |date=December 5, 2025 |access-date=December 5, 2025}}</ref> Nominācijas kino un televīzijas kategorijās paziņoja kabeļtelevīzijas E! un ''USA Network'' kanālos. Papildu televīzijas kanāliem nomināciju paziņošanu straumēja vietnē ''criticschoice.com'', kā arī ''[[Critics Choice Association]]'', ''E!'', ''E! Online'' un ''USA Network'' ''[[YouTube]]'' kanālos; nominācijas izziņoja arī ''Critics Choice Association'' [[sociālais medijs|sociālo mediju]] kanālos. Nomināciju tiešraidi vadīja televīzijas personības Keltija Naita un Erina Lima Roudsa.<ref name="Nominations"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.forbes.com/sites/timlammers/2025/12/04/critics-choice-awards-nominations-how-to-watch-on-streaming-and-cable/ |title=Critics' Choice Awards Nominations: How to Watch on Streaming and Cable |last=Lammers |first=Tim |work=[[Forbes]] |date=December 5, 2025 |access-date=December 5, 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eonline.com/news/1425585/critics-choice-awards-2026-nominations-see-the-complete-list |title=Critics Choice Awards 2026 Nominations: See the Complete List |last=Evans |first=Olivia |publisher=[[E!]] |date=December 5, 2025 |access-date=December 5, 2025}}</ref> [[Raiens Kūglers|Raiena Kūglera]] vēsturiskā pārdabiskā šausmu filma "[[Grēcinieki]]" ir kino nomināciju līdere ar septiņpadsmit nominācijām, kam seko [[Pols Tomass Andersons|Pola Tomasa Andersona]] asa sižeta trilleris "[[Cīņa pēc cīņas]]" ar četrpadsmit nominācijām. Televīzijas kategorijās ''[[Netflix]]'' miniseriāls ''[[Adolescence]]'' ir līderis ar sešām nominācijām, kam seko romantiskās komēdijas seriāls ''[[Nobody Wants This]]'' ar piecām nominācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2025/film/awards/critics-choice-nominations-2026-sinners-1236601214/ |title=Critics Choice Awards Nominations: 'Sinners' Dominates with 17 Noms, Cynthia Erivo Snubbed for 'Wicked: For Good' |last=Davis |first=Clayton |work=[[Variety]] |date=December 5, 2025 |access-date=December 5, 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2025/12/critics-choice-awards-2025-nominations-list-1236636613/ |title=Critics Choice Awards Nominations: 'Sinners' Leads with 17; 'Adolescence' Tops TV – Full List |last=Pedersen |first=Erik |work=Deadline Hollywood |date=December 5, 2025 |access-date=December 5, 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/2026-critics-choice-awards-nominations-full-list-1236443345/ |title=Critics Choice Awards Nominations: 'Sinners' Leads with 17 Nods |last=Lewis |first=Hilary |work=The Hollywood Reporter |date=December 5, 2025 |access-date=December 5, 2025}}</ref> == Laureāti un nominācijas == === Kino === {| class="wikitable" {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | Labākā filma ! style="background:#EEDD82; width:50%" | Labākais režisors |- | valign="top" | * '''"[[Cīņa pēc cīņas]]"''' ** "[[Bugonija]]" ** "[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]" ** "[[Hamnets]]" ** "[[Džejs Kellijs]]" ** "[[Mārtijs Lieliskais]]" ** "[[Sentimentāla vērtība]]" ** "[[Grēcinieki]]" {{efn|Ieguva 5. Kritiķu izvēles superbalvu kategorijā "Labākā šausmu filmā"<ref name="Super Winners">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.criticschoice.com/2025/08/07/winners-announced-for-the-critics-choice-associations-5th-annual-critics-choice-super-awards-honoring-superhero-science-fiction-fantasy-horror-and-action-movies-and-series/ |title=Winners Announced for the Critics Choice Association's 5th Annual 'Critics Choice Super Awards' Honoring Superhero, Science Fiction/Fantasy, Horror, and Action Movies and Series |publisher=[[Critics Choice Association]] |date=August 8, 2025 |access-date=December 5, 2025}}</ref>}} ** ''[[Train Dreams]]'' ** "[[Ļaunā: Otrā daļa]]" (''Wicked: For Good'') | valign="top" width="50%"| * '''[[Pols Tomass Andersons]] — "[[Cīņa pēc cīņas]]"''' ** [[Raiens Kūglers]] — "[[Grēcinieki]]" ** [[Giljermo del Toro]] — "[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]" ** [[Džošs Safdijs]] — "[[Mārtijs Lieliskais]]" ** [[Joahims Trīrs]] — "[[Sentimentāla vērtība]]" ** [[Hloja Žao]] — "[[Hamnets]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieris ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktrise |- | valign="top" | * '''[[Timotejs Šalamē]] par Mārtija Mausera lomu filmā "[[Mārtijs Lieliskais]]"''' ** [[Leonardo Di Kaprio]] par Boba Fērgusona lomu filmā "[[Cīņa pēc cīņas]]" ** [[Džoels Edžertons]] par Roberta Greiniera lomu filmā ''[[Train Dreams]]'' ** [[Ītans Hoks]] par [[Lorencs Hārts|Lorenca Hārta]] lomu filmā "[[Zilais mēness]]" ** [[Maikls B. Džordans]] par Elaidžas un Eliasa Moru lomām filmā "[[Grēcinieki]]"{{efn|Ieguva 5. Kritiķu izvēles superbalvu kategorijā "Labākais aktieris šausmu filmā"<ref name="Super Winners"/>}} ** [[Vagners Moura]] par Armando / Marselo Alveša / Fernando lomām filmā "[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Džesija Baklija]] par [[Anna Hetaveja (Šekspīra sieva)|Agneses Šekspīras]] lomu filmā "[[Hamnets]]"''' ** [[Čeisa Infiniti]] par Villas Fērgusones lomu filmā "[[Cīņa pēc cīņas]]" ** [[Renāte Reinsve]] par Noras Borgas lomu filmā "[[Sentimentāla vērtība]]" ** [[Amanda Saifreda]] par [[Anna Lī|Annas Lī]] lomu filmā "[[Annas Lī testaments]]" (''The Testament of Ann Lee'') ** [[Emma Stouna]] par Mišelas Fulleres lomu filmā "[[Bugonija]]" ** [[Rouza Bairna]] par Lindas lomu filmā "[[Ja varētu, es tev spertu]]" (''If I Had Legs I'd Kick You'') |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieris otrā plāna lomā ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktrise otrā plāna lomā |- | valign="top" | * '''[[Džeikobs Elordi]] par [[Frankenšteina briesmonis|Radības]] lomu filmā "[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]"''' ** [[Benisio del Toro]] par Serdžio Karlosa lomu filmā "[[Cīņa pēc cīņas]]" ** [[Pols Meskals]] par [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lomu filmā "[[Hamnets]]" ** [[Šons Penns]] par pulkveža Stīvena Lokdžava lomu filmā "Cīņa pēc cīņas" ** [[Ādams Sendlers]] par Rona Sukenika lomu filmā "[[Džejs Kellijs]]" ** [[Stellans Skašgords]] par Gustava Borga lomu filmā "[[Sentimentāla vērtība]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Eimija Medigana]] par Gleidisas lomu filmā "[[Pazušanas stunda]]"''' ** [[Elle Faninga]] par Reičelas Kempas lomu filmā "[[Sentimentāla vērtība]]" ** [[Ariana Grande]] par Glindas lomu filmā "[[Ļaunā: Otrā daļa]]" (''Wicked: For Good'') ** [[Inga Ibsdotere Lileosa]] par Agneses Borgas Petešenas lomu filmā "Sentimentāla vērtība" ** [[Vunmi Mosaku]] par Enijas lomu filmā "[[Grēcinieki]]" {{efn|Nominēta 5. Kritiķu izvēles superbalvai kategorijā "Labākais aktieris šausmu filmā"<ref name="Super Nominations">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.criticschoice.com/2025/06/11/nominations-announced-for-the-critics-choice-associations-5th-annual-critics-choice-super-awards/ |title=Nominations Announced for the Critics Choice Association's 5th Annual 'Critics Choice Super Awards' |publisher=Critics Choice Association |date=June 11, 2025 |access-date=December 5, 2025}}</ref>}} ** [[Tejana Teilore]] par Perfidijas Beverlihilsas lomu filmā "[[Cīņa pēc cīņas]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais jaunais aktieris vai aktrise ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktieru atlase un aktieru ansamblis |- | valign="top" | * '''[[Mailss Keitons]] par Semjuela Mora lomu filmā "[[Grēcinieki]]"''' ** Everets Blanks par Bena lomu filmā ''[[The Plague (2025. gada filma)|The Plague]]'' ** [[Kerijs Kristofers]] par Aleksa Lilija lomu filmā "[[Pazušanas stunda]]" ** Sēnona Meihina Gormena par Mijas Kavasaki lomu filmā ''[[Rental Family]]'' ** Džeikobi Džupe par [[Hamnets Šekspīrs|Hamneta Šekspīra]] lomu filmā "[[Hamnets]]" ** Nina Je par I Dzinas lomu filmā ''[[Left-Handed Girl]]'' | valign="top" width="50%"| * '''"[[Grēcinieki]]" — Frensīna Maislere''' ** "[[Hamnets]]" — Nina Golda ** "[[Džejs Kellijs]]" — Daglasa Eibels un Nina Golda ** "[[Mārtijs Lieliskais]]" — Dženifere Venditi ** "[[Cīņa pēc cīņas]]" — Kasandra Kulukundisa ** "[[Ļaunā: Otrā daļa]]" (''Wicked: For Good'') — Tifānija Litla Kenfīlda un Bernards Telsijs |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais oriģinālscenārijs ! style="background:#EEDD82" | Labākais adaptētais scenārijs |- | valign="top" | * '''[[Raiens Kūglers]] — "[[Grēcinieki]]"''' ** [[Noa Baumbaks]] un [[Emīlija Mortimera]] — "[[Džejs Kellijs]]" ** [[Ronalds Bronšteins]] un [[Džošs Safdijs]] — "[[Mārtijs Lieliskais]]" ** [[Zaks Kregers]] — "[[Pazušanas stunda]]" ** [[Eva Viktora]] — "[[Piedod, mazā]]" ** [[Eskils Fogts]] un [[Joahims Trīrs]] — "[[Sentimentāla vērtība]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Pols Tomass Andersons]] — "[[Cīņa pēc cīņas]]"; iedvesmots no [[Tomass Pinčons|Tomasa Pinčona]] romāna "Vainlenda" (''Vineland'')''' ** [[Klints Bentlijs]] un [[Gregs Kvīdārs]] — ''[[Train Dreams]]''; pēc [[Deniss Džonsons|Denisa Džonsona]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem ** [[Paks Čhanuks]], [[Lī Ingjangmi]], [[Dons Makkelārs]] un Jahī Lī — "[[Citas izvēles nav]]"; pēc [[Donalds Vestleiks|Donalda Vestleika]] romāna ''The Ax'' motīviem ** [[Giljermo del Toro]] — "[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]"; pēc [[Mērija Šellija|Mērijas Šellijas]] [[Frankenšteins|tāda paša nosaukuma romāna]] motīviem ** [[Vills Treisijs]] — "[[Bugonija]]"; pēc [[Jangs Junhvans|Janga Junhvana]] filmas ''[[Save the Green Planet!]]'' motīviem ** [[Hloja Žao]] un [[Megija O'Farela]] — "[[Hamnets]]"; pēc O'Farelas tāda paša nosaukuma romāna motīviem |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais operatora darbs ! style="background:#EEDD82" | Labākā montāža |- | valign="top" width="50%"| * '''''[[Train Dreams]]''''' ** "[[F1 (filma)|F1]]" ** "[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]" ** "[[Hamnets]]" ** "[[Cīņa pēc cīņas]]" ** "[[Grēcinieki]]" | valign="top" width="50%"| * '''"[[F1 (filma)|F1]]"''' ** "[[Dinamīta nams]]" ** "[[Mārtijs Lieliskais]]" ** "[[Cīņa pēc cīņas]]" ** ''[[The Perfect Neighbor]]'' ** "[[Grēcinieki]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais kostīmu dizains ! style="background:#EEDD82" | Labākais mākslinieks |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]"''' ** "[[Hamnets]]" ** ''[[Hedda]]'' ** ''[[Kiss of the Spider Woman]]'' ** "[[Grēcinieki]]" ** "[[Ļaunā: Otrā daļa]]" (''Wicked: For Good'') | valign="top" width="50%"| * '''"[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]"''' ** "[[Fantastiskais četrinieks: Pirmie soļi]]" ** "[[Hamnets]]" ** "[[Mārtijs Lieliskais]]" ** "[[Grēcinieki]]" ** "[[Ļaunā: Otrā daļa]]" (''Wicked: For Good'') |- ! style="background:#EEDD82" | Labākā mūzika ! style="background:#EEDD82" | Labākā dziesma |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Grēcinieki]]" — [[Ludvigs Jēransons]]''' ** "[[F1 (filma)|F1]]" — [[Hanss Cimmers]] ** "[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]" — [[Aleksandrs Desplā]] ** "[[Hamnets]]" — [[Makss Rihters]] ** "[[Mārtijs Lieliskais]]" — [[Oneohtrix Point Never|Denjels Lopatins]] ** "[[Cīņa pēc cīņas]]" — [[Džonijs Grīnvuds]] | valign="top" width="50%"| * '''''Golden'' no filmas ''[[KPop Demon Hunters]]''''' ** ''Clothed by the Sun'' no filmas "[[Annas Lī testaments]]" (''The Testament of Ann Lee'') ** ''Drive'' no filmas "[[F1 (filma)|F1]]" ** ''The Girl in the Bubble'' no filmas "[[Ļaunā: Otrā daļa]]" (''Wicked: For Good'') ** ''I Lied to You'' no filmas "[[Grēcinieki]]" ** ''Train Dreams'' no filmas ''[[Train Dreams]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais grims un matu sakārtojums ! style="background:#EEDD82" | Labākie vizuālie efekti |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]"''' ** "[[28 gadus vēlāk]]" ** "[[Grēcinieki]]" ** "[[Triecienmašīna]]" (''The Smashing Machine'') ** "[[Pazušanas stunda]]" ** "[[Ļaunā: Otrā daļa]]" (''Wicked: For Good'') | valign="top" width="50%"| * '''"[[Avatars: Uguns un pelni]]"''' ** ''[[F1 (filma)|F1]]'' ** "[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]" ** "[[Neiespējamā misija: Pēdējā atmaksa]]" ** "[[Grēcinieki]]" ** "[[Supermens (2025. gada filma)|Supermens]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākie kaskadieru triki ! style="background:#EEDD82" | Labākā skaņa |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Neiespējamā misija: Pēdējā atmaksa]]"''' ** "[[Balerīna (2025. gada filma)|Balerīna]]" ** "[[F1 (filma)|F1]]" ** "[[Cīņa pēc cīņas]]" ** "[[Grēcinieki]]" ** ''[[Warfare]]'' | valign="top" width="50%"| * '''"[[F1 (filma)|F1]]"''' ** "[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]" ** "[[Cīņa pēc cīņas]]" ** "[[Grēcinieki]]" ** "[[Sirāts]]" ** ''[[Warfare]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | Labākā komēdija ! style="background:#EEDD82" | Labākā animācijas filma |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' ** ''[[The Ballad of Wallis Island]]'' ** "[[Mūžības trijstūris]]" (''Eternity'') ** ''[[Friendship]]'' ** "[[Feniķiešu shēma]]" ** "[[Atvērtā laulība]]" (''Splitsville'') | valign="top" width="50%"| * '''''[[KPop Demon Hunters]]''''' ** ''[[Arco]]'' ** ''[[Elio]]'' ** ''[[In Your Dreams]]'' ** ''[[Little Amélie or the Character of Rain]]'' ** "[[Zootropole 2]]" |- ! colspan=2 style="background:#EEDD82" | Labākā filma svešvalodā |- | colspan="2" valign="top" width="100%"| * '''"[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]" • [[Brazīlija]]''' ** ''[[Belén]]'' • [[Argentīna]] ** "[[Tas bija tikai negadījums]]" • [[Francija]] ** ''[[Left-Handed Girl]]'' • [[Ķīnas Republika|Taivāna]] ** "[[Citas izvēles nav]]" • [[Dienvidkoreja]] ** "[[Sirāts]]" • [[Spānija]] |} {{Notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.criticschoice.com Oficiālā tīmekļa vietne] {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:2025. gada kino balvas|Kritiķu izvēles]] 6rwtl4glt89w52y1yw2kq2w9999u344 0 616474 4456029 4375845 2026-04-18T14:54:32Z Kikos 3705 /* Apraksts */ 4456029 wikitext text/x-wiki '''Baldones svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|46}}</ref>) [[Kundas horizonts|kundas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Svītu 1976. gadā izdalīja [[Rita Ulste]] un [[Lilita Gailīte]], par stratotipu paņemot [[Baldone]]s 80. urbuma griezumu, 897—913,5 m intervālā. == Apraksts == Baldones svītas nogulumus veido pārsvarā [[kaļķakmeņi]], kas izplatīti visā [[Jelgavas paleoieliece|Jelgavas paleoieliecē]]. Raksturīgu svītas organisko palieku kompeksu veido [[trilobīti]], [[galvkāji]], [[Gliemeņvēži|ostrakodi]] un [[Konodonti|konodontu]] elementi. Tipiskajos griezumos svītu veido divas ridas: apakšējā — šupiles rida un augšējā — ziemeļu rida. * Šupiles ridu [[Lietuva|Lietuvā]] izveidoja lietuviešu ģeologs [[Jozas Paškēvičs]] [[Šakīna|Šaķīna]]s urbuma griezumā 1349 — 1355 m intervālā, kas sākotneji tika iekļauta [[cieceres svīta]]s sastāvā. Vēlāk R. Ulste, ņemot vērā ridas nogulumu lielo līdzību ar augstāk esošajiem kaļķakmeņiem, iekļāva šo ridu baldones svītas sastāvā. Ridu veido sarkanīgi brūni mālaini kaļķakmeņi ar zaļganpelēkiem plankumiem un raibi krāsotu [[Merģelis|merģeļu]] starpkārtām, kuru skaits ridas dienvidrietumu griezumos ir būtisks. Šajos nogulumos ir sastopamas [[dūņēdāju ejas]]. Ridas biezums lielākajai griezumu daļai, kur atsedzas šīs ridas nogulumi, sastāda 4—7 m, palielinoties paleoielieces centrālo rajonu virzienā. * Ziemeļu ridu izveidoja R. Ulste Dreimaņu 11. urbuma griezumā 1052 — 1065 m intervālā. Ridu veido blīvi sarkanīgi brūni kaļķakmeņi ar zaļganīgi pelēku kaļķakmeņu plankumiem un starpkārtām. [[Iežu tekstūra]] ir neskaidri viļņoti slāņota rupji pikaina. Vēlāk ziemeļu ridu sāka dalīt apakšējā daļā, kuru veido reibi krāsoti neskaidri viļņoti slāņoti kaļķakmeņi, kuru starpā ieguļ arī mālainākas variācijas, un augšējā daļā, kuru veido koši krāsoti sarkanīgi brūni, ļoti cieti, bieži vien pikaini kaļķakmeņi. Pašlaik šī ziemeļu ridas augšējā daļa veido [[Azeri horizonts|azeri horizonta]] [[Sēgerstādes svīta|sēgerstādes svītu]]. Netālu no ziemeļu ridas apakšējās daļas augšējās robežas ir konstatēta skaidri izteikta izskalojumu virsma ar dziļiem kabatveidīgiem padziļinājumiem, kas impregnēti ar dzelzs hidroksīdiem. [[Jelgavas paleoieliece]]s ziemeļrietumu nogāzē virknē griezumu ([[Piltene]]s 30., Stirnas 18., [[Adzes]] 6. urbums) kaļķakmeņi satur [[Getīts|getīta]] [[Pseidooolīti|pseidooolītus]]. Baldones svīta bez pārrāvuma uzguļ cieceres svītas merģeļiem un savienojumā veido pakāpenisku pāreju. Robeža starp cieceres merģeļiem un baldones kaļķakmeņiem ir nosakāma ar grūtībām, un tiek vilkta biežu, izteiktu kaļķakmens starpslāņu parādīšanās līmeņos. [[Karotāža]]s diagrammās šī robeža raksturojas ar pakāpenisku iežu šķietamās pretestības vērtību palielināšanos. Baldones svītas biezums Jelgavas paleoieliecē svārstās nelielās robežās — no 13 m ([[Madona]]s 93. urbums) līdz 24,5 m ([[Alūksne]]s 99. urbums), sasniedzot maksimālās vērtības paleoielieces centrālajos rajonos.<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 29. lpp.</ref> === Igaunijā === [[Igaunija|Igaunijā]] baldones svīta ir izplatīta tās dienvidu daļā, bet vislielākais biezums ir [[Tāgepera]]s urbumā (28,4 m). Tur svītu veido sarkani, sarkanīgi brūni vai zaļganīgi pelēki mālaini kaļķakmeņi ar dažādu [[Fosilijas|fosilo]] faunu. Vietām svīta satur [[Dolomīts|dolomīta]] vai merģeļa starpslāņus. == Paleontoloģiskais raksturojums == Šupiles rida un ziemeļu ridas apakšējā daļa satur zonālās trilobītu sugas ''[[Asaphus expansus|Asaphus ex. gr. expansus]]'', ''[[Asaphus raniceps|A. raniceps]]'', ''[[Megistaspis gigas]]'', ''[[Megistaspis obtusicauda|M. obtusicauda]]'', ka arī [[Gliemeņvēži|ostrakodus]] ''[[Pinnatulites procera]]'', [[Conschoprimitis gammae|Conschoprimitis gammae gammae]], ''[[Protallinnella grewingkii]]'', kas norāda uz nogulumu kundas vecumu. Ziemeļu ridas vidusdaļā [[Apakšordoviks|apakšordovika]] trilobītus un ostrakodus nomaina vidusordovika sugas ''[[Illaenus schroeteri]]'', ''[[Piretella tridactyla]]'', ''[[Euprimites effusus]]'', kuru klātbūtne ļauj spriest par ziemļu ridas augšējas daļas azeri vecumu.<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 42-43. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] klpyxrragut5b0zsbu0rnbdv9r05let 0 616594 4456030 4376161 2026-04-18T14:55:23Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Šakīnas svīta]] uz [[Šaķīnas svīta]]: ja miests tad miests 4376161 wikitext text/x-wiki '''Šakīnas svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|46}}</ref>) [[Kundas horizonts|kundas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Pēc tam, kad [[Rita Ulste]] 1975. gadā izdalīja [[Cieceres svīta|Cieceres svītu]], lietuviešu ģeologs [[Jozas Paškēvičs]] to sadalīja divās daļās - [[Krjuku svīta|krjuku]] un šakines ridās, pēdējai par [[Stratotips|stratotipu]] ņemot Šakīnas 27. urbuma griezumu 1355,6 - 1362,4 m intervālā. Vēlāk šakinas rida tika pārveidota par svītu kundas horizonta sastāvā, bet krjuku svīta tika pieskaitīta zemākajam [[Volhovas horizonts|volhovas horizontam]]. Svīta nosaukta [[Lietuva]]s mazpilsētas, [[Šakīna]]s vārdā, pie kuras tika izveidots stratotipiskais dziļurbums. Otrs stratotipiskais griezums ir [[Krjuka|Krjuku]] 146. urbuma 1096–1107,5 m intervālā. == Apraksts == Šakīnas svītu veido mālaini zaļganpelēki un pelēki neskaidras viļņainslāņotas [[Iežu tekstūra|tekstūras]] [[merģeļi]] ar retām pelēku un sarkanīgu [[Kaļķakmens|kaļķakmeņu]] un merģeļu starpkārtām. Merģeļos ir sastopami lieli [[Trilobīti|trilobītu]] fragmenti, reti [[bezslēdzenes pleckāji]] un [[graptolīti]]. Pēdējie parasti sastopami pelēkajos merģeļos un ir raksturīga faunas grupa priekš šakīnas svītas nogulumiem. Svītas maksimālais biezums — 2,5 m ir konstatēts [[Stūri (Blīdenes pagasts)|Stūru]] 8. urbuma griezumā. Šakīnas svītai ir daudz šaurāks izplatības areāls, nekā zem tās esošajai krjuku svītai, un tā aizņem tikai [[Jelgavas paleoieliece]]s vidusdaļu.<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 28. lpp.</ref> Šakīnas zaļganīgi un tumši pelēkie mālainie merģeļi veidojās salīdzinoši dziļā [[Kontinentālais šelfs|šelfa]] daļā. Merģeļu masīvā un neskaidri slāņotā tekstūra liecina par mālaini karbonātisku un karbonatiski mālainu [[Dūņas|dūņu]] uzkrāšanos zem viļņu darbības zonas. [[Bentoss|Bentosa]] faunas kompleksa nabadzība. ko pārstāv trilobīti un [[Gliemeņvēži|ostrakodi]], norāda uz [[sedimentācija]]s apgabala nozīmīgu dziļumu. To apstiprina arī šakīnas svītā atrastie graptolīti. === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] šakīnas svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā. To veido pelēki [[argillīti]] un merģeļi, kā arī pelēki [[Glaukonīts|glaukonītu]] saturoši kaļķakmeņi, kuros [[Fosilijas|fosilā]] veidā ir atrodami pārsvarā trilobīti. Lietuvā svīta ir izplatīta tās ziemeļrietumu daļā. Tās maksimalais biezums ir 9,2 m. == Paleontoloģiskais raksturojums == Šakīnas svītas nogulumos ir konstatēta samērā bagātīga graptolītu, trilobītu un ostrakodu fauna, kuras starpā vissvarīgākā nozīme ir ''[[Aulograptus cucullus]]'', ''[[Glyptograptus austrodentatus|Glyptograptus ex gr. austrodentatus]]'', ''[[Glyptograptus dentatus|Gl. dentatus]]'', ''[[Tristichograptus ensiformis]]'', ''[[Diplograptus ellesi]]'', ''[[Asaphus expansus]]'', ''[[Asaphus raniceps|A. raniceps]]'', ''[[Tallinnellina primaris]]'', ''[[Ogmoopsis bocki]]''. ''Aulograptus cucullus'' paliekas nodrošina sugu iekļaujo nogulumu korelāciju ar ''[[Didymograptus bifidus]]'' zonu un tādējādi nosaka to kundas vecumu.<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 41. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] qimeny4rbjieoul4afddid31vpc7jpb 4456032 4456030 2026-04-18T14:57:31Z Kikos 3705 4456032 wikitext text/x-wiki '''Šaķīnas svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|46}}</ref>) [[Kundas horizonts|kundas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Pēc tam, kad [[Rita Ulste]] 1975. gadā izdalīja [[Cieceres svīta|Cieceres svītu]], lietuviešu ģeologs [[Jozas Paškēvičs]] to sadalīja divās daļās - [[Krjuku svīta|krjuku]] un šakines ridās, pēdējai par [[Stratotips|stratotipu]] ņemot Šaķīnas 27. urbuma griezumu 1355,6 - 1362,4 m intervālā. Vēlāk šakinas rida tika pārveidota par svītu kundas horizonta sastāvā, bet krjuku svīta tika pieskaitīta zemākajam [[Volhovas horizonts|volhovas horizontam]]. Svīta nosaukta [[Lietuva]]s miesta [[Šakīna|Šaķīna]]s vārdā, pie kuras tika izveidots stratotipiskais dziļurbums. Otrs stratotipiskais griezums ir [[Kruki (miests)|Kruku]] 146. urbuma 1096–1107,5 m intervālā. == Apraksts == Šaķīnas svītu veido mālaini zaļganpelēki un pelēki neskaidras viļņainslāņotas [[Iežu tekstūra|tekstūras]] [[merģeļi]] ar retām pelēku un sarkanīgu [[Kaļķakmens|kaļķakmeņu]] un merģeļu starpkārtām. Merģeļos ir sastopami lieli [[Trilobīti|trilobītu]] fragmenti, reti [[bezslēdzenes pleckāji]] un [[graptolīti]]. Pēdējie parasti sastopami pelēkajos merģeļos un ir raksturīga faunas grupa priekš Šaķīnas svītas nogulumiem. Svītas maksimālais biezums — 2,5 m ir konstatēts [[Stūri (Blīdenes pagasts)|Stūru]] 8. urbuma griezumā. Šaķīnas svītai ir daudz šaurāks izplatības areāls, nekā zem tās esošajai krjuku svītai, un tā aizņem tikai [[Jelgavas paleoieliece]]s vidusdaļu.<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 28. lpp.</ref> Šaķīnas zaļganīgi un tumši pelēkie mālainie merģeļi veidojās salīdzinoši dziļā [[Kontinentālais šelfs|šelfa]] daļā. Merģeļu masīvā un neskaidri slāņotā tekstūra liecina par mālaini karbonātisku un karbonatiski mālainu [[Dūņas|dūņu]] uzkrāšanos zem viļņu darbības zonas. [[Bentoss|Bentosa]] faunas kompleksa nabadzība. ko pārstāv trilobīti un [[Gliemeņvēži|ostrakodi]], norāda uz [[sedimentācija]]s apgabala nozīmīgu dziļumu. To apstiprina arī Šaķīnas svītā atrastie graptolīti. === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] Šaķīnas svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā. To veido pelēki [[argillīti]] un merģeļi, kā arī pelēki [[Glaukonīts|glaukonītu]] saturoši kaļķakmeņi, kuros [[Fosilijas|fosilā]] veidā ir atrodami pārsvarā trilobīti. Lietuvā svīta ir izplatīta tās ziemeļrietumu daļā. Tās maksimalais biezums ir 9,2 m. == Paleontoloģiskais raksturojums == Šaķīnas svītas nogulumos ir konstatēta samērā bagātīga graptolītu, trilobītu un ostrakodu fauna, kuras starpā vissvarīgākā nozīme ir ''[[Aulograptus cucullus]]'', ''[[Glyptograptus austrodentatus|Glyptograptus ex gr. austrodentatus]]'', ''[[Glyptograptus dentatus|Gl. dentatus]]'', ''[[Tristichograptus ensiformis]]'', ''[[Diplograptus ellesi]]'', ''[[Asaphus expansus]]'', ''[[Asaphus raniceps|A. raniceps]]'', ''[[Tallinnellina primaris]]'', ''[[Ogmoopsis bocki]]''. ''Aulograptus cucullus'' paliekas nodrošina sugu iekļaujo nogulumu korelāciju ar ''[[Didymograptus bifidus]]'' zonu un tādējādi nosaka to kundas vecumu.<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 41. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 9bbujkjf0qz95javwq0so9g5x3zze1k 0 617487 4456202 4454741 2026-04-18T20:41:10Z Lasks 38532 /* Francijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4456202 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Francija]] | karogs = Flag of France.svg | parraiditajs = [[Francijas Televīzija]] (2001—pašlaik) | nac atlase = | pied reizes = 67 | pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | ESC lab = 1. vieta: [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]], [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]], [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]], [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | majaslapa = | EBU lapa = https://eurovision.tv/country/france }} '''[[Francija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 67 reizes. Pirmo reizi [[Francija]] piedalījās konkursā [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gadā]], kas bija pirmais konkurss [[Lugāno]], [[Šveice|Šveicē]]. Francija ir uzvarējusi 5 reizes: [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gadā]], [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960. gadā]], [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962. gadā]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gadā]] un [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977. gadā]]. Kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] ir daļa no "Lielā piecinieka" valstīm, kas katru gadu kopā ar rīkotājvalsti automātiski kvalificējas Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam. == Francijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' : {{colorbox|#A4EAA9}} ''Pārstāvji un dziesmas bija izvēlēti, bet nepiedalījās konkursā'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" rowspan="2"|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | [[Matjē Alterī]] |''Le temps perdu'' |[[franču valoda|franču]] | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}} | colspan="2" rowspan="27" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | [[Denija Daubersone]] |''Il est là'' |franču |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Paule Desjardins]] |''La Belle Amour'' |franču | align="center" |2. | align="center" |17 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Andrē Klavo]] |''Dors, mon amour'' |franču | align="center" |1. | align="center" |27 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | [[Džins Filipe]] |''Oui, oui, oui, oui'' |franču | align="center" |3. | align="center" |15 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Žaklīna Boijera]] |''[[Tom Pillibi]]'' |franču | align="center" |1. | align="center" |32 |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Žans-Pols Mauriks]] |''Printemps, avril carillonne'' |franču | align="center" |4. | align="center" |13 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Izabella Obrē]] |''Un premier amour'' |franču | align="center" |1. | align="center" |26 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Alans Barriers]] |''Elle était si jolie'' |franču | align="center" |5. | align="center" |25 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |''[[Rachel]]'' |''Le chant de Mallory'' |franču | align="center" |4. | align="center" |14 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Gaijs Mardels]] |''N'avoue jamais'' |franču | align="center" |3. | align="center" |22 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Dominiks Valters]] |''Chez nous'' |franču | align="center" |13. | align="center" |1 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Nuelle Kordjē]] |''Il doit faire beau là-bas'' |franču | align="center" |3. | align="center" |20 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |[[Izabella Obrēta]] |''Ein Hoch der Liebe'' |franču | align="center" |3. | align="center" |20 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Frīda Bokara]] |''Un jour, un enfant'' |franču | align="center" |1.{{efn|name=;1969|Uzvarēja kopā ar [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]].}} | align="center" |18 |- | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] |[[Gajs Bonets]] |''Marie-Blanche'' |franču | align="center" |4. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |[[Seržs Lama]] |''Un jardin sur la terre'' |franču | align="center" |10. | align="center" |82 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |[[Betija Marsa]] |''Comé-comédie'' |Franču | align="center" |11. | align="center" |81 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |[[Martīna Klemanso]] |''Sans toi'' |franču | align="center" |15. | align="center" |65 |-bgcolor="#A4EAA9" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |''[[Dani (dziedātāja)|Dani]]'' |''La Vie à vingt-cinq ans'' |franču | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |[[Nikola Rijū|Nikola]] |''Et bonjour à toi l'artiste'' |franču | align="center" |4. | align="center" |91 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |[[Katrīna Ferija]] |''Un, deux, trois'' |franču | align="center" |2. | align="center" |147 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |[[Marija Mirjama]] |''L'oiseau et l'enfant'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |136 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |[[Džoels Prevosts]] |''Il y aura toujours des violons'' |franču | align="center" |3. | align="center" |119 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Anna Marija Davida]] |''Je suis l'enfant soleil'' |franču | align="center" |3. | align="center" |106 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |''[[Profil]]'' |''Hé, hé m'sieurs dames'' |franču | align="center" |11. | align="center" |45 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |[[Žans Gabilū]] |''Humanahum'' |franču | align="center" |3. | align="center" |125 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |Gajs Bonets |''Vivre'' |franču | align="center" |8. | align="center" |56 | colspan="2" rowspan="13" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |[[Annika Tumazo]] |''Autant d'amoureux que d'étoiles'' |franču | align="center" |8. | align="center" |61 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |[[Rodžers Bens]] |''Femme dans ses rêves aussi'' |franču | align="center" |10. | align="center" |56 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |''[[Cocktail Chic]]'' |''Européennes'' |franču | align="center" |17. | align="center" |13 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Kristīne Minjēra]] |''Les mots d'amour n'ont pas de dimanche'' |franču | align="center" |14. | align="center" |44 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |[[Žerārs Lenormāns]] |''Chanteur de charme'' |franču | align="center" |10. | align="center" |64 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |[[Natālija Paka]] |''J'ai volé la vie'' |franču | align="center" |8. | align="center" |60 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |[[Džoela Ursula]] |''White and Black Blues'' |franču | align="center" |2. | align="center" |132 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Amina Annabi|Amina]] |''C'est le dernier qui a parlé qui a raison'' |franču | align="center" |2. | align="center" |146 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |''[[Kali (dziedātāja)|Kali]]'' |''Monté la riviè'' |franču,<br />[[Antiļu kreolu valoda|antiļu kreolu]] | align="center" |8. | align="center" |73 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |[[Patriks Fiori]] |''Mama Corsica'' |franču,<br />[[Korsikāņu valoda|korsikāņu]] | align="center" |4. | align="center" |121 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Nīna Morato]] |''Je suis un vrai garçon'' |franču | align="center" |7. | align="center" |74 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |[[Natālija Santamarija]] |''Il me donne rendez-vous'' |franču | align="center" |4. | align="center" |94 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |''[[Dan Ar Braz]]'' un ''[[Héritage des Celtes]]'' |''Diwanit bugale'' |[[Bretoņu valoda|Bretoņu]] | align="center" |19. | align="center" |18 | align="center" |11. | align="center" |55 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[Fanny]]'' |''Sentiments songes'' |franču | align="center" |7. | align="center" |95 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Marija Lina]] |''Où aller'' |franču | align="center" |24. | align="center" |3 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |''[[Nayah]]'' |''Je veux donner ma voix'' |franču | align="center" |19. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Sofija Mestari]] |''On aura le ciel'' |franču | align="center" |23. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |[[Nataša Sentpīrsa]] |''Je n'ai que mon âme'' |franči,<br />[[Angļu valoda|angļu]] | align="center" |4. | align="center" |142 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Sandrīna Fransuāza]] |''Il faut du temps'' |franču | align="center" |5. | align="center" |104 |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Luīza Beileša]] |''Monts et merveilles'' |franču | align="center" |18. | align="center" |19 |- | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Džonatans Serada]] |''À chaque pas'' |franču,<br/>[[Spāņu valoda|Spāņu]] | align="center" |8. | align="center" |93 | colspan="2" rowspan="16" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |''[[Ortal]]'' |''Chacun pense à soi'' |franču | align="center" |23. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Virdžīnija Poučeina]] |''Il Était Temps'' |franču | align="center" |22. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Les Fatals Picards]]'' |''Il était temps'' |franču,<br/>Angļu | align="center" |22. | align="center" |19 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[Sebastjēns Teljē]] |''Divine'' |Angļu,<br />franču | align="center" |19. | align="center" |47 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Patrīcija Kāsa]] |''Et S'il Fallait Le Faire'' |franču | align="center" |8. | align="center" |207 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[Žesī Matadors]] |''Allez Ola Olé'' |franču | align="center" |12. | align="center" |82 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Amori Vasili]] | ''Sognu'' | korsikāņu | align="center" |15. | align="center" |82 |- | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Anguna]] | ''Echo (You and I)'' | Franču,<br />Angļu | align="center" |22. | align="center" |21 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |[[Amandīne Buržua]] |''L'enfer et moi'' |Franču | align="center" |23. | align="center" |14 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |''[[Twin Twin]]'' |''Moustache'' |Franču | align="center" |26. | align="center" |2 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |[[Lasa Anžela]] |''N'oubliez pas'' |Franču | align="center" |25. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Amir]]'' |''J'ai cherché'' |Angļu,<br />Franču | align="center" |6. | align="center" |257 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |''[[Aleksandra Makē|Alma]]'' |''Requiem'' |Angļu,<br />Franču | align="center" |12. | align="center" |135 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[Madame Monsieur]]'' |''Mercy'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |173 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Bilals Hasani]] |''Roi'' |Franču,<br />Angļu | align="center" |16. | align="center" |105 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Toms Lēbs]] | ''Mon alliée (The Best in Me)'' | Franču,<br />Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | [[Barbara Pravi]] | ''Voilà'' | Franču | align="center" | 2. | align="center" | 499 | colspan="2" rowspan="6" {{N/A|Lielais piecinieks}} |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Alvan]]'' un ''[[Ahez]]'' | ''Fulenn'' | Bretoņu | align="center" | 24. | align="center" | 17 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[La Zarra]]'' | ''Evidemment'' | Franču | align="center" | 16. | align="center" | 104 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Slimane]]'' | ''Mon Amour'' | Franču | align="center" | 4. | align="center" | 445 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Luāna Emera|Luāna]] | ''Maman'' | Franču | align="center" | 7. | align="center" | 230 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | Franču | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Francijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | rowspan="2" | [[Kannas]] | ''[[Palais des Festivals et des Congrès]]'' | rowspan="2" | [[Žaklīna Žubēra]] |- | align="center" | [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Festivālu un konferenču nams]] |- | align="center" | [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | [[Parīze]] | ''[[Palais des Congrès]]'' | [[Dunīse Fabre]], [[Leons Zitrons]] |} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{notelist}} == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/france Francijas profils Eurovision.tv lapā] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Francijas mūzika]] 4ew4k7i5zyp0xbtdfafz03pdepvwsfd 2 620355 4456232 4454934 2026-04-18T23:35:09Z Egilus 27634 /* Diena pēc dienas */ 4456232 wikitext text/x-wiki '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' skaitās personīgs "izaicinājums" (atvainojos par šo vulgārismu) 100 dienas pēc kārtas Vikipēdijā publicēt vismaz vienu jaunu rakstu. Krieviski tam ir labāks apzīmējums: "понты". Bet lai vai kā, es tik un tā gandrīz ik dienas daru ko tādu, un saskaņā ar anekdoti, "ja mums vienalga jābadojas, varbūt darīt to kā protestu pret imperiālismu"? Galu galā, vairākas reizes es to jau izdarīju ([[Dalībnieks:Egilus/100wikidays|2017]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-2|2020]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|2021]], [[:eo:Uzanto:Egilus/100wikidays|2024, esperanto]]). Bet vispār man iekrājies mežonīgi daudz nepadarītā, un šis varētu būt par motivāciju kaut nelielu daļu no tā savākt. Sākumdiena ieplānota {{dat|2026|1|14}}, {{dat|2026|4|23}} attiecīgi plānots apstāties. Ja reālajā dzīvē nekas negadīsies tāds, kas piespiedīs mani pilnībā atmest virtuālo. === en === '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' officially is a great challenge. I've heard such pathosal and silly words too much at Soviet dictature. Therefore I declare not a challenge, but a Ordnung-ization: I just have too much non-written articles in "To do", and this could be the motivation to deal with it at least partially. This list will be not updated everyday because I don't like to spam in "Recent changes" list. === ru === '''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' считается большим личным вызовом и как там ещё. Я этого бессмысленного пафоса уже при СССР нажрался выше крыши. Посему — не вызов, а разгребание. У меня просто накопилось слишком много ненаписанных статей, и это может стать мотивацией хотя бы частично разобраться с этим. Время — январь-апрель 2026 года. Писаться статьи будут ежедневно, но тут записываться, когда мне не сильно лень, а то я заспамлю страницу последних изменений — а её у нас реально читают. == Diena pēc dienas == {| class="wikitable sortable" ! width="15px" | #Day ! width="25px" | M-D ! kB ! Article ! p.s. ! New articles, if more than 1 <!--|- | 100 || 04-23 || || [[:bs:Orlovačko jezero]] || || |- | 099 || 04-22 || || [[:en:University of Sarajevo]] || || [[:en:St. Paul's Bay]] |- | 098 || 04-21 || || [[:en:Bashkiria (1917–1919)]] || || |- | 097 || 04-20 || || [[:ru:Академия наук Республики Башкортостан]] || || --> |- | 096 || 04-19 || 22 || [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || || |- | 095 || 04-18 || 3 || [[Mazais ormanītis]] || || |- | 094 || 04-17 || 7 || [[Seši vilājeti]] || || |- | 093 || 04-16 || 11 || [[Savienība Vidusjūrai]] || || [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] |- | 092 || 04-15 || 6 || [[Latvica]] || || |- | 091 || 04-14 || 8 || [[Kamariļa]] || || [[Sīkais Nihujervs]] |- | 090 || 04-13 || 4 || [[Nihujervs]] || || [[Mazais Nihujervs]], [[Sūkāla ezers]] |- | 089 || 04-12 || 8 || [[Konstantīns X Duka]] || || |- | 088 || 04-11 || 6 || [[Mumugeita]] || || |- | 087 || 04-10 || 24 || [[Adanas slaktiņš]] || || |- | 086 || 04-09 || 26 || [[Dienvidu reģions (Malta)]] || || |- | 085 || 04-08 || 30 || [[Zejtuna]] || || |- | 084 || 04-07 || 11 || [[Slīma]] || || |- | 083 || 04-06 || 16 || [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || || |- | 082 || 04-05 || 14 || [[Ričards Inglends]] || || |- | 081 || 04-04 || 19 || [[Hanna Šturma]] || || |- | 080 || 04-03 || 8 || [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || || |- | 079 || 04-02 || 16 || [[Graciāns]] || || |- | 078 || 04-01 || 11 || [[Katerina Handzjuka]] || || |- | 077 || 03-31 || 13 || [[Putnu būrītis]] || || |- | 076 || 03-30 || 7 || [[Miloslavs Skoržepa]] || || |- | 075 || 03-29 || 20 || [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || || [[Nardarana]] |- | 074 || 03-28 || 19 || [[Arala]] || || |- | 073 || 03-27 || 15 || [[Sejfula Malešova]] || || |- | 072 || 03-26 || 13 || [[Musine Kokalari]] || || |- | 071 || 03-25 || 16 || [[Sabiha Kasimati]] || || |- | 070 || 03-24 || 11 || [[Maija Kristaļinska]] || || |- | 069 || 03-23 || 10 || [[Dvina (Armēnija)]] || || |- | 068 || 03-22 || 15 || [[Villijs Tokarevs]] || || |- | 067 || 03-21 || 8 || [[Kotrīna Zīle]] || || |- | 066 || 03-20 || 11 || [[Dunduru pļavas]] || || |- | 065 || 03-19 || 6 || [[Garkāta agrenīte]] || || |- | 064 || 03-18 || 4 || [[Didzis Matīss]] || || |- | 063 || 03-17 || 12 || [[Krāteris]] || || |- | 062 || 03-16 || 6 || [[Maltuves purvs]] || || |- | 061 || 03-15 || 8 || [[Sudas purvs]] || || |- | 060 || 03-14 || 5 || [[Inta Celmiņa]] |||| |- | 059 || 03-13 || 7 || [[Inta Dobrāja]] || || |- | 058 || 03-12 || 5 || [[Ieva Cederštrēma-Volfa]] || || |- | 057 || 03-11 || 4 || [[Dža (upe)]] || || |- | 056 || 03-10 || 3 || [[Autoceļš V1030 ]] || || |- | 055 || 03-09 || 6 || [[Frančeska Kirke]] || || |- | 054 || 03-08 || 11 || [[Lai dzīvo brīvība, nolādēts!]] || || [[Kekertalika]] |- | 053 || 03-07 || 4 || [[Avannāta]] || || |- | 052 || 03-06 || 11 || [[Līnahamari]] || |- | 051 || 03-05 || 9 || [[Pasaules laimes ziņojums]] || || |- | 050 || 03-04 || 6 || [[Kuzbass]] || || |- | 049 || 03-03 || 5 || [[Rietumsibīrija]] || || |- | 048 || 03-02 || 4 || [[Dolizī]] || || |- | 047 || 03-01 || 7 || [[Nuorgama]] || || |- | 046 || 02-28 || 2 || [[Tribends]] || || |- | 045 || 02-27 || 9 || [[Hondurasas karogs]] || || |- | 044 || 02-26 || 10 || [[Mahikena]] || || |- | 043 || 02-25 || 8 || [[Andrejs Laņkovs]] || || |- | 042 || 02-24 || 5 || [[Luhmans 16]] || || |- | 041 || 02-23 || 15 || [[Albertas separātisms]] || || |- | 040 || 02-22 || 5 || [[Valga (municipalitāte)]] || || |- | 039 || 02-21 || 8 || [[Briežu kaulmuša]] || || |- | 038 || 02-20 || 5 || [[Jihlava (upe)]] || || |- | 037 || 02-19 || 16 || [[Oldenburgas grāfiste]] || || |- | 036 || 02-18 || 8 || [[Lambarene]] || || |- | 035 || 02-17 || 5 || [[Vēsma Aistere]] || || |- | 034 || 02-16 || 9 || [[Morgs]] || || |- | 033 || 02-15 || 7 || [[Diena bez alkohola (Taivāna) ]] || || [[Naidīgā arhitektūra]] |- | 032 || 02-14 || 7 || [[Nekrokrātija]] || || |- | 031 || 02-13 || 8 || [[Starptautiskā Kosmosa Universitāte]] || || |- | 030 || 02-12 || 11 || [[Felisete]] || || |- | 029 || 02-11 || 7 || [[Rīgas krematorija]] || || |- | 028 || 02-10 || 6 || [[De primordiis ordinis Theutonici narratio]] || || |- | 027 || 02-09 || 10 || [[Heidi Purga]] || || |- | 026 || 02-08 || 14 || [[Sniega volejbols]] || || |- | 025 || 02-07 || 6 || [[Svastika (Kanāda)]] || || |- | 024 || 02-06 || 9 || [[Bata]] || || |- | 023 || 02-05 || 12 || [[Tamilu genocīds ]] || || [[Leinas dedzināšana]] |- | 022 || 02-04 || 6 || [[Inkunābula]] || || |- | 021 || 02-03 || 7 || [[Elifa Sančesa]] || || |- | 020 || 02-02 || 7 || [[Livonija Rikija Gina]] || || |- | 019 || 02-01 || 28 || [[Baltistāna]] || || [[Asago]] |- | 018 || 01-31 || 11 || [[Centrālā province (Zambija)]] || || |- | 017 || 01-30 || 10 || [[Koperbelta]] || || |- | 016 || 01-29 || 8 || [[Dobkāta sviestbeka]] || || |- | 015 || 01-28 || 30 || [[Hadera]] || || [[Usulutana (departaments)]] |- | 014 || 01-27 || 7 || [[Bengāļu inteliģences slaktiņš]] || || [[Sanmigels]] |- | 013 || 01-26 || 11 || [[Bīrtavīla]] || || [[Usulutans]], [[Taburete (vulkāns)]] |- | 012 || 01-25 || 7 || [[Salaspils karsta kritene]] || || |- | 011 || 01-24 || 12 || [[Protesti Altaja Republikā (2025)]] || || |- | 010 || 01-23 || 3 || [[Ķirezers]] || || |- | 009 || 01-22 || 11 || [[Ain't I Right]] || Ar Groka atbalstu || |- | 008 || 01-21 || 10 || [[Ziemeļu Vainaga T]] || || [[Mormoņu pornogrāfija]], [[Trialektika]] |- | 007 || 01-20 || 4 || [[Mērgava]] || || |- | 006 || 01-19 || 7 || [[Ni Sjaliaņa]] || || |- | 005 || 01-18 || 8 || [[Laimonis Purs]] || || [[Vilku kalni]] |- | 004 || 01-17 || 5 || [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve]] || || [[Dubjūka]] |- | 003 || 01-16 || 7 || [[Urugvajas spāņu valoda]] || || |- | 002 || 01-15 || 4 || [[Vikipēdija turkmēņu valodā]] || || |- | 001 || 01-14 || 9 || [[Sidrabota saule lec]] || || |} kyzrjqeouvctmszf0f5s7p84amlavx0 2 622011 4456244 4407851 2026-04-19T05:01:58Z Meistars Joda 781 4456244 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valkas Mākslas skola | logo = | logo_size = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas iela]] 5, [[Valka]], LV-4701, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Valka | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 43 | latNS = N | longd = 24 | longm = 4 | longs = 37 | longEW = E | established = 1990. gadā | headmaster = Sniedze Ragže | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 311 (2026) | language = latviešu | revenue = | homepage = {{URL|https://edmskola.lv}} laikam nav }} '''Valkas Mākslas skola''' ir '''Jēkabpils mākslas skola''' ir profesionālās [[Māksla|mākslas]] ievirzes jeb [[Interešu izglītība|interešu izglītības]] iestāde [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kas atrodas [[Daugava|Daugavas]] kreisajā pusē, bijušās [[Kena muiža|Kena muižas]] ēkā, [[Dambja iela (Jēkabpils)|Dambja ielā 19]]. izglītības iestāde [[Bauskas novads|Bauskas novadā]], kas īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas mūzikā un mākslā. ir [[Jūrmala|Jūrmalas]] pilsētas domes dibināta izglītības iestāde profesionālās ievirzes [[Māksla|mākslas]] izglītības programmu un interešu izglītības programmu īstenošanai. Tā dibināta 1990. gada 26. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/strukturvieniba/valkas-makslas-skola|title=Valkas Mākslas skola {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|access-date=2026-04-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * aaaaa * [https://www.facebook.com/profile.php?id=100057209509136 Facebook lapa] * aaaaa * aaaaa qp5zay27o9f1y33l6h5knpj2gze05gt 4456246 4456244 2026-04-19T05:55:42Z Meistars Joda 781 4456246 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valkas Mākslas skola | logo = | logo_size = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas iela]] 5, [[Valka]], LV-4701, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Valka | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 43 | latNS = N | longd = 24 | longm = 4 | longs = 37 | longEW = E | established = 1990. gadā | headmaster = Sniedze Ragže | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 311 (2026) | language = latviešu | revenue = | homepage = {{URL|https://edmskola.lv}} laikam nav }} '''Valkas Mākslas skola''' ir profesionālās [[Māksla|mākslas]] ievirzes jeb [[Interešu izglītība|interešu izglītības]] iestāde, kas atrodas [[Valka|Valkā]], [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas ielā]] 5. Tā dibināta 1990. gada 26. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/strukturvieniba/valkas-makslas-skola|title=Valkas Mākslas skola {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|access-date=2026-04-19|language=lv}}</ref> --Skola ir akreditēta Profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kas īsteno licencētu '''Profesionālās ievirzes izglītības programmu  “Vizuāli plastiskā māksla”  , izglītības programmas kods 20V 211 00 1''' ar īstenošanas ilgumu 6 gadi ( 2455 stundas) un '''interešu izglītību'''.Skola saņem mērķdotāciju no Kultūras ministrijas skolotāju algām, bet pārējo budžetu sastāda Valkas un Valgas pašvaldības finansējums un vecāku līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/profesionalas-ievirzes-izglitiba/valkas-makslas-skola|title=VALKA.LV - Mākslas skola|website=VALKA.LV|access-date=2026-04-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * aaaaa * [https://www.facebook.com/profile.php?id=100057209509136 Facebook lapa] * aaaaa * aaaaa ppg4qv1att04qedpsefg5ws85aupcji 4456258 4456246 2026-04-19T06:18:22Z Meistars Joda 781 4456258 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valkas Mākslas skola | logo = | logo_size = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas iela]] 5, [[Valka]], LV-4701, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 43 | latNS = N | longd = 24 | longm = 4 | longs = 37 | longEW = E | established = 1990. gadā | headmaster = Sniedze Ragže | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 311 (2026) | language = latviešu, igauņu, krievu | revenue = | homepage = {{URL|https://edmskola.lv}} laikam nav }} <mapframe text="Valkas Mākslas skola, Beverīnas iela 5" width="400" height="380" zoom="15"> { "type": "Feature", "properties": { "marker-symbol": "marker", "marker-color": "#d33", "marker-size": "large" }, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [26.0206, 57.7740] } } </mapframe> '''Valkas Mākslas skola''' ir profesionālās [[Māksla|mākslas]] ievirzes jeb [[Interešu izglītība|interešu izglītības]] iestāde, kas atrodas [[Valka|Valkā]], [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas ielā]] 5. Tā dibināta 1990. gada 26. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/strukturvieniba/valkas-makslas-skola|title=Valkas Mākslas skola {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|access-date=2026-04-19|language=lv}}</ref> --Skola ir akreditēta Profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kas īsteno licencētu '''Profesionālās ievirzes izglītības programmu  “Vizuāli plastiskā māksla”  , izglītības programmas kods 20V 211 00 1''' ar īstenošanas ilgumu 6 gadi ( 2455 stundas) un '''interešu izglītību'''.Skola saņem mērķdotāciju no Kultūras ministrijas skolotāju algām, bet pārējo budžetu sastāda Valkas un Valgas pašvaldības finansējums un vecāku līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/profesionalas-ievirzes-izglitiba/valkas-makslas-skola|title=VALKA.LV - Mākslas skola|website=VALKA.LV|access-date=2026-04-19}}</ref> --Mākslas skolu kā izglītības iestādi atklāja 1990. gadā, bet ēku pilnībā atjaunoja 2012. gadā Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projekta „Valkas un Valgas pilsētu kopējās mākslas vides attīstība” ietvaros.<ref>https://visitvalgavalka.com/lv/turisma-objekti/valkas-makslas-skolas-eka/</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * aaaaa * [https://www.facebook.com/profile.php?id=100057209509136 Facebook lapa] * aaaaa * aaaaa nztw0d5zsr0k8njio8sitle9zduamrx 4456279 4456258 2026-04-19T06:41:49Z Meistars Joda 781 4456279 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valkas Mākslas skola | logo = | logo_size = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas iela]] 5, [[Valka]], LV-4701, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57 | latm = 46 | lats = 26 | latNS = N | longd = 26 | longm = 1 | longs = 14 | longEW = E | established = 1990. gadā | headmaster = Sniedze Ragže | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 311 (2026) | language = latviešu, igauņu, krievu | revenue = | homepage = {{URL|https://edmskola.lv}} laikam nav }} <mapframe text="Valkas Mākslas skola, Beverīnas iela 5" width="400" height="380" zoom="15"> { "type": "Feature", "properties": { "marker-symbol": "marker", "marker-color": "#d33", "marker-size": "large" }, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [26.0154238, 57.7730697] } } </mapframe> '''Valkas Mākslas skola''' ir profesionālās [[Māksla|mākslas]] ievirzes jeb [[Interešu izglītība|interešu izglītības]] iestāde, kas atrodas [[Valka|Valkā]], [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas ielā]] 5. Tā dibināta 1990. gada 26. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/strukturvieniba/valkas-makslas-skola|title=Valkas Mākslas skola {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|access-date=2026-04-19|language=lv}}</ref> --Skola ir akreditēta Profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kas īsteno licencētu '''Profesionālās ievirzes izglītības programmu  “Vizuāli plastiskā māksla”  , izglītības programmas kods 20V 211 00 1''' ar īstenošanas ilgumu 6 gadi ( 2455 stundas) un '''interešu izglītību'''.Skola saņem mērķdotāciju no Kultūras ministrijas skolotāju algām, bet pārējo budžetu sastāda Valkas un Valgas pašvaldības finansējums un vecāku līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/profesionalas-ievirzes-izglitiba/valkas-makslas-skola|title=VALKA.LV - Mākslas skola|website=VALKA.LV|access-date=2026-04-19}}</ref> --Mākslas skolu kā izglītības iestādi atklāja 1990. gadā, bet ēku pilnībā atjaunoja 2012. gadā Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projekta „Valkas un Valgas pilsētu kopējās mākslas vides attīstība” ietvaros.<ref>https://visitvalgavalka.com/lv/turisma-objekti/valkas-makslas-skolas-eka/</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * aaaaa * [https://www.facebook.com/profile.php?id=100057209509136 Facebook lapa] * aaaaa * aaaaa a29c7bmqdliku05p5ohanngrnlcaome 4456284 4456279 2026-04-19T06:48:56Z Meistars Joda 781 4456284 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valkas Mākslas skola | logo = | logo_size = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas iela]] 5, [[Valka]], LV-4701, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | established = 1990. gadā | headmaster = Sniedze Ragže | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 311 (2026) | language = latviešu, igauņu, krievu | revenue = | homepage = {{URL|https://edmskola.lv}} laikam nav }} <mapframe text="Valkas Mākslas skola, Beverīnas iela 5" width="400" height="380" zoom="15"> { "type": "Feature", "properties": { "marker-symbol": "marker", "marker-color": "#d33", "marker-size": "large" }, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [26.0154238, 57.7730697] } } </mapframe> '''Valkas Mākslas skola''' ir profesionālās [[Māksla|mākslas]] ievirzes jeb [[Interešu izglītība|interešu izglītības]] iestāde, kas atrodas [[Valka|Valkā]], [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas ielā]] 5. Tā dibināta 1990. gada 26. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/strukturvieniba/valkas-makslas-skola|title=Valkas Mākslas skola {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|access-date=2026-04-19|language=lv}}</ref> --Skola ir akreditēta Profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kas īsteno licencētu '''Profesionālās ievirzes izglītības programmu  “Vizuāli plastiskā māksla”  , izglītības programmas kods 20V 211 00 1''' ar īstenošanas ilgumu 6 gadi ( 2455 stundas) un '''interešu izglītību'''.Skola saņem mērķdotāciju no Kultūras ministrijas skolotāju algām, bet pārējo budžetu sastāda Valkas un Valgas pašvaldības finansējums un vecāku līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/profesionalas-ievirzes-izglitiba/valkas-makslas-skola|title=VALKA.LV - Mākslas skola|website=VALKA.LV|access-date=2026-04-19}}</ref> --Mākslas skolu kā izglītības iestādi atklāja 1990. gadā, bet ēku pilnībā atjaunoja 2012. gadā Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projekta „Valkas un Valgas pilsētu kopējās mākslas vides attīstība” ietvaros.<ref>https://visitvalgavalka.com/lv/turisma-objekti/valkas-makslas-skolas-eka/</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * aaaaa * [https://www.facebook.com/profile.php?id=100057209509136 Facebook lapa] * aaaaa * aaaaa idg59dktwwl75zxbt3azvx6ok16vrl9 4456288 4456284 2026-04-19T07:25:23Z Meistars Joda 781 4456288 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valkas Mākslas skola | logo = | logo_size = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas iela]] 5, [[Valka]], LV-4701, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | established = 1990. gadā | headmaster = Sniedze Ragže | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 311 (2026) | language = latviešu, igauņu, krievu | revenue = | homepage = {{URL|https://edmskola.lv}} laikam nav }} <mapframe text="Valkas Mākslas skola, Beverīnas iela 5" width="400" height="380" zoom="15"> { "type": "Feature", "properties": { "marker-symbol": "marker", "marker-color": "#d33", "marker-size": "large" }, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [26.0154238, 57.7730697] } } </mapframe> '''Valkas Mākslas skola''' ir profesionālās ievirzes [[izglītības iestāde]] [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Valka|Valkā]], [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas ielā]] 5. Skola nodrošina vizuāli plastiskās mākslas izglītību bērniem un jauniešiem, kā arī piedāvā interešu izglītības programmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/profesionalas-ievirzes-izglitiba/valkas-makslas-skola|title=VALKA.LV - Mākslas skola|website=VALKA.LV|access-date=2026-04-19}}</ref> Valkas Mākslas skola dibināta 1990. gada 26. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/strukturvieniba/valkas-makslas-skola|title=Valkas Mākslas skola {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|acce===ss-date=2026-04-19|language=lv}}</ref> 2012. gadā skolas ēka tika pilnībā atjaunota, izmantojot [[Norvēģija]]s finanšu instrumenta līdzekļus pārrobežu sadarbības projektā ar [[Valga|Valgu]] ([[Igaunija]]).<ref>https://visitvalgavalka.com/lv/turisma-objekti/valkas-makslas-skolas-eka/</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/izglitiba/janvari-saksies-valkas-makslas-skolas-rekonstrukcija/|title=Janvārī sāksies Valkas Mākslas skolas rekonstrukcija|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-04-19|date=2010-01-01|language=lv}}</ref> Skola īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmu ''Vizuāli plastiskā māksla'', kuru audzēkņi apgūst paralēli [[pamatizglītība]]i. Mācību procesā ietilpst [[zīmēšana]], [[gleznošana]], [[kompozīcija]], darbs ar materiāliem (piemēram, keramika, kokapstrāde). Papildus tiek piedāvātas [[interešu izglītība]]s programmas dažādām vecuma grupām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/profile.php?id=100057209509136 Valkas Mākslas skolas Facebook lapa] [[qKategorija:Skolas Latvijā]] [[qKategorija:Mākslas skolas]] [[qKategorija:Valka]] [[qKategorija:Valkas novads]] hu80orhveccxg3syd4kqtunmxm9bs12 4456289 4456288 2026-04-19T07:31:33Z Meistars Joda 781 4456289 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Valkas Mākslas skola | logo = | logo_size = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas iela]] 5, [[Valka]], LV-4701, {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | established = 1990. gadā | headmaster = Sniedze Ragže | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 311 (2026) | language = latviešu, igauņu, krievu | revenue = | homepage = }} <mapframe text="Valkas Mākslas skola, Beverīnas iela 5" width="400" height="380" zoom="15"> { "type": "Feature", "properties": { "marker-symbol": "marker", "marker-color": "#d33", "marker-size": "large" }, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [26.0154238, 57.7730697] } } </mapframe> '''Valkas Mākslas skola''' ir profesionālās ievirzes [[izglītības iestāde]] [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Valka|Valkā]], [[Beverīnas iela (Valka)|Beverīnas ielā]] 5. Skola nodrošina vizuāli plastiskās mākslas izglītību bērniem un jauniešiem, kā arī piedāvā interešu izglītības programmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/profesionalas-ievirzes-izglitiba/valkas-makslas-skola|title=VALKA.LV - Mākslas skola|website=VALKA.LV|access-date=2026-04-19}}</ref> Valkas Mākslas skola dibināta 1990. gada 26. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/strukturvieniba/valkas-makslas-skola|title=Valkas Mākslas skola {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|date=2026-04-19|language=lv}}</ref> 2012. gadā skolas ēka tika pilnībā atjaunota, izmantojot [[Norvēģija]]s finanšu instrumenta līdzekļus pārrobežu sadarbības projektā ar [[Valga|Valgu]] ([[Igaunija]]).<ref>https://visitvalgavalka.com/lv/turisma-objekti/valkas-makslas-skolas-eka/</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/izglitiba/janvari-saksies-valkas-makslas-skolas-rekonstrukcija/|title=Janvārī sāksies Valkas Mākslas skolas rekonstrukcija|website=ZiemelLatvija.lv|date=2010-01-01|language=lv}}</ref> Skola īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmu ''Vizuāli plastiskā māksla'', kuru audzēkņi apgūst paralēli [[pamatizglītība]]i. Mācību procesā ietilpst [[zīmēšana]], [[gleznošana]], [[kompozīcija]], darbs ar materiāliem (piemēram, keramika, kokapstrāde). Papildus tiek piedāvātas [[interešu izglītība]]s programmas dažādām vecuma grupām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/profile.php?id=100057209509136 Valkas Mākslas skolas Facebook lapa] [[qKategorija:Skolas Latvijā]] [[qKategorija:Mākslas skolas]] [[qKategorija:Valka]] [[qKategorija:Valkas novads]] 6dx6d7gelq6wxi72zq90tsmwaywy6f8 0 624795 4456283 4447965 2026-04-19T06:48:08Z Meistars Joda 781 4456283 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = J.Cimzes Valkas Mūzikas skola | logo = | logo_size = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Semināra iela (Valka)|Semināra iela]] 25, [[Valka]], LV-4701, {{LAT}} | coordinates = | established = 1946. gadā | headmaster = Mārtiņš Birnis | students = 87 (2026)<ref>https://www.valka.lv/lv/strukturvieniba/jcimzes-valkas-muzikas-skola</ref> | language = latviešu | homepage = }} <mapframe text="J. Cimzes Valkas Mūzikas skola" width="400" height="380" zoom="15"> { "type": "Feature", "properties": { "marker-symbol": "marker", "marker-color": "#d33", "marker-size": "large" }, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [26.0197298, 57.7727888] } } </mapframe> '''J. Cimzes Valkas Mūzikas skola''' ir profesionālās ievirzes izglītības iestāde [[mūzika]]s jomā. Tā atrodas [[Valka|Valkā]], [[Semināra iela (Valka)|Semināra ielā]] 25. Valkas Mūzikas skola dibināta 1946. gada 1. janvārī.<ref>LV LNA VAZVA 1. Fonds, 1. Apraksts, 5. Lieta, 220. lapa — Valkas apriņķa izpildu komitejas un Latvijas K(b)P Valkas apriņķa komitejas apvienoto sēžu protokoli un lēmumi ar pielikumiem. 10.07.1945. — 26.12.1945. — 1945. gada 26. decembra sēdes protokola § 471.”Par muzīkas skolas atvēršanu Valkā.”</ref> Tās pirmais direktors bija Pāvils Grencšteins. [[Jānis Cimze|J. Cimzes]] vārdu skola nes no 1981. gada jūnija.<ref>LV LNA VAZVA 440. Fonds, 1. Apraksts, 648. Lieta, 37.-38. lapa — Latvijas kompartijas Valkas rajona komiteja un rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja; Lēmums Nr. 90.; 26.06.81. Valkā "Par J. Cimzes vārda piešķiršanu Valkas bērnu mūzikas skolai"</ref> Valkas Mūzikas skolā ir [[Klavieres|klavieru]], [[vijole]]s, [[Pūšamie instrumenti|pūšaminstrumentu]], [[Sitamie instrumenti|sitamo instrumentu]], [[kokle]]s un [[Koris|kora]] klases. J. Cimzes Valkas Mūzikas skolas audzēkņi guvuši labus panākumus dažādos valsts un starptautiskos konkursos. Skolas klavieru klases skolotājs Arnis Ontensons 2006. gadā saņēmis apbalvojumu — [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] Zelta goda zīmi. Kopš 1981. gada Valkā tiek organizētas Cimzes dienas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/valka-sakas-cimzes-dienas.a83619/|title=Valkā sākas «Cimzes dienas»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/lv/valkas-novads-1/kultura-2/lielakie-pasakumi/cimzes-dienas|title=VALKA.LV|website=VALKA.LV|access-date=2026-02-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/valka-norisinasies-37.-cimzes-muzikas-dienas.a175578/|title=Valkā norisināsies 37. Cimzes mūzikas dienas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> Tās kā koncertu un citu mūzikas pasākumu cikls tika iedibināts tajā gadā, kad Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolai tika piešķirts viņa vārds, un kopš tā laika katru pavasari Valka svin šos muzikālos svētkus, veltītus latviešu pedagoga un koru mūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes piemiņai. No 2003. gada J. Cimzes Valkas Mūzikas skolā tika rīkots Starptautiskais Jauno zvaigznīšu festivāls, kurā piedalās jaunie talanti no dažādām valstīm. 2008. gadā šis festivāls tika rīkots piekto reizi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/arhivs/valka/valka-nosledzas-jauno-zvaigznisu-festivals/|title=Valkā noslēdzas "Jauno zvaigznīšu festivāls"|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-02-03|date=2008-03-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/arhivs/valka/valka-prot-uznemt-talantus/|title=Valka prot uzņemt talantus|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-02-08|date=2008-03-31|language=lv}}</ref>, tas notika arī 2010. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/foto/starptautiskais-jauno-zvaigznisu-festivals-valka/|title=Starptautiskais jauno zvaigznīšu festivāls Valkā|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-02-08|date=2010-04-18|language=lv}}</ref> No 2015. gada mūzikas skola rīko Starptautisko Jāņa Cimzes jauno talantu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/izsludina-pirmo-starptautisko-jana-cimzes-jauno-talantu-konkursu.a107964/|title=Izsludina pirmo Starptautisko Jāņa Cimzes jauno talantu konkursu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vpb.valka.lv/en/galleries/sacies-starptautiskais-jana-cimzes-jauno-talantu-festivals-averse?page=79|title=VALKA.LV {{!}} Foto - Sācies Starptautiskais Jāņa Cimzes Jauno talantu festivāls (A.Vērse)|website=VALKA.LV|access-date=2026-03-04}}</ref> Paredzēts, ka tas norisināsies katru otro gadu. Gadiem ejot, skolai mainījušies direktori. Ilggadīgākais no tiem bija [[Guntis Freibergs]] (1944—2020), kurš skolu vadīja 44 gadus, no 1968. līdz 2012. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ordenubraliba.lv/in-memoriam/in-memoriam-guntis-freibergs-03051944-27022020?gads=2020&pp=|title=In memoriam Guntis Freibergs (03.05.1944.-27.02.2020)|website=www.ordenubraliba.lv|access-date=2026-02-08}}</ref>, par skolotāju turpinot strādāt līdz 2018. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/arhivs/skola-kura-majo-cimzes-gars-svin-75-gadu-jubileju/|title=Skola, kurā mājo Cimzes gars, svin 75 gadu jubileju|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-02-08|date=2021-06-04|language=lv}}</ref> Pašreiz (2026) skolas direktors ir Mārtiņš Birnis, kurš par direktoru sāka strādāt 2023. gadā., == J. Cimzes Valkas Mūzikas skolas direktori == Pāvels Grencšteins (1946—1952) Biruta Pinne (Skuja) (1953—1955) Rita Krišberga (1956—1958) Ēvalds Sīka (1959—1960) Rita Kreicuma (Blaua) (1961) Tālivaldis Bērziņš (1962—1965) Jānis Beitiks (1966) Tamāra Ontensone (1967) Guntis Freibergs (1968—2012) Jānis Ludbergs (2012—2015) Līga Veinberga (2015—2023) Mārtiņš Birnis (kopš 2023) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/J.Cimzes.Valkas.muzikas.skola J. Cimzes Valkas Mūzikas skolas Facebook lapa] [[Kategorija:Mūzikas skolas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Valkā]] tmqthb2ar3hzcnqsn3440y660rx9dvn 4 626261 4456238 4455717 2026-04-19T03:19:49Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (447 raksti) 4456238 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4332 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24381 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7195 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16457 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8841 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6721 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 11903 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22859 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11274 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 33953 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3690 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1602 || 3255 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3755 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3808 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3393 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3357 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3553 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3292 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3181 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3351 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3577 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3533 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1737 || 3317 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23879 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6846 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6799 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4253 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9162 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 4073 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4682 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1489 || 3256 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3153 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8446 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13525 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 4977 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5703 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 10641 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 18024 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11210 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3399 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 845 || 1426 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1279 || 3471 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1765 || 2858 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 447 * '''Dalībnieku skaits:''' 19 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 15 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (235), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (51), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (49), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (39), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (39), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (35), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (4) * '''Dažādu valstu skaits:''' 39 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (180), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (65), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (30), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,148,715 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 82 no 447 (18.3%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 174 raksti, 303,050 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 115 raksti, 302,365 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 32 raksti, 218,754 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,288 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 18 raksti, 17,597 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 17 raksti, 104,722 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 16 raksti, 7,771 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 9 raksti, 39,221 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 8 raksti, 4,963 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 7 raksti, 15,202 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 5 raksti, 31,854 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 5 raksti, 10,876 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 2 raksti, 2,383 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] t3ro8qnbdph3nfcwsiofzu3wsne7las 4 626264 4456078 4455690 2026-04-18T16:14:25Z Treisijs 347 /* {{u|Treisijs}} */ 4456078 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = | Krievija = <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | serbhorvātu valoda = Serbu, horvātu un slovēņu karaliste | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] mqk4lm6si9o99scq6o2d589f0mje7lt 10 626268 4456105 4450349 2026-04-18T17:05:20Z Treisijs 347 4456105 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2022 loterija/styles.css" /> <includeonly> <div class="col-list"> * {{flaga|Albānija}} Albānija: {{#if:{{{Albānija|}}}|[[{{{Albānija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Armēnija}} Armēnija: {{#if:{{{Armēnija|}}}|[[{{{Armēnija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Austrija}} Austrija: {{#if:{{{Austrija|}}}|[[{{{Austrija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Azerbaidžāna}} Azerbaidžāna: {{#if:{{{Azerbaidžāna|}}}|[[{{{Azerbaidžāna|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Baškortostāna}} ''Baškortostāna'': {{#if:{{{Baškortostāna|}}}|[[{{{Baškortostāna|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnija un Hercegovina: {{#if:{{{Bosnija un Hercegovina|}}}|[[{{{Bosnija un Hercegovina|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flagicon image|Flag of Chuvashia.svg}} ''Čuvašija'': {{#if:{{{Čuvašija|}}}|[[{{{Čuvašija|}}}]]|<span class="missing">''raksta vēl nav''</span>}} * {{flagicon image|Flag of Esperanto.svg}} ''Esperanto'': {{#if:{{{Esperanto|{{{esperanto|}}}}}}|[[{{{Esperanto|{{{esperanto|}}}}}}]]|<span class="missing">''raksta vēl nav''</span>}} * {{flaga|Grieķija}} Grieķija: {{#if:{{{Grieķija|}}}|[[{{{Grieķija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Horvātija}} Horvātija: {{#if:{{{Horvātija|}}}|[[{{{Horvātija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Kazahstāna}} Kazahstāna: {{#if:{{{Kazahstāna|}}}|[[{{{Kazahstāna|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Kosova}} Kosova: {{#if:{{{Kosova|}}}|[[{{{Kosova|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Krievija}} Krievija: {{#if:{{{Krievija|}}}|[[{{{Krievija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Malta}} Malta: {{#if:{{{Malta|}}}|[[{{{Malta|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Moldova}} Moldova: {{#if:{{{Moldova|}}}|[[{{{Moldova|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Polija}} Polija: {{#if:{{{Polija|}}}|[[{{{Polija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flagicon image|Flag of Western Armenia.svg}} ''rietumarmēņu valoda'': {{#if:{{{rietumarmēņu valoda|}}}|[[{{{rietumarmēņu valoda|}}}]]|<span class="missing">''raksta vēl nav''</span>}} * {{flaga|Rumānija}} Rumānija: {{#if:{{{Rumānija|}}}|[[{{{Rumānija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Serbija}} Serbija: {{#if:{{{Serbija|}}}|[[{{{Serbija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flagicon image|Blank flag.svg}} ''serbhorvātu valoda'': {{#if:{{{serbhorvātu valoda|}}}|[[{{{serbhorvātu valoda|}}}]]|<span class="missing">''raksta vēl nav''</span>}} * {{flagicon image|Flag of Republika Srpska.svg}} ''Serbu Republika'': {{#if:{{{Serbu Republika|}}}|[[{{{Serbu Republika|}}}]]|''<span style="color:lightgrey">raksta vēl nav</span>''}} * {{flaga|Slovākija}} Slovākija: {{#if:{{{Slovākija|}}}|[[{{{Slovākija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija: {{#if:{{{Slovēnija|}}}|[[{{{Slovēnija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flagicon image|Flag of Tatarstan.svg}} Tatarstāna: {{#if:{{{Tatarstāna|}}}|[[{{{Tatarstāna|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Ukraina}} Ukraina: {{#if:{{{Ukraina|}}}|[[{{{Ukraina|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flaga|Ungārija}} Ungārija: {{#if:{{{Ungārija|}}}|[[{{{Ungārija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} * {{flagicon image|Flag of the Chechen Republic.svg}} ''Ziemeļkaukāzs'': {{#if:{{{Ziemeļkaukāzs|}}}|[[{{{Ziemeļkaukāzs|}}}]]|<span class="missing">''raksta vēl nav''</span>}} * {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} Ziemeļmaķedonija: {{#if:{{{Ziemeļmaķedonija|}}}|[[{{{Ziemeļmaķedonija|}}}]]|<span class="missing">raksta vēl nav</span>}} </div></includeonly><noinclude>{{dokumentācija|content= Veidne paredzēta, lai atzīmētu dalību konkursa [[Vikipēdija:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026]] loterijā. Loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši rakstu par katru no tēmām. == Izmantošanas piemērs == <pre>{{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | serbhorvātu valoda = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }}</pre> }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]] [[Kategorija:CEE Spring 2026]] </noinclude> s8icquwsk049pqsavj68sdn97v7s4gu 4 626708 4456024 4455718 2026-04-18T14:40:51Z Meistars Joda 781 komatu te nevajag 4456024 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 443 kopējiem rakstiem 440 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Kikos}} - 597,678 baiti # {{U|Votre Provocateur}} - 543,432 baiti # {{U|Egilus}} - 392,838 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 168,231 baiti # {{U|Treisijs}} - 152,894 baiti # {{U|Tankists}} - 109,320 baiti # {{U|MC2013}} - 96,308 baiti # {{U|Lasks}} - 76,601 baiti # {{U|Biafra}} - 75,593 baiti # {{U|Bendžamins}} - 46,088 baiti # {{U|Vylks}} - 39,954 baiti # {{U|Dainis}} - 33,343 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Pirags}} - 3,326 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Treisijs}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Egilus}} - 7 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|MC2013}} - 4 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Kikos}} - 4 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Vylks}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|MC2013}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 6 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 9ogx7rjifd549f956fy1gvwmm09bbsu 4456239 4456024 2026-04-19T03:19:50Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4456239 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 447 kopējiem rakstiem, 444 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Kikos}} - 597,678 baiti # {{U|Votre Provocateur}} - 543,484 baiti # {{U|Egilus}} - 415,697 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 168,231 baiti # {{U|Treisijs}} - 156,713 baiti # {{U|Tankists}} - 109,320 baiti # {{U|MC2013}} - 103,437 baiti # {{U|Lasks}} - 77,396 baiti # {{U|Biafra}} - 75,593 baiti # {{U|Bendžamins}} - 46,088 baiti # {{U|Vylks}} - 39,954 baiti # {{U|Dainis}} - 33,343 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Pirags}} - 3,326 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Treisijs}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Egilus}} - 8 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|MC2013}} - 5 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Kikos}} - 4 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) # {{U|Vylks}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes) === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|MC2013}} - 3 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 1d5nbs32z014nyp47npcjgh71m4w249 0 627528 4456207 4448517 2026-04-18T20:54:00Z Lasks 38532 /* Serbijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4456207 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Serbija]] | karogs = Flag of Serbia.svg | parraiditajs = [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | nac atlase = | pied reizes = 17 (13 fināli) | pirma reize = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007.]] | ESC lab = 1. vieta: [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007.]] | ESC sl = 14. vieta <small>(pusfinālā)</small>: [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/serbia EBU lapa] }} '''[[Serbija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 17 reizes, debitējot [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada konkursā]], kad Serbiju pārstāvēja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šajā gadā Serbija ieguva savu, līdz šim, vienīgo uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā. Valsts ir kvalificējoties finālam 13 reizes. Serbija, no 2004. līdz 2006. gadam startēja Eirovīzijā kā [[Serbija un Melnkalne]]. Vēl pirms tam piedalījusies konkursā, kā daļa no [[Dienvidslāvija]]s (no 1961. līdz 1992. gadam) == Serbijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="250" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Somija}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | [[Serbu valoda|Serbu]] | align="center" | 1. | align="center" | 268 | align="center" | 1. | align="center" | 298 |- | align="center" |{{flagicon|Serbija}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]] | ''Oro'' | Serbu | align="center" | 6. | align="center" | 169 | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Krievija}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 10.{{Efn|Kaut arī valsts ieguva 10. vietu, kas ļautu kvalificēties finālam, 2008. un 2009. gada dziesmu konkursa noteikumi noteica, ka no katra pusfināla kvalificēsies deviņas augstāk novertētākās skatītāju dziesmas un viena žūrijas augstāk novērtētākā dziesma. Tā, ka dziesma nebija žūrijas favorīts, tad Serbijas vietu finālā ieņēma Horvātija.}} | align="center" | 60 |- | align="center" |{{flagicon|Norvēģija}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Milans Stankovičs]] | ''Ovo je Balkan'' | Serbu | align="center" | 13. | align="center" | 72 | align="center" | 5. | align="center" | 79 |- | align="center" | {{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Nina Radojčiča|Nina]] | ''Čaroban'' | Serbu | align="center" | 14. | align="center" | 85 | align="center" | 8. | align="center" | 67 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Azerbaidžāna}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | ''Nije ljubav stvar'' | Serbu | align="center" | 3. | align="center" | 214 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 159 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | ''[[Moje 3]]'' | ''Ljubav je svuda'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 46 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | [[Bojana Stamenova]] | ''Beauty Never Lies'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" | 10. | align="center" | 53 | align="center" | 9. | align="center" | 63 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | Angļu | align="center" | 10. | align="center" | 105 | align="center" | 18. | align="center" | 115 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraina}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Tijana Bogičeviča]] | ''In Too Deept'' | Angļu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 98 |- | align="center" |{{flagicon|Portugāle}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | [[Saņa Iličs]] un [[Balkanika]] | ''Nova deca'' | Serbu{{efn|name=2018;|Sastāv no dažām frāzēm [[Torlaku dialekts|torlaku dialektā]].}} | align="center" | 19. | align="center" | 113 | align="center" | 9. | align="center" | 117 |- | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Nevena Božoviča]] | ''Kruna'' | Serbu{{efn|name=2019;|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}} | align="center" | 18. | align="center" | 89 | align="center" | 7. | align="center" | 156 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''Hasta la vista'' | Serbu{{efn|name=2020;|Sastāv arī dažām frāzēm satur arī angļu un [[Spāņu valoda|spāņu]] valodām.}} | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Loco loco'' | Serbu | align="center" | 15. | align="center" | 102 | align="center" | 8. | align="center" | 124 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Ana Džuriča|Konstrakta]] | ''In corpore sano' | Serbu,<br />[[Latīņu valoda|Latīņu]] | align="center" | 5. | align="center" | 312 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 237 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Lūks Bleks]] | ''Samo mi se spava'' | Serbu,<br />Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 30 | align="center" | 10. | align="center" | 37 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Teya Dora]]'' | ''Ramonda'' | Serbu | align="center" | 17. | align="center" | 54 | align="center" | 10. | align="center" | 47 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Princ od Vranje|Princ]]'' | ''Mila'' | Serbu | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene'' | Serbu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Serbijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Belgrada]] | [[Belgradas arēna]] | [[Jovana Jankoviča]], [[Željko Joksimovičs]], [[Kristina Radenkoviča]], [[Branislavs Katičš]] |} == Piezīmes == {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Serbija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Serbija]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] jcfotq309xhfrftike7ygglaelrg814 0 628634 4456208 4452279 2026-04-18T20:57:14Z Lasks 38532 /* Horvātijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4456208 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Horvātija]] | karogs = Flag of Croatia.svg | parraiditajs = [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | nac atlase = | pied reizes = 30 (20 fināli) | pirma reize = [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ESC lab = 2. vieta: [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ESC sl = 17. vieta pusfinālā: [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/croatia] }} '''[[Horvātija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 30 reizes, debitējot [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Put (grupa)|Put]]'' ar dziesmu ''Don't Ever Cry''. Horvātija Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]], iegūstot 2. vietu. Kopš debijas konkursā, Horvātija nav piedalījusies tikai divos konkursos — [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursos. == Horvātijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Put (grupa)|Put]]'' |''Don't Ever Cry'' |[[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Horvātu valoda|Horvātu]] |align="center" | 15. |align="center" | 31 |bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. |bgcolor="#cc9966" align="center" | 51 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Tonijs Cetinskis]] |''Nek' ti bude ljubav sva'' |Horvātu |align="center" | 16. |align="center" | 27 |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |''[[Magazin]]'' un [[Lidija Horvata-Dunjko|Lidija]] |''Nostalgija'' |Horvātu |align="center" | 6. |align="center" | 91 |- |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Maija Blagdana]] |''Sveta ljubav'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 98 |align="center" | 19. |align="center" | 30 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[E.N.I]]'' |''Probudi me'' |Horvātu |align="center" | 17. |align="center" | 24 |colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Danijela Martinoviča|Danijela]] |''Neka mi ne svane'' |Horvātu |align="center" | 5. |align="center" | 131 |- |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |[[Dorisa Dragoviča|Dorisa]] |''Marija Magdalena'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 118 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Gorans Karans]] |''Kad Zaspu Anđeli'' |Horvātu |align="center" | 9. |align="center" | 70 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |''[[Vanna (dziedātāja)|Vanna]]'' |''Strings Of My Heart'' |Horvātu |align="center" | 10. |align="center" | 42 |- |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Vesna Pisaroviča]] |''Everything I Want'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Klaudija Beni]] |''Više nisam tvoja'' |Horvātu,<br />Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Ivans Mikuličs]] |''You Are The Only One'' |Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 50 |align="center" | 9. |align="center" | 72 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' |''Vukovi umiru sami'' |Horvātu |align="center" | 11. |align="center" | 115 |align="center" | 4. |align="center" | 168 |- |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Severīna Vučkoviča|Severina]] |''Moja štikla'' |Horvātu |align="center" | 12. |align="center" | 56 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Dragonfly]]'' pied. [[Dado Topičs]] |''Vjerujem U Ljubav'' |Horvātu<br />Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 16. |align="center" | 54 |- |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]'' |''Romanca'' |Horvātu |align="center" | 21. |align="center" | 44 |align="center" | 4. |align="center" | 112 |- |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] |''Lijepa Tena'' |Horvātu |align="center" | 18. |align="center" | 45 |align="center" | 13.<small>{{efn|name=žūrija|Kvalificējās finālam, kā žūrijas favorīti}}</small> |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |''[[Feminnem]]'' |''Lako je sve'' |Horvātu |colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Darja Kincere|Darja]] |''Celebrate'' |Angļu |align="center" | 15. |align="center" | 41 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Nina Badriča]] |''Nebo'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 42 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Klapa s Mora]]'' |''Mižerja'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 38 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Ņina Kraļjica]] |''Lighthouse'' |Angļu |align="center" | 23. |align="center" | 73 |align="center" | 10. |align="center" | 133 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |Angļu<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |align="center" | 13. |align="center" | 128. |align="center" | 8. |align="center" | 141. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 17. |align="center" | 63 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Roko Blaževičs|Roko]] |''The Dream'' |Angļu,<br />Horvātu |align="center" | 14. |align="center" | 64 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} |[[Damirs Kedžo]] |''Divlji vjetre'' |Horvātu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |[[Albina]] |''Tick-Tock'' |Angļu,<br />Horvātu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 11. |align="center" | 110 |- bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |[[Mia Dimšiča]] |''Guilty Pleasure'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 75 |- |{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |''[[Let 3]]'' |''Mama ŠČ!'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 123 |align="center" | 8. |align="center" | 76 |- bgcolor="#CCCCCC" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |''[[Baby Lasagna]] |''Rim Tim Tagi Dim'' |Angļu |align="center" | 2. |align="center" | 547 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 177 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |[[Marko Bošņaks]] |''Poison Cake'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 28 |- | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | Horvātu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Horvātijā == Kaut arī konkurss nav noticis laikā kopš Horvātijas neatkarības pasludināšanas, [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990. gada konkurss]] notika Horvātijas galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]]. {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | [[Zagreba]] | ''[[Koncertna dvorana Vatroslav Lisinski]]'' | [[Helga Vlahoviča]], [[Olivers Mlakars]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Horvātijas mūzika]] a9qt9uk7sr1gqwim18w6vvln5b8y9y3 4456214 4456208 2026-04-18T21:06:00Z Lasks 38532 /* Konkursi Horvātijā */ 4456214 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Horvātija]] | karogs = Flag of Croatia.svg | parraiditajs = [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | nac atlase = | pied reizes = 30 (20 fināli) | pirma reize = [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | ESC lab = 2. vieta: [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ESC sl = 17. vieta pusfinālā: [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/croatia] }} '''[[Horvātija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 30 reizes, debitējot [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Put (grupa)|Put]]'' ar dziesmu ''Don't Ever Cry''. Horvātija Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada konkursā]], iegūstot 2. vietu. Kopš debijas konkursā, Horvātija nav piedalījusies tikai divos konkursos — [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]. un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gada konkursos. == Horvātijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Put (grupa)|Put]]'' |''Don't Ever Cry'' |[[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Horvātu valoda|Horvātu]] |align="center" | 15. |align="center" | 31 |bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. |bgcolor="#cc9966" align="center" | 51 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |[[Tonijs Cetinskis]] |''Nek' ti bude ljubav sva'' |Horvātu |align="center" | 16. |align="center" | 27 |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |''[[Magazin]]'' un [[Lidija Horvata-Dunjko|Lidija]] |''Nostalgija'' |Horvātu |align="center" | 6. |align="center" | 91 |- |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] |[[Maija Blagdana]] |''Sveta ljubav'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 98 |align="center" | 19. |align="center" | 30 |- |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] |''[[E.N.I]]'' |''Probudi me'' |Horvātu |align="center" | 17. |align="center" | 24 |colspan="2" rowspan="7" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |{{flagicon|UK}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |[[Danijela Martinoviča|Danijela]] |''Neka mi ne svane'' |Horvātu |align="center" | 5. |align="center" | 131 |- |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] |[[Dorisa Dragoviča|Dorisa]] |''Marija Magdalena'' |Horvātu |align="center" | 4. |align="center" | 118 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Gorans Karans]] |''Kad Zaspu Anđeli'' |Horvātu |align="center" | 9. |align="center" | 70 |- |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] |''[[Vanna (dziedātāja)|Vanna]]'' |''Strings Of My Heart'' |Horvātu |align="center" | 10. |align="center" | 42 |- |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Vesna Pisaroviča]] |''Everything I Want'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] |[[Klaudija Beni]] |''Više nisam tvoja'' |Horvātu,<br />Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 44 |- |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Ivans Mikuličs]] |''You Are The Only One'' |Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 50 |align="center" | 9. |align="center" | 72 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' |''Vukovi umiru sami'' |Horvātu |align="center" | 11. |align="center" | 115 |align="center" | 4. |align="center" | 168 |- |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |[[Severīna Vučkoviča|Severina]] |''Moja štikla'' |Horvātu |align="center" | 12. |align="center" | 56 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |''[[Dragonfly]]'' pied. [[Dado Topičs]] |''Vjerujem U Ljubav'' |Horvātu<br />Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 16. |align="center" | 54 |- |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]'' |''Romanca'' |Horvātu |align="center" | 21. |align="center" | 44 |align="center" | 4. |align="center" | 112 |- |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] |''Lijepa Tena'' |Horvātu |align="center" | 18. |align="center" | 45 |align="center" | 13.<small>{{efn|name=žūrija|Kvalificējās finālam, kā žūrijas favorīti}}</small> |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |''[[Feminnem]]'' |''Lako je sve'' |Horvātu |colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 33 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Darja Kincere|Darja]] |''Celebrate'' |Angļu |align="center" | 15. |align="center" | 41 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Nina Badriča]] |''Nebo'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 42 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Klapa s Mora]]'' |''Mižerja'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 38 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada]] konkursā}} |- |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Ņina Kraļjica]] |''Lighthouse'' |Angļu |align="center" | 23. |align="center" | 73 |align="center" | 10. |align="center" | 133 |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |Angļu<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |align="center" | 13. |align="center" | 128. |align="center" | 8. |align="center" | 141. |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |Angļu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 17. |align="center" | 63 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Roko Blaževičs|Roko]] |''The Dream'' |Angļu,<br />Horvātu |align="center" | 14. |align="center" | 64 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} |[[Damirs Kedžo]] |''Divlji vjetre'' |Horvātu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |[[Albina]] |''Tick-Tock'' |Angļu,<br />Horvātu |colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 11. |align="center" | 110 |- bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |[[Mia Dimšiča]] |''Guilty Pleasure'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 75 |- |{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |''[[Let 3]]'' |''Mama ŠČ!'' |Horvātu |align="center" | 13. |align="center" | 123 |align="center" | 8. |align="center" | 76 |- bgcolor="#CCCCCC" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |''[[Baby Lasagna]] |''Rim Tim Tagi Dim'' |Angļu |align="center" | 2. |align="center" | 547 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 177 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |[[Marko Bošņaks]] |''Poison Cake'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 28 |- | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | Horvātu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Horvātijā == Kaut arī konkurss Horvātijā nav noticis laikā kopš Horvātijas neatkarības pasludināšanas, [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990. gada konkurss]] notika Horvātijas galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]]. {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | [[Zagreba]] | ''[[Koncertna dvorana Vatroslav Lisinski]]'' | [[Helga Vlahoviča]], [[Olivers Mlakars]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Horvātijas mūzika]] 07mfpgizyabvq1ac9kwqrreghthvu45 0 629134 4456206 4454521 2026-04-18T20:51:21Z Lasks 38532 /* Luksemburgas pārstāvji Eirovīzijā */ 4456206 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Luksemburga]] | karogs = Flag of Luxembourg.svg | parraiditajs = [[RTL Group|RTL]] | nac atlase = | pied reizes = 39 (39 fināli) | pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | ESC lab = 1. vieta: [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]], [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]], [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]], [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]], [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]], [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/luxembourg] }} '''[[Luksemburga]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 39 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Mišela Arnaudū]] ar dziesmām ''Ne crois pas'' un ''Les amants de minuit''. Luksemburga konkursā ir uzvarējusi piecas reizes — [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961.]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965.]], [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972.]], [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973.]] un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983. gada konkursā]]. Luksemburga piedalījās konkursā no 1956. gada līdz 1993. gadam, izlaižot tikai 1959. gada konkursu. Tā, ka Luksemburga [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]] finišēja pēdējā septītniekā, tad tai dalība [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]] tika liegta un valsts nepiedalījās konkursā, nākamās trīs desmitgades. Luksemburga konkursā atgriezās [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]]. == Luksemburgas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" rowspan="2"|{{flagicon|Šveice}} [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | rowspan="2" | [[Mišela Arnaudū]] |''Ne crois pas'' |[[Franču valoda|Franču]] | colspan="2" rowspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Rezultāti netika paziņoti}} | colspan="2" rowspan="4" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- |''Les amants de minuit'' |Franču |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]] | [[Daniela Duprē]] |''Tant de peine'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |8 |-bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | [[Solanža Berija]] |''Un grand amour'' |Franču | align="center" |9. | align="center" |1 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959. gada]] konkursā}} |-bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | [[Kamilo Felgens]] |'' So laang we's du do bast'' |[[Luksemburgiešu valoda|Luksemburgiešu]] | align="center" |13. | align="center" |1 | colspan="2" rowspan="34" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Žans-Klods Paskāls]] |''Nous Les Amourex'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |31 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | Kamilo Felgens |''Petit Bonhomme'' |Franču | align="center" |3. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Nana Mushuri]] |''À force de prier'' |Franču | align="center" |8. | align="center" |13 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |[[Hāgs Aufrejs]] |''Dès que le printemps revient'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |14 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Frensa Galla]] |''Poupée de cire, poupée de son'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |32 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Mirele Tora]] |''Ce soir je t’attendais'' |Franču | align="center" |10. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Vikija Leandrosa]] |''L'amour est bleu'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |[[Kriss Baldo]] un [[Sofija Garela]] |''Nous vivrons d'amour'' |Franču | align="center" |11. | align="center" |5 |- | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Romualds Figuiers]] |''Catherine'' |Franču | align="center" |11. | align="center" |7 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 1970|1970]] |[[Dāvids Alekandrs Vinters]] |''Je suis tombé du ciel'' |Franču | align="center" |12. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |[[Monika Melsena]] |''Pomme, pomme, pomme'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |70 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |Vikija Leandrosa |''Après toi'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |128 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |[[Anna Marija Davida]] |''Tu te reconnaîtras'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |129 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |[[Irēna Šīra]] |''Bye Bye I Love You'' |Franču,<br />[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" |4. | align="center" |14 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |''[[Džeralda Brannigana|Géraldine]]'' |''Toi'' |Franču | align="center" |5. | align="center" |84 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |[[Jirgens Markuss]] |''Chansons pour ceux qui s'aiment'' |Franču | align="center" |14. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |[[Anna-Marija Bese|Anna-Marija B]] |''Frère Jacques'' |Franču | align="center" |16. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |[[Baccara]] |''Parlez-vous français ?'' |Franču | align="center" |7. | align="center" |73 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Džīna Mensone]] |''J'ai déjà vu ça dans tes yeux'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |34 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |''[[Sophie & Magaly]]'' |''Papa Pingouin'' |Franču | align="center" |9. | align="center" |56 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |Žans Klods Paskāls |''C'est peut-être pas l'Amérique'' |Franču | align="center" |11. | align="center" |41 |- | align="center" |{{flagicon|United Kingdom}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |[[Svetlana (dziedātāja)|Svetlana]] |''Cours après le temps'' |Franču | align="center" |6. | align="center" |78 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |[[Korīne Ermē]] |''[[Si la vie est cadeau]]'' |Franču | align="center" |1. | align="center" |142 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |[[Sofija Karla]] |''100% d'amour'' |Franču | align="center" |10. | align="center" |39 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |[[Annemīke Verdūrna|Margo]], [[Franks Olivjē]], [[Diāna Solomone]], [[Airīna Šīra]], [[Kriss Roberts]] un [[Malkolms Roberts]] |''Children, Kinder, Enfants'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |37 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |[[Šerisa Laurence]] |''L'Amour de ma vie'' |Franču | align="center" |3. | align="center" |117 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |''[[Plastic Bertrand]]'' |''Amour amour'' |Franču | align="center" |21. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |[[Lara Fabiana]] |''Croire'' |Franču | align="center" |4. | align="center" |90 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |''[[Park Café]]'' |''Monsieur'' |Franču | align="center" |20. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |[[Selīna Karzo]] |''Quand je te rêve'' |Franču | align="center" |13. | align="center" |38 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Sāra Breja]] |''Un baiser volé'' |Franču | align="center" |14. | align="center" |29 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | [[Mariona Veltere]] un ''[[Kontinent]]'' |''Sou fräi'' |Luksemburgiešu | align="center" |21. | align="center" |10 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |''[[Modern Times]]'' |''Donne-moi une chance'' |Franču,<br />Luksemburgiešu | align="center" |20. | align="center" |11 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās no [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994.]] līdz [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gada]] konkursam}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Tali Golerganta|Tali]] | ''Fighter'' | Franču,<br />Angļu | align="center" | 13. | align="center" | 103 | align="center" | 5. | align="center" | 97 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Laura Torna]] | ''La poupée monte le son'' | Franču | align="center" | 22. | align="center" | 47 | align="center" | 7. | align="center" | 62 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | Angļu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Luksemburgā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | rowspan="4" | [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | rowspan="2" | ''[[Villa Louvigny]]'' | [[Mirelle Delanija]] |- | align="center" | [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | [[Jozaīne Šena]] |- | align="center" | [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] | rowspan="2" | ''[[Théâtre Municipal]]'' | [[Elga Gitone]] |- | align="center" | [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | [[Dizere Noživuša]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Luksemburgas mūzika]] 70uoq1jagcq0wv1zbhoz6vv4wj8v4xt 0 629359 4456146 4455492 2026-04-18T17:59:36Z Lasks 38532 4456146 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Somija]] | karogs = Flag of Finland.svg | parraiditajs = [[Ģenerālraidorganizācija|YLE]] | nac atlase = | pied reizes = 58 (50 fināli) | pirma reize = [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | ESC lab = 1. vieta: [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]], [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]], [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]], [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]], [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]], [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]], [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]], [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | majaslapa = https://areena.yle.fi/tv/ohjelmat/57-mW7OY44xJ | EBU lapa = }} '''[[Somija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 58 reizes, debitējot [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Laila Kinnunena]] ar dziesmu ''Valoa ikkunassa''. Līdz šim Somija ir uzvarējusi vienu reizi — [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursā]], kad uzvaru ieguva grupa ''[[Lordi]]'' ar dziesmu ''[[Hard Rock Hallelujah]]''. == Somijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | [[Laila Kinnunena]] |''Valoa ikkunassa'' |[[Somu valoda|Somu]] | align="center" |10. | align="center" |6 | colspan="2" rowspan="9" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | [[Mariona Runga]] |''Tipi-tii'' |Somu | align="center" |7. | align="center" |4 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] |[[Laila Halme]] |''Muistojeni laulu'' |Somu | align="center" |13. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] |[[Lase Mortensons]] |''Laiskotellen'' |Somu | align="center" |7. | align="center" |9 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] |[[Viktors Klimenko]] |''Aurinko laskee länteen'' |Somu | align="center" |15. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] |[[Anna Kristīne]] |''Playboy'' |Somu | align="center" |10. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] |[[Matī Kalevi Sītonens|Fredijs]] |''Varjoon – suojaan'' |Somu | align="center" |12. | align="center" |3 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] |[[Kristīna Hautala]] |''Kun kello käy'' |Somu | align="center" |16. | align="center" |1 |- | align="center" |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] |[[Jarkko un Laura]] |''Kuin silloin ennen'' |Somu | align="center" |12. | align="center" |6 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] |[[Marku Aro]] un [[Koivisto māsas]] |''Tie uuteen päivään'' |Somu | align="center" |8. | align="center" |84 | colspan="2" rowspan="24" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] |[[Paivi Paunu]] un [[Kims Flors]] |''Muistathan'' |Somu | align="center" |12. | align="center" |78 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] |Mariona Runga |''Tom Tom Tom'' |[[Angļu valoda|Angļu]] | align="center" |6. | align="center" |93 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] |[[Karita Holmstrēma|Karita]] |''Keep Me Warm'' |Angļu | align="center" |13. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] |''[[Pihasoittajat]]'' |''Old Man Fiddle'' |Angļu | align="center" |7. | align="center" |74 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] |Fredijs un draugi |''Pump-Pump'' |Angļu | align="center" |11. | align="center" |44 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] |[[Monika Aspelunda]] |''Lapponia'' |Somu | align="center" |10. | align="center" |50 |- | align="center" |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] |[[Seija Simola]] |''Anna rakkaudelle tilaisuus'' |Somu | align="center" |18. | align="center" |2 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] |[[Katri Helēna]] |''Katson sineen taivaan'' |Somu | align="center" |14. | align="center" |38 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] |[[Vesa-Matti Loiri]] |''Huilumies'' |Somu | align="center" |19. | align="center" |6 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] |[[Riki Sorsa]] |''Reggae O.K.'' |Somu | align="center" |16. | align="center" |27 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] |''[[Kojo]]'' |''Nuku pommiin'' |Somu | align="center" |18. | align="center" |0 |- | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]] |[[Ami Aspelunda]] |''Fantasiaa'' |Somu | align="center" |11. | align="center" |41 |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] |''[[Kirika]]'' |''Hengaillaan'' |Somu | align="center" |9. | align="center" |46 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] |[[Sonja Lumme]] |''Eläköön elämä'' |Somu | align="center" |9. | align="center" |58 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] |[[Kari Kuivalainens|Kari]] |''Never The End'' |Somu | align="center" |15. | align="center" |22 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] |[[Vikija Rosti]] |''Sata salamaa'' |Somu | align="center" |15. | align="center" |32 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] |''[[Boulevard]]'' |''Nauravat silmät muistetaan'' |Somu | align="center" |20. | align="center" |3 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] |[[Anneli Sāristo]] |''La dolce vita'' |Somu | align="center" |7. | align="center" |76 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] |''[[Beat]]'' |''Fri?'' |[[Zviedru valoda|Zviedru]] | align="center" |21. | align="center" |8 |- | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] |[[Kaija Karkinena|Kaija]] |''Hullu yö'' |Somu | align="center" |20. | align="center" |6 |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] |[[Pave Maijanens|Pave]] |''Yamma Yamma'' |Somu | align="center" |23. | align="center" |4 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] |Katri Helēna |''Tule luo'' |Somu | align="center" |17. | align="center" |20 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] |''[[CatCat]]'' |''Bye Bye Baby'' |Somu,<br />Angļu | align="center" |22. | align="center" |11 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995. gada]] konkursā}} |- | align="center" bgcolor="#FE8080" |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | bgcolor="#FE8080" | [[Jasmīna Tatjana Anete Valentīna|Jasmīna]] | bgcolor="#FE8080" | ''Niin kaunis on taivas'' | bgcolor="#FE8080" | Somu | align="center" bgcolor="#FE8080" |23. | align="center" bgcolor="#FE8080" |9 | align="center" |22. | align="center" |26 |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] |''[[Edea]]'' |''Aava'' |Somu | align="center" |15. | align="center" |22 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] |[[Nina Ostrema]] |''A Little Bit'' |Angļu | align="center" |18. | align="center" |18 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001. gada]] konkursā}} |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] |[[Laura Voutilainena]] |''Addicted To You'' |Angļu | align="center" |20. | align="center" |24 | colspan="2" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FE8080" | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada]] konkursā}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] |[[Jari Sillanpē]] |''Takes 2 to Tango'' |Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 14. | align="center" | 51 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |[[Geirs Ronings]] |''Why?'' |Angļu | align="center" |18. | align="center" |50 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |''[[Lordi]]'' |''[[Hard Rock Hallelujah]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |292 | align="center" |1. | align="center" |292 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Hanna Pakarinena]] |''Leave Me Alone'' |Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 53 | colspan="2" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |''[[Teräsbetoni]]'' |''Missä miehet ratsastaa'' |Somu | align="center" | 22. | align="center" | 35 | align="center" | 8. | align="center" | 79 |- | align="center" bgcolor="#FE8080" |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |bgcolor="#FE8080" | ''[[Waldo's People]]'' |bgcolor="#FE8080" | ''Lose Control'' |bgcolor="#FE8080" | Angļu | align="center" bgcolor="#FE8080" | 25. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 22 | align="center" | 12.<small>{{efn|name=žūrija|Kvalificējās finālam, kā žūrijas favorīti}}</small> | align="center" | 42 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |''[[Kuunkuiskaajat]]'' |''Työlki ellää'' |Somu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 49 |- | align="center" |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | ''[[Paradise Oskar]]'' | ''Da Da Dam'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 57 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 103 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Pernilla Karlssone]] | ''När jag blundar'' | Zviedru | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 12. | align="center" | 41 |- | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |[[Krista Sīgfridsa]] |''Marry Me'' |Angļu | align="center" | 24. | align="center" | 13 | align="center" | 9. | align="center" | 64 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |''[[Softengine]]'' |''Something Better'' |Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 72 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 97 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |''[[Pertti Kurikan Nimipäivät]]'' |''Aina mun pitää'' |Somu | colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" bgcolor="#FE8080" | 16. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 13 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |''[[Sandhja]]'' |''Sing It Away'' |Angļu | align="center" | 15. | align="center" | 51 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |''[[Norma John]]'' |''Blackbird'' |Angļu | align="center" | 12. | align="center" | 92 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |[[Sāra Ālto]] |''Monsters'' |Angļu | align="center" | 25. | align="center" | 46 | align="center" | 10. | align="center" | 108 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |''[[Darude]]'', pied. [[Sebastians Rejmans]] |''Look Away'' |Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" bgcolor="#FE8080" | 17. | align="center" bgcolor="#FE8080" | 23 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | [[Aksels Kankānranta|Aksels]] | ''Looking Back'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''[[Blind Channel]]'' | ''Dark Side'' | Angļu | align="center" | 6. | align="center" | 301 | align="center" | 5. | align="center" | 234 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[The Rasmus]]'' | ''Jezebel'' | Angļu | align="center" | 21. | align="center" | 38 | align="center" | 7. | align="center" | 92 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Käärijä]]'' | ''Cha, Cha, Cha'' | Somu | align="center" | 2. | align="center" | 526 | align="center" bgcolor="#FFCC33" | 1. | align="center" bgcolor="#FFCC33" | 177 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | ''[[Windows95man]]'' | ''No Rules!'' | Angļu | align="center" | 19. | align="center" | 38 | align="center" | 7. | align="center" | 59 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Ērika Vikmane]] | ''Ich komme'' | Somu,<br />[[Vācu valoda|Vācu]] | align="center" | 11. | align="center" | 196 | align="center" bgcolor="#cc9966" | 3. | align="center" bgcolor="#cc9966" | 115 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | Somu | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Somijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Helsinki]] | ''[[Hartwall Arena]]'' | [[Jāna Pelkonena]], [[Miko Lepilampi]] |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] jxzr9oqkq4xzlvopif6d168150snws5 3 629409 4456006 4455788 2026-04-18T12:50:14Z Egilus 27634 Atbilde 4456006 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=PinekCurtis1289}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 07.59 (EEST) :@[[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] :Hello Sveicējs, :I write to you in English as I do not know what a single word of that means. I do not know how to read, write or speak any of your current language, which I predict is Lithuanian. Sorry if you can not read this, but English is the only language that I know. :Thanks for taking a note, :PinekCurtis1289 [[Dalībnieks:PinekCurtis1289|PinekCurtis1289]] ([[Dalībnieka diskusija:PinekCurtis1289|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::You are talking to a newcomer bot :) --- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 15.50 (EEST) 0i19u8c246v0w9ut5eaxbq2gb7qjmu8 3 629473 4456003 2026-04-18T12:32:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456003 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kolev203}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 15.32 (EEST) jd4iuekkipy2bio4w25brx36tj23b75 3 629474 4456004 2026-04-18T12:39:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456004 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ump9 lenna}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 15.39 (EEST) e438q96czkzi81kvp1msz9chzmcpeyx 0 629475 4456011 2026-04-18T13:42:33Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Sebastjēns Miņē | image = | caption = | fullname = Sebastjēns Bernārs Anrī Klemāns Miņē <br />(''Sébastien Bernard Henri Clément Migné'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1972|11|30}} | birth_place = {{vieta|Francija|Larošsirjona}} | height = 173 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|HAI}} (galvenais treneris) | years1 = 1989—1993 | clubs1 = {{flaga|FRA}} La Roc... 4456011 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sebastjēns Miņē | image = | caption = | fullname = Sebastjēns Bernārs Anrī Klemāns Miņē <br />(''Sébastien Bernard Henri Clément Migné'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1972|11|30}} | birth_place = {{vieta|Francija|Larošsirjona}} | height = 173 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|HAI}} (galvenais treneris) | years1 = 1989—1993 | clubs1 = {{flaga|FRA}} [[La Roche VF]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 1993—1994 | clubs2 = {{flaga|FRA}} Mougins | caps2 = | goals2 = | years3 = 1994—1996 | clubs3 = {{flaga|FRA}} Stade Vallauris | caps3 = | goals3 = | years4 = 1996 | clubs4 = {{flaga|ENG}} Hoxton | caps4 = | goals4 = | years5 = 1997 | clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Boreham Wood F.C.|Boreham Wood]] | caps5 = | goals5 = | years6 = 1997—1998 | clubs6 = {{flaga|ENG}} [[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]] | caps6 = | goals6 = | manageryears1 = 1998—2000 | managerclubs1 = {{flaga|FRA}} Mougins | manageryears2 = 2000—2003 | managerclubs2 = {{flaga|FRA}} Gaillard (asistents) | manageryears3 = 2003—2005 | managerclubs3 = {{flaga|FRA}} Croix de Savoie (asistents) | manageryears4 = 2005—2006 | managerclubs4 = {{flaga|FRA}} [[La Roche VF]] | manageryears5 = 2006—2007 | managerclubs5 = {{flaga|FRA}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] (asistents) | manageryears6 = 2007—2008 | managerclubs6 = {{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] (asistents) | manageryears7 = 2008—2011 | managerclubs7 = {{fb|OMA}} (asistents) | manageryears8 = 2011—2013 | managerclubs8 = {{fb|COD}} (asistents) | manageryears9 = 2013 | managerclubs9 = {{flaga|COD}} Kongo DR U20 | manageryears10 = 2013—2015 | managerclubs10 = {{fb|CGO}} (asistents) | manageryears11 = 2016—2017 | managerclubs11 = {{fb|TOG}} (asistents) | manageryears12 = 2017—2018 | managerclubs12 = {{fb|CGO}} | manageryears13 = 2018—2019 | managerclubs13 = {{fb|KEN}} | manageryears14 = 2019—2020 | managerclubs14 = {{fb|EQG}} | manageryears15 = 2021 | managerclubs15 = {{flaga|RSA}} [[Marumo Gallants F.C.|Marumo Gallants]] | manageryears16 = 2022—2024 | managerclubs16 = {{fb|CMR}} (asistents) | manageryears17 = 2024—pašlaik | managerclubs17 = {{fb|HAI}} }} '''Sebastjēns Bernārs Anrī Klemāns Miņē''' ({{val|fr|Sébastien Bernard Henri Clément Migné}}; dzimis {{dat|1972|11|30}} [[Larošsirjona|Larošsirjonā]]) ir [[franči|franču]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā zemāko līgu klubos [[Francija|Francijā]] un [[Anglija|Anglijā]]. Trenera karjeras laikā vadījis vairākas izlases. Kopš 2024. gada ir [[Haiti futbola izlase]]s galvenais treneris. == Trenera karjera == S. Miņē futbola trenera karjeru uzsāka 1998. gadā ''FC Mougins''. Vēlāk bijis trenera asistents tādos klubos kā ''[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]'' un ''[[RC Lens|Lens]]''. 2008. gadā kļuva par [[Klods Leruā|Kloda Leruā]] asistentu [[Omānas futbola izlase|Omānas izlasē]]. Vēlāk bijis Leruā asistents arī [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR]], [[Kongo futbola izlase|Kongo Republikas]] un [[Togo futbola izlase|Togo]] izlasēs. 2013. gadā Miņē neilgu laiku bija Kongo DR U-20 izlases galvenais treneris. 2017. gada martā Miņē tika apstiprināts par Kongo Republikas izlases galveno treneri, bet pēc gada amatu atstāja. 2018. gada maijā viņš kļuva par [[Kenijas futbola izlase]]s galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/football/43988023|title=Kenya appoint Sebastien Migne as new coach|website=bbc.com|language=en|date={{dat|2018|5|3|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> Viņa vadībā Kenija iekļuva [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīrā, kur gan neizdevās izkļūt no grupas. No 2019. līdz 2020. gadam viņš bija [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase|Ekvatoriālās Gvinejas izlases]] galvenais treneris. 2021. gadā Miņē neilgu laiku vadīja [[Dienvidāfrika]]s klubu ''[[Marumo Gallants F.C.|Marumo Gallants]]''. Viņš tika atlaists pēc tam, kad komanda nebija uzvarējusi nevienā no pirmajām piecām līgas spēlēm, gūstot tikai vienus vārtus, un viņš bija nolamājis kluba tehnisko direktoru Harisu Čou.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iol.co.za/sport/soccer/psl/2021-10-10-marumo-gallants-coach-sbastien-mign-sacked-after-verbally-abusing-technical-director/|title=Marumo Gallants coach Sébastien Migné sacked after verbally abusing technical director|website=iol.co.za|language=en|date={{dat|2021|10|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> 2022. gadā viņš kļuva par [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas izlases]] trenera [[Rigobērs Songs|Rigobēra Songa]] asistentu. 2024. gada februārī pēc nesekmīgā snieguma [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]], kur komanda izstājās jau astotdaļfinālā, Miņē darbu ar Kamerūnas izlasi atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.africatopsports.com/2024/02/06/migne-resigns-as-cameroon-assistant-coach/|title=Migne Resigns As Cameroon Assistant Coach |website=africatopsports.com|language=en|date={{dat|2024|2|6|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> 2024. gada jūnijā viņš kļuva par [[Haiti futbola izlase|Haiti izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/articles/c97z6d8w9x7o|title=Is Haiti international football's real impossible job? |website=bbc.com|language=en|date={{dat|2024|6|6|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> 2025. gada novembrī pēc uzvaras pār [[Nikaragvas futbola izlase|Nikaragvu]] ar 2:0 Miņē vadītā komanda kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. Tā bija tikai otrā reize vēsturē, kad Haiti iekļuva Pasaules kausa finālturnīrā. Treneris to paveica, neskatoties uz to, ka notiekošo bandu karu dēļ nekad nebija spēris kāju šajā valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cwy70v7grl4o|title=Haiti reach World Cup despite coach having never been to the country |website=bbc.com|language=en|date={{dat|2025|11|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Miņē, Sebastjēns}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vandejā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:Kongo futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kenijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Haiti futbola izlases treneri]] puyp8w99uczka7pvktz0ibgx34u5gyg 0 629476 4456012 2026-04-18T13:43:39Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sebastjēns Miņē]] 4456012 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sebastjēns Miņē]] 9f7sdrszgz16gynzzfcz9z35jlevr8a 0 629477 4456013 2026-04-18T13:44:12Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sebastjēns Miņē]] 4456013 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sebastjēns Miņē]] 9f7sdrszgz16gynzzfcz9z35jlevr8a 0 629478 4456014 2026-04-18T13:44:48Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sebastjēns Miņē]] 4456014 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sebastjēns Miņē]] 9f7sdrszgz16gynzzfcz9z35jlevr8a 0 629479 4456015 2026-04-18T13:45:28Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sebastjēns Miņē]] 4456015 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sebastjēns Miņē]] 9f7sdrszgz16gynzzfcz9z35jlevr8a 14 629480 4456016 2026-04-18T13:46:53Z Vylks 50297 Jauna lapa: [[Kategorija:Futbola treneri pēc izlases]] [[Kategorija:Haiti futbola izlase|Treneri]] 4456016 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Futbola treneri pēc izlases]] [[Kategorija:Haiti futbola izlase|Treneri]] hgw30nj85i5f6507qq39kmeoae4i5wn 0 629481 4456017 2026-04-18T13:47:35Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Infobox military conflict | conflict = Kauja par Vimī kori | partof = [[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontes]] un [[Arasas kauja (1917)|Arasas kaujas]] | image = The Battle of Vimy Ridge.jpg | image_upright = 1.0 | caption = ''The Battle of Vimy Ridge'' [[Ričards Džeks|Ričarda Džeka]] glezna | date = 1917. gada 9.-12. aprīlis | place = [[Vimī]], [[Padekalē (departaments)|Padekalē]], Francija | coordinates = {... 4456017 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Kauja par Vimī kori | partof = [[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontes]] un [[Arasas kauja (1917)|Arasas kaujas]] | image = The Battle of Vimy Ridge.jpg | image_upright = 1.0 | caption = ''The Battle of Vimy Ridge'' [[Ričards Džeks|Ričarda Džeka]] glezna | date = 1917. gada 9.-12. aprīlis | place = [[Vimī]], [[Padekalē (departaments)|Padekalē]], Francija | coordinates = {{coord|50|22|46|N|02|46|26|E|type:event_region:FR|display=inline,title}} | result = [[Britu Impērija]]s uzvara | combatant1 = [[File:Flag of Canada (1957–1965).svg|23px]] [[Kanāda]]<br>[[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|23px]] [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|23px]] [[Vācijas Impērija]] | commander1 = [[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|23px]] [[Džulians Bings]]<!--Please don't put Arthur Currie's name in here, he wasn't the Canadian Corps commander in April 1917. Please leave a comment on the talk page instead to get an explanation--> | commander2 = {{flagicon|German Empire}} [[Ludvigs fon Falkenhauzens]] | strength1 = {{ubl|4 [[Kanādas korpuss|Kanādiešu]] divīzijas|1 [[Britu armija|Britu]] divīzija{{sfn|Nicholson|1962|p=229}}}} | strength2 = 3 Divīzijas{{sfn|Turner|2005|pp=21–22}} | casualties1 = 3598 nogalināti<br>7004 ievainoti | casualties2 = 4000 sagūstīti{{sfn|Nicholson|1962|p=265}} | campaignbox = }} '''Kauja par Vimī kori''' (1917. gada 9.–12. aprīlis) bija daļa no [[Arasas kauja (1917)|Arasas kaujas]], [[Francija]]s [[Padekalē (departaments)|Padekalē departamentā]], kas norisinājās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Galvenie kaujas dalībnieki bija četras Kanādas korpusa divīzijas no britu Pirmās armijas pret trim Vācijas 6. armijas divīzijām. Šī kauja aizsāka Arasas kauju un bija pirmais Nivela ofensīvas uzbrukums. Uzbrukuma mērķis bija atvilināt vācu rezerves no Francijas spēkiem, gatavojoties Francijas ofensīvai gar Ēnu un Šemēnas kalnu grēdu dažas dienas vēlāk. Kanādas korpusam bija jāieņem Vimī kalnu kore, stāva nogāze Arasas frontes ziemeļu flangā. Tas aizsargātu Pirmo armiju un Trešo armiju tālāk uz dienvidiem no vācu enfilādes uguns. Ar artilērijas sprostuguns apšaudes atbalstu Kanādas korpuss pirmajā dienā ieņēma lielāko daļu kalnu grēdas. Telū [[Francijas komūnas|komūna]] krita otrajā dienā, tāpat kā kalnu grēdas virsotne, kad Kanādas korpuss apspieda vācu spēku pretestību. Galīgais mērķis, nocietināts paugurs netālu no Živenšī an Goelas komūnas, 12. aprīlī beidzot krita kanādiešu rokās. Vācu 6. armija atkāpās uz Opī-Merikūras aizsardzības līniju. [[File:Julian Byng (April 1917).jpg|thumb|Ģenerālleitnants Džulians Bings|alt=Julian Byng in a black and white chest high portrait with foliage behind him. Byng has a moustache and is wearing a general officer's uniform that consists of a tailored jacket adorned with brass buttons. The collar is embellished with additional decorations denoting rank and service branch. He is wearing a peaked cap featuring ornate insignia indicating his rank and unit affiliation.]] Vēsturnieki Kanādas korpusa panākumus saista ar tehniskajām un taktiskajām inovācijām, rūpīgo plānošanu, spēcīgu artilērijas atbalstu un plašu karavīru apmācību, kā arī ar vācu 6. armijas nespēju pareizi pielietot jauno vācu aizsardzības doktrīnu. Šī kauja bija pirmā reize, kad četras Kanādas ekspedīcijas spēku divīzijas cīnījās kopā, un tā tika padarīta par Kanādas nacionālo sasniegumu un uzupurēšanās simbolu. 100 ha (250 akru) liela kaujas lauka mūsdienās daļa kalpo kā memoriālais parks un Kanādas Nacionālā Vimī memoriāla vieta.<ref name="DFAIT">{{Citation |title=Canada Treaty Information |publisher=Department of Foreign Affairs and International Trade |date=26 February 2002 |url=http://www.treaty-accord.gc.ca/text-texte.aspx?id=102661 |access-date=17 October 2010 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20130921055852/http://www.treaty-accord.gc.ca/text-texte.aspx?id=102661 |archive-date=21 September 2013}}</ref> == Priekšvēsture == === Vimī kore 1914.–1916. gadā === [[File:USMA - Battle of Arras - Vimy Ridge derivative.png|thumb|Kaujas lauka karte]] Vimī kore ir stāva [[nogāze]] 8 km uz ziemeļaustrumiem no [[Arasa]]s Duē līdzenuma rietumu malā. Kalnu kore pakāpeniski paceļas rietumu pusē un straujāk nolaižas austrumu pusē. Grēda, kas ir aptuveni 7 km gara un augstākajā punktā ir 145 m jeb 60 m augstumā virs Duē līdzenuma, nodrošina dabisku, netraucētu skatu desmitiem kilometru visos virzienos. Kore nonāca vācu kontrolē 1914. gada oktobrī "skrējiena uz jūru" laikā , kad franču-britu un vācu spēki mēģināja viens otru aplenkt Francijas ziemeļaustrumos. Franču Desmitā armija mēģināja padzīt vāciešus Otrās Artuā kaujas laikā 1915. gada maijā, uzbrūkot Vimī korei un Notrdamas de Loretas katedrālei. Franču 1. Marokas divīzijai izdevās īslaicīgi ieņemt augstieni, taču pastiprinājumu trūkuma dēļ tā nespēja to noturēt. Franči mēģināja to ieņemt vēlreiz trešajā Artuā kaujā 1915. gada septembrī, bet ieņēma tikai Sušezas ciematu grēdas rietumu pakājē. Vimī sektorā pēc ofensīvas kaujas darbība pieklusa, abām pusēm lielākoties īstenojot "dzīvo un ļauj dzīvot" pieeju. Cenšoties iegūt kontroli pār Vimī kori, franči zaudēja apmēram 150 000 karavīrus. === 1916.–1917. gads === [[File:World War I - Vimy sector tunnel.jpg|thumb|Britu izraktais tunelis Vimī sektorā|alt=A narrow first World War fighting tunnel carved through chalk is depicted. The tunnel, roughly the height of a person, is illuminated by the white of the chalk, casting shadows along its walls. On the floor, there is rubble pilled to one side. The rough-hewn walls bear marks of manual excavation.]] Franču Desmito armiju 1916. gada februārī nomainīja Britu XVII korpuss (ģenerālleitnants sers [[Džulians Bings]]) un frančus pārcēla dalībai [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]]. Briti drīz vien atklāja, ka vācu tuneļu rakšanas rotas bija izmantojušas relatīvo mieru uz lauka, lai izveidotu plašu tuneļu un dziļu raktuvju tīklu, no kura tās uzbruktu franču pozīcijām, zem to tranšejām izvietojot sprāgstvielu lādiņus.<ref>Boire, Michael (2007), "The Battlefield before the Canadians, 1914–1916", in Hayes, Geoffrey; Iarocci, Andrew; Bechthold, Mike (eds.), Vimy Ridge: A Canadian Reassessment, Waterloo: Wilfrid Laurier University Press, pp. 51–61, ISBN 978-0-88920-508-6</ref> Britu Karaliskie inženieri nosūtīja uz kori specializētas tuneļu rakšanas rotas, lai cīnītos pret vācu pazemes operācijām, un arī 1916. gada maija sākumā pastiprinājās vācu artilērijas un tranšeju mīnmetēju uguns. 1916. gada 21. maijā pēc britu priekšējo [[tranšeja|tranšeju]] un divīzijas artilērijas pozīciju apšaudes no astoņdesmit slēptām baterijām kores aizmugurējā nogāzē vācu kājnieki sāka uzbrukumu britu līnijām 1800 m garā frontē operācijas “Unternehmen Schleswig Holstein” ietvaros, lai izsistu britus no pozīcijām gar kori. Vācieši ieņēma vairākus britu kontrolētus tuneļus un mīnu krāterus, pirms apturēja savu virzību un sāka nostiprināt pozīcijas. Nelieli 140. un 141. brigādes bataljonu pretuzbrukumi notika 22. maijā, taču tika atsisti. Tad Kanādas korpuss 1916. gada oktobrī nomainīja britu IV korpusu Vimī kores rietumu nogāzēs. == Kauja == [[file:Plan of Attack Vimy Ridge.jpg|thumb|Kanādas korpusa uzbrukuma plāns par sektoriem|left]] 1917. gada pavasarī Rietumu frontē sākās kopējā sabiedroto ofensīva, aprīlī britu karaspēkam veicot operāciju pie Arasas. Britu ofensīva sākās 9. aprīlī, un tās rezultatā britu vienībām izdevās ieņemt ienaidnieka pirmo līniju un iekļūt 20 kilometru garā vācu aizsardzības sektorā. Tomēr viņi nespēja izmantot savus panākumus [[kājnieki|kājnieku]] un [[artilērija]]s koordinācijas traucējumu dēļ. Artilērija nespēja turēt līdzi kājniekiem artilērijas lādiņu sprādzienu krāteriem nosētajā apvidū. Bez artilērijas atbalsta kājnieki kļuva par viegliem vācu [[ložmetējs|ložmetēju]] upuriem. Tomēr ģenerāļa Džuliana Binga vadītie kanādieši guva panākumus. Četras Kanādas divīzijas sāka uzbrukumu Vimī korei 9. aprīlī plkst. 5.30. Trīs kara gadus vācieši nocietināja kori ar daudzām aizsardzības konstrukcijām — trim secīgām tranšeju līnijām, kas izkaisītas starp dzeloņstiepļu tīklu, betona ložmetēju bunkuriem un pazemes slēptuvēm priekšējo līniju karavīriem artilērijas apšaudes laikā. Kanādas 4. divīzija uzbruka pa centru no Sušē apgabala kreisajā pusē, bet 3. un 2. divīzija uzbruka, pa abām Neivilas-Senvāstas pusēm. 2. Kanādas divīzijas uzbrukumu atbalstīja astoņi tanki (trīs tika bojāti, un pieci iestrēga dubļainajā zemē). Prasmīgi sadarbojoties ar artilēriju, korpusam dažu stundu laikā izdevās sagūstīt 9000 gūstekņu un līdz 9. aprīļa vakaram bija panākts divu līdz piecu kilometru izrāviens vācu pozīcijās. Lielākā daļa Vimī kores nonāca Kanādas karavīru rokās. Vācu rezerves spēja iejaukties, lai atvairītu kanādiešu uzbrukumus, tikai nākamajā dienā. Līdz ofensīvas pirmās dienas beigām 4. divīzija, vienīgā no trim divīzijām, nebija guvusi nekādus ievērojamus panākumus. Tā uzbruka kreisajā flangā, kas ietvēra vissarežģītākos mērķus: 145. kalnu (augstāko punktu uz kalnu grēdas un mūsdienu Vimī memoriāla vietu) un vēl vienu augstu punktu, ko kanādieši nodēvēja par "Pumpu". Kanādieši nebūtu spējuši noturēt Vimī kalnu kori, neieņemot šos divus augstos punktus. Tikai nākamajā dienā, 10. aprīlī, pēc atjaunotiem artilērijas un kājnieku uzbrukumiem ar 4. divīzijas rezerves bataljonu palīdzību 145. kalns beidzot nonāca Kanādas vienību rokās. Divas dienas vēlāk, 12. aprīlī, pēc stundas ilgas sīvas cīņas sniegputenī tika ieņemta arī "Pumpa". == Rezultāti == [[File:German prisoners captured during Battle of Vimy Ridge.jpg|thumb|Vācu karagūstekņi pēc kaujas|alt=a large crowd of German soldiers walking along a small road under the supervision of soldiers wearing British equipment on horseback. Houses can be seen in the background.]] Līdz 1917. gada 12. aprīļa vakaram Kanādas korpuss ieņēma kalnu kori, uzbrukumos zaudējot 10 602 karavīrus; no kuriem 3598 bija krituši un 7004 ievainoti. Vācu 6. armijas zaudējumi sākumā nebija zināmi sakāves radītās dezorganizācijas dēļ. Vēlāki avoti min aptuveni 20 000 karavīru; vācu vēsturnieki lielo vācu zaudējumu skaitu piedēvē Kanādas un Lielbritānijas artilērijas darbībai. Aptuveni 4000 vīru tika [[karagūsteknis|sagūstīti]].<ref name="Gibbs">{{Citation |title=All of Vimy Ridge Cleared of Germans |url=https://www.nytimes.com/1917/04/11/archives/all-of-vimy-ridge-cleared-of-germans-canadians-took-3000-prisoners.html |first=Philip |last=Gibbs |location=New York |newspaper=The New York Times |date=11 April 1917 |access-date=2 February 2009 |archive-date=2 June 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602213957/https://www.nytimes.com/1917/04/11/archives/all-of-vimy-ridge-cleared-of-germans-canadians-took-3000-prisoners.html |url-status=live }}</ref> Vācijas Vēstures dienests lēsa, ka 6. armija 1917. gada aprīlī un maijā cieta 79 418 zaudējumus, no kuriem 22 792 tika klasificēti kā pazuduši bez vēsts. Kroņprincis Ruprehts lēsa 85 000 zaudējumus 6. armijai, no kuriem 3404 tika sagūstīti pie Vimī kores. 79. rezerves divīzijas zaudējumi no 1. līdz 11. aprīlim bija 3473 karavīri, bet 1. Bavārijas rezerves divīzijas zaudējumi — 3133 karavīri. Pēc sakāves Vācijas ģenerālštāba priekšnieks feldmaršals [[Pauls fon Hindenburgs]] pavēlēja ''Oberste Heeresleitung'' (OHL, Augstākā armijas pavēlniecība) veikt izmeklēšanu iemesliem kas noveda pie Arasas sektora aizsardzības sabrukuma. Kara Tiesa secināja, ka 6. armijas štābs nebija ņēmis vērā frontes līnijas komandieru ziņojumus, kuros tika atzīmēts iespējams nenovēršams pretinieku uzbrukums, un ka rezerves vienības atradās pārāk tālu, lai veiktu pretuzbrukumu, pirms kanādieši varēja sakopot savus spēkus. Tiesa secināja, ka 6. armijas komandieris ģenerālis Ludvigs fon Falkenhauzens nebija pielietojis elastīgu aizsardzību saskaņā ar vācu aizsardzības doktrīnu. Tā vietā aizsardzības sistēma sastāvēja no cietokšņiem un pretestības līnijām, kuras sabiedroto artilērija bija izolējusi un iznīcinājusi. Hindenburgs atcēla Falkenhauzenu no viņa komandiera amata un pārcēla viņu uz [[Beļģija|Beļģiju]], kur viņš atlikušo kara laiku dienēja kā ģenerālgubernators. Vācu militārie komandieri Kanādas korpusa Vimī kores ieņemšanu neuzskatīja par sakāvi. Tā laika vācu avoti šo darbību sliktākajā gadījumā uzskatīja par neizšķirtu, ņemot vērā, ka pēc uzbrukuma nesekoja tālāks izrāviens. Vācieši nemēģināja atgūt kori pat [[Pavasara ofensīva (1918)|1918. gada pavasara ofensīvas]] laikā, un tā palika britu kontrolē līdz kara beigām. Vimī kores zaudējums piespieda vāciešus pārskatīt savu aizsardzības stratēģiju šajā apgabalā. Pretuzbrukuma vietā viņi īstenoja [[Izdedzinātās zemes taktika|izdedzinātās zemes politiku]] un atkāpās uz Opī-Merikūras aizsardzības līniju. Nivela ofensīvas neveiksme nedēļā pēc Arasas kaujas radīja spiedienu uz britu feldmaršalu [[Duglass Heigs|Duglasu Heigu]], lai viņš noturētu vāciešus okupētajā Arasas sektorā, tādējādi samazinot franču zaudējumus. Kanādas korpuss piedalījās vairākās no šīm kaujām, tostarp Arlē kaujā un Trešajā Skarpas kaujā 1917. gada aprīļa beigās un maija sākumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Battle of Vimy Ridge}} * [http://wwii.ca/page9.html The Battle of Vimy Ridge Battle info, video footage and photos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111126190050/http://wwii.ca/page9.html |date=26 November 2011}} * [https://www.vimyfoundation.ca/ The Vimy Foundation] * [http://www.warmuseum.ca/cwm/exhibitions/vimy/index_e.shtml Canadian War Museum{{snd}}The Battle of Vimy Ridge] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170228221227/http://www.warmuseum.ca/cwm/exhibitions/vimy/index_e.shtml |date=28 February 2017}} * [http://vet1.ets.net/indexen.html Vimy Ridge Virtual Interactive (Veterans Affairs Canada)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120425013834/http://vet1.ets.net/indexen.html |date=25 April 2012}} * [https://archive.org/details/boire-m_rmc The Underground War: Military Mining Operations in Support of the Attack on Vimy Ridge, 9 April 1917] * [http://www.veterans.gc.ca/eng/remembrance/history/first-world-war/vimy-ridge/100-anniversary Veterans Affairs Canada{{snd}}Vimy Ridge 100th anniversary] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170410215245/http://www.veterans.gc.ca/eng/remembrance/history/first-world-war/vimy-ridge/100-anniversary |date=10 April 2017}} * [https://www.youtube.com/watch?v=cqMWuehxYhM&list=PLI5A2A5-42KgbPgmZ8gtM-tnJb1qCfycH&index=6 Vimy Ridge played by the Band of H.M. Royal Marines] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Kanādas vēsture]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:1917. gads]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] qe5qzbyt9bor85v8giev33fyacpz18a 4456136 4456017 2026-04-18T17:49:16Z ZANDMANIS 91184 4456136 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Kauja par Vimī kori | partof = [[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontes]] un [[Arasas kauja (1917)|Arasas kaujas]] | image = The Battle of Vimy Ridge.jpg | image_upright = 1.0 | caption = ''The Battle of Vimy Ridge'' [[Ričards Džeks|Ričarda Džeka]] glezna | date = 1917. gada 9.-12. aprīlis | place = [[Vimī]], [[Padekalē (departaments)|Padekalē]], Francija | coordinates = {{coord|50|22|46|N|02|46|26|E|type:event_region:FR|display=inline,title}} | result = [[Britu Impērija]]s uzvara | combatant1 = [[File:Flag of Canada (1957–1965).svg|23px]] [[Kanāda]]<br>[[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|23px]] [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|23px]] [[Vācijas Impērija]] | commander1 = [[Attēls:Flag of the United Kingdom (3-5).svg|23px]] [[Džulians Bings]]<!--Please don't put Arthur Currie's name in here, he wasn't the Canadian Corps commander in April 1917. Please leave a comment on the talk page instead to get an explanation--> | commander2 = {{flagicon|German Empire}} [[Ludvigs fon Falkenhauzens]] | strength1 = {{ubl|4 [[Kanādas korpuss|Kanādiešu]] divīzijas|1 [[Britu armija|Britu]] divīzija{{sfn|Nicholson|1962|p=229}}}} | strength2 = 3 Divīzijas{{sfn|Turner|2005|pp=21–22}} | casualties1 = 3598 nogalināti<br>7004 ievainoti | casualties2 = 4000 sagūstīti{{sfn|Nicholson|1962|p=265}} | campaignbox = }} '''Kauja par Vimī kori''' ({{val|en|Battle of Vimy Ridge}}; 1917. gada 9.–12. aprīlis) bija daļa no [[Arasas kauja (1917)|Arasas kaujas]], [[Francija]]s [[Padekalē (departaments)|Padekalē departamentā]], kas norisinājās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Galvenie kaujas dalībnieki bija četras Kanādas korpusa divīzijas no britu Pirmās armijas pret trim Vācijas 6. armijas divīzijām. Šī kauja aizsāka Arasas kauju un bija pirmais Nivela ofensīvas uzbrukums. Uzbrukuma mērķis bija atvilināt vācu rezerves no Francijas spēkiem, gatavojoties Francijas ofensīvai gar Ēnu un Šemēnas kalnu grēdu dažas dienas vēlāk. Kanādas korpusam bija jāieņem Vimī kalnu kore, stāva nogāze Arasas frontes ziemeļu flangā. Tas aizsargātu Pirmo armiju un Trešo armiju tālāk uz dienvidiem no vācu enfilādes uguns. Ar artilērijas sprostuguns apšaudes atbalstu Kanādas korpuss pirmajā dienā ieņēma lielāko daļu kalnu grēdas. Telū [[Francijas komūnas|komūna]] krita otrajā dienā, tāpat kā kalnu grēdas virsotne, kad Kanādas korpuss apspieda vācu spēku pretestību. Galīgais mērķis, nocietināts paugurs netālu no Živenšī an Goelas komūnas, 12. aprīlī beidzot krita kanādiešu rokās. Vācu 6. armija atkāpās uz Opī-Merikūras aizsardzības līniju. [[File:Julian Byng (April 1917).jpg|thumb|Ģenerālleitnants Džulians Bings|alt=Julian Byng in a black and white chest high portrait with foliage behind him. Byng has a moustache and is wearing a general officer's uniform that consists of a tailored jacket adorned with brass buttons. The collar is embellished with additional decorations denoting rank and service branch. He is wearing a peaked cap featuring ornate insignia indicating his rank and unit affiliation.]] Vēsturnieki Kanādas korpusa panākumus saista ar tehniskajām un taktiskajām inovācijām, rūpīgo plānošanu, spēcīgu artilērijas atbalstu un plašu karavīru apmācību, kā arī ar vācu 6. armijas nespēju pareizi pielietot jauno vācu aizsardzības doktrīnu. Šī kauja bija pirmā reize, kad četras Kanādas ekspedīcijas spēku divīzijas cīnījās kopā, un tā tika padarīta par Kanādas nacionālo sasniegumu un uzupurēšanās simbolu. 100 ha (250 akru) liela kaujas lauka mūsdienās daļa kalpo kā memoriālais parks un Kanādas Nacionālā Vimī memoriāla vieta.<ref name="DFAIT">{{Citation |title=Canada Treaty Information |publisher=Department of Foreign Affairs and International Trade |date=26 February 2002 |url=http://www.treaty-accord.gc.ca/text-texte.aspx?id=102661 |access-date=17 October 2010 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20130921055852/http://www.treaty-accord.gc.ca/text-texte.aspx?id=102661 |archive-date=21 September 2013}}</ref> == Priekšvēsture == === Vimī kore 1914.–1916. gadā === [[File:USMA - Battle of Arras - Vimy Ridge derivative.png|thumb|Kaujas lauka karte]] Vimī kore ir stāva [[nogāze]] 8 km uz ziemeļaustrumiem no [[Arasa]]s Duē līdzenuma rietumu malā. Kalnu kore pakāpeniski paceļas rietumu pusē un straujāk nolaižas austrumu pusē. Grēda, kas ir aptuveni 7 km gara un augstākajā punktā ir 145 m jeb 60 m augstumā virs Duē līdzenuma, nodrošina dabisku, netraucētu skatu desmitiem kilometru visos virzienos. Kore nonāca vācu kontrolē 1914. gada oktobrī "skrējiena uz jūru" laikā , kad franču-britu un vācu spēki mēģināja viens otru aplenkt Francijas ziemeļaustrumos. Franču Desmitā armija mēģināja padzīt vāciešus Otrās Artuā kaujas laikā 1915. gada maijā, uzbrūkot Vimī korei un Notrdamas de Loretas katedrālei. Franču 1. Marokas divīzijai izdevās īslaicīgi ieņemt augstieni, taču pastiprinājumu trūkuma dēļ tā nespēja to noturēt. Franči mēģināja to ieņemt vēlreiz trešajā Artuā kaujā 1915. gada septembrī, bet ieņēma tikai Sušezas ciematu grēdas rietumu pakājē. Vimī sektorā pēc ofensīvas kaujas darbība pieklusa, abām pusēm lielākoties īstenojot "dzīvo un ļauj dzīvot" pieeju. Cenšoties iegūt kontroli pār Vimī kori, franči zaudēja apmēram 150 000 karavīrus. === 1916.–1917. gads === [[File:World War I - Vimy sector tunnel.jpg|thumb|Britu izraktais tunelis Vimī sektorā|alt=A narrow first World War fighting tunnel carved through chalk is depicted. The tunnel, roughly the height of a person, is illuminated by the white of the chalk, casting shadows along its walls. On the floor, there is rubble pilled to one side. The rough-hewn walls bear marks of manual excavation.]] Franču Desmito armiju 1916. gada februārī nomainīja Britu XVII korpuss (ģenerālleitnants sers [[Džulians Bings]]) un frančus pārcēla dalībai [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]]. Briti drīz vien atklāja, ka vācu tuneļu rakšanas rotas bija izmantojušas relatīvo mieru uz lauka, lai izveidotu plašu tuneļu un dziļu raktuvju tīklu, no kura tās uzbruktu franču pozīcijām, zem to tranšejām izvietojot sprāgstvielu lādiņus.<ref>Boire, Michael (2007), "The Battlefield before the Canadians, 1914–1916", in Hayes, Geoffrey; Iarocci, Andrew; Bechthold, Mike (eds.), Vimy Ridge: A Canadian Reassessment, Waterloo: Wilfrid Laurier University Press, pp. 51–61, ISBN 978-0-88920-508-6</ref> Britu Karaliskie inženieri nosūtīja uz kori specializētas tuneļu rakšanas rotas, lai cīnītos pret vācu pazemes operācijām, un arī 1916. gada maija sākumā pastiprinājās vācu artilērijas un tranšeju mīnmetēju uguns. 1916. gada 21. maijā pēc britu priekšējo [[tranšeja|tranšeju]] un divīzijas artilērijas pozīciju apšaudes no astoņdesmit slēptām baterijām kores aizmugurējā nogāzē vācu kājnieki sāka uzbrukumu britu līnijām 1800 m garā frontē operācijas “Unternehmen Schleswig Holstein” ietvaros, lai izsistu britus no pozīcijām gar kori. Vācieši ieņēma vairākus britu kontrolētus tuneļus un mīnu krāterus, pirms apturēja savu virzību un sāka nostiprināt pozīcijas. Nelieli 140. un 141. brigādes bataljonu pretuzbrukumi notika 22. maijā, taču tika atsisti. Tad Kanādas korpuss 1916. gada oktobrī nomainīja britu IV korpusu Vimī kores rietumu nogāzēs. == Kauja == [[file:Plan of Attack Vimy Ridge.jpg|thumb|Kanādas korpusa uzbrukuma plāns par sektoriem|left]] 1917. gada pavasarī Rietumu frontē sākās kopējā sabiedroto ofensīva, aprīlī britu karaspēkam veicot operāciju pie Arasas. Britu ofensīva sākās 9. aprīlī, un tās rezultatā britu vienībām izdevās ieņemt ienaidnieka pirmo līniju un iekļūt 20 kilometru garā vācu aizsardzības sektorā. Tomēr viņi nespēja izmantot savus panākumus [[kājnieki|kājnieku]] un [[artilērija]]s koordinācijas traucējumu dēļ. Artilērija nespēja turēt līdzi kājniekiem artilērijas lādiņu sprādzienu krāteriem nosētajā apvidū. Bez artilērijas atbalsta kājnieki kļuva par viegliem vācu [[ložmetējs|ložmetēju]] upuriem. Tomēr ģenerāļa Džuliana Binga vadītie kanādieši guva panākumus. Četras Kanādas divīzijas sāka uzbrukumu Vimī korei 9. aprīlī plkst. 5.30. Trīs kara gadus vācieši nocietināja kori ar daudzām aizsardzības konstrukcijām — trim secīgām tranšeju līnijām, kas izkaisītas starp dzeloņstiepļu tīklu, betona ložmetēju bunkuriem un pazemes slēptuvēm priekšējo līniju karavīriem artilērijas apšaudes laikā. Kanādas 4. divīzija uzbruka pa centru no Sušē apgabala kreisajā pusē, bet 3. un 2. divīzija uzbruka, pa abām Neivilas-Senvāstas pusēm. 2. Kanādas divīzijas uzbrukumu atbalstīja astoņi tanki (trīs tika bojāti, un pieci iestrēga dubļainajā zemē). Prasmīgi sadarbojoties ar artilēriju, korpusam dažu stundu laikā izdevās sagūstīt 9000 gūstekņu un līdz 9. aprīļa vakaram bija panākts divu līdz piecu kilometru izrāviens vācu pozīcijās. Lielākā daļa Vimī kores nonāca Kanādas karavīru rokās. Vācu rezerves spēja iejaukties, lai atvairītu kanādiešu uzbrukumus, tikai nākamajā dienā. Līdz ofensīvas pirmās dienas beigām 4. divīzija, vienīgā no trim divīzijām, nebija guvusi nekādus ievērojamus panākumus. Tā uzbruka kreisajā flangā, kas ietvēra vissarežģītākos mērķus: 145. kalnu (augstāko punktu uz kalnu grēdas un mūsdienu Vimī memoriāla vietu) un vēl vienu augstu punktu, ko kanādieši nodēvēja par "Pumpu". Kanādieši nebūtu spējuši noturēt Vimī kalnu kori, neieņemot šos divus augstos punktus. Tikai nākamajā dienā, 10. aprīlī, pēc atjaunotiem artilērijas un kājnieku uzbrukumiem ar 4. divīzijas rezerves bataljonu palīdzību 145. kalns beidzot nonāca Kanādas vienību rokās. Divas dienas vēlāk, 12. aprīlī, pēc stundas ilgas sīvas cīņas sniegputenī tika ieņemta arī "Pumpa". == Rezultāti == [[File:German prisoners captured during Battle of Vimy Ridge.jpg|thumb|Vācu karagūstekņi pēc kaujas|alt=a large crowd of German soldiers walking along a small road under the supervision of soldiers wearing British equipment on horseback. Houses can be seen in the background.]] Līdz 1917. gada 12. aprīļa vakaram Kanādas korpuss ieņēma kalnu kori, uzbrukumos zaudējot 10 602 karavīrus; no kuriem 3598 bija krituši un 7004 ievainoti. Vācu 6. armijas zaudējumi sākumā nebija zināmi sakāves radītās dezorganizācijas dēļ. Vēlāki avoti min aptuveni 20 000 karavīru; vācu vēsturnieki lielo vācu zaudējumu skaitu piedēvē Kanādas un Lielbritānijas artilērijas darbībai. Aptuveni 4000 vīru tika [[karagūsteknis|sagūstīti]].<ref name="Gibbs">{{Citation |title=All of Vimy Ridge Cleared of Germans |url=https://www.nytimes.com/1917/04/11/archives/all-of-vimy-ridge-cleared-of-germans-canadians-took-3000-prisoners.html |first=Philip |last=Gibbs |location=New York |newspaper=The New York Times |date=11 April 1917 |access-date=2 February 2009 |archive-date=2 June 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602213957/https://www.nytimes.com/1917/04/11/archives/all-of-vimy-ridge-cleared-of-germans-canadians-took-3000-prisoners.html |url-status=live }}</ref> Vācijas Vēstures dienests lēsa, ka 6. armija 1917. gada aprīlī un maijā cieta 79 418 zaudējumus, no kuriem 22 792 tika klasificēti kā pazuduši bez vēsts. Kroņprincis Ruprehts lēsa 85 000 zaudējumus 6. armijai, no kuriem 3404 tika sagūstīti pie Vimī kores. 79. rezerves divīzijas zaudējumi no 1. līdz 11. aprīlim bija 3473 karavīri, bet 1. Bavārijas rezerves divīzijas zaudējumi — 3133 karavīri. Pēc sakāves Vācijas ģenerālštāba priekšnieks feldmaršals [[Pauls fon Hindenburgs]] pavēlēja ''Oberste Heeresleitung'' (OHL, Augstākā armijas pavēlniecība) veikt izmeklēšanu iemesliem kas noveda pie Arasas sektora aizsardzības sabrukuma. Kara Tiesa secināja, ka 6. armijas štābs nebija ņēmis vērā frontes līnijas komandieru ziņojumus, kuros tika atzīmēts iespējams nenovēršams pretinieku uzbrukums, un ka rezerves vienības atradās pārāk tālu, lai veiktu pretuzbrukumu, pirms kanādieši varēja sakopot savus spēkus. Tiesa secināja, ka 6. armijas komandieris ģenerālis Ludvigs fon Falkenhauzens nebija pielietojis elastīgu aizsardzību saskaņā ar vācu aizsardzības doktrīnu. Tā vietā aizsardzības sistēma sastāvēja no cietokšņiem un pretestības līnijām, kuras sabiedroto artilērija bija izolējusi un iznīcinājusi. Hindenburgs atcēla Falkenhauzenu no viņa komandiera amata un pārcēla viņu uz [[Beļģija|Beļģiju]], kur viņš atlikušo kara laiku dienēja kā ģenerālgubernators. Vācu militārie komandieri Kanādas korpusa Vimī kores ieņemšanu neuzskatīja par sakāvi. Tā laika vācu avoti šo darbību sliktākajā gadījumā uzskatīja par neizšķirtu, ņemot vērā, ka pēc uzbrukuma nesekoja tālāks izrāviens. Vācieši nemēģināja atgūt kori pat [[Pavasara ofensīva (1918)|1918. gada pavasara ofensīvas]] laikā, un tā palika britu kontrolē līdz kara beigām. Vimī kores zaudējums piespieda vāciešus pārskatīt savu aizsardzības stratēģiju šajā apgabalā. Pretuzbrukuma vietā viņi īstenoja [[Izdedzinātās zemes taktika|izdedzinātās zemes politiku]] un atkāpās uz Opī-Merikūras aizsardzības līniju. Nivela ofensīvas neveiksme nedēļā pēc Arasas kaujas radīja spiedienu uz britu feldmaršalu [[Duglass Heigs|Duglasu Heigu]], lai viņš noturētu vāciešus okupētajā Arasas sektorā, tādējādi samazinot franču zaudējumus. Kanādas korpuss piedalījās vairākās no šīm kaujām, tostarp Arlē kaujā un Trešajā Skarpas kaujā 1917. gada aprīļa beigās un maija sākumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Battle of Vimy Ridge}} * [http://wwii.ca/page9.html The Battle of Vimy Ridge Battle info, video footage and photos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111126190050/http://wwii.ca/page9.html |date=26 November 2011}} * [https://www.vimyfoundation.ca/ The Vimy Foundation] * [http://www.warmuseum.ca/cwm/exhibitions/vimy/index_e.shtml Canadian War Museum{{snd}}The Battle of Vimy Ridge] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170228221227/http://www.warmuseum.ca/cwm/exhibitions/vimy/index_e.shtml |date=28 February 2017}} * [http://vet1.ets.net/indexen.html Vimy Ridge Virtual Interactive (Veterans Affairs Canada)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120425013834/http://vet1.ets.net/indexen.html |date=25 April 2012}} * [https://archive.org/details/boire-m_rmc The Underground War: Military Mining Operations in Support of the Attack on Vimy Ridge, 9 April 1917] * [http://www.veterans.gc.ca/eng/remembrance/history/first-world-war/vimy-ridge/100-anniversary Veterans Affairs Canada{{snd}}Vimy Ridge 100th anniversary] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170410215245/http://www.veterans.gc.ca/eng/remembrance/history/first-world-war/vimy-ridge/100-anniversary |date=10 April 2017}} * [https://www.youtube.com/watch?v=cqMWuehxYhM&list=PLI5A2A5-42KgbPgmZ8gtM-tnJb1qCfycH&index=6 Vimy Ridge played by the Band of H.M. Royal Marines] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Kanādas vēsture]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:1917. gads]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] fxdbhxa47ja4pjjeq6rwjvuxe9fvvlt 6 629482 4456020 2026-04-18T14:07:21Z Vylks 50297 No [[:fr:Fichier:Logo Fédération Ouzbékistan Football.svg]] 4456020 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No [[:fr:Fichier:Logo Fédération Ouzbékistan Football.svg]] == Licence == {{Aizsargāts logo}} b3h1qoueyx2knwl0qbi105ggq3re0tu 0 629483 4456025 2026-04-18T14:50:47Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šaķīna | official_name = ''Šakyna'' | settlement_type = miests | image_skyline = Šakyna, seniūnija.jpg | image_caption = Šaķīnas seņūnijas ēka | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šauļu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pa... 4456025 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šaķīna | official_name = ''Šakyna'' | settlement_type = miests | image_skyline = Šakyna, seniūnija.jpg | image_caption = Šaķīnas seņūnijas ēka | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šauļu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šauļu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Šaķīnas seņūnija]] | area_total_km2 = 2.93 | population_total = 319 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 10 | lats = 41 | latNS = N | longd = 23 | longm = 07 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = 100 | website = }} '''Šaķīna''' ({{val|lt|Šakyna}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Svēte (upe)|Svēte]]s pietekas Šaķīnas krastos 27 kilometrus uz ziemeļiem no [[Šauļi]]em. == Vēsture == Šaķīna vēstures avotos pirmoreiz minēta 16. gadsimta otrajā pusē. Līdz 17. gadsimta beigām apdzīvoto vietu dēvēja par Naujamiesti (''Nowemiasteczko''). 18. gadsimta otrajā pusē Šaķīna jau bija miests pie muižas bez tirgus privilēģijām. 1792. gada 12. jūnijā Lietuvas karalis [[Staņislavs Augusts]] tai piešķīra brīvpilsētas tiesības un ģerboni. 19. gadsimtā Šaķīna bija aktīvs miests ar savu tirgus laukumu un amatnieku darbnīcām. 20. gadsimta sākumā šeit darbojās vairākas biedrības, kas veicināja lietuviešu kultūras un izglītības attīstību. Miesta ģerbonis apstiprināts 1999. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Šaķīnas Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1904. gadā. Tā ir spilgts neogotikas stila piemērs ar sarkano ķieģeļu apdari un augstu torni, kas dominē miesta panorāmā. Baznīcā atrodas vairāki vērtīgi 18.—19. gadsimta mākslas priekšmeti. * Šaķīnas muižas vieta: saglabājušies parka fragmenti un daļa no kādreizējā muižas saimniecības kompleksa ēkām. * Piemineklis brīvības cīnītājiem: miestā uzstādīta piemiņas zīme partizāniem, kuri cīnījās par Lietuvas neatkarību pēckara gados. == Sabiedrība == Miestā darbojas Šaķīnas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Šakyna}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.siauliuraj.lt/ Šauļu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šauļu rajona pašvaldība]] heafjj1qjg9ml89ij5po4r0ctbjmffp 0 629484 4456026 2026-04-18T14:51:30Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Šaķīna]] 4456026 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šaķīna]] 3hlltfowj0ptjlx4wqdqpqxumr2rzl9 0 629485 4456027 2026-04-18T14:52:12Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Šaķīna]] 4456027 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šaķīna]] 3hlltfowj0ptjlx4wqdqpqxumr2rzl9 0 629486 4456031 2026-04-18T14:55:23Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Šakīnas svīta]] uz [[Šaķīnas svīta]]: ja miests tad miests 4456031 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šaķīnas svīta]] 6dhh8vac4nblfh0xjim677iosd8vj7b 0 629487 4456034 2026-04-18T14:58:37Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Papile (Birži)]] uz [[Papile (Biržu rajons)]]: unificēšana 4456034 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Papile (Biržu rajons)]] 1ulra8qvtfjxlmotq5ezq0bd2irzidy 0 629488 4456036 2026-04-18T15:00:46Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Kureliešu iela | atklāta = | attēls = Piemiņas vieta kureliešiem Liepājā.JPG | attēla paraksts = Piemiņas zīme [[Kureļa grupa|kureliešiem]] | vēst nosaukumi = * [[Volga]]s iela * Krasta iela | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 340 m | ievēr celtnes =... 4456036 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kureliešu iela | atklāta = | attēls = Piemiņas vieta kureliešiem Liepājā.JPG | attēla paraksts = Piemiņas zīme [[Kureļa grupa|kureliešiem]] | vēst nosaukumi = * [[Volga]]s iela * Krasta iela | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 340 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[grants]] | joslu skaits = 1 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kureliešu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta]]s apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Atmodas bulvāris|Atmodas bulvāri]], stiepjas ruetumu virzienā un beidzas jūras krastā pie Ziemeļu fortu drupām. Iela ir aptuveni 340 metru gara un to pilnībā sedz [[grants]]. Iela izveidota [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā. 1955. gadā tā ieguva nosaukumu '''[[Volga]]s iela''', bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s iela bija pārdēvēta par '''Krasta ielu'''. 2024. gada 14. novembrī ar Liepājas domes lēmumu ielai piešķirts nosaukums '''Kureliešu iela'''. Šo nosaukuma maiņu ierosināja biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Liepājas nodaļa, lai iemūžinātu [[Kureļa grupa|ģenerāļa Kureļa militārās vienības]] ieguldījumu cīņā par Latvijas brīvību. Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu, Liepājas pašvaldība organizēja sabiedrisko apspriešanu, kurā lielākā daļa iedzīvotāju atbalstīja šo ieceri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Līdzšinējo Krasta ielu pārdēvē par Kureliešu ielu |url=https://www.liepaja.lv/lidzsinejo-krasta-ielu-pardeve-par-kureliesu-ielu/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2026|4|18||bez}} |date={{dat|2021|11|14||bez}}}}</ref> Ielas galā atrodas piemiņas zīme kureliešiem. == Ielu savienojumi == Kureliešu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Atmodas bulvāris]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Karostā]] 8445i75amdtouxtojexpb8i273j4hr5 4456037 4456036 2026-04-18T15:03:11Z Olgerts V 41522 typo 4456037 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kureliešu iela | atklāta = | attēls = Piemiņas vieta kureliešiem Liepājā.JPG | attēla paraksts = Piemiņas zīme [[Kureļa grupa|kureliešiem]] | vēst nosaukumi = * [[Volga]]s iela * Krasta iela | pilsēta = {{Liepāja}} | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | ielas garums = 340 m | ievēr celtnes = | ielas segums = [[grants]] | joslu skaits = 1 | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kureliešu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta]]s apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Atmodas bulvāris|Atmodas bulvāri]], stiepjas rietumu virzienā un beidzas jūras krastā pie Ziemeļu fortu drupām. Iela ir aptuveni 340 metru gara un to pilnībā sedz [[grants]]. Iela izveidota [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā. 1955. gadā tā ieguva nosaukumu '''[[Volga]]s iela''', bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s iela bija pārdēvēta par '''Krasta ielu'''. 2024. gada 14. novembrī ar Liepājas domes lēmumu ielai piešķirts nosaukums '''Kureliešu iela'''. Šo nosaukuma maiņu ierosināja biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Liepājas nodaļa, lai iemūžinātu [[Kureļa grupa|ģenerāļa Kureļa militārās vienības]] ieguldījumu cīņā par Latvijas brīvību. Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu, Liepājas pašvaldība organizēja sabiedrisko apspriešanu, kurā lielākā daļa iedzīvotāju atbalstīja šo ieceri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Līdzšinējo Krasta ielu pārdēvē par Kureliešu ielu |url=https://www.liepaja.lv/lidzsinejo-krasta-ielu-pardeve-par-kureliesu-ielu/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2026|4|18||bez}} |date={{dat|2021|11|14||bez}}}}</ref> Ielas galā atrodas piemiņas zīme kureliešiem. == Ielu savienojumi == Kureliešu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Atmodas bulvāris]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Karostā]] l3q0w9t0hb8kqil1f0yc4thkv7n97jt 0 629489 4456038 2026-04-18T15:04:41Z Olgerts V 41522 Pāradresē uz [[Kureliešu iela]] 4456038 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kureliešu iela]] 51effadia01ccf4qyvc7099qk77fucv 0 629490 4456048 2026-04-18T15:24:04Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Porzana parva (50).jpg | att_nosaukums = Mazā ormanīša tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | virskārta = Neognathae | virskārta_lv = Neognati | kārta = Gruiformes | kārta_lv = Dzērvjveidīgie | apakškārta = Ralli | apakškārta_lv = Dumbrvistiņu apakškārta | dzimta = Rallidae | dzimta_lv = Dumbrvistiņu dzimta | ģints = Zap... 4456048 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Porzana parva (50).jpg | att_nosaukums = Mazā ormanīša tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | virskārta = Neognathae | virskārta_lv = Neognati | kārta = Gruiformes | kārta_lv = Dzērvjveidīgie | apakškārta = Ralli | apakškārta_lv = Dumbrvistiņu apakškārta | dzimta = Rallidae | dzimta_lv = Dumbrvistiņu dzimta | ģints = Zapornia | ģints_lv = Mazie ormanīši | suga = Z. parva | suga_lv = Mazais ormanītis | binomial = Zapornia parva <small>(Scopoli, 1769)</small> | kategorijas = nē }} '''Mazais ormanītis''' (''Zapornia parva'') ir mazs [[Bridējputni|bridējputns]], kas pieder pie [[Dumbrvistiņu dzimta|dumbrvistinu dzimtas]] (''Rallidae'').Epitets ''parva'' latīņu valodā nozīmē "mazs".<ref>Jobling, James A (2010). ''The Helm Dictionary of Scientific Bird Names''. London: Christopher Helm. pp. 293, 315. ISBN <bdi>978-1-4081-2501-4</bdi>.</ref> Šī suga ilgu laiku tika iekļauta ''Porzana'' ģintī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/putni/porzana-parva-scop/|title=mazais ormanītis - Porzana parva (Scop.) - Putni - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2026-04-18}}</ref> Tā ligzdošanas vieta ir niedru audzēs [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt tās austrumos, nedaudz [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]. Šī suga ir migrējoša un ziemo no [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] ziemeļos līdz centrālajai un austrumu [[Āfrika|Āfrikai]] dienvidos. Areāla austrumu daļas putni ziemo [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] austrumos, rietumu [[Pakistāna|Pakistānā]] un ziemeļrietumu [[Indija|Indijā]]. == Apraksts == Ar 17—19 cm garumu tie ir nedaudz mazāki par parastajiem [[Ormanītis|ormanīšiem]], no kurām tie viegli atšķirami pēc tumšu joslu un baltu plankumu trūkuma uz sāniem. Mazajam ormanītim ir īss, taisns knābis, dzeltens ar sarkanu pamatni. Tam ir zaļas kājas ar gariem pirkstiem un īsa aste, kuras apakšpuse ir melnbalti joslota. Atšķirībā no citām ''Zapornia'' sugām, šai sugai ir izteikts [[dzimumdimorfisms]]: pieaugušiem tēviņiem galvenokārt ir brūna augšdaļa un zilganpelēka galva un apakšdaļa. Mātītēm ir dzeltenbrūna apakšdaļa, un tās ir pelēkas tikai uz galvas. Nenobrieduši mazie ormanīši ir līdzīgi mātītēm, bet tiem ir balta galva un krūtis. Pūkainie mazuļi ir melni. == Dzīvesveids == Šie putni ar knābi meklē barību dūņās vai seklā ūdenī, kā arī atrod barību vizuāli. Tie galvenokārt ēd kukaiņus un ūdensdzīvniekus, arī ūdensaugu jaunos dzinumus un sēklas. Mazie ormanīši vairošanās sezonā ir ļoti piesardzīgi, un tad tos galvenokārt var dzirdēt, nevis redzētas. Tos var vieglāk pamanīt migrācijas laikā. Tad tie ir trokšņaini putni ar rejošu ''kua'' saucienu. Tie ligzdo sausā vietā niedru veģetācijā, dējot 4—7 olas. Mazais ormanītis ir viena no sugām, uz kuru attiecas Nolīgums par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (AEWA). Iekļauts [[Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība|IUCN]] Sarkanajā grāmatā ar mazāk apdraudēto statusu.<ref>https://www.iucnredlist.org/species/22692663/86162074 IUCN. Little Crake</ref> == Attēli == <gallery> Porzana parva Vlaskop cropped.jpg|Mātīte ZaporniaParvaIUCNver2019 2.png|Zaļā krāsā ligzdošanas, zilā - ziemošanas areāli, brūnā - novērošanas areāli Porzana parva MHNT.ZOO.2010.11.70.3.jpg|Olas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dumbrvistiņu dzimta| ]] q9ezwr8j80mgp2xkx0zqnzq67hy2pnb 4456050 4456048 2026-04-18T15:25:30Z Egilus 27634 4456050 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Porzana parva (50).jpg | att_nosaukums = Mazā ormanīša tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | virskārta = Neognathae | virskārta_lv = Neognati | kārta = Gruiformes | kārta_lv = Dzērvjveidīgie | apakškārta = Ralli | apakškārta_lv = Dumbrvistiņu apakškārta | dzimta = Rallidae | dzimta_lv = Dumbrvistiņu dzimta | ģints = Zapornia | ģints_lv = Mazie ormanīši | suga = Z. parva | suga_lv = Mazais ormanītis | binomial = Zapornia parva <small>(Scopoli, 1769)</small> | kategorijas = nē }} '''Mazais ormanītis''' (''Zapornia parva'') ir mazs [[Bridējputni|bridējputns]], kas pieder pie [[Dumbrvistiņu dzimta|dumbrvistinu dzimtas]] (''Rallidae'').Epitets ''parva'' latīņu valodā nozīmē "mazs".<ref>Jobling, James A (2010). ''The Helm Dictionary of Scientific Bird Names''. London: Christopher Helm. pp. 293, 315. ISBN <bdi>978-1-4081-2501-4</bdi>.</ref> Šī suga ilgu laiku tika iekļauta ''Porzana'' ģintī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/putni/porzana-parva-scop/|title=mazais ormanītis - Porzana parva (Scop.) - Putni - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2026-04-18}}</ref> Tā ligzdošanas vieta ir niedru audzēs [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt tās austrumos, nedaudz [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]. Šī suga ir migrējoša un ziemo no [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] ziemeļos līdz centrālajai un austrumu [[Āfrika|Āfrikai]] dienvidos. Areāla austrumu daļas putni ziemo [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] austrumos, rietumu [[Pakistāna|Pakistānā]] un ziemeļrietumu [[Indija|Indijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/zappar.htm|title=Mazais ormanītis|website=www.putni.lv|access-date=2026-04-18}}</ref> == Apraksts == Ar 17—19 cm garumu tie ir nedaudz mazāki par parastajiem [[Ormanītis|ormanīšiem]], no kurām tie viegli atšķirami pēc tumšu joslu un baltu plankumu trūkuma uz sāniem. Mazajam ormanītim ir īss, taisns knābis, dzeltens ar sarkanu pamatni. Tam ir zaļas kājas ar gariem pirkstiem un īsa aste, kuras apakšpuse ir melnbalti joslota. Atšķirībā no citām ''Zapornia'' sugām, šai sugai ir izteikts [[dzimumdimorfisms]]: pieaugušiem tēviņiem galvenokārt ir brūna augšdaļa un zilganpelēka galva un apakšdaļa. Mātītēm ir dzeltenbrūna apakšdaļa, un tās ir pelēkas tikai uz galvas. Nenobrieduši mazie ormanīši ir līdzīgi mātītēm, bet tiem ir balta galva un krūtis. Pūkainie mazuļi ir melni. == Dzīvesveids == Šie putni ar knābi meklē barību dūņās vai seklā ūdenī, kā arī atrod barību vizuāli. Tie galvenokārt ēd kukaiņus un ūdensdzīvniekus, arī ūdensaugu jaunos dzinumus un sēklas. Mazie ormanīši vairošanās sezonā ir ļoti piesardzīgi, un tad tos galvenokārt var dzirdēt, nevis redzētas. Tos var vieglāk pamanīt migrācijas laikā. Tad tie ir trokšņaini putni ar rejošu ''kua'' saucienu. Tie ligzdo sausā vietā niedru veģetācijā, dējot 4—7 olas. Mazais ormanītis ir viena no sugām, uz kuru attiecas Nolīgums par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (AEWA). Iekļauts [[Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība|IUCN]] Sarkanajā grāmatā ar mazāk apdraudēto statusu.<ref>https://www.iucnredlist.org/species/22692663/86162074 IUCN. Little Crake</ref> == Attēli == <gallery> Porzana parva Vlaskop cropped.jpg|Mātīte ZaporniaParvaIUCNver2019 2.png|Zaļā krāsā ligzdošanas, zilā - ziemošanas areāli, brūnā - novērošanas areāli Porzana parva MHNT.ZOO.2010.11.70.3.jpg|Olas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dumbrvistiņu dzimta| ]] b95x3phhuwffi5dhazj0m76galek78q 4456167 4456050 2026-04-18T19:09:17Z Egilus 27634 4456167 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Porzana parva (50).jpg | att_nosaukums = Mazā ormanīša tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | virskārta = Neognathae | virskārta_lv = Neognati | kārta = Gruiformes | kārta_lv = Dzērvjveidīgie | apakškārta = Ralli | apakškārta_lv = Dumbrvistiņu apakškārta | dzimta = Rallidae | dzimta_lv = Dumbrvistiņu dzimta | ģints = Zapornia | ģints_lv = Mazie ormanīši | suga = Z. parva | suga_lv = Mazais ormanītis | binomial = Zapornia parva <small>(Scopoli, 1769)</small> | kategorijas = nē }} '''Mazais ormanītis''' (''Zapornia parva'') ir mazs [[Bridējputni|bridējputns]], kas pieder pie [[Dumbrvistiņu dzimta|dumbrvistiņu dzimtas]] (''Rallidae'').Epitets ''parva'' latīņu valodā nozīmē "mazs".<ref>Jobling, James A (2010). ''The Helm Dictionary of Scientific Bird Names''. London: Christopher Helm. pp. 293, 315. ISBN <bdi>978-1-4081-2501-4</bdi>.</ref> Šī suga ilgu laiku tika iekļauta ''Porzana'' ģintī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/putni/porzana-parva-scop/|title=mazais ormanītis - Porzana parva (Scop.) - Putni - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2026-04-18}}</ref> Tā ligzdošanas vieta ir niedru audzēs [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt tās austrumos, nedaudz [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]. Šī suga ir migrējoša un ziemo no [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] ziemeļos līdz centrālajai un austrumu [[Āfrika|Āfrikai]] dienvidos. Areāla austrumu daļas putni ziemo [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] austrumos, rietumu [[Pakistāna|Pakistānā]] un ziemeļrietumu [[Indija|Indijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/zappar.htm|title=Mazais ormanītis|website=www.putni.lv|access-date=2026-04-18}}</ref> == Apraksts == Ar 17—19 cm garumu tie ir nedaudz mazāki par parastajiem [[Ormanītis|ormanīšiem]], no kurām tie viegli atšķirami pēc tumšu joslu un baltu plankumu trūkuma uz sāniem. Mazajam ormanītim ir īss, taisns knābis, dzeltens ar sarkanu pamatni. Tam ir zaļas kājas ar gariem pirkstiem un īsa aste, kuras apakšpuse ir melnbalti joslota. Atšķirībā no citām ''Zapornia'' sugām, šai sugai ir izteikts [[dzimumdimorfisms]]: pieaugušiem tēviņiem galvenokārt ir brūna augšdaļa un zilganpelēka galva un apakšdaļa. Mātītēm ir dzeltenbrūna apakšdaļa, un tās ir pelēkas tikai uz galvas. Nenobrieduši mazie ormanīši ir līdzīgi mātītēm, bet tiem ir balta galva un krūtis. Pūkainie mazuļi ir melni. == Dzīvesveids == Šie putni ar knābi meklē barību dūņās vai seklā ūdenī, kā arī atrod barību vizuāli. Tie galvenokārt ēd kukaiņus un ūdensdzīvniekus, arī ūdensaugu jaunos dzinumus un sēklas. Mazie ormanīši vairošanās sezonā ir ļoti piesardzīgi, un tad tos galvenokārt var dzirdēt, nevis redzētas. Tos var vieglāk pamanīt migrācijas laikā. Tad tie ir trokšņaini putni ar rejošu ''kua'' saucienu. Tie ligzdo sausā vietā niedru veģetācijā, dējot 4—7 olas. Mazais ormanītis ir viena no sugām, uz kuru attiecas Nolīgums par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (AEWA). Iekļauts [[Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība|IUCN]] Sarkanajā grāmatā ar mazāk apdraudēto statusu.<ref>https://www.iucnredlist.org/species/22692663/86162074 IUCN. Little Crake</ref> == Attēli == <gallery> Porzana parva Vlaskop cropped.jpg|Mātīte ZaporniaParvaIUCNver2019 2.png|Zaļā krāsā ligzdošanas, zilā - ziemošanas areāli, brūnā - novērošanas areāli Porzana parva MHNT.ZOO.2010.11.70.3.jpg|Olas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dumbrvistiņu dzimta| ]] c0nwnbhdl8qrurhhp5ixk9oevxixgj4 4456168 4456167 2026-04-18T19:10:07Z Egilus 27634 4456168 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Porzana parva (50).jpg | att_nosaukums = Mazā ormanīša tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | virskārta = Neognathae | virskārta_lv = Neognati | kārta = Gruiformes | kārta_lv = Dzērvjveidīgie | apakškārta = Ralli | apakškārta_lv = Dumbrvistiņu apakškārta | dzimta = Rallidae | dzimta_lv = Dumbrvistiņu dzimta | ģints = Zapornia | ģints_lv = Mazie ormanīši | suga = Z. parva | suga_lv = Mazais ormanītis | binomial = Zapornia parva <small>(Scopoli, 1769)</small> | kategorijas = nē }} '''Mazais ormanītis''' (''Zapornia parva'') ir mazs [[Bridējputni|bridējputns]], kas pieder pie [[Dumbrvistiņu dzimta|dumbrvistiņu dzimtas]] (''Rallidae''). Epitets ''parva'' latīņu valodā nozīmē "mazs".<ref>Jobling, James A (2010). ''The Helm Dictionary of Scientific Bird Names''. London: Christopher Helm. pp. 293, 315. ISBN <bdi>978-1-4081-2501-4</bdi>.</ref> Šī suga ilgu laiku tika iekļauta ''Porzana'' ģintī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/putni/porzana-parva-scop/|title=mazais ormanītis - Porzana parva (Scop.) - Putni - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2026-04-18}}</ref> Tā ligzdošanas vieta ir niedru audzēs [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt tās austrumos, nedaudz [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]. Šī suga ir migrējoša un ziemo no [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] ziemeļos līdz centrālajai un austrumu [[Āfrika|Āfrikai]] dienvidos. Areāla austrumu daļas putni ziemo [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] austrumos, rietumu [[Pakistāna|Pakistānā]] un ziemeļrietumu [[Indija|Indijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/zappar.htm|title=Mazais ormanītis|website=www.putni.lv|access-date=2026-04-18}}</ref> == Apraksts == Ar 17—19 cm garumu tie ir nedaudz mazāki par parastajiem [[Ormanītis|ormanīšiem]], no kurām tie viegli atšķirami pēc tumšu joslu un baltu plankumu trūkuma uz sāniem. Mazajam ormanītim ir īss, taisns knābis, dzeltens ar sarkanu pamatni. Tam ir zaļas kājas ar gariem pirkstiem un īsa aste, kuras apakšpuse ir melnbalti joslota. Atšķirībā no citām ''Zapornia'' sugām, šai sugai ir izteikts [[dzimumdimorfisms]]: pieaugušiem tēviņiem galvenokārt ir brūna augšdaļa un zilganpelēka galva un apakšdaļa. Mātītēm ir dzeltenbrūna apakšdaļa, un tās ir pelēkas tikai uz galvas. Nenobrieduši mazie ormanīši ir līdzīgi mātītēm, bet tiem ir balta galva un krūtis. Pūkainie mazuļi ir melni. == Dzīvesveids == Šie putni ar knābi meklē barību dūņās vai seklā ūdenī, kā arī atrod barību vizuāli. Tie galvenokārt ēd kukaiņus un ūdensdzīvniekus, arī ūdensaugu jaunos dzinumus un sēklas. Mazie ormanīši vairošanās sezonā ir ļoti piesardzīgi, un tad tos galvenokārt var dzirdēt, nevis redzētas. Tos var vieglāk pamanīt migrācijas laikā. Tad tie ir trokšņaini putni ar rejošu ''kua'' saucienu. Tie ligzdo sausā vietā niedru veģetācijā, dējot 4—7 olas. Mazais ormanītis ir viena no sugām, uz kuru attiecas Nolīgums par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (''AEWA''). Iekļauts [[Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība|IUCN]] Sarkanajā grāmatā ar mazāk apdraudēto statusu.<ref>https://www.iucnredlist.org/species/22692663/86162074 IUCN. Little Crake</ref> == Attēli == <gallery> Porzana parva Vlaskop cropped.jpg|Mātīte ZaporniaParvaIUCNver2019 2.png|Zaļā krāsā ligzdošanas, zilā - ziemošanas areāli, brūnā - novērošanas areāli Porzana parva MHNT.ZOO.2010.11.70.3.jpg|Olas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dumbrvistiņu dzimta| ]] rf72ggbhc6wwcls8u80sn0dh8vjxa9c 0 629492 4456053 2026-04-18T15:33:39Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Aleksandra Marija Lara | vārds_orig = ''Alexandra Maria Lara'' | attēls = MJK 68027 Alexandra Maria Lara (Berlinale 2020).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Aleksandra Marija Lara 2020. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|11|12}} | dz. vieta = {{vieta|Rumānija|Bukareste}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1994—pašlaik | dzīvesbied... 4456053 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Aleksandra Marija Lara | vārds_orig = ''Alexandra Maria Lara'' | attēls = MJK 68027 Alexandra Maria Lara (Berlinale 2020).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Aleksandra Marija Lara 2020. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|11|12}} | dz. vieta = {{vieta|Rumānija|Bukareste}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1994—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Aleksandra Marija Lara''' ({{Val|ro|Alexandra Maria Lara}}, dzimusi {{Dat|1978|11|12}}) ir [[Rumāņi|rumāņu]]-[[Vācieši|vāciešu]] [[aktrise]]. Pazīstama ar lomām tādās filmās kā "[[Sakāve]]" (2004), "[[Kontrole (filma)|Kontrole]]" (2007), "[[Jaunatne bez jaunības]]" (''Youth Without Youth'', 2007), ''[[Der Baader Meinhof Komplex]]'' (2008), "[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]" (2008), "[[Sacīkste]]" (2013), ''[[Suite Française]]'' (2014), "[[Supervētra]]" (2017), ''[[Der Fall Collini]]'' (2019) un "[[The King's Man: Pirmā misija]]" (2021). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lara, Aleksandra Marija}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bukarestē dzimušie]] [[Kategorija:Rumāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]] pc4ww551o0fhbrllydrbgfgo1br9aq4 4456259 4456053 2026-04-19T06:18:58Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4456259 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Aleksandra Marija Lara | vārds_orig = ''Alexandra Maria Lara'' | attēls = MJK 68027 Alexandra Maria Lara (Berlinale 2020).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Aleksandra Marija Lara 2020. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|11|12}} | dz. vieta = {{vieta|Rumānija|Bukareste}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1994—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Aleksandra Marija Lara''' ({{Val|ro|Alexandra Maria Lara}}; dzimusi {{Dat|1978|11|12}}) ir [[Rumāņi|rumāņu]]-[[Vācieši|vāciešu]] [[aktrise]]. Pazīstama ar lomām tādās filmās kā "[[Sakāve]]" (2004), "[[Kontrole (filma)|Kontrole]]" (2007), "[[Jaunatne bez jaunības]]" (''Youth Without Youth'', 2007), ''[[Der Baader Meinhof Komplex]]'' (2008), "[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]" (2008), "[[Sacīkste]]" (2013), ''[[Suite Française]]'' (2014), "[[Supervētra]]" (2017), ''[[Der Fall Collini]]'' (2019) un "[[The King's Man: Pirmā misija]]" (2021). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lara, Aleksandra Marija}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bukarestē dzimušie]] [[Kategorija:Rumāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]] 5cazphp4kqsr0055lolwhcfxc4gfrty 0 629493 4456058 2026-04-18T15:52:43Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|3|21}} | birth_place = | caps1 = 38 | clubnumber = 33 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 7 | height = 193 | image = ManCity20240722-020.jpg | caption = Niko O'Railijs 2024. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 =... 4456058 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|3|21}} | birth_place = | caps1 = 38 | clubnumber = 33 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 7 | height = 193 | image = ManCity20240722-020.jpg | caption = Niko O'Railijs 2024. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2021—2022 | nationalyears1 = 2021 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|17|sk|bez}} | name = | playername = Niko O'Railijs | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]], [[pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2023— | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears3 = 2022—2023 | nationalyears4 = 2024—2025 | nationalyears5 = 2025— }} '''Niko O'Railijs''' ({{Val|en|Nico O'Reilly}}, dzimis {{Dat|2005|3|21}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada O'Railijs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. [[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2025—26 * [[FA Community Shield]]: 2024 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:O'Railijs, Niko}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] kyceq4xz4i3fzxbvgk1jfvc23yk83sb 0 629494 4456061 2026-04-18T15:54:28Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Vērgales iela''' var būt: * [[Vērgales iela (Liepāja)|Vērgales iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; * [[Vērgales iela (Rīga)|Vērgales iela]] — iela Rīgā. == Skatīt arī == * [[Vērgale]] {{Ielu nosaukums}} 4456061 wikitext text/x-wiki '''Vērgales iela''' var būt: * [[Vērgales iela (Liepāja)|Vērgales iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; * [[Vērgales iela (Rīga)|Vērgales iela]] — iela Rīgā. == Skatīt arī == * [[Vērgale]] {{Ielu nosaukums}} 339i0f3f7pwy4k9yfivbkyw15vvgwso 0 629495 4456062 2026-04-18T15:59:32Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Ziemassvētku tradīciju Polijā 4456062 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Szopka krakowska, Bronisław Pięcik, MHK, 1998.jpg|thumbnail|upright=0.9|Krakovas Ziemassvētku silītes piemērs]] '''Krakovas Ziemassvētku silītes''' ({{val|pl|szopki krakowskie}}) ir [[Krakova|Krakovā]] izveidojusies tradicionāla [[Ziemassvētku silīte|Ziemassvētku silīšu]] forma — dekoratīvas, bieži daudzstāvu un krāšņas konstrukcijas, kurās [[Jēzus dzimšana]]s aina apvienota ar stilizētiem Krakovas pilsētas arhitektūras elementiem. Šajās kompozīcijās reliģiskie motīvi tiek savienoti ar vietējās kultūras iezīmēm, veidojot unikālu vizuālo un simbolisko izteiksmi. Šī tradīcija radusies 19. gadsimtā un kļuvusi par nozīmīgu [[Polija]]s Ziemassvētku kultūras sastāvdaļu, īpaši Krakovā, kur silīšu izgatavošana un izstādīšana ir nozīmīgs ikgadējs notikums. Tā tiek uzskatīta par savdabīgu tautas mākslas un amatniecības izpausmi, kas vienlaikus kalpo kā sociāla un kultūras prakse, nodrošinot tradīcijas pārmantojamību un kopienas iesaisti. Krakovas silīšu raksturīgākā iezīme ir vietējās arhitektūras integrācija. Līdzās [[Bētleme]]s ainai tajās attēlotas [[Krakova]]s vēsturisko ēku miniatūras — torņi, kupoli un fasādes. Šī reliģiskās un pilsētvides simbolikas sapludināšana piešķir silītēm izteiktu reģionālo identitāti un padara tās par vienu no atpazīstamākajām šāda veida tradīcijām Eiropā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kultūra-aizmetnis}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemassvētki]] [[Kategorija:Polijas kultūra]] [[Kategorija:Krakova]] 6ztfubwpana1pxa1qowi4asxsrdtibw 0 629496 4456064 2026-04-18T16:00:24Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] 4456064 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] dcos5aoedj7qc8enj1dsdygbggpztil 0 629497 4456065 2026-04-18T16:00:43Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] 4456065 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] dcos5aoedj7qc8enj1dsdygbggpztil 0 629498 4456066 2026-04-18T16:00:50Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|12}} | birth_place = | caps1 = 30 | caps2 = 79 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona|Kroidona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | height = 182 | image = | caption = | nationalc... 4456066 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|12}} | birth_place = | caps1 = 30 | caps2 = 79 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona|Kroidona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | height = 182 | image = | caption = | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}} | name = | playername = Tino Livramento | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2021—2023 | years2 = 2023— | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 2 | nationalcaps6 = 14 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam6 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2019 | nationalyears6 = 2021—2025 | nationalteam7 = {{fb|ENG}} | nationalyears7 = 2024— | nationalcaps7 = 5 | nationalgoals7 = 0 }} '''Valentino Fransisko Livramento''' ({{Val|en|Valentino Francisco Livramento}}, dzimis {{Dat|2002|11|12}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Livramento spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]''. Iepriekš pārstāvējis arī ''[[Southampton FC|Southampton]]'' komandu. [[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. == Sasniegumi == '''Newcastle United''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2024—25 '''Anglijas U21 izlase''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2025]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Livramento, Tino}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] fhxaceedus5ecszw6unolydcmsk77mo 0 629499 4456067 2026-04-18T16:01:10Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] 4456067 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] dcos5aoedj7qc8enj1dsdygbggpztil 0 629500 4456068 2026-04-18T16:01:28Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] 4456068 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] dcos5aoedj7qc8enj1dsdygbggpztil 1 629501 4456070 2026-04-18T16:02:22Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = kultūra |valsts = Polija }} 4456070 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = kultūra |valsts = Polija }} pjkwy5xfbykz8ou8fahjyjzi0gtlivl 3 629502 4456071 2026-04-18T16:03:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456071 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SnoopyBara}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 19.03 (EEST) e9vbnqv5ftgp6ut6xusjipqqnv235lu 0 629503 4456075 2026-04-18T16:09:21Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|6}} | birth_place = | caps1 = 44 | caps2 = 21 | caps3 = 68 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Taina un Vīra|Vaitlijbeja}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} Nottingham... 4456075 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|6}} | birth_place = | caps1 = 44 | caps2 = 21 | caps3 = 68 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Taina un Vīra|Vaitlijbeja}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]] | goals1 = 0 | goals2 = 7 | goals3 = 4 | height = 179 | image = Elliot Anderson Bristol Rovers.jpg | caption = Eliots Andersons 2022. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U17 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|04|18|sk|bez}} | name = | playername = Eliots Andersons | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2021—2024 | years2 = 2022 | years3 = 2024— | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 1 | nationalcaps5 = 12 | nationalcaps6 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalteam6 = {{fb|ENG}} | nationalyears3 = 2019—2021 | nationalyears4 = 2022 | nationalyears5 = 2024—2025 | nationalyears6 = 2025— }} '''Eliots Džuniors Andersons''' ({{Val|en|Elliot Junior Anderson}}, dzimis {{Dat|2002|11|6}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Andersons spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Nottingham Forest]]''. Iepriekš spēlējis arī ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]'' un ''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''. [[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Andersons, Eliots}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tainā un Vīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bristol Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] ho5io00b99iygzv1vhgwixb1fddg33a 0 629504 4456079 2026-04-18T16:21:18Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Sebastjēns Desabrs | image = Sébastien Desabre.JPG | caption = Sebastjēns Desabrs 2022. gadā | fullname = Sebastjēns Seržs Luijs Desabrs<br />(''Sébastien Serge Louis Desabre'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|8|2}} | birth_place = {{vieta|Francija|Valansa}} | currentclub = {{fb|COD}} (galvenais treneris) | manageryears1 = 2006—2010 | managerclubs1 = {{flaga|FRA}} ES Cannet-Rocheville | manageryears2 = 2010—2012 | mana... 4456079 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sebastjēns Desabrs | image = Sébastien Desabre.JPG | caption = Sebastjēns Desabrs 2022. gadā | fullname = Sebastjēns Seržs Luijs Desabrs<br />(''Sébastien Serge Louis Desabre'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|8|2}} | birth_place = {{vieta|Francija|Valansa}} | currentclub = {{fb|COD}} (galvenais treneris) | manageryears1 = 2006—2010 | managerclubs1 = {{flaga|FRA}} ES Cannet-Rocheville | manageryears2 = 2010—2012 | managerclubs2 = {{flaga|CIV}} [[ASEC Mimosas]] | manageryears3 = 2012—2013 | managerclubs3 = {{flaga|CMR}} [[Coton Sport FC de Garoua|Coton Sport]] | manageryears4 = 2013—2014 | managerclubs4 = {{flaga|TUN}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]] | manageryears5 = 2014 | managerclubs5 = {{flaga|TUN}} [[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]] | manageryears6 = 2015 | managerclubs6 = {{flaga|ANG}} [[C.R.D. Libolo|Recreativo do Libolo]] | manageryears7 = 2015—2016 | managerclubs7 = {{flaga|UAE}} [[Dubai CSC]] | manageryears8 = 2016 | managerclubs8 = {{flaga|ALG}} [[JS Saoura]] | manageryears9 = 2016—2017 | managerclubs9 = {{flaga|MAR}} [[Wydad AC]] | manageryears10 = 2017 | managerclubs10 = {{flaga|EGY}} [[Ismaily SC|Ismaily]] | manageryears11 = 2017—2019 | managerclubs11 = {{fb|UGA}} | manageryears12 = 2019 | managerclubs12 = {{flaga|EGY}} [[Pyramids FC|Pyramids]] | manageryears13 = 2020 | managerclubs13 = {{flaga|MAR}} [[Wydad AC]] | manageryears14 = 2020—2022 | managerclubs14 = {{flaga|FRA}} [[Chamois Niortais F.C.|Chamois Niortais]] | manageryears15 = 2022—pašlaik | managerclubs15 = {{fb|COD}} }} '''Sebastjēns Seržs Luijs Desabrs''' ({{val|fr|Sébastien Serge Louis Desabre}}; dzimis {{dat|1976|8|2}} [[Valansa|Valansā]]) ir [[franči|franču]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]]. Kopš 2022. gada viņš ir [[Kongo DR futbola izlase]]s galvenais treneris. Iepriekš ir vadījis arī [[Ugandas futbola izlase|Ugandas izlasi]], ka arī dažādus klubus, galvenokārt [[Āfrika|Āfrikā]]. == Trenera karjera == Trenera karjeru uzsāka Francijas reģionālās līgas klubā ''ES Cannet-Rocheville''. 2010. gadā sāka strādāt ārzemēs. Ar [[Kotdivuāra]]s klubu ''[[ASEC Mimosas]]'' 2011. gadā ieguva [[Kotdivuāras kauss futbolā|Kotdivuāras kausu]]. No 2012. līdz 2013. gadam viņš trenēja [[Garva]]s komandu ''[[Coton Sport FC de Garoua|Coton Sport]]'', aizvedot to līdz [[Kamerūna]]s līgas titulam un [[CAF Čempionu līga]]s pusfinālam. 2013. gadā viņš pievienojās ''[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]'', ar kuru viņš 2013.—2014. gada sezonā ieguva Tunisijas līgas titulu. 2015. gada sākumā viņš parakstīja līgumu ar tā brīža [[Angola]]s čempionvienību ''[[C.R.D. Libolo|Recreativo do Libolo]]''. 2015. gada sezonas sākumā viņš ieguva Angolas Superkausu un neilgi pirms sezonas beigām pameta klubu pirmajā vietā, par četriem punktiem priekšā otrajai vietai. Angolas klubs finišēja kā čempioni, izcīnot Angolas līgas titulu. Desabrs tikmēr pievienojās [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] klubam ''[[Dubai CSC]]''. No 2016. līdz 2017. gadam Desabrs nomainīja vēl trīs darba vietas. Tikai divus mēnešus viņš nostrādāja [[Alžīrija]]s klubā ''[[JS Saoura]]'', 2016. gadā ar [[Maroka]]s klubu ''[[Wydad AC]]'' iekļuva CAF Čempionu līgas pusfinālā, bet 2017. gadā neilgu laiku bija arī [[Ēģipte]]s kluba ''[[Ismaily SC|Ismaily]]'' galvenais treneris. 2017. gada decembrī viņš kļuva par [[Ugandas futbola izlase]]s galveno treneri. 2018. gada novembrī Ugandas izlase kopā ar vēl piecām citām komandām tika nominēta [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] gada vīriešu izlases balvai. Komanda iekļuva [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīrā, kur sasniedza astotdaļfinālu. Pēc finālturnīra pēc abpusējas vienošanās Desabrs amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.monitor.co.ug/Sports/Soccer/Uganda-Cranes-coach-Desabre-sacked-Egypt-Senegal/690266-5186234-m8upw2/index.html |title=Cranes coach Desabre, Fufa part ways |language=en |date={{dat|2019|7|7|N|bez}} |website=monitor.co.ug|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> Karjeras turpinājumā Desabrs vadīja [[Ēģipte]]s klubu ''[[Pyramids FC|Pyramids]]''. 2020. gadā uz mēnesi atgriezās ''Wydad AC'' galvenā trenera amatā. {{dat|2020|6|16||bez}} viņš parakstīja divu gadu līgumu ar [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgas]] klubu ''[[Chamois Niortais F.C.|Chamois Niortais]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://chimpreports.com/former-uganda-cranes-coach-lands-new-job/ |title=Former Uganda Cranes Coach Lands New Job|language=en |date={{dat|2020|6|17|N|bez}} |website=chimpreports.com|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> 2022. gada augusta sākumā viņš pārtrauca līgumu ar klubu, lai nekavējoties kļūtu [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR izlases]] galveno treneri, nomainot argentīnieti [[Ektors Kupers|Ektoru Kuperu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.bbc.com/sport/africa/62463991 |title=Sebastien Desabre: DR Congo appoint Frenchman as new coach |language=en |date={{dat|2022|8|8|N|bez}} |website=bbc.com|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]] viņa vadītā komanda iekļuva pusfinālā un ieguva 4. vietu, bronzas spēlē pēcspēles 11 metru sitienu sērijā zaudējot [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikai]]. 2026. gada martā Kongo DR izlase pēc 52 gadu pārtraukuma iekļuva [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēlē]] uzvarot [[Jamaikas futbola izlase|Jamaiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cn43qqy9z8xo |title=Tuanzebe sends DR Congo back to World Cup after 52 years |language=en |date={{dat|2026|4|1|N|bez}} |website=bbc.com|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;''ES Cannet-Rocheville'' * Reģionālā līga 2, B grupa: 2006—07 * ''Division d'Honneur Méditerranée'': 2007—08 ;''ASEC Mimosas'' * Kotdivuāras kauss: 2011 * ''Houphouët-Boigny'' kauss: 2012 ;''Coton Sport'' * Kamerūnas ''[[Elite One]]'': 2013 ;''Espérance de Tunis'' * Tunisijas līga: 2013—14 ;''Recreativo do Libolo'' * ''[[Girabola]]'': 2015 ;Kongo DR izlase * [[Āfrikas Nāciju kauss]], 4. vieta: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Desabrs, Sebastjēns}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dromā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:Ugandas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases treneri]] kd9vfjhzbdw57v6w1kevy9eg0gjduwl 0 629505 4456080 2026-04-18T16:22:26Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sebastjēns Desabrs]] 4456080 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sebastjēns Desabrs]] 20t4ih6ohobbifx5y03qx4zc0m2afc5 0 629506 4456081 2026-04-18T16:22:55Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sebastjēns Desabrs]] 4456081 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sebastjēns Desabrs]] 20t4ih6ohobbifx5y03qx4zc0m2afc5 0 629507 4456082 2026-04-18T16:23:27Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sebastjēns Desabrs]] 4456082 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sebastjēns Desabrs]] 20t4ih6ohobbifx5y03qx4zc0m2afc5 0 629508 4456083 2026-04-18T16:23:50Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Broks Feibers | vārds_orig = ''Brock Faber'' | attēls = Brock Faber 2026-01-08.jpg | att_izm = | paraksts = Broks Feibers 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|8|22}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Minesota|Meiplgrova}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=185}} |... 4456083 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Broks Feibers | vārds_orig = ''Brock Faber'' | attēls = Brock Faber 2026-01-08.jpg | att_izm = | paraksts = Broks Feibers 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|8|22}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Minesota|Meiplgrova}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2022 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Wild"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 45., 2. kārtā | dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2022—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|4|18||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}} {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Kanāda 2021]]}} }} '''Broks Feibers''' ({{Val|en|Brock Faber}}, dzimis {{Dat|2002|8|22}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejists]], kurš spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandu [[Minesotas "Wild"]]. [[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Feiberu ar kopējo 45. numuru 2. kārtā izvēlējās [[Losandželosas "Kings"]]. Pārstāvējis ASV [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022.]] un [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskās spēlēs]], kurās izcīnījis zelta medaļu. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Feibers, Broks}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minesotā dzimušie]] [[Kategorija:Minesotas "Wild" spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] koi6wf0omy7unvfluemfeqvrl7iln9h 4456203 4456083 2026-04-18T20:41:27Z Vylks 50297 4456203 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Broks Feibers | vārds_orig = ''Brock Faber'' | attēls = Brock Faber 2026-01-08.jpg | att_izm = | paraksts = Broks Feibers 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|8|22}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Minesota|Meiplgrova}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2022 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Wild"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 45., 2. kārtā | dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2022—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|4|18||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}} {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Kanāda 2021]]}} }} '''Broks Feibers''' ({{Val|en|Brock Faber}}, dzimis {{Dat|2002|8|22}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejists]], kurš spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandu [[Minesotas "Wild"]]. [[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Feiberu ar kopējo 45. numuru 2. kārtā izvēlējās [[Losandželosas "Kings"]]. Pārstāvējis ASV [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022.]] un [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskās spēlēs]], kurās izcīnījis zelta medaļu. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Feibers, Broks}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minesotā dzimušie]] [[Kategorija:Minesotas "Wild" spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] ol9c10gv0zofsghg64gjog9jgv3q0gp 0 629509 4456084 2026-04-18T16:23:51Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sebastjēns Desabrs]] 4456084 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sebastjēns Desabrs]] 20t4ih6ohobbifx5y03qx4zc0m2afc5 14 629510 4456086 2026-04-18T16:25:13Z Vylks 50297 Jauna lapa: [[Kategorija:Futbola treneri pēc izlases]] [[Kategorija:Ugandas futbola izlase|Treneri]] 4456086 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Futbola treneri pēc izlases]] [[Kategorija:Ugandas futbola izlase|Treneri]] pxtz8mx00j3o2rogbesfjxpwze9ou6t 14 629511 4456088 2026-04-18T16:27:13Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Commonscat|Uganda national association football team|Ugandas futbola izlase}} [[Kategorija:Futbols Ugandā|Izlase]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] 4456088 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Uganda national association football team|Ugandas futbola izlase}} [[Kategorija:Futbols Ugandā|Izlase]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] 8xzer08j2vfsmcn1n15d2tuacpmhqab 3 629512 4456093 2026-04-18T16:44:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456093 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bobatesomemayo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 19.44 (EEST) 4lerrczmudhm013qvm95siypv7vepp1 0 629513 4456095 2026-04-18T16:47:03Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Overlendpārka |official_name = ''Overland Park'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://www.opkansas.org/ |image_skyline = OPK beltway2.JPG |imagesize = |image_caption = |image_flag = |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type... 4456095 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Overlendpārka |official_name = ''Overland Park'' |settlement_type = [[Pilsēta]] |nickname = |website = https://www.opkansas.org/ |image_skyline = OPK beltway2.JPG |imagesize = |image_caption = |image_flag = |image_seal = |image_shield = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |latd = 38 |latm =53 |lats = 00 |latNS = N |longd = 94 |longm = 41 |longs = 00 |longEW = W |pushpin_map = ASV#Kanzasa |pushpin_relief = |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = {{karogs|Kanzasa}} |subdivision_name2 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |established_date = |area_footnotes = |area_total_sq_mi = |area_land_sq_mi = |area_water_sq_mi = |area_total_km2 = 195.91 |area_land_km2 = 194.72 |area_water_km2 = 1.19 |population_as_of = 2020 |population_total = 197238 |population_metro = |population_density_km2 = auto |population_footnotes = |timezone = CST |utc_offset = -6 |timezone_DST = CDT |utc_offset_DST = -5 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |elevation_m = 290 |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |footnotes = }} '''Overlendpārka''' ({{Val|en|Overland Park}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kanzasa]]s štata austrumos, [[Džonsona apgabals|Džonsona apgabalā]]. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 197 238 iedzīvotāji, tādējādi tā ir otra apdzīvotākā Kanzasas pilsēta. Overlendpārka atrodas [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitijas]] metropolē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Overland Park}} * [https://www.opkansas.org/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanzasas pilsētas]] a2mpxgcc1apz3rkxvijbtzi27y3mj63 3 629514 4456104 2026-04-18T17:02:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456104 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Finoch}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST) lqx3lojwvydlw2xvmylmbq608pqt0jp 0 629515 4456121 2026-04-18T17:31:56Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vištīte | official_name = ''Vištytis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Vištyčio bažnyčia - panoramio.jpg | image_caption = Vištītes Vissvētās Trīsvienības baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Vilkavišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Marija... 4456121 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vištīte | official_name = ''Vištytis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Vištyčio bažnyčia - panoramio.jpg | image_caption = Vištītes Vissvētās Trīsvienības baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Vilkavišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Vištītes seņūnija]] | area_total_km2 = 7.24 | population_total = 304 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 27 | lats = 18 | latNS = N | longd = 22 | longm = 42 | longs = 43 | longEW = E | elevation_m = 160 | website = }} '''Vištīte''' ({{val|lt|Vištytis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Vištītis|Vištīta]] ezera ziemeļu krastā pie pašas [[Krievija]]s [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] robežas, 38 km no rajona centra [[Vilkavišķi]]em. == Vēsture == Vištītes muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1538. gadā. 1570. gadā [[Sigismunds Augusts]] miestam piešķīra [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni (kā pirmajam [[Sūduva]]s reģionā), kas veicināja tā strauju attīstību. 16. gadsimta otrajā pusē šeit darbojās arī luterāņu draudze, kas liecina par miesta tolaik multikulturālo raksturu. 1776. gadā Vištīte zaudēja savu pašpārvaldi bet saglabāja zināmas privilēģijas. Līdz 1815. gadam miests piederēja [[Prūsija]]i, vēlāk – [[Krievijas Impērija]]i kā [[Užnemune]]s daļa. 1870. gadā Vištite zaudēja pilsētas tiesības. 19. gadsimtā Vištīte bija nozīmīgs tirdzniecības centrs. 1901. un 1915. gadā Vištīte nodega, bet tika atjaunota. Miesta ģerbonis apstiprināts 1999. gadā. Pēc 2004. gada valsts robežas līguma parakstīšanas neliela līdz tam Krievijai piederoša teritorija miesta rietumu daļā tika apmainīta pret līdzvērtīgas platības teritoriju. == Arhitektūra un apskates objekti == * Vištītes Vissvētās Trīsvienības baznīca: celta 1829. gadā. Ēka ir klasicisma stila piemērs ar baroka iezīmēm un unikālu interjeru. * [[Vištītis|Vištīta ezers]]: viens no skaistākajiem un dziļākajiem Lietuvas ezeriem, kas atrodas uz valsts robežas. Tas ir dabas parks ar bagātu floru un faunu. * Vištītes akmens: pazīstams arī kā "Pēdas akmens" (''Pėdos akmuo''), ap kuru klīst vairākas teikas par velniem un milžiem. == Sabiedrība == Miestā darbojas Gražišķu ģimnāzijas filiāle, bibliotēka, pasts, kultūras nams un Vištīta reģionālā parka direkcija. Pateicoties atrašanās vietai pie ezera reģionālā parka teritorijā, Vištīte ir iecienīts tūrisma galamērķis, īpaši dabas un aktīvās atpūtas cienītājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Vištytis}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.vilkaviskis.lt/ Vilkavišķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Vilkavišķu rajona pašvaldība]] p57zk65yl8qul15awphl6mh67f8g2gn 0 629516 4456123 2026-04-18T17:33:54Z Kikos 3705 Jauna lapa: '''Vištytis''' var būt: * [[Vištītis]] — ezers uz Lietuvas un Krievijas robežas * [[Vištīte]] — miests Lietuvā. {{disambig}} 4456123 wikitext text/x-wiki '''Vištytis''' var būt: * [[Vištītis]] — ezers uz Lietuvas un Krievijas robežas * [[Vištīte]] — miests Lietuvā. {{disambig}} mn4c8c4kj5wrq0edfinuy8unxngh1mw 4456270 4456123 2026-04-19T06:25:38Z Baisulis 11523 slīprakstā...... 4456270 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Vištytis''''' var būt: * [[Vištītis]] — ezers uz Lietuvas un Krievijas robežas * [[Vištīte]] — miests Lietuvā. {{nozīmju atdalīšana}} obplohq7ys83fpgi6lby65sk6j0tp38 14 629517 4456151 2026-04-18T18:03:20Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Commonscat|Finland in the Eurovision Song Contest}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Somijas mūzika]] 4456151 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Finland in the Eurovision Song Contest}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Somijas mūzika]] flsdowajnrch62h3ut3svjfnvnqizn6 3 629518 4456159 2026-04-18T18:13:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456159 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=LusoIII}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 21.13 (EEST) qgqk2xbu766826wzgz81xj5bq5i59ns 0 629519 4456171 2026-04-18T19:19:38Z Olgerts V 41522 Olgerts V pārvietoja lapu [[Šķēdes iela]] uz [[Šķēdes iela (Liepāja)]]: ir arī citi 4456171 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šķēdes iela (Liepāja)]] fimt98flm5wyzleex10yhmmz42a6dro 4456177 4456171 2026-04-18T19:29:13Z Olgerts V 41522 Noņēma pāradresāciju uz [[Šķēdes iela (Liepāja)]] 4456177 wikitext text/x-wiki '''Šķēdes iela''' var būt: * [[Šķēdes iela (Liepāja)|Šķēdes iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; * [[Šķēdes iela (Saraiķi)|Šķēdes iela]] — iela Vērgales pagasta [[Saraiķi|Saraiķos]]; * [[Šķēdes iela (Šķēde)|Šķēdes iela]] — iela Medzes pagasta [[Šķēde (Medzes pagasts)|Šķēdē]]. {{Ielu nosaukums}} 0weqaf66t227tredn6i8hhne2dszrog 0 629520 4456176 2026-04-18T19:26:22Z MC2013 40125 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alma Adamkiene | vārds_orģ = ''Alma Adamkienė'' | attēls = Alma adamkiene in vilnius (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Lietuvas pirmā lēdija]] | term_sākums = {{dat|1998|2|26|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2003|2|26|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Valds Adamkus]] | premjers = | priekštecis = Julija Brazauskiene | pēctecis = Laima Paksiene | amats2 = | term_sāku... 4456176 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alma Adamkiene | vārds_orģ = ''Alma Adamkienė'' | attēls = Alma adamkiene in vilnius (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Lietuvas pirmā lēdija]] | term_sākums = {{dat|1998|2|26|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2003|2|26|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Valds Adamkus]] | premjers = | priekštecis = Julija Brazauskiene | pēctecis = Laima Paksiene | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|2004|7|12|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2009|7|12|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Valds Adamkus]] | premjers2 = | priekštecis2 = Laima Paksiene | pēctecis2 = Diāna Nausēdiene (2019) | dzim_dati = {{dat|1927|2|10}} | dzim_vieta = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|5|21|1927|2|10}} | mir_vieta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | apglabāts = | tautība = [[lietuvieši|lietuviete]] | partija = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Valds Adamkus]] | bērni = | profesija = [[Filoloģija|filoloģe]] | alma_mater = Erlangenes-Nirnbergas Universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Alma Adamkiene''' ({{val|lt|Alma Adamkienė}}, dzimusi kā Alma Nutautaite {{dat|1927|2|10}}, mirusi {{dat|2023|5|21}}) bija [[lietuvieši|lietuviešu]] [[Filoloģija|filoloģe]] un [[Filantropija|filantrope]]. Viņa bija [[Lietuva]]s prezidenta [[Valds Adamkus|Valda Adamkus]] dzīvesbiedre un pirmā lēdija viņa divu prezidentūras termiņu laikā (1998—2003; 2004—2009). Viņai bija arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] pilsonība. == Biogrāfija == Dzimusi [[Šauļi|Šauļos]] 1927. gada 10. februārī.<ref name=alma1>{{Tīmekļa atsauce|title=Alma Adamkiene, The First Lady |publisher=Office of the President of Lithuania|url=http://www.adamkus.lt/en/family.phtml|accessdate=13 April 2009}}</ref> Viņas tēvs Stasis Nutauts bija uzņēmējs, bet māte Ona Soblīte-Nutautiene palīdzēja vīram uzņēmējdarbībā. 1944. gadā, kad [[Padomju armija]] atgriezās Lietuvā, Alma kopā ar ģimeni aizbēga uz Rietumiem. Viņa pabeidza vidusskolu [[Vācija|Vācijā]] un vēlāk studēja filoloģiju [[Erlangenes-Nirnbergas Universitāte|Erlangenes-Nirnbergas Universitātē]].<ref name=alma1 /> Alma Nutautaite emigrēja uz ASV 1949. gadā. Sākumā viņa strādāja par laboratorijas asistenti tērauda rūpnīcā. Vēlāk sāka strādāt apdrošināšanas kompānijā. Viņa arī organizēja un piedalījās lietuviešu emigrantu aktivitātēs. Nutautaite apprecējās ar [[Valds Adamkus|Valdu Adamku]] 1951. gadā un pieņēma vīra uzvārdu (ASV viņa bija pazīstama kā Alma Adamkus).<ref name=alma2>{{Tīmekļa atsauce|title=Behind the scenes. The nation's First Lady plays a vital role in her husband's career|publisher=Office of the President of Lithuania|url=https://www.adamkus.lt/en/alma.phtml|accessdate=13 April 2009}}</ref> Divdesmit piecus gadus, sākot ar 1962. gadu, Alma Adamkiene pārvaldīja Taboras fermas vasarnīcu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=90-metį mininti Alma Adamkienė – prezidento didžioji meilė, kilnumo ir elegancijos ikona |url=https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/lietuva/90-meti-mininti-alma-adamkiene-prezidento-didzioji-meile-kilnumo-ir-elegancijos-ikona-56-753056 |last=Svėrytė |first=Parengė Monika |date=2017-02-10 |website=15min.lt |publisher=[[15min]] |access-date=2026-02-15}}</ref> kas tika iegādāta no Juoza Bačiūna, lietuviešu-amerikāņu kopienas aktīvista, un kas kļuva par nozīmīgu lietuviešu identitātes centru. Daudzus gadus liberālā lietuviešu diasporas organizācija Santara-Šviesa tur rīkoja kongresus. 1997. gadā Lietuvā notikušajās prezidenta vēlēšanās Valds Adamkus kandidēja uz prezidenta amatu un uzvarēja. Pēc tam, kad Adamkus kļuva par prezidentu, Adamkiene iesaistījās dažādās Lietuvas sociālajās programmās, pievēršoties uz bērnu labklājībai.<ref name=alma2 /> 1999. gadā viņa dibināja fondu — Almas Adamkienes labdarības un atbalsta fondu. Adamkienei nebija bērnu. Viņa nomira no insulta Viļņā 2023. gada 21. maijā 95 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lithuania's former first lady Alma Adamkienė passes away aged 96 |url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1792093/lithuania-s-former-first-lady-alma-adamkiene-passes-away-aged-96 |access-date=21 May 2023 |work=Lithuanian National Radio and Television |date=21 May 2023 |language=en}}</ref> == Apbalvojumi == * 1998: Kņaza Jaroslava Gudrā ordeņa pirmā šķira (Ukraina)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1213/98|title = Про нагородження відзнакою Президента України "Орден князя Ярослава Мудрого"}}</ref> * 2001: [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] Lielais krusts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/4853|title=Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|date=|website=www.vestnesis.lv|language=lv|archive-url=https://web.archive.org/web/20190926121748/https://www.vestnesis.lv/ta/id/4853 |archive-date=26 September 2019 |access-date=22 October 2019}}</ref> * 2004: Baltās Zvaigznes ordeņa pirmā šķira (Igaunija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.ee/et/vabariik/teenetemargid/kavaler/4562/*|title=Vabariigi President|website=www.president.ee|access-date=27 August 2019}}</ref> * 2006: Kroņa ordeņa Lielais krusts (Beļģija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archyvas.lrp.lt/en/news.full/6486|title=President of the Republic of Lithuania - the Belgian Royal Couple pays the first visit to Lithuania|access-date=22 November 2016|archive-date=25 April 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120425235113/http://archyvas.lrp.lt/en/news.full/6486}}</ref> * 2007: Prinča Henrija ordeņa Lielkrusts (Portugāle)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ordens.presidencia.pt/?idc=154&list=1|title=ENTIDADES ESTRANGEIRAS AGRACIADAS COM ORDENS PORTUGUESAS - Página Oficial das Ordens Honoríficas Portuguesas|website=www.ordens.presidencia.pt|access-date=27 August 2019}}</ref> * 2009: Polijas Republikas Nopelnu ordeņa lielvirsnieka kārta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://prawo.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WMP20090360548|title=Postanowienie Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej z dnia 15 kwietnia 2009 r. o nadaniu orderów|website=prawo.sejm.gov.pl|access-date=27 August 2019|archive-date=16 July 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190716105215/http://prawo.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WMP20090360548}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Alma Adamkienė|Alma Adamkiene}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adamkiene, Alma}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas cilvēki]] [[Kategorija:Lietuvas pirmās lēdijas]] 33lg6vyupox3my349ktph2w67cer3b7 4456179 4456176 2026-04-18T19:31:52Z MC2013 40125 4456179 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alma Adamkiene | vārds_orģ = ''Alma Adamkienė'' | attēls = Alma adamkiene in vilnius (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Lietuvas pirmā lēdija]] | term_sākums = {{dat|1998|2|26|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2003|2|26|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Valds Adamkus]] | premjers = | priekštecis = Julija Brazauskiene | pēctecis = Laima Paksiene | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|2004|7|12|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2009|7|12|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Valds Adamkus]] | premjers2 = | priekštecis2 = Laima Paksiene | pēctecis2 = Diāna Nausēdiene (2019) | dzim_dati = {{dat|1927|2|10}} | dzim_vieta = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|5|21|1927|2|10}} | mir_vieta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | apglabāts = | tautība = [[lietuvieši|lietuviete]] | partija = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Valds Adamkus]] | bērni = | profesija = [[Filoloģija|filoloģe]] | alma_mater = Erlangenes-Nirnbergas Universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Alma Adamkiene''' ({{val|lt|Alma Adamkienė}}, dzimusi kā Alma Nutautaite {{dat|1927|2|10}}, mirusi {{dat|2023|5|21}}) bija [[lietuvieši|lietuviešu]] [[Filoloģija|filoloģe]] un [[Filantropija|filantrope]]. Viņa bija [[Lietuva]]s prezidenta [[Valds Adamkus|Valda Adamkus]] dzīvesbiedre un pirmā lēdija viņa divu prezidentūras termiņu laikā (1998—2003; 2004—2009). Viņai bija arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] pilsonība. == Biogrāfija == Dzimusi [[Šauļi|Šauļos]] 1927. gada 10. februārī.<ref name=alma1>{{Tīmekļa atsauce|title=Alma Adamkiene, The First Lady |publisher=Office of the President of Lithuania|url=http://www.adamkus.lt/en/family.phtml|accessdate=13 April 2009}}</ref> Viņas tēvs Stasis Nutauts bija uzņēmējs, bet māte Ona Soblīte-Nutautiene palīdzēja vīram uzņēmējdarbībā. 1944. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Padomju armija]] atgriezās Lietuvā, Alma kopā ar ģimeni aizbēga uz Rietumiem. Viņa pabeidza vidusskolu [[Vācija|Vācijā]] un vēlāk studēja filoloģiju [[Erlangenes-Nirnbergas Universitāte|Erlangenes-Nirnbergas Universitātē]].<ref name=alma1 /> Alma Nutautaite emigrēja uz ASV 1949. gadā. Sākumā viņa strādāja par laboratorijas asistenti tērauda rūpnīcā. Vēlāk sāka strādāt apdrošināšanas kompānijā. Viņa arī organizēja un piedalījās lietuviešu emigrantu aktivitātēs. Nutautaite apprecējās ar [[Valds Adamkus|Valdu Adamku]] 1951. gadā un pieņēma vīra uzvārdu (ASV viņa bija pazīstama kā Alma Adamkus).<ref name=alma2>{{Tīmekļa atsauce|title=Behind the scenes. The nation's First Lady plays a vital role in her husband's career|publisher=Office of the President of Lithuania|url=https://www.adamkus.lt/en/alma.phtml|accessdate=13 April 2009}}</ref> Divdesmit piecus gadus, sākot ar 1962. gadu, Alma Adamkiene pārvaldīja Taboras fermas vasarnīcu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=90-metį mininti Alma Adamkienė – prezidento didžioji meilė, kilnumo ir elegancijos ikona |url=https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/lietuva/90-meti-mininti-alma-adamkiene-prezidento-didzioji-meile-kilnumo-ir-elegancijos-ikona-56-753056 |last=Svėrytė |first=Parengė Monika |date=2017-02-10 |website=15min.lt |publisher=[[15min]] |access-date=2026-02-15}}</ref> kas tika iegādāta no Juoza Bačiūna, lietuviešu-amerikāņu kopienas aktīvista, un kas kļuva par nozīmīgu lietuviešu identitātes centru. Daudzus gadus liberālā lietuviešu diasporas organizācija Santara-Šviesa tur rīkoja kongresus. 1997. gadā Lietuvā notikušajās prezidenta vēlēšanās Valds Adamkus kandidēja uz prezidenta amatu un uzvarēja. Pēc tam, kad Adamkus kļuva par prezidentu, Adamkiene iesaistījās dažādās Lietuvas sociālajās programmās, pievēršoties uz bērnu labklājībai.<ref name=alma2 /> 1999. gadā viņa dibināja fondu — Almas Adamkienes labdarības un atbalsta fondu. Adamkienei nebija bērnu. Viņa nomira no [[Smadzeņu insults|insulta]] Viļņā 2023. gada 21. maijā 96 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lithuania's former first lady Alma Adamkienė passes away aged 96 |url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1792093/lithuania-s-former-first-lady-alma-adamkiene-passes-away-aged-96 |access-date=21 May 2023 |work=Lithuanian National Radio and Television |date=21 May 2023 |language=en}}</ref> == Apbalvojumi == * 1998: Kņaza Jaroslava Gudrā ordeņa pirmā šķira (Ukraina)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1213/98|title = Про нагородження відзнакою Президента України "Орден князя Ярослава Мудрого"}}</ref> * 2001: [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] Lielais krusts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/4853|title=Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|date=|website=www.vestnesis.lv|language=lv|archive-url=https://web.archive.org/web/20190926121748/https://www.vestnesis.lv/ta/id/4853 |archive-date=26 September 2019 |access-date=22 October 2019}}</ref> * 2004: Baltās Zvaigznes ordeņa pirmā šķira (Igaunija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.ee/et/vabariik/teenetemargid/kavaler/4562/*|title=Vabariigi President|website=www.president.ee|access-date=27 August 2019}}</ref> * 2006: Kroņa ordeņa Lielais krusts (Beļģija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archyvas.lrp.lt/en/news.full/6486|title=President of the Republic of Lithuania - the Belgian Royal Couple pays the first visit to Lithuania|access-date=22 November 2016|archive-date=25 April 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120425235113/http://archyvas.lrp.lt/en/news.full/6486}}</ref> * 2007: Prinča Henrija ordeņa Lielkrusts (Portugāle)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ordens.presidencia.pt/?idc=154&list=1|title=ENTIDADES ESTRANGEIRAS AGRACIADAS COM ORDENS PORTUGUESAS - Página Oficial das Ordens Honoríficas Portuguesas|website=www.ordens.presidencia.pt|access-date=27 August 2019}}</ref> * 2009: Polijas Republikas Nopelnu ordeņa lielvirsnieka kārta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://prawo.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WMP20090360548|title=Postanowienie Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej z dnia 15 kwietnia 2009 r. o nadaniu orderów|website=prawo.sejm.gov.pl|access-date=27 August 2019|archive-date=16 July 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190716105215/http://prawo.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WMP20090360548}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Alma Adamkienė|Alma Adamkiene}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adamkiene, Alma}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas cilvēki]] [[Kategorija:Lietuvas pirmās lēdijas]] 4vz268jlecyt7t95kq4qxcy267wz0fj 4456184 4456179 2026-04-18T19:39:01Z MC2013 40125 4456184 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alma Adamkiene | vārds_orģ = ''Alma Adamkienė'' | attēls = Alma adamkiene in vilnius (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Lietuvas pirmā lēdija]] | term_sākums = {{dat|1998|2|26|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2003|2|26|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Valds Adamkus]] | premjers = | priekštecis = Julija Brazauskiene | pēctecis = Laima Paksiene | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|2004|7|12|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2009|7|12|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Valds Adamkus]] | premjers2 = | priekštecis2 = Laima Paksiene | pēctecis2 = Diāna Nausēdiene (2019) | dzim_dati = {{dat|1927|2|10}} | dzim_vieta = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|5|21|1927|2|10}} | mir_vieta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | apglabāts = | tautība = [[lietuvieši|lietuviete]] | partija = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Valds Adamkus]] | bērni = | profesija = [[Filoloģija|filoloģe]] | alma_mater = Erlangenes-Nirnbergas Universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Alma Adamkiene''' ({{val|lt|Alma Adamkienė}}, dzimusi kā Alma Nutautaite {{dat|1927|2|10}}, mirusi {{dat|2023|5|21}}) bija [[lietuvieši|lietuviešu]] [[Filoloģija|filoloģe]] un [[Filantropija|filantrope]]. Viņa bija [[Lietuva]]s prezidenta [[Valds Adamkus|Valda Adamkus]] dzīvesbiedre un pirmā lēdija viņa divu prezidentūras termiņu laikā (1998—2003; 2004—2009). Viņai bija arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] pilsonība. == Biogrāfija == Dzimusi [[Šauļi|Šauļos]] 1927. gada 10. februārī.<ref name=alma1>{{Tīmekļa atsauce|title=Alma Adamkiene, The First Lady |publisher=Office of the President of Lithuania|url=http://www.adamkus.lt/en/family.phtml|accessdate=13 April 2009}}</ref> Viņas tēvs Stasis Nutauts bija uzņēmējs, bet māte Ona Soblīte-Nutautiene palīdzēja vīram uzņēmējdarbībā. 1944. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Padomju armija]] atgriezās Lietuvā, Alma kopā ar ģimeni aizbēga uz Rietumiem. Viņa pabeidza vidusskolu [[Vācija|Vācijā]] un vēlāk studēja filoloģiju [[Erlangenes-Nirnbergas Universitāte|Erlangenes-Nirnbergas Universitātē]].<ref name=alma1 /> Alma Nutautaite emigrēja uz ASV 1949. gadā. Sākumā viņa strādāja par laboratorijas asistenti tērauda rūpnīcā. Vēlāk sāka strādāt apdrošināšanas kompānijā. Viņa arī organizēja un piedalījās lietuviešu emigrantu aktivitātēs. Nutautaite apprecējās ar [[Valds Adamkus|Valdu Adamku]] 1951. gadā un pieņēma vīra uzvārdu (ASV viņa bija pazīstama kā Alma Adamkus).<ref name=alma2>{{Tīmekļa atsauce|title=Behind the scenes. The nation's First Lady plays a vital role in her husband's career|publisher=Office of the President of Lithuania|url=https://www.adamkus.lt/en/alma.phtml|accessdate=13 April 2009}}</ref> Divdesmit piecus gadus, sākot ar 1962. gadu, Alma Adamkiene pārvaldīja Taboras fermas vasarnīcu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=90-metį mininti Alma Adamkienė – prezidento didžioji meilė, kilnumo ir elegancijos ikona |url=https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/lietuva/90-meti-mininti-alma-adamkiene-prezidento-didzioji-meile-kilnumo-ir-elegancijos-ikona-56-753056 |last=Svėrytė |first=Parengė Monika |date=2017-02-10 |website=15min.lt |publisher=[[15min]] |access-date=2026-02-15}}</ref> kas tika iegādāta no Juoza Bačiūna, lietuviešu-amerikāņu kopienas aktīvista, un kas kļuva par nozīmīgu lietuviešu identitātes centru. Daudzus gadus liberālā lietuviešu diasporas organizācija Santara-Šviesa tur rīkoja kongresus. 1997. gadā Lietuvā notikušajās prezidenta vēlēšanās Valds Adamkus kandidēja uz prezidenta amatu un uzvarēja. Pēc tam, kad Adamkus kļuva par prezidentu, Adamkiene iesaistījās dažādās Lietuvas sociālajās programmās, pievēršoties uz bērnu labklājībai.<ref name=alma2 /> 1999. gadā viņa dibināja fondu — Almas Adamkienes labdarības un atbalsta fondu. Adamkienei nebija bērnu. Viņa nomira no [[Smadzeņu insults|insulta]] Viļņā 2023. gada 21. maijā 96 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lithuania's former first lady Alma Adamkienė passes away aged 96 |url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1792093/lithuania-s-former-first-lady-alma-adamkiene-passes-away-aged-96 |access-date=21 May 2023 |work=Lithuanian National Radio and Television |date=21 May 2023 |language=en}}</ref> == Apbalvojumi == * 1998: Kņaza Jaroslava Gudrā ordeņa pirmā šķira (Ukraina)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1213/98|title = Про нагородження відзнакою Президента України "Орден князя Ярослава Мудрого"}}</ref> * 2001: [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] Lielais krusts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/4853|title=Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|date=|website=www.vestnesis.lv|language=lv|archive-url=https://web.archive.org/web/20190926121748/https://www.vestnesis.lv/ta/id/4853 |archive-date=26 September 2019 |access-date=22 October 2019}}</ref> * 2004: Baltās Zvaigznes ordeņa pirmā šķira (Igaunija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.ee/et/vabariik/teenetemargid/kavaler/4562/*|title=Vabariigi President|website=www.president.ee|access-date=27 August 2019}}</ref> * 2006: Kroņa ordeņa Lielais krusts (Beļģija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archyvas.lrp.lt/en/news.full/6486|title=President of the Republic of Lithuania - the Belgian Royal Couple pays the first visit to Lithuania|access-date=22 November 2016|archive-date=25 April 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120425235113/http://archyvas.lrp.lt/en/news.full/6486}}</ref> * 2007: Prinča Henrija ordeņa Lielkrusts (Portugāle)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ordens.presidencia.pt/?idc=154&list=1|title=ENTIDADES ESTRANGEIRAS AGRACIADAS COM ORDENS PORTUGUESAS - Página Oficial das Ordens Honoríficas Portuguesas|website=www.ordens.presidencia.pt|access-date=27 August 2019}}</ref> * 2009: Polijas Republikas Nopelnu ordeņa lielvirsnieka kārta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://prawo.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WMP20090360548|title=Postanowienie Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej z dnia 15 kwietnia 2009 r. o nadaniu orderów|website=prawo.sejm.gov.pl|access-date=27 August 2019|archive-date=16 July 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190716105215/http://prawo.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WMP20090360548}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Alma Adamkienė|Alma Adamkiene}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adamkiene, Alma}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cilvēki no Šauļiem]] [[Kategorija:Lietuvas pirmās lēdijas]] iqear7tz0q49euh89nwty81v4xckutu 4456187 4456184 2026-04-18T19:43:58Z MC2013 40125 4456187 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alma Adamkiene | vārds_orģ = ''Alma Adamkienė'' | attēls = Alma adamkiene in vilnius (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Lietuvas pirmā lēdija]] | term_sākums = {{dat|1998|2|26|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2003|2|26|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Valds Adamkus]] | premjers = | priekštecis = Julija Brazauskiene | pēctecis = Laima Paksiene | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|2004|7|12|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2009|7|12|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Valds Adamkus]] | premjers2 = | priekštecis2 = Laima Paksiene | pēctecis2 = Diāna Nausēdiene (2019) | dzim_dati = {{dat|1927|2|10}} | dzim_vieta = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|5|21|1927|2|10}} | mir_vieta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | apglabāts = | tautība = [[lietuvieši|lietuviete]] | partija = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Valds Adamkus]] | bērni = | profesija = [[Filoloģija|filoloģe]] | alma_mater = Erlangenes-Nirnbergas Universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Alma Adamkiene''' ({{val|lt|Alma Adamkienė}}, dzimusi kā Alma Nutautaite {{dat|1927|2|10}}, mirusi {{dat|2023|5|21}}) bija [[lietuvieši|lietuviešu]] [[Filoloģija|filoloģe]] un [[Filantropija|filantrope]]. Viņa bija [[Lietuva]]s prezidenta [[Valds Adamkus|Valda Adamkus]] dzīvesbiedre un pirmā lēdija viņa divu prezidentūras termiņu laikā (1998—2003; 2004—2009). Viņai bija arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] pilsonība. == Biogrāfija == Dzimusi [[Šauļi|Šauļos]] 1927. gada 10. februārī.<ref name=alma1>{{Tīmekļa atsauce|title=Alma Adamkiene, The First Lady |publisher=Office of the President of Lithuania|url=http://www.adamkus.lt/en/family.phtml|accessdate=13 April 2009}}</ref> Viņas tēvs Stasis Nutauts bija uzņēmējs, bet māte Ona Soblīte-Nutautiene palīdzēja vīram uzņēmējdarbībā. 1944. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Padomju armija]] atgriezās Lietuvā, Alma kopā ar ģimeni aizbēga uz Rietumiem. Viņa pabeidza vidusskolu [[Vācija|Vācijā]] un vēlāk studēja filoloģiju [[Erlangenes-Nirnbergas Universitāte|Erlangenes-Nirnbergas Universitātē]].<ref name=alma1 /> Alma Nutautaite emigrēja uz ASV 1949. gadā. Sākumā viņa strādāja par laboratorijas asistenti tērauda rūpnīcā. Vēlāk sāka strādāt apdrošināšanas kompānijā. Viņa arī organizēja un piedalījās lietuviešu emigrantu aktivitātēs. Nutautaite apprecējās ar [[Valds Adamkus|Valdu Adamku]] 1951. gadā un pieņēma vīra uzvārdu (ASV viņa bija pazīstama kā Alma Adamkus).<ref name=alma2>{{Tīmekļa atsauce|title=Behind the scenes. The nation's First Lady plays a vital role in her husband's career|publisher=Office of the President of Lithuania|url=https://www.adamkus.lt/en/alma.phtml|accessdate=13 April 2009}}</ref> Divdesmit piecus gadus, sākot ar 1962. gadu, Alma Adamkiene pārvaldīja Taboras fermas vasarnīcu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=90-metį mininti Alma Adamkienė – prezidento didžioji meilė, kilnumo ir elegancijos ikona |url=https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/lietuva/90-meti-mininti-alma-adamkiene-prezidento-didzioji-meile-kilnumo-ir-elegancijos-ikona-56-753056 |last=Svėrytė |first=Parengė Monika |date=2017-02-10 |website=15min.lt |publisher=[[15min]] |access-date=2026-02-15}}</ref> kas tika iegādāta no Juoza Bačiūna, lietuviešu-amerikāņu kopienas aktīvista, un kas kļuva par nozīmīgu lietuviešu identitātes centru. Daudzus gadus liberālā lietuviešu diasporas organizācija Santara-Šviesa tur rīkoja kongresus. 1997. gadā Lietuvā notikušajās prezidenta vēlēšanās Valds Adamkus kandidēja uz prezidenta amatu un uzvarēja. Pēc tam, kad Adamkus kļuva par prezidentu, Adamkiene iesaistījās dažādās Lietuvas sociālajās programmās, pievēršoties uz bērnu labklājībai.<ref name=alma2 /> 1999. gadā viņa dibināja fondu — Almas Adamkienes labdarības un atbalsta fondu. Adamkienei nebija bērnu. Viņa nomira no [[Smadzeņu insults|insulta]] Viļņā 2023. gada 21. maijā 96 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lithuania's former first lady Alma Adamkienė passes away aged 96 |url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1792093/lithuania-s-former-first-lady-alma-adamkiene-passes-away-aged-96 |access-date=21 May 2023 |work=Lithuanian National Radio and Television |date=21 May 2023 |language=en}}</ref> == Apbalvojumi == * 1998: Kņaza Jaroslava Gudrā ordeņa pirmā šķira (Ukraina)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1213/98|title = Про нагородження відзнакою Президента України "Орден князя Ярослава Мудрого"}}</ref> * 2001: [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] Lielais krusts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/4853|title=Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|date=|website=www.vestnesis.lv|language=lv|archive-url=https://web.archive.org/web/20190926121748/https://www.vestnesis.lv/ta/id/4853 |archive-date=26 September 2019 |access-date=22 October 2019}}</ref> * 2004: Baltās Zvaigznes ordeņa pirmā šķira (Igaunija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.ee/et/vabariik/teenetemargid/kavaler/4562/*|title=Vabariigi President|website=www.president.ee|access-date=27 August 2019}}</ref> * 2006: Kroņa ordeņa Lielais krusts (Beļģija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archyvas.lrp.lt/en/news.full/6486|title=President of the Republic of Lithuania - the Belgian Royal Couple pays the first visit to Lithuania|access-date=22 November 2016|archive-date=25 April 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120425235113/http://archyvas.lrp.lt/en/news.full/6486}}</ref> * 2007: Prinča Henrija ordeņa Lielkrusts (Portugāle)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ordens.presidencia.pt/?idc=154&list=1|title=ENTIDADES ESTRANGEIRAS AGRACIADAS COM ORDENS PORTUGUESAS - Página Oficial das Ordens Honoríficas Portuguesas|website=www.ordens.presidencia.pt|access-date=27 August 2019}}</ref> * 2009: Polijas Republikas Nopelnu ordeņa lielvirsnieka kārta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://prawo.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WMP20090360548|title=Postanowienie Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej z dnia 15 kwietnia 2009 r. o nadaniu orderów|website=prawo.sejm.gov.pl|access-date=27 August 2019|archive-date=16 July 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190716105215/http://prawo.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WMP20090360548}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Alma Adamkienė|Alma Adamkiene}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adamkiene, Alma}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Šauļos dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas pirmās lēdijas]] 01l55zu42ms2soy5syza3mq0vire0xn 1 629521 4456181 2026-04-18T19:33:30Z MC2013 40125 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = MC2013 |tēma = Sievietes |valsts = Lietuva }} 4456181 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = MC2013 |tēma = Sievietes |valsts = Lietuva }} huy40n1ua8sr04syv0koneqndaso19y 14 629522 4456183 2026-04-18T19:36:06Z MC2013 40125 Jauna lapa: [[Kategorija:Lietuvas cilvēki pēc nodarbošanās|Pirmās lēdijas]] 4456183 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Lietuvas cilvēki pēc nodarbošanās|Pirmās lēdijas]] ep9bomgpl1emgm4mlk4eyy2pdemht8d 14 629523 4456186 2026-04-18T19:42:06Z MC2013 40125 MC2013 pārvietoja lapu [[Kategorija:Cilvēki no Šauļiem]] uz [[Kategorija:Šauļos dzimušie]]: Precizēts nosaukums 4456186 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:Šauļos dzimušie]] 39prj8r8mqc1n8tqvebu7uojze21kvy 3 629525 4456204 2026-04-18T20:44:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456204 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Cacaadalahsakai}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 23.44 (EEST) 9mnbswo05oydxw5m1g092xyqhijaa5z 0 629526 4456212 2026-04-18T21:03:19Z Lasks 38532 Pāradresē uz [[Merkur Spiel-Arena]] 4456212 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Merkur Spiel-Arena]] tvjjz8m1zwv9zq1nxah06g213j0zltr 3 629527 4456219 2026-04-18T21:45:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456219 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Wavevari}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 00.45 (EEST) 7nh5qzuic63itrdomh5hoztkjsduy6a 6 629528 4456220 2026-04-18T21:46:08Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/01/Lurupu-4-kl.pmtskl111.png {{PD-nezināms}} 4456220 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/01/Lurupu-4-kl.pmtskl111.png {{PD-nezināms}} bxv48wcmjphn760lrzr4n2xgv9y0rg0 0 629529 4456223 2026-04-18T21:50:36Z Egilus 27634 Tulkots g.k. no enwiki. Bet viņi tur nekaunīgi kopipastējuši veca ASV valdības zinojuma tekstu (ASV valdības teksti un attēli, ja pareizi saprotu, ir brīvā lietošanā).. 4456223 wikitext text/x-wiki '''Reliģijas brīvība Armēnijā''' ir tiesības sludināt un praktizēt [[Reliģija|reliģiju]] [[Armēnija]]s teritorijā. [[Armēnijas konstitūcija]], kas grozīta 2005. gada decembrī, paredz [[Reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]]; tomēr likums paredz dažus ierobežojumus mazākumtautību reliģisko grupu piekritēju reliģiskajai brīvībai, un praksē pastāv daži ierobežojumi. [[Armēņu Apustuliskā baznīca]], kurai ir oficiāls juridiskais statuss kā [[valsts baznīca]]i, bauda dažas privilēģijas, kas nav pieejamas citām reliģiskajām grupām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.state.gov/g/drl/rls/irf/2007/90162.htm|title=U.S. State Department|website=www.state.gov|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> Dažas konfesijas ziņoja par neregulāru diskrimināciju no vidēja vai zema līmeņa valdības amatpersonu puses, taču augsta līmeņa amatpersonas tās uzskatīja par tolerantām. [[Jehovas liecinieki]] 2000. gados ziņoja, ka tiesneši viņiem piesprieda ilgākus cietumsodus par izvairīšanos no [[Alternatīvais dienests|alternatīvā militārā dienesta]] nekā iepriekš, lai gan sodi joprojām atbilda likumā atļautajam diapazonam.<ref>Bureau of Democracy, Human Rights and Labor (2008). ''2008 Report on International Religious Freedom''. United States Department of State.</ref> Sabiedrības attieksme pret dažām mazākumtautību reliģiskajām grupām bija divējāda, un tika ziņots par sabiedrības diskrimināciju, kas vērsta pret šo grupu locekļiem. == Likums == Armēnijas Republikas likums "Par sirdsapziņas brīvību un reliģiskajām organizācijām" tika pieņemts Armēnijas Republikas Augstākajā padomē 1992. gada 17. jūnijā, un Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja to grozīja un papildināja 1997. gada 19. septembrī un 2001. gada 25. aprīlī. Saskaņā ar likumu Armēnijā pilsoņiem ir garantēta reliģijas brīvība. Katrs pilsonis brīvi nosaka savu attieksmi pret reliģiju. Visi ir vienlīdzīgi Armēnijas likumu priekšā. Tiešs vai netiešs pilsoņu tiesību ierobežojums, pamatojoties uz reliģisko pārliecību, ir aizliegts ar likumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legislationline.org/download/id/6669/file/Armenia_law_freedom_conscience_religious_orgs_1992_am2001_ru.pdf#:~:text=%D0%A1%D1%82.,%D0%B4%D1%80%D1%83%D0%B3%D0%B8%D0%BC%D0%B8%20%D0%B3%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%BC%D0%B8%20%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D1%80%D1%88%D0%B0%D1%82%D1%8C%20%D1%80%D0%B5%D0%BB%D0%B8%D0%B3%D0%B8%D0%BE%D0%B7%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%BE%D0%B1%D1%80%D1%8F%D0%B4%D1%8B.|title=закон о свободе совести и религиозных организациях|website=www.legislationline.org|access-date=2026-04-18}}</ref> == Reliģiskā demogrāfija == Valsts platība ir ap 30 000 km², un tajā dzīvo ap 3 miljoniem iedzīvotāju.<ref>[https://armstat.am/file/article/sv_03_25a_510.pdf "Socio-Economic Situation of RA, January-March 2025 (Armenian, Russian)"] (PDF).</ref> Aptuveni 98 procenti iedzīvotāju ir etniski [[armēņi]]. [[Armēnijas PSR|Padomju laika]] [[Ateisms|ateisma]] politikas rezultātā lielākā daļa cilvēku nav aktīvi baznīcas dzīvē, taču saikne starp armēņu etnisko piederību un armēņu baznīcu ir ļoti spēcīga. Tiek lēsts, ka 94 procenti iedzīvotāju pieder Armēņu baznīcai,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://freedomhouse.org/country/armenia/freedom-world/2023|title=Armenia: Freedom in the World 2023 Country Report|website=Freedom House|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> kas ir neatkarīga [[Pareizticība|Austrumu kristiešu]] konfesija ar tās garīgo centru [[Ečmiadzinas katedrāle|Ečmiadzinas katedrālē]] un klosterī. Baznīcas galva ir [[katolikoss]].<ref name=":0" /> Pastāv nelielas citu reliģisko grupu kopienas. Trūkst ticamu tautas skaitīšanas datu par reliģiskajām minoritātēm, un draudzes locekļu aplēses ievērojami atšķiras. Katoļu baznīca, gan [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]], gan [[Mehitārisms|mehitāristu]] (armēņu uniātu), uz 2007. gadu lēsa, ka tai kopā ir 120 000 sekotāju (4% iedzīvotāju).<ref name=":0" /> Jehovas liecinieki lēš, ka viņu biedru skaits ir 9000. Grupas, kas kopā veido mazāk nekā 5% no iedzīvotājiem, ir [[jazīdi]] — [[Kurdi|kurdu]] kultūras grupa, kuras reliģija ietver elementus, kas atvasināti no [[Zoroastrisms|zoroastrisma]], [[Islāms|islāma]] un [[Animisms|animisma]]; nenorādīti "harizmātiskie" kristieši; Armēņu evaņģēliskā baznīca; [[molokāni]] — krievu [[Pacifisms|pacifistu]] grupa, kas 17. gadsimtā atdalījās no [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]]; [[baptisti]]; [[Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca]] (mormoņi); pareizticīgie kristieši; [[Septītās dienas adventisti]]; Vasarsvētku ticīgie; [[ebreji]]; un [[Bahāju ticība|bahāji]]. Minoritāšu reliģisko grupu biedru skaits saglabājas relatīvi nemainīgs. Nebija aplēses par ateistu skaitu.<ref name=":0" /> Jazīdi galvenokārt ir koncentrēti lauksaimniecības apgabalos ap [[Aragacs|Aragaca]] kalnu, uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas [[Erevāna]]s. Armēņu katoļi galvenokārt dzīvo ziemeļu reģionā, savukārt lielākā daļa ebreju, mormoņu, bahāju un pareizticīgo kristiešu dzīvo Erevānā. Erevānā ir arī neliela [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopiena, tostarp kurdi, [[Irāņu tautas|irāņi]] un pagaidu iedzīvotāji no Tuvajiem Austrumiem.<ref name=":0" /> Valstī aktīvi darbojas ārvalstu [[Misionārs|misionāru]] grupas, tomēr vairums armēņu uzskata, ka tas nav savienojams ar viņu vērtībām. == Reliģiskās brīvības statuss 2000. gados == === Tiesiskais un politiskais regulējums === 2005. gadā grozītā Konstitūcija paredz reliģijas brīvību un tiesības praktizēt, izvēlēties vai mainīt reliģisko pārliecību. Tā deklarē "Armēņu baznīcas kā nacionālās baznīcas ekskluzīvo misiju Armēnijas tautas garīgajā dzīvē, nacionālās kultūras attīstībā un nacionālās identitātes saglabāšanā".<ref name=":1" /> Likums nosaka dažus ierobežojumus reliģiskajai brīvībai citām reliģiskajām grupām. Likums par sirdsapziņas brīvību nosaka [[Laicīga valsts|baznīcas un valsts atdalīšanu]], bet piešķir Armēņu baznīcai oficiālu nacionālās baznīcas statusu. Ilgstošas sarunas starp valdību un Armēņu baznīcu noslēdzās ap 2000. gadu, kad tika izveidota sistēma [[Konkordāts|konkordāta]] noslēgšanai starp abām pusēm. Sarunu rezultātā 2007. gada 14. martā tika parakstīts likums, kas noteica baznīcas lomu.<ref name=":0" /> Likums nosaka [[grēksūdze]]s konfidencialitāti, padara baznīcas [[Laulība|laulību]] rituālu juridiski saistošu un uzliek baznīcai un valstij kopīgu atbildību par valsts vēsturisko baznīcu saglabāšanu. Likums nepiešķir baznīcai atbrīvojumu no nodokļa un neparedz valsts finansējumu baznīcai. Likums oficiāli atzīst lomu, ko Armēņu baznīca jau spēlē sabiedrībā, jo lielākā daļa pilsoņu uzskata baznīcu par neatņemamu nacionālās identitātes, vēstures un kultūras mantojuma sastāvdaļu. 6. janvāris, diena, kad Armēņu baznīca svin Ziemassvētkus, ir valsts svētki. Likums neparedz pienākumu reģistrēt nevalstiskās organizācijas (NVO), tostarp reliģiskās grupas; tomēr tikai reģistrētām organizācijām ir juridiskais statuss. Tikai reģistrētas grupas drīkst izdot laikrakstus vai žurnālus, īrēt sanāksmju vietas, pārraidīt programmas televīzijā vai radio vai oficiāli sponsorēt apmeklētāju vīzas, lai gan atsevišķiem biedriem nav aizlieguma to darīt. Nav ziņojumu par to, ka valdība būtu atteikusies reģistrēt reliģiskās grupas, kas atbilst reģistrācijai saskaņā ar likumu. Lai pretendētu uz reģistrāciju, reliģiskajām organizācijām ir jābūt "brīvām no materiālisma un tīri garīga rakstura", kā arī jāpiekrīt kādai doktrīnai, kas balstīta uz "vēsturiski atzītiem svētajiem rakstiem". Valsts reģistra birojs reģistrē reliģiskās vienības. Reliģisko lietu un nacionālo minoritāšu departaments pārrauga reliģiskās lietas un veic konsultatīvu lomu reģistrācijas procesā. Lai reģistrētos, reliģiskajai organizācijai ir jābūt vismaz 200 pieaugušiem biedriem.<ref name=":0" /> Saskaņā ar Reliģisko lietu un nacionālo minoritāšu departamenta datiem, dažas reliģiskās minoritāšu grupas, tostarp molokāņi un dažas jazīdu grupas, nav lūgušas reģistrāciju. Lai gan tā nebija reģistrēta kā reliģiska iestāde, vienīgā [[mošeja]] Erevānā bija atvērta regulārām piektdienas lūgšanām, un valdība neierobežoja musulmaņu lūgšanas tur. Izglītības likums nosaka, ka valsts skolām ir jāpiedāvā laicīgā izglītība, bet tas neaizliedz reliģisko izglītību valsts skolās. Valsts skolās drīkst mācīt tikai valdības pilnvarots un apmācīts personāls. Reliģijas vēstures stundas ir daļa no valsts skolu mācību programmas, un tās māca laicīgie skolotāji. Armēņu baznīcas vēsture ir šīs mācību programmas pamatā; daudzas skolas pamatskolā māca par pasaules reliģijām un vidusskolā — par Armēņu baznīcas vēsturi. Reliģiskās grupas nedrīkst nodrošināt reliģisko izglītību skolās, lai gan reģistrētas grupas to var darīt privātmājās savu biedru bērniem. Valsts skolu ēku izmantošana reliģiskai "[[indoktrinācija]]i" ir nelikumīga.<ref name=":0" /> Likums par alternatīvo militāro dienestu ļauj sirdsapziņas iebildniekiem, kuriem ir saņemts valdības komisijas apstiprinājums, pildīt vai nu militārā dienesta pienākumus, kas nav saistīti ar kaujas pienākumiem, vai civildienesta pienākumus, nevis dienēt kā kaujas apmācītiem militārpersonām. Likums stājās spēkā 2004. gadā un attiecās uz vēlāk iesauktajiem un tiem, kas izcieš cietumsodu par izvairīšanos no iesaukšanas. Militārā dienesta likuma grozījums, kas stājās spēkā 2006. gada janvārī, paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no alternatīvā darba dienesta. Tomēr sirdsapziņas iebildnieki apgalvoja, ka militārā kontrole pār alternatīvo darba dienestu ir pielīdzināma nepieņemamam militārajam dienestam.<ref name=":0" /> Militārajā dienestā katrā divīzijā ir nodarbināti Armēņu baznīcas [[Kapelāns|kapelāni]], taču militārajā kapelānu amatā nav pārstāvētas citas reliģiskās grupas. Armēņu baznīca vada cietumu kalpošanas programmu, bet tai nav pastāvīgu pārstāvju cietumos. Armēņu evaņģēliskajai baznīcai ir kapelāni cietumos. 2007. gada pārskata periodā valdības cilvēktiesību [[Tiesībsargs|ombudsmens]] un Reliģisko lietu un nacionālo minoritāšu departamenta vadītājs tikās ar minoritāšu reliģiskajām organizācijām. === Reliģiskās brīvības ierobežojumi === Likums nosaka dažus ierobežojumus mazākumtautību reliģisko grupu piekritēju reliģiskajai brīvībai, un arī praksē pastāvēja daži ierobežojumi. Likums par sirdsapziņas brīvību aizliedz "[[Prozelītisms|prozelītismu]]", bet to nedefinē. Aizliegums attiecas uz visām grupām, tostarp Armēņu baznīcu. Lielākā daļa reģistrēto reliģisko grupu ziņoja, ka pārskata periodā nav bijuši nopietni juridiski šķēršļi to darbībai. Lai gan likums aizliedz ārvalstu finansējumu ārvalstīs bāzētām konfesijām, valdība neievēroja šo aizliegumu un uzskatīja to par neizpildāmu. Pārskata periodā Jehovas liecinieki un Septītās dienas adventisti ziņoja, ka zemāka līmeņa valdības amatpersonas liedza viņiem izmantot publiskas telpas reliģiskām pulcēšanās reizēm. Tomēr Jehovas liecinieki norādīja, ka kopumā viņi varēja brīvi pulcēties, neciešot policijas vai citu valdības iestāžu iejaukšanos. Muitas problēma saistībā ar Jehovas liecinieku spēju saņemt reliģiskās literatūras sūtījumus pārskata perioda beigās nebija atrisināta. 2007. gada 29. martā muitas amatpersonas Erevānā atkārtoti novērtēja Jehovas liecinieku saņemto reliģisko periodisko izdevumu sūtījumu par ievērojami augstāku cenu, nekā grupa bija gaidījusi, tādējādi finansiāli apgrūtinot viņiem sūtījuma muitošanu. Muitas amatpersonas apgalvoja, ka atkārtotā novērtēšana atbilda muitas kodeksam. Pārskata perioda beigās Jehovas liecinieki ziņoja, ka pēc sūdzībām augsta ranga amatpersonām militārais komisariāts lielākajai daļai liecinieku grupas, kuri bija izcietuši cietumsodu par atteikšanos pildīt militāro dienestu sirdsapziņas dēļ, bija izsniedzis reģistrācijas apliecības (kas nepieciešamas pasu saņemšanai). Saskaņā ar Lielbritānijas Ārpolitikas centra apgalvoto, "baznīcas problēmas atspoguļo plašākas elites problēmas: pārredzamības trūkumu un korupcijas atmosfēru, kas ilgtermiņā mazinās sabiedrības uzticību."<ref>[https://fpc.org.uk/wp-content/uploads/2015/10/1707.pdf ''Traditional religion and political power: Examining the role of the church in Georgia, Armenia, Ukraine, and Moldova''] (PDF). The Foundry, Oval Way, Vauxhall, London: The Foreign Policy Centre (published August 2015). October 2015. p. 3. ISBN 978-1-905833-28-3.</ref> Saskaņā ar Kaukāza pētniecības resursu centru (''CRRC'') veikto aptauju "uzticība reliģiskajām institūcijām ir augsta, neskatoties uz zemo reliģiozitātes līmeni (mērot pēc reliģiskās prakses) Armēnijā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://caccl-glendale.primo.exlibrisgroup.com/discovery/fulldisplay?context=PC&vid=01CACCL_GLENDALE:GLENDALE&search_scope=MyInst_and_CI&tab=Everything&docid=cdi_proquest_journals_2210965887|title=Religiosity and Trust in Religious Institutions: Tales from the South Caucasus (Armenia, Azerbaijan, and Georgia). Charles, Robia. Politics and religion, 2010-08, Vol.3 (2), p.228-261|website=caccl-glendale.primo.exlibrisgroup.com|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> === Reliģiskās brīvības pārkāpumi === Saskaņā ar Jehovas liecinieku vadītāju teikto Erevānā, 2006. gadā 69 liecinieki joprojām atradās cietumā par atteikšanos sirdsapziņas un reliģisku apsvērumu dēļ veikt militāro dienestu vai alternatīvo darba dienestu. Vēl divi locekļi gaidīja tiesu. Jehovas liecinieku pārstāvji norādīja, ka visiem ieslodzītajiem tika dota iespēja dienēt militārajam dienestam alternatīvā dienestā, nevis cietumā, taču visi atteicās, jo militārpersonas saglabāja administratīvo kontroli pār alternatīvo dienestu.<ref name=":0" /> Jehovas liecinieki sūdzējās, ka periodā līdz 2007. gadam tiesas viņiem piesprieda bargākos sodus par izvairīšanos no alternatīvā darba dienesta. ASV valdības ziņojumā aptvertajā periodā no 48 notiesātajiem Jehovas lieciniekiem 24 saņēma 30 mēnešu sodu un 5 — 36 mēnešu sodu, kas ir maksimālais likumā atļautais sods. No atlikušajiem 19 Jehovas lieciniekiem, kas tika notiesāti pārskata periodā, 15 saņēma sodus no 22 līdz 27 mēnešiem, bet 4 — 18 mēnešu sodu. No 36 Jehovas lieciniekiem, kas tika notiesāti iepriekšējā pārskata periodā, tikai 1 saņēma 30 mēnešu sodu, un neviens nesaņēma 36 mēnešu sodu; lielākajai daļai tika piespriests 18 vai 24 mēnešu cietumsods.<ref name=":0" /> Atšķirībā no iepriekšējā pārskata perioda, 2007. gadā vairs nebija ziņojumu, ka militārā iebiedēšana pret jaunkareivju pārstāvjiem būtu bijusi bargāka minoritāšu grupu pārstāvjiem. Jazīdu pārstāvji neziņoja par vajāšanu vai diskrimināciju. Pārskata periodā netika ziņots par oficiāli sponsorētu vardarbību pret reliģiskajām minoritāšu grupām. Izņemot Jehovas lieciniekus, kuri iebilda pret militāro dienestu sirdsapziņas dēļ, valstī netika ziņots par reliģiskajiem ieslodzītajiem vai aizturētajiem.<ref name=":0" /> === Uzlabojumi un pozitīva attīstība reliģiskās brīvības ievērošanā === Deviņpadsmit Jehovas liecinieki, kuri bija uzsākuši un pēc tam pārtraukuši alternatīvo militāro dienestu, tika attaisnoti, un kriminālprocess pret viņiem tika izbeigts ar ģenerālprokurora 2006. gada 12. septembra lēmumu. Personām tika izvirzītas apsūdzības par dezertēšanu vai prombūtni bez atļaujas. Septiņi no 19 personām attaisnošanas brīdī atradās pirmstiesas apcietinājumā vai bija piekrituši nepamest valsti pirms tiesas procesa. Pārējie bija saņēmuši sodu no 2 līdz 3 gadiem cietumā un izcietuši no 5 līdz 9 mēnešiem no piespriestā soda. 2006. gada 27. oktobrī Erevānas [[Holokausts|Holokausta]] memoriāls, kas gada sākumā bija vandalizēts, tika nomainīts un no jauna veltīts gan ebreju, gan armēņu piemiņai, kuri bija kļuvuši par "briesmīgu noziegumu" upuriem. Memoriāls tika uzcelts, sadarbojoties starptautiskajiem ziedotājiem, ebreju kopienai, armēņu diasporas organizācijām un valdībai. === Pārkāpumi un diskriminācija no sabiedrības puses === Sabiedrības attieksme pret lielāko daļu minoritāšu reliģisko grupu bija divējāda. Lielākā daļa armēņu uzskata, ka tikai Armēņu Apustuliskā baznīca ir savienojama ar viņu vērtībām, jo saikne starp armēņu etnisko piederību un Armēņu baznīcu ir ļoti spēcīga. Pēc dažu novērotāju domām, iedzīvotāji kopumā pauda negatīvu attieksmi pret Jehovas lieciniekiem, jo pēdējie atteicās dienēt militārajā dienestā, iesaistījās maz izprastā prozelītisma praksē un pastāvēja nepareizs, bet plaši izplatīts uzskats, ka viņi maksā ārkārtīgi trūcīgajiem, lai viņi pievērstos ticībai. Jehovas liecinieki joprojām bija dažu Armēnijas baznīcas garīdznieku naidīgu [[Sprediķis|sprediķu]] mērķis un laiku pa laikam piedzīvoja sabiedrības diskrimināciju. Atšķirībā no iepriekšējā pārskata perioda, prese neziņoja par pilsoņu iesniegtajām sūdzībām par it kā nelikumīgu prozelītismu pret Jehovas liecinieku locekļiem. Divi Jehovas liecinieki iesniedza sūdzību vietējā policijā pēc tam, kad 2007. gada 15. aprīlī, sludināšanas laikā, kāds vīrietis ar pistoli, iespējams, viņiem piedraudēja. Policija, atsaucoties uz pierādījumu trūkumu, incidentu neizmeklēja. Pārskata perioda beigās kāds Jehovas liecinieks atsauca lietu pret darba kolēģi, kurš viņam bija uzbrucis. Policija šajā jautājumā nebija veikusi nekādas darbības. 2007. gada 29. martā darbā kolēģis mēģināja nožņaugt liecinieku savā darba vietā pēc tam, kad atklāja, ka pēdējais ir JL reliģiskās grupas loceklis.<ref name=":0" /> Grupa arī ziņoja, ka armēņu baznīcas priesteris 2006. gada 21. augustā piekāva divas Jehovas liecinieces. Saskaņā ar grupas sniegto informāciju, vienam no upuriem bija lauzta roka. Policija atteicās sākt izmeklēšanu, daļēji tāpēc, ka priesteris izteica nožēlu, un sievietes nevarēja pārsūdzēt lēmumu.<ref name=":0" /> Atsevišķos gadījumos daži preses pārstāvji izraisīja aizdomas par "netradicionālām" reliģiskām organizācijām. 2007. gada 14. februārī tiešsaistes ziņu avots ''Panorama'' publicēja rakstu, kas balstīts uz lasītāja e-pastu, kurā vairāki slaveni armēņu dziedātāji un televīzijas komentētājs tika apsūdzēti par "reliģisko sektantismu". 2007. gada 13. februārī tiešsaistes ziņu avots A1+ publicēja rakstu, kurā lasītāji tika brīdināti par "viltus Bībelēm", ko izplata "sektantiskas organizācijas". == 2010. gadu incidenti == Diskriminācija pret ateistiem visizteiktāk izpaužas Armēņu Apustuliskās Baznīcas pārstāvju vidū . Piemēram, 2013. gadā Svētās Ečmiadzinas Mātes Krēsla Muzeju un arhīvu direktors priesteris Asogiks Karapetjans intervijā Baznīcas vārdā paziņoja, ka ''"armēņu ateists nav pilnvērtīgs armēnis".'' Vēlāk viņš to apstiprināja, sakot, ka ''"ikviens, kurš neatzīst armēņu tautai kopumā piemītošās vērtības, nevar būt pilnvērtīgs armēnis. Armēņu Baznīcas misija ir ne tikai garīga sludināšana, bet arī nācijas saglabāšana..."''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mediamax.am/am/news/special-report/25997/|title=Հոսանքին հակառակ՝ աթեիստները Հայաստանում|website=mediamax.am|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aravot-ru.am/2014/05/19/179583/|title=Тер Асохик не отказывается от своих слов: «Армянин-язычник – неполноценный армянин»|access-date=2026-04-18|language=en-US}}</ref> 2014. gadā ASV Valsts departamenta 16. Starptautiskajā ziņojumā par reliģisko brīvību tika atzīmēts, ka reliģijas brīvību Armēnijā aizsargā Konstitūcija, taču daži likumi šo brīvību ierobežo. Dokumentā tika norādīts, ka ir ziņojumi par to, ka dažas reliģiskās organizācijas Armēnijā saskaras ar šķēršļiem, būvējot reliģiskās ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekhokavkaza.com/amp/25476421.html|title=Госдеп США раскритиковал законы Армении за ограничение свободы вероисповедания|website=www.ekhokavkaza.com|access-date=2026-04-18}}</ref> == 2020. gadi == 2020. gadā Armēnija pievienojās Starptautiskajai ticības brīvības aliansei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://am.sputniknews.ru/20200612/Armeniya-prisoedinilas-k-Mezhdunarodnomu-alyansu-za-svobodu-veroispovedaniya-23363951.html|title=Армения присоединилась к Международному альянсу за свободу вероисповедания|last=Армения|first=Sputnik|website=Sputnik Армения|access-date=2026-04-18|date=20200612T2315+0400|language=ru}}</ref> 2020. gadā Nacionālās drošības dienests uzsāka izmeklēšanu pret jazīdu aktīvistu Sašiku Sultanjanu pēc tam, kad viņš publiski paziņoja, ka jazīdi Armēnijā saskaras ar diskrimināciju. Tiesas process norisinājās 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/press-releases/2021/08/armenia-must-drop-intimidating-criminal-charges-against-minority-rights|title=Armenia must drop “intimidating” criminal charges against minority rights activist – UN experts|website=OHCHR|access-date=2026-04-18|language=en}}</ref> 2023. gadā organizācija “[[Freedom House]]” , kas saistīta ar [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentu]] (t.i., ASV Ārlietu ministriju), Armēnijai piešķīra 2 punktus no 4 reliģiskās brīvības skalā.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Armēnija]] [[Kategorija:Reliģija]] [[Kategorija:Armēņu Katoļu baznīca]] gyoelcetu1plknlz9wytkefj5db0j8v 1 629530 4456224 2026-04-18T21:53:20Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Cilvēktiesības |tēma2 = Sabiedrība |valsts = Armēnija }} 4456224 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Cilvēktiesības |tēma2 = Sabiedrība |valsts = Armēnija }} 95xddah5xrflepb8fx8mwh5wgy95cq4 3 629531 4456233 2026-04-19T01:03:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456233 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=JapanCodeNakamura}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 04.03 (EEST) jyp06lt0lbxs7a73pfmxmqtth3fzs2s 3 629532 4456234 2026-04-19T02:00:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456234 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=McRandy1958}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 05.00 (EEST) 17y51lcrs06lcss8q8idj0x5hyibuol 3 629533 4456237 2026-04-19T02:28:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456237 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ksawery3447}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 05.28 (EEST) r0nzpktwjc37u7xcc8r8idxszpo0rba 3 629534 4456240 2026-04-19T04:14:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456240 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Villarvn}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 07.14 (EEST) 45jahe1s3h5xfkhcbc2ew7tz3kyeq9h 0 629535 4456245 2026-04-19T05:55:23Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Baziļoni | official_name = ''Bazilionai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Bazilionai, centras.jpg | image_caption = Skvērs Baziļonu centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šauļu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pa... 4456245 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Baziļoni | official_name = ''Bazilionai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Bazilionai, centras.jpg | image_caption = Skvērs Baziļonu centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šauļu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šauļu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Bubju seņūnija]] | area_total_km2 = 1.49 | population_total = 302 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 47 | lats = 42 | latNS = N | longd = 23 | longm = 08 | longs = 28 | longEW = E | elevation_m = 100 | website = }} '''Baziļoni''' ({{val|lt|Bazilionai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajona pašvaldībā]]. Atrodas starp [[Dubīsa|Dubīsu]] un tās pieteku Degli, 25 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Šauļi]]em pie senā [[Rīga]]s—[[Tilzīte]]s pasta un tirdzniecības ceļa. Gadu gaitā miestam vairākkārt mainīts nosaukums starp tā sākotnējo Padubīsa (‘pie [[Dubīsa]]s’) vai ''Podubis Bazyliański'' un Baziļani (''Bazyliany''), Bazilaiņi (''Bazilainiai''), Baziļoni (''Bazilionai''). Tagadējā nosaukuma forma kopš 1989. gada. == Vēsture == Vēstures avotos pirmoreiz minēti 1586. gadā '''Padubīsas''' (''Padubysis'') muiža un ciems. Laikā no 1749. līdz 1836. gadam šeit darbojās [[Bazilieši|baziliešu]] (katoļu austrumu tradīcijas ordenis) klosteris, tāpēc miests galu galā ieguva Baziļonu nosaukumu. 1744. gada 22. novembrī Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis [[Augusts III]] piešķīra miestam komerciālas privilēģijas un atļāva rīkot tirgus. 18. gadsimtā Baziļoni kļuva par nozīmīgu izglītības un reliģiskās dzīves centru. Pēc [[Novembra sacelšanās]] krievi atsavināja klostera īpašumus, pārcēla mūkus uz [[Viļņa|Viļņu]] un klosterī nometināja [[Pareizticība|pareizticīgo]] mūkus. 1835. gadā klosteris un tā dibinātā skola tika likvidēti. 20. gadsimtā Baziļoni kļuva par vietējās seņūnijas centru. Padomju laikā miests bija kolhoza ''Tarybinio artojo'' centrālais ciemats. == Arhitektūra un apskates objekti == * Baziļonu Sv. Bazilija Lielā baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1833. gadā (atsevišķi avoti min 18. gadsimta beigas). Tā ir celtne ar vēlīnā klasicisma iezīmēm. * Klostera mantojums: lai gan pats klosteris nav saglabājies, miesta plānojums un atsevišķas ēkas liecina par vēsturisko klostera kompleksu. * Baziļonu muižas parks: saglabājies 19. gadsimta parku stādījumu fragments, kas ir dabas un kultūras piemineklis. == Sabiedrība == Miestā darbojas Baziļonu pamatskola—daudzfunkcionālais centrs, bibliotēka, pasts un kultūras nams. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Bazilionai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.siauliuraj.lt/ Šauļu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šauļu rajona pašvaldība]] 8qy6jf32ens7zzigxnygmrohz42jo0w 0 629536 4456247 2026-04-19T05:56:19Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Baziļoni]] 4456247 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baziļoni]] 2u726oep1w1ctwmag779mqi89b5i7h8 0 629537 4456248 2026-04-19T05:56:47Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Baziļoni]] 4456248 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baziļoni]] 2u726oep1w1ctwmag779mqi89b5i7h8 0 629538 4456249 2026-04-19T05:57:32Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Baziļoni]] 4456249 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baziļoni]] 2u726oep1w1ctwmag779mqi89b5i7h8 0 629539 4456251 2026-04-19T06:02:00Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4456251 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | vārds = Anna Lī | vārds_orig = ''Ann Lee'' | attēls = Ann Lee.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Gravējums (ap 1871. gadu), ko 19. gadsimta šeikeri uzskatīja par Annas Lī "[[psihometrija|psihometrisko]]" portretu | dz_gads = 1736 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}} | m_gads = 1784 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 8 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)|Votervlīta}} | nodarbošanās = [[šeikeri|šeikeru kustības]] izveidotāja, sludinātājā, dziedātāja, [[misionāre]] | darbības_gadi = 1758–1784 | dzimums = S | vecāki = Džons Līss (tēvs)<ref name="Francis2001">{{grāmatas atsauce |last=Francis |first=Richard |url=http://archive.org/details/annwordstory00fran |title=Ann, the Word : the story of Ann Lee, female messiah, mother of the Shakers, the woman clothed with the sun |date=2001 |publisher=New York : Arcade Pub. : Distributed by Time Warner Trade Pub. |isbn=978-1-55970-562-2}}</ref> | brāļi = Viljams Lī (brālis) | māsas = | dzīvesbiedrs = Ābrams Stenderins<br />(šķīrušies ap 1775. gadu) | bērni = 4 (visi miruši zīdaiņa vecumā) | alma_mater = | paraksts = Ann Lee sign.gif | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Anna Lī''' ({{val|en|Ann Lee}}; dzimusi {{dat|1736|2|29}}, mirusi {{dat|1784|9|8}}), vairāk pazīstama kā '''Māte Anna Lī''' (''Mother Ann Lee''), bija [[šeikeri|šeikeru kustības]] izveidotāja un līdere, kas pēc viņas nāves pārdēvēta par Apvienoto Kristus Otrās parādīšanās ticīgo biedrību. Viņa piedzima evaņģēliskās atmodas laikā [[Anglija|Anglijā]] un ievērojami ietekmēja tā laika reliģiju, īpaši Amerikā. 1774. gadā, pēc gandrīz divdesmit gadiem ilgas dalības reliģiskā kustībā, kas kļuva par šeikeru kustību, Anna Lī un neliela viņas sekotāju grupa emigrēja no Anglijas uz [[Ņujorka|Ņujorku]]. Pēc vairākiem gadiem viņi pulcējās [[Niskajuna|Niskajunā]], īrējot zemi no Renselērsvikas muižas [[Olbani (apgabals)|Olbani apgabalā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]] (apgabals, ko tagad sauc par Koloniju). Viņi pielūdza Dievu ar ekstātisku deju jeb "trīcēšanu", kā rezultātā viņus dēvēja par šeikeriem (no {{val|en|shake}} — ‘trīcēt’). Anna Lī sludināja sabiedrībai un vadīja šeikeru baznīcu laikā, kad reliģisko līderu vidū bija maz sieviešu.<ref>In addition to Ann Lee, only nine women preachers have been identified before 1800. Catherine A. Brekus, ''Strangers and Pilgrims: Female Preaching in America, 1740—1845'' (Chapel Hill: University of North Carolina Press, 1998), 343—46.</ref> Viņu bieži dēvēja un uzskatīja par Dieva sieviešu pārstāvi. == Agrīnā vēsture == {{wide image|Manchester1746panoramic.jpg|1009px|Mančestras panorāma Annas Lī laikā (1746)}} Anna Lī piedzima [[Mančestra|Mančestrā]], Anglijā, kā otrais bērns astoņu bērnu ģimenē. Viņa kristīja Mančestras koledžas baznīcā (tagad [[Mančestras katedrāle]]) 1742. gada 1. jūnijā,<ref>MS 12/1, Manchester Cathedral Archive</ref> 6 gadu vecumā. Pastāv apgalvojums, ka viņas vecāki bija atsevišķas [[kvēkerisms|kvēkeru]] atzara pārstāvji un pārāk nabadzīgi, lai saviem bērniem atļautos pat pamatizglītību, taču tas ir apstrīdēts, jo zinātnieki nav spējuši atrast viņas vārdu attiecīgajos ierakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Gee |first=Tim |date=2026 |title=Ann Lee Was Never a Quaker: Here's the Evidence |url=https://www.friendsjournal.org/ann-lee-was-never-a-quaker-heres-the-evidence/ |access-date=2026-03-24 |website=Friends Journal |language=en}}</ref> Anna Lī neieguva formālu izglītību un visu mūžu palika [[analfabētisms|analfabēta]]. Annas Lī tēvs Džons Līss pa dienu strādāja par [[kalējs|kalēju]], bet naktīs par drēbnieku. Visticamāk, ka Annas Lī sākotnējais uzvārds bija Līsa (''Lees''), bet kādā brīdī to nomainīja uz Lī (''Lee''). Par viņas māti ir maz zināms, izņemot to, ka viņa bija ļoti reliģioza un dievbijīga. Kā tajos laikos bieži notika, viņas mātes vārds pat netika reģistrēts.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Mother Anne Lee: Morning star of the shakers|last=Campion|first=Nardi|publisher=University Press of New England|year=1990|isbn=0874515270|location=Hanover, NH|pages=[https://archive.org/details/motherannleemorn0000camp/page/2 2]|url=https://archive.org/details/motherannleemorn0000camp/page/2}}</ref> Kad Anna bija jauna, viņa strādāja [[kokvilna]]s dzirnavās, pēc tam par cepurnieka kažokādas griezēju. 20 gadu vecumā viņa strādāja daudz mazāk bīstamā profesijā – par pavāri Mančestras slimnīcā, kas vienlaikus bija arī vietējā trako nams. 1758. gadā viņa pievienojās angļu [[sekta]]i, ko 1747. gadā dibināja Džeina Vordlija un viņas vīrs, sludinātājs Džeimss Vordlijs, un kas bija šeikeru sektas priekštecis.<ref>{{atsauce|last=Campion |first=Nardi Reeder |title=Ann the Word: The Life of Mother Ann Lee, Founder of the Shakers |location=Boston |publisher=Little, Brown and Company |year=1976 |isbn=978-0-316-12767-7 |url=https://archive.org/details/annwordlifeo00camp }}</ref> Šī sekta bija plaši pazīstama kā trīcošie kvēkeri, jo piekopjot kvēkeru ticību, tie grēku attīrīšanas praksi veica ar dziedāšanas un dejošanas palīdzību. Džeina un Džeimss ticēja, ka Otrā atnākšana ir nenovēršama un ka Dievs atgriezīsies sievietes veidolā. Anna Lī pasludināja sevi par šo sievieti un vēlāk šīs ticības dēļ saņēma titulu "Māte". Anna ticēja un mācīja saviem sekotājiem, ka ir iespējams sasniegt pilnīgu svētumu, atsakoties no [[sekss|seksuālām attiecībām]], jo ​​viņa uzskatīja, ka seksuālas attiecības ir [[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]] lielais grēks. Tāpat kā viņas priekšgājēji Vordliji, viņa mācīja, ka trīcēšanu un drebēšanu izraisa grēka attīrīšana no ķermeņa ar [[Svētais Gars|Svētā Gara]] spēku, šķīstot pielūdzēju. Jau jaunībā Anna Lī jutās neērti par [[seksualitāte|seksualitāti]], jo īpaši par savu. Tas daļēji bija saistīts ar viņas pieredzi, dzīvojot un strādājot pilsētā un redzot apkārt esošo grēku. Viņas riebums pret seksuālām aktivitātēm turpinājās un izpaudās atkārtotos mēģinājumos izvairīties no laulībām. Galu galā tēvs piespieda viņu apprecēties ar Ābramu Stenliju (jeb Ābramu Stendarinu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Lee, Ann (1736-1784)|url=https://shakermuseum.us/people/?id=392|access-date=2021-12-09|website=Shaker Museum|language=en}}</ref> Viņi apprecējās 1761. gada 5. janvārī Mančestras koledžas baznīcā.<ref>MS 13/3, Manchester Cathedral Archive</ref> Viņa palika [[grūtniecība|stāvoklī]] četras reizes, bet visi viņas bērni nomira zīdaiņa vecumā. Sarežģītās grūtniecības un četru bērnu zaudējums bija traumatiska pieredze, kas veicināja Lī nepatiku pret seksuālām attiecībām.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Kern |first=Louis J. |title=An Ordered Love: Sex Roles and Sexuality in Victorian Utopias: The Shakers, the Mormons, and the Oneida community |url=https://archive.org/details/orderedlovesexro0000kern |location=Chapel Hill |publisher=University of North Carolina Press |year=1981 |isbn=978-0-8078-1443-7}}</ref> Šie zaudējumi arī lika viņai patiesi apšaubīt un nostiprināt savus uzskatus. Lī attīstīja radikālas reliģiskas pārliecības, kas atbalstīja [[celibāts|celibātu]] un laulības noliegšanu, kā arī uzsvēra pilnības tiekšanās nozīmi visās dzīves jomās. Viņa atšķīrās no kvēkeriem, kuri, lai gan atbalstīja [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]], neticēja seksualitātes aizliegšanai laulībā. Trīcošie kvēkeri ticēja arī iekšējai gaismai un personīgai atklāsmei, kas bija kopīgs ar kvēkeriem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |date=2008-12-20 |title=Ann Lee |url=https://www.womenhistoryblog.com/2008/12/ann-lee.html |access-date=2023-05-22 |website=History of American Women |language=en}}</ref> == Ievērības iegūšana == Anglijā Anna Lī kļuva ievērojama, mudinot citus ticīgos publiskāk sludināt par gaidāmo [[otrā atnākšana|otro atnākšanu]] un drosmīgāk un netradicionālāk uzbrukt grēkam. Viņa runāja par vīzijām un vēstījumiem no Dieva, apgalvojot, ka vīzijā no Dieva ir saņēmusi vēstījumu, ka celibāts un grēku atzīšana ir vienīgais patiesais ceļš uz pestīšanu un vienīgais veids, kā uz zemes var tikt nodibināta Dieva Valstība. Viņu bieži arestēja par [[sabats|sabata]] pārkāpšanu, dejojot un kliedzot, kā arī par [[zaimošana|zaimošanu]].<ref name="Francis2001" /> Viņa apgalvoja, ka ir daudzkārt brīnumainā kārtā izglābusies no nāves. Viņa stāstīja, ka viņu pratinājuši četri [[valsts reliģija|valsts baznīcas]] garīdznieki, lielīdamās, ka viņa ar viņiem runājusi četras stundas 72 valodās.<ref>{{grāmatas atsauce|title=American History Companion: The Reader's Companion to American History |chapter=Ann Lee |chapter-url=http://www.answers.com/topic/ann-lee |page=[https://archive.org/details/readerscompanion00fone/page/646 646] |editor2-last=Garraty |editor2-first=John A. |editor1-last=Foner |editor1-first=Eric |year=1991 |publisher=Houghton Mifflin |isbn=978-0-395-51372-9 |url=https://archive.org/details/readerscompanion00fone/page/646 }}</ref> Atrodoties 14 dienas cietumā Mančestrā, viņa teica, ka saņēmusi atklāsmi, ka "pilnīga krusta ņemšana pret paaudzes kārībām, pievienota pilnīgai un nepārprotamai atzīšanās liecinieku priekšā par visiem grēkiem, kas izdarīti tās ietekmē, ir vienīgais iespējamais glābiņš un pestīšanas līdzeklis". Viņa apgalvoja, ka redzējusi vīziju ar Ādamu un Ievu, kas viņai teica, ka seksuālās attiecības ir visa ļaunuma sakne un ka viņa būs [[Jēzus Kristus|Kristus]] otrā parādīšanās. Pēc tam, iespējams, 1770. gadā, kustības biedri viņu izvēlējās par "Māti garīgās lietās", un viņa sevi sauca par "Māti Annu". Lī galu galā nolēma pamest Angliju un doties uz Ameriku, lai izvairītos no vajāšanām (vairākiem arestiem un uzturēšanās cietumā), ko viņa piedzīvoja Lielbritānijā. Viņa arī pieredzēja reliģisko atmodu Amerikā un juta aicinājumu dalīties savā pārliecībā un reliģijā. == Pārcelšanās uz Ameriku == [[Attēls:A group of Shakers.jpg|thumb|Šeikeru grupa, publicēta 1875. gadā]] 1774. gadā atklāsme pamudināja viņu doties uz Ameriku ar izraudzītu grupu. Viņu pavadīja vīrs Ābrams Stenlijs. Uz Ameriku viņai sekoja arī brālis Viljams Lī (1740–1784); brāļameita Nensija Lī; Džeimss Vitakers (1751–1787), kuru bija audzinājusi māte Anna un kurš, iespējams, bija viņas radinieks; Džons Hoknels (1723–1799), kurš nodrošināja ceļojumam līdzekļus; viņa dēls Ričards; Džeimss Šeperds; un Marija Pārtingtone. Šie deviņi dalībnieki devās ceļā ar kuģi ''Mariah'', kas piestāja Ņujorkā. Māte Anna un viņas pievērstie galamērķī ieradās 1774. gada 6. augustā pēc trīs mēnešu ilgas burāšanas.<ref name=":1" /> Pirmajā dzīves gadā Amerikā Lī kopā ar vīru dzīvoja Kaningemu ģimenē Kvīnsstrītā. Lī strādāja par veļas mazgātāja palīgu, bet Stenlijs par kalēju. Stenlijs kļuva neapmierināts ar Lī uzstājīgo celibātu un draudēja stāties seksuālās attiecībās ar [[prostitūcija|prostitūtu]], ja Lī nepakļausies viņa lūgumiem. Lī palika uzticīga savai pārliecībai, un Stenlijs drīz pēc tam aizgāja — par viņa dzīvi pēc tam nav daudz zināms.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Paterwic |first=Stephenn J. |title=The A to Z of the Shakers |publisher=Scarecrow Press |year=2009 |isbn=9780810870567 |pages=127 |language=English}}</ref> Grupa šajā apgabalā uzturējās gandrīz piecus gadus. 1779. gadā Hoknels sāka nomāt zemi Niskajunā, Votervlītas pilsētā, netālu no [[Olbani]]. Šeikeri tur apmetās, un sāka attīstīties un plaukt unikāla kopienas dzīve.<ref name="Francis2001" /> [[ASV revolūcija]]s laikā Lī un viņas sekotāji saglabāja neitralitātes nostāju. Saglabājot nostāju, ka viņi ir [[pacifisms|pacifisti]], Anna Lī un viņas sekotāji nenostājās ne britu, ne kolonistu pusē. Tas izraisīja nesaskaņas ar šeikeriem, jo viņi atteicās parakstīt uzticības zvērestu. Anna Lī savu sludināšanu sāka slavenajā [[Tumšā diena|Tumšajā dienā]] 1780. gada maijā, kad saule pazuda un bija tik tumšs, ka pusdienlaikā, lai redzētu telpās, bija jāaizdedz sveces.<ref name="Francis2001" /> Drīz vien viņa piesaistīja vairākus sekotājus, kuri 1779. gadā bija pievienojušies Jaunās gaismas atmodai [[Ņūlibāna|Ņūlibānā]], Ņujorkas štatā, tostarp Lūsiju Raitu. [[Attēls:MountWashingtonMA BenjaminOsbornHouse.jpg|left|thumb|Bendžamina Osborna māja Vašingtonas kalnā]] Sākot ar 1781. gada pavasari, māte Anna un daži no viņas sekotājiem devās plašā misionāru ceļojumā, lai atrastu sekotājus [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]] un [[Konektikuta|Konektikutā]]. Viņi bieži apmetās vietējo atbalstītāju mājās, piemēram, Bendžamina Osborna mājā netālu no Ņujorkas un Masačūsetsas štatu robežas. Bija arī viņai piedēvētas dziesmas, kuras dziedāja bez vārdiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Shaker Music|url=http://www.americanmusicpreservation.com/shakermusicseries.htm |publisher=PineTree Productions}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|title=A guide to Shaker music: with music supplement|url=https://books.google.com/books?id=4wYYAQAAIAAJ|year=1999|publisher=Pinetree|author=Roger L. Hall}}</ref> Šajā misijā viņi pievērsa ticībai daudzus, un izveidojās 18 šeikeru ciemi. Annas Lī misija visā [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] bija īpaši veiksmīga, pievēršot ticībai grupas, kas jau atradās ārpus Jaunanglijas [[protestantisms|protestantisma]] galvenās plūsmas, tostarp Šadraka Īrijas sekotājus. Tomēr lielākais daļai ļaužu viņa bija pārāk radikāla.<ref>Brekus, ''Strangers and Pilgrims: Female Preaching in America, 1740—1845,'' 343—46.</ref> Šeikeri dažkārt saskārās ar vardarbīgiem pūļiem, piemēram, [[Šērlija|Šērlijā]], Masačūsetsā, un Anna Lī vairākkārt cieta no viņu vardarbības. Misija beidzās, kad Annai un viņas brālim Viljamam atkal uzbruka pūlis viņus smagi ievainojot. Viņi atgriezās mājās ievērojami novājināti. Viljams nomira vairāk nekā gadu vēlāk, 1784. gada 21. jūlijā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=Ann Lee, A Woman of Great Faith |url=https://www.libertymagazine.org/article/ann-lee-a-woman-of-great-faith |access-date=2023-05-22 |website=www.libertymagazine.org|last=Boyko|first=Boris}}</ref> Pēc dažiem mēnešiem 1784. gada 8. septembrī, 48 gadu vecumā nomira arī Anna, iespējams, viņas nāves iemesls bija vardarbības sekas un brāļa zaudējums.<ref name=":3" /><ref name="Francis2001" /> Viņa nomira Votervlītā, un gan Viljams, gan Anna ir apglabāti Šeikeru kapsētā, kas atrodas Votervlītas Šeikeru vēsturiskajā rajonā.<ref name="Miller">Landmarks of American women's history, Chapter: Watervliet Shaker Historic District, Page Putnam Miller, Oxford University Press US, 2003, pp. 36 ff.</ref> Ir dokumentēts, ka savās pēdējās dzīves dienās Anna, sēžot savā šūpuļkrēslā, "dziedāja nezināmās valodās".<ref name=":1" /> Mātes Annas sekotāji sāka ticēt, ka viņa iemieso visu Dieva pilnību sievietes veidolā<ref name="Bishop">Rufus Bishop and Seth Youngs Wells, comps., ''Testimonies of the Life, Character, Revelations and Doctrines of our Ever Blessed Mother Ann Lee'' (Hancock, Massachusetts: J. Talcott and J. Deming, Junrs., 1816); Seth Youngs Wells, comp., ''Testimonies Concerning the Character and Ministry of Mother Ann Lee'' (Albany, N.Y.: Packard and Van Benthuysen, 1827).</ref> un pasludināja viņu kā Kristus "otro atnākšanu".<ref name="Evans">Frederick William Evans. ''[https://archive.org/details/shakerscompendi00conggoog/page/n32 <!-- pg=26 --> Shakers: Compendium of the Origin, History, Principles, Rules and Regulations, Government, and Doctrines of the United Society of Believers in Christ's Second Appearing: with Biographies of Ann Lee, William Lee, Jas. Whittaker, J. Hocknell, J. Meacham, and Lucy Wright]''. Appleton; 1859. p. 26.</ref> Fakts, ka Anna Lī uzskatīja par Kristus sieviešu līdzinieci, tolaik bija unikāls, lai gan kopš tā laika vairākas sievietes ir apgalvojušas, ka ir Jēzus, un viņu sekotāji viņas ir pieņēmuši kā tādas. [[Attēls:Mother Ann Lee tombstone 2006.jpg|thumb|Mātes Annas Lī kapakmens]] Tiek apgalvots, ka šeikeri Ņūlibānā, Ņujorkas štatā, 1837. gadā piedzīvoja 10 gadus ilgu atklāsmju periodu, ko sauca par Manifestācijas laikmetu. To sauca arī par "Mātes Annas darbu".<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Aune |first1=Michael Bjerknes |last2=DeMarinis |first2=Valerie M. |title=Religious and Social Ritual: Interdisciplinary Explorations |publisher=SUNY Press |year=1996 |isbn=0-7914-2825-7 |page=105}}</ref> Tomēr šeikeru skaits laika gaitā samazinājās, un drīz vien reliģija pakāpeniski izzuda. Pirms [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] ziemeļaustrumos izveidoja kopumā 19 oficiālas kopienas, papildus [[Florida|Floridā]] ar aptuveni 6000 biedriem.<ref name=":1" /> == Šeikeri == Šeikeru uzskati ir ļoti līdzīgi [[kvēkerisms|kvēkeru]] uzskatiem, piemēram, [[dzimumu līdztiesība]], kopienas piederība un [[pacifisms]]; tomēr šeikeri atšķiras no kvēkeriem savā ticībā [[celibāts|celibātam]]. Lī uzskatīja, ka celibāts ir labāks par [[laulība|laulību]], un laulībā [[sekss]] ir piemērots tikai bērnu radīšanai. Pēc laulībām un četru zīdaiņu nāves Lī domāja, ka Dievs viņu soda par seksuālām attiecībām ar vīru.<ref name="Boyko">{{publikācijas atsauce|last=Boyko |first=Boris |date=January–February 2014 |title=Ann Lee, A Woman of Great Faith |url=https://www.libertymagazine.org/article/ann-lee-a-woman-of-great-faith |magazine=Liberty Magazine}}</ref> Šeikeri bija neticami koncentrējušies uz [[utopija|utopisku]] kopienu, kurā viss bija kopīgs un visi tika atbalstīti. Viņi pulcējās ciematos un dzīvoja kopmītņu tipa mājās, veicinot celibātu. Seksuālo attiecību trūkuma dēļ šeikeri [[adopcija|adoptēja]] bērnus, un, kad viņi sasniedza 21 gada vecumu, ļāva viņiem izvēlēties palikt ticībā vai aiziet, lai izpētītu citas lietas, dodot reliģijai iespēju turpināties paaudzēm ilgi. Viņi arī smagi strādāja, lai atrastu jaunus ticības piekritējus. Šeikeri ir pazīstami ar savu rūpniecību un izgudrojumiem. Viņi bija pirmie, kas iepakoja un pārdeva [[sēkla]]s, un savulaik bija lielākie [[ārstniecības augi|ārstniecības augu]] audzētāji. Turklāt viņi bija pazīstami ar savām dejām un dziesmām kā tautas mākslu. Šeikeru mēbeles mūsdienās tiek augstu vērtētas par to funkcionālo skaistumu un izturību. == Kultūras mantojums == Anna Lī ir pieminēta: * [[Džons Faulzs|Džona Faulza]] 1985. gada romāna "Kāpurs" (''A Maggot'') pēcvārdā; * dziesmā ''The Heart Of Ann Lee'' angļu folkdziedātāja un dziesmu autora Rega Merosa 2010. gada albumā ''All This Longing'' * biogrāfiskā muzikālā filmā "[[Annas Lī testaments]]" (''The Testament of Ann Lee''), kuras režisore ir [[Mona Fastvolda]] un kurā Annas Lī lomu atveido [[Amanda Saifreda]]. Filmas pirmizrāde notika [[82. Venēcijas kinofestivāls|82. Venēcijas kinofestivālā]] 2025. gada 1. septembrī. Filma saņēma pozitīvas atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.metacritic.com/movie/the-testament-of-ann-lee/critic-reviews/| title = The Testament of Ann Lee critic reviews| date = September 14, 2025| access-date = October 22, 2025| website = metacritic. com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Campion, Nardi Reeder. ''Mother Ann Lee: Morning Star of the Shakers'' Publisher: UPNE. 1990. {{ISBN|0874515270}} * Francis, Richard (2000). Ann the Word: the story of Ann Lee, female messiah, mother of the Shakers, the woman clothed with the sun. New York : Arcade Pub. : Distributed by Time Warner {{ISBN|1559705620}} * Hall, Roger Lee. ''Invitation to Zion: A Shaker Music Guide.'' Publisher: PineTree Press, 2017. * Stein, Stephen J. ''The Shaker Experience in America: A History of the United Society of Believers'' (Yale University Press, 1992). {{ISBN|0300059337}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lī, Anna}} [[Kategorija:Reliģiskie līderi]] [[Kategorija:Kristiešu mistiķi]] 6zal6vqgezikpofuf83x0cvrhz28lqd 0 629540 4456252 2026-04-19T06:02:32Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Anna Lī]] 4456252 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anna Lī]] g7tphzfx7b8yae9dxa048rob8knr5g6 0 629541 4456260 2026-04-19T06:19:17Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Aleksandra Marija Lara]] 4456260 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aleksandra Marija Lara]] cz8ppgkhogxzlwsqh79gi9k1djamhxk 0 629542 4456263 2026-04-19T06:21:44Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Eliots Andersons]] 4456263 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eliots Andersons]] r9ytdlctgex4uwmqocsnlquex17xefy 0 629543 4456265 2026-04-19T06:22:18Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Tino Livramento]] 4456265 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tino Livramento]] 3g2jry512qyze3vvatrnrgjamk706ni 0 629544 4456266 2026-04-19T06:22:54Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Niko O'Railijs]] 4456266 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Niko O'Railijs]] 4jahd0ffq26g9v6yc6tmprp9ko514hn 0 629546 4456280 2026-04-19T06:42:16Z Olgerts V 41522 Pāradresē uz [[Radio iela (Liepāja)]] 4456280 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Radio iela (Liepāja)]] 2zu6115p0lvmf0gd6qs8bg3qi0kwbng 14 629547 4456290 2026-04-19T07:44:31Z Kurcke 136423 Jauna lapa: [[Kategorija:Azerbaidžānas saimniecība]] [[Kategorija:Enerģētika pēc valsts|Azerbaidžāna]] 4456290 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Azerbaidžānas saimniecība]] [[Kategorija:Enerģētika pēc valsts|Azerbaidžāna]] glroi2zzo2q687a911o7okllmolshod 3 629548 4456297 2026-04-19T08:05:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456297 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mitoks22}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 11.05 (EEST) q8t7j7tt8i16fxim1dxnyeuweg6dqq3 3 629549 4456299 2026-04-19T08:05:23Z KonstantinaG07 72379 KonstantinaG07 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Dahila26]] uz [[Dalībnieka diskusija:Gohar26]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Dahila26|Dahila26]]" to "[[Special:CentralAuth/Gohar26|Gohar26]]" 4456299 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Gohar26]] pdnoqbi3d0yvsbf4cypdw52jj8bb8p8 0 629550 4456301 2026-04-19T08:12:11Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Džamāls Sellāmi | image = WAC vs. FUS (22.08.12) - 1.jpg | caption = Džamāls Sellāmi 2011. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1970|10|6}} | birth_place = {{vieta|Maroka|Kasablanka}} | height = 183 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|JOR}} (galvenais treneris) | years1 = 1992—1995 | clubs1 = {{flaga|MAR}} [[Olympique Casablanca]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 1995—... 4456301 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Džamāls Sellāmi | image = WAC vs. FUS (22.08.12) - 1.jpg | caption = Džamāls Sellāmi 2011. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1970|10|6}} | birth_place = {{vieta|Maroka|Kasablanka}} | height = 183 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{fb|JOR}} (galvenais treneris) | years1 = 1992—1995 | clubs1 = {{flaga|MAR}} [[Olympique Casablanca]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 1995—1998 | clubs2 = {{flaga|MAR}} [[Raja Casablanca]] | caps2 = 82 | goals2 = 9 | years3 = 1998—2001 | clubs3 = {{flaga|TUR}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | caps3 = 54 | goals3 = 1 | years4 = 2001—2002 | clubs4 = {{flaga|MAR}} [[Raja Casablanca]] | caps4 = | goals4 = | years5 = 2002—2004 | clubs5 = {{flaga|MAR}} [[Maghreb Fez|MAS Fez]] | caps5 = | goals5 = | nationalyears1 = 1994—2001 | nationalteam1 = {{fb|MAR}} | nationalcaps1 = 38 | nationalgoals1 = 2 | manageryears1 = 2007—2008 | managerclubs1 = {{flaga|MAR}} [[Raja Casablanca]] (asistents) | manageryears2 = 2008—2010 | managerclubs2 = {{flaga|MAR}} [[Difaâ Hassani El Jadidi|Difaâ]] | manageryears3 = 2009—2010 | managerclubs3 = {{fb|MAR}} (asistents) | manageryears4 = 2010—2011 | managerclubs4 = {{flaga|MAR}} [[Hassania Agadir|Hassania]] | manageryears5 = 2011—2014 | managerclubs5 = {{flaga|MAR}} [[FUS Rabat]] | manageryears6 = 2015—2016 | managerclubs6 = {{flaga|MAR}} [[Difaâ Hassani El Jadidi|Difaâ]] | manageryears7 = 2016—2018 | managerclubs7 = {{flaga|MAR}} Maroka A' | manageryears8 = 2018—2019 | managerclubs8 = {{flaga|MAR}} Maroka U17 | manageryears9 = 2019 | managerclubs9 = {{flaga|MAR}} Maroka U20 | manageryears10 = 2019—2021 | managerclubs10 = {{flaga|MAR}} [[Raja Casablanca]] | manageryears11 = 2021—2024 | managerclubs11 = {{flaga|MAR}} [[FUS Rabat]] | manageryears12 = 2024—pašlaik | managerclubs12 = {{fb|JOR}} }} '''Džamāls Sellāmi''' ({{val|ar|جمال سلامي‎}}; dzimis {{dat|1970|10|6}} [[Kasablanka|Kasablankā]]) ir [[Maroka]]s [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Marokas futbola izlase|Marokas izlasi]]. Kopš 2024. gada ir [[Jordānijas futbola izlase]]s galvenais treneris. 2025. gada decembrī ar [[Jordānija]]s karaļa [[Abdulla II Hašimīts|Abdullas II]] lēmumu viņam ir piešķirta Jordānijas pilsonība. Lēmums tika pieņemts, atzīstot viņa nozīmīgo ieguldījumu Jordānijas futbolā, tostarp pirmo reizi kvalificējoties [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.moroccoworldnews.com/2025/12/272443/jordan-grants-citizenship-to-moroccan-coach-jamal-sellami/ |title=Jordan Grants Citizenship to Moroccan Coach Jamal Sellami |language=en |date={{dat|2025|12|19|N|bez}} |website=moroccoworldnews.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> == Futbolista karjera == Ilgu laiku spēlēja dzimtās pilsētas [[Kasablanka]]s vadošajos klubos ''[[Olympique Casablanca|Olympique]]'' un ''[[Raja Casablanca|Raja]]''. Četras reizes kļuva par valsts čempionu. No 1998. līdz 2001. gadam spēlēja [[Turcija]]s kluba [[Stambulas "Beşiktaş"]] rindās. Pēc tam atgriezās ''Raja'' komandā, bet karjeru noslēdza Fēsas "Maghreb". [[Marokas futbola izlase|Marokas izlasē]] spēlēja no 1994. līdz 2001. gadam, aizvadot 38 spēles un gūstot divus vārtus. Piedalījās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kur izgāja uz maiņu spēlē pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. == Trenera karjera == Trenera karjeru uzsāka [[Kasablankas "Raja"]] klubā. No 2009. līdz 2010. gadam bija trenera asistents [[Marokas futbola izlase|Marokas izlasē]]. Vēlāk vadīja vairākus vietējus klubus. No 2016. līdz 2018. gadam vadīja Marokas A' izlasi, kas ir veidota no vietējā līgā spēlējošiem futbolistiem dalībai [[Āfrikas Nāciju čempionāts|Āfrikas Nāciju čempionātā]]. 2018. gadā uzvarēja šajā turnīrā. Turpinājumā strādāja ar Marokas U-17 un U-20 izlasēm. 2019. gadā atgriezās Kasablankas "Raja", kļūstot par galveno treneri. 2020. gadā aizveda komandu līdz valsts čempiontitulam. No 2021. līdz 2024. gadam bija [[Rabātas FUS]] galvenais treneris. Divas reizes atzīts par Marokas līgas sezonas labāko treneri. 2024. gada jūnijā Sellāmi kļuva par [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/sellami-replaces-ammouta-jordan-head-coach |title=Sellami replaces Ammouta as Jordan head coach |language=en |date={{dat|2024|6|23|N|bez}} |website=fifa.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> Viņa vadībā izlase kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]], kas ir pirmais Pasaules kausa finālturnīrs tās vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.moroccoworldnews.com/2025/06/208348/moroccan-coach-jamal-sellami-leads-jordan-to-historic-world-cup-qualification/ |title=Moroccan Coach Jamal Sellami Leads Jordan to Historic World Cup Qualification |language=en |date={{dat|2025|6|5|N|bez}} |website=moroccoworldnews.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> 2025. gada decembrī viņš aizveda Jordānijas izlasi līdz finālam [[FIFA Arābu kauss|FIFA Arābu kausā]], kur tā ar 2:3 piekāpās Marokai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.the-afc.com/en/national/fifa_arab_cup_2.html/news/sellami-this-is-just-a-glimpse-of-jordan%E2%80%99s-future |title=Sellami: This is just a glimpse of Jordan’s future |language=en |date={{dat|2025|12|19|N|bez}} |website=the-afc.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Kā spēlētājam === ;''Olympique Casablanca'' *'' [[Botola Pro]]'': 1993—94 * Marokas kauss: 1991—92 * Arābu kausu ieguvēju kauss: 1991, 1992, 1993 ;''Raja CA'' * ''Botola Pro'': 1995—96, 1996—97, 1997—98 * Marokas kauss: 1995—96 * [[CAF Čempionu līga]]: 1997 === Kā trenerim === ;''Raja CA'' * ''Botola Pro'': 2019—20 ;Moroka A' * [[Āfrikas Nāciju čempionāts]]: 2018 ;Jordānijas izlase * [[FIFA Arābu kauss]]: 2. vieta 2025 ;Individuālie * Marokas līgas (''Botola Pro'') sezonas labākais treneris: 2019—20, 2022—23 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sellāmi, Džamāls}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Marokā dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Marokas futbola treneri]] [[Kategorija:Jordānijas futbola izlases treneri]] oc237fvsozo6g4yce9zdo9nm1d0780b 0 629551 4456302 2026-04-19T08:13:14Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Džamāls Sellāmi]] 4456302 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džamāls Sellāmi]] ato8nri9h1oc6wjwux0g0y00931wdmr 0 629552 4456303 2026-04-19T08:13:46Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Džamāls Sellāmi]] 4456303 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džamāls Sellāmi]] ato8nri9h1oc6wjwux0g0y00931wdmr 0 629553 4456304 2026-04-19T08:14:18Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Džamāls Sellāmi]] 4456304 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džamāls Sellāmi]] ato8nri9h1oc6wjwux0g0y00931wdmr 3 629554 4456305 2026-04-19T08:50:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456305 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Candidyeoman55}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 11.50 (EEST) 1cm6gt0ropeocylhhig4xntbkb32d07 3 629555 4456311 2026-04-19T09:06:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456311 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Limekas}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 12.06 (EEST) 4me8bedyo72cpvyvsghhufx0dtow093 3 629556 4456314 2026-04-19T09:53:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456314 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AYSIK19}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 12.53 (EEST) li4keqp0b13c9oq89yy08s1lzomsykn 3 629557 4456318 2026-04-19T10:20:34Z Neriah 96719 Neriah pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:תיל"ם]] uz [[Dalībnieka diskusija:דב מרקו1969]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/תיל"ם|תיל"ם]]" to "[[Special:CentralAuth/דב מרקו1969|דב מרקו1969]]" 4456318 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:דב מרקו1969]] jodp0c6adawh9xdkufqmc1yeg3ymov4 0 629558 4456319 2026-04-19T10:36:56Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Darens Beizlijs | image = Darren Bazeley (30 March).jpg | caption = Darens Beizlijs 2026. gadā | fullname = Darens Šons Beizlijs<br />(''Darren Shaun Bazeley'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1972|10|5}} | birth_place = {{vieta|Anglija|Northemptona}} | height = 180 | position = [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] | currentclub = {{fb|NZL}} (galvenais treneris) | youthyears1 = 1986—1991 | yout... 4456319 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Darens Beizlijs | image = Darren Bazeley (30 March).jpg | caption = Darens Beizlijs 2026. gadā | fullname = Darens Šons Beizlijs<br />(''Darren Shaun Bazeley'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1972|10|5}} | birth_place = {{vieta|Anglija|Northemptona}} | height = 180 | position = [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] | currentclub = {{fb|NZL}} (galvenais treneris) | youthyears1 = 1986—1991 | youthclubs1 = {{flaga|ENG}} [[Watford F.C.|Watford]] | years1 = 1989—1999 | clubs1 = {{flaga|ENG}} [[Watford F.C.|Watford]] | caps1 = 283 | goals1 = 21 | years2 = 1999—2002 | clubs2 = {{flaga|ENG}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | caps2 = 70 | goals2 = 4 | years3 = 2002—2004 | clubs3 = {{flaga|ENG}} [[Walsall F.C.|Walsall]] | caps3 = 89 | goals3 = 0 | years4 = 2005—2007 | clubs4 = {{flaga|NZL}} [[New Zealand Knights FC|New Zealand Knights]] | caps4 = 41 | goals4 = 0 | years5 = 2007—2008 | clubs5 = {{flaga|NZL}} [[Waitakere United]] | caps5 = 17 | goals5 = 1 | totalcaps = 456 | totalgoals = 26 | nationalyears1 = 1992 | nationalteam1 = {{flaga|ENG}} Anglija U21 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | manageryears1 = 2008—2011 | managerclubs1 = {{flaga|NZL}} [[Waitakere United]] (asistents) | manageryears2 = 2009—2012 | managerclubs2 = {{flaga|NZL}} Jaunzēlande U17 (asistents) | manageryears3 = 2011—2013 | managerclubs3 = {{flaga|NZL}} Jaunzēlande U17 | manageryears4 = 2013—2015 | managerclubs4 = {{flaga|NZL}} [[Wanderers Special Club|Wanderers SC]] | manageryears5 = 2013—2017 | managerclubs5 = {{flaga|NZL}} Jaunzēlande U20 | manageryears6 = 2015—2017 | managerclubs6 = {{fb|NZL}} (asistents) | manageryears7 = 2018—2019 | managerclubs7 = {{flaga|USA}} [[Colorado Rapids]] (asistents) | manageryears8 = 2020 | managerclubs8 = {{flaga|NZL}} [[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]] (asistents) | manageryears9 = 2020—2022 | managerclubs9 = {{flaga|NZL}} Jaunzēlande U20 | manageryears10 = 2020—2022 | managerclubs10 = {{fb|NZL}} (asistents) | manageryears11 = 2020—2022 | managerclubs11 = {{flaga|NZL}} Jaunzēlande U23 (asistents) | manageryears12 = 2022—pašlaik | managerclubs12 = {{flaga|NZL}} Jaunzēlande U23 | manageryears13 = 2023—pašlaik | managerclubs13 = {{fb|NZL}} }} '''Darens Šons Beizlijs''' ({{val|en|Darren Shaun Bazeley}}; dzimis {{dat|1972|10|5}} [[Northemptona|Northemptonā]]) ir [[angļi|angļu]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Kopš 2023. gada ir [[Jaunzēlandes futbola izlase]]s galvenais treneris. == Futbolista karjera == Spēlētāja karjeru D. Beizlijs sāka ''[[Watford F.C.|Watford]]'', pieaugušo komandā debitēja 17 gadu vecumā. 1999. gadā ar ''Watford'' uzvarēja pārspēlēs par iekļūšanu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Tomēr pēc šī panākuma nepagarināja līgumu ar klubu un pārgāja uz Pirmās divīzijas vienību ''[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]''. Vēlāk no 2002. līdz 2004. gadam pārstāvēja ''[[Walsall F.C.|Walsall]]''. 2005. gadā devās uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] un pievienojās klubam ''[[New Zealand Knights FC|New Zealand Knights]]'', kas spēlēja [[Austrālija]]s A līgā. Viņš kļuva par komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteini]] un nospēlēja tajā līdz pat kluba likvidācijai 2007. gadā. 2007.—2008. gada sezonā Beizlijs pārstāvēja ''[[Waitakere United]]'' Jaunzēlandes čempionātā un izcīnīja līgas čempiontitulu. 1992. gadā aizvadīja vienu spēli Anglijas U-21 izlasē. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām palika Jaunzēlandes klubā ''Waitakere United'' un kļuva par jauniešu komandas treneri. Pēc tam turpināja darbu kā šī kluba pieaugušo komandas trenera asistents. 2009. gadā Beizlijs uzsāka darbu kā Jaunzēlandes U-17 izlases trenera asistents, bet pēc 2011. gada [[FIFA U-17 Pasaules kauss|FIFA U-17 Pasaules kausa]] kļuva par komandas galveno treneri. 2013. gadā uzvarēja Okeānijas U-17 čempionātā un vadīja komandu arī 2013. gada U-17 Pasaules kausā. 2013. gadā viņš kļuva par Jaunzēlandes U-20 izlases galveno treneri, lai sagatavotu komandu 2015. gada [[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausam]], kurā Jaunzēlande startēja mājinieku statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.rnz.co.nz/news/sport/218528/coach-appointed-to-nz-u-20-football-team |title=Coach appointed to NZ U-20 football team |language=en |date={{dat|2013|9|2|N|bez}} |website=rnz.co.nz|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> No 2013. līdz 2015. gadam paralēli strādāja arī par ''[[Wanderers Special Club|Wanderers SC]]'' komandas, kas bija U-20 izlases bāzes klubs, galveno treneri. 2015. gadā viņš kļuva par [[Jaunzēlandes futbola izlase|Jaunzēlandes pieaugušo izlases]] galvenā trenera [[Enthonijs Hadsons|Entonija Hadsona]] asistentu. 2016. gadā ar Jaunzēlandes U-20 izlasi Beizlijs uzvarēja Okeānijas čempionātā un vadīja komandu 2017. gada U-20 Pasaules kausā. Gan 2015., gan 2017. gadā aizkļuva līdz U-20 Pasaules kausa astotdaļfinālam. 2018. gadā, kad E. Hadsons kļuva par [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandas [[Kolorādo "Rapids"]] galveno treneri, Beizlijs turpināja sadarbību kā viņa asistents arī šajā klubā. Pēc tam Beizlijs atgriezās Jaunzēlandē un neilgu laiku bija asistents ''[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]'' komandā. 2020. gada oktobrī viņš atgriezās Jaunzēlandes U-20 izlases galvenā trenera un pieaugušo izlases trenera asistenta darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.oceaniafootball.com/bazeley-returning-to-nz/ |title=Bazeley returning to NZ |language=en |date={{dat|2020|10|7|N|bez}} |website=oceaniafootball.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> Paralēli strādāja arī ar Jaunzēlandes olimpisko (U-23) izlasi. 2023. gada martā Beizlijs kļuva par [[Pagaidu galvenais treneris|pagaidu galveno treneri]] Jaunzēlandes izlasē, bet tā paša gada jūlijā federācija viņu apstiprināja par pastāvīgu galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.reuters.com/sports/soccer/bazeley-given-new-zealand-job-through-2026-world-cup-2023-07-04/ |title=Bazeley given New Zealand job through to 2026 World Cup |language=en |date={{dat|2023|7|4|N|bez}} |website=reuters.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> Viņš vadīja arī olimpisko izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Jaunzēlandes izlase Beizlija vadībā uzvarēja [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa Okeānijas zonas kvalifikācijas]] turnīrā un iekļuva [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|finālturnīrā]]. Līdz ar to viņš var kļūt par pirmo treneri, kurš vadījis kādu komandu gan U-17 un U-20 Pasaules kausu turnīros, gan olimpiskajās spēlēs un FIFA Pasaules kausā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/darren-bazeley-new-zealand-world-cup-1st-coach-all-tournaments |title=New Zealand’s Darren Bazeley set to achieve unique FIFA World Cup first |language=en |date={{dat|2026|3|26|N|bez}} |website=fifa.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Beizlijs, Darens}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Northemptonšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] [[Kategorija:Jaunzēlandes futbola izlases treneri]] 0rymaj78sloxmouvkgl6qxvfxssxn1d 0 629559 4456320 2026-04-19T10:38:04Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Darens Beizlijs]] 4456320 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Darens Beizlijs]] ahbfmi0mnl93vz8w2lupp5ei4s1bry2 0 629560 4456321 2026-04-19T10:38:30Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Darens Beizlijs]] 4456321 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Darens Beizlijs]] ahbfmi0mnl93vz8w2lupp5ei4s1bry2 0 629561 4456322 2026-04-19T10:38:57Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Darens Beizlijs]] 4456322 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Darens Beizlijs]] ahbfmi0mnl93vz8w2lupp5ei4s1bry2 0 629562 4456323 2026-04-19T10:39:23Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Darens Beizlijs]] 4456323 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Darens Beizlijs]] ahbfmi0mnl93vz8w2lupp5ei4s1bry2 14 629563 4456324 2026-04-19T10:40:42Z Vylks 50297 Jauna lapa: [[Kategorija:Futbola treneri pēc izlases]] [[Kategorija:Jaunzēlandes futbola izlase|Treneri]] 4456324 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Futbola treneri pēc izlases]] [[Kategorija:Jaunzēlandes futbola izlase|Treneri]] cc1t3yqymt0an7zxne4rxdu039twmko 3 629564 4456328 2026-04-19T11:08:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456328 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Anadosi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 14.08 (EEST) bq9ju1q8kkkmfal5x12073gmsuz1ct0 3 629565 4456331 2026-04-19T11:51:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4456331 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EmilisR}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. aprīlis, plkst. 14.51 (EEST) 19dex28qapk01uykpmq0nymwyw8m9e1